A s darbība 2005. gadā Priekšsēdētājs Bū Vesterdorfs (Bo Vesterdorf) Arī 2005. gads i joprojām ir gads, kuru raksturo vairākas nozīmīgas attīstības tendences saistībā ar tajā iesniegto lietu apjomu un veidu. Vispirms tiesas 2005. gada statistika parāda, ka ievērojami pieaudzis izskatīto lietu skaits. 2005. gadā būtībā ir izskatījusi 610 lietas, kas ir par 69 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad tika izskatīta 361 lieta. Šis ievērojamais progress ir relatīvs, jo 117 lietas 2005. gadā pabeidza izskatīt sakarā ar to nodošanu Eiropas Savienības Civildienesta tiesai. Tomēr, pat neņemot vērā šo lietu nodošanu, izskatīto lietu skaits tik un tā ir būtiski pieaudzis (37 %) salīdzinājumā ar 2004. gadu. Jāatzīmē, ka tāpat kā iepriekšējos gados lielāko daļu (83 %) no 2005. gadā izskatītajām lietām izskatīja trīs tiesnešu palātas. 10 % no šīm lietām izskatīja piecu tiesnešu palātas un 1 % Pirmās instances tiesas tiesnesis vienpersoniski. Turklāt 2005. gadā sešās lietās attiecībā uz prasībām par atbildību, kas celtas pret Kopienu (III sadaļa), pasludināja savus pirmos virspalātā (vienpadsmit tiesnešu sastāvā) izskatītos spriedumus. Šo izskatīto lietu skaita pieaugumu, kas ļoti lielā mērā ir sasniegts, pateicoties tam, ka 2004. gadā ieradās desmit jauni tiesneši, papildina 2005. gadā reģistrēto lietu skaita samazināšanās. Tika reģistrētas 469 lietas, salīdzinot ar 536 lietām 2004. gadā, un tas ir samazinājums par 12 %. Šis samazinājums tomēr ir relatīvs, jo 2004. gadā 21 lietu Tiesa nosūtīja i sakarā ar kompetences nodošanu, kas ļāva Pirmās instances tiesai lemt par tiešajām prasībām, ko cēlušas dalībvalstis. Šajā gadā reģistrēto lietu skaits būtībā ir atgriezies līmenī, kāds bija 2003. gadā (466 lietas). Turklāt ar Kopienas preču zīmi saistīto lietu skaits stabilizējas, jo 2005. gadā tika iesniegtas 98 lietas (turpretī 2004. gadā 110 lietas), kas tomēr tāpat kā iepriekšējā gadā veido aptuveni 20 % no iesniegto lietu skaita. Savukārt ar civildienestu saistīto lietu skaits turpina pieaugt gan absolūtā izteiksmē (151 lieta salīdzinājumā ar 146 lietām 2004. gadā), gan relatīvā izteiksmē (32 % salīdzinājumā ar 27 % iepriekšējā gadā). Kopumā 2005. gada beigās izskatāmas bija 1 033 lietas, kas norāda uz to, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu izskatāmo lietu skaits ir samazinājies par 141 lietu, proti, 12 %. Pēc 117 lietu nodošanas Eiropas Savienības Civildienesta tiesai Pirmās instances tiesā vēl ir izskatāmas 152 civildienesta lietas, kas atbilst nedaudz vairāk nekā vienam tiesas darbības gadam šajā jomā. Kaut arī tiesas darbības statistika 2005. gadā tādējādi liecina par ļoti stabilu lietu plūsmu, tomēr vidējais tiesvedības ilgums 2005. gadā ir ievērojami pieaudzis, jo, izņemot civildienesta un intelektuālā īpašuma lietas, tas sasniedz 25,6 mēnešus (salīdzinot ar 22,6 mēnešiem 2004. gadā). Šī gada statistika ir jāanalizē, ņemot vērā arī to, ka Eiropas Savienības Civildienesta tiesas izveide, sākot no nākamā gada, ievērojami ietekmēs Pirmās instances tiesā izskatāmo lietu apjomu un veidu, tādējādi ļaujot tai tiešāk koncentrēties uz noteiktām ekonomiska rakstura strīdu jomām. Eiropas Savienības Civildienesta tiesa ir pirmā tiesas palāta, kas pirmajā instancē izskata konkrētās jomās celtas noteiktu kategoriju prasības, kā to kopš Nicas 81
līguma stāšanās spēkā atļauj EKL 225.A pants. Septiņi jaunie tiesneši šajā tiesā, kas ir piesaistīta i, 2005. gada 5. oktobrī nodeva zvērestu. 2005. gada 2. decembrī Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētājs konstatēja, ka Civildienesta tiesa ir likumīgi izveidota. Šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2005. gada 12. decembrī 1. Līdz ar to 2005. gada 15. decembrī saskaņā ar Padomes 2004. gada 2. novembra Lēmumu 2004/752/EK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu 2, 117 lietas, kas sākotnēji bija iesniegtas Pirmās instances tiesā, bet kuru rakstveida process šajā datumā vēl nebija noslēdzies, rīkojumu veidā tika nodotas Civildienesta tiesai. Civildienesta tiesas izveides rezultātā i nācās grozīt arī tās Reglamentu, lai iekļautu tajā noteikumus attiecībā uz apelāciju sūdzībām par jaunās tiesas nolēmumiem 3. Turklāt šie Reglamenta grozījumi deva iespēju, pirmkārt, pielāgot noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību, ņemot vērā noteikumus Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos 4, un, otrkārt, izskaidrot citu Reglamenta noteikumu saturu vai pielāgot tos, tostarp palielinot Reglamenta 76.a pantā paredzētā paātrinātā procesa fleksibilitāti. Attiecībā uz šo pēdējo minēto noteikumu var atzīmēt, ka 2005. gada laikā tika iesniegti divpadsmit pieteikumi par lietas izskatīšanu paātrinātā procesā un ka šie pieteikumi tika apmierināti sešās lietās. Izņemot lietas izslēgšanu no reģistra, 2005. gada laikā turklāt ir izskatījusi trīs lietas, piemērojot šo procesu 5. Paātrinātais process vēlreiz ir pierādījis savu efektivitāti, jo visas šīs lietas tika izskatītas ne ilgāk kā septiņu mēnešu laikā 6. Papildus būtiskākajai izmaiņai, kas ir Nicas līgumā paredzēto tiesas palātu pievienošana i, 2005. gada 6. oktobrī pāršķīra vēl vienu nozīmīgu lapaspusi tās vēsturē. Hanss Jungs (Hans Jung) pārtrauca pildīt Pirmās instances tiesas sekretāra funkcijas, ko viņš veica kopš tiesas izveides 1989. gadā. Svinīgā sēde, kas notika sakarā ar šo amata atstāšanu, deva iespēju godināt viņa nenovērtējamo ieguldījumu s izveidē un vēlāk attīstībā. Sēdes laikā tika pieņemts arī viņa pēcteča Emanuela Kulona (Emmanuel Coulon) nodotais zvērests. Visbeidzot, galvenās judikatūras attīstības tendences turpmāk ir aplūkotas, sākot ar tām, kas attiecas uz noteiktiem vispārīgiem tiesvedības aspektiem (I), un turpinot ar tām, kas attiecas uz prasībām par tiesību akta likumīgumu (II), prasībām par zaudējumu atlīdzību (III) un pagaidu noregulējuma pasākumiem (IV). 1 OV L 325, 1. lpp. 2 OV L 333, 7. lpp. 3 Eiropas Kopienu s Reglamenta grozījumi, kas pieņemti 2005. gada 12. oktobrī (OV L 298, 1. lpp.). 4 OV L 26, 41. lpp. 5 s 2005. gada 10. janvāra rīkojums lietā T-209/04 Spānija/Komisija; Pirmās instances tiesas 2005. gada 21. septembra spriedums lietā T-87/05 EDP/Komisija un 2005. gada 23. novembra spriedums lietā T-178/05 Apvienotā Karaliste/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 6 Idem. 82
