. uzdevums.. Viena no Latvijā ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgām kukaiņu sugām ir astoņzobu mizgrauzis Ips typographus, kas attēlots zīmējumā. Astoņzobu mizgrauzis dzīvo zem mizas uz nesen atmirušiem parastās egles Picea abies stumbriem. Aizpildiet tabulu, raksturojot astoņzobu mizgrauža sistemātisko piederību (šeit un tupmāk punkts, ja visas ailes ir pareizi aizpildītas)! Tips Klase Kārta Ģints Astoņzobu mizgrauzis.. Astoņzobu mizgrauzis ir saistīts ar lielu skaitu citu sugu. Kopā tās veido barošanās tīklu. No zemāk nosauktajām sugām izvēlieties 0 sugas ( p) un konstruējiet funkcionālu barošanās tīklu, kas ietvertu astoņzobu mizgrauzi ( p)! Astoņzobu mizgrauzis Meža pūce Zvirbuļvanags Jātnieciņš Kartupeļu lapgrauzis Kāpostu baltenis Parastā egle Egļu sakņu piepe Dižraibais dzenis Melnais mušķērājs Meža suņuburkšķis Spalvgrauzis Dziedniecības pienene Parastā vāvere /9
.3. Iepazīsties ar attēlos parādītajiem parasto egli apdzīvojošajiem kukaiņiem. Konsturē noteicēju šiem kukaiņiem. Izmantojamās pazīmes daļēji ir dotas. Dihotomiskajā noteicējā nepārtrauktās līnijas kvadrātiņos atzīmē atbilstošos burtus! ( p) Izdomā un noteicējā ar pārtrauktu līniju norādītajos tainstūrīšos salasāmā rokrakstā ieraksti atbilstošu pretēju morfoloģisko pazīmju pāri ( p). Daudzpunktu vietās atzīmējiet atbilstošos attēlos redzamo kukaiņu nosaukumus ( A B C D Koksngrauži Krāšņvaboles Smecernieki Kailvaboles Astoņzobu mizgrauzis Skujkoku mizgrauzis Taustekļi ir garāki par ķermeni. Segspārnu gali roboti. Galvas priekšējā daļa ir pagarināta. Galvas priekšējā daļa nav pagarināta. E F G H Krūšu platums x pārsniedz to garumu Segspārnu gali ir noapaļoti. Taustekļi ir īsāki par ķermeni. Krūšu platums un garums ~ līdzīgi. /9
.. Pavasarī astoņzobu mizgrauži lido un meklē novājinātas, kalstošas egles. Atradis šādu egli, mizgrauža tēviņš uz stumbra virsmas izgrauž ieskreju (nelielu caurumiņu). Pēc kāda laika atlido mizgraužu mātīte, kas pa ieskreju arī nokļūst zem mizas. Pēc pārošanās, mātīte zem mizas paralēli stumbra garenasij grauž divas mātesejas. Tās sānos, ik pēc neliela attāluma, mātīte iedēj vienu olu katrā mātesejas pusē. No olas izšķīlušies kāpuri grauž mātesejai perpendikulāras, nedaudz līkumotas kāpurejas, kuru galos iekūņojas. Rezultātā zem mizas izveidojas attēlā parādītais zīmējums, kas atbilst vienai mizgraužu saimei. Zīmējumā ar bultu atzīmējiet kādu no mizgrauža kāpuru iekūņošanās vietām ( punkts)! Lai noskaidrotu, vai astoņzobu mizgrauzis dod priekšroku uz zemes nokritušām egļu kritalām vai stāvošiem egļu sausokņiem, pētnieks mežā salīdzināja mizgraužu skaitu uz vienas kritalas un viena sausokņa. Lai noteiktu mizgraužu skaitu, no abām eglēm viņš ar nazi izgrieza piecus 0 cm x 30 cm lielus mizas paraugus, uz kuru virsmas saskaitīja mizgraužu ieskrejas. Dati ir apkopoti tālāk redzamajā tabulā. Apskatītais koks Paraugs 3 5 Ieskreju skaits 6 Apskatītais koks Paraugs 3 5 Ieskreju skaits 5 0 6 6 Aprēķiniet astoņzobu mizgraužu skaitu, kas attīstās uz pētnieka apskatītās kritalas un sausokņa, ņemot vērā, ka: ) gan kritala, gan sausoknis ir vienāda lieluma (astoņzobu mizgrauzim pieejamais mizas virsmas laukums uz katra no kokiem ir S=,3 m); ) visu mizgraužu saimju izgrauzto eju zīmējumi atbilst augstāk attēlā redzamajam; 3) aprēķinos izmantojiet šādu formulu: N= B x K, kur N- mizgraužu kopējais skaits, kas attīstās uz apskatītā koka, B kopējais saimju skaits uz koka, K kāpuru skaits vienā saimē. Rezultātus atspoguļojiet šajā tabulā: Parametrs Kāpuru skaits vienā saimē, K ( punkts par pareizi aizpildītu rindiņu) Vidējais saimju skaits vienā paraugā Kopējais saimju skaits uz koka, B ( punkts par pareizi aizpildītu rindiņu) Mizgraužu skaits uz koka, N Vieta aprēķinu veikšanai: Kāds ir pētnieka secinājums? ( punkts) 3/9
