Kā turpmāk tiks vērtēti skolu direktori? Pretī Mīlestības svētkiem. Comenius asistentūra Beļģijā. Kā panākt, lai bērniem iepatīkas lasīšana

Nr.42; 42; 20. 20. 12. 12. 2013. 2013. Jauns iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem Kā turpmāk tiks vērtēti skolu direktori? Pretī Mīlestības svētkiem Comenius asistentūra Beļģijā Kā panākt, lai bērniem iepatīkas lasīšana Šanhajas skolu galvu reibinošie mērķi Miera un klusuma brīnumainais spēks ISSN 2255-9515 1

4 6 saturs NUMURA TĒMA Kā turpmāk tiks vērtēti skolu direktori? Lai mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu, mainīsies valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība. Ko nosaka jaunā kārtība? Kad un kā tā tiks ieviesta praksē? Skolas Vārds uzdeva šos jautājumus Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktorei Kristīnei Strūbergai. NUMURA INTERVIJA Pretī Mīlestības svētkiem. No tumsas uz gaismu, no viena mirkļa uz citu, atklājot noslēpumaino laika plūdumu, mēs ejam pa dzīvi. Tuvojoties Viņam, Radītājam, dzimst Gaisma, jo Dievs ienāk mūsos, kļūdams par Gaismu, un īstenojas ilgi gaidītais Ziemassvētku brīnums. Tam seko pats svarīgākais: kopš šī brīža mēs vairs neesam vieni ar mums ir Dieva Dēls, kurš ir piedzimis, tā Ziemassvētku vēsti atklāj Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) direktors priesteris Māris Ozoliņš, vienlaikus norādot, ka ir tik daudz iespēju nesvinēt Ziemassvētkus kā Dieva Dēla piedzimšanas svētkus un liela daļa tos svin kā īpašas noskaņas, dāvanu, ģimenes vai citus līdzīgus svētkus, taču šādām svinībām nav tieša sakara ar Kristus dzimšanas svētku būtību. Par skolu, cilvēku savstarpējām attiecībām un vērtībām globalizācijas laikmetā sarunā ar RKĢ direktoru M. Ozoliņu. 10 PIEREDZE Comenius asistentūra Beļģijā. 2012./2013. mācību gadā Comenius asistentūras programmas ietvaros es viesojos Belģijā. Asistentūrā pavadīju 9 mēnešus. Pirmajā brīdī tas šķita ļoti daudz, bet tā nemaz nebija, jo mācību gads aizritēja nemanot. Mācību noslēgumā bija sajūta, ka jūties kā savējais, kā skolas kolektīva daļa. Piedaloties jūnijā mācību procesa plānošanas sanāksmē nākamajam mācību gadam, bija pat nedaudz skumji. Stāsta Egija Laganovska, Comenius asistente. 12 IETEIKUMI Kā panākt, lai bērniem iepatīkas lasīšana. Lasīšana ir svarīga bērna attīstības sastāvdaļa, un iesākumā tai būtu jābūt ar vecākiem kopīgai pieredzei, kas rada patiku pret grāmatām jau no agrīna vecuma. Lasīšanas prasmes ir nozīmīgas spēcīgas iztēles, stāstīšanas prieka un intereses par mācībām veidošanās procesā. Loverading4kids.co.uk piedāvā vairākas idejas, kā panākt, lai bērniem iepatīkas lasīšana. 13 IZGLĪTĪBA ĀRVALSTĪS Šanhajas skolu galvu reibinošie mērķi. Tas ir šokējoši, saka Andreass Šleihers (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvis), aprakstot Šanhajas izglītības sistēmas mērķus. Kas tad padara to tik veiksmīgu? Šleihera kungs, kurš ir šīs ik pēc trīs gadiem notiekošās testēšanas vadītājs, saka, ka Šanhaja ir uzsākusi sistemātisku ilgtermiņa projektu, lai uzlabotu savu izglītības sistēmu, šādi cerot pārveidot arī ekonomiku. 14iekšēja noskaņa tiek gan uzrunāta, gan saklausīta. Šāds iekšējs spēks paveic lielus darbus. Ikviena SKOLAS PSIHOHIGIĒNA Miera un klusuma brīnumainais spēks. Iedvesmojošu spēku dod iekšējs miers, jo nesteidzīga skolēna un skolotāja dedzīgākā vēlme ir iekšējs miers, jo visas vēlmes galu galā tiecas uz vienu mērķi dvēseles mieru. Tomass Karlails ir teicis: Klusums ir tā stihija, kurā top diži darbi, bet Konfūcijs savukārt ir paudis, ka dižs gars vienmēr ir mierīgs un kluss. Emersons ir sacījis: Paklusēsim, lai varam sadzirdēt dievus čukstam. Stāsta Kaspars Bikše, grāmatas Skolas psihohigiēna izglītojamajiem autors, lektors un publicists. 2

Mācēt dalīties Mūsu dzīve ir starp zemi un debesīm, starp labo un ļauno, starp mirkli un mūžību. Būtu jāsaprot, ka laimei un labklājībai jābūt dabiskam ikviena cilvēka stāvoklim. Šis pienākums bez atlīdzības ietver arī dzīves aizstāvību, izpratni par vēsti no tiem, kas nonākuši kādā nelaimē. Katrs no mums ir paraugs bērniem, paraugs godīgumam, cēlsirdībai un inteliģencei. Teorijā un praksē zināms, ka ir daudz veidu, kā atgūt spēku, enerģiju, dzīvesprieku, pašapziņu un dalīties tajā ar citiem. Bet varbūt mūsos jau mājo pietiekami daudz enerģijas, labestības, gudrības, tikai šo dabas dāvāto strāvojumu neprotam izmantot. Citam savu enerģiju tā vienkārši iedot nevar, nevar arī atņemt, bet... varam dalīties. Bieži vien vissvarīgāko pasakām pauzē, tajā īpašajā klusumā, kad domas dzeļ mūsu ķermeni. Varbūt tieši šādos pauzes brīžos mēs izšķiram kāda likteni. Tikai starp divām frāzēm... Cik ļoti mākam vadīt, valdīt, rīkot, sarīkot, aprīkot, bet... vai arī kalpot savai Latvijai? Kalpot dodot, nevis prasot! Kalpošanu saprotot kā savu virsuzdevumu apzināti šodien un tepat. Jauna izglītības paradigma un jauni izglītības standarti ir arī jauna domāšana gan skolas darbā, gan personīgajā dzīvē. Dzīve skolā, augstskolā citādāk, redzamāk, radošāk, inteliģentāk. Jauns saturs, metožu pielietojums, formu dažādība tā ir jauna pārliecība, ka gaisma ne tikai svētku laikā iestrāvos ikvienā no mums mazā un lielā, jaunā un vecā, ģimnāzistā un emeritētā profesorā. Ikvienā! Katrā no mums ir kāda nanodaļiņa ģēnija. Atšķirība ir šo nanodaļiņu daudzumā, kvalitātē, to intensitātē. Ja ieskauj gudro domu siena, nevajag rakt, cirst spraugas sienā, nav pat jāsteidz atvērt durvis. Vienkārši jāsaredz, jāsajūt, vai siena vispār eksistē un vai tai ir tik būtiska nozīme. Māka ir dzīvot ārpus sienas. Dzīvot brīvi! Būt! Lai prāts kalpo mums un mūsu cēlajam darbam! Dalīsimies, atvērsimies, strāvosim arī 2014. gadā! Vairāk būt kopā ar līdzcilvēkiem un harmonijā ar sevi. Vairāk ļauties pārmaiņām un pielāgoties plūsmai. Mīlēt bērnus un savu darbu. Tam visam pāri lai vienmēr un it visur ir ticība, cerība un mīlestība. Jolanta Derkevica-Pilskunga, žurnāliste Novēlu Jums visiem gaišus un priecīgus Ziemassvētkus, visām tām ģimenēm, kam ir laime svētkos būt kopā. Sevišķus sveicienus es sūtu visiem Latvijas bērniem. Novēlu Ziemassvētku gaismu kā mierinājumu visiem tiem, kas ir slimi, vientuļi un apbēdināti un kas trūkuma dēļ nevar svinēt svētkus gluži tādus, kādus tos sirds vēlētos. Laimīgu Jauno gadu! Inese Matisāne, žurnāliste Lai ikvienam no jums silti, gaiši un priecīgi Ziemassvētki un drosmīgām idejām un lieliem mērķiem bagāts Jaunais gads! Lai izdodas atpūsties no ikdienas steigas un ar gandarījuma sajūtu paskatīties uz jau paveikto! Lai bērnu acis iemirdzas, kad ienākat klasē, tā ir vislielākā dāvana, ko skolotājs var saņemt. Anita Šmite, lektore, žurnāla Skolotājs bijusī redaktore Kad vējš svilpo āra aukstumā Un svece deg visā tās krāšņumā, Kad sniegs kā eņģeļa asaras birst, Dvēseles dzelmē ciešanas rimst. Kad Cerības eņģelis klusiņām dzied Un dvēselē manā ticība zied, Kad trausla sniega pārsla dejā griežas, Nokrīt manas bezcerības važas. Sandra Krauze, skolotāja, žurnāliste Saviem lasītājiem novēlam gaišus un sirdssiltus Ziemassvētkus! Veiksmīgu, panākumiem bagātu Jauno 2014. gadu! Uz tikšanos Jaunajā gadā! Nākamais žurnāla numurs iznāks 9. janvārī! Jūsu Skolas Vārds Jolanta Rodionova, žurnāliste 3

