Prvaldbas un kvalittes vadbas jautjumu risinana Ventspils Augstskol Profesors Jānis Vucāns rektors Rektoru padome, 23.05.2008.
Ventspils Augstskola ( VeA ) dibinta 1997.gad k valsts augstskol a dibinanas iniciators - Ventspils pilstas pavaldba, kas joprojm regulri sniedz finansilu un organizatorisku atbalstu augstskolas tlkai attstbai un darbbas nodroinanai, no valsts budeta finanstas studiju vietas viss pamatstudiju programms
Ventspils Augstskola Sākotnēji -1997.gadā 3 studiju programmas 2 nodaļas 100 studējošie 15 mācībspēki 2008.gadā 12 studiju programmas 3 fakultātes + 1 studiju nodaļa apmēram 820 studentu apmēram 80 mācībspēku (75% ievēlēti) un vēl ap 30 zinātnisko darbinieku kopējais darbinieku skaits ap 160studentu dienesta viesnīca ar 325 vietām maģistrantūras visos studiju virzienos doktorantūra vadībzinātnē un no 2009.gada valodniecībā 3 zinātniskie institūti Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts Biznesa inkubat ors VeA kā viena no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka dibinātājām
VeA piedv studijas sekojoos virzienos Tulkošanas studijas: Angu-krievu/vcu-latvieu tulku un tulkotju profesionl bakalaura studiju programma (4 gadi) Vcu-krievu/angu-latvieu tulku un tulkotju profesionl bakalaura studiju programma (4 gadi) Tulkoanas un terminoloijas maistra studiju programma (2 gadi, nep.l. ) Juridisko tekstu tulkoanas profesionl maistra programma (1,5 gadi) Valodniecbas doktora studiju programma (3 gadi, no 2009.g. skuma) Uzņēmējdarbības vadības studijas: Vadbzintnes bakalaura studiju programma (4 gadi) Uzmjdarbbas vadbas profesionl maistra studiju programma (2 g.) Uzmjdarbbas vadbas doktora studiju programma (3 gadi) Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju (IT) studijas: Datorzintu bakalaura studiju programma (3 gadi) IT profesionl koledas lmea studiju programma (2,5 gadi) IKT un matemtisks modelanas maistra studiju programma (2 gadi) Inženierzinātņu studijas: Elektronikas bakalaura studiju programma (3 gadi, no 2008.g. sept.)
Ventspils Augstskolas studiju infrastruktra Mcbu bze: tehnisks mcbu laboratorijas lingvistikas kabinets 2 radioteleskopi ar 32m un 16m paraboliskajm antenm Latvij jaudgk datortehnika tieais optisk kabea savienojums ar KTH Stokholm (Kist) 5 datorklases - datori studentu patstvgajam darbam bibliotk
Ventspils Augstskolas studiju infrastruktra pastvgs Interneta pieslgums un savas e-pasta adreses visiem studentiem un darbiniekiem pieslguma iespja datoru tklam ar dienesta viesn c bezvadu Interneta tkla lietoanas iespjas augstskolas telps VeA Biznesa inkubators uzmumu radanai jau studiju laik Tehnoloiju prneses kontaktpunkts Sadarbba ar Ventspils Augsto tehnoloiju parku un t uzmumiem
bibliotka un lastava ar apmram 20 000 grmatm
izvrsta starptautisk sadarbba ap 20 partneraugstskol m Vcij, Somij, Norvij, Zviedrij, Francij, rij, Beij un Taivn, aj gad vairk k 25 studenti vismaz semestri stud rzems prakses vietas rzems ES projektu ietvaros veiksmga sadarbba: apmierinti msu studenti un labas atsauksmes par viiem no rvalstu augstskolm studentu un mcbspku kopgs ptnieciskais darbs ES projektos kopum VeA sadarbojas ar vairk k 30 pasaules augstskolm
. Iespja veidot vispusgu individulo studiju papildprogrammu, izmantojot Mūžizglītības nodaļas kursu piedvjumu
Labi sadzves apstki dienesta viesnc par pieemamu cenu (obrd 17,50 Ls, no 2008.g. septembra 22,50 Ls)
Gaidīsim Jūs jūlijā Paldies par uzman ību!
Kvalittes vadbas jautjumu risinana VeA T balsts uz iekjiem normatvajiem aktiem, kas regul procesus un proced ras augstskol, kas tiek atbilstoi klt nkoajm darbbm pakpeniski papildinti. Administratvi saimniecisk darba jom cenamies nepieaut nekdas atkpes no noteikts krtbas, kontroles funkcija parasti ir uzlikta izpildos struktrvienbas tieajam priekniekam, visu kopum prrauga rektora vietnieks finanu un administratvajos jautjumos.
Kvalittes vadbas jautjumu risinana VeA Akadmisk un administratvi akadmisk darba jom ir mazliet citdi, jo: 1) nereti ir jizvlas starp: - pieturanos pie noteikts krtbas un - neatliekamu, uz attstbu vrstu jautjumu steidzamu risinanu. 2) maz augstskol, kas atrodas provinces pilst, akadmisk darba administratoriem un vadoajiem pasniedzjiem samr biei nkas iejusties cilvks-orestris tl, jo vius cenas izmantot ar k atbilstos jomas specilistus un ekspertus ar pietiekami daudzas rpus augstskolas institcijas. Ldz ar to dilemma: iepriek noteikts krtbas stingra ievroana vai iespjas izmantoana palielint augstskolas un ar savu (k specilista) lomu sabiedrb caur to iegstot daudz preczku priekstatu par relajm sabiderbas vajadzbm un apliecinot savu spju produktvi piedalties sabiedrbai aktulu jautjumu risinan. Ms parasti izvlamies otro opciju. Bet, protams, tas dakrt rada ar iekjas problmsitucijas augstskol.
Paldies par uzmanbu!
Skats no Ventspils Augstskolas izlaiduma ceremonijas
VENTSPILS