KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS PAR SABIEDRISKO APSPRIEŠANU SAISTĪBĀ AR NOVĒRTĒJUMU LĪDZ 2020

KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS PAR SABIEDRISKO APSPRIEŠANU SAISTĪBĀ AR NOVĒRTĒJUMU LĪDZ 2020. GADAM SPĒKĀ ESOŠAJAI ES PROGRAMMAI ATTIECĪBĀ UZ ROMU INTEGRĀCIJAS VALSTS STRATĒĢIJĀM 1. Ievads Šajā pielikumā sniegts pārskats par visām darbībām, kas veiktas ar ieinteresētajām, sagatavojot starpposma novērtējumu līdz 2020. gadam spēkā esošajai Eiropas Savienības (ES) programmai attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām (RIVS). Kā izklāstīts novērtējumam sagatavotajā apspriešanās stratēģijā, ar ieinteresētajām veiktās apspriešanās vispārīgais mērķis bija savākt ieinteresēto personu viedokļus par: sasniegtajiem rezultātiem un problēmām, kas radās ES programmas īstenošanas piecos gados tādās galvenajās jomās kā izglītība, nodarbinātība, veselības aprūpe, mājokļi un diskriminācija; Eiropas un valstu politikas, juridisko un finansēšanas instrumentu saskaņotību, nozīmību un efektivitāti. Ar ieinteresētajām veiktās apspriešanās īpašais mērķis bija iegūt mērķorientētas atsauksmes par: šīs ES programmas pielietojumu un rezultātiem; to Eiropas politikas, juridisko un finansēšanas instrumentu pielietojumu, ietekmi un saskaņotību, kas ieviesti romu integrācijas atbalstīšanai; RIVS un vispārējās politikas īstenošanas ietekmi uz romiem. Apspriešanās stratēģijā norādīts, ka ieinteresēto personu viedokļi ir jānodrošina, veicinot mērķorientētas apspriešanās ar ieinteresētajām un organizējot atklātu sabiedrisko apspriešanu (). Apspriešanās ar ieinteresētajām, kas galu galā tika īstenotas novērtējuma ietvaros, ietvēra abas šīs darbības. Ar ieinteresētajām notikušās apspriešanās galīgie veidi ir šādi:, kurā iekļauts jautājumu kopums daudzām ieinteresēto personu grupām; mērķorientētas apspriešanās ar ieinteresētajām, kas notika interviju veidā ar dažādām ieinteresēto personu grupām no dalībvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītām valstīm; tiešsaistes aptauja, kas īpaši vērsta uz nevalstiskajām organizācijām (NVO); šī aptauja ļāva ietvert to NVO viedokļus, kas dalībvalstīs iesaistītas romu integrācijas jomā, jo to ieskati, iespējams, netika atbilstoši atspoguļoti, izmantojot citas plānotās apspriešanās metodes; darbseminārs, kurā piedalījās daudzi ieinteresētās personas ar ekspertu zināšanām, lai izskatītu ārējā novērtējuma pētījuma provizorisko konstatējumu dažādas dimensijas. 1

Turpmākajā tabulā apkopots to ieinteresēto personu loks, kas novērtējuma ietvaros iesaistītas apspriešanā atbilstīgi apspriešanās stratēģijai. 