NUMURA TĒMA Kā turpmāk tiks vērtēti skolu direktori? L ai Jolanta Derkevica-Pilskunga, žurnāliste mazinātu administratīvo un birokrātisko slogu, mainīsies valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība. Ko nosaka jaunā kārtība? Kad un kā tā tiks ieviesta praksē? Skolas Vārds uzdeva šos jautājumus Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta direktorei Kristīnei Strūbergai. Kā turpmāk tiks vērtēti skolu direktori? Kvalitātes dienesta sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts nosaka valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību un kritērijus, kā arī izglītības iestāžu, eksaminācijas centru un citu institūciju darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas kārtību. Tā mērķis ir mazināt administratīvo un birokrātisko slogu, kā arī vienkāršot un vienādot akreditācijas procedūru. Ko paredz jaunā izstrādātā kārtība? Būtiskākais MK noteikumu projektā, ka tas neparedz pirmsskolas izglītības iestāžu akreditāciju, bet nosaka pašnovērtēšanas procesa uzsākšanu un izglītības iestāžu vadītāju novērtēšanu no 2014. gada 1. septembra. Noteikumos ir ietverti vispārējās izglītības kvalitātes indikatori, kuri tiks apkopoti katru gadu un tiks ņemti vērā akreditācijā bez akreditācijas ekspertu komisijas. Ir paredzēts, ka akreditācijas ekspertu komisijā izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanai obligāti iekļauti kvalitātes dienesta un izglītības iestādes dibinātāja pārstāvji izglītības jomā. Turpmāk tiks veikta ekspertu atlase pēc vienotiem kritērijiem, kā arī nodrošināta ekspertu apmācība. Piesakoties izglītības iestādes vadītāja novērtēšanai, kvalitātes dienestā jāiesniedz dokumenti atbilstoši MK noteikumu projektā noteiktajām prasībām un attiecīgajos termiņos. Izglītības iestādes vadītāja novērtēšana notiek ne retāk kā reizi 6 gados (izņemot to iestādes vadītāju, kurš stājies amatā pēc šo MK noteikumu stāšanās spēkā, kad novērtēšana notiek pēc 2 gadiem). Izglītības iestādes (izņemot pirmsskolas, interešu un pieaugušo neformālās iestādes) vadītāju novērtē kārtējā akreditācijas procesā. Iestādes vadītāja novērtēšana, kurš ieguvis kvalitātes vērtējuma novērtējumu ļoti labi vai labi, notiek pēc 6 gadiem, ievērojot MK noteikumos noteiktās prasības par pieteikšanās termiņiem. Ja vērtējums ir pietiekami pēc 2 gadiem, ievērojot MK noteikumos noteiktās prasības par pieteikšanās termiņiem. Ja nepietiekami, tad pēc 6 mēnešiem, kad stājies spēkā lēmums par izglītības iestādes vadītāja novērtējumu. Vai ir bijuši kādi priekšlikumi? MK noteikumu projekta izstrādes darba grupā piedalījās valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu sociālo partneru pārstāvji no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, arodbiedrības Latvijas izglītības vadītāju asociācija, izglītības pārvaldēm, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, biedrības Vecāki par izglītību, Pirmsskolas izglītības asociācijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta. Visi darba grupā iesaistītie pārstāvji ir pauduši atbalstu MK noteikumu projektam. Plānots, ka vēl šogad MK noteikumu projekts tiks izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. 4

VIEDOKĻI Ko par jauno kārtību domā skolu direktori? Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane: Iepazīstoties ar MK noteikumu Kārtība, kādā akreditē izglītības iestādes un eksaminācijas centrus, vispārējās un profesionālās izglītības programmas un novērtē valsts un pašvaldību izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību projektu, ir radušās vairākas pārdomas. Manuprāt, noteikumi formāli maz atšķiras no līdz šim spēkā esošajiem. Kā novitāte skatāma, ka vienlaicīgi notiek iestādes un vadītāja vērtēšana. Izlasot noteikumu projektu, nav īsti skaidrs, vai atšķirsies vērtējamo indikatoru vērtēšanas metodika un ko īsti vērtēšanas procesā no skolas un vadītāja sagaida, kādam ir jābūt izcilam direktoram un tamlīdzīgi. Ceru, ka noteikumiem sekos to skaidrojums. Arī līdz šim iestādes darbs ir pielīdzināts iestādes vadītāja darbam. Ilgāku laika periodu piedaloties vispārizglītojošo skolu akreditācijā, esmu pārliecinājusies, ka direktora un skolas darbs lielākoties mērāms vienlīdzīgi. Gandrīz nekad neesmu saskārusies ar problēmu, ka skola strādā ļoti labi, bet direktors nē. Tikai ļoti retos gadījumos, ja vadītājs tikko sācis strādāt amatā un vēl nav paspējis dot savu ieguldījumu, vai dažos individuālos gadījumos var parādīties disharmonija starp skolas un vadītāja darba kvalitāti. Lielāka atbildība par iestāžu vadītāju atbilstības un kvalitātes monitoringu būtu jāuzņemas to dibinātājiem, īpaši pašvaldībām. Tieši to rīcībā ir vispilnīgākā informācija un dati. Diemžēl kolēģi no lauku novadiem gan bieži ir pret, jo ne vienmēr par izglītības jomu tur ir atbildīgi profesionāļi, bet gan politiķi bez pedagoģiskās pieredzes un izglītības. Šobrīd ir ieviesta pedagoģisko darbinieku kvalitātes vērtēšanas sistēma, bet tajā nav iekļauta izglītības iestāžu vadītāju vietnieku novērtēšanas kārtība. Katrs jauninājums, it īpaši vērtēšana, sākotnēji izraisa šaubas, jautājumus, neziņu. Izglītības iestāžu vadītāju darba kvalitātes izvērtēšana būs lietderīga, ja tajā ieguldīs pēc iespējas mazāk resursu, ņems vērā vienotus kritērijus, kā arī katras iestādes un tās vadītāja īpašo devumu mijiedarbībā ar izaugsmi un attīstības redzējumu. Vērtēšanā maksimāli jāizskauž subjektivitāte, bet rezultāti noteikti jāsaista ar darba samaksu. Saldus 2. vidusskolas direktore Natālija Balode: Esmu skolas direktore jau 19 gadus. Šajā laikā esmu daudz mācījusies, arī ārzemēs. Jautājums par skolu direktoru vērtēšanu manī rada sašutumu, jo tā ir atkarīga no konkrētā ministra noskaņas un rotācijas. Esmu pieredzējusi 2 3 vērtēšanas un ieguvusi konkrētus grādus, augstāko pakāpi, bet tagad tas tiek atņemts. Kur tā ir? Ir iegūts maģistra grāds skolvadībā un filosofijā, kā arī saņemts diploms par 1. līmeņa augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Iegūti neskaitāmi sertifikāti tālākizglītības kursos. Šos diplomus neatņem, bet direktoru vērtēšanas rezultātā iegūtās pakāpes gan. Uzskatu, ka vērtēšanas sistēma un tās maiņa lieki uztrauc un satricina direktorus. Mans priekšlikums ir vienota, stabila un ilgtspējīga sistēma. Kādi ir vadošie viedokļi? Jaunie direktori klusē, tāpat arī pieredzējušie, jo dzīvē viss ir pārejošs. Man nepatīk nemitīgās pārbaudes, bailes un sijāšana. Nezinu otru profesiju, kur tik ļoti, kā caur stiklu darbs tiek vērtēts. Tālāk seko loģisks jautājums vai Latvijā ir profesija, kur tikko pieņemts darbinieks mēnesi nostrādā un tikai tad uzzina savu algu? Ja runājam par direktoru kā amatpersonu cīņu un konkurenci uz amata vietu, tad tādas nemaz nepastāv, jo atalgojums ir neadekvāts. Alga neiztur kritiku attiecībā pret vērtēšanas sistēmu, kurā nav jēgas iedziļināties patlaban, jo pēc gada mūs jau vērtēs citādi. Vēlētos, lai it kā iegūtās augstākās pakāpes paliek uz mūžu, bet pretī ir jābūt adekvātam atalgojumam. Galvenie secinājumi Cerams, ka jaunā kārtība mazinās birokrātiju un skolu direktori izpratīs, kā un kāpēc viņus vērtē. Jauno noteikumu izstrādē ir iesaistītas daudzas institūcijas, un tas liek domāt, ka tie ir pamatīgi izstrādāti. Iespējams, ka būs nepieciešams vēl papildus skaidrojošs materiāls. Pārmaiņas ne vienmēr tiek uztvertas un pieņemtas uzreiz. 5

