LU 72. zinātniskā konference Ģeologu darba tirgus ES un tā attīstība V. Segliņš
Darba tirgus Kopējais darba tirgus Eiropā ir ļoti mainīga kategorija un ir visai dažādojies pēc 2008. gada. Arī statistika ir visai nedroša kļuvusi, jo netiek uzskaitīti pašnodarbinātie (apm. 10-17% ģeologu pasaulē), nepilna darba laika uzskaite dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga un nereti pat diametrāli atšķirīga - piemēram, attiecībā uz studentiem (bezdarbnieki, nepilna darba laika nodarbinātie, nodarbinātie pamatdarbā).
Bezdarba līmenis ES (Eurostat, novembra sākums 2013) Vidēji 10-12% tas ir lielums, ar kuru objektīvi jārēķinās ES telpā neatkarīgi no profesijas un valsts piederības http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ity_public/3-31102013-bp/en/3-31102013-bp-en.pdf
Dinamika salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, pielāgota sezonālām izmaiņām Labā ziņa ir darba tirgus cikliskums, sliktā - cikla garums ir apm. 1,5 gadi (un tas ir risks kvalifikācijām) Plašāk skatīt: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php/unem ployment_statistics Svarīgi ņemt vērā, ka šīs svārstības aptver 10-12% no ģeologu darba tirgus
Bezdarbs jauniešu vidū ES valstīs kopā, Eurostat (Nov. 2013) 2013. gada decembra rādītājs 23,70% ir visai dramatisks. Pārsteidzoši, ka Eiropas Komisija par to sāka aktivizācijas pasākumus tikai 2013. gada pavasarī, lai gan kritiski rādītāji bija vērojami jau kopš 2009. gada otrās puses (kad samazinājās subsīdijas un dažādas šķērsdotācijas daudzās valstīs) Vairāk kā 95% no statistikā ietvertajiem nemācās un nestrādā, tajā skaitā sabiedriskos darbus pašvaldībās, kur tie kaut daļēji tiek apmaksāti. Tomēr dominējošā daļa jaunieši ar nepabeigtu un pabeigtu augstāko izglītību sociālās un humanitārās zinātnēs, pedagoģijā. Daudz retāk speciālās zināšanas ieguvušie (piem., arhitekti, preses un TV žurnālisti, inženieri šaurās jomās utml.)
Ģeologu pasaules tirgus Kopumā ģeologu tirgus palielinās par 1,2-1,7% gadā. Krasi nodalās trīs tirgus grupas: Stabili augošs pieprasījums (Kanāda, ASV, Austrālija- domātas arī šo valstu kompānijas visur citur pasaulē); Stabilizācija un pārorientēšanās regulētā tirgū ES; Pētījumu skaita un apjoma palielināšanās, bet tikai uz starptautisku konkursu pamata (būtiski sašaurinot vietējo ģeoloģisko pētījumu tirgu) vairums pasaules reģionu. Raksturīga iezīme spēju nodalīšana: Tikai biroja darbs (ne vairāk kā 10% lauka darbu) [augsta konkurence, augsts bezdarbs, aizvien mazāk prasību pēc ģeoloģiskām zināšanām, viduvēja un zem tās samaksa, tikai terminēti kontrakti- nav ilgtermiņa saistību, ierobežotas karjeras iespējas]; Lauka pētījumi, mērījumi un novērojumi- ar ilgstošu prombūtni daļēji iekārtotā sadzīviskā vidē, nenormēts darba laiks [zema konkurence, nav bezdarba, augstas prasības pēc ģeoloģiskām specifiskām zināšanām, neierobežoti kontrakti utml., atalgojums atkarīgs no nozares un uzņēmuma komerciālās veiksmes]. Prognozējams, ka laika posmā līdz 2020. g. tieši šīs tendences turpināsies.
Ģeoloģijā nodarbinātie- augošie tirgi Vispirms izteikti pozitīvais ģeologu un ģeofiziķu, ģeoķīmiķu un zemes zinātņu inženieru darba tirgus stabili pieaug vairākās valstīs: Izvērsta statistika par Kanādu - http://www.servicecanada.gc.ca/eng/qc/job_futures/statistics/2113.s html Pārskats par Austrālijuhttp://www.reuters.com/article/2013/01/07/australia-miningunemployment-idUSL4N0AC0IH20130107 Valsts gadā izsniedz 457 atvieglotas darbā iekārtošanās atļaujas ģeologiem ar mag. grādu (sponsored visa); http://careerminer.infomine.com/geologistsalaries-what-you-can-expect-to-earn/ ASV turpmākos 10 gados 50% ģeologu aizies pensijā - http://geology.wwu.edu/dept/prospectives/whygeology.php Visasākais deficīts naftas un gāzes ģeoloģijā.
