Kā reģioniem nopelnīt nākotni?

Kā reģioniem nopelnīt nākotni? Pēteris Strautiņš 219. gada 3. jūnijā

Kāpēc un par ko Šis ir jau otrais Luminor pētījums par reģionu eksportspēju. Ir pieaudzis aptverto uzņēmumu skaits, precizēts novērtējums par lauksaimniecības devumu, iekļauti 218.gada dati. Izvēlētā metode ļauj aptuveni novērtēt, kas veido novadu pilsētu, kā arī to brīvi izvēlētu kombināciju ienākumus no preču un pakalpojumu pārdošanas pārējā Latvijā un pārējā pasaulē. Kā indikators ietekmei uz vietējiem ienākumiem izmantoti algu ienākumi, ko atspoguļo VSAOI. Izvēlētā pieeja un savāktie dati diezgan labi ļauj salīdzināt eksportspēju dažādos reģionos, bet ir mazāk piemēroti Rīgas un pārējās Latvijas salīdzināšanai. Galvenie iemesli: Ierobežotās iespējas šādi novērtēt ienākumus, kurus dod biznesa ārpakalpojumu jeb citu saimnieciskās darbības pakalpojumu (maksājumu bilancē lietotais termins) un sakaru pakalpojumu eksports. Tāpat grūti atrisināma problēma ir vērtējums par ienākumiem, ko saņem galvaspilsētā strādājošie centrālās valdības un uzņēmumu biroju darbinieki, kuru algas finansē visā Latvijā radītā pievienotā vērtība. Īpaši vēršu uzmanību uz to, ka mērķis ir novērtēt nevis dažādu apvidu devumu pārrobežu tirdzniecībā, bet spēju pelnīt naudu ar preču un pakalpojumu pārdošanu pārējā pasaulē, tai skaitā pārējā Latvijā. Tas ietver valsts līdzfinansētu pakalpojumu sniegšanu, tāpēc pētījumā ir ietvertas arī valsts un pašvaldību slimnīcas. 2

Pētījumā aptvertās nozares Nozaru 218. gadā samaksāto VSAOI summa, meur 2 4 6 8 1 Transports (dzelzceļš, ostas, avio) Mežsaimniecība un kokapstrāde Medicīna Programmēšana, info pakalpojumi Metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve Pārtikas pārstrāde un dzērieni Lauksaimniecība un zivsaimniecība Finanšu pakalpojumi Biznesa pakalpojumi Minerāli Ķīmija un farmācija Papīrs un poligrāfija Vieglā rūpniecība Ieguves rūpniecība (kūdra) Atsevišķi citu nozaru uzņēmumi Plastmasa un gumija, cita ražošana 214 218 3

Piebildes par nozarēm Vērtējumi par lauksaimniecību galvenokārt ir balstīti uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apjomu. Nozarē ir daudz mazu uzņēmumi, dati par zemnieku saimniecību maksāto VSAOI apjomu nav pieejami. LIZ dati papildināti ar VSAOI datiem no apakšnozarēm (cūkkopība, putnkopība, dārzeņu audzēšana), kuru darbība ir saistīta ar nelielu LIZ patēriņu. Ieguves rūpniecības dati attiecas uz kūdras ieguvi, kas veido ~4/5 šīs nozares. Apmēram puse pārtikas pārstrādes tirgus ir Latvija. Taču no to pilsētu un novadu skatupunkta, kur tiek ražoti šie produkti, tas gandrīz pilnībā ir eksports, izņemot Rīgā esošos uzņēmumus. «Minerāli» ir nemetālisko minerālu ražošana būvmateriāli un stikla šķiedra. Mašīnbūve šeit ietver arī elektroniku, ja vien tā nav norādīta atsevišķi Papīra ražošana un poligrāfija, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana dažos grafikos ir rādītas atsevišķi, dažos pārskatāmībai apvienota ar nozari «cita ražošana». Biznesa pakalpojumi ietver ļoti plašu uzņēmumu klāstu dalīto pakalpojumu centri, zvanu centri, arhitektūras, zinātniskie, tehniskie, reklāmas un komunikācijas pakalpojumi u.c. Nozare aptver ļoti daudz uzņēmumu, kas darbojas gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Šeit ir atspoguļots relatīvi neliels skaits pārsvarā lielu uzņēmumu, kuri ir izteikti orientēti uz eksportu. Dati par medicīnu aptver valsts un pašvaldību slimnīcas. Tās šeit ir ietvertas, jo lielu daļu to izmaksu galvenokārt sedz centrālā valdība, līdz ar to šie pakalpojumu sniedzēji nodrošina ievērojamu ienākumu plūsmu pilsētām un novadiem. 4

