LATVIJAS UNIVERSITĀTE JURIDISKĀ FAKULTĀTE CIVILTIESĪBU KATEDRA ZAUDĒJUMU APMĒRA NOTEIKŠANA PAR KAITĒJUMU VIDEI STUDIJU DARBS Autors: Liene Eglāja Studenta apliecības Nr.: Darba vadītājs: Mg.iur. Agris Bitāns Rīga, 2014
SATURS Ievads...3 1. Kaitējuma videi izpratne civiltiesībās...4 1.1. Kaitējuma videi jēdziens un pazīmes...4 1.2. Kaitējuma videi nosķiršana no mantiskā un personiskā kaitējuma...7 1.3. Par kaitējumu videi atbildīgā persona...9 2. Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu videi...10 2.1. Civiltiesiskās atbildības par kaitējumu videi juridiskais pamats...10 2.2. Speciālie civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi par kaitējumu videi...11 2.2.1. Sanācija...11 2.2.2. Kompensācija...13 3. Zaudējumu apmēra noteikšana par kaitējumu videi...15 3.1. Zaudējumu par kaitējumu videi noteikšanas kārtība...15 3.2. Zaudējumu par kaitējumu videi elementi...16 3.1.1. Objekta, kam nodarīts kaitējums, vērtība...16 3.1.2. Izdevumi kaitējuma novēršanai...17 3.1.3. Neiegūtais labums...18 3.3. Zaudējumu apmēru ietekmējošie kritēriji...19 Kopsavilkums...22 Izmantoto avotu saraksts...23 2
IEVADS Negatīvajām sekām no personu iejaukšanās dabā kļūstot izteiktākām, vides tiesību nozīme pieaug. Valstis meklē veidus, kā saglabāt un uzlabot vides kvalitāti savā teritorijā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus neradot pārmērīgu slogu valsts pašreizējām ekonomiskajām interesēm. Viens no veidiem, kā nodrošināt atbilstošu vides stāvokli valstī, ir normatīvajos aktos noteikt atbildību par kaitējumu videi. Darbā analizēts viens no juridiskās atbildības par kaitējumu videi veidiem civiltiesiskās atbildība, konkrēti, pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā nosakāms zaudējumu apmērs, kas atbildīgajai personai jāmaksā par videi nodarīto kaitējumu. Minētā tēma uzskatāma par problemātisku, jo vide lielā mērā atrodas ārpus civiltiesiskās apgrozības sfēras, kas apgrūtina videi nodarītā kaitējuma novērtēšanu naudas izteiksmē. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, pētījumā izvirzīti šādi uzdevumi: 1) analizēt kaitējumu videi kā patstāvīgu kaitējuma veidu, kas nošķirams no mantiskā un personiskā kaitējuma; 2) noskaidrot civiltiesiskās atbildības piemērošanas pamatu un speciālos civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus par kaitējumu videi; 3) noskaidrot, kā nosakāms zaudējumu apmērs par kaitējumu videi un kādi apsvērumi to ietekmē. Pētījumā analizēta ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības (turpmāk ES) dalībvalstu un ASV prakse attiecībā uz zaudējumu apmēra par kaitējumu videi noteikšanu, lai salīdzinoši novērtētu Latvijā pastāvošās kārtības efektivitāti. Pētījumā izmantoti šādi galvenie avoti: 1) Vides aizsardzības likums un citi Latvijas normatīvie akti, kas regulē kaitējumu videi un tā apmēru, 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (turpmāk direktīva 2004/35/EK), 3) citu valstu tiesību akti par kaitējumu videi, 4) Latvijas tiesu un iestāžu prakse zaudējumu apmēra noteikšanā par kaitējumu videi. Pētījums iedalīts trīs daļās. Pirmajā daļā tiek analizēts jautājums, kas ir kaitējums videi un kā tas nodalāms no mantiskā un personiskās kaitējuma. Otrajā daļā tiek analizēts civiltiesiskās atbildības piemērošanas pamats un vides tiesībās noteiktie speciālie civiltiesiskie aizsardzības līdzekļi. Trešājā daļā tiek analizēta zaudējumu apmēra noteikšanas kārtība par kaitējumu videi, noskaidrojot iesaistītās institūcijas, zaudējumu apmērā ietvertos elementus un kritērijus, kas ietekmē zaudējumu apmēru. 3
1. KAITĒJUMA VIDEI IZPRATNE CIVILTIESĪBĀS 1.1. Kaitējuma videi jēdziens un pazīmes Kaitējuma esamība ir viens no civiltiesiskās atbildības priekšnosacījumiem. Vispārējā gadījumā, lai iestātos civiltiesiskā atbildība, ir jākonstatē, ka pastāv: 1) prettiesiska rīcība (darbība vai bezdarība); 2) kaitējums; 3) cēloņsakarība starp 1. un 2.punktu; 4) nodarītāja vaina. Tiesību literatūra norādīts, ka ar vārdu kaitējums apzīmē neatļautas darbības kaitīgās sekas. 1 Tomēr ne vienmēr tiesību aizskāruma rezultāts būs kaitīgs, piemēram, līgumsoda piemērošanai nav nepieciešamas materiāla rakstura sekas zaudējumi, pietiek ar pašu līguma neizpildes faktu. 2 Tāpat arī, kā pētījumā tālāk norādīts, kaitējums un atbildība par to var rasties no personas tiesiskām darbībām. Attiecīgi par precīzāku uzskatāma Eiropas delikttiesību principos piedāvātā definīcija, saskaņā ar kuru kaitējums (damage) ir materiālu vai nemateriālu tiesiski aizsargātu interešu aizskārums. 3 Kaitējums videi 4 ir viens no kaitējuma veidiem, kas pastāv līdztekus tradicionālajiem 5 kaitējuma veidiem kaitējumam personas mantai un personiskajam (fiziskajam un morālajam) kaitējumam. Kaitējums videi Civillikumā nav speciāli regulēts, bet izriet no speciālajiem tiesību aktiem. Arī J.Strautmanis norāda, ka ar speciālu ekoloģisko likumu būtu regulējama videi nodarītā kaitējuma atlīdzība, jo atjaunotais 1937.gada Civillikums šo jautājumu neregulē un nav mērķtiecīgi to papildināt ar visai specifiskām normām par ekoloģiskā kaitējuma noteikšanu un atlīdzības kārtību. 6 Kaitējuma videi legāldefinīcija ir novērtējamas nelabvēlīgas dabas resursu izmaiņas vai izmērāma ar dabas resursu saistīto pakalpojumu funkciju pasliktināšanās, kas var rasties tieši vai netieši. Ar dabas resursu saistītā funkcija ir labums, ko sabiedrība vai vide gūst no attiecīgā dabas resursa. 7 Minētā definīcija ir pārņemta no direktīvas 2004/35/EK. 8 Līdz direktīvas pārņemšanai Latvijā kaitējums videi tika definēts kā vides izmaiņu radīšana, kas var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai un drošībai, bioloģiskajai daudzveidībai, dabas 1 Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 179.lpp. 2 Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: Izdevniecība AGB, 1997, 32.lpp. 3 European Group of Tort Law. Principles of European Tort Law, Art. 2:101. 4 Pētījuma ietvaros netiek atsevišķi analizēts vides jēdziens, jo vides jēdziena tvērums, ciktāl to nepieciešams noskaidrot pētījuma ietvaros, atklāts tieši caur kaitējuma videi jēdziena saturu. 5 Eiropas Savienības Baltajā grāmatā kaitējumi personai un mantai, iepretīm kaitējumam videi, tiek saukti par tradicionālajiem kaitējuma veidiem. European Commission. White Paper on environmental liability, COM(2000) 66 final, 9 February 2000. 6 Strautmanis J. Ekoloģiskās tiesības. Zvaigzne ABC, 1997, 46.-47.lpp. 7 Vides aizsardzības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2006. 28.decembris, Nr.183, 1.panta 9.punkts 8 Direktīva 2004/35/EK, 2.panta 2.punkts. 4