I. Tiesvedības aspekti a) Iestāšanās lietā Tiesas Statūtu 40. panta ceturtajā daļā, kas ir piemērojama tiesvedībai Pirmās instances tiesā, ir noteikts, ka argumenti, kas ietverti pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst tikai atbalstīt viena lietas dalībnieka prasījumus. Turklāt s Reglamenta 116. panta 3. punkts paredz, ka personai, kas iestājusies lietā, ir jāpieņem lieta tāda, kāda tā ir iestāšanās laikā. Šie divi noteikumi kompleksā iedarbībā ir bijuši apjomīgas judikatūras 7 priekšmets, un divi šajā gadā pasludinātie spriedumi to papildina. Tā, piemēram, lietā VKI/Komisija personas, kas iestājušās lietā, izvirzīja tādus argumentus, kādus nebija izvirzījusi Komisija, kas ir lietas dalībnieks, kura atbalstam tās bija iestājušās lietā, un kuri, ja tie tiktu atzīti par pamatotiem, novestu pie apstrīdētā lēmuma atcelšanas, tas ir, pie Komisijas prasījumos paredzētajam pretēja rezultāta 8. No tā Pirmās instances tiesa secināja, ka šie argumenti maina strīda ietvarus un tādēļ tie nav pieņemami. Savukārt lietā Regione autonoma della Sardegna/Komisija atsevišķas personas, kas iestājušās lietā prasītāja atbalstam, izvirzīja pamatus, ko prasītājs nebija izvirzījis 9. Komisija apstrīdēja šo pamatu pieņemamību, apgalvojot, ka principā personām, kas iestājušās lietā, nav tiesību izvirzīt pamatus, kas atšķiras no galvenā lietas dalībnieka, kuru tās atbalsta, izvirzītajiem pamatiem. Savā spriedumā tomēr atzīst, ka šīm personām ir tiesības izvirzīt pašām savus pamatus ar nosacījumu, ka tie atbalsta kāda galvenā lietas dalībnieka prasījumus un nav pilnīgi nesaistīti ar jautājumiem, kas ir tā strīda pamatā, kas izveidojies starp prasītāju un atbildētāju, jo citādi tie var mainīt strīda priekšmetu. Šajā gadījumā atsevišķi lietā iestājušos personu izvirzītie pamati, kaut arī tie atšķīrās no prasītāja izvirzītajiem pamatiem, bija saistīti ar strīda priekšmetu un tādējādi tos varēja izvirzīt Pirmās instances tiesā. b) Pārbaude pēc tiesas ierosmes 2005. gada laikā visai klasiskā veidā piemēroja principus par pārbaudi pēc tiesas ierosmes attiecībā uz to, vai pastāv absolūti šķēršļi tiesas procesam. Tādējādi lietā Freistaat Thüringen/Komisija Komisijas pieļautas faktiska rakstura kļūdas rezultātā pēc savas ierosmes izvirzīja pamatu par pamatojuma trūkumu 10. Tāpat lietā Suproco/Komisija pēc savas ierosmes atklāja 7 Skat., piemēram, Tiesas 1961. gada 23. februāra spriedumu lietā 30/59 De Gezamenlijke Steenkolenmijnen in Limburg/EOTK Augstā iestāde, Recueil, 3. un 37. lpp., un s 2003. gada 3. aprīļa spriedumu lietā T-119/02 Royal Philips Electronics/Komisija, Recueil, II-1433. lpp., 203. un 212. punkts. 8 s 2005. gada 13. aprīļa spriedums lietā T-2/03 Verein für Konsumenteninformation/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 9 s 2005. gada 15. jūnija spriedums lietā T-171/02 Regione autonoma della Sardegna/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 10 s 2005. gada 19. oktobra spriedums lietā T-318/00 Freistaat Thüringen/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 83
divus trūkumus tāda Komisijas lēmuma pamatojumā, ar kuru atteikts piešķirt atkāpi no atsevišķiem izcelsmes noteikumiem, kas piemērojami cukuram, kurš ievests no Nīderlandes Antiļu salām 11. Visbeidzot, lietā CIS/Komisija tāpat pēc savas ierosmes norādīja uz pamatojuma trūkumu lēmumā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finanšu palīdzības atcelšanu, jo šajā lēmumā nekas nebija minēts par dažādiem faktiem un argumentiem, kas bija nozīmīgi tā likumības novērtēšanai saistībā ar prasītāja izvirzītajiem pamatiem 12. Turklāt spriedumā lietā Corsica Ferries France/Komisija atzina, ka tiesību uz aizstāvību pārkāpums nebija būtisku procesuālo tiesību pārkāpums un tādējādi tas nav izskatāms pēc tiesas ierosmes, līdz ar to apstiprinot jau 2004. gada ziņojumā minēto judikatūru 13. Šajā pašā kontekstā tās spriedumā lietā Common Market Fertilizers/Komisija atteicās pēc savas ierosmes izskatīt iebildi par prettiesiskumu, kas bija vērsta pret muitas tiesiskajā regulējumā ietvertu noteikumu, jo tā nebija pamatota ar apstrīdētā akta autora kompetences trūkumu 14. c) Dokumentu izņemšana no lietas materiāliem Lietā Gollnisch u.c./parlaments prasītāji bija iesnieguši i Parlamenta juridiskā dienesta atzinumu, kas bija izstrādāts šīs iestādes biroja vajadzībām. Parlaments lūdza izņemt šo dokumentu no lietas materiāliem. Šis lūgums i, apmierinot Parlamenta lūgumu, deva iespēju apstiprināt šobrīd iedibināto judikatūru, saskaņā ar kuru sabiedrības intereses, kas paredz, ka iestādes var izmantot savā labā pilnīgi neatkarīgi sniegtus juridisko dienestu atzinumus, iestājas pret to, ka strīda Pirmās instances tiesā laikā šādus iekšējus dokumentus bez tiem dienestiem, pēc kuru lūguma tie tikuši izstrādāti, atļauts iesniegt arī citām personām, turklāt nesaņemot atļauju tos iesniegt no attiecīgās iestādes vai tiesas rīkojumu par to iesniegšanu 15. Savukārt lietā Entorn/Komisija noraidīja lūgumu izņemt no lietas materiāliem trešās personas sagatavotus paziņojumus Krāpšanas apkarošanas koordi- 11 s 2005. gada 22. septembra spriedums lietā T-101/03 Suproco/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 12 s 2005. gada 22. jūnija spriedums lietā T-102/03 CIS/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 13 s 2005. gada 15. jūnija spriedums lietā T-349/03 Corsica Ferries France/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, kura pamatā ir s 2004. gada 8. jūlija spriedums apvienotajās lietās T-67/00, T-68/00, T-71/00 un T-78/00 JFE Engineering/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lietas C-403/ 04 P un C-405/04 P), Krājumā vēl nav publicēts. 14 s 2005. gada 27. septembra spriedums apvienotajās lietās T-134/03 un T-135/03 Common Market Fertilizers/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-445/05 P), Krājumā vēl nav publicēts. 15 s 2005. gada 10. janvāra rīkojums lietā T-357/03 Gollnisch u.c./parlaments, Krājumā vēl nav publicēts, kas pamatots ar Eiropas Kopienu Tiesas 2002. gada 23. oktobra rīkojumu lietā C-445/00 Austrija/Padome, Recueil, I-9151. lpp., 12. punkts, un ar s 2000. gada 8. novembra spriedumu lietā T-44/97 Ghignone u.c./padome, Recueil FP, I-A-223. un II-1023. lpp., 48. punkts. 84
