Nr.9(267) 2016. gada 1. maijs VATIKĀNA VALSTS SEKRETĀRA PJETRO KARDINĀLA PAROLINA SVĒTĀ MISE CETURTDIEN 12. MAIJĀ PLKST. 18 Pjetro Parolins dzimis Itālijā, Vinčensas provincē. Tēvs saimniecības preču veikala vadītājs, māte skolotāja. Ģimenē vēl ir māsa un brālis. Desmit gadu vecumā tēvs mirst autokatastrofā. Ordinēts par priesteri 1980. gadā, studēja kanoniskās tiesības Pontifikālajā Gregora universitātē, apguva diplomātiju Pontifikālajā Ekleziālajā akadēmijā. No 1986. gada kalpojis kā diplomāts Nigērijā un Meksikā. Veicināja Svētā Krēsla un Meksikas attiecību atjaunošanu pēc 130 gadu pārtraukuma. No 2002. līdz 2009. gadam Vatikāna Valsts sekretariātā pārraudzīja Svētā Krēsla attiecības ar Itāliju, Spāniju, Andoru un San Marino. Iesaistījās diplomātiskajās sarunās ar Ziemeļkoreju, Ķīnu un Vjetnamu, ņēma dalību kodolieroču atbruņošanas procesā. Nostiprināja Svētā Krēsla attiecības ar Vjetnamu, atjaunoja tiešus sakarus ar Pekinu un veicināja 15 britu jūrnieku atbrīvošanu no Irānas militārajiem spēkiem. 2009. gadā Pjetro Parolins iecelts par Svētā Krēsla vēstnieku nunciju Venecuēlā un ordinēts bīskapu kārtā. 2013. gada 15. oktobrī 58 gadu vecumā sāka kalpot kā Vatikāna valsts sekretārs, tika nozīmēts par Bīskapu un Austrumu Baznīcu kongregāciju locekli. 2014. gada 22. februārī kļuvis par kardinālu un jūlijā iecelts par kardinālu padomdevēju padomes locekli. Kā Vatikāna valsts sekretārs kardināls Parolins apmeklējis daudzas valstis oficiālajās vizītēs: Baltkrieviju (2015. gada martā), Austrumtimoru, Indonēziju un Singapūru (2015. gada augustā), Slovēnijā atklājis Vatikāna jauno sūtniecību (2016. gada februārī), Bulgāriju un Maķedoniju (2016. gada martā), šajā aprīlī kā pāvesta legāts ņēma dalību Polijas kristietības 1050. gadskārtas svinībās. Latvijā šī vizīte notiek, atzīmējot 25. gadskārtu kopš atjaunotas Latvijas Republikas un Svētā Krēsla diplomātiskās attiecības. Uz Svēto Misi katedrālē ielūgti daudzi viesi, tāpēc sēdvietu pieejamība var būt ļoti ierobežota. Lūgums ņemt vērā arī drošības pasākumus. JKV
- 2 - Nr. 9 (267) 2016. gada 1. maijs DIEVKALPOJUMI RĪGAS SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ Svētdiena, 1. maijs Lieldienu 6. svētdiena. Jēzus Sirds godināšana. Vissv.Sakramenta adorācija 8.00 Svētā Mise. Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētd. sk.t. 11.00 Galvenā Svētā Mise. Jēzus Sirds dievkalpojums. Svētlietu pasvētīšana 13.15 Svētdienas skola Svētdienas sk.telpās 15.00 Svētā Mise (bērniem) par Anastāsiju, Leonu Žogliem un + Jāni Vītolu 18.00 18.30 Svētā Mise par Kintiju Krauzi un Lauri Strautnieku Pirmdiena, 2. maijs 8.00 Svētā Mise par Ņinu un Irinu Filbertēm. Otrdiena, 3. maijs Sv. apustuļi Filips un Jēkabs. Svētki 8.00 Svētā Mise par + Ņinu Gavrilovu 11.00 Svētā Mise Gaiļezera pansionātā 15.00-17.30 Grēksūdzes 18.30 Saderināto un iemīlējušos tikšanās Svētdienas