Ģeologi ASV, bezdarba prognozes attiecībā uz tiem, kas šogad uzsāka bakalaura studijas. ASV Valsts departaments (Nov., 2013) 1. Medical technology technician 1.4% 2. Nursing 2.2% 3. Treatment therapy professions 2.6% 4. Medical assisting services 2.9% 5. Agriculture production & management 3.0% 6. Industrial production technologies 3.1% 7. Pharmacy 3.2% 8. Communications & disorders sciences 3.3% 9. Elementary education 3.6% 10. Special needs education 3.6% 11. Miscellaneous education 3.7% 12. Mechanical engineering 3.8% 13. High school teacher 3.8% 14. Theology & religious vocations 4.1% 15. Management info systems & statistics 4.2% 16. General education 4.2% 17. Health & medical administrative services 4.3% 18. Transportation science & technologies 4.4% 19. Finance 4.5% 20. Physics 4.5% 21. PE/health education 4.5% 22. Criminal justice and fire protection 4.7% 23. PE/Park & Recreation 4.8% 24. Civil engineering 4.9% 25. (tie) Electrical engineering; environmental science; math 5% Astrophysics/astronomy 0% Geological and geophysics engineering 0% Physical science 2.5% Geosciences 3.2% Math/computer science 3.5% Ģeozinātnēs arī nākotnē projecēts bezdarba pieaugums vairumu no tehnoloģijām un paņēmieniem, jo īpaši datorvidē, sekmīgi apgūst daudzu citu nozaru speciālisti. Pašu ģeozinātņu studijas šajā darba tirgus segmentā netiek uzskatītas par būtisku priekšrocību. Neoficiāli- 5% ir robeža atvieglotai zaļās kartes iegūšanai
Kopš 2013. gada 28 valstis Eiropas Savienība
Ģeologu izglītība un tās daudzveidīgums ES Gadā ES augstskolās maģistra grādu saistībā ar ģeoloģiju iegūst apm. 3 tūkst. personas (vecumā no 22 līdz 68 gadiem, 2013. gada dati). No tiem: 40% ar grādiem ph., nat., eng.,sc. utml. 23% - jauktas studiju programmas ar relatīvi pastiprinātām zināšanām ģeoloģijā; 15-17% inženierzinātnes ģeoloģijā (ģeotehnika, inženierģeoloģija, grunts zinātne utml.). 2-3% īpašas pastiprinātas zināšanas ģeoloģijā par pamatu izvirzot augsnes un hidroloģiju. Tikai 17% studiju programmās dominējošas ir ģeoloģiskās zināšanas. ES tās aptver apm. 10% no studējošā skaita saistībā ar ģeoloģiju.
Maģistru un bakalauru līmeņi Proporcijas starp studējošie ir ārkārtīgi dinamiska ļoti liels atbirums bakalaura studiju programmās (līdz 30%) un neģeologu bakalauru piesaiste ģeoloģijas maģistru programmās (vidēji līdz 65%).
Bakalauru līmenis 40% studē speciālās ģeoloģiskās studiju programmās; 35% jaukta satura (un iegūstāmā grāda) programmās; 25% studiju programmās, kuru nosaukuma nav minēts vārds ģeoloģija. Pēdējā komponente strauji attīstās un prognozēts, ka pēc 2015.- 2017. gada nosaukumā ģeoloģija tiks saglabāta ne vairāk kā 15% studiju programmu. Daudzās ES valstīs bakalaura programmas saistībā ar ģeoloģiju tiek realizētas profesionālo studiju ietvaros arodskolās. Statistiskie dati nav zināmi, visvairāk šādu skolu ir Vācijā, Austrijā, Francijā.
Maģistra studiju līmenis Pieejamas kā profesionālas, tā akadēmiskas programmas. Līdz 2008. gadam profesionālās programmās studēja apm. 32% studentu, 2012. gadā 12%, bet 2013. gadā - vairs tikai 4% studentu. Izmaiņu galvenais iemesls ir valsts un pašvaldību attiekšanās garantēt darbavietas, nodarbinātību, kā arī ierobežojumi (līdz 2013. gadam bija spēkā) profesionālo studiju programmu beigušajiem pretendēt uz doktorantūras vietām, pētniecības grantiem un tajos iesaistīties.
