Uzdevumi/vingrinājumi Uzdevumi informācijas salīdzināšanai I. Indriķa hronika, sk. https://www.historia.lv/raksts/ xii-tulkojums-latviesu-valoda-113-123lpp IV. Gunta Eniņa raksts laikrakstā Latvijas Avīze (09.12.2012), sk. http://www.la.lv/beverinas-stalta-pili-%e2%80%a9-3/ 1. uzdevums. 1.1. uzdevums. Izpēti četrus dažādus informācijas avotus par BEVERĪNU! Noskaidro un apkopo iemeslus, kāpēc katrā no tiem informācija atšķiras! Novērtē, kurus informācijas avotus tev bija visvieglāk uztvert! Sarindo norādītos avotus atbilstoši savai uztverei cik viegli un pārliecinoši spēji ar tiem strādāt! Pamato atbildi! II. Ausekļa dzejolis Beveriņas dziedonis, sk. http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/indexdev.html?lang=fr#panel:pp issue:/g_001_0309026617 article:divl214 issuetype:b III. Jāzepa Vītola kordziesma Beverīnas dziedonis, sk. https://www.youtube.com/watch?v=fa4bnpdd8oo 4
1.2. uzdevums. Lasi Indriķa hronikas tekstu un iekrāso tajā informāciju, kā noritēja Beverīnas pils aizstāvēšana: kas piedalījās, kā rīkojās, kāpēc uzvarēja! Uzraksti savu pieņēmumu: kāpēc viduslaiku hronikā situācija raksturota tieši šādi! Indriķa hronika (XIII gs.). No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga : Zinātne, 1993. 453 lpp. Ceturtā grāmata. Par Igauniju (XII, 6) PAR BEVERĪNAS PILS APLENKUMU. Bet leti iznāca no pils un drošsir - dīgi gāja igauņiem pretī uz cīņu. Viņi nogalināja piecus no tiem, atņēma tiem zirgus un skriešus atgriezās pilī pie sava priestera [25], kas tobrīd atradās pie viņiem, un visi kopā ar to slavēja Dievu, ko redzēja cīnāmies par viņiem. Pie tiem piederēja arī Roboams [26], viens no drosmīgākajiem; viņš nokāpa ienaidnieku pašā vidū, divus no tiem nogalināja un, no pils sāniem [27] atkal sveiks un vesels atgriezies pie savējiem, teica Dievu par īpašo slavu, ko tas Kungs viņam bija dāvājis cīņā pret pagāniem. Arī viņu priesteris, daudz nedomādams par igauņu uzbrukumiem, uzkāpa uz pils aizsargsienas un, kamēr citi cīnījās, skandināja, lūgdams Dievu, mūzikas instrumentu [29]. Bet barbari, dzirdēdami meldiju un spalgo instrumenta skaņu, rimās, jo savā zemē tādu nebija dzirdējuši, un, pārtraukuši cīņu, vaicāja, kāds iemesls tik lielai līksmei. Leti atbildēja, viņi priecājoties un slavējot Dievu par to, ka, nule saņēmuši kristību, redzot, kā Dievs viņus aizstāv. Tad igauņi ierosināja apspriesties par miera atjaunošanu. Bet leti atbildēja: Vēl neesat vāciešiem atdevuši nolaupītās preces, nedz mums tik bieži atņemto īpašumu. Bet kristiešu un pagānu starpā nevarēs būt viena sirds un viena dvēsele, nedz arī droši miera noteikumi, ja nepieņemsit tāpat kā mēs to pašu kristietības un mūžīgā miera jūgu un nepielūgsit vienīgo Dievu. To dzirdot, igauņi briesmīgi sašuta un atstājās no pils, bet leti viņiem sekoja no mugurpuses un ļoti daudzus ievainoja. [25] Ar priesteri domāts pats hronists (sal. XII, 20. piez.). [26] Roboams acīmredzot ir minētā Beverīnas latgaļa pēc kristīšanas iegūtais vārds (pēc Bībeles Rehabeāma) (Pabst 1867, 106). [27].. no pils sāniem (sānu puses). Vārda collateralis pamatnozīme blakus, līdzās esošs (Niermeyer 1984, 198), un tieši tā tulko Dž. Brandidžs an adjoining part; A. Hanzens, E. Pābsts vārdkopu tulko ar Nebenseite sānu mala (puse) ; J. Krīpēns no pils sāniem ; S. Aņņinskis с боковой стороны no sānu puses ; J. Megiste, R. Kleiss külgmise sānu, blakus esošā ; J. G. Arnts auf der andern Seite des Schlosses (..) zu den Seinigen kam otrajā pils pusē (..) pie savējiem atgriezās ; M. Siliņš pils otrā puse ; A. Bauets von einer Seite no vieniem [pils] sāniem (puses). Tātad Roboams pie savējiem atgriežas no pilij līdzās esošās vietas. Ja par Beverīnu uzlūko