SINTESI TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta) 2004. gada 7. oktobrī * Lieta C-247/02 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia (Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 26. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 8. jūlijā, tiesvedībā Sintesi SpA pret Autorità per la Vigilanza sui Lavori Pubblici, piedaloties Ingg. Provera e Carrassi SpA. * Tiesvedības valoda - itāļu. I - 9231
2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS LIETA C-247/02 TIESA (otrā palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.-P. Puissochet], R. Šintgens [R. Schintgen] (referents), F. Makena [F. Macken] un N. Kolnerika [N. Colneric], ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl], sekretāre M. Muhika Arsamendi [Al Mugica Azarmendi], galvenā administratore, ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 19. maijā, ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza: Sintesi SpA vārdā Dž. Kaja [G. Caia], V. Salvadori [V. Salvadori] un N. Ajkardi [N. Aicardi], avvocati, Ingg. Provera e Carrassi SpA vārdā M. Vongera [M. Wongher], avvocatessa, Itālijas valdības vārdā I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kuram palīdz M. Fjorilli [M. Fiorilli], avvocato dello Stato, Grieķijas valdības vārdā S. Spiropuls [S. Spyropoulos] un D. Kalogirs [D. Kalogiros], kā arī D. Cagaraki [D. Tsagkaraki], pārstāvji, Austrijas valdības vārdā M. Frūmans [M. Fruhmann], pārstāvis, I - 9232
SINTESI Eiropas Kopienu Komisijas vārdā K. Vidners [K. Wiedner], R. Amorosi [R. Amorosi] un A. Aresu [A. Aresu], pārstāvji, noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 1. jūlijā, pasludina šo spriedumu. Spriedums 1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir to, kā interpretēt 30. panta 1. punktu Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras (OV L 199, 54. lpp., turpmāk tekstā "Direktīva"). 2 Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp sabiedrību Sintesi SpA (turpmāk tekstā "Sintesi") un Autorità per la Vigilanza sui Lavori Pubblici (Valsts būvdarbu pārraudzības pārvalde, turpmāk tekstā "Pārvalde") par būvdarbu valsts līguma piešķiršanu saskaņā ar slēgtu konkursa procedūru. I - 9233
Atbilstošās tiesību normas 2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS LIETA C-247/02 Kopienu tiesiskais regulējums 3 Saskaņā ar Direktīvas preambulas otro apsvērumu "[..] sakarā ar valsts būvdarbu valsts līgumiem, ko dalībvalstīs piešķir valsts, reģionālu vai vietēju iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu vārdā vienlaicīgi sasniegt brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus nozīmē ne tikai ierobežojumu atcelšanu, bet arī valstu procedūru koordinēšanu, ar kurām piešķir valsts būvdarbu valsts līgumus". 4 Direktīvas 30. panta 1. punkts paredz: "Piešķirot līgumus, līgumslēdzējas iestādes pamatojas uz šādiem kritērijiem: a) vai nu tikai zemāko cenu; b) vai arī, ja līgumu piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, uz dažādiem kritērijiem atkarībā no līguma, piem., cenu, izpildes termiņu, kārtējām izmaksām, rentabilitāti, tehniskām īpatnībām [tehniskās specifikācijas]." I - 9234
