Microsoft Word - ekodok0506pasn.doc

1 DAUGAVPILS UNIVERSITTE SOCILO ZINTU FAKULTTE EKONOMIKAS KATEDRA Doktora studiju programma EKONOMIKA Programmas kods - 5131003 Programmas direktors Dr.habil.oec., prof. Nikolajs Baranovskis APSTIPRINTA ar DU Senta lmumu Daugavpils 2007

2 Latvijas Izgltbas un zintnes ministrijai LR IZM Augstks izgltbas departamentam Augstks izgltbas kvalittes novrtšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKKREDITCIJAI Augstks izgltbas iestdes nosaukums Augstks izgltbas iestdes juridisk adrese Augstks izgltbas iestdes reistrcijas apliecbas numurs Studiju programmas nosaukums Daugavpils Universitte Vienbas 13, Daugavpils, Latvija, LV 5400 Tlr. 54-22180 2741000222 Studiju programmas kods 5131003 Studiju programmas apjoms Studiju programmas stenošanas ilgums Prasbas, skot studiju programmas apguvi Iegstamais grds Vieta, kur steno studiju programmu Studiju programmu stenošanas veids Programmas direktors Doktora studiju programma Ekonomika 144KP Pilna laika studijas 3 gadi Nepilna laika studijas 4 gadi Maistra grds ekonomik vai vadbas zintn Ekonomikas doktors Daugavpils Universitte, Socilo zintu fakultte, Ekonomikas katedra, Pardes 1, Daugavpils, LV-5400 Pilna un nepilna laika studijas Dr.habil.oec., prof. Nikolajs Baranovskis

Saturs 1. Programmas mri un uzdevumi...5 2. Iegstamie studiju rezultti zinšanu, prasmju un attieksmju form...6 3. Programmas organizcija:...7 3.1. programmas struktra;...7 3.2. programmas saturs un plns;...8 3.3. iekšjs kvalittes mehnisma darbba...9 4. Studiju rezulttu un programmas satura saldzinjums ar ldzgm studiju programmm Latvij (1) un Eiropas Savienbas valsts(2)...12 5. Vrtšanas sistma (vrtšanas metožu un izvles pamatojums, un rezulttu analze)...14 6. Programmas praktisk stenošana:...15 6.1. izmantots studiju metodes un formas;...15 6.2. akadmisk personla ptniecbas darbba un t ietekme uz studiju darbu;...15 6.3. studjošo iesaistšana ptniecbas projektos...16 7. Programmas perspektvais novrtjums:...24 7.1. programmas atbilstba akadmisks vai profesionls izgltbas standartam;...25 7.2. profesionls programmas atbilstba profesijas standartam;...25 7.3. darba devju aptaujas par absolventu nodarbintbu nkamajiem sešiem gadiem...25. 8. Studjošie:...27 8.1. skaits;...27 8.2. pirmaj studiju gad imatrikulto skaits;...27 8.3. absolventu skaits;...28 8.4. studjošo aptaujas un to analze;...28 8.5. absolventu aptaujas un to analze;...32 8.6. studjošo ldzdalba studiju procesa pilnveidošan...33 9. Akadmisk personla RAKSTUROJUMS:...34 9.1. skaits;...34 9.2. akadmisk personla kvalifikcija (projektu vadba, ptniecbas virzieni un to rezultti);...36 9.3. akadmisk personla atlases, atjaunošanas, apmcbas un attstbas politika nkamajiem 6 gadiem....38 10. Finansšanas avoti un infrastruktras nodrošinjums:....40 10.1. finansšanas avoti...40 10.2. studiju materili tehniskais nodrošinjums...40 11. rjie sakari:...44 11.1. sadarbba ar darba devjiem;...44 3

11.2. sadarbba ar Latvijas un rvalstu augstskolm....44 12. Programmas attstbas plns nkamajiem sešiem gadiem.....46 4 Pielikumi 1.Pielikums: Studiju programmu studiju plni...49 2.Pielikums: Studiju programmu kursu apraksti...54 3.Pielikums: Studiju programm strdjoš akadmisk personla CV...76 4.Pielikums: Studiju programmas realizjoš akadmisk personla publikcijas pdjo 5 gadu laik......154 5.Pielikums: Studiju programm strdjošo ldzdalba ptnieciskajos projektos pdjo 5 gadu laik...177 6.Pielikums: Dokumenti, kas apliecina, ka gadjum, ja programma tiek likvidta, pieteicjs nodrošina studjošo iespju turpint izgltbu cit augstks izgltbas programm vai cit augstskol...186 7.Pielikums: Ekonomikas promocijas padomes nolikums...187 8.Pielikums: Doktora studiju programmas Ekonomika programmas padome...195 9.Pielikums: Promocijas darba rakstšanas metodiskie nordjumi...197 10.Pielikums: Programmas izmaksas uz vienu studjošo...204 11.Pielikums: Studjošo aptaujas formas...212

1. PROGRAMMAS MRI UN UZDEVUMI 5 DU Ekonomikas doktora studiju programmas mris ir dot iespju doktorantiem apgt studiju un ptniecbas darba organizcijas un vadbas principus, iegt starptautiski saldzinmu kompetenci ekonomikas zintn un starptautiski pieldzinmu zintu doktora grdu. Lai sasniegtu šo mri, programm izvirzti šdi galvenie uzdevumi, kas doktorantam jveic studiju proces: jaunko ptjumu metožu apgšana ekonomik un to pielietošana praks; jaunko informcijas tehnoloiju, datu apstrdes un prezentšanas pamienu apguve; padzi inta ekonomikas teortisko disciplnu apguve; promocijas eksmenu nokrtošana; lektora, projektu izstrdtja un vadtja darba pieredzes pamatu apgšana; patstvga ptniecisk darba izstrde un pabeigšana ar zintniski oriinlu un prbaudtu rezulttu iegšanu; zintnisko rezulttu publicšana vispratztos recenzjamos zintniskajos žurnlos (izdevumos); piedalšans ar refertiem starptautisks konferencs, seminros.

2. IEGSTAMIE STUDIJU REZULTTI ZINŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORM 6 Doktora studiju programma veidota t, lai nodrošintu patstvga ptniecisk darba izstrdi un pabeigšanu ar zintniski oriinlu un prbaudtu rezulttu iegšanu izvltaj zintu apakšnozar. Doktora studiju laik vienlaicgi ar promocijas darba izstrdšanu ir teortisks studijas un praktisko iemau apgšana šds joms: zintnes nozares jaunko ptjumu metožu apgšana un pielietošana praks; jaunko informcijas tehnoloiju, datu apstrdes un prezentšanas pamienu apguve; padzi inta zintnes nozares teortisko disciplnu apguve; lektora, projektu izstrdtja un vadtja darba pieredzes pamatu apgšana, piedaloties bakalaura, maistra studiju programmu un ptniecisko projektu realizcij; piedalšans ar refertiem starptautisks zintnisks konferencs, seminros; patstvga zintnisko rezulttu noformšana un iesniegšana publicšanai zintniskaj periodik; promocijas eksmenu apakšnozar un svešvalod nokrtošana; stažšans cits augstskols un zintniski ptnieciskajs institcijs.