10. tabula. Ieinteresētās personas veids un datu vākšanas metode Ieinteresētās personas veids Valstu kontaktpunkti romu jautājumos Ieinteresētās personas, kas pārstāv valsts, vietējās, reģionālās un municipālās iestādes un citas publiskas vai jauktas struktūras, piemēram, sociālos dienestus, mājokļu, veselības aprūpes, izglītības pakalpojumu sniedzējus Nevalstisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju (ES jumta organizāciju un organizāciju, kas darbojas dalībvalstīs valsts/reģionālā/vietējā līmenī) pārstāvji To starptautisko organizāciju un institūciju pārstāvji, kas darbojas romu integrācijas jomā ES valstīs un/vai paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs Pētniecības un akadēmisko iestāžu pārstāvji Eiropas līmeņa eksperti, kas regulāri interesējas par romu integrācijas jautājumiem ES un trešo valstu iedzīvotāji, tostarp romu kopienu locekļi Datu vākšanas metode NVO aptauja To organizāciju pārstāvji, kas pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas Uzņēmumu un profesionālo apvienību pārstāvji 2. Apspriešanās darbību pārskats Lai gan tika uzrunāti visi 10. tabulā iekļautie ieinteresēto personu veidi, uzņēmumu un profesionālo apvienību organizāciju pārstāvji nepiedalījās. Ar citām ieinteresēto 2

personu grupām izdevās sekmīgi sazināties, izmantojot iepriekš minētās datu vākšanas metodes 1. 2.1. Atklāta sabiedriskā apspriešana Komisijas veiktās mērķis bija apkopot šo ieinteresēto personu viedokļus par ES programmas sasniegumiem un problēmām laikposmā no 2011. gada līdz 2016. gadam, lai noteiktu konkrētas jomas, kas jāizvirza par prioritāti atlikušajā īstenošanas periodā. Turklāt šajā tika izvērtētas dažādas Eiropas un valstu politikas jomas, kā arī tiesību un finansēšanas instrumenti, kas līdz šim tika izmantoti romu integrācijai. aptaujas anketā 2 bija 16 jautājumi 3, kas ietvēra: ievadjautājumus par pašu respondentu; vispārīgus jautājumus par sociālo atstumtību un diskrimināciju, kā arī gaidām attiecībā uz turpmākajām prioritārajām jomām Eiropas un valsts līmenī. Šim jautājumu kopumam nebija vajadzīgas īpašas zināšanas par Eiropas vai valsts instrumentiem, kurus izmanto romu iekļaušanas veicināšanai; konkrētus jautājumus par: i) Eiropas un valstu pūliņiem romu iekļaušanas jomā, ii) attiecīgajām politikas tendencēm, iii) sasniegumiem un problēmām, kas attiecas uz ES programmu un RIVS, un iv) konkrētiem pasākumiem, kas veikti četrās galvenajās politikas jomās izglītībā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un mājokļu jomā. Šī tiešsaistes Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē ilga no 2017. gada 19. jūlija līdz 2017. gada 25. oktobrim. Kopumā aptaujā tika saņemtas 240 atbildes 4. 165 atbildes tika saņemtas no organizācijām, savukārt 75 atbildes bija no privāt. No minētajām 165 organizācijām 106 organizācijas norādīja, ka tās pārstāv NVO vai ideju laboratorijas, 44 organizācijas pārstāvēja valsts pārvaldi un 15 organizācijas sniedza atbildes citu organizāciju (piemēram, līdztiesības veicināšanas struktūru) vārdā. No 240 respondentiem 202 respondenti norādīja savu tautību, proti, 91 respondents identificēja sevi kā romu un 111 respondenti kā citas tautības pārstāvjus. Turklāt ietvaros tika saņemti 28 nostājas dokumenti. Lielākā daļa no tiem bija no NVO, lai gan dokumentus iesniedza arī ANO aģentūras, augstskolas un Pasaules Veselības organizācija. Dažos dokumentos bija īpaši pielāgotas atbildes, savukārt citi bija pētījumu vai interešu pārstāvēšanas dokumenti, kas datēti jau ar 2010. gadu. 2.2. 