Eiropas Savienības Padome Briselē, 2016. gada 17. jūnijā (OR. en) 10277/16 DENLEG 63 AGRI 342 SAN 262 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Padomes Ģenerālsekretariāts Datums: 2016. gada 17. jūnijs Saņēmējs: delegācijas Iepr. dok. Nr.: 9484/16 DENLEG 56 AGRI 295 SAN 219 + COR 1 Temats: Pārtikas produktu uzlabošana Padomes secinājumi (2016. gada 17. jūnijs) Pielikumā pievienoti Padomes secinājumi par pārtikas produktu uzlabošanu, kuri pieņemti Padomes 3474. sanāksmē 2016. gada 16. un 17. jūnijā. 10277/16 id/id/az 1 DGB 3B LV
PIELIKUMS Padomes secinājumi par pārtikas produktu uzlabošanu EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME ATGĀDINA 1. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 1 168. pantu, kurā ir paziņots, ka, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis, un ir paredzēts, ka Savienība veicina dalībvalstu sadarbību sabiedrības veselības jomā, vajadzības gadījumā atbalstot to rīcību. LESD 26. pantu, kurā ir paziņots, ka iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču brīva aprite. 2. Padomes 2007. gada 6. decembra secinājumus par Komisijas Balto grāmatu "Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos" 2, kuros saistībā ar integrēto pieeju uztura problēmu risināšanai dalībvalstis tika aicinātas atbalstīt rīcību, kuras mērķis ir pārtikas produktu pārveidošana, lai samazinātu to sāls, piesātināto tauku, hidroģenēto taukskābju, pievienotā cukura un ogļhidrātu daudzumu, ņemot vērā to, ka šie elementi ietekmē neinfekciozu slimību, liekā svara un aptaukošanās attīstību. 3. Padomes 2010. gada 8. jūnija secinājumus "Rīcība, lai labākas iedzīvotāju veselības nolūkos samazinātu sāls patēriņu" 3, kuros aicināja dalībvalstis stiprināt vai izstrādāt koordinētu un ilgtspējīgu valsts uztura politiku, ietverot arī sāls patēriņa samazināšanas programmas, lai līdz atbilstīgai pakāpei samazinātu sāls patēriņu. 1 2 3 OV C 326, 26.10.2012., 47. lpp. (konsolidētā versija). 15612/07. OV C 305, 11.11.2010., 3. lpp. 10277/16 id/id/az 2
4. 2011. gadā izveidoto ES satvaru attiecībā uz dalībvalstu iniciatīvām par konkrētām uzturvielām 4, kuram sekoja pozitīvi rezultāti saistībā ar ES valsts sāls patēriņa samazināšanas ierosmju sistēmu 5, kurai 2012. gadā pievienoja I pielikumu par piesātinātajiem taukiem 6 un 2015. gadā II pielikumu par pievienotajiem cukuriem 7, tādējādi nodrošinot politiskas norādes rīcībai. 5. Padomes 2014. gada 20. jūnija secinājumus par uzturu un fizisko aktivitāti 8 un Rīcības plānu par bērnu aptaukošanās samazināšanu, kuros atzīst, ka slimības profilaksei ir labvēlīga ietekme gan uz pilsoņiem, gan veselības sistēmām un ka veselīgs uzturs būtiski samazina hronisku saslimšanu un neinfekciozu slimību risku, un kuros aicināja dalībvalstis veselīgu uzturu turpināt uzskatīt par vienu no galvenajām prioritātēm, tādējādi ES pilsoņiem veicinot labāku veselību un dzīves kvalitāti un veselības sistēmu ilgtspējību. 6. ES dalībvalstu 2013. gada 27. maijā pausto atbalstu Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vispārējam rīcības plānam neinfekciozu slimību profilaksei un kontrolei 2013. 2020. gadam 9, kurā aicināja samazināt novēršamu un izbēgamu saslimstības, mirstības un invaliditātes slogu saistībā ar neinfekciozām slimībām, pateicoties daudznozaru sadarbībai valsts, reģionu un globālā līmenī, lai iedzīvotāji jebkurā vecumā sasniegtu visaugstākos iespējamos veselības un produktivitātes standartus un lai minētās slimības vairāk nebūtu šķērslis labklājībai vai sociāli ekonomiskajai attīstībai. 