NUMURA INTERVIJA Pretī Mīlestības svētkiem Inese Matisāne, žurnāliste N o tumsas uz gaismu, no viena mirkļa uz citu, atklājot noslēpumaino laika plūdumu, mēs ejam pa dzīvi. Tuvojoties Viņam, Radītājam, dzimst Gaisma, jo Dievs ienāk mūsos, kļūdams par Gaismu, un īstenojas ilgi gaidītais Ziemassvētku brīnums. Tam seko pats svarīgākais: kopš šī brīža mēs vairs neesam vieni ar mums ir Dieva Dēls, kurš ir piedzimis, tā Ziemassvētku vēsti atklāj Rīgas Katoļu ģimnāzijas (RKĢ) direktors priesteris Māris Ozoliņš, vienlaikus norādot, ka ir tik daudz iespēju nesvinēt Ziemassvētkus kā Dieva Dēla piedzimšanas svētkus un liela daļa tos svin kā īpašas noskaņas, dāvanu, ģimenes vai citus līdzīgus svētkus, taču šādām svinībām nav tieša sakara ar Kristus dzimšanas svētku būtību. Par skolu, cilvēku savstarpējām attiecībām un vērtībām globalizācijas laikmetā sarunā ar RKĢ direktoru M. Ozoliņu. Kas mēs esam un kurp dodamies? Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Viss ir radies caur Viņu, un nekas, kas ir radies, nav radīts bez Viņa. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma, lasām Jāņa evaņģēlija 1. nodaļā. Kā jūs traktējat šo pazīstamo patiesību? Vai mūsdienās te var ienest ko jaunu? Manuprāt, sastapšanās ar Dieva Vārdu var kļūt par mūsu dialogu ar Dievu, vienmēr jaunu un dzīvu. Ar vārdu iesākumā sākas Bībele grāmatu grāmata. Iesākumā Dievs radīja... Ar vārdu iesākumā sākas Jāņa evaņģēlijs, un tajā ir norādīts uz jaunu radīšanu, kas sākas ar Kristus ienākšanu pasaulē, ar Viņa cilvēktapšanu. Vārds grieķu valodā logos, tulkojumā nozīmē arī ideju, domu, bet apustulis Jānis ar vārdu logos grib izteikt vairāk nekā grieķu filozofi, proti, mūžīgo Vārdu, Kristus personu, kas ir no pirmsākumiem un caur kuru viss ir radīts. Bībele skaidro pati sevi, un apustulis Pāvils saka: Viņā radīts viss, kas ir debesīs un virs zemes: redzamais un neredzamais, gan troņi, gan valdības, gan priekšnieki, gan varas viss caur Viņu un Viņa dēļ radīts. (..) Lai caur Viņu visu izlīdzinātu ar sevi, nodibinot ar savām krusta asinīm mieru gan to starpā, kas ir virs zemes, gan debesīs. (Kol 1, 165, 20) Kristīgo Ziemassvētku vēsti nes Jāņa evaņģēlija prologa vārdi: Un Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums. (Jņ 1:14) Vārds šodien ir vērsts ne tikai pie manis tas attiecas arī uz jums un jebkuru ticīgo. Foto autors: Žanna Helmane Ja cilvēkiem izdotos integrēt dzīvē Kristus mācību, tas vestu uz veselīgākām attiecībām cilvēku starpā. Šī iemesla dēļ arī pastāv Katoļu ģimnāzija, pārliecināts ģimnāzijas direktors priesteris Māris Ozoliņš. Dieva Vārds atbalsojas mūsos, caur Dieva Dēla cilvēktapšanu mēs saprotam, no kurienes nākam un uz kurieni ejam, saprotam, kuras ir tās vērtības, kas veido cilvēka būtību ne tāpēc, ka mēs būtu visu pilnībā atklājuši, bet tāpēc, ka Dievs mūs var vadīt šajā ceļā uz arvien lielāku pilnību. Tie nav kādi likumi, ko Viņš uzspiež cilvēkiem no malas vai pasludina no augšas. Jēzus Kristus, kļūstot cilvēks, ļauj atdzimt un no jauna ienākt cilvēkā tām vērtībām, kas viņā jau ir Dieva ieliktas, atgriezties pie tām un nedzīvot vērtībās, kas ir pretrunā ar cilvēka būtību. Par nožēlu, mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā bieži vien šīs vērtības tiek sagrozītas, un viena no vērtību tirānijām ir pakļaušanās vairākuma viedoklim. Piemēram, ja vairums kādu parādību uzskata par normālu, sabiedrība to pieņem kā vērtību. Tā domādami, cilvēki nereti smagi kļūdās. Varu minēt 6