1 Nav iespējams noskaidrot, vai tika sasniegti to organizāciju pārstāvji, kuras pārstāv baznīcas un reliģiskās kopienas, jo identitātes kategorijas bija: nevalstiskā organizācija, valsts pārvaldes iestāde, uzņēmums, darba devēju organizācija, arodbiedrība, apvienība, akadēmiskā/pētniecības/ideju laboratorijas iestāde un cita. 2 Tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas veidlapa tika publicēta vietnē EU Survey: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/evaluationeuframeworkforrivs?surveylanguage=lv. 3 Visi jautājumi bija fakultatīvi, izņemot tos, kas attiecās uz pašidentifikāciju. 4 Šīs apspriešanas rezultāti ir publicēti Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē un pieejami šādā adresē: https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-evaluation-eu-framework-national-roma-integrationstrategies-2020_lv. 3

Dalībvalstīs un paplašināšanās procesā iesaistītās valstīs tika veiktas intervijas ar virkni attiecīgo ieinteresēto personu. Veiktās interviju veida apspriešanās tika iedalītas trīs grupās: 138 intervijas ar ieinteresētajām (valstu kontaktpunktiem romu jautājumos, nodarbinātības, mājokļu, izglītības un veselības ministriju ierēdņiem, NVO, līdztiesības veicināšanas struktūrām, reģionālajām iestādēm, ekspertiem) no 11 dalībvalstīm, kas tika izraudzītas valsts analīzes pētījumiem 5 ; 53 intervijas ar ieinteresētajām (valstu kontaktpunktiem romu jautājumos, nodarbinātības, mājokļu, izglītības un veselības ministriju ierēdņiem, NVO) no 16 dalībvalstīm, kas netika izraudzītas valsts analīzes pētījumiem 6 ; 10 intervijas ar ieinteresētajām no trīs paplašināšanās procesā iesaistītām valstīm (Serbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Bosnijas un Hercegovinas). Galīgais intervēto ieinteresēto personu skaits bija mazāks nekā sākotnēji paredzētais skaits, jo ne vienmēr bija iespējams organizēt interviju ar visām ieinteresētajām 7. Galvenie iemesli tam bija šādi: i) dažas no apzinātajām ne tikai nevarēja piedalīties intervijā, bet arī nevarēja ieteikt citu iespējamu kontaktpersonu, kas varētu tās aizstāt, ii) dažas personas pārtrauca atbildēt un iii) citas personas neatbildēja uz sākotnējo aicinājumu sniegt interviju. Papildus iepriekš minētajām intervijām astoņas intervijas notika ar ekspertiem, kas darbojas Eiropas vai starptautiskā līmenī 8. 2.3. NVO aptauja Mērķorientēta tiešsaistes aptauja tika sākta 2018. gada 16. janvārī un ilga līdz 23. februārim ar mērķi dot NVO papildu iespēju iesniegt apsvērumus. Tā tika uzskatīta par svarīgu, jo ne visās valstīs NVO piedalījās turpmāk izklāstītajās mērķorientētajās apspriešanās ar ieinteresētajām. Šajā aptaujā tika saņemtas 65 pilnas atbildes. Aptaujas respondenti pārstāvēja 19 dalībvalstis, un lielākā daļa respondentu bija no Grieķijas, Slovēnijas un Zviedrijas (katra dalībvalsts atsevišķi veidoja 13 % no visiem respondentiem). Ievērojama daļa organizāciju (47 %) ziņoja, ka tās darbojas valsts līmenī, savukārt 16 % respondentu pārstāvēja reģionāla līmeņa organizācijas, 17 % kopienas vai vietēja līmeņa organizācijas un 