3. PROGRAMMAS ORGANIZCIJA 7 3.1. Programmas struktra Kopjo studiju apjomu veido teortiskie kursi un praktisko iemau apguve 44 kredtpunktu apjom un promocijas darba izstrdšana 100 kredtpunktu apjom. Teortiskie kursi un praktisko iemau apguve sastda 31 % no kopj doktora studiju apjoma, promocijas darba izstrdšana 69 %. Studiju programmu kursu apraksti skat. Pielikum 2. Savukrt teortisko kursu un praktisko iemau apguves ietvaros atsevišas da as procentuli sastda: DAA APJOMS A da a - obligt da a visiem doktorantiem - 55 % B da a - izvles da a atbilstoši ekonomikas apakšnozarm - 9 % C da a - brvs izvles da a - 36 % Programma paredz, ka doktorants jau ar pirmo studiju gadu vienlaicgi ar teortisko kursu un praktisko iemau apguvi uzsk promocijas darba izstrdšanu. Tdjdi pilna laika studijs promocijas darba izstrdšana ilgst 3 gadus, nepilna laika - 4 gadus.visai ldzgs promocijas darba izstrdšanas ilgums ir Eiropas Savienbas valstu universitts, k ar Latvijas universitt, Rgas Tehnisk universitte un Latvijas Lauksaimniecbas universitt. Piemram, Karlosa III Madrides Universitt Ekonomikas un vadbas doktora studiju ilgums ir 4 gadi, no kuriem pirmie divi gadi galvenokrt tiek veltti teortisko kursu apgšanai, bet pdjie divi gadi doktora disertcijas sagatavošanai. Ekonomikas promocijas padomes nolikums skat. Pielikum Nr. 7. KREDTPUNKTU SADALJUMS PA STUDIJU KOMPONENTIEM: STUDIJU KOMPONENTI (AKTIVITTES NOSAUKUMS) KREDTPUNKTI A daa- obligt daa visiem doktorantiem (jiegst 24 kredtpunkti par teortiskiem kursiem un 100 kredtpunkti par promocijas darbu) Obligtie doktora kursi ar eksmeniem: 1. Jaunks ptjumu metodes vadbas un ekonomikas zintns 4 2. Jaunks informcijas tehnoloijas, datu apstrde un prezentcija 4 3. Ekonomikas globalizcijas problmas 2 4. Naudas un finanšu problmas 2 Promocijas eksmeni: 1. Eksmens apakšnozar 8

2. Eksmens svešvalod 4 Promocijas darba izstrdšana un sagatavošana 100 aizstvšanai tai skait: promocijas darba plna izstrde 2 teortisks da as sagatavošana 15 ptjumu datu bzes izveidošana 10 promocijas darba noda as sagatavošana un iesniegšana zintniskajam vadtjam 15 zintnisk raksta sagatavošana vispratztos recenzjamos zintniskajos izdevumos 4 zintnisk raksta sagatavošana citos izdevumos 2 grmatas (brošras) sagatavošana 16 piedalšans ar refertu starptautiskajs zintniskajs konferencs, seminros 4 piedalšans ar refertu vietjs zintniskajs konferencs, seminros 2 promocijas darba noformšana 5 B daa izvles daa atbilstoši ekonomikas doktora studiju programmas apakšnozarm (jiegst 4 kredtpunkti) Ekonomikas apakšnozaru kursi (doktorseminri): 4 C daa brvs izvles daa (pc izvles jiegst 16 kredtpunkti) 1. Brvs izvles doktora kursa noklausšans (64 st. apjom) DU, LU vai cits 4 universitts 2. Lektora prakse (32 stundu kurss) 8 3. Seminru un praktisko nodarbbu vadšana (32 st. apjom) 6 4. Bakalaura darba vadšana vai maistra darba konsultšana 1 5. Kursa darba vadšana par pieciem darbiem 1 6. Projekta vadšana 8 7. Piedalšans projekta izstrdšan 4 8. Stažšans cits universitts vai instittos 4 8 3.2. Programmas saturs un plns EKONOMIKAS DOKTORA STUDIJU PLNS SADALJUM PA GADIEM (PILNA LAIKA STUDIJM 3 GADIEM): STUDIJU KURSS, KOMPONENTS A daa obligt daa visiem doktorantiem 1. Obligtie kursi: 1.1. Jaunks ptjumu metodes vadbas un ekonomikas zintns 4 STUDIJU GADS 1. 2. 3.

1.2. Jaunks informcijas tehnoloijas, datu apstrde un prezentcija 4 1.3. Ekonomikas globalizcijas problmas 2 1.4. Naudas un finansu problmas 2 2. Promocijas eksmeni: 2.1. Eksmens apakšnozar 8 2.2. Eksmens svešvalod 4 3. Promocijas darba izstrdšana un sagatavošana aizstvšanai 30 34 36 B daa izvles daa atbilstoši ekonomikas apakšnozarm 4 Ekonomikas apakšnozaru kursi (doktorseminri) ar eksmenu: Jaunu uzmumu novrtšana (apakšnozares doktorantiem Finanses un kredts ). Reionls attstbas msdienu teorija un prakse (apakšnozares doktorantiem Reionl ekonomika ). C daa brvs izvles daa. Brvs izvles komponenti 6 6 6 Kop: 48 48 48 9 Piezme: nepilna laika studiju ceturtaj gad tiek izpildta da a no iepriekšjos gados neizpildt darba apjoma 3.3. Iekšjs kvalittes mehnisma darbba Studiju kvalittes novrtšana tiek veikta ar mri kontrolt studiju programmas izpildi un plnot ts attstbu, lai sasniegtu programm izvirztos mrus un pilngi izpildtu taj izvirztos uzdevumus. Kvalittes kontrole un ts vadšana notiek neprtraukti: uzemot studentus, pieemot darb akadmisko personlu, vrtjot un pilnveidojot studiju programmas, vrtjot struktrvienbu darbbu un to vadtjus pc ptniecbas un studiju darba rezulttiem. Galvens kvalittes vrtšanas formas ir: rj novrtšana licencšana, akreditcija un neatkargo ekspertu vrtjums. To sadarbb ar Universitti nodrošina LR Izgltbas un zintnes ministrija un Augstks izgltbas kvalittes novrtšanas centrs (AIKNC); Pašnovrtšana iekšj kvalittes nodrošinšanas sistma. Studiju darba kvalittes iekšjo kontroli pastvgi veic katedras un fakulttes, šo darbu koordin un vada DU Senta apstiprints Studiju kvalittes novrtšanas centrs (SKNC), DU Studiju da a un Mcbu padome. Studiju process ir organizts atbilstoši Augstskolu likumam u.c. normatvajiem dokumentiem, kuri ir spk Latvijas Republik, k ar saska ar DU Senta pieemtajiem studijas reglamentjošajiem