resursiem un dabas mantojumam. 9 Lai gan definīcija bija plaša un faktiski ietvēra jebkuras negatīvas izmaiņas vidē, praksē kaitējums videi tika vērtēts vien atsevišķas reizes. 10 No kaitējuma videi legāldefinīcijas izriet šādas kaitējuma videi pazīmes: 1) kaitējuma videi objekts ir dabas resursi vai ar tiem saistītie pakalpojumi Kaitējums videi var pastāvēt vienīgi gadījumā, ja tas faktiski izpaužas dabā. Bez dabas faktora klātbūtnes par kaitējumu videi varētu uzskatīt arī, piemēram, nelabvēlīgu ietekmi uz pilsētvidi, darba vidi u.tml., kas tomēr neietilpst kaitējuma videi tvērumā. 11 Attiecīgi dabas klātbūtne nošķir kaitējumu videi no kaitējuma citā sociālajā vidē, kam nav kaitējuma videi seku. Lai precizētu, ka runa ir tieši par vidi vides tiesību izpratnē, dažkārt normatīvajos aktos un tiesību doktrīnā tiek lietots precizējošs jēdziens dabas vide. 12 Kaitējums videi var izpausties divējādi kā nelabvēlīgas dabas resursu izmaiņas vai ar dabas resursu saistīto pakalpojumu funkciju pasliktināšanās. Vides aizsardzības likums (turpmāk VAL) nosaka, ka dabas resursi ir dabas sastāvdaļas, to skaitā gaiss, ūdeņi, flora, fauna, augsne, zemes dzīles. 13 Savukārt direktīva 2004/35/EK nosaka, ka dabas resursi ir aizsargājamās sugas un dabiskie biotopi, ūdens un zeme. Lai gan direktīvā dotais dabas resursu uzskaitījums ir šaurāks, tas parāda to, ko nevar saprast no VAL, proti, ka par dabas resursiem uzskatāmi ne tikai dabas resursi šaurākā nozīmē, ko izmanto tautsaimniecības nozarēs kā ražošanas līdzekļus un izejvielas, kā to norāda J.Strautmanis, 14 bet arī, piemēram, biotopi, kas ir dabas teritorijas. 15 Attiecīgi VAL sniegtā dabas resursu definīcija nepietiekami precīzi atspoguļo dabas resursu jēdziena daudzējādību: ka dabas resursi ir ne tikai individuālas dabas sastāvdaļas (gaiss, ūdeņi, flora utt.), bet arī kompleksas dabas sastāvdaļas (īpaši aizsargājamās sugas un biotopi, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi), turklāt atsevišķi izdalāmi specifiski dabas resursi kā meži, zivju resursi un medījamie dzīvnieki. Ar dabas resursiem saistītie pakalpojumi 16 ir dabas resursu veiktas funkcijas ekosistēmas labā (piemēram, ūdens attīrīšanās, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana) vai 9 VAL, 1.panta 9.punkts. 10 Rozenbera L. Videi nodarītā kaitējuma tiesiskā regulējuma izmaiņas Eiropas Savienības tiesību ietekmē. Juridiskā zinātne, Nr.2, 2011, 151.lpp. 11 Piemēram, lietā SKA-651/2010 Augstākās tiesas Senāts noteica, ka pašvaldības lēmuma ietekme uz vidi ir acīmredzami niecīga, jo piemiņas vietu ierīkošana notiek pilsētā, jau urbanizētā vidē, plāksnīšu izvietošana neietekmē dabas kvalitāti. Plāksnīšu izvietošana skar vienīgi pilsētvidi vizuāli, turklāt tās izmaiņas ir nenozīmīgas (netiek paredzēta jaunu laukumu, ceļu u. tml. būvniecība). Senāta 2012. gada 5. septembra lēmums lietā SKA-651/2010, 12. punkts. 12 Piemēram, Krimināllikumā, J.Strautmaņa grāmatā Ekoloģisko tiesību pamati. 13 VAL 1.panta 1.punkts. 14 Strautmanis J., 13.lpp. 15 Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 1.panta 1.punktu biotopi ir dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes. 16 Dažkārt tiek lietoti arī jēdzieni ekopakalpojumi vai vides pakalpojumi. Vienkāršības labad pētījumā tiek lietots jēdziens dabas pakalpojumi. 5
sabiedrības labā (plūdu kontrole, rekreācijas iespējas, Zemes aizsardzības no ultravioletā starojuma). 2) izmaiņas ir nelabvēlīgas vai funkcijas pasliktinās; Kaitējumu videi raksturo negatīvas sekas attiecībā uz dabas resursu vai ar to saistīto pakalpojumu, tomēr ne katrs dabas resursa aizskārums ar kaitīgu ietekmi būs uzskatāms par kaitējumu. Kaitējums ir vienīgi tiesiski nozīmīgas negatīvas izmaiņas, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ņemot vērā kaitējuma objektu. VAL 1.pantā noteikts, kādos gadījumos uzskatāms, ka nodarīts kaitējums augsnei vai zemes dzīlēm, īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem un ūdeņiem. Minētās definīcijas precizē vispārīgo kaitējuma videi definīciju, nosakot atskaites punktu, kad kaitējums iestājies, piemēram, ir konstatējama būtiska nelabvēlīga ietekme uz konkrēto dabas resursu vai draudi cilvēka veselībai. Būtisku nelabvēlīgu ietekmi nosaka pēc noteiktiem kritērijiem 17 attiecībā pret pamatstāvokli. Negatīvas izmaiņas attiecībā uz citiem dabas resursiem noteiktas speciālos tiesību aktos. Piemēram, kaitējums mežam ir nodarīts gadījumā, ja viena vai vairākas mežaudzes vai viena vai vairākas to daļas ir bojātas vai iznīcinātas vai ir notikusi patvaļīga koku ciršana mežaudzē, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība un bojāta vai iznīcināta mežaudze vai tās daļa vairāk nekā 0,1 hektāra platībā, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vairāk nekā 0,05 hektāru platībā. 18 3) kaitējuma apmērs ir izmērāms; Lai vides stāvokļa pasliktināšanos atbildīgās personas rīcības rezultātā uzskatītu par kaitējumu videi, par ko piemērojama atbildība, kaitējuma apmēram ir jābūt izmērāmam. Normatīvie akti paredz, ka būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas salīdzinājumā ar pamatstāvokli sugām nosaka, izmantojot skaitliskus datus, savukārt būtiskas nelabvēlīgas izmaiņas salīdzinājumā ar pamatstāvokli biotopiem nosaka, izmantojot izmērāmus datus. 19 Direktīvas 2004/35/EK II pielikumā kā piemēri izmērāmiem datiem minēti indivīdu skaits, postījumu skartās platības, sugu vairošanās kapacitāte u.c. Datus iegūst, veicot zinātniskus mērījumus un aprēķinus. Minētā iemesla dēļ civiltiesiskā atbildība nav piemērots tiesību aizsardzības līdzeklis plaši izplatīta un difūza piesārņojuma gadījumā, kad kaitējuma apmērs nav novērtējams. Tādi 17 Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu: Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.213, Latvijas Vēstnesis, 2007. 30.marts, Nr.54. 18 Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība: Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.228, Latvijas Vēstnesis, 2003. 5.maijs, Nr.66, 2. un 6.punkts. 19 MK noteikumi Nr.213, 2. un 3.punkts. 6