. uzdevums.. Daudzos dabas parkos tiek ieviesti lielie zālēdāji (savvaļas zirgi, govis), lai nodrošinātu biotopu uzturēšanu. Nosauc kādu aizsargājamu teritoriju Latvijā, kurā ir izmitināti lielie zālēdāji ( p) Kāda biotopa uzturēšanai tie ir ieviesti? ( p) Uzraksti divas pozitīvas lielo zālēdāju ietekmes uz tavu nosaukto biotopu. ( p).. Salīdzini abu dzīvnieku galvas skeleta un mutes uzbūves un darbības īpatnības un atzīmē kādas atšķirības sagaidāmas augu segumā pēc tam, kad ar augiem barojies zirgs vai govs.( p) Augu raksturojums Izvēlies zirgs vai govs Augi tiek apēsti tuvāk zemei Tiek izlasīti tikai vēlamie augi Izskaidro, kādas mutes uzbūves īpatnības nodrošina šīs barošanās atšķirības ( p?).3. Prognozē, kā mainīsies augu sabiedrība pļavā, kurā ieviesti zālēdāji, kura netiek pļauta vai citādi apsaimniekota. (3 p) Lielums Palielināsies, samazināsies, nemainīsies Augu kopējā masa Augu daudzveidība Saulmīļu augu sugu procentuālais daudzums /9
3. uzdevums 3.. Aplūko komiksus krāsainajā izdrukā. Kādi orgāni tur ir attēloti? Ieraksti orgāna nosaukumu zem tā attēla un vārda sekojošajā tabulā! (,5 p.) Pēteris Anna Olafs Alberts Viktors 3.. Vai Olafs un Pēteris akmeņus taisa no vienas un tās pašas vielas? Jā/Nē (0,5 p) 3.3. Kuri no komiksā redzamajiem orgāniem izdala gremošanas sulas, kas satur gremošanas enzīmus? ( p.) 3.. Paskaidro, kas ir pankreatīts un kādēļ žultsvada nosprostojums var to izraisīt? ( p) 3.5.. tabulā atbilstoši norādītajam gremošanas dobumam norādi attiecīgo gremošanas sulu, kas tajā izdalās no dziedzeriem. Izmantojot. tabulu, aprēķini, cik katras sulas nonāk zarnu traktā 70 kg smagam, pieaugušam veselam cilvēkam vienā diennaktī. Atceries, vienā gremošanas dobumā var nonākt vairākas gremošanas sulas! (5 punkti). tabula Gremošanas Gremošanas sula Daudzums (ml) dobums Mutes dobums Kuņģis Tievās zarnas (t.sk. -pirkstu zarna). tabula Dziedzeris Izdalītais šķidrums diennaktī, L/00 kg Siekalu dziedzeri Kuņģa sieniņas Aizkuņģa dziedzeris,5 Aknas, žults Zarnu epitēlijs 5/9
3.6. Aplūko šī cilvēka diennakts ūdens bilanci Uzņemtais ūdens, L Zaudētais ūdens, L Dzērieni, Ar urīnu, Ēdiens Ar sviedriem 0,5 Metaboliskie procesi šūnās 0,3 Izelpotajā gaisā 0, Kopā,5 Ar fēcēm 0, Kopā,5 Aprēķini cik litru šķidruma katru diennakti nonāk gremošanas traktā, parādi aprēķinu gaitu ( p) Aprēķini, cik daudz ūdens tiek izvadīts no gremošanas trakta ārvidē. (0,5 p) Paskaidro, kur paliek ūdens starpība ( p) 6/9