nācijas nodaļas (UCLAF) ierēdņiem 16. uzskatīja, ka prasītāja būtībā bija ticami izskaidrojusi, ka tā šo dokumentu varēja iegūt, neveicot prettiesiskas darbības, kuru dēļ tā nevarētu atsaukties uz to Pirmās instances tiesā notiekošajā tiesvedībā. II. Prasības par tiesību akta likumīgumu Šajā sadaļā tiks izklāstīti svarīgākie nolēmumi, kas pieņemti, izskatot prasības atcelt tiesību aktu, pamatojoties uz EKL 230. pantu 17. Jāuzsver, ka šo attīstības virzienu izvēle nepārprotami ietver daļēju subjektivitāti un ka līdz ar to vairāki s 2005. gadā izskatītie jautājumi, neskatoties uz precizējumiem, ko daži pasludinātie nolēmumi varētu sniegt, nav īpaši izklāstīti šajā ziņojumā. Runa ir par nolēmumiem, kas pieņemti saistībā ar ERAF 18, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondu (ELVGF) 19, Eiropas Sociālo fondu (ESF) 20, tiesisko regulējumu, kas reglamentē noteiktu Parlamenta kredītu izmantošanu 21, kā arī par nolēmumiem, kas pasludināti zivsaimniecības 22, augu aizsardzības līdzekļu 23, publisko iepirkumu 24, tirdzniecības aizsardzības pasākumu 25 un vides aizsardzības 26 jomās, kā arī par tiesību aktu šajās jomās tuvināšanu 27. 16 s 2005. gada 18. janvāra spriedums lietā T-141/01 Entorn/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-162/05 P), Krājumā vēl nav publicēts. 17 Tāpat cita starpā var minēt noteiktus spriedumus (un rīkojumus), kas pieņemti prasību par zaudējumu atlīdzību ietvaros. Būtībā, ņemot vērā nosacījumu par Kopienas atbildību par prettiesisku aktu saistībā ar pārmestās rīcības prettiesiskumu, šie spriedumi (un rīkojumi) dažkārt apstrīd arī iestāžu pieņemto tiesību aktu likumību. 18 s 2005. gada 18. oktobra spriedums lietā T-60/03 Regione Siciliana/Komisija un 2005. gada 31. maija spriedums lietā T-272/02 Comune di Napoli/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 19 Iepriekš 16. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Entorn/Komisija. 20 s 2005. gada 30. jūnija spriedums lietā T-347/03 Branco/Komisija un Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. oktobra rīkojums lietā T-249/02 Fintecna/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 21 Iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētais rīkojums lietā Gollnisch u.c./parlaments. 22 Iepriekš 5. zemsvītras piezīmē minētais rīkojums lietā Spānija/Komisija un s 2005. gada 19. oktobra spriedums lietā T-415/03 Cofradía de pescadores de San Pedro de Bermeo u.c./padome, Krājumā vēl nav publicēti. 23 s 2005. gada 28. jūnija spriedums lietā T-158/03 Industrias Químicas del Vallés (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-326/05 P), Krājumā vēl nav publicēts. 24 Skat., piemēram, s 2005. gada 6. jūlija spriedumu lietā T-148/04 TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 25 s 2005. gada 17. marta spriedumi lietā T-192/98 Eurocoton/Padome; lietā T-195/98 Ettlin Gesellschaft für Spinnerei und Weberei u.c./padome un lietā T-177/00 Philips/Padome, Krājumā vēl nav publicēti. 26 Iepriekš 5. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Apvienotā Karaliste/Komisija. 27 s 2005. gada 5. oktobra spriedums apvienotajās lietās T-366/03 un T-235/04 Land Oberösterreich/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, apvienotās lietas C-439/05 P un C-445/05 P), Krājumā vēl nav publicēts. 85
A. Saskaņā ar EKL 230. pantu celto prasību pieņemamība Tāpat kā 2004. gadā i 2005. gadā bija iespēja vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc kāda lietas dalībnieka pieteikuma pārbaudīt prasības atcelt tiesību aktu pieņemamības nosacījumus 28. 1. Akti, pret kuriem var celt prasību Papildus tam, ka tika piemērota pastāvīgā judikatūra, saskaņā ar kuru tikai tādi akti, kas rada saistošas juridiskas sekas, var būt prasības priekšmets 29, šajā gadā radās iespēja izskatīt retāk sastopamu jautājumu par saistību starp prasību atcelt tiesību aktu un līgumtiesiskiem strīdiem. Tādējādi lietā Helm Düngemittel GmbH/Komisija apstiprināja, ka iestāžu pieņemtie tiesību akti, kas ir tikai un vienīgi līgumtiesiska rakstura, no kura tie ir neatdalāmi, sakarā ar to raksturu neietilpst to aktu skaitā, kas paredzēti EKL 249. pantā, pret kuriem var celt prasību par tiesību akta atcelšanu 30. Šajā lietā, atsaucoties uz prasītājas un Komisijas attiecību līgumtiesisko raksturu, kā nepieņemamu noraidīja prasību par tiesību akta atcelšanu, kas bija vērsta pret aktu, kas nav atdalāms no šīm attiecībām, un atteicās pārkvalificēt prasību par pieteikumu saskaņā ar EKL 238. pantu (kas piešķir Kopienu tiesām kompetenci izskatīt lietu saskaņā ar šķīrējklauzulu, kas ietverta līgumā, kuru noslēgusi Kopiena). 2. Prasības iesniegšanas termiņš Saskaņā ar EKL 230. panta piekto daļu prasības atcelt tiesību aktu ir jāceļ divu mēnešu laikā pēc tam, kad atkarībā no apstākļiem tiesību akts ir vai nu publicēts, vai darīts zināms prasītājam, vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas prasītājam kļuvis zināms. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai dienai, kurā personai kļuvis zināms tiesību akts un pēc kuras sāk skaitīt termiņu prasības celšanai, salīdzinājumā ar dienu, kad tiesību akts publicēts vai paziņots attiecīgai personai, ir pakārtots raksturs. Tāpat gadījumā, ja tiesību akts netiek nedz publicēts, nedz paziņots attiecīgai personai, termiņu prasības celšanai var sākt skaitīt tikai no brīža, kad attiecīgajai trešajai personai ir precīzi zināms konkrētā tiesību akta saturs un pamatojums, kas ļauj tai izmantot pārsūdzības tiesības. Tai pašā laikā personai, 28 Attiecībā uz pārbaudi pēc tiesas ierosmes skat., piemēram, s 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā T-88/01 Sniace/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-260/05 P), iepriekš 27. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Land Oberösterreich/Komisija un 2005. gada 25. oktobra spriedumu lietā T-43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, kā arī 2005. gada 7. septembra rīkojumu lietā T-358/03 Krahl/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 29 Skat., piemēram, s 2005. gada 16. novembra rīkojumu lietā T-343/03 Deutsche Post un Securicor Omega Express/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts, un 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā T-33/01 Infront WM/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. Tāpat attiecībā uz neiespējamību celt prasību par tiesību aktu, kam ir sagatavojošs raksturs, skat. s 2005. gada 22. jūlija rīkojumu lietā T-376/04 Polyelectrolyte Producers Group/Padome un Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-368/05 P), Krājumā vēl nav publicēts. 30 s 2005. gada 9. jūnija rīkojums lietā T-265/03 Helm DüngemittelKomisija, Krājumā vēl nav publicēts. 86