skolas telpās 19.00 Vīru tikšanās Svētd. skolas telpās Trešdiena, 4. maijs Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena 8.00 Svētā Mise par + Vandu Stelmaheri. Jaunavas Marijas litānija 9.00 Ekumenisks dievkalpojums veltīts LR neatkarības atjaunošanas dienai Ceturtdiena, 5.maijs Kunga Debeskāpšana. Lieli svētki. Obligāti svinama diena 8.00 Svētā Mise 11.00 Svētā Mise 18.00 18.30 Svētā Mise par Osvaldu Balodi un Oanu Kokonašu. Ziedojumi tiek vākti Jeruzālemes svētvietu uzturēšanai Piektdiena, 6. maijā Vissv. Jēzus Sirds godināšana 8.00 Svētā Mise par + Žaneti Pučkovsku Svētā Gara novenna, Jēzus Sirds litānija un Jaunavas Marijas litānija Sestdiena, 7. maijā Vissv. Jaunavas Marijas godināšana Sv. apustulis Matijs. Svētki. 8.00 Svētā Mise par Turlaju ģimeni. Sv. Gara novenna, Vissv. Jaunavas Marijas litānija un veltīšanās akts 10.00 Kristības 14.00 Laulības Guntis Zavadskis un Everita Plāne Svētdiena, 8. maijā Lieldienu 7.svētdiena 8.00 Svētā Mise un Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās 11.00 Galvenā Svētā Mise 13.15 Svētdienas skola Svētdienas sk.telpās 15.00 Svētā Mise (bērniem) par + Pēteri, + Loniju Ratniekiem un + Jāni, Magdalēnu Zušiem 18.00 18.30 Svētā Mise par + Viesturu Šlihtu Pirmdiena, 9. maijs 8.00 Svētā Mise par + Annu Krasavinu. Svētā Gara novenna un Vissv. Jaunavas Marijas litānija Otrdiena, 10. maijs 8.00 Svētā Mise par + Regīnu un + Jāni Kalvāniem. Svētā Gara novenna un 15.00-17.30 Grēksudzes 18.30 Saderināto un iemīlējušos tikšanās Svētdienas skolas telpās 19.00 Svētā Mise Onkoloģiskajā centrā 19.00 Vīru tikšanās Svētdienas skolas telpās Trešdiena, 11. maijs 8.00 Svētā Mise par mirušajiem. Svētā Gara novenna un
Nr. 9 (267) 2016. gada 1. maijs - 3 - Ceturtdiena, 12. maijs 8.00 Svētā Mise par + Teklu un + Jāni Sprūdžiem. Svētā Gara novenna un 18.00 Svētā Mise, kuru svinēs Vatikāna valsts sekretārs Pietro kardināls Parolin. Piektdiena, 13. maijs 8.00 Svētā Mise par Līciņu un Lūru ģimeņu mirušajiem. Svētā Gara novenna un 13.00 Laulības Sergejs Piskunovs un Jeļena Matejkoviča Sestdiena, 14. maijs 8.00 Svētā Mise par + Broņislavu Rubuli. Svētā Gara novenna un Vissv. Jaunavas Marijas litānija 17.00 Adorācija 18.00 Vigīlijas Svētā Mise Piedalās katoliskas kustības un kopienas Svētdiena, 15. maijā Svētā Gara nosūtīšana Vasarsvētki. Lieli svētki 8.00 Svētā Mise un Svētais Dievs 9.15 Marijas leģiona tikšanās Svētdienas skolas telpās 11.00 Himna Nāc Svētais Gars. Galvenā Svētā Mise par draudzi Par Himnas publisku nodziedāšanu vai recitēšanu pilnas atlaidas 13.15 Svētdienas skola Svētdienas sk.telpās 15.00 Svētā Mise (bērniem) par + Vilhelmu Ikaunieku un + Armandu Gertneri 18.00 Svētā Mise, kuras laikā V. E. Arhibīskaps izdalīs iestiprināšanas sakramentu Katedrāles draudzes locekļi iestiprināšanas zīmītes varēs saņemt stundu pirms Svētās Mises katedrāles priekšnamā. LĪDZDARBOTIES