14 % starptautiskas organizācijas. Aptaujas jautājumos tika ietverti 24 jautājumi ar atbilžu variantiem, kas organizēti saskaņā ar dažādiem pētījumā aplūkotiem vērtēšanas kritērijiem, proti, nozīmības, saskaņotības, efektivitātes, objektivitātes, koordinācijas, lietderības, ilgtspējības un ES pievienotās vērtības kritēriju. Tos veidoja apgalvojumi, attiecībā uz kuriem respondentiem bija jānorāda, vai viņi tiem piekrīt / nepiekrīt / ne piekrīt, ne nepiekrīt / viņiem nav konkrēta viedokļa / viņi nezina. 5 AT, BG, CZ, ES, EL, FR, FI, IT, HU, SK un RO. 6 BE, CY, DE, DK, EE, IE, HR, LV, LT, LU, NL, PL, PT, SE, SI un UK. 7 Bija paredzēts, ka varētu notikt 64 telefoniskas intervijas ar ieinteresētajām no 16 dalībvalstīm, uz kurām neattiecās valsts analīzes pētījums, un paplašināšanās procesā iesaistītām valstīm, savukārt līdz 20 intervijām varētu notikt katrā no 11 dalībvalstīm, uz kurām attiecās valsts analīzes pētījumi. 8 Bija paredzēts, ka interviju varētu sniegt 10 Eiropas vai starptautiska līmeņa ieinteresētās personas, tomēr, neraugoties uz vairākkārtīgiem pūliņiem, bija iespējams intervēt tikai astoņas personas. 4

2.4. tika organizēts Eiropas Komisijas mītnē Briselē 2018. gada 15. martā. Darbseminārā piedalījās 88 dalībnieki, kas apsprieda novērtējuma provizoriskos konstatējumus. deva dalībniekiem iespēju konkrētāk atbildēt uz konstatējumiem par ES programmas efektivitāti, ES pievienoto vērtību, nozīmību un saskaņotību. Darbsemināra dalībnieki pārstāvēja plašu ieinteresēto personu loku. Piedalījās 29 valstu kontaktpunkti romu jautājumos (VKRJ) (no ES dalībvalstīm un paplašināšanās procesā iesaistītām valstīm), 28 NVO vai pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, 14 Eiropas Komisijas pārstāvji, četri starptautisko organizāciju pārstāvji, divi Eiropas Parlamenta pārstāvji, viens Pamattiesību aģentūras pārstāvis, viens Eiropas Līdztiesības veicināšanas struktūru tīkla (Equinet) pārstāvis un deviņi ICF/Milieu novērtējuma grupas dalībnieki. 3. Metodika 3.1. Atklāta sabiedriskā apspriešana Aptaujas datus Komisija lejupielādēja programmas Excel formātā un apstrādāja, izmantojot vairākas Excel funkcijas tabulas, joslu diagrammas, filtrus un salīdzinošās tabulas. Analītiskais darbs bija saistīts ar rezultātu sadalījumu pēc: respondentu veidiem (iedzīvotāji vai organizācijas); organizāciju veidiem (valsts pārvaldes iestādes, NVO / ideju laboratorijas, citas); romu vai citas tautības izcelsmes (t. i., respondenti, kuri identificējas kā romi, vai respondenti, kuri identificējas kā citas tautības pārstāvji); šādām valstu kopām ES-15, ES-13, paplašināšanās procesā iesaistītās valstis. Atsevišķa aptaujas rezultātu analīze tika veikta piecām valstīm ar samērā lielām romu kopienām Bulgārijai, Čehijai, Rumānijai, Slovākijai un Ungārijai. Rezultātus sadalīja, pamatojoties uz iepriekš minētajām iezīmēm, lai noteiktu visas atšķirības, kas pastāv konkrētu respondentu kategoriju vai konkrētu valstu (grupu) attieksmē vai viedokļos. Ziņojumu, kurā analizēti rezultāti, kā atsevišķu galīgo dokumentu Komisijai iesniedza ārējs līgumslēdzējs. 