kurai ir zināms par tāda tiesību akta esamību, kas uz to attiecas, saprātīgā termiņā ir jāpieprasa pilns tiesību akta teksts. i tāpat bija iespēja atzīt, ka prasītāja lūgums nosūtīt tam lēmumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros īstenotās programmas pieļaujamo izdevumu izslēgšanu vairāk nekā četrus mēnešus pēc tam, kad tas bija uzzinājis par tā pastāvēšanu, ir saprātīga termiņa pārsniegšana iepriekš minētās judikatūras izpratnē 31. Lieta Olsen/Komisija 32 savukārt ļāva i veikt svarīgu precizējumu attiecībā uz šo principu piemērošanu strīdiem, kas saistīti ar valsts atbalstu 33. Šajā lietā prasītāja apstrīdēja lēmumu, ar kuru Komisija bija atļāvusi valsts atbalstu, kas tika piešķirts kādam tās konkurentam Spānijā. Tās prasība tika iesniegta nedaudz vēlāk nekā sešus mēnešus pēc lēmuma paziņošanas Spānijas Karalistei, kas bija vienīgais apstrīdētā lēmuma adresāts. Tā kā prasītāja nebija apstrīdētā lēmuma adresāts, savā spriedumā nolemj, ka tiesību akta paziņošanas kritērijs attiecībā uz viņu nav piemērojams. Turpinājumā saistībā ar jautājumu, vai šajā lietā ir piemērojams tiesību akta publicēšanas kritērijs vai kritērijs attiecībā uz dienu, kad personai kļuvusi zināma tiesību akta esamība, atgādina judikatūru, saskaņā ar kuru tiesību aktiem, kuri atbilstoši attiecīgās iestādes pastāvīgajai praksei tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kritērijs attiecībā uz dienu, kad personai tiesību akts kļuvis zināms, nav piemērojams, un ka tādā gadījumā termiņu prasības celšanai skaita no publicēšanas dienas 34. Valsts atbalsta jomā lēmumi, ar kuriem Komisija pēc iepriekšējas izskatīšanas konstatē, ka nav šaubu par paziņotā pasākuma saderīgumu ar kopējo tirgu, un nolemj, ka šis pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu, kopsavilkuma paziņojumu veidā tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 35. Tāpat saskaņā ar nesen ieviestu, bet pastāvīgu Komisijas praksi, šis kopsavilkuma paziņojums ietver atsauci uz Komisijas ģenerālsekretariāta interneta mājas lapu ar piebildi, ka tajā ir pieejams attiecīgā lēmuma pilns teksts autentiskās versijas valodā vai valodās, no kura izņemta konfidenciālā informācija. Līdz ar to Pirmās instances tiesa atzīst, ka Komisijas trešajām personām dotā pilnīgā pieeja visam lēmuma tekstam, kas ievietots Komisijas interneta mājas lapā, un kopsavilkuma paziņojuma publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ļaujot ieinteresētajām personām identificēt attiecīgo lēmumu un norādot uz iespēju piekļūt tam internetā, ir uzskatāma par publicēšanu EKL 230. panta piektās daļas izpratnē. Šajā lietā prasītāja tādējādi varēja leģitīmi paļauties, ka apstrīdētais lēmums tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Prasītājas prasība, kas tika celta pat pirms šīs publikācijas, tiek atzīta par pieņemamu. 31 s 2005. gada 27. maija rīkojums lietā T-485/04 COBB/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 32 s 2005. gada 15. jūnija spriedums lietā T-17/02 Olsen/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-320/05 P), Krājumā vēl nav publicēts. 33 Šis precizējums tika apstiprināts trīs rīkojumos: s 2005. gada 15. jūnija rīkojumā lietā T-98/04 SIMSA u.c./komisija, Krājumā vēl nav publicēts; 2005. gada 19. septembra rīkojumā lietā T-321/04 Air Bourbon/Komisija un 2005. gada 21. novembra rīkojumā lietā T-426/04 Tramarin/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 34 Tiesas 1998. gada 10. marta spriedums lietā C-122/95 Vācija/Padome, Recueil, I-973. lpp., 39. punkts. 35 Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.). 87
3. Interese celt prasību Interese celt prasību ir novērtējama dienā, kad prasība tiek celta 36. Tomēr Pirmās instances tiesa lietā First Data/Komisija ir nolēmusi, ka pareizas tiesvedības prasības interesēs šis apsvērums attiecībā uz prasības pieņemamības novērtēšanas brīdi nevar traucēt Pirmās instances tiesai atzīt, ka prasība vairs nav jāizskata, ja prasītājs, kuram sākotnēji bijusi interese celt prasību, ir zaudējis jebkādu personisku interesi par apstrīdētā lēmuma atcelšanu sakarā ar notikumu, kas noticis pēc minētās prasības celšanas 37. Šajā lietā prasītājas bija apstrīdējušas lēmumu, ar kuru Komisija, pamatojoties uz EKL 81. pantu, nebija izteikusi iebildumus pret atsevišķiem noteikumiem, kas reglamentē piederību bankas karšu sistēmai. Šie noteikumi pēc prasības iesniegšanas tika atcelti; tā rezultātā nolemj, ka prasītāju interese celt prasību tiktāl, ciktāl tā pastāvēja, ir zudusi. Šīs lietas, tāpat kā 2005. gadā izskatīto četru pārējo lietu, apstākļi ļāva Pirmās instances tiesai piemērot arī pastāvīgo principu, saskaņā ar kuru interesi celt prasību nevar izvērtēt, pamatojoties uz nākotnē iespējamu un hipotētiska rakstura notikumu. It īpaši, ja interese, uz kuru atsaucas prasītājs, attiecas uz nākotnē iespējamu tiesisku situāciju, tam ir jāpierāda, ka šīs situācijas aizskārums jau šobrīd ir neapšaubāms 38. Tādējādi trīs 2005. gada 10. marta rīkojumos piemēro šos principus, lai sakarā ar intereses celt prasību trūkumu atzītu par nepieņemamām vairākas Itālijas uzņēmumu celtās prasības, kurās apstrīdēts Komisijas lēmums, ar kuru par nesaderīgiem ar kopējo tirgu bija atzīti noteikti pasākumi, kas pieņemti par labu Venēcijas un Kiodžas (Chioggia) teritorijā izveidotajiem uzņēmumiem 39. Pēc savas ierosmes apsverot šķērsli tiesas procesam, konstatē intereses celt prasību trūkumu, galvenokārt pamatojoties uz Itālijas Republikas lēmumu neveikt atbalsta atgūšanu no prasītājiem. Būtībā, lai pamatotu savu interesi celt prasību, prasītāji norādīja tikai uz nākotnē iespējamiem un nenoteiktiem apstākļiem, t.i. hipotēzi, ka Komisija pieņems tādu vērtējumu, kas atšķirsies no Itālijas Republikas pieņemtā vērtējuma, un uzdos tai atgūt attiecīgo atbalstu no prasītājiem. Līdz ar to, pirmkārt, tiktāl, ciktāl tikai nākotnē iespējamā un nenoteiktā Komisijas lēmuma pieņemšana, apstrīdot Itālijas Republikas lēmumu par ieviešanu, var ietekmēt prasītāju tiesisko stāvokli, tie nepierādīja esošu un faktisku interesi atcelt apstrīdēto aktu. Turklāt, 36 s 1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā T-16/96 Cityflyer Express/Komisija, Recueil, II-757. lpp., 30. punkts. 37 s 2005. gada 17. oktobra rīkojums lietā T-28/02 First Data u.c./komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 38 s 1992. gada 17. septembra spriedums lietā T-138/89 NBV un NVB/Komisija, Recueil, II-2181. lpp., 33. punkts. 39 s 2005. gada 10. marta rīkojums apvienotajās lietās T-228/00, T-229/00, T-242/00, T-243/00, no T-245/00 līdz T-248/00, T-250/00, T-252/00, no T-256/00 līdz T-259/00, T-267/00, T-268/00, T-271/00, T-275/00, T-276/00, T-281/00, T-287/00 un T-296/00 Gruppo ormeggiatori del porto di Venezia u.c./ Komisija, Krājumā vēl nav publicēts; rīkojums lietā T-269/00 Sagar/Komisija un rīkojums lietā T-288/00 Gardena Hotels un Comitato Venezia Vuole Vivere/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. Tāpat skat. arī Pirmās instances tiesas 2005. gada 20. septembra rīkojumu lietā T-258/99 Makro Cash & Carry Nederland/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 88