7. Secinājumus, kas izteikti Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par transtaukskābēm pārtikas produktos un kopējā Savienības iedzīvotāju uzturā 10. 4 5 6 7 8 9 10 http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/docs/euframework_national_nutrients_e n.pdf http://ec.europa.eu/health/archive/ph_determinants/life_style/nutrition/documents/salt_initiati ve.pdf http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/docs/satured_fat_eufnisn_en.pdf http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/docs/added_sugars_en.pdf OV C 213, 8.7.2014., 1. lpp. http://apps.who.int/iris/bitstream/10665/94384/1/9789241506236_eng.pdf http://ec.europa.eu/food/safety/docs/fs_labelling-nutrition_trans-fats-report_en.pdf 10277/16 id/id/az 3
8. Prezidentvalsts organizēto Konferenci par pārtikas produktu uzlabošanu, kura 2016. gada 22. un 23. februārī notika Amsterdamā 11 un kurā vairākums dalībvalstu, Norvēģija un Šveice, kā arī pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji un ar veselību saistītās nevalstiskās organizācijas apstiprināja ceļvedi rīcībai pārtikas produktu uzlabošanas jomā 12, lai izstrādātu saskaņotāku rīcību pakāpeniskā virzībā uz veselīgāku produktu piedāvājumu. AR BAŽĀM NORĀDA, KA 9. Liekā svara, aptaukošanās un citu ar uzturu saistītu neinfekciozu slimību izplatība Eiropas iedzīvotāju vidū ir ļoti augsta un joprojām pieaug. Tam ir negatīva ietekme uz paredzamo mūža ilgumu, samazinot Savienības pilsoņu dzīves kvalitāti un skarot sabiedrību, piemēram, apdraudot veselīga un ilgtspējīga darbaspēka pieejamību un izraisot augstas veselības aprūpes izmaksas, kas var ietekmēt veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību. Tādējādi tas rada arī ekonomisko slogu Savienībai un tās dalībvalstīm. 10. Jo īpaši liekā svara un aptaukošanās lielā izplatība un pieaugums starp bērniem izraisa nopietnas bažas, aicinot uz spēcīgāk saskaņotāku rīcību, kas jau tiek īstenota dalībvalstu, Savienības un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) līmenī 13. 11. Šajā sakarībā papildus citiem ar dzīvesveidu saistītiem jautājumiem uzturam ir svarīga nozīme, jo daudzu Eiropas iedzīvotāju uzturā ir pārāk daudz sāls, piesātināto tauku, cukura un enerģētiskās vērtības, galvenokārt ar apstrādātas vai sagatavotas pārtikas patērēšanu, vienlaikus vairākums cilvēku nepatērē pietiekami daudz augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu. Dažās dalībvalstīs iedzīvotāji joprojām ir pakļauti lieliem trans-taukskābju apjomiem. 11 12 13 http://english.eu2016.nl/events/2016/02/22/thematic-conference-on-product-improvement https://www.rijksoverheid.nl/documenten/formulieren/2016/02/22/roadmap-for-action-onfood-product-improvement Nepilnīgs saraksts: ES 2007. gada stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar lieko svaru; ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa sanāksmes 2011. gada politiska deklarācija par neinfekciozu slimību novēršanu un kontroli; PVO Eiropas rīcības plāns attiecībā uz pārtikas produktiem un uzturu 2015. 2020. gadam; Vīnes deklarācija par uzturu un neinfekciozām slimībām saistībā ar programmu "Veselība 2020"; ES Rīcības plāns par bērnu aptaukošanās samazināšanu 2014. 2020. gadam. 10277/16 id/id/az 4