3.2. Ieinteresētās personas tika izraudzītas atkarībā no pārstāvētās organizācijas vai institūcijas veida pēc provizoriskas atlases, kas saskaņota sākotnējā ziņojuma līmenī. Katrai attiecīgajai valstij bija obligāti jākonsultējas ar VKRJ pārstāvi 9. Citas intervēto ieinteresēto personu kategorijas bija šādas līdztiesības veicināšanas struktūras, valsts vai reģionāla līmeņa pārvaldes iestāžu pārstāvji (kas nodarbojas ar veselības, nodarbinātības, izglītības, mājokļu un nelikumīgas tirdzniecības jautājumiem) un NVO. Katram no 11 valsts analīzes pētījumiem vietējie valsts korespondenti veica ieinteresēto personu sākotnēju analīzi, lai noteiktu arī vietējo pašvaldību pārstāvjus, kas ir atbildīgi 9 Kontaktus nodrošināja Komisija. 5

par četrām politikas jomām. Viss to ieinteresēto personu saraksts, ar kurām jāapspriežas katrā valstī, tika saskaņots ar starpdienestu koordinācijas grupu. Visas mērķorientētās apspriešanās laikā saņemtās atbildes tika apstrādātas, izmantojot kvalitatīvās datu analīzes programmatūru NVivo 10. Interviju pamatnostādnēm, kas tika izmantotas, lai sekmētu atsevišķas apspriešanās, bija īpaša struktūra, saskaņā ar kuru konkrēti jautājumi tika sagrupēti kopā atbilstīgi aplūkojamajiem vērtēšanas kritērijiem. Tas nozīmēja, ka kopumā interviju atbildes, izmantojot programmatūru NVivo, varēja efektīvi analizēt atbilstīgi katram vērtēšanas kritērijam, lai nošķirtu tās atbildes, kas attiecas uz šiem vērtēšanas kritērijiem. 3.3. NVO aptauja Tika sagatavots saraksts ar 135 valstu NVO no visas ES un 15. janvārī visām šīm NVO nosūtīta aptaujas anketa. VKRJ arī tika aicināti izplatīt šo aptaujas anketu. NVO aptaujā tika ietverta virkne jautājumu ar atbilžu variantiem. Saņemtie dati parādīja to, cik daudz cilvēku atbildēja uz katru jautājumu, un to respondentu procentuālo daļu, kas atbildēja uz konkrētu jautājumu. Atbildes saturs tika pievienots katram vērtēšanas kritērijam. 3.4. Darbseminārā tika izklāstīti provizoriskie novērtējuma konstatējumi un dota iespēja dalībniekiem sniegt atsauksmes, jo īpaši par konkrētajiem vērtēšanas kritēriju jautājumiem attiecībā uz efektivitāti, ES pievienoto vērtību, nozīmību un saskaņotību. Šīs atsauksmes tika sniegtas atklātā diskusijā, kuru vadīja novērtējuma grupas dalībnieki. Tāpat darbseminārā dalībnieki tika aicināti atklāti apmainīties ar ieteikumiem vai sūtīt tos rakstiski vēlāk. 4. Ar ieinteresētajām veiktās apspriešanās rezultāti par katru darbību un kā tie tika iekļauti novērtējumā Apspriešanās darbību rezultāti tika izmantoti atbilstīgi novērtējuma sistēmai, kas saskaņota sākotnēja ziņojuma līmenī. Attiecībā uz katru novērtējuma jautājumu novērtējuma sistēmā tika paskaidrots, kura no apspriešanās darbībām varētu būt svarīga datu vākšanai. 4.1. Atklāta sabiedriskā apspriešana () Viss to rezultātu kopsavilkums, kas iegūti šajā, tika publicēts tīmekļa vietnē EUROPA 11. Konstatējumi ir šādi: pārliecinošs vairākums respondentu (no 86 % līdz 95 % atkarībā no tematiskās jomas) piekrita, ka mērķorientēti valsts intervences pasākumi ir nepieciešami tādās jomās kā diskriminācija, nodarbinātība, izglītība, mājokļi un veselības aprūpe 12 ; 10 https://en.wikipedia.org/wiki/nvivo. 11 rezultāti pieejami vietnē https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-evaluation-eu-frameworknational-roma-integration-strategies-2020_lv. 12 ES pievienotā vērtība. 6