Eksporta nozaru attīstības tempi ir ļoti atšķirīgi Eksporta nozaru VSAOI izmaiņas nozarēs piecu un viena gada laikā, % -2% % 2% 4% 6% 8% 1% 12% Programmēšana, info pakalpojumi Biznesa pakalpojumi Minerāli Papīrs un poligrāfija Plastmasa un gumija, cita ražošana Mežsaimniecība un kokapstrāde Ķīmija un farmācija Medicīna Metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve, elektronika Finanšu pakalpojumi Ieguves rūpniecība (kūdra) Pārtikas pārstrāde un dzērieni Vieglā rūpniecība Transports (dzelzceļš, ostas, avio) 218/214 218/217 5

Preču un pakalpojumu nozaru attīstība ir līdzīga Pētījumā aptverto preču un pakalpojumu uzņēmumu izmaksāto VSAOI summas, meur un izmaiņas 4 +4.4% +1.4% +1.7% +13.4% 35 3 25 2 +5.8% +1.% +11.4% +13.9% Preces 15 Pakalpojumi 1 5 214 215 216 217 218 6

Piemērs nozares struktūras maiņai «jaunais» un «vecais» tranzīts Transporta pakalpojumu eksporta uzņēmumu VSAOI, meur 9 8 7 6 5 4 3 Dzelzceļš un ostas Aviācija 2 1 214 215 216 217 218 7

Metālu ražošanas ķezas nav traucējušas metālapstrādei un mašīnbūvei Metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas uzņēmumu VSAOI, meur 35 3 25 2 15 1 5 Metālapstrāde Mašīnas un iekārtas Elektrotehnika Elektronika Citi transportlīdzekļi Auto daļas Metālu ražošana 214 215 216 217 218 8

Reti kur jaunā un vecā atšķirīgie stāsti iezīmējas tik atšķirīgi kā nozarē C3 citi transportlīdzekļi Citu transportlīdzekļu ražošanas uzņēmumu VSAOI, meur 3.5 3. 2.5 2. Sliežu transports Kuģi 1.5 Jahtas, laivas 1. Droni, lidmašīnas.5. 214 215 216 217 218 9

Nozaru VSAOI maksājumi reģionos kopā un uz iedzīvotāju Reģionu eksporta uzņēmumu samaksātās VSAOI 218. gadā, miljoni EUR Reģionu eksporta uzņēmumu samaksātās VSAOI 218. gadā, EUR uz iedzīvotāju 3 45 25 4 2 35 3 15 25 2 1 15 5 1 5 Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Preces Pakalpojumi Preces Pakalpojumi 1

Starpība starp Rīgu un pārējo Latviju aug Reģionu eksporta uzņēmumu samaksāto VSAOI pieaugums % (kreisā ass) un pieaugums EUR uz iedzīvotāju (labā ass) 214-218. gadā 6% 5% 4% 3% 2% 1% % Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale LATVIJA Pieaugums EUR uz iedzīvotāju Pieaugums % 2 18 16 14 12 1 8 6 4 2 11

Novados eksporta ienākumu atšķirības mērāmas desmitos reižu Eksporta nozaru VSAOI uz iedzīvotāju 217.gadā visās pilsētās un novados, EUR 16 14 12 1 8 6 4 Latvija vidēji 2 12

Šādi tas izskatās uz kartes Pilsētu un novadu eksporta aktivitātes karte 218. gadā 13

Eksporta aktivitāte un algas mediāna 217. gada pilsētu un novadu eksporta aktivitātes karte un mediānas algu līmenis pilsētās un pagastos 14