AR DIEVU Andžela Roze- Jumiķe no marta mēneša uzņēmusies koordinēt katedrāles brīvprātīgo Caritas darbinieku kalpošanu trūkumcietēju labā. Sarunā viņa dalās ar savu pieredzi un perspektīvām. Kāds ir Jūsu ticības gājums? Esmu kristīta bērnībā laukos Prezmas Sv. Apustuļu Sīmaņa un Jūdas baznīcā. Mana vecmāte un tante sakopa puķes uz altāra, onkuļi kalpoja pie altāra. Desmit gadu vecumā sāku apmeklēt svētdienas skolu pie priestera Valmierā un saņēmu pirmo Komūniju. Iestiprināšana, pēc tam laulība notika vēlāk Rīgas sv. Jēkaba katedrālē. Dēls izgāja svētdienas skolu pie māsas Lienītes. Tajā laikā mēģināju stāstīt par Dievu saviem tuvākajiem, nodot ticību, bet veiksmīgi tas nesanāca, un sāku apmeklēt sv. Jēkaba katedrālē Bībeles stundu, kuru vadīja pr. Paskāls Marija Jerumanis. Viņš stāstīja par Jēzus Kristus mīlestību un žēlsirdību, par Dieva Vārda dzīvinošo spēku, ka Viņš ir mūsu Barība, Ceļš un Patiesība. Kas Jūs motivēja iestāties Rīgas Augstākajā Reliģijas Zinātņu Institūtā (RARZI)? Uz Aglonu līdz ar mani svētceļoja arī studenti no RARZI Baiba Pika, Jānis Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles garīdznieku kontakttālruņi Sv. Jēkaba katedrāle: Pr. Renārs Birkovs, vikārs: tālr. 67326419 mob. 28688843 Pr. Pauls Kļaviņš, administrators: Diak. Gunārs Konstantinovs: tālr. 67224314, mob. 27001445 tālr. 67326419, mob. 29654800
- 4 - Nr. 9 (267) 2016. gada 1. maijs Fomins, Arisa Fomina, Stella Jurgena. Grupu vadīja pr. Ilmārs Tolstovs. Svētceļojuma laikā priesteris liecināja par savu atgriešanos pie Dieva. RARZI studenti dalījās ar iegūtām zināšanām un pieredzi ticībā. Iestājos RARZI. Studiju laikā sāka mainīties mana attieksme pret vērtībām, izmainījās arī manu paziņu loks. Vēlējos palīdzēt cilvēkiem atjaunot attiecības ar Dievu. Mani uzrunāja pastorālā konsultanta mācību programma, jo tā palīdz veidot dialogu ar cilvēkiem, uzklausīt viņu problēmas, piedāvāt risinājumus. Šajā dialogā vienmēr ir klātesošs Dievs. Svētā Gara vadībā īstenojas trialogs situācijas atrisināšanai. Atjaunojas vērtību sistēma, mainās uzskati, uzmanība koncentrējas uz Dievu. 2014.gadā pabeidzu pastorālā konsultanta programmu ar maģistra darbu par tēmu: Cilvēku attiecības ar Dievu Radītāju kā dzīves jēgas pamats, atbalsta iespējas pastorālā konsultēšanā. Kas Jūs motivēja pievienoties Ceļam neokatehumenātā? Ceļam pievienojos mācoties RARZI bakalaura programmā. Pasniedzēja Terēze Druka mani ielūdza uz neokatehumenāta ceļa katehēzēm, rosināja mainīt dzīvi. Kopienā esmu jau piecus gadus. No sākuma vēlējos izmainīt visu apkārtni, savus tuvākos cilvēkus, bet ieraudzīju, ka vispirms jāmainās pašai, sevišķi ar grēksūdzi. Dievs dāvāja žēlastību ieraudzīt daudzus šķēršļus sekošanā viņam un attiecībās ar viņu. Sākās mana atgriešanās pie Dieva neokatehumenāta ceļa gaitās. Cenšos sadarboties ar cilvēkiem, bet pašiniciatīvas