10 dokumentiem; imatrikulcija notiek saska ar DU Uzemšanas noteikumiem, kurus ik gadu apstiprina DU Sents. Lai nodrošintu studiju kvalitti, studiju programma tiek veidota, apstiprinta un uzlabota, balstoties uz demokrtijas principiem. To paredz programmas doctju un studentu iesaistšans neprtraukt informcijas apmaias, studiju procesa izvrtjuma un atgriezenisks saites nodrošinšanas proces. Studiju programmas kvalittes nodrošinjuma pamat ir: studiju programmas satura analze, realizšana un izvrtjums, kas tiek apspriests DU Studiju kvalittes novrtšanas centr, DU Mcbu padomes sds, DU metodiskajs konferencs (veicot ikgadjo programmas pašnovrtjuma ziojumu analzi), studiju programmas satura, studiju patnbu apspriešana starptautiskos forumos un ar rzemju sadarbbas partneriem; studiju procesa analze un kontrole, ko veic, regulri sekojot un analizjot studiju programmas saturu DU SZF Domes sds, Studiju programmas padomes un attiecgo katedru sds, studiju kvalitti (veicot studjošo aptauju pc katra kursa noklausšans), studjošo un absolventu attieksmi (aptaujas), formlos un cita veida programmas apguves sekmbas rdtjus (studjošo sekmbu, konkurtspju darba tirg); studiju procesa un ptniecisk darba integrcijas pastiprinšana, uzskatot to par btisku kvalittes nodrošinšanas sistmas sastvda u; studiju procesa stratisk plnošana, analizjot studiju programmas turpmks attstbas iespjas un citus ar to saisttos aspektus. Lielu nozmi programmas kvalittes nodrošinšan sniedz studiju programm izveidot un DU Sent apstiprint Studiju programmas padome. Ts prraudzb notiek sekojošas aktivittes: Studiju plnošanas seminri pirms katra jaun studiju gada, kad programmas doctji tiek aicinti izvrtt iepriekšj studiju gada pieredzi un diskutt par studiju procesa stenošanu jaunaj studiju gad. Katra studiju kursa izvrtšana pc prbaudjumu nokrtošanas. Kursa satura izvrtšanu un saskaošanu veic attiecgs katedras, nosakot kursu satura atbilstbu jaunkajiem zintniskajiem sasniegumiem, jaunkajai mcbu literatrai un saldzinot tos ar atbilstošiem mcbu kursiem Latvijas Republikas, ES un cits ldzgs augstskolu programms. Par katra mcbu kursa programmas izstrdšanu un papildinšanu ir atbildgs programm strdjošais doctls. Studiju procesa izvrtšana katra studiju gada beigs Studiju proces radušos jautjumu un problmu rakstiska uzrdšana, iesniedzot programmas padomei Jautjumu un ierosinjumu lapu.

11 Studiju programmas pašizvrtjuma ziojums, ko programmas direktors katra studiju gada beigs sagatavo un pc apstiprinšanas DU SZF Dom iesniedz SKNC un public DU mjas lap. Viens no studiju funkcionšanas btiskiem aspektiem ir programmas vadbas un ts kvalittes nodrošinjuma sistmas izveide. Kopjo studiju programmas vadbu nodrošina DU Doktorantras padome (www.lapas.dau.lv/science) un DU Doktorantras Centrs (www.lapas.dau.lv/science), konkrto jautjumu risinšana ir SZF dekanta, doktora studiju programmas Ekonomika padomes, Ekonomikas katedras przi. Nr. 8.): Doktora studiju programmas Ekonomika padome ir apstiprinta šd sastv (skat. Pielikum Dr.habil oec., profesors Nikolajs Baranovskis Dr.oec., docente Elita Jermolajeva Dr.sc.soc., profesors V.Mešikovs Dr.oec., asoc. profesors Gendijs Gonarovs Dr.oec., profesors Juris Saultis Dr.oec., profesors Leonrs Svarinskis. Mcbu kursu pasniegšanas kvalittes novrtšana notiek trs lmeos: 1. Pasniegšanas kvalitti novrt pc doktorantu aptaujas rezulttiem. Pc pilna studiju kursa noklausšans programmas vadba veic rakstisku doktorantu aptauju. Aptaujas rezulttus parasti apspriež Programmas Padomes sds. 2. Pasniegšanas kvalitti novrt pc mcbu nodarbbu apmekljumiem. Nodarbibu apmekltba ar tiek apspriesta Programmas Padomes sds. 3. Pasniegšanas kvalitti novrt ar ar doktorantu studiju programmas absolventu un doktorantu darba devju atsaucm par saviem darbiniekiem.

4. STUDIJU REZULTTU UN PROGRAMMAS SATURA SALDZINJUMS AR LDZGM STUDIJU PROGRAMMM LATVIJ (1) UN EIROPAS SAVIENBAS VALSTS (2). 12 DU realizjam akadmisk doktora studiju programma Ekonomika tiek saldzinta ar Latvijas universitt (turpmk LU), The Graduate School of Finance and Financial Accounting (turpmk GSFFA) Somij un Tartu Universitte (turpmk TU) realizjamajm studiju programmm ekonomik, un prskats par to sniegts tabul. Saldzinot trsgadgs akadmisks doktora studiju programmas Ekonomika pc studiju da m, gan LU (http://www.lu.lv/gribustudet/dokt-1.html), gan GSFFA (http://www.shh.fi/depts/ finoinv/courses/ fin/gsffa/), gan TU (https://www.is.ut.ee/pls/ois/tere.tulemast) studiju programmas ir ldzgas: obligtaj da ir ietverti ekonomikas pamatkursi: mikroekonomika, makroekonomika, informcijas tehnoloijas ekonomik, kvalitatvs un kvantitatvs metodes, ekonometrija utt. DU trsgadgs akadmisks doktora studiju programmas Ekonomika saldzinjums ar citu augstskolu ldzgm trsgadgajm studiju programmm Iegstamais grds DAUGAVPILS UNIVERSITTE LATVIJAS UNIVERSITTE THE GRADUATE SCHOOL OF FINANCE AND FINANCIAL ACCOUNTING TARTU UNIVERSITTE Ekonomikas doktors Ekonomikas doktors Ph.D. in Finance Filosoofiadoktor KP skaits 120 120 160 160 Studiju ilgums 3 studiju gadi (6 semestri) Citas iezmes Obligt da a(a) 24 KP Izvles da a (B) 4 KP Brvs izvles da a (C) 16 KP Promocijas darbs 100 KP 3 studiju gadi (6 semestri) Obligt da a(a) 24 KP Izvles da a (B) 4 KP Brvs izvles da a (C) 16 KP Promocijas darbs 100 KP (A) da a: 4 studiju gadi (8 semestri) Finance (F) un Financial Accounting (FA) 20 KP (B) da a: Research methodology / research philosophy 10 KP (C) da a: Courses in Economics 10 KP Promocijas darbs 120 KP 4 studiju gadi (8 semestri) Specialittes priekšmeti 24 KP (Obligts pamatstudijas - 16 KP, Izvles priekšmeti - 8 KP) Izvles priekšmeti (visprgs studijas) 8 KP Prakse 4KP Neobligti priekšmeti - 4 KP Promocijas darbs 120 KP

13 Viss augstk nordtajs programms pirmaj un otraj apmcbu gad ir rekomendti obligtas da as priekšmeti, 2. -3. apmcba gad seminri un izvles priekšmeti gan sav universitt, gan cits mcbu viets, tpat ar doktoranta praktiskaiss darbs ar studentiem (lekciju lasšana, seminru vadšana). 3. - 4. gad ir intensvs darbs pie disertcijas ptjumiem. Protams, iepriekš apraksttajs programms ir sastopamas atširbas, bet ts ir vairk saisttas ar apakšnozares specifiku. DU doktora studiju programma Ekonomika tiek balstta uz padzi intu obligto studiju kursu apguvi, k ar paredz visprjo ieskatu dažds ekonomikas joms. Veiktais saldzinjums auj izdart secinjumu, ka visas šs programmas ir ldzgas, un to pamat ir ekonomikas pamatkursu apguve, kas studjošajiem sniedz kvalitatvu, padzi intu teortisko un praktisko sagatavotbu.