kādu piemēru: mūsdienās jauni cilvēki dzīvo kopā, bet nelaulājas, jo visi tā dara. Pēc zināma laika arī pārējiem sāk šķist, ka tas ir normāli. Tāpat var runāt par eitanāziju un abortiem, pret ko cīnās Baznīcas autoritātes tos nevar atļaut tikai tāpēc, ka vairums tā grib. Šobrīd ir arī grūti runāt par kristīgajām vērtībām, jo šī jēdziena saturs tiek politizēts. Latvijas sabiedrībā par to ir daudz diskusiju. Esam nonākuši pie sarunas par vērtībām. Kas kristietībā ir centrālā jeb vērtību vērtība? Cilvēks, kas radīts mīlestībai. Dieva Dēls, kļūstot cilvēks, apliecina, ka primārā vērtība ir katrs konkrētais cilvēks. Baznīcā mēdz teikt, ka cilvēka dzīve ir mīlestības attiecību vēsture attiecību ar sevi, tuvāko un Dievu. Mēs dzīvojam aizraujošā, bet bīstamā laikā. Mūsu dzīvesveids ir materiālistisks, mēs dzīvojam materiālā kultūrā, bet materiālās lietas kalpo vienīgi tam, lai īslaicīgi apmierinātu juteklisko apziņu. Pastāv uzskats, ka emocijas ir grūti valdīt, bet mūsdienu cilvēkam, it īpaši Rietumu cilvēkam, kuru ik dienas nodarbina bezgala daudz rūpju un problēmu, nav vienkārši valdīt arī pār satraukto prātu. No kā ir atkarīgs patiess, ilglaicīgs prāta apmierinājums? Mūsdienās gadās tā, ka prāts un domāšana tiek atdalīti no cilvēka tikumiskās un emocionālās dzīves, jā, arī no vērtībām, ko cilvēks sevī nes. Prāts kļūst par autonomu vērtību, kuru cilvēks attīsta un kurai seko, nerēķinoties ar emocijām un vajadzībām. Tātad runa atkal ir par antropoloģiju no tā, kā mēs izprotam to, kas ir cilvēks, ir atkarīga atbilde par prāta lomu cilvēkā un viņa dzīvē. Kļūdās tie, kuri domā, ka cilvēks ir tas, kurš domā un izvēlas. Cilvēks noteikti ir kaut kas vairāk. Kristietībā mēs runājam par to, ka cilvēka būtība atklājas attiecībās ar Dievu un tuvākajiem, un te jāvalda Dieva mīlestībai. Komunikācija tikai prāta līmenī neienes dzīvību attiecībās. Tā vietā, lai veidotos draudzība un saskaņa, veidojas neizpratne. Strādājot tikai prāta līmenī un bez mīlestības, cilvēki nereti padara savu dzīvi par elli, proti, pilnu atsvešinātības un tiesāšanās. Katoļu ģimnāzijā mācās ne tikai katoļi, bet arī luterāņi, pareizticīgie, Vasarsvētku draudzes pārstāvji un nekristīti cilvēki. Ja, piemēram, mūsu priekšā te sēdētu budists, islamticīgais, ateists un vēl kāds cits, tad, pirmkārt, mēs neskatītos uz viņu pārliecību, bet uz viņiem kā cilvēkiem. Šodien dzirdu, ka Eiropas Savienībā par augstāko vērtību tiek pasludināta tolerance. Ja kāda vērtība nostājas augstāk par cilvēku, tad rodas problēmas. Tas jau ir pieredzēts fašismā, komunismā un citās ideoloģijās. To var skaidrot šādi: ja tolerances dēļ ir jānogalina eitanāzijā cilvēki, tad tas tiek darīts, jo tolerance kā vērtība ir svarīgāka par cilvēkiem. Protams, vēl ir desmit Dieva baušļi, kas ir mūžīgi, bet tie nav vienīgās vērtības, jo kristietība, pirmkārt, nav baušļu, bet gan attiecību reliģija. Dzīve ir attiecības, attiecības ar Dievu un cilvēkiem. Satikšanās ar Dievu ir kristīgās vērtību izpratnes avots un pamats. Foto autors: Žanna Helmane Mūsu skola ir sociāls projekts, kas vēlas būt atvērta visiem cilvēkiem. Diemžēl pagaidām Latvijas izglītības sistēmā šādām skolām vieta nav atrasta, norāda Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktors priesteris Māris Ozoliņš. Visus iepriekšējos divdesmit gadus esam nemitīgi cīnījušies pret kaut ko un visai reti par kaut ko. Esam izveidojuši tādu stingru pasaules ainu ienaidnieks un mēs. Mēs un viņi. Savējie un svešie. Bagātie un nabagie. Krievi un latvieši, čiuļi un čangaļi un tā joprojām. Kā jūs skaidrojat šādu sabiedrības dalīšanos? Kā šāda apziņa ietekmē cilvēkus un Latvijas izdzīvošanas iespējas? Tā ir ideoloģiska spēle, ko bieži izmanto totalitārās sabiedriskās iekārtas. Primitīvus cilvēkus vieno, pirmkārt, naids un bailes. Teiksim, ja gribam apvienot kādu tautu, viens no veidiem ir atrast viņiem ārējo ienaidnieku kādu, kuru kopīgi ienīst. Tas ir raksturīgi pirmatnējām tautām un ciltīm, kas vienmēr karojušas savā starpā, jo karš ir pamatā viņu kopienas vienotībai. Diemžēl šis princips darbojas arī mūsdienās cilvēkos, kuru rīcības motivācijas pamatā ir minētie instinkti. Kristietība runā par mīlestību, kas var kļūt par cilvēku kopienas vienojošo spēku un ir Baznīcas kopienas iekšējās vienotības pamatā. Katra indivīda nākotne ir atkarīga no apkārtējās sabiedrības. Vai jums ir padoms, kā novērst 7

destruktīvās emocijas cilvēkos un uzbūvēt veselīgu sabiedrību? Jāatgriežas pie tā, ka sabiedrībai no jauna ir jāatklāj vispārcilvēciskās vērtības, un mēs to varam izdarīt, pateicoties Jēzum Kristum, kurš mums atklāj, kas ir cilvēks. Svētie Raksti pasaka būtisko cilvēks ir Dieva bērns un radīts mīlestībai. Balstoties uz kristīgo tradīciju, mēs varam veidot gan labas ģimenes, gan harmonisku sabiedrību. Ja cilvēkiem izdotos integrēt dzīvē Kristus mācību, tas vestu uz veselīgākām attiecībām cilvēku starpā. Šī iemesla dēļ arī pastāv Katoļu ģimnāzija. Ikviens, kas ir no patiesības, dzird Manu balsi. (Jņ.18:37) Kāpēc vecāki savu bērnu mācīšanu un audzināšanu ir uzticējuši jūsu vadītajai skolai? Ar ko Rīgas Katoļu ģimnāzija ir īpaša citu skolu vidū? Mūsu skolas vīzija nosaka, ka esam skolēnu, vecāku un skolotāju kopiena. Tas nozīmē skolotāju un skolēnu attiecības kā kristīgas kopienas attiecības, kas rada veselīgu vidi cilvēka fiziskai, intelektuālai un garīgai augšanai un attīstībai. Nevēlos, lai mūsu skola būtu īpaša biznesa nozīmē. Skolēni nav mārketinga produkts un nedrīkst par tādu kļūt. Skolas uzdevums ir veidot kopienas garīgumu, ko pēc tam šie cilvēki varētu nest sabiedrībā, kur valda individuālisma kults un sekls karjerisms, materiālisms. Mūsu mērķis nav tikai sniegt bērniem zināšanas, bet iemācīt viņiem garīgo dzīvi, lai viņi saprastu tās svarīgumu, parādīt labumu, ko tā sniedz. Skolas kopienā nozīmīga vieta ir ģimenēm. Ģimenes iesaistās skolas koncepcijas veidošanā un stiprināšanā. Kā valsts akreditēta mācību iestāde, kuras nodrošina vispārējās izglītības apguvi un izsniedz valsts atzītus izglītības dokumentus, Rīgas Katoļu ģimnāzija cenšas pietiekami augstā līmenī turēt izglītības kvalitāti, mācot gan eksaktās, gan humanitārās zinātnes. Mācām valodas, papildus tradicionālajām svešvalodām skolēniem ir iespēja apgūst itāļu valodu, jo domājam, ka itāļu valoda, kas ir relatīvi viegla, dod divas iespējas atgriezties pie latīņu valodas mantojuma un atklāt pieeju citām romāņu, piemēram, franču un spāņu, valodām. Mūsdienu izglītības izaicinājums, protams, ir milzīgais informācijas apmaiņas un pieejamības ātrums. Izglītības programmas perspektīvā būs jāmaina, un jāmaina uzsvari izglītības koncepcijās. Prioritāte droši vien būs cilvēka spējai atlasīt, izprast un radoši pielietot iegūto informāciju. Kā jūsu skolas pedagogu kolektīvam izdodas vairot savstarpēju cieņu un uzticēšanos starp vecākiem, skolas darbiniekiem, skolēniem? Skolas kopiena un sadraudzība cilvēku starpā nav nekas pabeigts, tas ir process vai nu mēs ejam uz labo, patieso, tas ir pretī Dievam, vai attālināmies no tā. Svarīgi, vai mums ir skaidri principi, uz kuriem balstīt kopienas izaugsmi. Vienotība, sadraudzība ir šīs izaugsmes augļi, kas nenāk viegli kā jebkura cita patiesa darba augļi. Foto autors: Žanna Helmane Kā skolai izdodas pārvarēt finanšu un saimnieciskās grūtības? Vai jums tādas ir? Skolēnu skaits privātskolās pieaug, tāpēc liels šoks bija, kad septembrī uzzinājām, ka finansējums privātskolām tiks samazināts. Saskaņā ar principu Nauda seko skolēnam, kurš, manuprāt, ir pilnībā sevi izsmēlis, tika izmaksāts nedaudz vairāk par pusi no paredzētās summas. Līdz ar to radās finansiālas grūtības, bet tagad Izglītības un zinātnes ministrija ir apsolījusi, ka šo naudu atmaksās. Slikti, ka valsts var tā izdarīt, bet, tā kā tā sola laboties, mēs ļoti ceram un gaidām. Ja mēs strādājam un cenšamies palielināt skolēnu skaitu, pēkšņi nesaņemt finansējumu pilnā apmērā tas ir liels trieciens. Ekonomiskā situācija mūsu valstī neļauj vairumam iedzīvotāju izglītot bērnus privātskolās, jo maksa privātskolās, kur tās neatbalsta valsts, visā pasaulē ir, sākot no 700 latiem mēnesī par bērnu. Latvijā reālās izmaksas vienam skolēnam ir 100-150 lati mēnesī, bet, ja pieskaita investīcijas skolas infrastruktūrā, remontos un piemaksas skolotājiem, kabinetu aprīkojumu utt., mācību maksai Latvijā vajadzētu būt 400-700 lati mēnesī. Manā izpratnē mūsu skolai nebūtu vērts pastāvēt, ja tajā mācītos 20 turīgo bērni. Izglītības un zinātnes ministrija ir noteikusi, ka privātskolām ir jā- 8