gadījumi var būt, piemēram, klimata pārmaiņu izraisīšana, mežu iznīkšana skābo lietu dēļ un satiksmes radītais gaisa piesārņojums, kas atstāj ietekmi uz cilvēku veselību. 1.2. Kaitējuma videi nošķiršana no mantiskā un personiskā kaitējuma Kaitējuma videi rezultātā var tikt aizskarta ne vien vide, bet arī trešās personas manta, kā arī nodarīts personisks kaitējums. Piemēram, uz privātpersonas zemes prettiesiski nocērtot un piesavinoties kokus, tiek nodarīts vismaz divējādu interešu aizskārums atrauta vides sastāvdaļa (dabas resurss un dabas pakalpojumu nodrošinātājs) un atņemts īpašums (koksne). Arī J.Strautmanis norāda, ka kaitējuma videi gadījumā bieži vien nepietiek ar civilās likumdošanas normām par mantiskā zaudējuma atlīdzības kārtību (tiešā un zudušā labuma piedziņu). Videi nodarīto kaitējumu var attiecināt ne tikai uz konkrēto vides objektu īpašnieku; tas reizē tiek nodarīts visai sabiedrībai, kuras interesēs šis kaitējums jāatlīdzina pat neatkarīgi no dabas objekta īpašnieka gribas. 20 Minētie tiesībpārkāpumi skar ne tikai attiecīgo dabas objektu īpašnieku un lietotāju intereses, bet arī plašākas sabiedrības publiskās intereses, jo pārkāpumu rezultātā bieži vien kļūst sliktāki šīs sabiedrības dzīves apstākļi sakarā ar zemes, ūdeņu, gaisa piesārņošanu, apkārtējās ainavas degradāciju u.c. 21 Attiecīgi jārunā par vairākiem kaitējuma objektiem, par katru no tiem piemērojot atbildību. Galvenā atšķirība starp personisko un mantisko kaitējumu un kaitējumu videi ir tā, ka kaitējums videi nav saistīts ar kādas personas, bet ar vispārējo interešu aizskārumu (piemēram, dabas daudzveidības samazināšanu). Tam pamatā ir apstāklis, ka vide Latvijā nav īpašumtiesību objekts. Proti, vide (daba) nepieder konkrētajai personai, kuras teritorijā tā atrodas, bet tas būtībā ir tiesiski reglamentēts kvalitatīvs ekoloģisks stāvoklis, uz ko ir tiesības valsts iedzīvotājiem. Īpašumtiesību objekts var būt vienīgi labumi, ko vide piedāvā. Piemēram, koksne, zemes dzīļu derīgās īpašības un privātie ūdeņi ir civiltiesiskās apgrozības objekti, kā tādi tie var tikt mantiski novērtēti un persona likumā noteiktajā veidā var tos izmantot (valdīt, lietot, rīkoties), taču tie juridiskā izpratnē nav uzskatāmi par vidi. Minētais rada otro atšķirību starp kaitējumu videi un tradicionālajiem kaitējuma veidiem, proti, ka atlīdzinājumu par kaitējumu videi var prasīt tikai valsts, bet ne privātpersona. Ja tiek aizskarti personas īpašumā esošie labumi, ko piedāvā vide, persona ir tiesīga prasīt to aizsardzību un piedzīt zaudējumu atlīdzību kā par mantas aizskārumu, bet ne zaudējumu atlīdzību par kaitējumu videi savā labā. Treškārt, kaitējuma videi regulējums paredz atvieglotus nosacījumus kaitējuma pierādīšanai, piemēram, saskaņā ar VAL 25.panta ceturto daļu noteiktos gadījumos nav 20 Strautmanis J., 46.-47.lpp. 21 Strautmanis J., 90.-91.lpp. 7
nepieciešams pierādīt operatora vainu. Atvieglotā kārtība nav viennozīmīgi attiecināma uz personisko vai mantisko kaitējumu, kas nodarīts ar kaitējumu videi. Direktīva 2004/35/EK nosaka, ka šo direktīvu nepiemēro miesas bojājumu gadījumos, gadījumos, kad kaitējums nodarīts privātīpašumam, vai jebkāda mantiska kaitējuma gadījumā, un tā neskar nekādas tiesības attiecībā uz šo kaitējumu tipiem. 22 Tomēr Latvijas normatīvajos aktos šāda atruna nav noteikta, attiecīgi noteiktus kaitējuma videi nosacījumus varētu attiecināt arī uz pierādīšanas standartu personiska vai mantiska kaitējuma gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka valsts prerogatīva civiltiesiskās atbildības piemērošanai par kaitējumu videi nav universāla. Piemēram, Eiropas Padomes 1993.gada 21.jūnija Konvencija par civiltiesisko atbildību par kaitējumu no videi bīstamām darbībām (turpmāk Lugāno konvencija), kas gan nav spēkā nepietiekamā valstu ratifikāciju skaita dēļ, paredz tajā noteikto civiltiesisko atbildību attiecināt arī uz privātpersonas personisko vai mantisko tiesību aizskārumu, 23 attiecīgi arī to, ka konvencijas noteikumus var piemērot ne vien valstis, bet arī privātpersonas, kuru tiesības ir aizskartas. Šāda kārtība palīdz efektīvāk sasniegt vides aizsardzības mērķus, jo paplašina civiltiesisko atbildību par kaitējumu videi. Arī Vācijā operatora civiltiesiskās atbildības par kaitējumu videi regulējums tiek attiecināts arī uz personas nāves, kaitējuma personas miesai vai veselībai vai īpašumam gadījumiem, ja kaitējumu radījušās Atbildības par vides tiesību pārkāpumiem likuma 1.pielikumā uzskaitītās iekārtas. 24 Piektkārt, civiltiesiskā atbildība par kaitējumu videi līdzīgi kā personiskā un mantiskā kaitējuma gadījumā var iestāties par līgumpārkāpumu, ja persona nepilda ar līgumu uzņemto pienākumu ievērot noteiktus vides aizsardzības standartus, par ko līgumā ir paredzēta atbildība, vai ārpuslīgumisko pārkāpumu (deliktu). Tomēr civiltiesiskā atbildība par kaitējumu videi var iestāties arī bez personas prettiesiskas darbības. Piemēram, normatīvie akti uzliek par pienākumu kompensēt atmežošanas rezultātā vai hidroelektrostaciju darbības rezultātā videi nodarīto kaitējumu arī gadījumā, ja minētās darbības tiek veiktas saskaņā ar likumu. 25 Ministru kabineta noteikumi Nr.188 tieši nosaka, ka zivju resursiem nodarīto zaudējumu kompensē juridiskās un fiziskās personas, kuru tīšas vai netīšas, likumīgas vai nelikumīgas darbības dēļ zaudējums nodarīts. 22 Direktīva 2004/35/EK, 14.ievilkums. 23 Convention on Civil Liability for Damage Resulting from Activities Dangerous to the Environment, Lugano (1993) 32 ILM 1228, Art.7. 24 Umwelthaftungsgesetz, 10 December 1990, BGB1. I 1990, 2634 as amended on 19 July 2002, BGB1. I 2002, 2674. 25 Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību: Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.889, Latvijas Vēstnesis, 2012. 21.decembris, Nr.201. Zvejniecības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1995. 28.aprīlis, Nr.66, 26.panta ceturtā daļa. 8
