NORAKSTS Lieta Nr. A420476612 (A01542-13/26) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013. gada 3. maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko, rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2012. gada 27. aprīļa lēmuma Nr. 22.4.6/34053 atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī VID vai iestāde) Nodokļu kontroles pārvalde (turpmāk arī NKP) no 2011. gada 2. novembra līdz 2012. gada 30. janvārim SIA,,/Nosaukums/ (uzņēmuma iepriekšējais nosaukums SIA /Nosaukums/, turpmāk arī Sabiedrība) veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk PVN) auditu par laika periodu no 2010. gada oktobra līdz 2011. gada jūnijam un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk UIN) auditu par 2010. gadu. Audita rezultātā VID NKP ceturtās audita daļas galvenā nodokļu inspektore 2012. gada 30. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 23.10/70 (turpmāk arī Sākotnējais lēmums), ar kuru Sabiedrībai samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 790,16 un saistībā ar to aprēķināta soda nauda Ls 233,98, papildu nomaksai budžetā noteikts UIN Ls 735, soda nauda 1. lappuse no 16
Ls 220,5 un nokavējuma nauda Ls 63,21. Vienlaikus ar minēto lēmumu tika samazināti uz 2010. gada 1. janvāri deklarētie iepriekšējo gadu zaudējumi par Ls 2448. [2] Nepiekrītot pieņemtajam lēmumam, Sabiedrība to apstrīdēja VID ģenerāldirektoram. 2012. gada 27. aprīlī VID ģenerāldirektora p.i. pieņēma lēmumu Nr. 22.4.6/34053 (turpmāk arī Lēmums), ar kuru atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu, norādot turpmāko. [2.1] No lietas materiāliem secināms, ka SIA /Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/ deklarētie darījumu partneri nevarēja saņemt pakalpojumus no saviem deklarētajiem darījumu partneriem, līdz ar to attiecīgi SIA /Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/ nevarēja nodrošināt pakalpojumu sniegšanu Sabiedrībai. Tātad ar lietas materiāliem pierādīts, ka konkrētajā gadījumā SIA /Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/ vārdā tika noformēti rēķini par faktiski nenotikušiem darījumiem. [2.2] Tā kā lietā ir iegūti pierādījumi, ka Sabiedrības deklarētie darījumi faktiski nav notikuši, ir pamats uzskatīt, ka nodokļu maksātājs zināja, ka grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi, kas neliecina par nodokļu maksātāja godprātīgu rīcību. Līdz ar to VID NKP pamatoti ierobežoja sabiedrības tiesības saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10. panta pirmās daļas 1. punktu 2010. gada ceturtajā ceturksnī un 2011. gada otrajā ceturksnī veikt priekšnodokļa atskaitījumus Ls 5916,46 apmērā par deklarētajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/. [2.3] Tā kā SIA /Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/ nav sniegušas rēķinos norādītos pakalpojumus (SIA /Nosaukums 2/ amatpersona noliedz darījumus ar Sabiedrību, SIA /Nosaukums 3/ amatpersona norādīja, ka faktiski neveica rēķinos norādītos pakalpojumus, to rīcībā nav darbaspēka un materiāltehnisko resursu uzrādītajos rēķinos norādīto pakalpojumu nodrošināšanai, to deklarētie darījumu veidi neatbilst rēķinos norādītajiem darījumiem), secināms, ka Sabiedrība ir izrakstījusi SIA /Nosaukums 4/ rēķinus par faktiski nenotikušiem darījumiem. Tādējādi auditā pamatoti tika samazināta Sabiedrības 2010. gada ceturtajā ceturksnī un 2011. gada otrajā ceturksnī PVN deklarācijā uzrādītā ar PVN apliekamo darījumu vērtība par Ls 28 187,94 (par nenotikušajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums 4/ ) un no tās aprēķinātais PVN par Ls 6078,02. [2.4] Izvērtējot lietā konstatētos faktus un apstākļus kopsakarā, kā arī noskaidrojot norādīto darījumu saturu un būtību, secināms, ka līgumam starp SIA /Nosaukums 2/, SIA /Nosaukums 3/ un Sabiedrību, kā arī SIA /Nosaukums 4/ par remonta pakalpojumu sniegšanu papildus ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma), un šīs sabiedrības veic saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus. Pārbaudes materiālos norādītā informācija, ka SIA /Nosaukums 2/, Sabiedrības un SIA /Nosaukums 4/ amatpersonas (O.Š., A.I. un V.Z.) ir ilgstoši pazīstamas, atvieglo šādas vienošanās noslēgšanas iespēju. Tātad minētās personas likuma Par nodokļiem un nodevām l. panta 18. punkta g) apakšpunkta izpratnē ir saistītās personas, kuru veiktās darbības liecina par Sabiedrības, SIA 2. lappuse no 16
/Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/, kā arī šo sabiedrību deklarēto darījumu partneru, tai skaitā SIA,,/Nosaukums 5/, SIA,,/Nosaukums 5/ deklarētā darījumu partnera SIA,,/Nosaukums 6/, kā arī SIA,,/Nosaukums 4/ rekvizītu izmantošanu faktiski neesošu darījumu noformēšanā. [2.5] Sabiedrība atbilstoši likuma Par nodokļiem un nodevām 38. panta nosacījumiem nav iesniegusi pierādījumus, kas ļautu noskaidrot darījuma apstākļus un identificēt minēto uzņēmējsabiedrību vārdā noformētajos rēķinos norādīto pakalpojumu izcelsmi. [2.6] Tādējādi VID NKP pamatoti saskaņā ar likuma Par pievienotās vērtības nodokli 35. panta pirmo daļu, 12. panta trīspadsmito daļu, likuma Par nodokļiem un nodevām 32. panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto daļu samazināja Sabiedrībai no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 790,16 un papildu nomaksai budžetā aprēķināja soda naudu Ls 233,98. Tā kā Sabiedrība nav savlaicīgi veikusi kārtējo nodokļu maksājumus (kārtējo