Gandrīz visas lielās pilsētas ir vismaz tuvu Latvijas vidējam Eksporta nozaru VSAOI uz iedzīvotāju 218. gadā lielajās pilsētās, EUR 6 5 4 Latvija vidēji Pakalpojumi 3 Preces 2 1 Valmiera Ventspils Rīga Liepāja Daugavpils Jelgava Rēzekne Jēkabpils Jūrmala 15

Ir novadi, kuros zāģē, urbj un slīpē. Ir novadi, kuros dzīvo un atpūšas. Eksporta nozaru VSAOI uz iedzīvotāju 218. gadā 3 lielākajos novados, izņemot Mārupi, EUR 7 6 5 4 Latvija vidēji Pakalpojumi 3 2 Preces 1 16

Ir ātri un ir lēni novadi un pilsētas 3 lielākās pašvaldības pēc iedzīvotāju skaita, ienākumu pieaugums % un EUR uz iedzīvotāju 214. - 218. gadā 1% 8% 7 6 5 6% 4 4% 2% 3 2 1 Latvija vidēji % Pieaugums EUR Pieaugums % 17

Stiprajiem ir vieglāk ātri augt Eksporta uzņēmumu samaksāto VSAOI uz vienu iedzīvotāju pieaugums 214. -218. gadā 3 straujāk augošajās pašvaldībās, izņemot Mālpils un Mārupes novadu, EUR Mālpils: +746 Mārupe: +657 3 25 2 15 1 5 18

Dalīsim Latviju šādi? Eksporta nozaru VSAOI uz iedzīvotāju 218.gadā VARAM reformas projekta rajonos 19

Kontrasti joprojām būs ļoti lieli Eksporta uzņēmumu VSAOI uz iedzīvotāju 218.gadā VARAM reformas projekta rajonos, izņemot Mārupi, EUR 6 5 4 3 Pakalpojumi 2 Preces 1 2

Šādi izskatītos jauno teritoriju kopējā eksporta jauda Eksporta uzņēmumu VSAOI summa 218. gadā VARAM reformas projekta rajonos, meur 35 3 25 2 15 Pakalpojumi 1 Preces 5 21

Tas pats, tikai bez Rīgas Eksporta uzņēmumu VSAOI summa 218. gadā VARAM reformas projekta rajonos, atskaitot Rīgu, meur 5 45 4 35 3 25 Pakalpojumi 2 15 Preces 1 5 22

Topošo rajonu eksporta dinamika piecos gados Eksporta ieņēmumu izmaiņas 214.-218. gadā % un EUR 1% 9% 8% 7% 6% 5% 4% 3% 2% 1% % 5 45 4 35 3 25 2 15 1 5 Izmaiņas EUR, labā ass Izmaiņas, %, kreisā ass 23

Atšķiras ne tikai eksporta lielums, bet arī saturs Eksporta nozaru struktūra reģionos 218 un 214 % 1% 2% 3% 4% 5% 6% 7% 8% 9% 1% Rīga 214 Rīga 218 Pierīga 214 Pierīga 218 Vidzeme 214 Vidzeme 218 Kurzeme 214 Kurzeme 218 Zemgale 214 Zemgale 218 Latgale 214 Latgale 218 Lauk- un zivsaimniecība Ieguves rūpniecība Pārtika un dzērieni Vieglā rūpniecība Meža nozare Ķīmija un farmācija Minerāli Mašīnbūve + Cita ražošana Transports IT, biznesa un finanšu pak. Tūrisms Medicīna 24

Paskatīsimies no otras puses kāda ir reģionu daļa nozarēs? Reģionu daļa nozarēs, % % 1% 2% 3% 4% 5% 6% 7% 8% 9% 1% Lauk- un zivsaimniecība Ieguves rūpniecība Pārtika Dzērieni Vieglā rūpniecība Meža nozare Poligrāfija un papīrs Plastmasa un gumija Ķīmija Farmācija Minerāli Metāli un mašīnbūve Elektronika Cita ražošana Transports IT Biznesa pakalpojumi Finanšu pakalpojumi Tūrisms Medicīna Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale 25