Doktora studiju līmenis ģeoloģijā ES Faktiski nav pat novērtējams. Tam vairāki iemesli: lielākā daļa aizstāv darbus, nebeidzot kādu formālu doktorantūras studiju programmu; esošās doktorantūras programmas tikai apm. 20% gadījumu tiek realizētas augstskolās (pārējās dažādas ievirzes pētniecības iestādēs). vairāk nekā 50% jauno grādu ieguvēju tos iegūst citās valstīs (ārpus ES); piešķirtais grāds tikai retos gadījumos (mazāk par 5% zināmo gadījumu) norāda uz ģeoloģiju, dominējošais grāds Ph.d. jeb Phd. Studiju programmas savstarpēju ne pēc būtības, satura un arī rezultāta nav savstarpēji salīdzināmas. Salīdzināmas ir prasības grāda iegūšanai un tās visur ES telpā ir ļoti līdzīgas.
Darba tirgus ES 2013. g. ES kopā ir nodarbināti apm. 85 tūkst. ģeologu, droši dati 2013. gadā bija pieejami tikai par 54139 ģeologiem (apm. 65%). Krievijā apm. 15 tūkst., bet Serbijā 350 ģeologu. Nav datu par Poliju, kas līdzīgi kā Ukraina un Baltkrievija ir neziņā par vairāk kā 75% ģeologu pašreizējo nodarbinātību (vismaz formāli tie atrodas ārpus savas valsts robežām). Nav drošu datu par daudzām citām Austrumeiropas zemēm.
Bezdarbs ģeologu ar maģistra grādu profesijā
Visdrošākās darba vietas un ģeologu deficīts Par tādām droši izceļamas Apvienotā Karaliste, Šveice, Slovēnija, Čehija, Portugāle, Itālija, Īrija. Ļoti neliels bezdarbs, kas faktiski ir saistīts ar paaudžu maiņu Zviedrija, Nīderlande, Ungārija, Somija, Kipra, Beniluksa valstis. Vislielākais bezdarbs - Spānija, Krievija, Grieķija, Vācija. Raksturīgi, ka lielākais bezdarba iemesls ir neatbilstošas kvalifikācijas, kā arī dotēto darba vietu likvidācija, ne-vēlme veikt darbu, kas saistīts ar lauka darbiem un ilgstošiem komandējumiem ārpus mājas.
Ģeologu bezdarba avoti pēc nodarbinātības veida Valsts un pašvaldību iestādes 85% Ar ģeoloģiju nesaistīta pamatdarbība iestādē (muzeji, tūrisms, dabas aizsardzība)- 10%. Privātu un jaukta kapitāla uzņēmumi 5%. Būtiska ES valstu atšķirība vecuma cenzs - vecumā virs 57 gadiem ģeologam reāli nav iespējams atrast darba vietu ES pamatdarbībā, tikai blakus vai nesaistītās nozarēs.
Ģeologu atalgojums, gadā Skaidri redzamas ir atalgojuma grupas, tomēr attēls nenorāda, cik no šīs algas izriet tieši no ģeoloģiskās darbības, cik no vadības, administrēšanas utml. Formāli vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem ar 5 un vairāk gadu pieredzi tieši ģeologam ir 2200-2800 eiro mēnesī. Vislielāk ietekme uz algu ir organizatora un vadītāja darbam, saistība ar krājumu aprēķiniem un spēja nedēļām ilgi būt komandējumos ārpus valsts, veikt lauka darbus.
Objektīvas prioritātes un ģeologu darba vietas, samaksa Zināmie minerāli- metālu izejvielas 60 metāli (izņemot dzelzi, alumīniju un radioaktīvos metālus) Būtiski ar augstu nozīmi tautsaimniecībā 14 metāli, kas nodrošina tehnoloģiju pārākumu un attīstību Te, In, Sn, Hf, Ag, Dy, Ga, Nd, Cd, Ni, Mo, Va, Nb, Se Kritiski attīstībai un izaugsmei Pieejami tikai balstoties uz tirgus un ģeopolitiskiem faktoriem 5 metāli, kas pieejami tikai noteiktās nodrošinājuma ķēdēs, politisks nodrošinājums Politikas veidošana un elastība Te, In, Ga, Nd, Dy Ar katru lejupejošu soli vidējās algas pieaugums 2 reizes. Bet mērķis ir nevis pētīt, bet atrast...
Pētniecība un zinātne Šajā jomā strikti nodalās divas lielas kategorijas pastāvīgā amatā, mēneša likme ar fiksētiem pienākumiem pētniecībā (amata likme); darbs projektos uz konkursa pamata. Fiksētās amata likmes reti ir augstākas par (40)-80-85% no atbilstošas kvalifikācijas lietišķo pētījumu veicēja. Visbiežāk 6-30 tūkst. mēnesī. Var būt ievērojami zemākas, bet ir iespējas veikt papildus pienākumus, darbus, konsultācijas utt. kas veido 50-90% no reālajiem ienākumiem. Augstas sociālās garantijas, bet augstas prasības pēc vietējo valodu izcilām prasmēm, citas prasības. Pētniecības projektos atalgojums atkarīgs no pienākumiem, darba slodzes un stundu izmaksas, vienlaicīgi realizēto projektu skaita. Visbiežāk tā ir 30-80 tūkst. mēnesī robežās.