pat ja šāds gadījums realizētos, prasītājiem tomēr nebūtu liegta efektīva tiesiskā aizsardzība, ņemot vērā to iespēju vērsties valsts tiesā pret iespējamajiem kompetentās valsts iestādes lēmumiem, kas uzliek tiem par pienākumu atmaksāt attiecīgo atbalstu. Otrkārt, attiecībā uz prasītāju argumentiem saistībā ar apstrīdētā lēmuma iespējamajām sekām nākotnē tiktāl, ciktāl tajā attiecīgās valsts atbalstu sistēmas ir atzītas par nesaderīgām ar kopējo tirgu un tādējādi netiek atbalstīta to piemērošana nākotnē, atgādina, ka potenciālie atbalstu sistēmas saņēmēji nevar tikai šajā statusā vien tikt uzskatīti par individuāli skartiem ar Komisijas lēmumu, ar kuru atzīta šīs sistēmas nesaderība ar kopējo tirgu 40. Līdz ar to atsaukšanās uz iespējamu interesi celt prasību saskaņā tikai ar šo argumentu jebkurā gadījumā būtu nepiemērota, novērtējot šo prasību pieņemamību. Piemērojot judikatūru attiecībā uz interesi celt prasību, 2005. gada 14. aprīļa spriedumā lietā Sniace/Komisija, kas tāpat skar valsts atbalsta jomu, atzina par nepieņemamu Sniace celto prasību, kurā šis uzņēmums apstrīdēja Komisijas lēmumu, ar kuru tā saņemtais atbalsts tika atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu 41. Sniace apstrīdēja attiecīgo pasākumu atzīšanu par valsts atbalstu, kas ietverts lēmumā, kurš, pēc tā domām, to nelabvēlīgi ietekmēja, tostarp sakarā ar tiesvedības uzsākšanas risku un zināmām sekām uz tā attiecībām ar kredītiestādi, kas tam bija piešķīrusi atbalstu. noraida lēmumu sakarā ar intereses celt prasību trūkumu, pamatojoties uz iepriekš minēto judikatūru, saskaņā ar kuru, ja interese, uz kuru atsaucas prasītājs, attiecas uz tiesisko situāciju nākotnē, tam jāpierāda, ka šīs situācijas aizskārums jau tagad ir neapšaubāms 42. Šajā lietā prasītājs nav pierādījis nedz to, ka šajā lietā faktiski pastāv risks vērsties tiesā, nedz to, ka, atzīstot attiecīgos pasākumus par valsts atbalstu šajā lietā, var rasties tā pienākums nākotnē paziņot par jebkuru šīs kredītiestādes pasākumu, kas tiek veikts prasītāja labā, nedz arī to, ka kaitējums, kas, pēc prasītāja domām, tam radies administratīvās procedūras rezultātā, var būt saistīts ar apstrīdētajā lēmumā ietverto attiecīgo pasākumu atzīšanu par valsts atbalstu. 4. Tiesības celt prasību EKL 230. panta ceturtā daļa nosaka jebkura fiziska vai juridiska persona [..] var griezties [Kopienu tiesā] par lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas kaut arī regulas vai lēmuma formā adresēts citai personai tomēr šo personu skar tieši un individuāli. a) Tieša skaršana Vairākās lietās attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Regulu Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām 40 Šajā sakarā skat. Tiesas 1988. gada 2. februāra spriedumu apvienotajās lietās 67/85, 68/85 un 70/85 Van der Kooy u.c./komisija, Recueil, 219. lpp., 15. punkts, un s 2001. gada 22. novembra spriedumu lietā T-9/98 Mitteldeutsche Erdöl-Raffinerie/Komisija, Recueil, II-3367. lpp., 77. punkts. 41 s 2005. gada 14. aprīļa spriedums lietā T-141/03 Sniace/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 42 Iepriekš 38. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā NBV un NVB/Komisija, 33. punkts. 89
un to finansēšanu 43, ir nolēmusi, ka deputātus, kas darbojas paši savā (un nevis tās partijas, kuras biedri tie ir) vārdā, tieši nav skārusi regula, ar kuru noteikti politisko partiju finansēšanas noteikumi, tostarp tāpēc, ka šīs regulas radītās ekonomiskās sekas neskar to tiesisko, bet gan tikai to faktisko stāvokli 44. Savukārt divās no šīm lietām uzskatīja, ka attiecīgā regula, kas izveido Eiropas līmeņa politiskās partijas statusu, tieši skar noteiktus politiskus veidojumus. Būtībā, no vienas puses, izdevīgāka tiesiskā stāvokļa radīšana, no kura var gūt labumu daļa politisko veidojumu, kamēr citi ir no tā izslēgti, var ietekmēt iespēju vienlīdzību starp politiskajām partijām. No otras puses, lēmumi par politisko partiju finansēšanu, kas pieņemti saskaņā ar apstrīdētajā regulā paredzētajiem kritērijiem, ir kompetentās iestādes kompetencē. Tādējādi šiem lēmumiem ir tikai automātisks raksturs, kas izriet vienīgi no apstrīdētās regulas, nepiemērojot citus starpnoteikumus 45. Spriedumā lietā Regione Siciliana/Komisija turklāt precizēja vairākus tiešas skaršanas kritērija nosacījumus, pieņemot lēmumus attiecībā uz ERAF piešķirto finanšu palīdzību 46. Šis spriedums iezīmē zināmu attīstību salīdzinājumā ar šajā kontekstā iepriekš pieņemtajiem nedaudz atšķirīgajiem nolēmumiem 47. Šajā lietā prasītājs apstrīdēja lēmumu atcelt Itālijas Republikai piešķirto atbalstu, kas vēlāk tika izmaksāts prasītājam dambja izbūvēšanai. Komisija apgalvoja, ka šis lēmums tieši neskāra prasītāju, jo dalībvalstis ir filtrs starp Komisiju un finanšu palīdzības saņēmēju. tomēr noraida šo iebildi par nepieņemamību, piemērojot judikatūru, saskaņā ar kuru, lai tiesību akts tieši skartu personu, kas nav tā adresāts, šim aktam ir jārada tiešas juridiskas sekas uz ieinteresētās personas tiesisko stāvokli un tā piemērošanai ir jānotiek gluži automātiski un jāizriet tikai no Kopienu tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus 48. No vienas puses, attiecībā uz prasītāja tiesiskā stāvokļa izmaiņām nolemj, ka apstrīdētā lēmuma rezultātā ir mainīts prasītājas iegūtais stāvoklis, atņemot tai iespēju saņemt finanšu palīdzības atlikumu, kas Komisijai vēl bija jāizmaksā, un uzliekot tai par pienākumu atmaksāt avansā izmaksāto summu. No otras puses, attiecībā uz apstrīdētā lēmuma automātiskās piemērojamības kritēriju atzīmē, ka apstrīdētais lēmums automātiski, pats par sevi rada juridiskas sekas attiecībā pret prasītāju, t.i. atbilstoši tikai un vienīgi Kopienu tiesiskajam regulējumam, un valsts iestādēm nav nekādas diskrecionārās varas attiecībā uz to pienākumu izpildīt šo lēmumu. Šajā lietā noraida argumentus, saskaņā ar kuriem valsts iestādes teorētiski var 43 OV L 297, 1. lpp. 44 s 2005. gada 11. jūlija rīkojums lietā T-13/04 Bonde u.c./parlaments un Padome, Krājumā vēl nav publicēts, rīkojums lietā T-40/04 Bonino u.c./parlaments un Padome un rīkojums lietā T-17/04 Front national u.c./parlaments un Padome (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-338/05 P), Krājumā vēl nav publicēti. 45 Iepriekš 44. zemsvītras piezīmē minētie rīkojumi lietās Bonino u.c./parlaments un Padome un Front national u.c./parlaments un Padome. 46 Iepriekš 18. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Regione Sicilliana/Komisija. 47 s 2002. gada 6. jūnija rīkojums lietā T-105/01 SLIM Sicilia/Komisija, Recueil, II-2697. lpp., un 2004. gada 8. jūlija rīkojums lietā T-341/02 Regione Sicilliana/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-417/04 P), Krājumā vēl nav publicēts. 48 Tiesas 1998. gada 5. maija spriedums lietā C-386/96 P Dreyfus/Komisija, Recueil, I-2309. lpp., 43. punkts. 90