veidā, iesaistoties dialogā. Kāpēc piekritāt kalpot katedrālē kā Caritas brīvprātīgo darba koordinatore? Lūdzos, lai Kungs man dāvā žēlastību kalpot Baznīcā. Kad gāju svētceļojumā, saņēmu no Kunga aicinājumu kalpot Sv. Jēkaba katedrālē. Kad šeit bija nepieciešams koordinators Caritas brīvprātīgajiem un Dievs man dāvāja šādu iespēju, es pateicu jā. Uzskatu, ka tā ir liela žēlastība kalpot Baznīcā, kalpot cilvēkiem, līdzdarboties ar Dievu. Kā Jūsuprāt motivēt draudzes locekļus kalpot tieši pie Caritas? Lai motivētu uz šo kalpošanu, jāatveras Dieva žēlastībai, līdzdarbībai ar Viņu. Sākt pildīt Viņa gribu bez pārpūles darīt iespēju robežās. Kungs dos spēku un atbalstu visā, ko uzsāk katrs brīvprātīgais. Kalpošana daudzus atbaida, jo varbūt nav sapratnes par kalpošanas būtību. Vairāk būtu jārunā par līdzdarbību kāpēc daru, ko daru un kam daru. Vairāk vajadzīgs individuāls darbs, paskaidrojot kalpošanas būtību. Kā Jūs vēlētos izvērst līdzšinējo katedrāles Caritas darbību? Grupa darbojas ļoti aktīvi. Liels prieks par visiem brīvprātīgajiem, kuri kalpo ar idejām, talantiem, un domāju, ka ļoti svarīga ir Caritas brīvprātīgo vienotība, tāpēc jāveido periodiskas tikšanās, lai kopīgi lasītu un pārdomātu Vārdu par Dieva žēlsirdību, dalītos kalpošanas pieredzē, grūtībās, nesapratnē, palīdzētu atrisināt jautājumus, ieinteresētu brīvprātīgos par to, ka obligāts ir garīgs atbalsts, pie nepieciešamības - priestera atbalsts. Mūsu tikšanās notiek katra mēneša pēdējā piektdienā plkst. 18. Tad notiek lūgšanas, Svēto Rakstu lasīšana.
Nr. 9 (267) 2016. gada 1. maijs - 5 - Priesteris atbalsta grupu, izsaka novēlējumus, ieteikumus. Pastorālais konsultants var pieņemt cilvēkus uz sarunām, sevišķi ja priesteris ir aizņemts. Man bijušas sarunas ar bezpajumtniekiem, pie tam atkārtoti. Mums sagatavota anketa, kā draudzes locekļiem pieteikties un palīdzēt, piemēram, atvest tos, kuri paši nevar tikt līdz baznīcai. Anketa atrodama katedrāles priekštelpā. Ko Jūs novēlētu Vēstnesīša lasītājiem šajā Dieva žēlsirdībai veltītajā gadā? Lai mēs saņemtu Dieva žēlastību un mīlestību vienotībai mūsu draudzē un Caritas brīvprātīgo vidū. Lai svētais Gars palīdz ar dedzīgu sirdi līdzdarboties ar mūsu Kungu. PIEDZĪVOT DIEVA ŽĒLSIRDĪBU (11) Nācaretē Kristus griežas pie pravieša Isaja vārdiem: Kunga Gars ir pār mani, jo viņš mani ir svaidījis sludināt nabagiem prieka vēsti, mani ir sūtījis vēstīt gūstekņiem brīvību un aklajiem acu gaismu, atbrīvot apspiestos, pasludināt Kunga žēlastības gadu (Lk 4:18-19). Saskaņā ar Lūkasu, šie vārdi ir Jēzus pirmā mesiāniskā deklarācija. Tiem seko darbi un vārdi, kas pazīstami Evaņģēlijā. Ar šiem darbiem un vārdiem Kristus dara Tēvu klātesošu starp cilvēkiem. Zīmīgi, ka runa iet īpaši par nabadzīgajiem, tiem, kuriem nav pastāvēšanas līdzekļu, kuri nevar redzēt radības skaistumu, tiem, kuri dzīvo ar satriektām sirdīm