vairums respondentu (gandrīz 60 %) uzskatīja, ka ES ir būtiska nozīme valsts, reģionālo un vietējo iestāžu atbalstīšanā, jo vienas pašas tās nevar efektīvi uzlabot romu situāciju 13 ; respondenti konsekventi norādīja, ka gan ES iestādēm, gan dalībvalstu iestādēm ir jāsadarbojas, lai izstrādātu pasākumus romu iekļaušanas uzlabošanai. Viņi uzskatīja, ka ES lomai ir jābūt lielākai par valsts iestāžu lomu: i) Eiropas nediskriminācijas un rasisma apkarošanas tiesību aktu uzraudzībā un ieviešanā, un ii) nosacījumu noteikšanā piekļuvei finansējumam, padarot to atkarīgu no vērienīgas politikas izstrādes un īstenošanas romu jautājumā 14 ; tiek gaidīts, ka valstu iestādes uzņemsies lielāku lomu tādos pasākumos kā: i) kopienas veidošana starp romiem un citu tautību pārstāvjiem, ii) nediskriminācija, iii) valsts amatpersonu apmācība jautājumā par to, kā panākt romu iekļaušanu, iv) romu vēstures un kultūras iekļaušana skolu mācību programmās un v) politikas norādījumu nodrošināšana iestādēm 15. respondentu norādītās galvenās problēmas bija šādas: i) nepietiekama romu iekļaušanas ietveršana citās politikas jomās un instrumentos gan Eiropas, gan valstu līmenī, ii) pieaugošā diskriminācija un pret romiem vērsts noskaņojums, jo īpaši Eiropas līmenī, un iii) nepietiekams finansējums, kas piešķirts romu iekļaušanai valsts līmenī 16 ; attiecībā uz Eiropas un valstu līmenī ierosinātajām prioritātēm respondenti apstiprināja, ka sekmīgām romu iekļaušanas stratēģijām jābūt visaptverošām. Nepārprotama prioritāte izrādījās izglītības pieejamība (67 % Eiropas līmenī un 76 % valstu līmenī), savukārt vismaz viena trešdaļa respondentu gan Eiropas, gan valstu līmenī izraudzījās par prioritāti nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu pieejamību, diskriminācijas apkarošanu un pret romiem vērsta noskaņojuma novēršanu 17. 4.2. Kā iepriekš paskaidrots, mērķorientētas apspriešanās ar ieinteresētajām veidoja 201 18 intervija. Atbildes uz intervijām bija tik daudzas un dažādas un aptvēra tik plašu ģeogrāfisko darbības jomu, ka apkopot visus rezultātus šajā ziņojumā faktiski nav iespējams. Tomēr šo ieinteresēto personu mērķorientēto interviju rezultāti ir pilnībā atspoguļoti ārējā novērtējuma pētījumā 19 un šajā Komisijas dienestu darba dokumentā, izmantojot šādas atsauces uz avotiem: 11. tabula. Atsauces uz avotiem Avota veids Intervijas Atsauces kods Dalībvalsts kods, kuram seko numurs, kas norāda konkrēto interviju, uz kuru dota 13 ES pievienotā vērtība. 14 Koordinācija; ES pievienotā vērtība. 15 Koordinācija. 16 Efektivitāte. 17 Nozīmība. 18 Ietver 138 apspriešanās ar ieinteresētajām no 11 dalībvalstīm, uz kurām attiecās valsts analīzes pētījums, 53 apspriešanās ar ieinteresētajām no 16 dalībvalstīm, uz kurām neattiecās valsts analīzes pētījums, un 10 apspriešanās ar ieinteresētajām no paplašināšanās procesā iesaistītām valstīm. 19 Pēc publicēšanas norādīt saiti uz ārējā novērtējuma pētījumu. 7