1.3. Par kaitējumu videi atbildīgā persona Par kaitējumu videi ir atbildīga persona, kas to ir nodarījusi, proti, vispārīgā gadījumā ir jākonstatē cēloņsakarība starp personas rīcību un kaitējumu. Atbildīgā persona var būt gan publiska, gan privātpersona, gan juridiska, gan fiziska persona. Pastāv sevišķi atbildīgās personas veidi piesārņotājs un operators. Ja kaitējums izpaudies kā piesārņojums, par kaitējumu atbildīgā persona ir piesārņotājs pēc principa piesārņotājs maksā. 26 Ja kaitējumu videi nodarījis saimnieciskās darbības veicējs tā profesionālās darbības ietvaros, tam iestājas atbildība kā operatoram 27 atbilstoši Vides aizsardzības likuma 25.pantam. Ne vienmēr kaitējuma videi gadījumā ir iespējams saukt vainīgo personu pie atbildības, piemēram, vainīgo personu nav iespējams noskaidrot, tā vairs neeksistē, tā neveic nepieciešamos pasākumus vai neveic tos pietiekami efektīvi vai arī atbildību nevar piemērot saistībā ar attaisnojošiem apstākļiem. Lai vides aizsardzības intereses šādā situācijā neciestu, atbildība par kaitējuma videi novēršanu un pamatstāvokļa atjaunošanu tiek pārnesta uz valsti, kas saskaņā ar Satversmes 115.pantu ir gala atbildīgā par vides stāvokli Latvijā. MK noteikumi Nr.281 paredz, ka gadījumā, ja operators nav konstatējams, preventīvos pasākumus organizē Valsts vides dienests (turpmāk VVD). 28 Šādā gadījumā valsts sedz kaitējuma videi izmaksas, ko regresa kārtībā piedzen no atbildīgās personas. Var rasties situācija, kad atbildīga par kaitējumu videi ir publiska persona, piemēram, kā tas bija gadījumā, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību rezultātā Ičas upē nonāca piesārņojums, kas izraisīja zivju bojāeju. Šādā gadījumā iestājas publiskas personas civiltiesiskā atbildība, ko piemēro cita publiska persona, un noteiktie zaudējumi tiek ieskaitīti arī publiskas personas (valsts, pašvaldības) budžetā. Šādu kārtību, lai arī tā izskatās absurda no faktiskā viedokļa, var uzskatīt par taisnīgu, jo kaitējuma videi gadījumā publiskas un privātpersonas atbildība neatšķiras. 26 VAL 3.panta pirmās daļas 1.punkts: princips piesārņotājs maksā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu; 27 Saskaņā ar VAL 1.panta 11.punktu operators ir privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz profesionālās darbības tehnisko izpildījumu, vai kura ir saņēmusi atļauju attiecīgās profesionālās darbības veikšanai vai pieteikusi attiecīgās darbības veikšanu. 28 MK noteikumi Nr.281, 2.punkts. 9
2. CIVILTIESISKĀ ATBILDĪBA PAR KAITĒJUMU VIDEI 2.1. Civiltiesiskās atbildības par kaitējumu videi juridiskais pamats Civiltiesiskā atbildība ir tiesiskās aizsardzības līdzeklis jeb juridisks līdzeklis, ko pret aizskārēju var pielietot aizskartā persona. 29 Vides tiesību pārkāpuma gadījumā galvenie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir atbildīgās personas saukšana pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu vai kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu, civiltiesiskās atbildības saskaņā ar Vides aizsardzības likumu vai citiem zaudējumu atlīdzību par kaitējumu videi regulējošiem normatīvajiem aktiem un disciplināratbildības saskaņā ar Darba likumu vai Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu. Latvijā civiltiesisko atbildību par kaitējumu videi regulē vispārējās civiltiesību normas un speciālās vides aizsardzības normas. Civillikums (turpmāk CL) tieši neregulē kaitējumu videi, kā arī tā atsevišķas normas ir pretrunā kaitējuma videi būtībai. Piemēram, CL 1635.pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot, savukārt VAL 25.panta ceturtā daļa paredz, ka operatora atbildība noteiktos gadījumos iestājas neatkarīgi no tā vainas. No CL izriet, ka zaudējumi var celties vai nu līgumiska pārkāpuma, vai prettiesiskas rīcības, tomēr kaitējums videi un, attiecīgi, pienākums atlīdzināt zaudējumus var rasties arī no personas likumiskas darbības. Vienlaikus arī kaitējuma videi gadījumā ir piemērojamas vispārīgās CL normas, piemēram, CL 1779.pants, saskaņā ar kuru katram ir pienākums atlīdzināt tikai tos zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis, kā arī gadījumā, kad speciālie normatīvie akti konkrēto jautājumu neregulē. Vispārējais civiltiesiskās atbildības pamats par kaitējumu videi ir noteikts VAL VI nodaļā Atbildība par videi nodarīto kaitējumu, kas paredz atšķirīgu civiltiesiskās atbildības regulējumu operatoram un personai, kas nav operators. Saskaņā ar VAL 24.pantu minētajā nodaļā regulēts kaitējums īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm. Civiltiesisko atbildību par kaitējumu mežiem, zivju resursiem un medījamajiem dzīvniekiem nosaka, attiecīgi, Meža likuma 50.pants, Zvejniecības likuma 26.panta otrā daļa un Medību likums, kurš gan tieši nenosaka civiltiesisko atbildību par medījamajiem dzīvniekiem nodarīto 29 Torgāns K, 199.lpp. 10
kaitējumu, taču tā 29.panta septītās daļas 6.punkts paredz deleģējumu MK izdot attiecīgus noteikumus. Salīdzinājumā Vācijā civiltiesisko atbildību par kaitējumu videi regulē 1990.gada 10.decembra Atbildības par vides tiesību pārkāpumiem likums (UmweltHG). 30 UmwelHG tika pieņemts vēl pirms direktīva 2004/35/EK uzlika tādu pienākumu, ņemot vērā ka arī Vācijā, līdzīgi kā Latvijā, Civiltiesību kodeksā (BGB) nav speciālu nodaļu, kas regulētu atbildību par vides tiesību pārkāpumiem. Noteiktos gadījumos UmweltHG būtiski novirzās no vispārējā civiltiesiskās atbildības regulējuma un daļēji kodificē judikatūru, kas izriet no deliktu prasībām. Likumdevējs apzināti UmweltHG ir paredzējis daudz ciešāku atbildības regulējumu nekā izriet no BGB. 31 Arī citās valstīs ir spēkā speciāli kaitējuma videi atlīdzināšanas likumi: Somijā Finnish Environmental Damage Compensation Act, Zviedrijā Swedish Environmental Code; Norvēģijā Norwegian Forurensningsloven; Dānijā Danish Act on Compensation for Environmental Damage. Minētais jo vairāk norāda uz to, ka kaitējums videi ir patstāvīgs kaitējuma veids, par kuru piemērojamās civiltiesiskās atbildības regulējums atšķiras no vispārējām civiltiesību normām un principiem. Starptautiskajos līgumos tiek regulēta civiltiesiskā atbildība par kaitējumu videi noteiktās saimnieciskās darbības jomās, kas tiek uzskatītas par īpaši bīstamām ar potenciālu nodarīt smagu kaitējumu: atomenerģijas ražošana, naftas produktu pārvadāšana, liela apjoma rūpnieciskā darbība. 32 Nacionālie un ES tiesību akti speciālo starptautisko līgumu regulējumu paredz kā izņēmumu no vispārējās kārtības. 