vai cieš no sociālas netaisnības, un, visbeidzot, grēciniekiem. Īpaši pēdējiem Mesija sevišķi izceļ Dieva mīlestību un tēvišķo gādību. Zīmīgi, ka tad, kad Jāņa Kristītāja sūtītie vēstneši jautāja Jēzum: Vai tu esi tas, kuram jānāk, vai mums jāgaida cits? (Lk 7:19), viņš atbildēja, griežoties pie tās pašas liecības, ar kuru bija sācis mācīt Nācaretē: Ejiet un pastāstiet Jānim, ko redzējāt un dzirdējāt: aklie redz, klibie staigā, spitālīgie top tīri un kurlie dzird, miroņi ceļas augšā, nabagiem tiek sludināts Evaņģēlijs. Un tad viņš nobeidza ar vārdiem: Un svētīgs ir ikviens, kas no manis neieļaunojas (Lk 7:22 23). Īpaši caur savu dzīvesveidu un darbiem Jēzus atklāja, ka mīlestība ir klātesoša pasaulē, kurā dzīvojam iedarbīga mīlestība, kas sevī ietver visu cilvēci. Šo mīlestību īpaši redzam saistībā ar ciešanām, netaisnību un nabadzību saistībā ar visu vēsturisko cilvēka stāvokli, kas dažādos veidos atklāj cilvēka ierobežotību un gan fizisko, gan morālo vājumu. Mīlestība atklājas tanī veidā un jomā, ko Sv. Rakstu valodā sauc par žēlsirdību. Kristus atklāj Tēvu, kas ir mīlestība (1 Jn 4:16); Kristus atklāj Dievu bagātu žēlsirdībā (Ef 2:4). Šī patiesība nav vienīgi mācīšanās subjekti, tā ir realitāte, kuru mums darījis klātesošu Kristus. Darīt klātesošu Tēvu kā mīlestību un žēlsirdību ir Kristus apziņā viņa mesiāniskās misijas būtiska daļa. To apstiprina vārdi Nāzaretes sinagogā un vēlāk Jāņa Kristītāja pārstāvjiem. Jēzus savā sludināšanā žēlsirdību ierindo starp galvenajām tēmām. Viņš vispirms māca līdzībās, jo tās labāk izpauž pašu lietu būtību. Pietiek atgādināt līdzību par pazudušo dēlu (Lk 15:11 32) vai
- 6 - Nr. 9 (267) 2016. gada 1. maijs līdzību par labo samarieti (Lk 10:30 37), bet arī kā kontrastā līdzību par nežēlīgo kalpu (Mt 18:23 35). Ir daudzi Kristus mācības fragmenti, kas aizvien pasvītro mīlestību žēlsirdību. Atcerēsimies Labo ganu, kas meklē pazudušo avi (Mt 18:12 14; Lk 15:5 7) vai sievieti, kas tīra māju, meklējot pazudušo naudas gabalu (Lk 15:8 10). Lūkass īpaši apraksta šīs Kristus mācības tēmas. Viņa Evaņģēliju mēdz saukt par žēlsirdības Evaņģēliju. Mesiāniskā vēsts par žēlsirdību saglabā īpašu dievišķi cilvēcisku dimensiju. Kristus mesiāniskā pravietojuma pats piepildījums iemieso mīlestību, kas īpaši spēcīgi atklājas attiecībā uz cietējiem, neveiksmīgajiem un grēciniekiem, dara klātesošu un līdz ar to pilnīgāk atklāj Tēvu, kas ir Dievs, bagāts žēlsirdībā, reizē kļūstot cilvēkiem par paraugu citu žēlsirdīgajā mīlestībā, Kristus ar saviem darbiem sludina pat vairāk kā ar vārdiem - aicinājumu uz žēlsirdību, kas ir viena no būtiskākajām Evaņģēlija morālajām iezīmēm. Šajā ziņā nav runa vienīgi par baušļa vai ētikas prasības izpildīšanu, runa šeit iet arī par to, kā izpildīt nosacījumu, kas ir svarīgs Dievam, lai atklātu sevi cilvēkam savā žēlsirdībā: Žēlsirdīgie iegūs žēlsirdību. JKV