Trikātu, skaidrs, ka šī pilij (Kruse 1842, Tab. 64:I) līdzās esošā vieta ir aiz aizsargsienas un grāvja esošā priekšpils. Cīņa ar igauņiem varēja notikt vienīgi pils ziemeļu galā pie priekšpils, jo no pārējām pusēm tai bija dabiski šķēršļi (Trikātas ezers, Abuls). [29] Hronikā atzīmēta vienīgi mūzikas instrumenta spalgā, griezīgā skaņa, kādu igauņi savā zemē nebija dzirdējuši. E. Pābsts (1867, 106) spriež, ka šis instruments nevarētu būt igauņu kantelei līdzīgā arfa vai cītara, un pieļauj, ka priesteris pūtis bazūni, P. Stepiņš (1983) domā, ka priesteris varējis spēlēt uz mazām pārnēsājamām ērģelītēm, acīmredzot domstarpības tulkotāju vidū pastāv attiecībā uz lietvārda carmen izpratni divdabja teicienā carmen et sonitum instrumenti acutum. Carmen var nozīmēt gan dziesma, gan melodija. Tulkotājs devis priekšroku otrajam variantam. Ja carmen uztver kā dziesma, tad var pieņemt, ka priesteris pamīšus spēlējis un dziedājis. 5
1.3. uzdevums. Lasi Ausekļa (1850 1879) dzejoli Beveriņas dziedonis un iekrāso tajā informāciju, kā noritēja Beveriņas pils aizstāvēšana: kas piedalījās, kā rīkojās, kāpēc uzvarēja! Izraksti vārdus, kuros, tavuprāt, rodama dzejoļa galvenā atziņa! Izvērtē, ko šajā dzejolī simbolizē dziesma! Uzraksti savu pieņēmumu: kāpēc latviešu 1. atmodas laika dzejnieka (tautiskā romantiķa) darbā situācija pieteikta tieši šādi! 1. attēls. Ausekļa dzejolis Beveriņas dziedonis vietnē periodika.lv: http://ej.uz/d4oq 1.4. uzdevums. Klausies Jāzepa Vītola (1863 1948) kordziesmu Beverīnas dziedonis un, izmantojot līdzās esošo Ausekļa dzejoļa tekstu, veic tev tīkamāko un prasmēm atbilstošāko uzdevumu: a) apvelc vārdus, kuri dziesmā atšķiras no oriģinālteksta; b) atzīmē dzejolī trīs posmus, kurus pastiprina dziesmas dziedājums un muzikālais pavadījums; c) izsaki savu pieņēmumu, kāpēc šī Jāzepa Vītola kordziesma ar Ausekļa dzejas vārdiem ir viens no latviešu dziesmu svētku spilgtiem piemēriem! 6
1.5. uzdevums. Lasi Latvijas dabas un vēstures pētnieka Gunta Eniņa (1933) publikācijas fragmentu un ar atšķirīgām krāsām iekrāso informāciju: 1) kas tieši norāda uz Beverīnas pils aizstāvēšanu; 2) kas norāda uz vēstures izpētes gaitu un problēmām! Beverīnas staltā pilī Beverīna Indriķa hronikā visvairāk daudzinātā (15 reizes) Senlatvijas pils. Trīs gadsimtus meklētā un joprojām īsti neatrastā, vēsturiskā pilsvieta. Beverīna dziesma, simbols, teiksma, mūžīgais meklējumu ceļš kā riņķojums arheologiem, vēsturniekiem, patriotiem gan baltvāciešiem, gan latviešiem. Beverīna strīdu ābols kopš 1753. gada, visvairāk, visilgāk literatūrā, avīzēs, žurnālos, rakstos, grāmatās, brošūrās, zinātniskos disputos apspriestā un meklētā vēsturisko notikumu vieta. Beverīna visnoslēpumainākā vieta, kad 1208. gadā igauņi un sakaliešu karavīri izpostīja novadu, sagūstīja iedzīvotājus un aplenca Beverīnas pili. Likās, ka pils tūlīt jau kritīs, bet kamēr vīri ar šķēpiem, bultām, zobeniem un vālēm cīnījās uz dzīvību un nāvi, viens svētais vaidelotis dziedāja un spēlēja uz kokles vai kāda cita instrumenta, līdz...igauņiem vāles iz rokām šļuka. Pēc citas versijas, tas varēja būt kāds katoļu priesteris, iespējams, pats Indriķis, kurš uzkāpis uz pils aizsargsienas. Kamēr citi cīnījās, viņš skandēja kādu mūzikas instrumentu un dziedāja lūgšanu dziesmas. Tad igauņi domāja, ka ar šādu dziedāšanas rituālu kristiešu Dievs palīdzēs latgaļiem kaujā. Igauņi bēga. Zobenbrāļi kopā ar letiem vajāja igauņus, bet nespēja tos panākt. Igauņi Beverīnai bija uzbrukuši trīs reizes, bet nebija spējuši to ieņemt. Bet 1216. gadā krievi savāca Tālavā nodevas un aiziedami nodedzināja Beverīnas pili. Kopš tā brīža Beverīna ir pazudusi un vairs arī hronistu rakstos nekur netiek