33 2.2. Speciālie civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi par kaitējumu videi 2.2.1. Sanācija Direktīva 2004/35/EK uzliek valstīm par pienākumu nacionālā līmenī ieviest civiltiesiskās atbildības par kaitējumu videi sistēmu, kuras pamatā ir princips piesārņotājs maksā un saskaņā ar kuru kā primārais civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis par videi nodarīto kaitējumu ir pienākums atbildīgajai personai atjaunot vides stāvokli veikt sanācijas 30 Umwelthaftungsgesetz, 10 December 1990, BGB1. I 1990, 2634 as amended on 19 July 2002, BGB1. I 2002, 2674. 31 CMS Cameron McKenna. Study of Civil Liability Systems for Remedying Environmental Damage. Final Report, 31.12.1995. 32 Piemēram, 1963.gada 21.maija Vīnes konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem un 1997.gada 12.septembra Protokols par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem. 1996.gada 3.maija Starptautiskā konvencija par atbildību un kaitējuma kompensēšanu saistībā ar bīstamu un kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru. 1992.gada 27.novembra Protokols par grozījumiem 1969.gada Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem. 33 Piemēram, VAL 26.pants paredz, ka operators nav atbildīgs par kaitējumu videi vai tiešiem kaitējuma draudiem saskaņā ar VAL nosacījumiem, ja viņa atbildība vai radīto zaudējumu kompensācija ir noteikta Latvijai saistošās starptautiskajās konvencijās. 11
pasākumus. Ar direktīvu tika ieviestas kaitējuma atlīdzināšanas metodes, kuras nebalstās uz grūto uzdevumu novērtēt kaitējumu naudas izteiksmē, bet kuras paredz atjaunot bojātos dabas resursus vai radīt tiem līdzvērtīgas vai alternatīvas dabas vērtības. 34 Latvijā direktīvas 2004/35/EK prasības ir pārņemtas VAL un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos Nr.281 Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas. Minētā kārtība atšķiras no bijušajās padomju valstīs ierastās prakses, kur tradicionālais kaitējuma videi atlīdzināšanas veids ir kompensācijas piedziņa. OECD pētījumā norādīts, ka bijušajās padomju valstīs kaitējumu novērtē ar mērķi noteikt naudas kompensāciju, kurai lielā mērā ir sodošs raksturs, nevis ar mērķi novērst kaitējumu, ierobežot tā ietekmi un izsargāties no kaitējuma nākotnē. Likumsakarīgi, kompetentās iestādes tradicionāli ir paļāvušās uz zaudējumu kalkulācijas metodoloģiju, kas ir lielā mērā teorētiska. 35 Kompensāciju parasti ieskaita kopējā valsts budžetā bez garantijas, ka nauda nonāks vides satīrīšanai un atjaunošanai. Kaitējuma atlīdzināšana dabā var izpausties vai nu kā restitūcija jeb sākotnējā stāvokļa atjaunošana, vai kā kompensējoši pasākumi, ja sākotnējo stāvokli atjaunot nav iespējams, piemēram, ir iznīcināts biotops. Noteiktos gadījumos normatīvie akti pieļauj atbildīgajai personai izvēlēties, kādā veidā tā atlīdzinās kaitējumu videi. Piemēram, attiecībā uz zivju resursiem nodarīto kaitējumu juridiskās un fiziskās personas zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt: 1) samaksājot par zivju resursu zaudējumiem vai sedzot izdevumus, kas nodrošina zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto pasākumu veikšanu; 2) samaksājot mākslīgi pavairoto zivju mazuļu audzēšanas izdevumus; 3) ielaižot attiecīgajā ūdenstilpē zivju mazuļus. Arī atmežošanas gadījumā persona daļu kompensācijas par oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos vai dzēst, ieaudzējot jaunu mežu. 36 Vides stāvokļa atjaunošana notiek pēc sanācijas plāna, ko izstrādā atbildīgā persona un ko apstiprina kompetentās valsts institūcijas. Sanācijas plāna izstrādē ir jāizskata dažādas alternatīvas, no kurām atbilstošāko izvēlas pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, tehniskā iespējamība, efektivitāte, sabiedrības atbalsts, rentabilitāte. Vides atjaunošanas izmaksas ietekmē tas, kādu sanācijas plānu ir saskaņojušas atbildīgās institūcijas. Sanācijas mērķis ir atkarīgs no dabas resursa, kam nodarīts kaitējums, veida. Piemēram, atjaunošana attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši 34 Rozenberga L., 149.lpp. 35 OECD. Liability fro environmental damage in Eastern Europe, Caucasus and Central Asia (EECCA): Implementation of good international practices, 2012, p.23. 36 MK noteikumi Nr.889, 7.punkts. 12
aizsargājamiem biotopiem nozīmē izpostīto dabas resursu vai pasliktinājušos ar dabas resursiem saistīto funkciju atjaunošanu līdz pamatstāvoklim, bet attiecībā uz augsni vai zemes dzīlēm jebkāda cilvēku veselībai nelabvēlīgās ietekmes būtiska riska novēršana. 37 Salīdzinājumam ASV ir noteikta progresīva kaitējuma videi atlīdzināšanas kārtība, kas regulēta ASV dabas resursiem nodarītā kaitējuma aprēķināšanas noteikumos. 38 ASV kaitējuma videi atlīdzināšana balstās uz principu, ka nodarītajam un atlīdzināmajam ir jāsakrīt. Tiek izdalītas atsevišķas kaitējuma videi atlīdzināšanas metodes, piemēram, resursi pret resursiem, pakalpojumi pret pakalpojumiem (primārās), vērtība pret vērtību metode (sekundārā). Atlīdzināšanai ir projekta tipa uzbūve: 1) nosaka kaitējuma videi ietekmi, ņemot vērā kaitējuma dabas resursiem un pakalpojumiem mērogu un pakāpi; 2) identificē un novērtē atlīdzināšanas iespējas, ar kurām aizvietot zaudēto; 3) nosaka pakāpi un laiku, kādā notiek kompensēšana. Par sarežģītāko posmu uzskatāma kaitējuma apmēra novērtēšana, kur svarīgi ir izvēlēties atbilstošu kaitējuma mērvienību, piemēram, naudas vienības, platība, kurā nepieciešams novērst kaitējumu, individuālu organismu skaits. Šāda kārtība paredz lielas administratīvā izmaksas, kuras pēc vispārējās kārtības sedz atbildīgā persona. Noteiktos gadījumos kā civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis kaitējuma videi gadījumā var tikt piemēroti vides sakopšanas darbi, ja atbildīgā persona sešu mēnešu laikā nav atlīdzinājusi kaitējuma videi rezultātā nodarītos zaudējumus. Minētajā gadījumā Valsts vides dienests iesniedz tiesā prasību par zaudējumu kompensēšanu, nosakot vides sakopšanas darbus. 39 Šādā situācijā ar atbildīgo personu tiek slēgts vides sakopšanas līgums, kurā noteikts vides sakopšanas darbu apjoms, ņemot vērā visu aprēķināto un nesamaksāto zaudējumu summu. Zaudējumi 1,42 euro apmērā pielīdzināmi vienai vides sakopšanas stundai. 40 Noteiktie sakopšanas darbi nav obligāti jāsaista ar vides objektu, kam nodarīts kaitējums var tikt noteikti vispārīgi vides uzkopšanas darbi, kā parku sakopšana, izmesto atkritumu savākšana u.tml. 2.2.2. Kompensācija MK noteikumi Nr.281 paredz, ka gadījumā, ja nav iespējams nodarīto kaitējumu novērst vai to ir iespējams novērst tikai daļēji, VVD aprēķina zaudējumus par dabas resursam nodarīto kaitējumu. J.Strautmanis norāda, ka mantiskā atbildība par videi nodarīto kaitējumu tiesiskā ziņā ir vissarežģītākā. Kaitējumus (zaudējumus) grūti novērtēt naudas 37 MK noteikumi Nr.281, 18.1.punkts. 38 Natural Resource Damage Assessment Regulations. U.S. Department of the Interior. 1996. 43 CFR PART 11 (1995), Amended at 61 Fed.Reg. 20609. 7 May. 39 Kārtība, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus: Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.466, Latvijas Vēstnesis, 2005. 1.jūlijs, Nr.102, 2.punkts. 40 Turpat, 3.punkts. 13