5. VRTŠANAS SISTMA (VRTŠANAS METOŽU UN IZVLES PAMATOJUMS, UN REZULTTU ANALZE) 14 Studjošo zinšanu novrtšana un pastvg darba kontrole tiek veikta semestra ietvaros paralli studiju darbam, proti, novrtšanai ir neprtraukts raksturs. Tas, pirmkrt, nodrošina atgriezenisko saiti starp studjošo un doctju noteikt studiju kurs, aujot mcbspkam novrtt jau realiztu kursa sada u apguves lmeni un ldz ar to ar pasniegšanas kvalitti. Otrkrt, tas nodrošina rela, neprtraukta studiju darba norisi. Vrtjot akadmisks doktora studiju programmas apguvi, tiek ievroti pamatprincipi, kuri ir nordti Ministru kabineta noteikumos Nr.2 Noteikumi par valsts akadmisks izgltbas standartu : zinšanu un prasmju vrtšanas atbilstba izvirztajiem programmas mriem un uzdevumiem, k ar studiju kursu mriem un uzdevumiem; obligtais vrtjums; prbaudes veidu daždba diferenct ieskaite vai eksmens ar vrtjumu 10 ballu skal. Zinšanu un prasmju vrtšanas atkltba atbilstoši izvirztajiem programmu mriem un uzdevumiem, k ar studiju kursu mriem un uzdevumiem ir noteikts prasbu kopums pozitvai izgltbas sasniegumu vrtšanai. Vrtjuma obligtuma princips nepieciešams iegt pozitvu vrtjumu par programmas obligt satura apguvi. Programmas apguves vrtšanas pamatformas ir diferenct ieskaite vai eksmens. Minimlais studiju kursa apjoms, lai organiztu eksmenu, ir 2 kredtpunkti. Eksmenos un ieskaits programmas apguve tiek vrtta pc šdas sistmas: oti augsts apguves lmenis (10 izcili, 9 teicami ), augsts apguves lmenis (8 oti labi, 7 labi ), vidjs apguves lmenis (6 gandrz labi, 5 viduvji, 4 gandrz viduvji ), zems apguves lmenis (3 vji, 2 oti vji, 1 oti, oti vji ). Par katru studiju kursu vai studiju aktivitti ieskaita kredtpunktus (KP), ja to apguves lmenis ir pozitvs. Visos kursos gan obligtajos (A da as), gan izvles (B da as), gan brvs izvles (C da as) doktorantu zinšanas tiek novrttas ar atzmi gala prbaudjum. To, cik liel mr gala atzmi ietekm gala prbaudjums un cik liel mr doktorantu aktivittes seminros, uzstšans ar refertiem, kontroldarbu un testu atzmes u.c., nosaka katrs doctjs.

6. PROGRAMMAS PRAKTISK STENOŠANA 15 6.1. Izmantots studiju metodes un formas Programmas stenošan tiek izmantotas daudzveidgas mcbu metodes: lekcijas; seminri; konsultcijas; individulais darbs (zintnisks atskaites); darbs grups. Mcbu metodes tiek izvltas atbilstoši katra kursa izvirztajiem mriem un specifikai. Lekcijas un seminri visbiežk tiek izmantoti teortiskajos kursos. Kursos ar praktiskku ievirzi vispirms notiek teortiski pamatotas ievadlekcijas, tad seko teoriju analze un prrunas seminru form, pc tam studenti veic individulo darbu. Noslgum š individul darbba tiek prrunta un analizta gan seminra form, gan ar studentu darba grupu ietvaros. Dažos teortiskajos kursos, piemram, Ekonomikas globalizcijas problmas, studjošie klauss teortisks lekcijas, gan ar paši lasa un analiz ekonomikas teortiu oriinldarbus, k ar sagatavo refertus, kuri tiek nolasti un kopgi prrunti seminru ietvaros. Zinšanu novrtšan tiek izmantoti kontroldarbi, referti, esejas, mutiski/rakstiski eksmeni, situciju analze. Ptjumi tiek veikti sadarbb ar zintnisko vadtju. 6.2. Akadmisk personla ptniecisk darbba un t ietekme uz studiju darbu Akadmisk personla ptniecisk darbba dod iespju doctjiem neprtraukti pilnveidoties sav profesionlaj darb, jo, lai veiktu ptjumus, ptniekam jbt informtam par jaunkajiem atkljumiem un teortiskajm atzim sav ptniecbas jom. Otrkrt, ptnieciskais darbs prasa bt kompetentam ptniecbas metodoloij. Šs zinšanas tlk tiek izmantotas, vadot studentu zintniskos darbus. Treškrt, par ptniecisk darba rezulttiem doctji inform studentus savu lasto kursu ietvaros. Doctji piedals vietjos un starptautiskos projektos, apmekl gan starptautisks, gan Latvijas mroga konferences. Šs aktivittes nodrošina studentiem iespjas iepazties ar aktulm zintniski teortiskajm atzim un praktiskajiem ptjumiem, kas veikti gan pasaul, gan Latvij, jo doctji jaunks atzias no konferencm integr savu kursu satur.

16 Studiju programm iesaistto mcbspku zintniski ptniecisk darbba pozitvi ietekm studiju procesu gan tieš veid, iesaistot studjošos ptnieciskaj darbb, gan netieši, jo mcbspki, strdjot ar literatru un jaunkajm publikcijm par daudzveidgajiem ptnieciskajiem jautjumiem, ar paši iegst augstku akadmisko kompetenci, k ar profesionls iemaas, kas veicina studiju materila labku izklstu. Iesaistot studentus ptniecb, tiek turpintas Socilo zintu fakulttes tradcijas, k ar veidota vienota ptniecisk darba sistma studiju programmas ietvaros. Tas studjošajos izraisa interesi par daudzveidgajiem ptjumu jautjumiem, un dod viiem papildus pieredzi saskatt un risint problmas ar rpus studiju programmas. Praktiski visi programmas mcbspki aktvi piedals gan valsts mroga, gan ar starptautiskajs zintniskajs konferencs (pielikums Nr.3,4). Bez tam, liela da a programmas doctju vada vai ar ir iesaistti LZP, IZM, DU iekšjo garantu izstrd vai ar ir starptautisko projektu dalbnieki (pielikums Nr.5). Dažreiz programmas mcbspku aktvajai ldzdalbai visos mintajos paskumos ir ar negatva ietekme, jo t var apdraudt studiju plna preczu izpildi, k ar doctju pieejambu individulo konsultciju laik. 6.3. Studjošo iesaistšana ptniecbas projektos Doktorantu ptjumu lielko da u plnots veikt uz DU SZF Socilo ptjumu institta bzes. Saska ar 2003. gada 07. augusta DU Senta lmuma par jaunu struktrvienbu izveidošanu (protokols Nr.8) un 2003. gada 29. augusta DU Senta lmumu par Socilo zintu fakulttes Socilo ptjumu institta nolikuma apstiprinšanu (protokols Nr. 9), SZF Socilo ptjumu institta sastv izveidotas šdas struktrvienbas: Ekonomisko projektu centrs; Socioloisko ptjumu laboratorija; Juridisko ptjumu laboratorija; Socils psiholoijas centrs; Zintnisko izdevumu noda a. Ekonomisko projektu centra pamatvirzieni ir: Finanses un kredts; Reionl ekonomika;