ATZĪST, KA 12. Lai uzlabotu cilvēku uzturu, veselīgai izvēlei vajadzētu būt vieglai izvēlei. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama holistiska pieeja: politikai un darbībām valsts un vietējā līmenī būtiska ir tāda fiziskā un sociālā vide, kas ir atbalstoša un mudinoša veselīgiem pārtikas patēriņa modeļiem, kā arī objektīva informācija par uzturvērtību un uz sabiedrības veselību vērsta izglītība. Pārtikas produktu uzlabošana, cita starpā samazinot sāls, piesātināto tauku, pievienoto cukuru 14 daudzumu un enerģētisko vērtību, kā arī uzlabojot mazu un/vai samazinātu porciju lielumu pieejamību 15, ir nozīmīgs instruments, lai veselīgu izvēli padarītu vieglāku. Kopumā šāda samazināšana nedrīkstētu izraisīt enerģētiskās vērtības 16 palielinājumu, un tā nedrīkstētu samazināt produktu kvalitāti un nekaitīgumu. 13. Lai sasniegtu iedzīvotāju vairākumu, jo īpaši bērnus un neaizsargātās grupas, vairāk ir jādara attiecībā uz tiem plaša patēriņa produktiem, kurus lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju patērē katru dienu. 14. Uzlaboti pārtikas produkti, kas ir pieejami un cenas ziņā pieņemami, var sekmēt to, lai sasniegtu mērķi samazināt nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, jo neaizsargātās grupas, kurām var būt grūti izdarīt veselīgas izvēles, varētu vieglāk izdarīt izvēli par labu uzlabotiem produktiem, tiem kļūstot plašāk pieejamiem. 14 15 16 ES satvara attiecībā uz dalībvalstu iniciatīvām par konkrētām uzturvielām II. pielikuma (http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/docs/added_sugars_en.pdf) nozīmē "pievienotie cukuri" attiecas uz saharozi, fruktozi, glikozi, cieti, hidrolizātiem (glikozes sīrups, augstas koncentrācijas fruktozes sīrups) un citiem izolētiem cukura izstrādājumiem, kas izmantoti paši par sevi vai pievienoti pārtikas sagatavošanas un ražošanas laikā, kā arī cukuriem, kas ietilpst medū, sīrupos, augļu sulās un augļu sulu koncentrātos. Virkne produktu tiek iesaiņoti (cepumi, šokolādes batoniņi, piena dzērieni, jogurti, rieksti, salāti, konservi utt.) vai pārdoti (hamburgeri, ēdieni ēdnīcās utt.) porcijās, kuras paredzētas tūlītējam patēriņam vai tās atverot. Šādām porcijām nav vienotu "izmēru", taču ir skaidrs, ka ražotāja izvēlētais izmērs ir skaidrs aicinājums to patērēt, jo cilvēki izvairās izšķiest pārtiku. Mazākas porcijas patērētājam piedāvā lielāku elastīgumu, jo otrā porcija tiks apēsta tikai, pieņemot aktīvu lēmumu. Tomēr, pat ja enerģētiskā vērtība paliek nemainīga, var mudināt samazināt piesātināto tauku vai pievienoto cukuru daudzumu, palielinot ieteicamās uztura sastāvdaļas, kuras kopumā netiek patērētas pietiekamos apjomos (piemēram, šķiedrvielas, augļi un dārzeņi). 10277/16 id/id/az 5
15. Valdības ir atbildīgas par tādu mērķu izvirzīšanu sabiedrības veselības jomā, kurus pēc tam, sadarbojoties ar uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, varētu sasniegt. Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji 17 ar pārtikas aprites starpniecību ir atbildīgi par to, lai uzlabotu produktus un ēdienus, ko tie piedāvā, un tādējādi veicina to, ka veselīga izvēle ir viegla izvēle. Svarīga nozīme, lai atbalstītu šos mērķus, var būt arī pamatnostādnēm par to ēdienu sastāvu, ko nodrošina publiskas struktūras (piemēram, slimnīcas, skolas, veco ļaužu vai studentu mītnes), tostarp ar publiskā iepirkuma palīdzību. 