izteiksmē, noteikt to apmēru. 41 Cenšoties palīdzēt šā jautājuma [zaudējumu apmēra] noskaidrošanā, valsts institūcijas gājušās pa formālo ceļu zaudējuma apmēra normatīvas noteikšanas ceļu. 42 Attiecībā uz zaudējumiem par kaitējumu videi jāpievērš uzmanība jēdzienu lietojumam. Zaudējums kā atrāvums (zudums), ko dažkārt lieto arī daudzskaitlī, jānošķir no zaudējumiem kā naudas summas; zaudējumi mantiskā izpratnē var tikt nodarīti vienīgi personai. Attiecīgi zaudējumi par kaitējumu zivju resursiem ir mērāmi euro, bet zivju resursiem nodarītie zaudējumi kilogramos, iznīcināto indivīdu skaitā u.tml. Normatīvie akti paredz, ka zaudējumi par kaitējumu videi ieskaitāmi valsts vai pašvaldības budžetā. Tikai noteiktos gadījumos valsts pamatbudžetā ir izveidoti speciāli valsts fondi, kuros tiek ieskaitīti zaudējumi par videi nodarīto kaitējumu, piemēram, Medību likuma 31.panta otrās daļas 1.punkta c apakšpunkts paredz, ka zaudējumu atlīdzība par medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu ieskaitāma Medību saimniecības attīstības fondā, Meža likuma 42.pants paredz, ka zaudējumi ieskaitāmi Meža attīstības fondā, MK noteikumi Nr.188 Zivju fondā. Attiecīgi Latvijā joprojām daļēji saglabājusies situācija, kad zaudējumi par kaitējumu videi tiek izmantoti vispārējo valsts funkciju nodrošināšanai, nevis konkrētās vides, kam nodarīts kaitējums, atjaunošanai vai līdzvērtīgas vides radīšanai. 41 Strautmanis J., 102.-103.lpp. 42 Torgāns K. Saistību tiesības. II daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008, 304.lpp. 14
3. ZAUDĒJUMU APMĒRA NOTEIKŠANA PAR KAITĒJUMU VIDEI 3.1. Zaudējumu par kaitējumu videi noteikšanas kārtība Zaudējumu apmēru par kaitējumu videi nosaka normatīvajos aktos pilnvarotas iestādes, piemēram, Valsts vides dienests (turpmāk VVD), Valsts meža dienests, Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde, attiecīgās iestādes, kurās administratīvo aktu, kas nosaka zaudējumu apmēru, var apstrīdēt, vai tiesa. Nepieciešamības gadījumā kaitējuma novērtēšanai tiek piesaistīti eksperti. Ņemot vērā videi nodarītā kaitējuma apjomu, normatīvajos aktos ir noteiktas formulas zaudējumu apmēra noteikšanai, kas pamatojas uz taksēm, speciāli izstrādātiem koeficientiem un bieži arī minimālo algu. Šāda kārtība atvieglo un vienkāršo zaudējumu apmēra noteikšanu, jo gadījumos, kad kaitējums nodarīts dabas objektam, kas nav civiltiesiskās apgrozības priekšmets, kaitējumu videi būtu grūti mantiski novērtēt, samazina nepieciešamos administratīvos resursus kaitējuma novērtēšanai, kā arī rada lielāku zaudējumu apmēra noteiktību un paredzamību un mazina strīdus par zaudējumu pamatotību. No otras puses, noteiktais zaudējumu apmērs var neatbilst faktiskajam kaitējumam var būt lielāks vai mazāks, attiecīgi var aizskart vienas vai otras puses intereses. Ja par kaitējumu videi atbildīgā persona nepiekrīt iestādes noteiktajam zaudējumu apmēram, tai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai ir tiesības vērsties attiecīgajā iestādē ar pieprasījumu, norādot tās rīcībā esošu pamatojumu zaudējumu apmēra neatbilstībai nodarītajam kaitējumam. 43 Tāpat personai ir tiesības pārsūdzēt iestādes izdoto administratīvo aktu administratīvā procesa kārtībā. Līdz šim zaudējumu apmēra pamatotība par kaitējumu videi skatīta galvenokārt administratīvajās tiesās, kad atbildīgās personas pārsūdz iestādes izdotu administratīvo aktu. Tiesas šādā gadījumā tiesa vērtē, vai iestādes noteiktais zaudējumu apmērs ir pamatots. Piemēram, Administratīvā rajona tiesa 2012.gada 15.martā pieņēma spriedumu lietā Nr.A420723710 par VAS Latvijas Valsts ceļi iesniegto pieteikumu par Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk VPVB) lēmuma atcelšanu, ar kuru VPVB atstāj spēkā VVD izdoto lēmumu, ar kuru VAS Latvijas valsts ceļi noteikts pienākums atlīdzināt zaudējumus par valsts nozīmes dabas pieminekļiem (dižkokiem) nodarīto kaitējumu Ls 39 000 apmērā. Tiesa, vērtējot zaudējumu pamatotību, vadījās no MK noteikumos Nr.511 Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība noteiktās formulas, nevērtējot pēc formulas noteiktā zaudējumu apmēra atbilstību faktiskajiem zaudējumiem. 43 Attiecībā uz kaitējumu zivju resursiem sk. MK noteikumu Nr.188 33.punktu. 15
Civilprocesuālā kārtībā skatītās lietas par zaudējumu atlīdzību par kaitējumu videi ir salīdzinoši nedaudz. Lietas tiek ierosinātas pēc iestādes pieteikuma, ja atbildīgā persona nepilda ar administratīvo aktu tai uzlikto pienākumu atlīdzināt zaudējumus par kaitējumu videi. Kā nesenāko var minēt 2013.gada 5.decembra spriedumu lietā Nr.C36063613, 2013.gada 19.marta spriedumu lietā Nr.C25063712 un 2012.gada 16.novembra spriedumu lietā Nr.C22032212, kuros rajona tiesas apmierināja VVD maza apmēra prasības (attiecīgi Ls 360, Ls 60, Ls 100) pret fiziskām personām par zaudējumu piedziņu par zivju resursiem nodarīto kaitējumu. 44 Valsts kontrole revīzijas ziņojumā par videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas efektivitāti 45 norāda uz šādām problēmām pašreizējā praksē: pirmkārt, par vienu un to pašu pārkāpumu nesamaksātā soda nauda tiek piedzīta administratīvā procesa kārtībā, bet zivju resursiem nodarītie zaudējumi civiltiesiskā kārtībā; otrkārt, daudzos gadījumos iestādes civilprocesa administrēšanas izdevumi nav samērīgi ar iegūstamo zaudējumu atlīdzības summu; treškārt, videi nodarītā kaitējuma administrēšanas sistēma nav pietiekami efektīva, jo videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu regulējošie normatīvie akti nenodrošina izsekojamību, ka valsts budžeta vispārējos ieņēmumos ieskaitītie līdzekļi par videi nodarītajiem zaudējumiem ir izlietoti konkrētā nodarītā kaitējuma kompensējošo pasākumu finansēšanai. 