Ekonomisk drošba. 17 Socilo ptjumu institt pdjos gados realiztie svargkie ptnieciskie projekti prsvar saistti ar ekonomisko aspektu. Zintnisko projektu galvens realizcijas formas ir: Grantu sistma; Lgumu (kontraktu) sistma; Sadarbbas sistma. Ar SZF Domes lmumu dibints žurnls Socilo zintu vstnesis un žurnls Reionlais ziojums, kura starptautisks redkolijas sastv ir tdi pazstami ekonomisti k V.Kosiedovskis (Polija), S.Stanaitis (Lietuva), J.Vankevia (Baltkrievija), J. Holm-Hansen (Norvijas pilstas un reionu ptjumu institts). Žurnla Socilo zintu vstnesis pirm numura prezentcija bija 2004. gada 1. jnij (SZF Domes sdes protokols Nr.4, no 23.02.2004.), pašreiz iznk divi žurnla numuri gad. Sakar ar š žurnla plnoto izdošanu, topošajiem doktoriem ir labas papildus iespjas trk iek auties starptautiskaj zintniskaj aprit. Doktorantr studjošie ir iesaistjušies ar plaškos ptniecbas projektos: 1. Projekta nosaukums: Eiropas valstu pieredze teritorilaj mrketing un ts pielietojums Latvij. Projekta vadtjs: Dr.oec., doc. E.Jermolajeva Realizšanas laiks: 2006.g. Finanstjs: LR IZM 2. Projekta nosaukums: Latvijas finanses un bankas atvrto integrcijas procesu apstk os Eiropas Savienb Projekta vadtjs: Dr.phil. V. Voronovs Realizšanas laiks: 2006.g. Finanstjs: LR IZM 3. Projekta nosaukums: Latvijas ražotji msdiengos globalizcijas un pasaules saimniecbas reionalizcijas apstk os: problmas, risinjumi, perspektvas. Projekta vadtjs: Dr. phil. V.Voronovs Realizšanas laiks: 2005.-2008.g. Finanstjs: LZP, grants Nr. 05 1443. 4. Projekta nosaukums: Latvijas iedzvotju pilsonisks identittes un mentalittes veidošans multikulturl vid: socioloiskais aspekts Projekta vadtjs: Dr.sc.soc. V. Volkovs

Realizšanas laiks: 2006.g. 18 Finanstjs: LR IZM 2006. gada 25. mart Daugavpil starptautiskaj zintniskaj konferenc Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti, Baltijas forums specili doktorantiem organizja vienu no sekcijm. 2006. gada 29. novembr DU Socilo zintu fakultt tika veiksmgi organizta starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Konferenc piedaljs zintnieki un ekonomisti no Polijas, Latvijas, Baltkrievijas, Lietuvas un studiju programmas Ekonomika doktoranti no DU, LU, N. Kopernika Universittes (Polija, Torua). Doktorantu piedalšans konferencs Amantova L. Latvijas reionls attstbas un politikas problmas, principi un mri. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Apens E. One of Conditions of Economic Development in Latvia: the Use of a Free Manpower. The Banking Institution of Higher Education (BIHE). 7th Annual International Conference. Riga, Latvia, October 14, 2005. Apens E. Starptautisk zintnisk konference Efektivitte un konkurence. Daugavpils, Latvija, 2005.g. 26.-27. septembr. Apens E. Tzes par bezdarbu kopum un attiecgo grupu iesaisti Latvijas darba tirg. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Apens E. Latvijas tautsaimniecbas izaugsmes viens no nosacjumiem: brv darbaspka resursu izmantošana. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Bikovskis T. Latvijas rj tirdzniecba pc iestšans ES. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Bikovskis T. Baltijas rj tirdzniecba ar Krieviju. Studentu un pasniedzju zintnisks konferences rakstu krjums, RSEBAA, 2005.

19 Bikovskis T. LR rjas tirdzniecbas apstk u izmaias pc iestšanas ES. Studentu un pasniedzju zintnisks konferences rakstu krjums, RSEBAA., 2005. T.. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. aplinska A. Latvijas banku riska menedžments, integrjoties Eirop. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. aplinska A. Latvijas banku riski integrjoties Eirop. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. ižo E. Transakcijas izmaksu btba tirgus ekonomik. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Igavens M. Rzeknes uzmjdarbbas vides raksturojums. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Igavens M. Rzeknes reiona tautas saimniecbas nozaru attstbas iespju analze, izvrtjot cilvkresursu kvalitti. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. C.!. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Lavrienko O. Starptautisk zintnisk konference Efektivitte un konkurence. Daugavpils, Latvija, 2005.g. 26.-27. septembr. Lavrienko O., Siperkovskis V. Dzves lmea integrl indikatora izskait ošanas metodoloija starpreionlaj analz. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Lavrienko O. "# $%&! '! Starptautisk zintnisk konference Nowa ekonomia a spoleczenstwo, Lublin, 2006. O., B. ( #! '!. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas

ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. 20 Mešikovs P. Konkurences paaugstinšana Latvijas banku sektor un iespjams sekas integrcijas apstk os ES. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart.! ". )* +, '!!$ -.. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Petrova I. Latvijas reiona konkurtspjas paaugstinšanas iespjas. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Petrova I. Valsts imidžs vai k vrt Latviju rzems. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Plotkns A. Konkurences procesi hipoterrs kreditšanas mrketing. Starptautisk zintnisk konference Efektivitte un konkurence. Daugavpils, Latvija, 2005.g. 26.-27. septembr. Ra#ko E. Latvijas finanses atvrto integrcijas procesu apstk os ES. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Ra#ko E. Oslo Summer School in Comparative Social Science Studies "Global Urbanism: Cities and Global Processes by Associate Professor Kris Olds, Oslo, Norway, 24. 28. July 2006. $% &. /!, EMU $!$! -... Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Selivanova N. Zelts k monetr rezerve msdienu ES banku sistm. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 25. mart. Strainis V. Latvijas apdrošinšanas tirgus attstbas problmas un risinjumi. Starptautisk zintnisk konference Efektivitte un konkurence. Daugavpils, Latvija, 2005.g. 26.-27. septembr.

21 Strainis V. Latvijas apdrošinšanas tirgus risinjumi un apdrošinšanas kultra. 8.starptautisks zintnisks konferences Sabiedrba un kultra. Liepja, Latvija, 2005.g. 28.- 29.aprl. Strainis V. Izmaias un tendences transportldzek u pašnieka civiltiesisks atbildbas apdrošinšan Latvij pc iestšans ES. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Zel#s A. Finanšu sistmas attstba jaunajs ES dalbvalsts. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Zel#a S. Vietjo varas orgnu finanšu loma Latvij un Eiropas Savienbas valsts. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr. Doktorantu publikcijas Apens E. One of conditions of economic development in Latvia: the use of a free manpower, BIHE 7th Annual International Conference. R., 2005. Apens E. Viens no Latvijas ekonomikas izaugsmes nosacjumiem: brv darbaspka resursu izmantošana, BIHE 7th Annual International Conference.R., 2005. Apens E. Latvijas tautsaimniecbas izaugsmes viens no nosacjumiem: brv darbaspka resursu izmantošana. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). Bikovskis T. Baltijas rj tirdzniecba ar Krieviju. Studentu un pasniedzju zintnisks konferences rakstu krjums. Daugavpils, RSEBAA, 2005. Bikovskis T. LR rjas tirdzniecbas apstk u izmaias pc iestšanas ES. Studentu un pasniedzju zintnisks konferences rakstu krjums. Daugavpils, RSEBAA, 2005. T.. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). aplinska A. Latvijas banku riski integrjoties Eirop. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). Cižo E. Institti, institucionlie faktori un ekonomisks sistmas efektivitte Latvij. Starptautisk zintnisk konference Efektivitte un konkurence. Daugavpils, 2005.g.