maksājumu parāds uz 2012. gada 30. janvāri Ls 137,87), tad pamatoti netika piemēroti likuma Par nodokļiem un nodevām 32. panta septītās daļas nosacījumi. [2.7] Tā kā lietā ir iegūti pierādījumi, kas ļauj apstrīdēt SIA /Nosaukums 2/ vārdā noformētajā rēķinā norādīto darījumu (Ls 15 950 apmērā), kā arī Sabiedrībai izrakstītajos rēķinos norādītos darījumus ar SIA /Nosaukums 4/, tie saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 2. un 7. panta normām nav atzīstami par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem, uz kuru pamata izdarāmi ieraksti grāmatvedības uzskaites reģistros. Pārbaudē konstatēts, ka Sabiedrība norādīto darījumu vērtību par nenotikušo darījumu ar SIA /Nosaukums 2/ Ls 15 950 apmērā uzrādījusi 2010. gada pelņas vai zaudējumu aprēķinā pārdotās produkcijas ražošanas izmaksās un par nenotikušajiem darījumiem ar SIA /Nosaukums 4/ 2010. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā neto apgrozījumā uzrādījusi Ls 12 333. Ņemot vērā minēto, VID NKP pamatoti saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 2. un 7. pantu, Gada pārskatu likuma 4. panta trešo daļu, 21. pantu, 22. panta pirmo daļu Sabiedrības 2010. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādīto neto apgrozījumu samazināja par Ls 12 333, uzrādītās pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas samazināja par Ls 15 950 un noteica taksācijas gada peļņu pirms nodokļiem Ls 4990 apmērā. Ņemot vērā minēto, saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 4. panta pirmo daļu pamatoti tika veiktas korekcijas Sabiedrības 2010. gada UIN deklarācijā un minēto korekciju rezultātā Sabiedrībai noteikts koriģētais apliekamais ienākums Ls 4900 apmērā un no tā saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 3. panta pirmo daļu aprēķināts UIN Ls 735 apmērā. [2.8] Tā kā pārbaudē konstatēts, ka 2010. gadā kontroli pār komercsabiedrību ir ieguvusi persona, kas iepriekš to nekontrolēja un minētajā taksācijas periodā Sabiedrība deklarēja citu saimnieciskās darbības veidu, tad VID NKP, pamatojoties uz likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 14. panta otro un trešo daļu, pamatoti nesamazināja audita rezultātā noteikto koriģēto apliekamo ienākumu par 2010. gada UIN deklarācijā uzrādīto iepriekšējo periodu nesegto zaudējumu summu Ls 2448 apmērā. 3. lappuse no 16
[2.9] Pamatojoties uz likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 26. panta pirmo daļu un likuma Par nodokļiem un nodevām (likuma redakcijā, kas spēkā no 2011. gada 9. novembra) 29. panta otro daļu, 32. panta pirmo un piekto daļu, VID NKP pamatoti Sabiedrībai papildus aprēķināja UIN Ls 735, soda naudu Ls 220,50 un nokavējuma naudu Ls 63,21. [2.10] Tā kā Sabiedrība nav savlaicīgi veikusi kārtējo nodokļu maksājumus, tad pamatoti netika piemēroti likuma Par nodokļiem un nodevām 32. panta septītās daļas nosacījumi. [2.11] Komercsabiedrībai ir brīvas iespējas izvēlēties darījumu partnerus, līdz ar to nodokļu maksātājam ir jāizvērtē, kādus riska elementus ietver darījums, kurā tas iesaistās. Konkrētajā gadījumā Sabiedrība nebija pienācīgi pārbaudījusi darījumu partnera SIA /Nosaukums 2/ spēju veikt rēķinā norādīto darījumu. Tātad komercsabiedrības atbildība izriet no tās rīcības par normatīvā regulējuma prasībām neatbilstošu rēķinu iegrāmatošanu grāmatvedības reģistros. [3] 2012. gada 29. maijā tiesā saņemts SIA /Nosaukums/ pieteikums un 2012. gada 9. jūlijā tiesā saņemts tā papildinājums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā un tā papildinājumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [3.1] VID norāda, ka dokumentos par savstarpējiem darījumiem ar SIA /Nosaukums 2/ ir pieļautas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā nevar konstatēt, ka Sabiedrībai pakalpojumus sniegušas dokumentos uzrādītās ar PVN apliekamās personas, kā arī nevar pārliecināties par pakalpojumu sniedzējiem un darbu izpildīšanu, arī it kā nav notikusi dokumentos uzrādīto remontdarbu pakalpojumu sniegšana un realizācija, faktiski notikusi tikai dokumentu un naudas plūsma. Sabiedrība paskaidro, ka uz pakalpojumu izpildīšanas brīdi visas minētās personas bija reģistrētas kā PVN maksātāji, ko Sabiedrība pārbaudīja VID mājas lapā (www.vid.gov.lv), darbu izpildīšanas faktu apliecina visi dokumenti līgums, tāmes, darbu pieņemšanas-nodošanas akti, fotogrāfijas no objekta un faktiski sagatavotais objekts. Tas, ka VID darbinieki nevar pārbaudīt darbu izpildīšanu dabā, nenozīmē, ka faktiski darbi netika izpildīti. Tas nevar būt par pierādījumu soda uzlikšanai. [3.2] Sabiedrība faktiski neizpildīja darbus Igaunijas teritorijā, tā darbojās tikai Latvijā. Faktiskus remontdarbus Igaunijā izpildīja apakšuzņēmēji, tostarp SIA /Nosaukums 2/. Tātad Sabiedrības darījumos PVN tiek piemērots saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu, un Sabiedrība šo prasību ir izpildījusi. [3.3] Sabiedrība nevar atbildēt par citas juridiskas personas (SIA /Nosaukums 2/ ) rīcību. Sabiedrība pilnīgi izpildīja savas saistības. Sabiedrības pienākumos neietilpst kontrolēt un pārbaudīt Sabiedrības partneru grāmatvedības kārtošanas pareizību un darījumus ar citām personām. Sabiedrība ir sazinājusies ar SIA /Nosaukums 2/ valdi ar lūgumu paziņot VID par darījumiem ar Sabiedrību. [3.4] Sabiedrības valdes locekļa E.Z. pilnvara par A.I. pilnvarojumu pārstāvēt Sabiedrības darījumus līdz 2010. gada 3. decembrim VID pārbaudei tika iesniegta. 4. lappuse no 16