Eksporta struktūra jaunajos rajonos Eksporta nozaru struktūra, % 218. gada summas Ādažu Aizkraukles Alūksnes Balvu Bauskas Cēsu Daugavpils Dobeles Gulbenes Jēkabpils Jelgavas Jūrmala Krāslavas Kuldīgas Ķekavas Liepājas Limbažu Līvānu Ludzas Madonas Mārupes Olaines Ogres Preiļu Rīga Rēzeknes Salaspils Saldus Siguldas Smiltenes Talsu Tukuma Valmieras Valkas Ventspils % 1% 2% 3% 4% 5% 6% 7% 8% 9% 1% Lauk- un zivsaimniecība Ieguves rūpniecība Pārtika un dzērieni Vieglā rūpniecība Meža nozare Ķīmija un farmācija Minerāli Mašīnbūve + Cita ražošana Transports IT un biznesa un finanšu pak. Tūrisms Medicīna 26

Ir lauku, mežu un dzelžu rajoni Vadošās eksporta nozares VARAM reformas piedāvājuma rajonos 27

Reģionu ekonomiku personības 28

Rīgai gods pakalpot Eksporta uzņēmumu VSAOI Rīgā 214. 218.gadā, EURm Eksporta uzņēmumu devums izaugsmē Rīgā 214. 218.gadā, EURm 12 Transports; 3. Ķīmija un farmācija; 3.6 Tūrisms; 2. CITI; 1.4 1 IT, biznesa un finanšu pak. Pārtika un dzērieni; 4.7 8 Medicīna Transports Cita ražošana; 5.1 6 Metāli, mašīnas, elektronika Meža nozare Meža nozare; 5.6 Pārtika un dzērieni 4 Cita ražošana Ķīmija un farmācija Metāli, mašīnas, elektronika; 6.9 2 Tūrisms 214 215 216 217 218 CITI Medicīna; 16.1 IT, biznesa un finanšu pak.; 59.2 29

Pierīga ir ļoti daudzveidīga Eksporta uzņēmumu VSAOI Pierīgā 214. 218.gadā, EURm Eksporta uzņēmumu devums izaugsmē Pierīgā 214. 218.gadā, EURm 3 25 2 Transports Meža nozare Pārtika un dzērieni Metāli, mašīnas, elektronika Lauk- un zivsaimniecība; 1.63 Ķīmija un farmācija; 3.33 Vieglā rūpniecība; 1.11 Medicīna; 1.63 Tūrisms; 1.5 Ieguve;.18 Transports; 7.19 Cita ražošana 15 Ķīmija un farmācija Minerāli IT, biznesa un finanšu pak. IT, biznesa un finanšu pak.; 3.41 Meža nozare; 7.13 1 Lauk- un zivsaimniecība Medicīna Cita ražošana; 3.68 5 Vieglā rūpniecība 214 215 216 217 218 Tūrisms Ieguve Minerāli; 4.43 Pārtika un dzērieni; 4.67 Metāli, mašīnas, elektronika; 5.48 3

Vidzeme kļūst arvien zaļāka Pētījumā aptverto eksporta nozaru uzņēmumu maksātās VSAOI Vidzemē 214. 218.gadā, EURm Eksporta uzņēmumu devums izaugsmē Vidzemē 214. 218.gadā, EURm 2 Meža nozare Minerāli Pārtika un dzērieni Metāli, mašīnas, elektronika; 1.42 Ieguve;.72 CITI ;.42 15 Lauk- un zivsaimniecība Medicīna Medicīna; 1.87 Meža nozare; 8.3 1 Metāli, mašīnas, elektronika Lauk- un zivsaimniecība; 1.38 Ieguve 5 Transports Pārtika un dzērieni; 1.97 CITI Minerāli; 2.53 214 215 216 217 218 31

Kurzeme kļūst metāliska Pētījumā aptverto eksporta nozaru uzņēmumu maksātās VSAOI Kurzemē 214. 218.gadā, EURm Eksporta uzņēmumu devums izaugsmē Kurzemē 214. 218.gadā, EURm 18 Transports 16 14 12 Metāli, mašīnas, elektronika Meža nozare Lauk- un zivsaimniecība Medicīna Minerāli; 1.87 IT, biznesa un finanšu pak.; Vieglā.6 rūpniecība; 1.21 Ieguve;.51 CITI;.18 Metāli, mašīnas, elektronika; 6. 1 Cita ražošana Vieglā rūpniecība Lauk- un zivsaimniecība; 1.94 8 Pārtika un dzērieni 6 4 2 214 215 216 218 218 Minerāli Ieguve IT, biznesa un finanšu pak. Ķīmija un farmācija Tūrisms Medicīna; 2.84 Cita ražošana; 3.78 Meža nozare; 5.19 32