16. Sākumpunkts dalībvalstīs ir atšķirīgs, jo dažām no tām jau ir pieredze pārtikas produktu uzlabošanā, piemēram, paredzot produktu sastāva kritērijus, kritērijus skolas maltītēm un citai pārtikai, ko nodrošina, izmantojot publisko iepirkumu apstiprinot uzņēmēju, kas iesaistīti pārtikas apritē, priekšlikumus, ar marķēšanu vai pārtikas produktu pārdošanu bērniem saistītus kritērijus vai kritērijus attiecībā uz porciju lielumu. 17. Daļēji pieeju, sāls, piesātināto tauku un pievienoto cukuru samazināšanas tempu un gala rezultātus var noteikt kultūru atšķirības attiecībā uz izvēli un uztura modeļi. Minētās kultūru atšķirības un uztura modeļi būtu jāņem vērā katra veida pieejā. To īpaši varētu apsvērt attiecībā uz vietējo un tradicionālo pārtiku, tostarp ģeogrāfiskām izcelsmes norādēm 18, kas cieši saistās ar valsts kultūru un mantojumu, ņemot vērā valsts situāciju, piemēram, šādas pārtikas īpatsvaru vispārējā pārtikas patēriņā. 18. Lai nodrošinātu to, ka patērētāji uzlabotos produktus akceptē, pārtikā pakāpeniski būtu jāsamazina sāls, piesātinātie tauki un pievienotie cukuri. Lai attīstītu plašas garšas sajūtas, tostarp attiecībā uz augļiem un dārzeņiem, un izvairītos no tā, ka jau agrīni izveidojas garšas preference attiecībā uz ēdienu ar augstu cukura un sāls saturu, īpašu uzmanību ir pelnījusi pārtika zīdaiņiem un bērniem. 17 18 Starp tiem cita starpā ir ražotāji, mazumtirgotāji, ēdināšanas uzņēmumi, bāri, restorāni un citi pārtikas nodrošinātāji. http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/intellectual-property/geographicalindications/ 10277/16 id/id/az 6
19. Ar pārtiku notiek aktīva tirdzniecība pāri robežām iekšējā tirgus ietvaros; tāpēc pārtikas produktu uzlabošanai, lai tā būtu efektīva no sabiedrības veselības un ražošanas viedokļa un tādējādi nodrošinātu augstu patērētāju un veselības aizsardzības līmeni un labāku iekšējā tirgus darbību, ir nepieciešama pārrobežu sadarbība. 20. Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas vēlētos piedalīties pārtikas produktu uzlabošanas iniciatīvās, var trūkt vajadzīgo resursu vai prasmju, lai strādātu pie pārtikas produktu uzlabošanas. Ņemot vērā to tirgus daļu, ir svarīgi palielināt MVU informētību un veicināt tiem sniegto atbalstu un pievērst tiem vairāk uzmanības, brīvprātīgi daloties zināšanās un labākajā praksē. 21. Pārtikas produktu sastāva uzlabošana paver lielas iespējas inovācijai un uzņēmējdarbības iespējām, un tā var radīt priekšrocības tirgū. Attiecībā uz uzņēmumiem vēlama un gaidīta ir labāka saskaņotība starp uzlabotu pārtikas produktu attīstību un ieguldījumiem tirdzniecībā ar mērķi veicināt veselīgākās iespējas uzņēmumu piedāvājumā un veselīgu izvēli padarīt vieglāku. 22. Vērtīga iniciatīva var būt uzņēmumu darbību uztura un veselības jomā, jo īpaši saistībā ar pārtikas produktu uzlabošanu, iekļaušana revīzijas iniciatīvās attiecībā uz uzņēmumu sociālo atbildību. 23. Nepieciešamo informāciju stabilai pieejai pārtikas produktu uzlabošanai nodrošina pētniecība. Kopumā nepieciešamā zinātība attiecībā uz pirmajiem svarīgajiem pasākumiem uzlabošanas procesā ir pieejama, taču šāda informācija varētu tikt labāk izplatīta un izmantota. 24. Dati par pašreizējo patēriņu un produktu sastāvu palīdz tam, lai būtu iespējami pasākumi, kas ir vērsti uz visrelevantākajām produktu grupām. Šādu datu pārredzamība un pieejamība veicina labas prakses ieviešanu. 25. Regulāra, pārredzama, uzticama un neatkarīga produktu sastāva pārraudzība ir būtiska, lai izprastu stāvokli tirgū un veikto pasākumu rezultātus. 26. Pārtikas produktu uzlabošanas rezultātus var ietekmēt citi faktori, piemēram, tehnoloģiskās iespējas, pārtikas nekaitīgums un ilgtspējības mērķi. 10277/16 id/id/az 7