[3.5] SIA /Nosaukums 2/ uzrādīja Sabiedrībai pilnvaru par O.Š. tiesībām pārstāvēt SIA /Nosaukums 2/. Līdz ar to O.Š. parakstīja dokumentus par darījumiem, atlīdzība par kuriem tika pārskaitīta uz SIA /Nosaukums 2/ norēķinu kontu. Ievērojot, ka bez valdes locekļa klātbūtnes vai atļaujas/piekrišanas nevar rīkoties ar sabiedrības bankas norēķinu kontu, var secināt, ka SIA /Nosaukums 2/ valdes loceklis D.H. piedalījās darījumos ar Sabiedrību. [3.6] Visi darījumu apliecinošie dokumenti ar SIA /Nosaukums 2/ tika iesniegti VID pārbaudei līgums, tāmes, darbu pieņemšanas-nodošanas akti un rēķini. Rēķinos netika uzrādīti darbu apraksti un darbu izpildīšanas vieta, jo kopā ar rēķiniem tika parakstīti darbu pieņemšanas-nodošanas akti, kur visa minētā informācija ir uzrādīta. [3.7] Attiecībā uz darījumiem ar SIA /Nosaukums 3/ norādāms turpmākais. Darbu izpildīšanas tāme tika iesniegta VID pārbaudes beigās, jo pārbaudes laikā tā netika pieprasīta. Iespējams, tā netika fiksēta iesniegto dokumentu sarakstā. Turklāt Sākotnējā lēmumā nebija norādes par tāmes trūkumu. A.K. nav pārstāvējis Sabiedrību. Viņš ir Igaunijas objekta valdītājs un kontrolēja veiktos remontdarbus. Sabiedrība ir tikai veikto remontdarbu starpnieks, tās pārstāvji neizbrauca uz Igauniju pieņemt objektus. Visi pieņemšanas-nodošanas akti tika parakstīti Rīgā, pamatojoties uz Igaunijas objekta valdītāja A.K. informāciju par darbu izpildīšanas gaitu. Sabiedrību neinteresē, kādi darbības veidi ir deklarēti SIA /Nosaukums 3/. Galvenais, lai saistības tiktu izpildītas un visa dokumentācija pareizi noformēta. Sabiedrībai nav pienākuma pirms darījuma noslēgšanas pārbaudīt kontrahenta deklarēto darbības veidu. Jebkurš uzņēmums var nodarboties ar visu, kas nav aizliegts ar likumu. Kā arī Sabiedrībai nav pienākuma pārbaudīt SIA /Nosaukums 3/ grāmatvedības un lietvedības kārtošanas pareizību. [3.8] Attiecībā uz darījumiem ar SIA /Nosaukums 4/ norādāms turpmākais. No SIA /Nosaukums 4/ valdes locekļa E.Z. paskaidrojumiem izriet, ka viņš vairākkārt ir izbraucis Igaunijā izpildāmo darbu kontrolēšanai un iesniedza visu informāciju par braucieniem VID tematiskai pārbaudei, kas notika viņa uzņēmumā sakarā ar Sabiedrības pārbaudi. Tātad VID rīcībā ir visa nepieciešamā informācija lietā par SIA /Nosaukums 4/ pārbaudi. [3.9] Sabiedrības valdes priekšsēdētājs A.I. strādā divās vietās Sabiedrībā un SIA /Nosaukums 7/ (interneta kafejnīcā) ar atsevišķu telpu, kurā viņš var satikties ar dažādiem cilvēkiem un klientiem. Juridiska persona var nodarboties ar dažādiem darbības veidiem. Papildinot jau esošos darbības veidus, Sabiedrība deklarēja papildu veidu telekomunikācijas pakalpojumus. Tas, ka Sabiedrībai nebija peļņas 2010. gadā, ir apstiprināts attiecīgajās uzņēmuma 2010. gada ieņēmumu un izdevumu atskaitēs. [4] Paskaidrojumā tiesai VID norāda, ka neatzīst prasību, pamatojoties uz Lēmuma argumentāciju. 5. lappuse no 16
Motīvu daļa [5] Izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms. [6] Tiesa konstatē, ka SIA /Nosaukums 4/ ar Sabiedrību 2010. gada 1. novembrī noslēdza darbuzņēmuma līgumu Nr. EU 11-10 par remonta darbu izpildi (lietas 52. lapa). Savukārt Sabiedrība 2010. gada 20. novembrī noslēdza darbuzņēmuma līgumu Nr. USBL/2/11 ar SIA /Nosaukums 2/ par remonta darbu izpildi (lietas 49. lapa) un 2010. gada 1. aprīlī darbuzņēmuma līgumu Nr. SB-1 par remonta darbu izpildi (lietas 95. lapa). No lietas materiāliem izriet, ka SIA /Nosaukums 4/ pasūtīja Sabiedrībai remontdarbu veikšanu Igaunijā atrodošos nomātu noliktavu telpām, bet Sabiedrība šo darbu veikšanai piesaistīja apakšuzņēmējus SIA /Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/. Sabiedrība PVN deklarācijās par 2010. gada ceturto ceturksni un 2011. gada otro ceturksni uzrādīja SIA /Nosaukums 4/ izrakstītajos rēķinos norādīto ar PVN apliekamo darījumu vērtību kopā Ls 23 861,94 un no tās aprēķināja PVN kopā Ls 5126,20, un kā priekšnodokli atskaitīja SIA /Nosaukums 2/ un SIA /Nosaukums 3/ vārdā izrakstītajos rēķinos uzrādīto PVN kopā Ls 5916,46. VID apšauba minēto darījumu faktisko esamību un Sabiedrības grāmatvedības attaisnojuma dokumentos norādītās informācijas patiesumu. Audita rezultātā VID samazināja no budžeta atmaksājamo PVN summu kopā Ls 790,16 un noteica nomaksai papildus aprēķināto soda naudu kopā Ls 233,98. Saistībā ar to audita rezultātā tika koriģēts arī Sabiedrības peļņas vai zaudējumu aprēķins un tādējādi papildus aprēķināts UIN Ls 735, soda nauda Ls 220,50 un nokavējuma nauda Ls 63,21. Ievērojot minēto, tiesai ir jāpārbauda, vai VID Lēmums ir tiesisks un pamatots. [7] Likuma Par pievienotās vērtības nodokli 1. panta 9. punkta a) apakšpunktā (šeit un turpmāk Sabiedrībai veiktā audita laikā spēkā esošajā redakcijā) noteikts, ka priekšnodoklis ir PVN summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā PVN rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10. panta pirmās daļas 1. punkts noteica, ka tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka atbilstoši likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10. panta pirmās daļas 1. punktam preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu vienīgi tad, ja ir ievēroti šādi priekšnoteikumi: 6. lappuse no 16