nolemt atbrīvot prasītāju no finanšu saistībām, ko apstrīdētais lēmums tai tieši rada. Būtībā šāda veida valsts lēmums saskaņā ar Kopienu tiesībām neietekmētu apstrīdētā lēmuma piemērošanu un tā rezultātā prasītāja tiktu nostādīta tādā pašā situācijā, kāda bija pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, radot savukārt prasītājas tiesiskā stāvokļa otro izmaiņu, ko jau sākotnēji automātiski bija mainījis apstrīdētais lēmums. b) Individuāla skaršana Piemērojot no pastāvīgās judikatūras izrietošos principus, tostarp ir atzinusi, ka to prasībās apstrīdētais tiesību akts individuāli neskāra: frakcijām nepiederošus Eiropas Parlamenta deputātus saistībā ar kredītu, kas piemērojami politiskajām grupām un frakcijām nepiederošiem deputātiem, izmantošanas nosacījumu izmaiņām 49 ; banānu audzētājus attiecībā uz divām regulām, kas nosaka noteiktus šo produktu importēšanas nosacījumus Kopienā 50 ; Itālijas vīna ražotājus un tos apvienojošās apvienības attiecībā uz regulu, ar kuru grozīta tradicionālā norāžu sistēma 51 ; Itālijas cukura nozarē darbojošos uzņēmumus attiecībā uz regulu, ar kuru noteikta intervences cena baltajam cukuram 52, un mežsaimniecības uzņēmuma īpašnieku attiecībā uz lēmumu par programmdokumenta apstiprināšanu Austrijas Republikas lauku attīstībai 53. Lieta Sniace/Komisija, kas deva iespēju i vēlreiz precizēt EKL 230. panta ceturtās daļas piemērošanas nosacījumus valsts atbalsta jomā, ir jākomentē nedaudz sīkāk 54. Šajā lietā Sniace apstrīdēja Komisijas lēmumu, ar kuru tā par saderīgiem ar kopējo tirgu bija atzinusi vairākus Lenzing Lyocell, kas ir saskaņā ar Austrijas tiesībām dibināta sabiedrība, labā veiktos pasākumus. pēc savas ierosmes izvirzīja jautājumu par prasītājas tiesībām celt prasību saistībā ar šo lēmumu un it īpaši jautājumu par to, vai prasītāja ir skarta individuāli, ņemot vērā kritērijus, kurus Eiropas Kopienu Tiesa pirmoreiz ir identificējusi spriedumā lietā COFAZ u.c./komisija 55. Saskaņā ar šiem kritērijiem valsts atbalsta jomā ne tikai uzņēmums, kurš saņem atbalstu, bet arī ar to konkurējoši uzņēmumi, kas aktīvi līdzdarbojušies procedūrā, kura uzsākta atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam attiecībā uz individuālu atbalstu, tiek atzīti par tādiem, kurus Komisijas lēmums par šīs procedūras izbeigšanu skar individuāli, ar nosacījumu, ka atbalsts, uz kuru attiecas apstrīdētais lēmums, būtiski ietekmē šo uzņēmumu stāvokli tirgū. Tomēr šajā gadījumā tas tā nebija. Pirmkārt, administratīvās procedūras laikā prasītājai bija tikai otršķirīga loma, jo tā tostarp nebija iesniegusi sūdzību vai apsvērumus, kas būtu būtiski 49 Iepriekš 15. zemsvītras piezīmē minētais rīkojums lietā Gollnisch u.c./parlaments. 50 s 2005. gada 3. februāra spriedums lietā T-139/01 Comafrica un Dole Fresh Fruit Europe/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 51 s 2005. gada 28. jūnija rīkojums lietā T-170/04 FederDoc u.c./komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 52 s 2005. gada 28. jūnija rīkojums lietā T-386/04 Eridania Sadam u.c./komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 53 s 2005. gada 28. februāra rīkojums lietā T-108/03 von Pezold/Komisija, Krājumā vēl nav publicēts. 54 Iepriekš 28. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Sniace/Komisija. 55 Tiesas 1986. gada 28. janvāra spriedums lietā 169/84 COFAZ u.c./komisija, Recueil, 391. lpp., 25. punkts. 91
ietekmējuši procedūras norisi. Otrkārt, attiecīgi prasītājas un Lenzing Lyocell tirgoto produktu fizisko īpašību, cenas un ražošanas procesa analīze neļāva i uzskatīt, ka starp tām pastāv tiešas konkurences attiecības, un arī prasītāja nav pierādījusi, ka lēmums varēja būtiski ietekmēt tās stāvokli tirgū. Citādākā kontekstā spriedumā lietā Infront WM/Komisija 56 ir nolēmusi, ka prasītāju kā tāda pasākuma, kuru Apvienotā Karaliste ir atzinusi par saistītu ar valsts interesēm Direktīvas 89/552/EEK 57 izpratnē, translācijas ekskluzīvo tiesību īpašnieci individuāli ir skāris Komisijas lēmums, ar kuru Apvienotās Karalistes veiktais pasākums tika pretnostatīts attiecībā pret citās dalībvalstīs dibinātajām raidorganizācijām, jo šis lēmums varēja ierobežot tās iepriekš iegūto tiesību brīvu īstenošanu. B. Uzņēmumiem piemērojamie konkurences noteikumi Šajā gadā ir pasludinājusi vienpadsmit spriedumus saistībā ar materiālajām tiesību normām, kas aizliedz pret konkurenci vērstas vienošanās, un vienu nozīmīgu spriedumu karteļu jomā 58. Šis lielais skaits kontrastē ar vienīgo spriedumu par EKL 82. panta piemērošanu 59 un ar trijiem spriedumiem attiecībā uz materiālo tiesību jautājumiem koncentrāciju kontroles jomā 60. 1. Konkurences noteikumu piemērošanas joma Spriedumā lietā Piau/Komisija vēlreiz precizē, ka konkurences noteikumi noteiktos gadījumos var būt piemērojami sporta jomā 61. Šajā lietā Komisija Kopienu intereses trūkuma dēļ bija noraidījusi prasītāja sūdzību par Starptautiskās futbola federācijas (FIFA) nolikuma, kas reglamentē spēlētāju aģentu darbību, atcelšanu. Spriedumā 56 Iepriekš 29. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Infront WM/Komisija. 57 Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 23. lpp.), ar tajā izdarītajiem grozījumiem. 58 s 2005. gada 26. janvāra spriedums lietā T-193/02 Piau/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-171/05 P), Krājumā vēl nav publicēts; 2005. gada 15. jūnija spriedums apvienotajās lietās T-71/03, T-74/03, T-87/03 un T-91/03 Tokai Carbon u.c./komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-328/05 P), Krājumā vēl nav publicēts; 2005. gada 18. jūlija spriedums lietā T-241/01 Scandinavian Airlines System/Komisija; 2005. gada 27. jūlija spriedums apvienotajās lietās no T-49/02 līdz T-51/02 Brasserie nationale u.c./komisija; 2005. gada 15. septembra spriedums lietā T-325/01 DaimlerChrysler/Komisija; 2005. gada 25. oktobra spriedums lietā T-38/02 Groupe Danone/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-3/06 P); 2005. gada 29. novembra spriedumi lietā T-33/02 Britannia Alloys & Chemicals/Komisija, lietā T-52/02 SNCZ/Komisija, lietā T-62/02 Union Pigments/Komisija, lietā T-64/02 Heubach/Komisija un 2005. gada 6. decembra spriedums lietā T-48/02 Brouwerij Haacht/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 59 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Piau/Komisija. 60 Iepriekš 5. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā EDP/Komisija, 2005. gada 14. decembra spriedums lietā T-209/01 Honeywell/Komisija un spriedums lietā T-210/01 General Electric/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 61 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Piau/Komisija. 92