Orgāns, Stāvoklis Funkcija (Numurs vai burts attēlā) Labais priekškambaris Kreisais priekškambaris Labas kambaris Kreisais kambaris Viru vārstuļi Pusmēness vārstuļi Aorta Plaušu vēnas Augšējā dobā vēna Apakšējā dobā vēna Plaušu artērijas Sinusa mezgls Priekškambara sistole Kambara sitole Pauze. uzdevums Aizpildi tabulu, pie apgalvojuma atrodi, kura sirds daļa to dara, kā arī ieraksti atbilstošo skaitli no zīmējuma. Attēlā redzamas trīs sirds cikla stadijas, kura katra ir apzīmēta ar burtu. Pie dažiem apgalvojumiem jāraksta šis burts. (0 p) Venozās asinis uz sirdi nes Sirds saraušanās ritmu nosaka Venozās asinis uz plaušām nes Uz robežas starp kambari un izejošo asinsvadu atrodas Mazais asinsrites loks sākas no Plaušu vēnas asinis nes uz Elastīgākā artērija ir Uz robežas starp priekškambari un kambari atrodas Venozās asinis atrodas Lielais asinsrites loks sākas no Arteriālās asinis uz sirdi nes Pusmēness vārstuļi ir atvērti Sirds muskuļa atslābuma periods Viru vārstuļi ir atvērti 7/9
5. uzdevums. pasaules kara laikā briti, lai uzskaitītu Trešā reiha tankus, izmantoja vienkāršu metodi. Tika pierakstīti redzēto tanku numuri un vēlāk tika uzskaitīts cik bieži ir redzēti tanki ar jau fiksētiem numuriem un aprēķināts kopējais tanku skaits. Šāda pieeja izrādījās daudz precīzāka par spiegu ziņojumiem. Ja spiegi ziņoja, ka vāciešu rīcībā ir 500 tanki, tad statistiķi to skaitu bija aprēķinājuši kā. Pēc kara no Vācijas dokumentiem varēja uzzināt, ka uz to brīdi Vācijas rīcībā ir bijis 7 tanks. Līdzīgs princips tiek pielietots arī bioloģijā, uzskaitot cik dzīvnieki apdzīvo teritoriju. Visbiežāk izmanto noķer - atlaid - noķer vēlreiz metodi. Metode balstās uz to, ka pirmajā reizē noķertie dzīvnieki tiek iezīmēti un atlaisti atpakaļ. Pēc kāda laika šī pati teritorija tiek apsekota vēlreiz un vēlreiz noķerti interesējošie dzīvnieki. Uzskaitot cik daudzi no otreiz noķertajiem ir iezīmēti, ir iespējams novērtēt kopējo dzīvnieku daudzumu. 5.. Piemēram, dīķī dzīvo 00 karpas, pirmajā reizē noķer 0 karpas. Karpas iezīmē ar krāsas pilienu uz galvas un palaiž atpakaļ dīķī. Cik procentus no visām karpām nokēra pirmajā reizē? (0,5 p) Pēc nedēļas tajā pašā dīķī noķer 30 karpas. Cik no otrajā reizē noķertajām karpām vajadzētu būt iezīmētām ar krāsu, ja pieņem, ka iezīmētās un neiezīmētās karpas var brīvi sajaukties un karpu skaits ezerā nav mainījies?( p) 5.. Novērtē, kas ir būtiski, lai šī metode strādātu. Pie nosauktajiem eksperimentiem, atzīmē vai metode strādās vai nē, ja nestrādās pamato kādēļ. (8,5 p) Apgalvojums Strādās/nestrādās, paskaidro, kāpēc nestrādās. Ar šo metodi mēģinās aprēķināt cik koku aug mežā.. Mēģinās aprēķināt kopējo gultas blakšu skaitu dzīvojamā mājā, blaktis uzskaitīs tikai vienā dzīvoklī. Otrā uzskaite būs h pēc pirmās uzskaites 3. Mēģinās noskaidrot cik stirnu dzīvo mežā. Iezīmēs stirnas ar krāsu, kuras ziemas laikā nāk baroties mednieku uzstādītā barotavā. Krāsa barotavā būs nedēļu, otreizējā uzskaite būs pēc mēneša. Mēģinās noskaidrot kopējo zilo vaļu skaitu pasaules ūdeņos. Mēnesi visos ūdeņos uzskaitīs vaļus, pierakstīs to krūšu un astes spuru formu, raksturīgos robus un pleķus uz tām. Atkārtoti uzskaitīs pēc gada. 5. Lai noskaidrotu zvirbuļu skaitu Rīgā, 0 zvirbuļiem piestiprinās 5 g smagus GPS raidītājus un vēros to pārvietošanos. 8/9
6. Mēģinās uzskaitīt cik lakstīgalu dzīvo krūmājā. Noķertās lakstīgalas ar pārtikas krāsvielu nokrāsos sarkanas. Uzskaitīs pēc mēneša 7. Mēģinās uzskaitīt maijvaboļu skaitu pierīgas dārziņos. Pirmo reizi maijvaboles noķers un iezīmēs ar dzeltenas krāsas pilienu maijā. Otreiz vaboles uzskaitīs septembrī. Ja nepieciešams, atbildi vari turpināt šeit. 9/9