3.2. Zaudējumu par kaitējumu videi elementi 3.1.1. Objekta, kam nodarīts kaitējums, vērtība Dabas objekta, kam nodarīts kaitējums, vērtību aprēķina, vadoties no normatīvajos aktos noteiktajām taksēm un citiem standartizētiem lielumiem, piemēram, vidēja lieluma zivju kopsvara vērtībām, nevis dabas resursu tirgus vērtības vai, piemēram, faktiskā nozvejoto zivju izmēra. Latvijā takses par kaitējumu videi parasti tiek piesaistītas minimālajai mēnešalgai. Piemēram, zaudējumu apmērs par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu ir noteikts 3-40 minimālo mēnešalgu apmērā (1600-12 800 euro) par katru indivīdu atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās. 46 Zaudējumu apmērs par īpaši aizsargājamam biotopam nodarīto kaitējumu tiek noteikts 5 minimālo mēnešalgu apmērā par katriem 10 m2 iznīcinātā vai bojātā biotopa. 47 Zaudējumu apmērs par kaitējumu saistībā ar medības 44 Talsu rajona tiesas 2013.gada 5.decembra spriedums lietā Nr. C36063613, Preiļu rajona tiesas 2013.gada 19.marta spriedums lietā Nr. C25063712, Ludzas rajona tiesas 2012.gada 16.novembra spriedums lietā Nr. C22032212. 45 Latvijas Republikas Valsts kontrole. Revīzijas ziņojums Videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un nodarīto zaudējumu kompensēšanas efektivitāte. 26.11.2010. Nr.5.1-2-6/2010. 5-6.lpp. 46 MK noteikumi Nr.281, 40.punkts. 47 MK noteikumi Nr.281, 42.punkts. 16
reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu tiek noteikts, reizinot valstī noteikto minimālo mēneša darba algu ar nomedītā dzīvnieka vērtības koeficientu. 48 Šāda kārtība arī demonstrē nosacītās vides mantiskās vērtības tiešo saistību ar iedzīvotāju maksātspēju. Takses var būt noteiktas, arī attiecībā pret kaitējuma bīstamību. Piemēram, zaudējumu apmērs par kaitējumu ūdeņiem tiek noteikts attiecībā uz ūdeņos palikušā piesārņojuma bīstamības klases no 426,86 euro/t vidēji bīstamai vielai līdz 711 435,91 euro/t īpaši bīstamai vielai. 49 Līdzīgi arī zaudējumu apmēru par kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm nosaka, aprēķinot radīto kaitējumu par palikušo piesārņojumu vienību no 1 422,87 euro/t vidēji bīstamai vielai līdz 142 287,18 euro/t īpaši bīstamai vielai. 50 Tāpat zaudējumu aprēķina formulās ir iekļauti dažādi koeficientiem, kas videi nodarīto kaitējumu ļauj pārrēķināt naudas izteiksmē. Piemēram, zaudējumi par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā aprēķināmi pēc noteiktas formulas, kurā tiek ņemts vērā koka diametrs, koka sugas koeficients, koka nociršanas iemesla koeficients, apdzīvotās vietas koeficients, koka atrašanās vietas koeficients un vietējās pašvaldības saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža noteiktais koeficients. 51 Kā izņēmumu, kad kaitējuma vērtība tiek noteikta atbilstoši faktiskajām izmaksām, var minēt gadījumu, kad tiek novērtēts zivju resursu zaudējums to zivju mazuļu vai kāpuru bojāejas dēļ, kurus audzē mākslīgi un izlaiž no zivaudzētavām. Šādā gadījumā zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā var paredzēt, ka zaudējumi aprēķināmi, izmantojot zivju mazuļu vai kāpuru faktiskās audzēšanas izmaksas. 52 3.1.2. Izdevumi kaitējuma novēršanai Izdevumi kaitējuma videi novēršanai rodas gadījumā, kad vides satīrīšanas un atjaunošanas izmaksas sedz cita persona, nevis tā, kas atbildīga par kaitējuma nodarīšanu. Saskaņā ar CL 863.pantu, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi. Kaitējuma videi gadījumā atbildīgajai personai būtu jāsedz vienīgi nepieciešamie izdevumi, kas saskaņā ar CL 865.pantu ir tie, ar kuriem pašu lietas būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, bet ne derīgie izdevumi, kas uzlabo lietu, vai greznuma izdevumi, kas padara to tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku. 48 Medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas noteikumi: Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1482, Latvijas Vēstnesis, 2013. 20.decembris, Nr.250. 49 MK noteikumi Nr.281, 1.pielikums. 50 Turpat. 51 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža: Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumi Nr.309, Latvijas Vēstnesis, 2002. 8.maijs, Nr.70, 3.pielikums. 52 MK noteikumi Nr.188, 13.punkts. 17
Likums Par piesārņojumu nosaka, ka sanāciju veic kvalificētas fiziskās vai juridiskās personas atbilstoši līgumam ar personu, kura sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, vai atbildīgo institūciju un pamatojoties uz sanācijas uzdevumu. 53 Attiecīgi, ja iestāde par saviem līdzekļiem pasūtījusi veikt sanācijas pasākumus, šīs izmaksas piedzenamas no atbildīgās personas. Likums arī paredz, ka, ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, tiek izskatīta iespēja nepieciešamos līdzekļus segt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem. Likums Par radiācijas drošību un kodoldrošību paredz, ka, ja, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir piesārņota vide, operators par saviem līdzekļiem nodrošina vides attīrīšanu, lai piesārņojums turpmāk neapdraudētu vidi, kā arī sedz visus nepieciešamos paraugu ņemšanas un izpētes izdevumus. 54 Tomēr visbiežāk normatīvie akti tieši nenosaka, kādas izmaksas atbildīgajai personai ir jāsedz. Saskaņā ar principu piesārņotājs maksā atbildīgajai personai būtu jāsedz ne tikai sanācijas pasākumu izmaksas, bet arī citas izmaksas, kas iestādēm radās, saistībā ar kaitējuma videi seku likvidēšanu un vides atjaunošanu. Šādiem izdevumiem būtu pieskaitāmas arī izmaksas par kaitējuma videi novērtēšanu, administratīvās izmaksas, procenti u.c. Līdzšinējie tiesu spriedumi par zaudējumu piedziņu gan norāda uz to, ka tiek piedzīti tikai zaudējumi, kas aprēķināti, pēc normatīvajos aktos noteiktajām formulām, bet iestādēm radušās papildu izmaksas saistībā ar kaitējumu. Attiecīgi, ciktāl izdarāmi secinājumi no kaitējuma videi atlīdzināšanas gadījumiem, netiek pilnībā īstenots princips piesārņotājs maksā ; vienlaikus būtu jāņem vērā, ka atbildīgās personas par kaitējumu videi norēķinās arī ar citu mehānismu palīdzību, piemēram, maksājot dabas resursu nodokli. 