piesaista klienti, kuri ir gatavi maksāt par mācībām. Šādā nozīmē Rīgas Katoļu ģimnāzija neatbilst mūsu valsts privātskolas koncepcijai. Mūsu skola ir sociāls projekts, kas vēlas būt atvērta visiem cilvēkiem. Diemžēl pagaidām Latvijas izglītības sistēmā šādām skolām vieta nav atrasta. Mani uztrauc tas, ka Latvijā tiek pārpārēm finansētas elitāras valsts skolas, kuru elitārums tiek mākslīgi uzturēts, lai gan elitārā izglītības sistēma jau sen ir atzīta kā neefektīva. Cilvēki maksā nodokļus Latvijas valstij, un viņu bērni mācās jūsu skolā. Tā ir sociālā netaisnība Latvijā, kuru neizprot ārzemju viesi, kas apmeklē mūsu skolu, kad viņiem par to stāstu. Daudzās valstīs dara tā: ja ģimenē ir trīs bērni un vecāki nolēmuši izglītot savus bērnus privātā mācību iestādē divpadsmit gadus, viņi šos divpadsmit gadus nemaksā valstij attiecīgo nodokļu daļu, kas ir paredzēta par izglītības pakalpojuma sniegšanu, tā vietā maksājot privātai skolai skolas maksu. Tieši tāpēc privātā izglītība pie mums kļūst neiespējama, jo vecāki samaksā nodokļos gan par ierēdņu darbu, gan savu bērnu izglītību un paralēli tam vēl maksā par privāto skolu. Sistēmā ir kļūdas, kuras ir jāizlabo. Domāju, ka pašreizējā situācijā vecākiem ir tiesības vērsties arī juridiskajās instancēs un aizstāvēt sevi, kaut vai tikai tāpēc, lai norādītu uz šo netaisnību. Vai varat konkretizēt Baznīcas pārmaiņu būtību? Kristietību maldīgi var uztvert tikai kā ideoloģiju, kas bieži vien arī notiek. Bet katoļu Baznīca savā tradīcijā nes Patiesību, un, ja mēs tajā iedziļināmies un meklējam šo Patiesību, varam atrast harmoniju starp savu iekšējo būtību un Baznīcas mācību. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka Baznīcā ienāk aizvien jauni grēcinieki, kuri nāk, lai taptu dziedināti, ārstēti un ietu garīgās izaugsmes ceļu. Baznīcai ir nemitīgi jāmainās, iekšēji pārveidojoties arvien no jauna un dziļāk pieaugot Kristus nestās atklāsmes izpratnē, lai to paustu konkrētajā vēsturiskajā situācijā un kultūrā. Vietējā sabiedrība Latvijas Baznīcā var pasmelt no atklāsmes bagātībām tikai tik, cik tā spēj panest...kam slāpst, tas lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas. (Atkl. 22:17) Vai jūsu skolotāji atalgojumu uzskata par adekvātu ieguldītajam darbam? No valsts saņemam finansējumu, kas ļauj skolotājiem maksāt tikai minimālās algas, un tā ir nopietna problēma. Es domāju, ka skolotāji ir pelnījuši vairāk. Esmu pateicīgs viņiem, ka viņi strādā. Daļu skolotāju saista īpašā vide, attiecības, kas atšķiras no valsts skolām. Skolotāji izprot skolas ideju, un tas varbūt zināmā mērā kompensē nelielo atalgojumu. Protams, man ir ļoti sāpīgi, ka es nevaru samaksāt skolotājiem tik lielas algas, cik gribētu un vajadzētu. Problēma, protams, arī ir sistēmiska. Ja izglītības programmas to atļautu un mūsu skolā strādātu, piemēram, tikai 14, nevis 30 skolotāji, algas varētu būt daudz lielākas. Es apzinos riskus, kas saistās ar šādu pieeju. Ministrija it kā risina šo jautājumu, bet rezultātu pagaidām nav. Es salīdzinu izglītības sistēmu ar Baznīcu. Tās abas ir konservatīvas un abām ir nemitīgi iekšēji jāatjaunojas un jāmainās, bet tas nekad nav ātrs process un kāda sasteigta revolūcija diez vai to veicinās. Foto autors: Žanna Helmane Daudzi mīlestību, līdzcietību, piedošanu un tamlīdzīgas lietas uzskata par reliģisku praksi. Nereliģiskajā filozofijā mīlestība tiek uzskatīta par cēloņsakarību, un arī tas ir mēģinājums nostiprināt mīlestības praksi. Kāpēc visi gan ticīgie, gan neticīgie pieņem cilvēkmīlestību par absolūto laimes avotu? Domāju, ka cilvēks dabiski atpazīst sevī vēlmi pēc mīlestības kā ceļa uz laimi būtību. Kristietība runā par agape mīlestību jeb upurējošo mīlestību. Kristīgā mācība mums norāda, ka tieši upurējošajā mīlestībā ir jāmeklē risinājums mūsu ilgām pēc laimes un dzīves jēgas piepildījuma. Jēzus teica: Pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt. Es domāju, ka patiesa mīlestība, draudzība ir atpazīstama pēc augļiem, ko tā nes, un, ja šo augļu mūsu dzīvē nav, tad 9

jāmeklē līdzekļi, kas tos spēj radīt. Mūsu saruna izskan kā atgādinājums mums un mūsu laikam, kas tik bieži izrādās tukšs, raugoties no cilvēku spējas atrast sevī īstu emocionalitāti vai empātiju. Vai jums ir kāds vēlējums žurnāla lasītājiem Ziemassvētkos? Novēlu, īpaši skolotājiem, lai dzīvē piepildās prieks, ko atnes Kristus piedzimšana. Lai pēc šiem svētkiem nav vilšanās un tukšuma sajūtas, bet katrs izjūt Dieva pieskārienu, kas cilvēkam ļauj justies pieņemtam, mīlētam, satiktam, gribētam, atzītam, apmeklētam. Ko jūs pats vēlētos Ziemassvētku dāvanā? Nezaudēt pacietību, cerību un pāri visam humora izjūtu. Ja nopietnāk, tad man personīgi svarīgākais dzīves uzdevums ir dvēseles kopšana, pārējais ir pakārtots šim mērķim. Gribētu, lai Jaunais gads atnestu jaunas iespējas un risinājumus. Ziemassvētkos un Jaunajā gadā lūdzu kopā ar visiem latviešiem, lai Dievs svētī Latviju. PIEREDZE Comenius asistentūra Beļģijā Egija Laganovska, Comenius asistente 2012./2013. mācību gadā Comenius asistentūras programmas ietvaros es viesojos Belģijā. Asistentūrā pavadīju 9 mēnešus. Pirmajā brīdī tas šķita ļoti daudz, bet tā nemaz nebija, jo mācību gads aizritēja nemanot. Mācību noslēgumā bija sajūta, ka jūties kā savējais, kā skolas kolektīva daļa. Piedaloties jūnijā mācību procesa plānošanas sanāksmē nākamajam mācību gadam, bija pat nedaudz skumji. Lai arī Beļģijas teritorija ir gandrīz divreiz mazāka par Latviju, tomēr tajā dzīvo gandrīz 11 miljoni iedzīvotāju un pastāv trīs kopienas: franču valodas (Valoņu teritorija), holandiešu valodas (flāmu teritorija Flandrija) un vācu valodas kopiena. Lielāko sava laika daļu pavadīju brīnišķīgā kultūras un studentu pilsētā Ģentē (Gent), sauktā arī par austrumflāmu reģiona centru. Flāmi, tāpat kā es pati, mēdza mani dēvēt gan par asistentu skolā, gan par jauno pedagogu, gan par Latvijas valsts pārstāvi. Es droši vien biju kaut kas no iepriekš nosauktā, pievienojot klāt vēl manu personību. Mana asistentūras skola atradās aptuveni 8 km no pilsētas, pavisam mazā ciematā Bekē. Comenius asistents notikums skolā un ciemā Asistentūras sākums pagāja vērojot, pētot, izzinot un pieņemot. Tā kā jaunā, citādā, svešā pieņemšana nav mana vājā puse, tad tas nemaz man nebija tik grūti. Es diezgan ātri iejutos gan ciemata, gan skolas vidē; protams, palīdzēja arī flāmu brīnišķīgā viesmīlība. Pats skolas direktors mani sagaidīja lidostā, turpmākajās manās mājās mani gaidīja welcome grozs ar dažādām beļģu delikatesēm. Skolas kolektīvs bija jau pirms manas atbraukšanas atradis man gan dzīvesvietu (netālu no skolas), gan arī velosipēdu. Jau nākamajā dienā direktors mani iepazīstināja atsevišķi ar visām klasēm un katru pedagogu. Pirmajā vecāku padomes tikšanās reizē tiku arī iepazīstināta ar skolas vecāku padomes locekļiem. Nedēļas laikā man tika arī sniegta informācija par pasākumiem, kuri notiks skolā, vietējā ciemā un Ģentē, tika izdrukāta Ģentes karte, kā arī sabiedriskā transporta kustību saraksts un iedots gan skolas direktora, gan mentora telefona numurs, uz kuriem var zvanīt, ja man ir radušās problēmas. Turklāt skolas mastā tika izkārts Latvijas karogs, kurš tur bija visu manu asistentūras laiku. Vai nav lieliski? Es vēlētos iedrošināt pedagogus būt aktīviem un realizēt ko neierastāku, nekā tas ir ikdienā. Briselē, tiekoties ar citiem Comenius asistentiem, kuri bija ieradušies Beļģijā, secināju, ka mana priekšrocība ir samērā maza skola, ka skolēni, skolotāji un skolas darbinieki viens otru pazīst un atbalsta, tādējādi es ļoti ātri iejutos ne tikai skolas kolektīvā, bet arī ciemata ikdienas dzīvē. Braucot ar velosipēdu pa ciematu, bieži varēja dzirdēt un redzēt sveicienus. Es skolā un ciemā biju notikums. 10