pieminēta. Man laika rats pagriezās par 800 gadiem atpakaļ, kad pazeme atvērās. Un pazeme atvērās 2007. gada ziemā 15 metrus no Svētavota, stāvajā Vaidavas ezera krastā, pilskalna pakājē. Sākumā pazemes caurums bijis pavisam šaurs un vedis vertikāli uz nezināmas tumsas telpu. Bet puišeļi caurumu urķējuši platāku. Par jaunas alas atvēršanos man pirmie pavēstīja Valdmaņu ģimene. Notikumu jo brīnumaināku dara tas, ka šeit jau senos laikos bija ala, kas aizvērās pirms simts gadiem 1912. gadā un tagad pēc simts gadiem atkal atvērusies. Es sāku rakstīt Guntis Eniņš. Beverīnas staltā pilī par šo dīvaino Vaidavas Velnalu. Bet, tā kā ala uzvedas noslēpumaini un atrodas skaistā vietā, noslēpumaina pilskalna ēnā, tā manu stāstījumu aizveda līdz Beverīnas Dziedonim. Vaidavas ezera krasti ir augsti un stāvi kā kraujas ar daudziem avotiem un sānu gravām, kur vietām atsedzas smilšakmeņi. Skaista, ledāja kušanas laikmetā veidota upe subglaciālā vaga, kad milzīgas ūdeņu masas, apakš ledus kalniem plūzdamas, izrāva šādas upju gultnes. Vaidavas ezers ir vairāk nekā četrus kilometrus garš, bet tikai 250 m plats, vidējais dziļums 5,3 m, lielākais dziļums 9 m. Vaidavas pilskalnā Ezera ziemeļu gala austrumu krastā vienu kilometru no Rubenes baznīcas, starp divām gravām uz ezera stāvā krasta kraujas atrodas neatminētais pilskalns. Pilskalna austrumu pusē ir bijis līdzenums. Lai aizsargātu šo pusi, te izrakti trīs grāvji un uzbērti trīs četrus metrus augsti trīskārši vaļņi. Pilskalna plakums 60 60 m, apmēram viena trešā daļa no hektāra. 1876. gadā baltvācu pētnieks K. G. Zīvers pirmais izteica domu, ka Vaidavas pilskalns esot Indriķa hronikā visvairāk aprakstītais Beverīnas pilskalns. Viņam bija daudz piekritēju, un vēl līdz šodienai šis strīds nav atrisināts. Savukārt citi pētnieki Vaidavas pilskalnā saskatīja Indriķa hronikā aprakstīto seno Metimni, kur 1213. un 1214. gadā saimniekoja kņazs Vladimirs Mstislavičs, vākdams nodokļus no letiem. (..) Indriķa hronikā pieminētās Senlatvijas pilis, kuru atrašanās vietas nav zināmas: Atzele, Autine, Alene, Lepene, Metimne, Satekla, Sidrabene, Beverīna. Beveriņas staltā pilī/tāluvaldis valdīja./viņa slava tālu, tālu/visā zemē izpaudās./igaunīši, bālenīši,/naidu cēla Latvijā:/Viņas pilei virsū mācās,/skaudras bultas šaudīja. Latvijas pirmās atmodas laikā 1876. gadā Auseklis rakstīja nacionālromantisku balādi Beveriņas dziedonis, kurai mūziku komponēja Jāzeps Vītols. Kopš 1910. gada dziesma par Beverīnas 1208. gada aplenkumu ir dziedāta visos Latviešu vispārējos dziesmu svētkos, izņemot tikai trīs reizes. 7
2. uzdevums. 2.1. uzdevums. Apkopo iepazīto informāciju par Beverīnu, parādot līdzīgo un atšķirīgo informācijas avotos! A B C D... D A 2.2. Novērtē, vai tev pietiekami daudz informācijas, lai aizpildītu itin visus laukumus! Jā, jo Nē, jo 2.3. Nosauc vēl vienu drošticamu informācijas avotu, kas precizēs tavas zināšanas par Beverīnu! C B 2.4. Pieraksti secinājumu: kuri ir svarīgākie iemesli, kāpēc informācija dažādos avotos atšķiras! 8
3. uzdevums. Tu esi strādājis ar četriem dažādiem tekstiem, esi tajos salīdzinājis līdzīgo un atšķirīgo informāciju. Kā tev veicās? Kā tu rīkotos nākamreiz? Izvērtē, kuri, tavuprāt, ir būtiskākie aspekti, kas ietekmē informāciju! Sarindo nosauktos aspektus no svarīgākā līdz mazāk svarīgajam! Izveido infografiku: uzzīmē un uzraksti instrukciju, kā tu ieteiktu strādāt ar informāciju, kura no dažādiem aspektiem atspoguļo līdzīgu tēmu vai tematu! teksta tapšanas laiks autora nolūks lasītāja emocionālā attieksme autora emocionālā attieksme faktu precizitāte faktu brīva interpretācija teksta žanrs teksta piederība noteiktam mākslas veidam citi iemesli: 9