Igavens M. Rzeknes reiona tautas saimniecbas nozaru attstbas iespju analze, izvrtjot cilvkresursu kvalitti. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). C.!. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). '. 0+1!. 2., Saule,.Projekt ESF 'Ms sabiedrb un ms- sabiedrbai" VPD1/ESF/NVA/04?GS/3.3.5.2./0001/0029/14, 2005. Lavrienko O., Siperkovskis V. Dzves lmea integrl indikatora izskait ošanas metodoloija starpreionlaj analz. Starptautisk zintnisk konference Konkurence, integrcija, koopercija: Baltijas reiona ekonomikas attstbas reionlie un starptautiskie aspekti. Daugavpils, Latvija, 2006. Lavrienko O. "# $%&! '!. Starptautisk zintnisk konference Nowa ekonomia a spoleczenstwo, Lublin 2006. O., B. ( #! '!. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan).! ". )* +, '!!$ -.. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). Petrova I. Augstkas izgltbas finansšanas iespjas Latvij. Daugavpils: DU izdevniecba Saule, 2005. Petrova I. Valsts imidžs vai k vrt Latviju rzems. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). Voronovs V., Petrova I., Ra#ko E. Reionls ekonomikas konkurtspjas paaugstinšana un aktv adaptcija globalizcijas apstk os. Monogrfija. Daugavpils: Daugavpils Universittes izdevniecba Saule, 2006. 3 3., 4* 5., ". 2#!!$ + : +, *!,. Rga Daugavpils, TSI, 143. lpp., 2006. $% &. /!, EMU $!$! -... Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). 22

Strainis V. Latvijas apdrošinšanas tirgus attstbas problmas un risinjumi.- 23 Zintnisk konference Baltijas forums 2005, R., 2005, http://www.balticforum.org/index.php?catalogue&id=23&cid=715. Strainis V. Izmaias un tendences transportldzek u pašnieka civiltiesisks atbildbas apdrošinšan Latvij pc iestšans ES. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). Zel#s A. Finanšu sistmas attstba jaunajs ES dalbvalsts. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). Zel#a S. Vietjo varas orgnu finanšu loma Latvij un Eiropas Savienbas valsts. Starptautisk zintnisk konference Centrls un Austrumeiropas ekonomisk attstba Eiropas integrcijas kontekst. Daugavpils, Latvija, 2006. gada 29. novembr (sagatavošan). Latvijas Zintu akadmija, apkopojot iesniegtos universitšu, zintnisko instittu un centru priekšlikumus, nosauca nozmgkos Latvijas zintnes sasniegumus 2006.gad, taj skait monogrfiju Reionls ekonomikas konkurtspjas paaugstinšana un aktv adaptcija globalizcijas apstk os, kur ptta Latgales reiona ekonomika, un veikta ts konkurtspjas paaugstinšanas analze (Dr.Viktors Voronovs, Irna Petrova, Edgars Rako, Daugavpils Universitte).

7. PROGRAMMAS PERSPEKTVAIS NOVRTJUMS 24 Neraugoties uz zintnes un augstks izgltbas reformu, doktorantras attstba Latvij joprojm ir aizkavjusies. T rezultt Latvij ir vrojams nepietiekamas ekonomisks analzes un ekspertzes potencils, nepietiek kvalifictu ekspertu, kuri sptu analizt btiskas ekonomisks un socils problmas. Tas kav Latvijas sabiedrbas sekmgu prvaldi, sadarbbu ar ES prvaldes institcijm. 6paši izteikti tas vrojams Latgal. Pašlaik dažds Latgales organizcijs un iestds Latgales attstbas aentr, pašvaldbu attstbas noda s, ptnieciskajs institcijs u.c. ir vrojama ekonomikas doktoru nepieciešamba. Lai to novrstu, Daugavpils Universitt ir jveic kvalifictu ekonomikas doktoru sagatavošana, kas atbilstu LR Izgltbas likumam. Šda nostdne ir ierakstta ar DU attstbas koncepcij. 2002. gad SZF Ekonomikas maistra studiju programma bija veiksmgi akreditta uz 6 gadiem ldz 09.07.2008. (studiju programmas akreditcijas lapa Nr. 029-522). SZF Ekonomikas maistrantras pastvšanas laik pavisam maistra grdu ieguva 128studjošo, tai skait: MA(ISTRA GRDU IZLAIDUMA GADS IEGUVUŠO SKAITS Ldz 2000. gadam 11 2000 21 2001 23 2002 20 2003 53 2004 24 2005 32 2006 3 2006./2007. studiju gad studjošo skaits maistra studiju programm Ekonomika ir: I kurs - 20, II kurs - 23, III kurs 30, kop 73. Pc ekspertu vrtjuma ik gadus 5 6 maistrantras absolventi orientsies uz studijm DU doktorantr. Maistrantu skaits liecina, ka Latgales reion ir liela interese par ekonomikas zintni. Doktora studiju programma ir orientta uz ekonomikas studiju kvalittes nodrošinšanu, uz augstk lmea ekonomikas zintnieku sagatavošanu Latvijas tautsaimniecbai. Doktora studijas programmas realizcij tiks izmantota DU Socilo zintu fakulttes Ekonomikas katedras un Socilo ptjumu institta ilggadj darba pieredze. Katedras un institta darbinieki ir sagatavojuši vairkas monogrfijas un zintnisko rakstu krjumus, organizjuši zintnisks konferences, ir nodibinjuši radošo sadarbbu ar Latvijas un rzemju ekonomistiem un sociologiem. DU Socilo ptjumu institta struktrvienbm (t.sk. Ekonomiskas projektu centram) ir ilggadja pieredze reionls attstbas

25 problmu izptes jom, t.sk. valsts nozmes ptniecbas programms un starptautiskajos ptnieciskajos projektos. Doktora zintnisk grda ekonomik ieguvji vars pilnvrtgi strdt pašreizj un perspektv pieprasjuma apstk os pc kvalifictiem specilistiem Austrumlatvij, k ar citos valsts reionos dažds zintnes, izgltbas un saimniecbas nozars: reionlaj attstba un plnošan, augstkaj izgltb, zintniskaj ptniecb, Latvijas un ES projektu izstrd un vadb utt. Programmas realizciju nodrošins pietiekami kvalificts akadmiskais personls (vairk nek 2/3 no akadmisk personla ir profesori un asocitie profesori ekonomik). Daugavpils Universitt ir laba materili tehnisk bze, kuras potencils nav pilngi izmantots (t.sk. informcijas tehnoloijas), ilggadja sadarbba ar Latgales reiona, k ar citu rajonu un pilstu pašvaldbm ptnieciskaj un plnošanas jom. 7.1. Programmas atbilstba akadmisks vai profesionls izgltbas standartam Daugavpils Universittes doktora studiju programma Ekonomika ir veidota saska ar Latvijas Augstskolu likuma prasbm un nodrošina iespjas ekonomikas akadmisks izgltbas pilnveidošanai saska ar Latvijas valsts akadmisks izgltbas standartu, DU Satversmes normatvo aktu prasbm un valsts iestžu vajadzbm. Ar programmu saisttie zintniskie ptjumi tiek veikti saska ar Latvijas Zintnes Padomes (LZP) un Latvijas Izgltbas un zintnes ministrijas (IZM) pieširtajiem grantiem. Programmas saldzinoš analze ar doktora studiju programmm Latvij un rvalsts liecina par to, ka ekonomikas studijas gan Latvij, gan ar pasaul notiek pc ldzga mode a. Prasbas doktora studiju programmai un promocijas darbiem noteiktas Zintnisks darbbas likum (Latvijas Vstnesis Nr.70 (3228) 05.05.2005.) un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1001 Doktora zintnisk grda pieširšanas (promocijas) krtba un kritriji. 7.2. Profesionls programmas atbilstba profesijas standartam Doktora studiju programma Ekonomika ir akadmiska programma. 7.3. Darba devju aptaujas par absolventu nodarbintbu nkamajiem sešiem gadiem