Svētceļnieki 17. aprīlī IEPAZĪSTOT VATIKĀNA II KONCILU (23) SVĒTA DZĪVE Koncils vēlējās atgādināt, ka kristīgai dzīvei jābūt svētai. Parasti ar svētumu domā neparastu izpausmi morālai un reliģiskai pilnībai, kas nav pieejama lielākai cilvēku daļai, nevis kā katram piedāvātu un no katra gaidītu normālu stāvokli. Svētumu mēdz piedēvēt cilvēkiem, kas sekojuši Kristum pilnīgā, cēlā veidā kā varoņi, mocekļi, askēti, čempioni, kas izceļas starp parastajiem ļaudīm. Ar to domāta neparasta cilvēka personība, kas sekmīgi centies atdarināt Kristus paraugu un kurš apveltīts ar daudzām harizmātiskām dāvanām un mistisku kopību ar pašu Kristus dzīvi. Svētais līdz ar to atbilstoši varētu teikt: Dzīvot man ir Kristus (Fil 1, 21). Hagiogrāfija kļuvusi par svētuma paraugu. Koncils pamaina šo reto izpratni par svētumu, vēršas pie vēsturiski sākotnējās nozīmes, proti, kad visi kristieši tika saukti par svētiem (1 Pt 1, 15); vēršas pie teoloģiskiem aizsākumiem svētumam, kuru cilvēkam piešķir kristība un pārējie sakramenti; ar tiem mūsos ieviesta Dieva svētdarītāja darbīgā pārdabiskā klātbūtne, kuru sauc par žēlastību. Tā mūs dara svētus, Dieva bērnus, dod zināmu līdzdalību Dieva dabā (2 Pt 1, 4). Svētums tātad ir dāvana, svētums pieejams visiem kristiešiem, svētums ir normāls stāvoklis cilvēka dzīve, kas pacelta pārdabiskā cieņā; tā ir Kristus nestā atjaunotne kā dāvana atpestītajiem ticībā un žēlastībā (sal. Rom 6, 4).
Nr. 9 (267) 2016. gada 1. maijs - 7 - Tomēr ne tikai dāvana, bet arī pienākums. Svētumā par pamatu ir Dieva dāvātā žēlastība, kas konsekrē mūs par svētajiem, un mums ir brīvi jāpilda dzīvē saņemtais svētums (LG, 40). Svētums nav pasīvs; tas ietver nemitīgu morālu cenšanos, tas ir aicinājums no tā, ka cilvēks pacelts Dieva bērna līmenī. Kristus māca: Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs (Mt 5, 48); Kā atbilst svētajiem (Ef 5, 3). Dažkārt Koncilu skaidro kā atbrīvošanu no līdz šim saistošiem morāliem pienākumiem. Godīguma un pienākuma apziņu nereti aizvieto padošanās instinktam un visatļautībai. Cerams, ka ar to nezūd morālā sajūta. Varbūt cilvēki reaģē pret farizejisko liekulību pseidosociālā un morālā jomā, pret pedagoģisko tukšumu materiālisma un agnosticisma izglītībā. Šajā reakcijā varētu atklāt dziļu un neapzinīgu vajadzību pēc cilvēciskas vaļsirdības un loģiski derīgiem un nezūdošiem principiem. Kristiešiem būtu jāmaina kulturālā tendence uz ideoloģisku un praktisku konformismu, uz centieniem uzvesties tāpat kā citi, atmetot morālas normas, kā arī ticības un Baznīcas kopības būtiskas prasības. Koncils aicina uz tiešākām, brālīgākām attiecībām ar mūsdienu pasauli. Koncils neveicina vieglu kristietību bez dogmām, bez autoritātes un bez upurgatavības. Mūsu taisnībai, proti, morālai pilnībai, jāpārsniedz Rakstu zinātāju un farizeju taisnība (Mt 5, 20). Kristus nemazina morālā likuma