Vērot, piedalīties, darboties Tā kā man pašai ļoti patīk organizēt un aktīvi darboties, tad mēs ar skolas direktoru, mentoru un pedagogiem sastādījām manu darbības plānu, turklāt skolotāju istabā pie sienas tika piesprausts kalendārs, kur jebkurš varēja ierakstīt, kad vēlētos manu palīdzību. Skolā mācību procesa ietvaros tika organizētas daudzas mācību ekskursijas, projekti, pasākumi, tostarp uzņēmumu apmeklēšana (īpaši fermu), kur es biju aicināta piedalīties. Šajā mācību gadā galvenā vērība tika pievērsta katra bērna talanta attīstīšanai. Skolas direktors atbalstīja, ja pedagogi uzņēmās iniciatīvu un paši organizēja dažādus pasākumus. Tādējādi man bija tas gods skolā novadīt nelielus latviešu Deju svētkus (katra klase pusgada laikā iemācījās kādu latviešu tautas deju), kopā ar skolēnu padomi noorganizēt draudzības nedēļu (friendship box), vadīt vienu darba grupu vecāku dienā (Latvian culture) un iestudēt divas nelielas teātra izrādes angliski, kuras tika rādītas mācību gada noslēgumā. Līdztekus tam es piedalījos un darbojos klašu radošajās nodarbībās, kā arī 2., 3., 4. un 5. klasēm vienreiz nedēļā vadīju angļu valodas nodarbības. Katrā klasē tika organizēta nodarbība, kur rādīju un stāstīju par Latviju (kultūru, tradīcijām). Spēlējām kopā latviešu bērnu iecienītās spēles, rotaļas (Pirtiņa deg, Akmentiņš lec, Pēdējais pāris šķiras u.c.), skatījāmies latviešu multfilmas (Avārijas brigāde tā bija visiem vismīļākā, noskatījos kopā ar viņiem visas sērijas, Zaķīšu pirtiņa, Fantadroms, Kabata). Bērni un pedagogi nobaudīja arī latviešu garšīgo Lāču maizi un Laimas saldumus. Gan 4. klases, gan 6. klases kopā ar pedagogiem iemācījās skaitāmpantu Oliņ boļiņ. Daži bērni iemanījās iemācīties kādus latviešu vārdus: labrīt, paldies, žurka, dežurants u.c. Skolas direktors bija pārvaldnieks 14 skolām, kas man deva iespēju apmeklēt citas Austrumflandrijas izglītības iestādes. Gan pirmsskolas, gan sākumskolas pedagogiem nebija nekas iebilstams, ja atrados nodarbības laikā klasē. Tādējādi bija interesanti vērot, kā pedagogi strādā Beļģijā, kam pievērš uzmanību, kā strādā ar iekļaujamajiem bērniem, kā vada nodarbību, ja klasē ir bērns, kurš neprot flāmu valodu, utt. Visvairāk es guvu praktisko pieredzi, kā var strādāt interaktīvi (ITK izmantošanas iespējas), kā arī tad, ja pastāv integrēts mācību process. Dažādās Beļģijas pilsētās apmeklēju pedagogu seminārus un konferences. Pievērsu pastiprinātu uzmanību tieši speciālajai, iekļaujošajai izglītībai gan pirmsskolā, gan pamatskolā. Man nozīmīgi ir dzirdēt beļģu domas par to, kādas ir metodes, skolas, programmas. B rīvajā laikā Savā brīvajā laikā iepazinos ar Ģentes Universitātes PhD studentiem, ar kuriem kopā apceļoju gandrīz visas Beļģijas pilsētas, piedalījos kultūras pasākumos (filmas, dejas, muzeji, koncerti u.c.), sporta pasākumos, turklāt, īsinot ziemas vakarus, pavadījām tos sarunās vai uzspēlējot kādu galda spēli. Man bija arī jaukas attiecības ar saviem kaimiņiem, kuri labprāt mani aicināja pēcpusdienās iedzert tēju, nogaršot kādu viņu gatavoto saldumu (jāatzīst, ka beļģi ļoti lepojas ar savu virtuvi) vai vienkārši patērzēt par šo un to. Iepazinu flāmus kā ļoti sirsnīgus, ļoti atbildīgus, strādīgus, zinošus un gudrus cilvēkus. Flāmiem piemīt ļoti savdabīga humora izjūta (angļu humoriņš). Pēc šeit pavadītā laika es varu teikt, ka man flāmi patīk patīk viņu labsirdība, tolerance, pieklājība, valodu zināšanas un tas miers, kas ir viņos. A sistentūrā pieredzētais ieguvums karjeras veidošanā Comenius asistentūra deva iespēju uzlabot pedagoģiskās prasmes, iegūt darba pieredzi ārvalstīs, gūt labāku izpratni par Eiropas dimensiju mācību procesā, uzlabot svešvalodu zināšanas, iepazīt citu Eiropas valstu izglītības sistēmas, kā arī jaunus kolēģus, draugus, nākamos sadarbības partnerus no citām Eiropas valstīm. Šobrīd turpinu studijas pedagoģijas doktorantūrā. Asistentūras pieredze noteikti ir palīdzējusi man turpmākajā karjerā. Interesantas mācīšanās metodes, it īpaši darbā ar iekļaujamajiem bērniem. Es esmu ļoti daudz ieguvusi arī sev kaut vai to, kā ir vienai būt svešā valstī 9 mēnešus bez vietējās valodas zināšanām (t. i., flāmu), iepazīties ar jauniem cilvēkiem, sadarboties ar viņiem, vadīt nodarbības, darba grupas, organizēt utt. Tas viennozīmīgi noderēs gan manas profesionālās darbības izaugsmē, gan personiskajā dzīvē. Es vēlētos novēlēt citiem pedagogiem, kuri dosies asistentūrā, nebaidīties, vairāk uzņemties 11