1) persona ir reģistrēta VID kā ar PVN apliekamā persona; 2) tā samaksājusi nodokļa rēķinu par pakalpojumu vai saņēmusi preci un atbilstošu nodokļa rēķinu; 3) prece vai pakalpojums saņemts no citas ar PVN apliekamās personas, kas atbilstošā kārtībā reģistrēta VID; 4) saņemtā prece vai pakalpojums tiek izmantots savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna ar PVN apliekamā prece vai pakalpojums. Turklāt, lai šīs tiesības izmantotu, obligāti jāpastāv visiem iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem. Ja kaut viens no priekšnoteikumiem iztrūkst, personai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli (skat., piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk Senāts) 2006. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-14 12. punktu, 2007. gada 26. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-154/2007 9. punktu, 2007. gada 25. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA 296-2007 12. punktu). Tādējādi, lai varētu izmantot tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, nodokļu rēķiniem ir jāatbilst faktiski notikušiem darījumiem. Proti, gan grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ir jāatbilst tiesību normās noteiktajām prasībām, gan pašiem darījumiem ir jābūt faktiski notikušiem. [8] Pārbaudot Sabiedrības darījumu ar SIA /Nosaukums 2/ faktisko norisi, tiesa konstatē turpmāk minēto. [8.1] Sabiedrība 2010. gada 20. novembrī noslēdza darbuzņēmuma līgumu Nr. USBL/2/11 ar SIA /Nosaukums 2/ par remonta darbu izpildi (lietas 49. lapa). Šo līgumu SIA /Nosaukums 2/ vārdā parakstījis O.Š., kurš saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem bijis šīs komercsabiedrības vienīgais dalībnieks un amatpersona laika periodā no 2010. gada 7. decembra līdz 2011. gada 30. novembrim. SIA /Nosaukums 2/ bijusī amatpersona D.H., kurš saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem bijis šīs komercsabiedrības vienīgais dalībnieks laika periodā no 2010. gada 7. jūnija līdz 2010. gada 7. decembrim, audita laikā sniedza paskaidrojumu VID, ka neko nezina par minēto līgumu ar Sabiedrību, nevienu personu nav pilnvarojis rīkoties SIA /Nosaukums 2/ vārdā (lietas 104. lapa). Sabiedrības valdes priekšsēdētājs A.I. audita laikā paskaidroja, ka ir bijis ilgstoši pazīstams ar O.Š., tādēļ nav prasījis viņam personu apliecinošus dokumentus. O.Š. ir bijusi arī pilnvara pārstāvēt SIA /Nosaukums 2/. Pilnvaras kopija A.I. nav saglabājusies (audita 14. lapa, lietas 68. lapa). Lietā ir starp Sabiedrību un SIA /Nosaukums 2/ 2010. gada 20. novembrī noslēgtā vienošanās Nr. /numurs/, kurā norādīts, ka O.Š. paraksta darbuzņēmuma līgumu un šo vienošanos uz 2010. gada 10. novembrī izdotas pilnvaras pamata (lietas 40. lapa). Tiesa konstatē, ka šajā dokumentā nav norādes uz to, kurš un kad izsniedzis pilnvaru O.Š. Ņemot vērā D.H. sniegtos paskaidrojumus VID, tiesa apšauba šādas pilnvaras esamību. [8.2] Sabiedrība un SIA /Nosaukums 2/ 2010. gada 28. decembrī sastādīja pieņemšanas-nodošanas aktu par remonta darbu izpildi saskaņā ar iepriekš minēto darbuzņēmuma līgumu Nr. USBL/2/11. Aktā norādīts, ka objektā /Nosaukums 4/ bāze 7. lappuse no 16
/adrese/ tikuši veikti šādi remonta un apkalpošanas darbi: katla boilera mehāniskā tīrīšana, katlu telpas siltummaiņu nomaiņa, katlu telpas ventilācijas cauruļu diagnostika, siltummaiņu kārtējais remonts, atzarojumu nomaiņa, inženiertīklu nomazgāšana, ugunsdzēsības gredzena aizbīdņu un hidrantu nomaiņa, sūkņa agregātu nomaiņa, iekārtu krāsošana, automātisko slēdžu nomaiņa, videonovērošanas sistēmu uzstādīšana (lietas 50. lapa). SIA /Nosaukums 2/ 2010. gada 28. decembrī izrakstīja Sabiedrībai rēķinu par kopējo summu Ls 19 299,50, ieskaitot PVN Ls 3349,50 (lietas 51. lapa). Tāme par veiktajiem remontdarbiem sastādīta 2011. gada 12. janvārī (lietas 41. lapa). [8.3] Sabiedrība un SIA /Nosaukums 4/ 2010. gada 16. decembrī sastādīja pieņemšanas-nodošanas aktu par remonta darbu izpildi saskaņā ar iepriekš minēto darbuzņēmuma līgumu Nr. EU 11-10. Aktā norādīts, ka objektā /adrese/, tikuši veikti šādi darbi: katla boilera mehāniskā tīrīšana, katlu telpas siltummaiņu nomaiņa, inženiertīklu nomazgāšana, ugunsdzēsības gredzena aizbīdņu nomaiņa (lietas 54. lapa). Sabiedrība un SIA /Nosaukums 4/ 2010. gada 28. decembrī sastādīja pieņemšanasnodošanas aktu par remonta darbu izpildi saskaņā ar iepriekš minēto līgumu. Aktā norādīts, ka iepriekš minētajā objektā tikuši veikti šādi darbi: katlu telpas ventilācijas cauruļu diagnostika, siltummaiņu kārtējais remonts, atzarojumu nomaiņa, videonovērošanas sistēmu uzstādīšana (lietas 55. lapa). Sabiedrība un SIA /Nosaukums 4/ 2010. gada 29. decembrī sastādīja pieņemšanasnodošanas aktu par remonta darbu izpildi saskaņā ar iepriekš minēto līgumu. Aktā norādīts, ka iepriekš minētajā objektā tikuši veikti šādi darbi: ugunsdzēsības hidrantu nomaiņa, sūkņa agregātu nomaiņa, iekārtu krāsošana, automātisko slēdžu nomaiņa (lietas 56. lapa). Sabiedrība 2010. gada 20. decembrī izrakstīja SIA /Nosaukums 4/ rēķinu par kopējo summu Ls 4973,50, ieskaitot PVN Ls 863,10 (lietas 55. lapa), bet 2010. gada 28. decembrī par kopējo summu Ls 9950, ieskaitot PVN Ls 1726,86 (lietas 57. lapa). [8.4] Sabiedrība pieteikumam pievienojusi 2011. gada 12. janvāra remontdarbu tāmi Nr. USBL/2/11-T1 (lietas 41. lapa). Tiesa konstatē, ka tāmē norādītie darbi atbilst iepriekš minētajos pieņemšanas-nodošanas aktos norādītajiem. [8.5] Tādējādi konstatējams, ka remontdarbus, ko Sabiedrība nodeva pasūtītājai SIA /Nosaukums 4/ veica apakšuzņēmēja SIA /Nosaukums 2/. Tiesa apšauba minēto darījumu faktisko esamību turpmāk minēto apsvērumu dēļ. [8.5.1] O.