AICINA DALĪBVALSTIS 27. Sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām līdz 2017. gada beigām izstrādāt valsts plānu par pārtikas produktu uzlabošanu vai nu izstrādājot jaunu plānu, vai arī iestrādājot to esošā plānā, lai līdz 2020. gadam panāktu to, ka patērētājiem tiek atvieglota veselīgas izvēles izdarīšana, palielinot tādas pārtikas pieejamību, kurā ir mazāks sāls, piesātināto tauku un pievienoto cukuru daudzums, zemāka enerģētiskā vērtība, un vajadzības gadījumā samazinot porciju lielumu, un lai sniegtu informāciju par pārstrādātu pārtikas produktu uzturvielu sastāvu. To īpaši varētu apsvērt attiecībā uz vietējo un tradicionālo pārtiku, tostarp ģeogrāfiskām izcelsmes norādēm 19, kas cieši saistās ar valsts kultūru un mantojumu, ņemot vērā valsts situāciju, piemēram, šādas pārtikas īpatsvaru vispārējā pārtikas patēriņā. 28. Pilnīgi izmantot visas pastāvošās struktūras un instrumentus, tostarp ES Veselības politikas platformas 20 tiešsaistes instrumentus, kas paredzēti, lai dalītos pieredzē par jaunām iniciatīvām un darbībām, kā arī apmainītos ar paraugpraksi nolūkā veicināt pārtikas produktu uzlabošanu. AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU 29. Regulāri, vismaz reizi divos gados, ziņot par panākumiem, kas gūti saistībā ar pārtikas produktu uzlabošanas iniciatīvām, un augsta līmeņa darba grupā uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos 21 dalīties standartos, ja tādi ir pieejami, īstenošanas paraugpraksē un rezultātos. 30. Veiktajās darbībās integrēt pārtikas produktu uzlabošanas daudzpusējos aspektus, iesaistot pārstāvjus, kuri ir atbildīgi par veselības, lauksaimniecības, pārtikas, ekonomikas un izplatīšanas, inovācijas, pētniecības un iekšējā tirgus jomām. 31. Atbalstīt pārtikas produktu uzlabošanas jomas tehnoloģiju un pētniecības projektus, kuru mērķis ir izstrādāt un piemērot pamatotus un aktuālus zinātnes atzinumus. 19 20 21 http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/intellectual-property/geographicalindications/ http://ec.europa.eu/health/interest_groups/policy_platform/index_en.htm http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/high_level_group/index_en.htm 10277/16 id/id/az 8
32. Vairot MVU informētību un atvieglot to iesaistīšanos, piemēram, atbalstot pētniecības projektus, kuru mērķis ir uzlabot pārtikas produktu sastāvu, izplatot informāciju par pārtikas produktu uzlabošanas metodēm, kā arī ar pārtikas produktu uzlabošanu saistītos kritērijus piemērojot attiecīgajiem struktūrfondiem, tādējādi MVU nodrošinot izmaksu ziņā pieņemamus risinājumus pārtikas produktu uzlabošanai. AICINA KOMISIJU 33. Saistībā ar ES satvaru attiecībā uz valstu iniciatīvām par sāls patēriņa samazināšanu un valstu iniciatīvām par konkrētām uzturvielām izvērtēt pastāvošos standartus sāls un piesātināto tauku samazināšanai un augsta līmeņa grupā palīdzēt izstrādāt jaunus iespējamus standartus konkrētā termiņā. 