iniciatīvu, iesaistīties, ierosināt, nevis tikai gaidīt no citiem. Būt aktīviem, pacietīgiem, tolerantiem, komunikabliem, radošiem, darboties gribošiem, priecīgiem un ar to visu aizraut citus sev līdzi. Es vēlētos iedrošināt pedagogus būt aktīviem un realizēt ko neierastāku, nekā tas ir ikdienā. IETEIKUMI Kā panākt, lai bērniem iepatīkas lasīšana Lasīšana ir svarīga bērna attīstības sastāvdaļa, un iesākumā tai būtu jābūt ar vecākiem kopīgai pieredzei, kas rada patiku pret grāmatām jau no agrīna vecuma. Lasīšanas prasmes ir nozīmīgas spēcīgas iztēles, stāstīšanas prieka un intereses par mācībām veidošanās procecsā. Loverading4kids.co.uk piedāvā vairākas idejas, kā panākt, lai bērniem iepatīkas lasīšana. * Gādājiet, lai bērns redz jūs pašus regulāri lasām. Nav svarīgi, vai tā ir grāmata, žurnāls vai avīze, atrašanās vidē, kurā lasīšana tiek uzskatīta par baudu, radīs patiku pret lasīšanu. * Lasiet vietā, kur gan jums, gan bērnam ir ērti. * Gan lasīšanas laikā, gan pēc tās pārrunājiet izlasīto. Veltiet laiku, lai apspriestu lasītā jēgu, lai nodrošinātu, ka bērns izprot un iztēlojas. * Ja bērnam ir kāds iemīļots autors vai grāmata, ļaujiet viņam to lasīt vēl un vēl, bet vienlaikus iedrošiniet palasīt arī citu autoru darbus un grāmatas. * Aizvediet bērnu uz bibliotēku, lai bērns saņem savu lasītāja karti, iedrošiniet ikreiz paņemt 5 grāmatas uz mājām. Jo vairāk grāmatu viņš izlasīs, jo vairāk izkops savu literāro gaumi un paplašinās redzesloku. * Izmēģiniet komiksus! Lieliskās ilustrācijas un īsie dialogi ir labs veids, kā ieinteresēt tos bērnus, kuriem lasīšana šķiet garlaicīga. * Dažiem bērniem patiks enciklopēdijas, un ir neskaitāmi daudz grāmatu par kosmosu, dabu vai vēsturi, uzrakstītu viņiem viegli saprotamā valodā. * Izmantojiet e-lasītāju, lai varētu sekot līdzi lasīšanas ātrumam un progresam. Tas atspoguļos jauno lasītāju pūles un motivēs viņus censties. * Audiogrāmatas var palīdzēt bērniem iemīlēt stāstīšanas mākslu, ja viņi vēl nav gatavi paši izlasīt visu grāmatu. * Pārbaudiet bērnu redzi! Varbūt cēlonis, kāpēc viņi nevēlas lasīt, ir vajadzība pēc brillēm. * Ļaujiet bērniem palikt nomodā, cik ilgi vien viņi vēlas, ja viņi gultā lasa grāmatu. Pārvērtiet lasīšanu par apbalvojumu! * Kad bērns ir izlasījis grāmatu, ļaujiet viņam skatīties filmu, pēc tam varat apspriest, kas viņam vislabāk patika un ko viņš būtu vēlējies izmainīt. No angļu val. tulkoja Jolanta Rodionova 12

IZGLĪTĪBA ĀRVALSTĪS Šanhajas skolu galvu reibinošie mērķi BBC ziņojums vēsta, ka Šanhajai ne tikai joprojām ir vislabākie rezultāti matemātikā, lasīšanā un zinātnēs starptautiskajos PISA testos, tā ir aizsteigusies daudz tālāk... Tas ir šokējoši, saka Andreass Šleihers (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvis), aprakstot Šanhajas izglītības sistēmas mērķus. Kas tad padara to tik veiksmīgu? Šleihera kungs, kurš ir šīs ik pēc trīs gadiem notiekošās testēšanas vadītājs, saka, ka Šanhaja ir uzsākusi sistemātisku ilgtermiņa projektu, lai uzlabotu savu izglītības sistēmu, šādi cerot pārveidot arī ekonomiku. Tas ir redzams no ministra līdz pat skolotājam klasē, ka tā ir viņu nākotne, un viņi visi tic, ka izglītība ir lielisks izlīdzinātājs, saka izglītības eksperts Andreass. Lūk, kāpēc viņiem ir svarīgi daudz mācīties. Viņi visi tic, ka izglītība ir lielisks izlīdzinātājs. Nesenā aptaujā noskaidrots, ka skolotājiem Ķīnā ir augstāks statuss nekā jebkur citur pasaulē, un, kā saka A. Šleihers, viņi nebaidās izmantot šo ietekmi. Skolotāji zvana vecākiem vismaz reizi 2 nedēļās, lai pārliecinātos, ka skolēni mājās rūpīgi mācās, skolotāji arī dod padomus bērnu audzināšanā. Šanhajas sistēmai raksturīgi ir tas, ka skolotāji, kad viņi nestrādā klasēs, tiek nepārtraukti izglītoti un testēti. No skolotājiem tiek gaidīts, lai viņi būtu pētnieki tāpat kā ārstiem jābūt zinātniekiem un pētniekiem. Vēl viena veiksmes atslēga labajiem rezultātiem ir pārliecība, ka rezultāti būs tādi. Šanhajas izglītības sistēma nav šķirošanas mehānisms, kurš atļauj vien mazam skaitam veiksmīgāko virzīties pa šauro izglītības taku. Gluži otrādi, tā pieņem, ka vairākums skolēnu gribēs būt un būs veiksmīgi, un no skolotājiem tiek gaidīts, lai viņi to nodrošinātu. Tas nenozīmē, ka tā ir taisnīga sistēma, tā ir saspringta konkurence par labākajiem rezultātiem. Ja kāds ir labāks par citiem, viņam ir lielākas iespējas tāda ir šīs konkurences slēptā ideja. Skolā izdzīvo stiprākie. Intensīvā konkurence nozīmē arī to, ka gandrīz 80% skolēnu ir privātskolotāji. Šanhajā sacensības gars ir gan starp skolēniem, gan skolotājiem. Skolotāji tiek uztverti kā svarīgas personas, bieži vien valdībā nonāk tieši pārstāvji no skolotāju vidus. Ķīnas robežās Šanhaja ir kā tāds izglītības sistēmas uzlabošanas pionieris: izglītības standartu paaugstināšana bija vissvarīgākais mērķis, skolotājiem jāspēj mācīt tā, ka visi gūst labus rezultātus. Skolotāji zvana vecākiem vismaz reizi 2 nedēļās, lai pārliecinātos, ka skolēni mājās rūpīgi mācās, skolotāji arī dod padomus bērnu audzināšanā. Apmēram 80% Šanhajas skolēnu izvēlas gūt arī augstāko izglītību, un tas procentuāli ir krietni vairāk nekā visā pārējā Ķīnā. Notika vēl viena reforma, lai pilnveidotu vietējo universitāšu uzņemšanas sistēmu. Nav viena PISA testa rezultāta visai Ķīnai. Reitingos redzams, kā no citām pilsētām atšķiras Šanhaja un Honkonga. Tas gan nav visas Ķīnas rādītājs, tomēr Šanhaja ir diezgan liela teritorija, pat lielāka nekā atsevišķas valstis, piemēram, Zviedrija, Grieķija un Nīderlande. Domājams, nākamajos PISA testos, kuri notiks 2015. gadā, būs iespējams novērtēt visas Ķīnas sasniegumus. No angļu valodas tulkojusi Jolanta Rodionova. Avots: schoolsimprovement.net 13