Š. nav bijis tiesīgs noslēgt SIA /Nosaukums 2/ vārdā darbuzņēmuma līgumu Nr. USBL/2/11 ar Sabiedrību. [8.5.2] Noslēgtajos darbuzņēmumu līgumos nav norādīts ne darbu apjoms, ne izpildes vieta. Līgumos ietvertajiem nosacījumiem ir vispārīgs raksturs, un no līgumu satura nav izsecināms, ka tie būtu saistāmi tieši ar konkrēto darbu izpildi. [8.5.3] Kā redzams no iepriekš minētajos pieņemšanas-nodošanas aktos un 2011. gada 12. janvāra tāmē norādītā, veiktie remontdarbi bijuši samērā apjomīgi. Tiesai nav saprotams, kālab plānoto darbu apjoms un paredzamie izdevumi nav bijuši saskaņoti ar pasūtītāju un apakšuzņēmēju jau iepriekš, pirms attiecīgo līgumu noslēgšanas. Tiesas ieskatā šāda rīcība nav saprātīga no uzņēmējdarbības viedokļa un pati par sevi netieši norāda uz šo darījumu fiktīvo raksturu. 8. lappuse no 16
[8.5.4] Sabiedrības valdes priekšsēdētājs A.I. audita laikā norādījis VID, ka darbu izpildei SIA /Nosaukums 2/ izmantojis citu apakšuzņēmēju pakalpojumus (audita 15. lapa, lietas 69. lapa). No darbuzņēmuma līguma Nr. USBL/2/11 3. punkta izriet, ka darbu izpildes cenā ietilpst arī [celtniecības] materiālu iegāde. Tiesas ieskatā iepriekš minētais nozīmē, ka SIA /Nosaukums 2/ bija jānoslēdz darījumi par pakalpojumu saņemšanu un materiālu iegādi, ja vien SIA /Nosaukums 2/ nav izmantojis personu nelikumīgu nodarbināšanu vai sagādājis materiālus, apejot nodokļu nomaksu. VID audita laikā konstatējis, ka neviens Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants nav deklarējis darījumus ar SIA /Nosaukums 2/ (turpat). Tiesa norāda uz administratīvo tiesu judikatūrā nostiprinājušos atziņu, ka privātpersonu pienākums nodrošināt nepieciešamos pierādījumus palielinās proporcionāli tam, cik ļoti lēmuma pieņemšanas process notiek pašas privātpersonas interesēs. Šādos gadījumos attiecībā uz faktiem, kas veicina labvēlīga lēmuma pieņemšanu, ir dabiski un atbilstoši pierādījumu nastu uzlikt privātpersonai, nevis pārvaldei (sk. sal. Senāta 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā SKA-8/2007 11. punktu). Izskatāmajā gadījumā tiesa nesaskata šķēršļus tam, lai Sabiedrība, ņemot vērā tās valdes priekšsēdētāja A.I. un SIA /Nosaukums 2/ bijušās amatpersonas O.Š. ilgstošo savstarpējo pazīšanos, nevarētu iegūt šādus pierādījumus nepastarpināti no O.Š. Sabiedrība nav norādījusi uz apstākļiem, kas administratīvā procesa gaitā būtu lieguši tai šādi rīkoties, turklāt tiesai nav pamata uzskatīt, ka godprātīgs uzņēmējs savam darījumu partnerim šādu lūgumu atteiktu. [8.5.5] Sabiedrības un SIA /Nosaukums 4/ 2010. gada 16. decembrī sastādītajā pieņemšanas-nodošanas aktā par remonta darbu izpildi norādīts, ka Sabiedrība darbus ir veikusi 2010. gada decembra pirmajā pusē no 1. līdz 15. datumam. Sabiedrība šo darbu izpildei piesaistīja SIA /Nosaukums 2/ saskaņā ar 2010. gada 20. novembrī noslēgto darbuzņēmuma līgumu. SIA /Nosaukums 2/ darbu izpildei piesaistīja citu, no lietas materiāliem neidentificējamu apakšuzņēmēju. Tomēr šajā sakarā tiesa uzskata par būtisku atzīmēt, ka par SIA /Nosaukums 2/ amatpersonu O.Š., kurš SIA /Nosaukums 2/ vārdā noslēdza līgumu ar Sabiedrību, kļuva tikai 2010. gada 7. decembrī; tas nozīmē, ka arī slēgt darījumus ar apakšuzņēmējiem par šo darbu izpildi viņš varēja tikai ar šo datumu. Tas savukārt nozīmē, ka laika posmā no 2010. gada 7. līdz 15. decembrim O.Š. bija jāpagūst gan noslēgt darījumu ar apakšuzņēmēju, gan arī šim apakšuzņēmējam bija jāizpilda pielīgtie darbi. Ņemot vērā izpildāmo darbu salīdzinoši lielo apjomu (katla boilera mehāniskā tīrīšana, katlu telpas siltummaiņu nomaiņa, inženiertīklu nomazgāšana, ugunsdzēsības gredzena aizbīdņu nomaiņa), tiesa uzskata, ka tik īsā laikā to nebija iespējams izdarīt, tādējādi šāds apstāklis tieši norāda uz darījuma neatbilstību tā faktiskajai norisei. [8.5.6] Turklāt arī, kā tiesa iepriekš konstatēja, Sabiedrība 2010. gada 20. decembrī izrakstīja SIA /Nosaukums 4/ rēķinu par kopējo summu Ls 4973,50, ieskaitot PVN Ls 863,10, bet 2010. gada 28. decembrī par kopējo summu Ls 9950, ieskaitot PVN Ls 1726,86, tādējādi veiktie remontdarbi SIA /Nosaukums 4/ izmaksāja kopumā Ls 14 923,50, ieskaitot PVN Ls 2589,96. Savukārt Sabiedrība par šo darbu veikšanu apakšuzņēmējam SIA 9. lappuse no 16
/Nosaukums 2/ samaksāja Ls 19 299,50, ieskaitot PVN Ls 3349,50. Līdz ar to konstatējams, ka faktiski šo darījumu rezultātā Sabiedrība cietusi ievērojamus zaudējumus. Tiesas ieskatā šāds darījumu raksturs nav saprātīgs no uzņēmējdarbības viedokļa un netieši norāda uz šo darījumu fiktīvo būtību ar mērķi nodrošināt iesaistītajiem darījumu partneriem fiskālas priekšrocības. [8.5.7] Rezumējot iepriekš minēto, tiesas ieskatā iepriekš minēto apstākļu izvērtējums to savstarpējā sakarībā norāda uz Sabiedrības darījumu ar SIA /Nosaukums 2/ faktiskās norises neesamību. [9] Pārbaudot Sabiedrības darījumu ar SIA /Nosaukums 3/ faktisko norisi, tiesa konstatē turpmāk minēto. [9.1] Sabiedrība 2011. gada 1. aprīlī noslēdza darbuzņēmuma līgumu Nr. SB1-1 ar SIA /Nosaukums 3/ par remonta darbu izpildi (lietas 95. lapa). Noslēgtajā līgumā nav norādīts ne darbu apjoms, ne izpildes vieta. Līgumos ietvertajiem nosacījumiem ir vispārīgs raksturs, un no līgumu satura nav izsecināms, ka tie būtu saistāmi tieši ar konkrēto darbu izpildi. Līgumā nav nolīgta