Zinātniskās pētniecības projekti ģeoloģijā Pētniecībā noteikta specifika nestrukturēts tirgus (tikai retos gadījumos tiek prasītas tieši ģeologa kvalifikācijas), salīdzinoši īsi pētniecības periodi. Visai vājas sociālās garantijas. Konkurence nav augsta starp pašiem ģeologiem, to veido citu nozaru speciālistu līdzdarbība konkursos. Nereti ļoti specifiskas kvalifikācijas prasības, kas ir jāpierāda ar publikācijām vai pretēji tikai ar lauka darbiem. Galvenais rezultāts zinātniskas publikācijas, to skaits un zinātniskā kvalitāte. ES katru gadu paliek neizmatoti desmitiem miljonu eiro pētniecības projektos, uz kuriem nav pretendējuši konkursa kārtībā pētnieki ģeoloģijā (tikai ar dr. geol. grādu, kur tas norādīts).
Iespējas atgriezties darba tirgū pēc pārtraukuma Zināmas iespējas ir tikai valsts un pašvaldību darbos, subsidētās darba vietās. Šāds, galvenokārt sociāls, nodrošinājums ir pieejams gandrīz tikai Ziemeļvalstīs un A Eiropā. Atgriešanās darba tirgū ir iespējama apm. 2-3% gadījumu. Tādēļ risinājums gandrīz vienmēr ir jaunu kompāniju dibināšana, nereti augstskolu un pētniecības centru paspārnē.
Specifiskās vecuma grupas Pensionētiem ģeologiem strādāt (ja to neaizliedz vai neizslēdz nacionālie pensionēšanās likumi): uz pilnu slodzi ir iespējams apm. 10% ģeologu, uz daļslodzi apm. 80%. Jauniešiem atrast darbu salīdzinoši vienkārši tikai ar šauri specifiskām zināšanām (ja to neliedz studiju nosacījumi vai darba norīkojums). Specifiska konkurences izpausme jaunieši ģeologi konkurē galvenokārt ar tiem, kam darba pieredze ir 5-10 gadi un tiem, kuri turpmāko 5 gadu laikā pensionēsies.
Kopumā Noslēdzot ziņojumu kopumā atzīmējams, ka ģeologu darba tirgus ES atlabst un izaugsme ir vērojama daudzas zemēs. Būtiski ir pieaugušas kvalifikācijas prasības un gatavība ilgstoši strādāt lauka darbus relatīva komforta apstākļos, būt ilgstošos komandējumos, nenormēta darba nedēļa un operatīvi apgūt nezināmu teritoriju ģeoloģisko uzbūvi, pētījuma priekšmetu utml. ir galvenās tirgus prasības. Blakus tam spējas pieteikt pētniecības projektus, tos realizēt un atskaitīties, kā arī strādāt starptautiskā pētniecības vidē ir būtiskas priekšrocības sekmīgai karjerai nākotnē.
Augstvērtīgo izejvielu dinamika (jeb kas ir jāmeklē?) Cena Kobalts Selēns Indijs 1500 $/kg Rēnijs Tantals Germānijs Platīns Gallijs Palādijs Re~ 6,2% koncentrāts Titāns 2000 Laiks
Mainīgā pasaule un tās vajadzības (meklēšanas un pētniecības metodes ES kavējas pa gadsimtu) Tradicionālās ģeoloģisko pētījumu metodes orientētas Šo elementu rūdu atklāšanai ES augstskolās netiek mācītas efektīvas meklēšanas un pētniecības metodes
Nesaprātīgā attīstība pēdējos 25 gadus Eiropas Savienības telpā 100% 50% ES tautsaimniecības un pat pētniecības atkarība no importētām izejvielām 85%
Resursu nepietiekamība vai citi iemesli?
Politiski augstprātīgi lēmumi Atkārtotas izmantošanas pakāpe, UNEP 2011 A resource-efficient Europe Flagship initiative under the Europe 2020 Strategy. COM(2011) 21 http://ec.europa.eu/resource-efficient-europe/pdf/resource_efficient_europe_en.pdf
Somijas alternatīva Metāla rūdu ieguves apjoms mlj. t. gadā Ģeoloģisko pētījumu un novērtējumu Nacionālā programma līdz 2020. gadam. Speciālistu rekrutēšana un piesaiste līdz 2016. gadam.
Pateicos par uzmanību!