SKOLAS PSIHOHOGIĒNA M iera un klusuma brīnumainais spēks Kaspars Bikše, grāmatas Skolas psihohigiēna izglītojamajiem autors, lektors un publicists Vēstulēm un atsauksmēm: kaspars.bikse@gmail.com Iedvesmojošu spēku dod iekšējs miers, jo nesteidzīga iekšēja noskaņa tiek gan uzrunāta, gan saklausīta. Šāds iekšējs spēks paveic lielus darbus. Ikviena skolēna un skolotāja dedzīgākā vēlme ir iekšējs miers, jo visas vēlmes galu galā tiecas uz vienu mērķi dvēseles mieru. Tomass Karlails ir teicis: Klusums ir tā stihija, kurā top diži darbi, bet Konfūcijs savukārt ir paudis, ka dižs gars vienmēr ir mierīgs un kluss. Emersons ir sacījis: Paklusēsim, lai varam sadzirdēt dievus čuk stam. Lai radītu skolā harmonisku dzīvi, kurā ir pozitīva prāta disciplīna, iemācīsimies savaldīt prātu un jūtas. Ja esam pievērsuši domas pozitīvam dzīves mērķim, mūs vairs nesarūgtinās ne skolēni, ne skolotāji, ne nosacījumi, ne arī citas negācijas, ko mēs dēvējam par skolas problēmām. Mierīga un nesteidzīga doma ir mūsu neredzamais spēks, un mēs varam izvēlēties ļaut tam iedvesmot un skolā dāvāt mums mieru, saticību un sekmību. Lai skolas ikdienā tiktu pie miera, izbeigsim visas runas par nesekmību, sliktu uzvedību, savām kaitēm, raizēm un citām bažām par skolas notikumiem. Skolas kņada, nemiers un steiga tikai vairos iekšējo satraukumu un padarīs mūsu stāvokli vēl ļaunāku, tāpēc ka prāts vienmēr izvērš plašumā tieši to, uz ko raugāmies. Attīstās tikai tas, kam pievēršam uzmanību. Tas, kam uzmanību nepievēršam, iznīkst pats no sevis no resursu trūkuma. P atiess iekšējais miers nav iespējams tik ilgi, kamēr no mūsu sirds netiks izdeldētas visas runas par pārspīlētas gribas izraisīto cīņu, neveiksmēm, nesekmību, sliktu uzvedību, bēdām, naidu, aizvainojumu un atriebības alkām. Lai arī cik ļauni pret mums kāds būtu izturējies, lai cik netaisns būtu bijis mūsu klasesbiedrs vai skolotājs, tas viss zaudē nozīmi pēc tam, kad sākam apjaust savus iekšējos miera spēkus, tāpēc izvēlēsimies skolas ikdienu vadīt saskaņā ar saviem pozitīvi izveidotajiem principiem. Skolā ir mīlestības un gudrības princips, bet nav naida un muļķības principa; ir harmonijas princips, bet nav disharmonijas principa; ir prieka princips, bet nav skumju principa. L ai skolas ikdienā panāktu saskaņu un mieru, mums ir jāiedvesmojas, jāatraisās, jākļūst iekšēji mierīgiem. Tikai tad mēs varam cerēt uz mieru ārējā pasaulē. Dažkārt skolēni lieto apreibinošas vielas, lai iegūtu zināmu miera un atbrīvotības izjūtu. Taču šīs vielas, pat ja tās uz laiku rada labsajūtu un labizjūtu, neizraisa pārmaiņas domāšanas veidā, kas būtībā nosaka visu. Kā domāsim, tā dzīvosim. I r galīgi nepieņemami steigā un nemierā sevi nodzīt tiktāl, ka kļūstam nejūtīgi pret saviem iekšējiem procesiem. Veidojas tāds kā apburtais loks. Mēs paši sagādājam sev nesekmību, neveiksmes, disciplīnas pārkāpumus un lieku satraukumu ar veidiem, kā mēs reaģē jam uz citiem skolasbiedriem un skolotājiem. Pēc skolas beigšanas mēs šādi turpinām reaģēt visu savu turpmāko mūžu. Tāpēc par visu svarīgāk ir pastāvīgi atcerēties, ka mūsu iekšējā spēka neizsmeļamais avots slēpjas tikai mūsos pašā, nevis ārējos skolas notikumos, klasesbiedros vai skolotājā. Skolas psiholoģiskā vide ir tikai sekas, nevis cēlonis, tāpēc izmantosim visas savas iztēles un prāta spējas, lai nemierīgās skolas 14

kņadas vidū iegūtu iekšēju mieru. Skolotāji un klasesbiedri vai citi skolas apstākļi var mūs tikai pamudināt uz noteiktu rīcību, taču tikai mēs katrs personīgi esam vienīgie domātāji savā iekšējā pasaulē un tikai mums ir vara noraidīt jebkuras nevēlamas domas, lai kādas tās arī būtu. Tāpēc domās atgūsim iekšējo līdzsvaru. Tikai tur mēs varam dzīvot ārpus laika un telpas. Tur mēs varam būt neievainojami. K atru dienu minūtes piecas vai desmit skolas ikdienā pavadīsim mierīgā apcerē; ērti apsēdīsimies, atbrīvosimies un atslābināsimies; izmetīsim no gal vas visas domas par savu nesekmību, uzvedības pārkāpumiem, naidu, nelabvēlību un apgalvosim: Es piepildu savu sirdi un domas ar mīlestību un labvēlību un dāvāju to visiem, kas vien atrodas šajā skolā! Apturēsim satraukto domu plūdumu. M iers skolas ikdienā pie mums atnāks tikai tad, kad sapratīsim un sev iegalvosim, ka skolotājs mūsos rosina tikai vēlmi pēc labas saskaņas, saskarsmes, sekmības un veiksmes. Draudzīgas domas paveic visu, jo nomierina satrauktās. Mieru mēs radīsim tikai tad, kad būsim brīvi no satrauktajām domām par nesekmību un pārkāpumiem, naida un ļaunatminības. Tāpēc piepildīsim savas domas ar mīlestību, pateicību un labvēlību. Tad ar to piepildīsies arī visa skola. Šī iekšējā no stāja skolas ikdienā radīs mieru un garīgu līdzsvaru. Nomie rināsim satrauktās domas. Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! Kaspars Kaspara Bikšes jaunās programmas skolēnu Ziemassvētku brīvdienās: 1. "Prāta disciplīna" 12 st. brīvlaikā skolotājiem. TĒMAS UN APAKŠTĒMAS 1. Uzmanības koncentrēšanas un noturēšanas stratēģijas un tehnikas. Rīcība baiļu izraisītās situācijās 2. Pašreizējā brīža novērtēšana. Domāšanas ieradumu maiņas algoritms 3. Pārliecības un pašcieņas vairošanas paņēmieni. Uzklausīšanas tehnikas 4. Pacietības menedžments. Prātā paturēšanas paņēmieni un tehnikas 5. Aizrādīšanas, vainošanas un strīda novēršanas menedžments. Emocionālās pašpalīdzības stratēģiju veidošanas principi 6. Prāta nomierināšanas tehnikas. Elpošanas tehnikas 7. Pozitīvas attieksmes veidošanas pamatprincipi. Dusmu pārvarēšana un iekšējā miera veidošana 8. Spriedzes pārvaldīšanas tehnikas un paņēmieni. Emocionālais līdzsvars, to stratēģijas; 9. Atslābināšanās veidi, paņēmieni un tehnikas, spēku atgūšanas pamatprincipi. Neiromuskulārā atslābināšanās 10.Personīgā laika ekonomijas metodes. Mērķa, uzmanības un laika veltīšanas principi 2. Kaspars Bikše izglītojamajiem 1. semestra nogalē organizē savu meistarklasi praktisku interaktīvu spēli Saliedētas klases veidošana, draudzīga līdzās pastāvēšana, līderība un motivācija. Skolēnu ziemas 3. Citas Kaspara Bikšes vadītās lekcijas/treniņnodarbības un praktiskie semināri: * izglītojamo vecākiem Kā pozitīvi sarunāties ar bērnu par izglītības iestādi un dzīvi * izglītojamo tēviem Tēva pozitīvā loma audzināšanas procesos * apvienotais seminārs, kurā piedalās vecāko klašu izglītojamie ar saviem vecākiem Kā dzīvosim tālāk? * apvienotais seminārs, kurā piedalās vecāko klašu izglītojamie kopā ar pedagogiem "Saliedētas klases veidošana, draudzīga līdzāspastāvēšana, sadarbība un motivācija" Pedagogiem: * Izglītojamo uzvedība, tās korekcijas iespējas (A-233) * Pozitīvas domāšanas un pozitīvas attieksmes mācīšanaizglītības iestādē, tās metodoloģiskie aspekti (A- 224) * Mobings izglītības iestādē, tā atpazīšana, tā novēršanaspasākumi (A-224) * Individuāla pieeja darbā ar talantīgajiem bērniem un skolēniem ar mācīšanās traucējumiem (A-16) * Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana izglītības iestādē * (A-88) u.c. Kaspars Bikše, 28320454, kaspars.bikse@gmail.com P.S. Drīzumā tiks izdota Kaspara Bikšes sen gaidītā mācību grāmata izglītojamajiem "Skolas psihohigiēna". 15