Sakar ar to, ka studijas doktorantr tika uzsktas 2004.gada decembr un ts ilgst 3 gadus (pilna laika), absolventu doktora studiju programm Ekonomika padaidm nav. 26

8. STUDJOŠO RAKSTUROJUMS 27 8.1. Studjošo skaits Studijm doktorantr tiek uzemti Latvijas Republikas pilsoi un LR pastvgie iedzvotji neatkargi no dzimuma, socil un mantisk stvok a, rases un nacionls piederbas, politiskajiem uzskatiem un reliisks prliecbas, nodarbošans un dzves vietas Citu valstu pilsoi studiju programmu var apgt uz paša lguma pamata. Studiju programm uzem personas, kam ir socilo zintu maistra grds ekonomik vai vadbas zintn. Izmuma krt doktorantr var uzemt ar citu nozaru maistra grdu vai tam pieldzint akadmisk grda ieguvušos, ja viiem ir ne mazk k 10 gadu darba pieredze ekonomikas vai uzmjdarbbas vadbas joms un pietiekošas zinšanas ekonomik ekonomikas maistrantras lmen. Pretendenti uz valsts finanstm doktora studiju vietm tiek uzemti konkursa krtb. Iestjprbaudjumi doktorantr notiek profesionlo prrunu veid, ts organiz Ekonomikas doktorantras padome. Uzemot doktorantr tiek emti vr šdi kritriji: pretendenta vidj atzme maistra studiju programm; prrunu rezultti; pretendenta zintnisko publikciju skaits un to nozmgums; piedalšans ar refertiem zintniskajs konferencs; pedagoisk darba pieredze; darba stžs, t.sk. vadbas sfr; ldzdalba ptnieciskajs programms. No valsts budžeta finansto studiju vietu skaitu pa zintu nozaru programmm nosaka Izgltbas un Zintnes ministrija. 2006./ 2007. studiju gad doktorantras studiju programm pilna laika studijs stud 21 doktorants. Gadi 2005 2005/2006 2006/2007 Doktorantu skaits 10 7 4 tai skait: par maksu 8 7 4 par valsts budžeta ldzekiem 2 - -

28 Studjošie doktorantu skaits 10 8 6 4 2 0 2005 2005/2006 2006/2007 gadi 1. attls. Doktora studijas programm Ekonomika studjošo skaita dinamika. 8.2. Pirmaj studiju gad imatrikulto skaits Pirmaj studiju gad imatrikulto skaits bija 10 doktoranti. 8.3. Absolventu skaits Sakar ar to, ka studijas doktorantr tika uzsktas 2004.gada decembr, un ts ilgst 3 gadus (pilna laika), absolventu doktora studiju programm Ekonomika pagaidm nav. 8.4. Studjošo aptaujas un to analze Studjošo aptauju (par pasniedzjiem, studiju kursiem u.c.) rezultti apkopoti tabuls un attlos (anketu paraugi pielikum Nr.11). Doktoranti programmas apguves laik ik gadu tiek iesaistti studiju rezulttu izvrtjum un analz. Katra kursa apguves laik doctji praktiz saem maistrantu atsauksmes par kursa nepieciešambu, pasniegšanas kvalitti, apmierintbu ar lekcijm un praktiskajiem darbiem vai seminriem, nodrošinjumu ar mcbu ldzek iem, izvirzto prasbu kvalitti un kvantitti, pasniedzja darbbas stila efektivitti, psiholoisko klimatu nodarbbu laik u.c.

Kurss: 1. (A.tabula) 29 N Studiju kursa nosaukums Studiju kursa svargums 1. Jaunks informcijas tehnolo ijas, datu apstrde un prezentcija 2. Jaunks ptjumu metodes vadbas un ekonomikas zintns Pasniegšanas lmenis Izmaias kursa apjom 4.57 4.57 - - 29% = - 71% 5.00 4.00 - - 43% = -57 % 3. Re ionls attstbas aktulie jautjumi 5.00 4.86 = 100% Studiju kursa svargums un pasniegšanas lmenis (1.st.g.) atzme 5 4 3 2 1 0 1 2 3 priekšmeti Studiju kursa svargums Pasniegšanas lmenis 2. attls. 1.st.g. doktorantu anketšana (studiju kursa svargums un pasniegšanas lmenis). Kurss: 2. ( A.tabula) N Studiju kursa nosaukums Studiju kursa svargums 1. Jaunks informcijas tehnolo ijas, datu apstrde un prezentcija 2. Jaunks ptjumu metodes vadbas un ekonomikas zintns Pasniegšanas lmenis Izmaias kursa apjom 5.00 4.25 = - 100% 5.00 4.75 = - 100% 3. Ekonomikas globalizcijas problmas 4.80 5.00 = -100 % 4. Naudas un finansu problmas 4.60 4.80 - - 20% = -80 % 5. Re ionls attstbas aktulie jautjumi 5.00 5.00 + - 25% - - 25% = - 50% Stundu skaits attiecgaj studiju kurs jpalielina (+), jsamazina (-), jatstj bez izmaim (=), piecu ba u sistm.

Studiju kursa svargums un pasniegšanas lmenis (2.st.g.) 30 5 4,8 atzme 4,6 4,4 4,2 4 3,8 1 2 3 4 5 Studiju kursa svargums Pasniegšanas lmenis priekšmeti 3.attls. 2.st.g. doktorantu anketšana (studiju kursa svargums un pasniegšanas lmenis). Pc doktorantu ikgadejs aptaujas datiem, 67% respondentu pilngi apmierina izvlt studiju programma kopum, 33% - pamat apmierina (pielikums 2). Vai Js apmierina izvlt studiju programma kopum? 33% 67% Pilngi apmierina Pamat apmierina 4. attls. 1. un 2. st.g. doktorantu anketšana.

31 Visi respondenti augstu novrt studiju procesa nodrošinjumu ar literatru un metodiskajiem materiliem, vii studiju un ptnieciskaja darb bieži izmanto datorus un internetu. K Js vrtjat studiju procesa nodrošin jumu ar m cbu literatru un metodiskajiem materi liem? 100% 50% Pietiekams 0% 1 5. attls. 1. un 2. st.g. doktorantu anketšana. Vai Js studiju proces izmantojat Internetu? 1% bieži reti 99% 6. attls. 1. un 2. st.g. doktorantu anketšana. Visi doktoranti ir apmierinti ar piedvjiem studiju kursiem un programmas akadmisko personlu. Visi doktoranti ar programmas realizciju kopum ir apmierinti. Vai izvles kursu pied v jums ir pietiekams? Vai studiju programmas nodrošin jums ar vieslektoriem ir pietiekams? 100% 50% J 0% 1 7. attls. 1. un 2. st.g. doktorantu anketšana.