prasības; Viņš tās pastiprina, taču tīri legālas un formālas likuma ievērošanas vietā, Viņš to dara vairāk iekšēju, personīgāku, saistošāku. Kalna mācībā kristīgā dzīve pilnveidota ar dziļākām un reliģiskākām prasībām, kuru sintēze, kā arī izšķirošais elements visā kristīgā ētikā ir Dieva un tuvākā mīlestība. Kristus morālās prasības vērš ne uz leju, bet uz augšu, vairāk, ne mazāk. Pilnība kristīgā dzīvē lai neliekas neiespējama. Šī pilnība sasniedzama šajā laikā, taču vienmēr ar tieksmi uzlaboties, lūgšanā uzturēta, kā atbilde uz žēlastības ierosmi un palīdzību. Baznīca ar Kristus mācību, sakramentiem Svētā Garā un pastorālo autoritāti vienotības un mīlestības labā palīdz un vada mūs, atklājot pareizo virzienu, ceļu, patiesību un dzīvību, Kungu Kristu. JKV Svētceļnieki Dieva Žēlsirdības gadā 17. aprīlī
- 8 - Nr. 9 (267) 2016. gada 1. maijs KATEDRĀLES JAUNIEŠU AKTIVITĀTES Katru ceturtdienu jauniešu Svētā Mise plkst. 19.00. Katra mēneša pirmajā un trešajā otrdienā kalpošana Gaiļezera slimnīcā no 16.30 sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise 19.00. Pieteikties pie Annas (25959377). Katra mēneša otrajā otrdienā kalpošana Onkoloģijas centrā no 16.30 sadarbībā ar Marijas leģionu. Svētā Mise 19.00. Pieteikties pie Maritas (28631510). Adorācija Vecrīgas kapelā (blakus Saeimai) katra mēneša 1. un 3. svētdienā. Atbildīgā Māra (27026239). Slavēšana kopā ar Ex Animo & Draugiem katra mēneša trešajā ceturtdienā pēc jauniešu Svētās Mises Sv. Jēkaba katedrālē. Informācijai sekot līdzi katedrāles ziņojumu dēlī un sociālajos tīklos. KATEDRĀLES LŪGŠANU GRUPAS Filoteja otrdienās, Guna (26408249) Filemona svētdienās, Dzintars (28620650) Teofīla trešdienās, Sandijs (29153925) Sv. Ģimenes (ģimenēm) - Mareks (26121134) Pāvila svētdienās, Esmeralda (26179443) Tesaloniķiešu piektdienās, Arita (26702280) Sv. Faustīnes svētdienās, Arnis (27129909) Svētīgās Terēzes no Kalkutas otrdienās, Arisa (26107411) Ex Animo pirmdienās, Linda (28368192) Sv. Kamila slimnieku kalpotāju grupa, Marita (28631510) Šonštates Dievmātes lūgšanu kopiena - info: varaviksnesplus@gmail.com Ja vēlies pievienoties un iesaistīties droši zvani atbildīgajiem! Nāc mūsu pulkā! Vasarsvētku Vigilija Nāc Svētais Gars Aicinām jūs lūgties kopā ar katoliskām kustībām un kopienām Sestdien, 2016.gada 14.maijā Sv. Jēkaba Katedrālē pl.17.00 18.00 adorācija pl.18.00 V.E.Arhibīskapa svinēta Sv. Mise un liecības Trešdien, 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā ekumēnisks dievkalpojums plkst. 9:00 Sestdien, 21. maijā plkst. 18 Dziedināšanas dievkalpojums - Sv. Mise sevišķi par onkoloģijas slimniekiem 1 Redakcijas adrese: Redkolēģija: M. Pils 2, Rīga, LV-1050 Atbildīgais: pr. P. Kļaviņš Tālr.: 67224314, fakss: 67220060 Datorsalikums: Vija E-pasts: vestnesitis@inbox.lv Metiens: 800 eks. Iepriekšējie Vēstnesīša numuri pieejami: www.gramatugalds.lv