E.Petručeņa POZITĪVA BĒRNA AUDZINĀŠANA Psihologa un vecāku sadarbības ceļi... Robežas bērna audzināšanā.
Pirms es apprecējos man bija sešas teorijas par bērnu audzināšanu, tagad man ir seši bērni un nevienas teorijas... Dž. Vilmons angļu dzejnieks
Mēs dzīvojam sāpju un pārmaiņu pilnā pasaulē
Situācijas, kad jāmeklē palīdzība Es neizturēju un uzkliedzu, bērns izskrēja no mājas un nav atgriezies... Bērns saka: Ko, man tagad iet pakārties? Bērns pēkšņi šomēnes vairs neinteresējas par mācībām, ir sācis nenākt laicīgi mājās vai arī ilgāk kā parasti sēd pie datora un nerunājas. Bērns atdod savas mīļākās lietas, sakot, ka viņam tās vairs nevajadzēs. Bērns saka: Man viss vienalga, un uzvedas tā, ka viņam dzīvē nebūtu mērķa.
Situācijas, kad jāmeklē palīdzība Bērns saka: Viss ir kārtībā, liec mani mierā, bet jūs jūtat, ka bērns ir mainījies. Bērns naktīs neguļ vai sācis sapņos kliegt, vai arī sācis slikti ēst. Varbūt bērns saka, ka ēd, bet jūs to neredzat un bērns strauji krītas svarā. Bērns pēkšņi sāk zagt. Bērns sāk uzvesties seksuāli izaicinoši vai otrādi- pēkšņi neļauj sev pieskarties, atsakās telpā novilkt virsdrēbes vai ilgstoši, bieži mazgājas.
Situācijas, kad jāmeklē palīdzība Kad jūs domājat par savu bērnu, jūs vienkārši sajūtat izmisumu. Bērns stāsta par savu piedzīvoto ko tādu, kam grūti noticēt, un ko grūti pieņemt. Ģimene piedzīvo krīzi tuvinieka zaudējumu, šķiršanos, dzīvesvietas maiņu..., un jūs pati (-ts) esat stresā un apjukumā, ka pat nav spēka pateikt tu neesi vainīgs, ka es raudu. Bērns redz vai dzird vecāka pašnāvības mēģinājumu vai tā draudus.
Situācijas, kad jāmeklē palīdzība Bērnam ir saskrāpētas rokas apakšdelmu locītavās vai kājas, zilumi netipiskās vietās, rētas, dūrienu pēdas, bērns aizskar savas intīmās ķermeņa daļas, cenšas izģērbt citu bērnu, sāk čurāt gultā vai kakāt biksēs...
Robežas Bērns bez robežām ir kā brāzmains vējš, kas visu nones savā ceļā, dažreiz viņš ir kā migla, kas ir visur un nekur, tas ir kā ceļš, kas nekad īsti nevar atnākt pats pie sevis, kā kliedziens bez atbalss, tik brīvs kā orkāns, kurš plosās tukšā cerībā, ka kāds viņu savaldīs un atvedīs mājās. Patiesībā tas ir nelaimīgs bērns.
Robežas Bērns bez brīvības ir kā pulkstenis, kurš reiz uzvilkts tikšķ visu dzīvi, bet tā arī nekad nedzīvo pa īstam. Viņš zina cikos jāmostas un kad ir laiks pusdienas pārtraukumam, viņš mēdz būt patiesi noderīgs citiem, pareizs, paredzams, bet garlaicīgs. Arī bērns bez brīvības nepazīst sevi. Un ja nu pēkšņi vairs nav blakus neviena, kas pulksteni uzvelk? Reizēm bērni bez brīvības pārvēršas par bērniem bez robežām
CEĻŠ UZ SEVI SĀKAS AR BRĪVĪBU KOPĀ AR ATBILDĪBU AR VECĀKA MĪLESTĪBU PAŠAM PRET SEVI AR VECĀKA IZPRATNI UN PĀRLIECĪBU PAR TO, KAS IR LABI UN KAS IR SLIKTI AR VECĀKA RĒĶINĀŠANOS AR CITIEM CILVĒKIEM UN SEVI UN PRIEKU BŪT SABIEDRĪBĀ AR VECĀKA DZĪVĀM EMOCIJĀM UN IZPRATNI PAR TĀM AR MĀCĪŠANOS BŪT... Robežas
Par eksistenciālo vainas izjūtu Mēs nekad nevarēsim savam bērnam iedot visas iespējas. Mēs arī paši nevaram realizēt visas iespējas dzīvē, jo, ja mēs izvēlamies vienu, mums jāatsakās no kaut kā cita, kas tā arī paliek neīstenots.
Par eksistenciālo vainas izjūtu Mēs nekad nevarēsim saprast otru cilvēku un tajā skaitā mūsu bērnus pilnīgi, jo sava individuālisma dēļ mēs esam nolemti redzēt otru caur savas personības skatījumu. Mūsu pasaules redzējums vienmēr būs subjektīvs un nekad neatspoguļos realitāti pilnīgi.
Par eksistenciālo vainas izjūtu Mēs esam dievišķā plāna daļa, bet nekad nespēsim to pilnībā izprast ne attiecībā uz sevi, ne attiecībā uz saviem bērniem. Paskāls ir teicis: zariem nav lemts zināt koka dzīves uzdevumu. (R.Kočjunas)
Palīdzības meklēšanas ceļi
Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi. I.Ziedonis