secina, ka futbola klubi un nacionālās apvienības, kas tos apvieno, ir attiecīgi uzņēmumi un uzņēmumu apvienības Kopienu konkurences tiesību izpratnē, kas nozīmē, ka FIFA, kas apvieno nacionālās apvienības, pati ir uzņēmumu apvienība EKL 81. panta izpratnē. Šis priekšnosacījums ļāva i atzīt, ka nolikums, kas reglamentē spēlētāju aģentu darbību, ir uzņēmumu apvienības lēmums. Būtībā šīs darbības mērķis ir radīt tiesisku saikni un noteikt atlīdzību spēlētājam un klubam, lai noslēgtu darba līgumu vai radītu tiesisku saikni starp diviem klubiem, kas vēlas noslēgt spēlētāju apmaiņas līgumu. Tādējādi tā ir saimnieciska darbība, sniedzot pakalpojumus, kas nav saistīti ar judikatūrā definēto sporta specifiku. 2. Pret konkurenci vērstu darbību sodīšanas procedūra Spriedumā lietā Sumitomo Chemical u.c./komisija nolemj, ka Kopienu tiesiskajā regulējumā paredzētā piecu gadu noilguma termiņa izbeigšanās, kura laikā var sodīt par EKL 81. un 82. panta pārkāpumu, atļauj Komisijai pēc minētā termiņa beigām konstatēt pārkāpumu, neuzliekot naudas sodu 62. precizē, ka noilguma nepiemērošana vienkāršai pārkāpuma konstatēšanai nepārkāpj nedz, pirmkārt, tiesiskās drošības principu, nedz, otrkārt, dalībvalstīm kopīgos principus, nedz, treškārt, nevainīguma prezumpciju. tomēr atzīst lai Komisija varētu leģitīmi konstatēt noilgušu pārkāpumu, vēl ir nepieciešams, lai tā varētu pamatot leģitīmas intereses 63. Tomēr šajā gadījumā Komisija nebija izskatījusi jautājumu par šādu interešu pastāvēšanu un tas pamatoja lēmuma atcelšanu daļā, kurā tas attiecās uz prasītājām. 3. Judikatūras jaunumi EKL 81. panta jomā a) EKL 81. panta 1. punkta piemērošana Ar 2001. gada 10. oktobra lēmumu Komisija bija konstatējusi, ka DaimlerChrysler pats vai ar savu Beļģijas un Spānijas meitas sabiedrību starpniecību ir pārkāpis Kopienu konkurences noteikumus, piedaloties vienošanos noslēgšanā ar tā izplatītājiem Vācijā, Beļģijā un Spānijā attiecībā uz Mercedes-Benz markas vieglo automašīnu mazumtirdzniecību. Spriedumā, kuru tā pieņēma attiecībā uz DaimlerChrysler prasību, apstiprina, ka šis uzņēmums ar savas Beļģijas meitas sabiedrības starpniecību ir piedalījies pretizpārdošanas vienošanās noslēgšanā ar tā Beļģijas koncesionāriem, savukārt nepiekrīt Komisijas analīzei attiecībā uz Vācijas un Spānijas tirgiem 64. 62 s 2005. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās T-22/02 un T-23/02 Sumitomo Chemical u.c./komisija, Krājumā vēl nav publicēts. Skat. faktu rašanās laikā spēkā esošo Padomes 1974. gada 26. novembra Regulu (EEK) Nr. 2988/74 attiecībā uz noilguma termiņiem procesuālās darbībās un sankciju piemērošanā atbilstīgi Eiropas Ekonomikas kopienas transporta un konkurences noteikumiem (OV L 319, 1. lpp.). Šobrīd skat. Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.). 63 Tiesas 1983. gada 2. marta spriedums lietā 7/82 GVL/Komisija, Recueil, 483. lpp. 64 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā DaimlerChrysler/Komisija. 93
Saistībā ar Vācijas tirgu prasītājai tostarp tika pārmests, ka tā ir devusi norādījumu saviem tirdzniecības pārstāvjiem, pirmkārt, cik vien iespējams, pārdot jaunās automašīnas tikai to līgumā paredzētās teritorijas klientiem un tādējādi izvairīties no iekšējās konkurences, un, otrkārt, attiecībā uz jaunu automašīnu pasūtījumiem, ko veic pārņemtie klienti, prasīt iemaksu 15 % apmērā no pirkuma cenas. Tomēr savā spriedumā atgādina kaut arī EK līgums aizliedz pret konkurenci vērstas divu vai vairāku uzņēmumu saskaņotas darbības, ražotāja vienpusēja rīcība turpretī neietilpst šajā aizliegumā. Pirmās instances tiesa nolemj, ka šajā gadījumā DaimlerChrysler ir rīkojies vienpusēji. Līdz ar to Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka Vācijas tirdzniecības pārstāvjiem, kuriem DaimlerChrysler bija devis norādījumus, pastāvēja komerciāls risks, kas bija pietiekams, lai raksturotu tos kā autonomus uzņēmumus; tā pārstāvji patiesībā ir jāpielīdzina DaimlerChrysler darbiniekiem, kas ir iekļauti šajā uzņēmumā un kopā ar to veido ekonomisku vienību. Attiecībā uz Spānijas tirgu DaimlerChrysler tika pārmests, ka tas ir aizliedzis saviem koncesionāriem piegādāt vieglās automašīnas līzinga sabiedrībām, kurām nav konkrētu klientu, tādējādi traucējot tām veidot uzkrājumus un ātri piegādāt automašīnu. Tomēr konstatē, ka saskaņā ar Spānijas tiesisko regulējumu katrai līzinga sabiedrībai automašīnas iegūšanas brīdī ir jābūt jau identificētiem klientiem neatkarīgi no strīdīgajiem koncesijas līguma noteikumiem. No tā izriet, ka šī tiesiskā regulējuma iespaidā Mercedes-Benz grupā neietilpstošās sabiedrības atrodas tādā pašā situācijā kā tās, kas šajā grupā ietilpst, līdz ar to ierobežojumi attiecībā uz piegādēm Spānijas līzinga sabiedrībām nav konkurences ierobežojumi EKL 81. panta 1. punkta izpratnē. b) EKL 81. panta 3. punkta piemērošana Jau minētajā lietā Piau/Komisija 65 Komisija uzskatīja, ka attiecīgajā FIFA nolikumā paredzētais licences obligātais raksturs var tikt attaisnots saskaņā ar EKL 81. panta 3. punktu. Savā spriedumā norāda, ka prasība saņemt licenci, lai varētu darboties spēlētāju aģenta profesijā, ir šķērslis pieejai šai saimnieciskajai darbībai un ietekmē konkurenci, tādēļ tas ir pieļaujams tikai tiktāl, ciktāl ir izpildīti EKL 81. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā nolemj, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, uzskatot, ka ierobežojumiem, kuri izriet no licences obligātā rakstura, varētu piemērot šādu atbrīvojumu. Iemesli, kas attaisno FIFA iesaistīšanos, ir, pirmkārt, nepieciešamība uzlabot spēlētāju aģentu darbības profesionalitāti un morāli to aizsardzības nolūkā, otrkārt, tas, ka licences sistēmas dēļ konkurence nezūd, treškārt, tas, ka nepastāv gandrīz nekāds valsts regulējums, un, ceturtkārt, spēlētāju aģentu kopīgas organizācijas trūkums. c) Naudas sodi 2005. gada laikā ir pasludinājusi desmit spriedumus saistībā ar naudas sodu, kas uzlikti par EKL 81. panta pārkāpumu, likumības vai piemērotības 65 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Piau/Komisija. 94