cena, par kādu apakšuzņēmējs SIA /Nosaukums 3/ uzņemas veikt darbu izpildi. Tiesai nav saprotams, kālab plānoto darbu apjoms un paredzamie izdevumi nav bijuši saskaņoti ar pasūtītāju un apakšuzņēmēju jau iepriekš, pirms attiecīgo līgumu noslēgšanas, vēl jo vairāk ņemot vērā šā sprieduma 8.5.6. apakšpunktā konstatēto, ka Sabiedrība saistībā ar šo pašu darbu objektu jau iepriekš faktiski cieta zaudējumus, nolīgstot līguma izpildei apakšuzņēmēju SIA /Nosaukums 2/. Tiesas ieskatā šāda rīcība nav saprātīga no uzņēmējdarbības viedokļa un pati par sevi netieši norāda uz šo darījumu fiktīvo raksturu. [9.2] Sabiedrība un SIA /Nosaukums 3/ 2011. gada 27. aprīlī sastādīja pieņemšanasnodošanas aktu par remonta darbu izpildi saskaņā ar iepriekš minēto darbuzņēmuma līgumu Nr. SB1-1. Aktā norādīts, ka telpās pēc adreses /adrese/ veikti šādi darbi: iekraušana un izkraušana, metināšana, iekārtu krāsošana (841 m 2 ), būvmateriālu un inženiertīklu piegāde objektā, ugunsdzēsības sistēmu diagnostika, ārsienu siltināšana (lietas 96. lapa). SIA /Nosaukums 3/ 2011. gada 27. aprīlī izrakstīja Sabiedrībai rēķinu par kopējo summu Ls 8930,40, ieskaitot PVN Ls 1610,40 (lietas 98. lapa). Sabiedrība un SIA /Nosaukums 3/ 2011. gada 31. maijā sastādīja pieņemšanasnodošanas aktu par remonta darbu izpildi saskaņā ar iepriekš minēto darbuzņēmuma līgumu Nr. SB1-1. Aktā norādīts, ka tikuši veikti šādi darbi: iekraušana un izkraušana, metināšana, iekārtu krāsošana (315 m 2 ), griestu pacelšana, spēka karkasa uzstādīšana, atkritumu novākšana un izvešana (lietas 97. lapa). SIA /Nosaukums 3/ 2011. gada 31. maijā izrakstīja Sabiedrībai rēķinu par kopējo summu Ls 5304,56, ieskaitot PVN Ls 956,56 (lietas 98. lapa). Sabiedrība un SIA /Nosaukums 4/ 2011. gada 7. jūnijā sastādīja pieņemšanasnodošanas aktu Nr. EU-11-1 par darbu izpildi saskaņā ar iepriekš minēto darbuzņēmuma līgumu Nr. EU 11-10 (lietas 57. lapa). Aktā norādīts, ka objektā /adrese/, tikuši veikti darbi saskaņā ar šim aktam pievienoto pielikumu Nr. 1 un pielikumu Nr. 2 (lietas 58. lapa). 10. lappuse no 16
Iepazīstoties ar šiem pielikumiem, tiesa konstatē, ka pielikums Nr. 1 attiecināms uz iepriekš veiktajiem darbiem, ko izpildīja SIA /Nosaukums 2/, savukārt pielikumā Nr. 2 uzrādīto darbu apjoms sakrīt ar SIA /Nosaukums 3/ izpildīto. Saskaņā ar pielikumu Nr. 2, veiktie remontdarbi SIA /Nosaukums 4/ izmaksāja kopumā Ls 14 065,14, ieskaitot PVN Ls 2536,34. Savukārt Sabiedrība, kā jau iepriekš minēts, par šo darbu veikšanu apakšuzņēmējam SIA /Nosaukums 3/ samaksāja, saskaitot 2011. gada 27. aprīlī un 31. maijā izrakstīto rēķinu summas, kopumā Ls 14 234,96, ieskaitot PVN Ls 2566,96. Līdz ar to konstatējams, ka faktiski šo darījumu rezultātā Sabiedrība atkārtoti cietusi zaudējumus. Tiesas ieskatā šāds darījumu raksturs nav saprātīgs no uzņēmējdarbības viedokļa un netieši norāda uz šo darījumu fiktīvo būtību ar mērķi nodrošināt iesaistītajiem darījumu partneriem fiskālas priekšrocības. [9.3] Audita laikā VID saņēma SIA /Nosaukums 3/ amatpersonas A.K. pa elektronisko pastu nosūtītu paskaidrojumu, no kura izriet, ka darbu izpildei SIA /Nosaukums 3/ nolīga apakšuzņēmēju SIA /Nosaukums 5/. Visus ar šiem darījumiem saistītos dokumentus A.K. vēlāk nodevis SIA /Nosaukums 3/ jaunajai īpašniecei S.K. (audita pārskata 19.-20. lapa, lietas 71., 94. lapa). Audita laikā VID nebija iespējams pārliecināties par SIA /Nosaukums 5/ faktisko saimniecisko darbību. VID konstatēja, ka 2011. gada aprīlī un maijā SIA /Nosaukums 5/ nav bijis reģistrēts neviens darba ņēmējs, nav bijuši reģistrēti transportlīdzekļi, firma tās juridiskajā adresē nav bijusi sasniedzama, tās amatpersona uz VID uzaicinājumu neieradās (audita pārskata 21. lapa, lietas 72. lapa). Audita laikā VID uzaicināja S.K. ierasties un iesniegt dokumentus saistībā ar SIA /Nosaukums 3/ darījumu ar SIA /Nosaukums 5/. S.K. uzaicinājumam neatsaucās (audita pārskata 20. lapa, lietas 71. lapa). Audita laikā VID konstatēja, ka 2011. gada aprīlī un maijā laika periodā, kad objektā saskaņā ar lietā esošajiem materiāliem tika veikti darbi, SIA /Nosaukums 5/ priekšnodoklī uzrādījis tikai darījumu ar SIA /Nosaukums 6/, kura deklarētais darbības veids ir bijis drošības sistēmas pakalpojumi. SIA /Nosaukums 6/ amatpersona neatsaucās uz VID uzaicinājumu ierasties un sniegt paskaidrojumu saistībā ar darījumu ar SIA /Nosaukums 5/. 2011. gada aprīlī un maijā SIA /Nosaukums 6/ bija reģistrētas kā darba ņēmēji septiņas personas, kurām darba alga netika aprēķināta. Trīs no viņām ieradās pēc uzaicinājuma VID un paskaidroja, ka 2011. gada aprīlī un maijā nebija nodarbinātas SIA /Nosaukums 6/ un nav strādājušas objektā Igaunijā (audita pārskata 21.-22. lapa, lietas 72. lapa). Līdz ar to tiesa konstatē, ka lietā nav pierādījumu tam, kas faktiski veica remontdarbus objektā. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka SIA /Nosaukums 5/ nav bijuši reģistrēti darba ņēmēji un nekas neliecina par to, ka SIA /Nosaukums 5/ kā apakšuzņēmēju būtu piesaistījusi SIA /Nosaukums 6/, kas tāpat nebūtu varējusi patstāvīgi veikt šo darbu izpildi darbinieku neesamības dēļ, secināms, ka nav pamata uzskatīt Sabiedrības darījumu ar SIA /Nosaukums 3/ par faktiski notikušu. [10] Tiesa norāda, ka grāmatvedības dokumentos ir iespējams iegrāmatot arī reāli nenotikušus darījumus vai darījumus, kas ir notikuši ar citu, nevis dokumentos norādīto 11. lappuse no 16