Atklāta sabiedriskā apspriešana Valsts analīzes pētījumi Nevalstisko organizāciju aptauja Ieinteresēto personu darbseminārs atsauce. Viss interviju kodu saraksts ir pieejams atsevišķā dokumentā. Piemēram, UK1. ES līmeņa intervijas tiek saīsinātas kā EU-1, EU-2 utt. Paplašināšanās procesā iesaistītas valsts intervijas tiek kodētas kā WB1, WB2 utt. CS-[valsts kods], piemēram, CS-SK attiecas uz Slovākijas valsts analīzes pētījumu. NVO aptauja 4.4. NVO aptauja NVO aptaujas rezultātus publicē ārējā novērtējuma pētījumā 20. Galvenie konstatējumi ir šādi: attiecībā uz RIVS sniegto ieguldījumu, lai panāktu faktiskas pārmaiņas praksē, aptaujas dalībnieki uzskatīja, ka 2011. 2017. gadā viņu attiecīgās dalībvalsts RIVS zināmā mērā ir veicinājusi pret romiem vērstās diskriminācijas samazināšanu (40 %), pret romiem vērstu naidīgu izteikumu samazināšanu (50 %), pret romiem vērstu naida noziegumu samazināšanu (53 %) un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu izpildes uzlabošanu (44 %) 21 ; gandrīz puse respondentu uzskatīja, ka nodarbinātības pieejamība romiem kopš 2011. gada nav mainījusies. 43 % respondentu uzskatīja, ka izglītības sistēmas pieejamība romu bērniem un viņu integrācija tajā kopš 2011. gada ir uzlabojusies, savukārt 20 % uzskatīja, ka situācija šajā jomā gadu gaitā ir pasliktinājusies 22 ; aptuveni puse NVO (53,8 %) ir iesaistītas RIVS koordinācijas, īstenošanas vai uzraudzības mehānismos. Tomēr vairums no tām atbalsta viedokli, ka pašreizējie RIVS koordinācijas un īstenošanas mehānismi neļauj efektīvi sadarboties un/vai apspriesties ar visām galvenajām ieinteresētajām 23 ; uz jautājumu, vai ES un valstu finansējums katrai dalībvalstij bija pietiekams un samērīgs, lai apmierinātu romu vajadzības visās četrās politikas jomās, vairāk nekā puse respondentu atbildēja noliedzoši. 63 % respondentu neuzskatīja, ka romu iekļaušanai atvēlētais ES vai valstu finansējums nonāk pie tiem romu tautības pārstāvjiem, kam tas bija paredzēts, un neuzskatīja, ka tas nodrošina viņiem ilgtermiņa ieguvumus 24. 60 % NVO respondentu uzskatīja, ka ES finansējums ir nodrošinājis pievienoto vērtību, novēršot valsts finansējuma nepietiekamību 25. 4.5. 20 Pēc publicēšanas pievienot zemsvītras piezīmi. 21 Efektivitāte. 22 Sk. iepriekšējo zemsvītras piezīmi. 23 Koordinācija. 24 Efektivitāte. 25 ES pievienotā vērtība. 8

Apspriešanās ar darbsemināra dalībniekiem bija vērsta uz tādiem vērtēšanas kritērijiem kā nozīmība, saskaņotība, efektivitāte un ES pievienotā vērtība. Attiecībā uz nozīmību dalībnieki vienojās, ka ES programmas sākotnējie mērķi patlaban joprojām ir nozīmīgi, taču dažās jomās vēriens būtu jāpalielina. Ņemot vērā dziļi iesakņojušos diskrimināciju pret romiem, vairāki dalībnieki norādīja, ka ļoti svarīgi ir skaidrot un mazināt institucionalizētu rasismu, tāpat liela nozīme ir kopumā vairāk pievērsties pret romiem vērstam noskaņojumam. Attiecībā uz saskaņotības