apstrīdēšanu 66. Lielākajā daļā no šajās lietās pieņemtajiem spriedumiem tika piemēroti sen iedibinātie principi. Šī ziņojuma daļa tādējādi koncentrēsies tikai uz izteiktākajiem attīstības virzieniem, kas arī šajā gadā galvenokārt attiecās uz Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai (turpmāk tekstā Pamatnostādnes ) piemērošanu 67. Tāpat var atzīmēt, ka ievērojami ir palielinājies lietu skaits par nosacījumiem, kādos Komisijai var būt pienākums pēc naudas soda atcelšanas vai pārkvalificēšanas atlīdzināt nokavējuma procentus par samaksāto naudas sodu vai ar bankas garantiju saistītos izdevumus, kas radušies, lai izvairītos no tūlītējas naudas soda samaksas 68. Pamatnostādnes 2005. gadā, tāpat kā iepriekšējo gadu laikā, ir precizējusi vairāku Pamatnostādnēs paredzēto noteikumu naudas soda noteikšanai piemērošanas nosacījumus. It īpaši ir izskatījusi jautājumu par kritērijiem, kas ļauj Komisijai, pirmkārt, novērtēt pārkāpuma smagumu, otrkārt, piemērot diferencētu pieeju pārkāpuma līdzdalībniekiem un, treškārt, novērtēt atbildību pastiprinošu un mīkstinošu apstākļu pastāvēšanu. Par pārkāpuma smagumu Saskaņā ar Pamatnostādņu 1.A punktu, novērtējot pārkāpuma smagumu, ir jāņem vērā tā raksturs, tā faktiskā ietekme uz tirgu gadījumos, kad to iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus apjoms. Attiecībā uz pirmo kritēriju, t.i. paša pārkāpuma raksturu, i vairākkārt bija iespēja uzsvērt šā kritērija nozīmību attiecībā pret kritērijiem saistībā ar faktisko ietekmi un tirgus apjomu. Tādējādi lietā Groupe Danone/ Komisija nolēma, ka saskaņā ar Pamatnostādnēm vienošanās vai saskaņotas darbības, kuru mērķis tostarp ir cenu noteikšana un klientu sadalīšana, var, balstoties tikai un vienīgi uz to veidu, tikt atzītas par sevišķi smagu pārkāpumu un nav nepieciešams, lai šāda rīcība būtu saistīta ar īpašu ietekmi vai ģeogrāfiskā tirgus apjomu 69. Saistībā ar otro kritēriju, proti aizliegtās vienošanās ietekmi, spriedumā lietā Groupe Danone/Komisija tāpat ir atzinusi, ka tādas vienošanās, kuras 66 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētie spriedumi Tokai Carbon u.c./komisija; Scandinavian Airlines System/ Komisija; Brasserie nationale u.c./komisija; DaimlerChrysler/Komisija; Groupe Danone/Komisija; Britannia Alloys & Chemicals/Komisija; SNCZ/Komisija; Union Pigments/Komisija; Heubach/Komisija un Brouwerij Haacht/ Komisija. 67 Pamatnostādnes naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu (OV 1998, C 9, 3. lpp.). 68 s 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T-28/03 Holcim (Vācija)/Komisija, (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-282/05 P) un s 2005. gada 4. maija rīkojums lietā T-86/03 Holcim (Francija)/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti; s 2005. gada 20. jūnija rīkojums lietā T-138/04 Cementir Cementerie del Tirreno/Komisija un s 2005. gada 14. decembra spriedums lietā T-135/02 Greencore Group/Komisija, Krājumā vēl nav publicēti. 69 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Groupe Danone/Komisija. Šajā sakarā skat. arī iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minēto spriedumu lietā Scandinavian Airlines System/Komisija. 95
mērķis ir vērsts pret konkurenci, īstenošana, lai arī daļēja, ir pietiekama, lai izslēgtu iespēju secināt, ka minētā vienošanās nav ietekmējusi tirgu 70. Turklāt, pēc s uzskata, kas pausts šajā pašā lietā, neatkarīgi no pārkāpuma ģeogrāfiskā apjoma un no proporcijas, ko attiecīgie pārdevumi veidoja salīdzinājumā ar visā Eiropas Kopienā realizētajiem pārdevumiem, šo pārdevumu absolūtā vērtība arī ir piemērots pārkāpuma smaguma rādītājs, jo tas precīzi atspoguļo to darījumu ekonomisko nozīmi, kurus pārkāpums izslēdz no normālas konkurences 71. Visbeidzot, spriedumā lietā Scandinavian Airlines System/Komisija nolēma tā kā, novērtējot pārkāpuma smagumu, pārkāpuma faktiskā ietekme uz tirgu ir jāņem vērā tikai tad, kad to iespējams noteikt, tādas globālas vienošanās gadījumā, kuras mērķis ir bijis novērst iespējamo konkurenci un kuras faktiskā ietekme, izdarot pieņēmumus, ir grūti nosakāma, Komisijai nebija precīzi jāpierāda aizliegtās vienošanās faktiskā ietekme uz tirgu un jānosaka tās apmērs, bet, pamatojoties uz to, Komisija varēja vienīgi novērtēt šādas ietekmes iespējamību 72. Par diferencētu pieeju Pārkāpuma smaguma novērtējums saskaņā ar Pamatnostādnēm ir balstīts uz iepriekš noteiktu pieeju, kas nozīmē, ka pārkāpuma pamatsummas apmērs principā nav atkarīgs no attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma. Pamatnostādņu 1.A punkts tai pašā laikā atļauj Komisijai piemērot diferencētu pieeju uzņēmumiem, kas piedalījušies pārkāpumā, iedalot tos vairākās kategorijās, kas atbilst atšķirīgiem pamatsummas apmēriem. Jautājums par atbilstošā apgrozījuma izvēli, lai diferencētu pieeju uzņēmumiem, jau ir bijis pamatā judikatūrai, kuru 2005. gadā precizēja trīs lietas, uzsverot Komisijas lielo rīcības brīvību šajā sakarā. Pirmkārt, spriedumā lietā Graphites spéciaux Komisija bija izvēlējusies sadalīt uzņēmumus, ņemot vērā to apgrozījumu pasaulē katram produktam, uz kuru attiecās sodītie pārkāpumi, šajā gadījumā cenas noteikšana bez tirgu sadales 73. Prasītāji apstrīdēja šo izvēli un tostarp apgalvoja, ka Komisijai bija jāņem vērā to apgrozījums Eiropas Ekonomiskajā Zonā (EEZ), tāpat kā spriedumā lietā Lysine 74. Savā spriedumā tomēr apstiprina Komisijas pieeju, norādot kaut arī uz apgrozījumu pasaulē balstīta pieeja var būt piemērota tādas vispārējas aizliegtas vienošanās gadījumā, kuras ietvaros tiek sadalīti tirgi (skat. spriedumu lietā Électrodes de graphite 75 ), tas tomēr nenozīmē, ka šādu pieeju nevar piemērot gadījumā, kad tirgu sadale nav notikusi. Tomēr šajā gadījumā kopējā apgrozījuma attiecīgajos tirgos (un nevis visu uzņēmuma produktu tirgu) ņemšana vērā ir piemērota metode. Attiecībā uz norādīto salīdzinājumu ar lietu Lysine atzīmē, ka minētajā lietā diferencētā pieeja balstījās uz uzņēmumu kopējo apgrozījumu saistībā ar 70 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Groupe Danone/Komisija. 71 Idem. 72 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Scandinavian Airlines System/Komisija. 73 Iepriekš 58. zemsvītras piezīmē minētais spriedums lietā Tokai Carbon u.c./komisija. 74 Skat. it īpaši s 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T-224/00 Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija (pašlaik apelācijas stadijā, lieta C-397/03 P), Recueil, II-2597. lpp. 75 s 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T-236/01, T-239/01, T-244/01, T-246/01, T-251/01 un T-252/01 Tokai Carbon u.c./komisija (pašlaik apelācijas stadijā, apvienotās lietas C-289/04 P, C-301/04 P, C-307/04 P un C-308/04 P), Recueil, II-1181. lpp. 96