personu, un uz šo dokumentu pamata ir iespējams nepamatoti izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības vai pieprasīt nodokļu pārmaksas atmaksāšanu, līdz ar to vairākās nodokļu tiesības regulējošās normās VID ir uzlikts par pienākumu veikt pārbaudes, lai pārliecinātos par darījumu īstumu, un gadījumā, ja tā rīcībā ir pierādījumi par to, ka darījums reāli nav noticis, papildus aprēķināt nodokļus un uzlikt soda naudu (skat. sal. Senāta 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-8/2007 11. punktu). Tiesa konstatē, ka Sabiedrības pieteikumā norādītā argumentācija pamatā balstīta uz to, ka darījumu apliecina visi Sabiedrības iestādei iesniegtie dokumentāri noformētie pierādījumi līgumi, tāmes, darbu pieņemšanas-nodošanas akti u.tml. Savukārt attiecībā par VID izvirzītajiem secinājumiem, kas apšauba darījumu faktisko norisi, Sabiedrība nekādu pretargumentāciju nav devusi un nekādus pierādījumus, kas atspēkotu VID pausto viedokli, lietā papildus nav iesniegusi. [11] Tātad tiesa iepriekš atzina, ka darījumi starp Sabiedrību un tās tiešajiem, rēķinos norādītajiem darījumu partneriem nav notikuši. Vienlaikus, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 21. jūnija spriedumu apvienotajā lietā Nr. C-80/11 un Nr. C-142/11 Mahageben ar tajā sniegtajām atsaucēm uz iepriekšējiem Tiesas nolēmumiem, kā arī 2013. gada 18. marta spriedumu lietā Nr. C-563/11), secināms, ka, lai nodokļu maksātājam šajā gadījumā Sabiedrībai liegtu tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu no budžetā maksājamās PVN summas, nav pietiekami konstatēt tikai darījumu faktisko neesību starp nodokļu maksātāju un tā tiešajiem (un tālākajiem) sadarbības partneriem. Ir nepieciešams konstatēt arī to, ka nodokļu maksātājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka viņš ir iesaistīts ļaunprātīgos vai pat krāpnieciskos darījumos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Par to liecina turpmāk minētais. [11.1] Priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot nodokļu maksātāju no PVN, kas tam jāmaksā vai kuru tas ir samaksājis saistībā ar savu saimniecisko darbību. Nodokļu maksātāja tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN neietekmē tas, vai PVN par agrākajiem vai vēlākajiem darījumiem tika vai netika samaksāts valsts budžetā. Šādas tiesības var tikt liegtas vienīgi tad, ja ir pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus, ka atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi krāpnieciska vai ļaunprātīga. Atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir krāpnieciska vai ļaunprātīga, ja nodokļu maksātājs, kurš zināja vai kuram bija jāzina, ka, izdarīdams pirkumu, tas piedalās ar krāpšanos saistītā ar PVN apliekamā darbībā. Savukārt nodokļu maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgo darījumu piegādātājs bija iecerējis kā krāpšanu vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar PVN izkrāpšanu, nevar tikt sodīts ar priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību atteikumu. Ja tas tā būtu, tas pārsniegtu to, kas nepieciešams valsts budžeta interešu aizsardzībai. Nodokļu maksātājam ir tiesības paļauties uz darījuma likumību, t.i., ka darījums ar trešo personu nav daļa no PVN izkrāpšanas. Valsts var noteikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātājs nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā. 12. lappuse no 16
Latvijā šādi pasākumi aptver nodokļu maksātāja pienākumu pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts attiecīgajos valsts reģistros un nav izslēgts no tiem, kā arī to, vai preču pavaddokumentu formas izsniedzis VID. Likumi neprasa nodokļu maksātājam pārliecināties, vai darījuma partneris patiešām atrodas juridiskajā adresē, vai darījuma partnerim pieder preces, ko tas pārdod, vai tas izmanto paša transportu apliekamo darījumu veikšanai vai iznomā to, vai darījuma partneris ir izpildījis savus nodokļa maksātāja pienākumus utt. (sk. Senāta 2013. gada 30. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-50/2013 10. punktu). No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām secināms, ka VID nevar liegt nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt no PVN summas, kas viņam jāmaksā, nodokli, kas ir maksājams vai ir samaksāts par viņam sniegtiem pakalpojumiem, pamatojot ar to, ka šiem pakalpojumiem atbilstošā rēķina izsniedzējs vai viens no viņa piegādātājiem ir veicis prettiesiskas darbības, bez objektīviem pierādījumiem, kas liecinātu par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz atskaitīšanu, bija saistīts ar šī rēķina izsniedzēja izdarītu krāpšanu vai kāda cita tirgus dalībnieka piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu. Atteikumu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības VID nevar pamatot vienīgi ar nodokļu maksātāja darījuma partnera nelikumīgo vai fiktīvo darbību raksturu, jo tieši VID ir pienākums veikt nepieciešamās pārbaudes pie nodokļu maksātājiem (skat. Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 21. jūnija spriedumu apvienotajā lietā Nr. C-80/11 un Nr. C-142/11 Mahageben 62. punktu). Minētā atziņa attiecināma ne vien uz darījumu ķēdes darījumiem, bet arī uz darījumiem starp tiešajiem darījumu partneriem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 18. marta spriedumu lietā Nr. C-563/11). Taču, ja nodokļu maksātājam ir norādes, kas pamato saprātīgas aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību attiecībā uz rēķina izsniedzēju, tad VID var liegt tiesības uz atskaitīšanu (sal. Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 21. jūnija spriedumu apvienotajā lietā Nr. C-80/11 un Nr. C-142/11 Mahageben 2. gala secinājumu). Eiropas Savienības Tiesa ir arī argumentējusi, ka tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. C-255/02 Halifax 81. punktu). [11.2] Novērtējot iepriekš analizēto darījumu saturu un to īsto nozīmi, tiesai nerodas šaubas, ka tie noformēti ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā. Tāpat tiesai nerodas šaubas, ka Sabiedrība zināja par to, ka tā bijusi iesaistīta nepamatotā nodokļu samazināšanas plānā. Par to liecina ne vien iepriekš norādīto apstākļu kopums, bet arī pašas Sabiedrības lietā esošie paskaidrojumi, jo, kā tiesa jau minēja iepriekš, Sabiedrība, kas it kā ir veikusi konkrētos darījumus, nespēj sniegt adekvātu darījumu raksturojošo informāciju, atsaucoties vienīgi uz noformētajiem darījumu dokumentiem. 13. lappuse no 16
Tātad, kā izriet no lietas materiāliem, Sabiedrība pati nav izpildījusi darbus, bet to veikšanai ir nolīgusi citas komercsabiedrības, turklāt nepārliecinoties, vai tās vispār ir spējīgas šos darbus realizēt. No lietas materiāliem arī nav saprotams, kādā veidā notikusi materiālu iegāde, kādas personas reāli veikušas izpildāmos darbus, kā notikusi darbu pieņemšana u.c., tādējādi Sabiedrībai arī nevarēja būt nekādas pārliecības, ka darījumi tiek veikti tieši ar rēķinos norādīto personu. No iepriekš norādītā un analizētā apstākļu kopuma tiesas ieskatā nav iespējams nonākt pie citāda secinājuma kā vien pie tā, ka Sabiedrība zināja par to, kādos darījumos un kādos nolūkos tā iesaistās, un tiesai no minēto apstākļu kopuma analīzes nav šaubu, ka iesaistīšanās mērķis ir bijis ļaunprātīgs. [12] Saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 32. panta pirmo daļu par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu. Saskaņā ar šā paša panta otro daļu par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu. Šā paša panta ceturtā daļa noteica, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Savukārt šā paša panta piektā daļa noteica, ka par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Saskaņā ar šā paša panta sesto daļu soda naudu šajā pantā minētajos gadījumos uzliek par katru pārbaudīto taksācijas periodu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestāde pamatoti samazināja Sabiedrības 2010. gada ceturtā ceturkšņa un 2011. gada otrā ceturkšņa PVN deklarācijā uzrādīto apliekamo darījumu vērtību kopsummā par Ls 23 861,94 un no tās aprēķināto PVN kopsummā par Ls 5126 un samazināja no budžeta atmaksājamo PVN par Ls 790,16 un saistībā ar to aprēķināja soda naudu Ls 233,98. [13] Taksācijas gada ar UIN apliekamā ienākuma aprēķināšanu nosaka likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 3. panta pirmā daļa. Tā noteic, ka attiecībā uz rezidentiem ar 14. lappuse no 16
nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Gada pārskatu likuma 4. panta otrajā daļā noteikts, ka gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam Par grāmatvedību, šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Šā paša panta trešajā daļā ir noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Atbilstoši minētā likuma 22. panta pirmajā daļā noteiktajam postenī pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā. Senāts ir atzinis, ja nodokļu administrācijas lēmums daļā par PVN ir tiesisks, tad tas ņemams vērā, izvērtējot lēmumu daļā par UIN (skat. Senāta 2007. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. SKA-135/2007 11.3. apakšpunktu). Tiesu praksē ir atzīts, ka šis secinājums attiecas uz tiem gadījumiem, ja tiek atzīts, ka pats darījums nav noticis; ja nav skaidrs, kas ir saņemts un vai ir saņemts (skat. Senāta 2007. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-234/2007 1.1.pakšpunktu). Ņemot vērā tiesas iepriekš konstatēto, ka Sabiedrības deklarētie darījumi ar SIA /Nosaukums 4/ un SIA /Nosaukums 2/ faktiski nav notikuši, tiesa atzīst, ka VID pamatoti samazināja Sabiedrības 2010. gada peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādītās izmaksas, līdz ar to arī par atbilstošajām summām palielinot 2010. gada apliekamo ienākumu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka VID pamatoti noteicis Sabiedrībai UIN par 2010. gadu Ls 735 un saistībā ar to aprēķinājis soda naudu 30 procentu apmērā Ls 220,50. Likuma Par nodokļiem un nodevām 29. panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu.. maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Savukārt šā paša panta trešā daļa noteic, ka nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas). Tiesa atzīst, ka VID pamatoti aprēķinājis Sabiedrībai par laikā nenomaksāto UIN nokavējuma naudu Ls 63,21 apmērā. [14] Apkopojot visu iepriekš minēto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, bet Sabiedrības pieteikums ir noraidāms. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu un 289.-291. pantu, Administratīvā rajona tiesa 15. lappuse no 16
nosprieda noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2012. gada 27. aprīļa lēmuma Nr. 22.4.6/34053 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnesis (paraksts) R.Dončenko NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis Rīgā 2013. gada 3. maijā R.Dončenko 16. lappuse no 16