Vsi doktoranti apmierinoši vrtja sadarbbu ar mcbspkiem. 32 K Js vrtjat sadarbbu ar m cbspkiem? K Js vrtjat studiju programmas realizšanu kopum? 4% Apmierinoši 96% Pamat apmierina 8. attls. 1. un 2. st.g. doktorantu anketšana. Izvrtjot vairkos studiju kursos gts doktorantu atzias, jsecina, ka studiju kursu apguv k visefektvko doktoranti oti bieži atzst: doctju vadbas stilu; doctju spjas orientties materilu daudzveidb; doctju attieksmi pret doktorantiem; piedvto refertu tematus; seminrnodarbbs risinmos jautjumus. K grtbas studiju kursu apguv doktoranti bieži vien atzm: nav pietiekoši plaš literatras klsts; grtbas last un izprast literatru svešvalods; liels patstvg darba apjoms. Doktorantu ieteikumos par studiju kursu efektivittes uzlabošanu vairks studentu ankets atkrtojas šdi ieteikumi: jpiedv plašks seminrnodarbbu un praktisko darbu klsts; jpapildina esošs literaturas saraksts ar jaunko (un specializto) literatru. Bieži vien doctji praktiz doktorantu darba izvrtjuma ar pc katras nodarbbas. Tas paldz doctjiem izdart tltjas korekcijas nodarbbu plnošan un metodisk nodrošinjum un reat atbilstoši grupas specifiskajam kontingentam. 8.5. Absolventu aptaujas un to analze Sakar ar to, ka studijas doktorantr tika uzsktas 2004.gada decembr un ts ilgst 3 gadus (pilna laika), absolventu doktora studiju programm Ekonomika padaidm nav.

33 8.6. Studjošo ldzdalba studiju procesa pilnveidošan Doktora studiju programmas studjošie aktvi piedals studiju procesa organizšan un pilnveidošan. Ikgadej studjošo aptauja paldz uzlabot programmas kvalitti un attstbu, k ar veicina konstruktvu dialogu starp studjošajiem, programm strdjošiem doctjiem un programmas administrciju. Doktorantu aktivitte ir lektora prakse, kur doktora programm studjošie vada nodarbbas maistra un bakalaura programms. Šis process tiek plnots un realizts sadarbb ar zintnisko vadtju un programmas administrciju, tas nodrošina zintnisko dialogu starp zintniekiem. Kopjs zintnisks aktivittes, piemram, zintniskie lasjumi, konferences un publikcijas paldz kop risint aktuls zintnisks un ptniecisks problmas, plnot ptnieciskos projektus un veicint studiju programmu saskaotbu un attstbu.

9. AKADMISK PERSONLA RAKSTUROJUMS 34 9.1. Skaits Doktora studiju programmas Ekonomika nodrošinšan piedals 20 mcbspki, no kuriem 9 ir profesori (45%), 6 asoc.profesori (30%) un 5 docenti (25%). 14 doctjiem ir habilitt doktora vai doktora grds ekonomik (skat. pielikum Nr. 3) Doktora studiju programmas Ekonomika akadmiskais person ls. 25% 45% profesori asoc.profesori docenti 30% 9. attls. Doktora studiju programmas Ekonomika akadmiskais personls. Studiju programmas nodrošinšan iesaistti viesprofesori no Latvijas Universittes, Rgas Tehnisks Universittes un Toruas Universittes Polij. Pakpeniski tiek plnots piesaistt citus mcbspkus no DU SZF Ekonomikas katedras pc promocijas darba aizstvšanas (I. Kuicka, V.Boroenko u.c.). 11 doctjiem pamatdarbs ir Daugavpils Universitt, 3 RTU, 1 LU, un 1 Toruas Universitt, Polij, 1 Saeim (Dr.oec. J.Egltis), 1 RSEEBA, 2- Rzeknes augstskol. Konkrtu ar personlu saistto problmu, kas ietekm programmas kvalitti, nav. Doktora studiju programmas Ekonomika mcbspki (skat. tabul): teortiskos un praktiskos kursus nodrošina šdi

NR. P.K. VRDS, UZVRDS ZINTNISKAIS GRDS, AMATS, IESTDE 1. Nikolajs Baranovskis Dr.habil.oec., profesors DU SZF Ekonomikas katedra (blakusdarbs), RTU Inženierekonomikas fakultte (pamatdarbs) 35 2. Elita Jermolajeva Dr.oec., docente DU SZF Ekonomikas katedra (pamatdarbs) 3. Elmrs Zelgalvis Dr.habil.oec., profesors LU Ekonomikas un vadbas fakultte (pamatdarbs), DU SZF Ekonomikas doktorantra (blakusdarbs) 4. Voicehs Kosiedovskis Dr.habil. oec., profesors Toruas Universitte, Ekonomikas un vadbas fakultte (blakusdarbs), DU SZF Ekonomikas katedra (blakusdarbs) 5. AleksejsVorobjovs Dr.habil.paed., Dr.hab.psych., profesors DU SZF Socials psiholoijas katedra (pamatdarbs) 6. Mra Vidnere Dr.habil.psych., Dr. oec., profesore DU SZF SPI (pamatdarbs) 7. Irna Plotka Dr.psych., asoc. profesore DU SZF SPI (pamatdarbs) 8. Felikss Sadirbajevs Dr.habil.math., profesors DU DMF Matemtikas katedra 9. Juris Saultis Dr.oec., profesors RTU Inženierekonomikas fakultte (pamatdarbs) DU SZF Ekonomikas katedra (blakusdarbs) 10. Gendijs Gonarovs Dr.oec., asoc.profesors DU SZF Ekonomikas katedra (pamatdarbs) 11. Andrejs Nikolajevs Dr.oec., asoc.profesors DU SZF Ekonomikas doktorantra (blakusdarbs) RSEEBA (pamatdarbs) 12. Vladimirs Mešikovs Dr.sc. soc., profesors DU SZF (pamatdarbs) 13. Jnis Zvantjs Dr.oec., asoc. profesors RTU Inženierekonomikas fakultte (pamatdarbs) DU SZF Ekonomikas doktorantra (blakusdarbs) 14. Lilija Gorbacevia Dr.phil., docente DU SZF Socioloijas katedra (pamatdarbs) 15. Svetlana Ignatjeva Dr.math., docente DU DMF Informtikas katedra (pamatdarbs) 16. Juris Baltgailis Dr.oec., docents DU SZF Ekonomikas katedra (blakusdarbs) 17. Jnis Egltis Dr.oec., as.prof. DU SZF SPI (blakusdarbs) 18. 7ubova Nikolajeva Dr.oec., docente DU SZF Ekonomikas katedra (pamatdarbs) 19. Leonds Svarinskis Dr.oec., profesors DU SZF Ekonomikas doktorantra (blakusdarbs) Rzeknes augstskolas (RA) rektors (pamatdarbs) 20. I.Silinevia Dr.oec., profesors DU SZF Ekonomikas doktorantra (blakusdarbs) RA (pamatdarbs)