kritēriju vairāki darbsemināra dalībnieki uzsvēra vajadzību pēc labākas politikas integrēšanas. Attiecībā uz romu iekļaušanai paredzēto budžeta piešķīrumu un finansējumu RIVS efektīvai īstenošanai tika ieteikts noteikt un izstrādāt konkrētus romu iekļaušanas rādītājus. Dalībnieki norādīja uz problēmām sakarā ar valstu kontaktpunktiem romu jautājumos, kas savās pārvaldēs jūtas izolēti, un uz to, ka finansiālo spēju trūkums var liegt efektīvi īstenot RIVS. Attiecībā uz efektivitāti vairāki dalībnieki norādīja uz Komisijas būtisko nozīmi, piešķirot prioritāti romu jautājumiem un, jo īpaši, 2011. gadā pieņemot ES programmu. Citi dalībnieki uzvēra to, kā ES finansējuma pieejamība romu iekļaušanai palīdz dalībvalstīm iesaistīties šā jautājuma risināšanā. Dalībnieki minēja arī populisma izplatīšanos un galēji labējās politiskās partijas kā satraucošu aspektu, kas varētu ietekmēt romu iekļaušanas mērķus. Attiecībā uz ES pievienoto vērtību, ņemot vērā ar tiešsaistes rīka (SLIDO) palīdzību uzdoto jautājumu, 97 % dalībnieku piekrita tam, ka ES ir nodrošinājusi pievienoto vērtību romu iekļaušanai dalībvalstīs. NVO dalībnieki piebilda, ka neviena no dalībvalstīm neko nebūtu panākusi bez ES programmas. No otras puses, vairāki dalībnieki norādīja, ka, lai gan ir ieviesti atsevišķi instrumenti, ir jāizveido un jāuzrauga skaidra saikne starp ES finansējumu un RIVS rādītājiem. 5. Apspriešanās vispārējie rezultāti Ņemot vērā visu apspriešanos rezultātus, var konstatēt vairākas kopējas atziņas. Proti, liela vienprātība bija par to, ka kopš 2011. gada: ES programma ir bijusi vajadzīga, lai palīdzētu īstenot pozitīvas pārmaiņas, kas saistītas ar romu iekļaušanu politikas jomās izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā valsts līmenī; ir maz ticams, ka bez šīs programmas un ES vadības un atbalsta dalībvalstis varētu efektīvi uzlabot romu situāciju. Konkrētāk, vairākas ieinteresētās personas norādīja uz turpmāk izklāstītajiem aspektiem. Izglītības pieejamības uzlabošanai joprojām jābūt visu RIVS īstenošanā iesaistīto personu svarīgākajai prioritātei. ES politikas programmā romu iekļaušana ir kļuvusi par augstāku prioritāti. Romu iekļaušanas integrācija politikas jomās joprojām ir efektīvi jāīsteno, jo īpaši valstu līmenī. Jāpalielina politiskā apņemšanās valsts līmenī īstenot politiku, kas nodrošina romu iekļaušanu. 9

Pasākumi valsts līmenī, lai novērstu pret romiem vērstu noskaņojumu, bija nepietiekami. Bieži vien tiek uzskatīts, ka valstu līdzekļi ir nepietiekami, lai īstenotu romu iekļaušanas pasākumus. Ar ieinteresētajām veiktās apspriešanās rezultāti parasti norāda uz virkni kopīgu aspektu un kopīgu problēmjomu. Lai gan daudzo apspriešanā iesaistīto ieinteresēto personu viedokļi atšķīrās, šīs atšķirības ir normāla parādība, ņemot vērā intervējamo pieredzi, piemēram, apspriežot VKRJ darbību un ietekmi ar NVO vai ar pašiem VKRJ vai apspriežot integrāciju valsts līmenī ar ministrijām vai NVO ekspertiem. Šīs atšķirības tika atspoguļotas analīzē, un tās neliek apšaubīt iepriekš minētos apspriešanās vispārējos rezultātus. 10