34. Ievērojot dalībvalstu kompetenci, pārtikas produktu uzlabošanas procesā turpināt iesaistīt Savienības līmeņa ieinteresētās personas, tostarp uzņēmējus, kas iesaistīti pārtikas apritē, veicot šādus pasākumus: a) turpinot atbalstīt koordināciju un sadarbību starp augsta līmeņa darba grupu uztura un fiziskās aktivitātes jautājumos un ES Rīcības platformu uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā 22, lai izvērstu koncentrētākas diskusijas un apmaiņu ar informāciju par pārtikas produktu uzlabošanu; b) izveidojot darba grupas ar ekspertiem gan no dalībvalstīm, gan ieinteresētajām personām ES Rīcības platformā uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā: lai strādātu pie metodoloģijas un kvalitātes uzlabošanas un dalītos pārraudzības darbību rezultātos 23 ; lai ieteiktu iespējamus kritērijus attiecībā uz sāli, piesātinātajiem taukiem, pievienotajiem cukuriem un vajadzības gadījumā porciju lielumu pārtikas produktu kategorijām visā pārtikas apritē; 22 23 http://ec.europa.eu/health/nutrition_physical_activity/platform/index_en.htm Pārraudzības procesā uzmanība būtu jāvērš nevis uz pievienotajiem cukuriem, bet uz kopējo cukura daudzumu, jo (pašlaik) var analizēt tikai kopējo cukura daudzumu. 10277/16 id/id/az 9
lai meklētu citus iespējamos veidus, kā palielināt veselīgu izvēļu pieejamību, jo īpaši arī palielinot labvēlīgās uzturvielas, kuras iesaka patērēt un kuras parasti nav patērētas pietiekamā daudzumā; c) atbalstot skaidras, pārredzamas un elastīgas darba procedūras (piemēram, informācijas apmaiņa ar elektroniskiem līdzekļiem, norādes publiskā un privātā sektora sadarbībai) un darba grupu panākto progresu un rezultātus darot publiski pieejamus, piemēram, ar tiešsaistes ES Veselības politikas platformas starpniecību, lai optimizētu grupu darbu. 35. Turpināt atbalstīt zinātniskās bāzes, pārraudzības un datu vākšanas uzlabošanu un informācijas apmaiņu ES līmenī par uzlabotiem produktiem, patēriņu un jaunām ražošanas metodēm. Progresa pārraudzīšanu paredzēts izklāstīt Vienotajā rīcībā uztura un fizisko aktivitāšu jomā (JANPA) 24, ko koordinē Francija, un tam jānotiek, ņemot vērā darbu, kas tiek veikts PVO Eiropas biroja, Eiropas Komisijas un Kopīgā pētniecības centra (JRC) īstenoto darbību ietvaros. 36. Aicināt JRC piedalīties, lai autonomi pārbaudītu un pārraudzītu ES platformas saistības attiecībā uz pārtikas produktu uzlabošanu; tām vajadzētu būt izmērāmām, salīdzināmām un pārraudzītām pamatotā un pārredzamā veidā. 37. Palielināt pētniecības darbību un atvērto pētniecības datu koordināciju un saskaņošanu, lai liktu pamatus uzlabotu pārtikas produktu izstrādei ar kopīgās plānošanas iniciatīvas "Veselīgs uzturs veselīgai dzīvei" starpniecību. 38. Kad tas iespējams, cieši koordinēt visas jaunās darbības attiecībā uz pārtikas produktu uzlabošanu ar visām pastāvošām grupām un darbībām kā, piemēram, JANPA un PVO Eiropas biroja Sāls patēriņa samazināšanas rīcības tīkls (ESAN, koordinē Šveice). 24 http://www.janpa.eu/ 10277/16 id/id/az 10
39. Atvieglot paraugprakses apmaiņu, jo īpaši ar šādām darbībām: a) daudzu ieinteresēto personu tiešsaistes ES Veselības politikas platformā izveidot īpašas lapas par pārtikas produktu uzlabošanu, ja tas iespējams, ar saitēm uz pastāvošām datubāzēm, kurās visas iesaistītās ieinteresētās personas var dalīties pieredzē, problēmās, zināšanās, demonstrējamos rezultātos, apzināt šķēršļus ES iekšējā tirgū un apmainīties ar informāciju par iespējamiem risinājumiem šo šķēršļu novēršanai; b) sniegt visām ieinteresētajām personām jaunāko informāciju par plānotajām un īstenotajām darbībām regulārās augsta līmeņa grupas un ES Rīcības platformas uztura, fiziskās aktivitātes un veselības jomā sanāksmēs. 10277/16 id/id/az 11