Zemgale balstās uz dabas resursiem Pētījumā aptverto eksporta nozaru uzņēmumu maksātās VSAOI Zemgalē 214. 218.gadā, EURm Eksporta uzņēmumu devums izaugsmē Zemgalē 214. 218.gadā, EURm Ķīmija un farmācija;.4 CITI ;.2 16 14 12 Meža nozare Lauk- un zivsaimniecība Metāli, mašīnas, elektronika Medicīna Cita ražošana; 1.5 Ieguve; 1.1 Medicīna; 2.8 Meža nozare; 5.5 1 Pārtika un dzērieni 8 Transports 6 Cita ražošana Ieguve 4 2 214 215 216 217 218 Vieglā rūpniecība Ķīmija un farmācija Minerāli Pārtika un dzērieni; 3.1 Lauk- un zivsaimniecība ; 3.2 Metāli, mašīnas, elektronika; 3.2 33

Liela daļa Latgales eksporta ir nozares, kurās tā nav likteņa noteicēja Pētījumā aptverto eksporta nozaru uzņēmumu maksātās VSAOI Latgalē 214. 218.gadā, EURm Eksporta uzņēmumu devums izaugsmē Latgalē 214. 218. gadā, EURm 18 16 14 12 Transports Medicīna Metāli, mašīnas, elektronika Pārtika un dzērieni Minerāli;.4 IT, biznesa un finanšu pak.;.4 CITI;.1 Transports; - 1.6 Metāli, mašīnas, elektronika; 4.8 1 Lauk- un zivsaimniecība Vieglā rūpniecība;.7 8 Meža nozare Vieglā rūpniecība Lauk- un zivsaimniecība; 1. 6 Ieguve 4 Minerāli Meža nozare; 2. 2 214 215 216 217 218 Tūrisms IT, biznesa un finanšu pak. Pārtika un dzērieni; 2.6 Medicīna; 4.8 34

Ekonomikas lauka novērotāja piezīmes Latvijas reģionu ekonomikas ir ļoti atšķirīgas un pēdējo piecu gadu laikā tās kļuvušas drīzāk atšķirīgākas nevis līdzīgākas Rīgā un tās tuvākajā apkārtnē augusi pakalpojumu, citur preču loma Straujākais eksporta kāpums bijis galvaspilsētas reģionā Reģionu reforma noteikti ir vajadzīga, bet būtu optimistiski cerēt, ka visas tās rezultātā izveidotās pašvaldības būs ļoti spēcīgas Novadi ar zemu eksporta ienākumu līmeni un izaugsmei nelabvēlīgu ekonomikas struktūru diemžēl mēdz būt vieni un tie paši Spēcīgākie novadi mēdz atrasties lielo pilsētu tuvumā Ļoti krasi atšķiras eksporta nozaru maksāto algu kāpums pārskata periodā Nevar vienotas attīstības stratēģijas visām vietām Latvijā, galvenais attīstības virzītājs var būt gan «balto apkaklīšu» pakalpojumi, gan mašīnbūve, gan kokapstrāde 35

Pētījumā aptverto uzņēmumu skaits kopā 1575 Lauk - un zivsaimniecība* 69 Ieguve 37 Pārtika 212 Dzērieni 24 Vieglā rūpniecība 16 Meža nozare 39 Poligrāfija un papīrs 49 Plastmasa un gumija 34 Ķīmija 4 Farmācija 16 Minerāli 33 Metālapstrāde un mašīnbūve 226 Elektronika 32 Cita ražošana 9 Transports 119 IT un info pakalpojumi 85 Biznesa pakalpojumi 25 Finanses 1 Tūrisms 95 Medicīna 42 Čitu nozaru uzņēmumi 3 * Lauksaimniecības vērtējumi galvenokārt balstīti uz datiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemi 36

Paldies par uzmanību!