3.1.3. Neiegūtais labums Neiegūtais labums ir CL 1772.pantā noteikts tiesību institūts precīzākai negatīvu mantisko seku aprēķināšanai cietušajam, kas palīdz sasniegt taisnīgāku risinājumu, nekā būtu, ja tiktu ņemti vērā vienīgi pozitīvie zaudējumi. Kaitējuma videi gadījumā ar neiegūto labumu jāsaprot tiešas kaitējuma dēļ radītās sekas videi nākotnē. Piemēram, nocērtot ābeli, kā neiegūto labumu varētu rēķināt ābolu ražu. Neiegūtā labuma apsvērumi ir ņemti vērā arī normatīvajos aktos par zaudējumu aprēķināšanu par videi nodarīto kaitējumu. Uzskatāms piemērs ir zaudējumu apmēru noteikšana zivsaimnieciskajā ekspertīzē, kurā tiek vērtēts ne vien tiešais zivju resursu zudums, bet arī zivju tiešās bojāejas izraisītā nārstojošo zivju skaita samazināšanās turpmākajos gados, zivju barības bāzes zudums, kas samazina attiecīgo ūdeņu zivju resursu biomasas 53 Likums Par piesārņojumu : LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2001. 29.marts, Nr.51, 44.panta pirmā daļa. 54 Turpat, 29.panta otrā daļa. 18
pieaugumu u.c. 55 Arī MK noteikumos Nr.281, kuru 43.punkts paredz, ka par īpaši aizsargājamo putnu dējuma vai perējuma iznīcināšanu vai bojāšanu (olu bojāšana, olu vai mazuļu izņemšana no ligzdas) atlīdzināmā kaitējuma apmērs palielināms divas reizes par katru indivīdu atbilstoši grupai, kurā attiecīgā suga iekļauta. 56 3.3. Zaudējumu apmēru ietekmējošie kritēriji Zaudējumu apmēru par kaitējumu videi ietekmē dažādi kritēriji, kas raksturo nodarīto kaitējumu un ko likumdevējs uzskatījis par nozīmīgiem iespējami precīzai zaudējumu aprēķināšanai. Pēc kaitējuma objekta valsts vai vietējas nozīmes. Likumdevējs paredzējis atšķirīgu zaudējumu aprēķināšanas kārtību atkarībā no tā, vai kaitējums nodarīts valsts nozīmes vai vietējas nozīmes dabas objektam. Fakts, vai dabas objekts uzskatāms par valsts nozīmes vai vietējas nozīmes dabas objektu, atkarīgs no institūcijas, kas noteikusi dabas objekta aizsardzību: Ministru kabinets vai pašvaldība. 57 Pēc kaitējuma objekta izplatības. Zaudējumu apmēru par kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem nosaka atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma. 58 Pēc kaitējuma ilgtermiņa ietekmes. Par īpaši aizsargājamo putnu dējuma vai perējuma iznīcināšanu vai bojāšanu (olu bojāšana, olu vai mazuļu izņemšana no ligzdas) atlīdzināmā kaitējuma apmērs palielināms divas reizes par katru indivīdu atbilstoši grupai, kurā attiecīgā suga iekļauta. 59 Attiecībā uz medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanu normatīvie akti paredz, ka, ja limitētais medījamais dzīvnieks nelikumīgi nomedīts ārpus medību termiņa, zaudējumus par katru dzīvnieku atlīdzina divkāršā apmērā. 60 Pēc kaitējuma nodarīšanas pakāpes. Dabas pieminekļiem, kurus noteicis Ministru kabinets (valsts nozīmes dabas pieminekļi) vai kurus noteikusi pašvaldība (vietējas nozīmes dabas pieminekļi), kaitējumu novērtē, ņemot vērā bojājuma vai iznīcināšanas pakāpi. Ir paredzētas šādas dabas pieminekļa bojājuma vai iznīcināšanas pakāpes: bojāts, būtiski bojāts, daļēji iznīcināts, pilnībā iznīcināts. 61 Attiecībā uz medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu radīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanu 55 MK noteikumi Nr.188, 9.punkts. 56 MK noteikumi Nr.281, 43.punkts. 57 Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novērtēšanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība: Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumi Nr.511, Latvijas Vēstnesis, 2008. 11.jūlijs, Nr.106, 6., 7., 9.punkts. 58 MK noteikumi Nr.281, 40.punkts. 59 Turpat, 43.punkts. 60 MK noteikumi Nr.1482, 5.punkts. 61 MK noteikumi Nr.511, 3.punkts. 19
normatīvie akti paredz, ka, ja limitētais medījamais dzīvnieks ievainots nelikumīgās medībās, zaudējumus par katru dzīvnieku atlīdzina 50 procentu apmērā. 62 Pēc kaitējuma ietekmes uz dabas objekta estētisko kvalitāti. Zaudējumi par nodarīto kaitējumu jāatlīdzina arī gadījumā, kad kaitējums izpaudies nevis kā fizisks dabas objekta bojājums, bet arī gadījumā, kad tā rezultātā neatgriezeniski ir mazinājusies dabas objekta estētiskā vērtība. 63 Pēc kaitējuma nodarīšanas vietas. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte, mežam nodarītos zaudējumus palielina trīskārtīgi. 64 Ja MK noteikumu Nr.281 2., 3. un 4.pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā. 65 Pēc atbildīgās personas darbības tiesiskuma. Ja zivju resursiem nodarīts zaudējums nelikumīgas saimnieciskās darbības rezultātā, zaudējuma kopējā apmēra noteikšanai piemēro koeficientu 4. 66 No minētā izriet arī zaudējumiem ir sodošā funkcija. No minētā secināms, ka pastāv zaudējumu apmēra diferenciācija, tos koriģējot atbilstoši kaitējuma smagumam. Minētos kritērijus var salīdzināt ar CL 870.pantā noteikto lietas sevišķo vērtību, kas atbildīgajai personai ir jāatlīdzina papildus lietas parastajai vērtībai. Piemēram, koks dabas liegumā vai pilsētā ir vērtīgāks par koku citviet, attiecīgi papildus koka parastajai vērtībai jāņem vērā koka sevišķā vērtība, ko rada estētiskās un veselības intereses. Nobeigumā var secināt, ka civiltiesiskā atbildība par kaitējumu videi Latvijā ir formāla un tai nepiemīt daudzas no vispārējās civiltiesiskās atbildības pazīmēm: zaudējumu apmēru vienpusēji nosaka iestāde pēc normatīvajos aktos fiksētām taksēm; zaudējumu apmērs pārsvarā tiek skatīts administratīvā procesa kārtībā, kad tiesa vērtē zaudējumu atbilstību normatīvo aktu regulējumam, nevis zaudējumu pamatotību saskaņā ar civiltiesību principiem; pienākums atlīdzināt zaudējumus iestājas arī par personas likumisku darbību. Tāpat zaudējumu piedziņa par kaitējumu videi nesasniedz mērķi nodrošināt vides kvalitātes atjaunošanu, ja zaudējumi tiek ieskaitīti kopējā valsts budžetā, nevis novirzīti konkrētā kaitējuma novēršanai. Vienlaikus fiksētas takses par kaitējumu videi atvieglo un vienkāršo zaudējumu apmēra noteikšanu, kas citādi kaitējuma videi gadījumā būtu problemātisks process, rada lielāku 62 MK noteikumi Nr.1482, 6.punkts. 63 MK noteikumi Nr.511, 8.2.punkts. 64 MK noteikumi Nr.228, 14.punkts. 65 MK noteikumi Nr.281, 39.punkts. 66 MK noteikumi Nr.188, 27.punkts. 20