SINTESI Valsts tiesību akti 5 Direktīvas 30. panta 1. punkts tika transponēts Itālijas tiesībās ar 1994. gada 11. februāra likuma Nr. 109 21. pantu (GURI Nr. 41, 1994. gada 19. februāris, turpmāk tekstā "Likums Nr. 109/1994"), kas ir ietvarlikums valsts būvdarbu jomā Itālijā. 6 Likuma Nr. 109/1994 21. panta 1. un 2. punkta redakcija, kāda tā bija spēkā lietas apstākļu iestāšanās brīdī, bija šāda: "Līgumu piešķiršanas kritēriji Līgumslēdzējas iestādes 1. Līgumu piešķiršana atklāta vai slēgta konkursa rezultātā balstās uz zemākās cenas kritēriju. Šai cenai ir jābūt zemākai par paziņojumā par konkursu norādīto cenu, un tā ir nosakāma šādi: [..] 2. Līgumu piešķiršana konkursa rezultātā, kā arī koncesiju līgumu piešķiršana slēgta konkursa rezultātā notiek, balstoties uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju, ņemot vērā šādus elementus, kas var mainīties atkarībā no pasūtītajiem darbiem: [..] " I - 9235
2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS - LIETA C-247/02 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi 7 1991. gada februārī Brešas [Brescia] pilsēta (Itālija) uzticēja Sintesi pazemes stāvvietas būvniecību un pārvaldi, noslēdzot koncesijas līgumu. 8 Starp Brešas pilsētu un Sintesi 1999. gada decembrī noslēgtais līgums paredzēja koncesionāra pienākumu piešķirt būvdarbu izpildes tiesības, Eiropas mērogā piemērojot slēgtu konkursa procedūru saskaņā ar Kopienas regulējumu valsts līgumu jomā. 9 Saskaņā ar paziņojumu, kas tika publicēts "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" 1999. gada 22. aprīlī, Sintesi iesāka slēgtu konkursa procedūru, kurā par galveno kritēriju tika minēts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērijs. Sis piedāvājums bija jāvērtē, balstoties uz tādiem rādītājiem kā cena, tehniskās specifikācijas un darbu izpildes termiņš. 10 Beidzoties sākotnējai atlases fāzei, Sintesi nosūtīja atlasītiem uzņēmumiem uzaicinājuma vēstuli pieteikties konkursam, kā arī konkursa materiālus. Ingg Provera e Carrassi SpA (turpmāk tekstā "Provera"), kas bija viena no sabiedrībām kur saņēma uzaicinājumu piedalīties konkursā, lūdza pagarināt piedāvājuma iesniegšanas termiņu; šis lūgums tika apmierināts. Tomēr vēlāk minētā sabiedrībi paziņoja, ka nepiedalīsies konkursā, jo uzskatīja to par nelikumīgu. 11 2000. gada 29. maijā Sintesi piešķīra valsts līgumu, savu izvēli balstot uz saimniecisk visizdevīgāko piedāvājumu I - 9236
SINTESI 12 Pēc tam, kad tika saņemta jauna Provera sūdzība, Pārvalde savā 2000. gada 26. jūlija Sintesi adresētajā vēstulē norādīja, ka tā uzskata, ka minētā valsts līguma piešķiršanas procedūra ir pretrunā likumam Nr. 109/1994, un 2000. gada 7. decembrī tā pieņēma lēmumu Nr. 53/2000, kas paredz, ka: "1) saskaņā ar ietvarlikumu Nr. 109/1994 par valsts būvdarbiem līgumu var piešķirt, vienīgi balstoties uz zemākās cenas kritēriju. Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriju var izmantot tikai gadījumos, kad par valsts būvdarbu veikšanu vai par šo darbu vadīšanu ir izsludināts konkurss, vai ja šie darbi ir nodoti koncesijā; 2) iepriekš minētos noteikumus piemēro visiem būvdarbu valsts līgumiem neatkarīgi no līgumcenas, ieskaitot līgumus, kuru kopsumma pārsniedz Kopienas tiesībās noteikto slieksni. Šādu sistēmu nevar uzskatīt par tādu, kas būtu pretrunā Direktīvas 93/37/EEK 30. panta 1. punktam [..]; 3) ja likums to atļauj un tādējādi ne šajā gadījumā, par kuru notiek šis strīds, tehnisko specifikāciju analīzi jāveic saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērija ietvaros, un, lai šī analīze varētu notikt, ir nepieciešams, lai konkurentiem būtu iespēja attiecīgi mainīt projektu". 13 Sintesi apstrīdēja minēto lēmumu iesniedzējtiesā, balstoties jo īpaši uz pamatu saistībā ar Direktīvas 30. panta 1. punkta pārkāpumu. I - 9237
2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS LIETA C-247/02 14 Tā norādīja, ka no šī noteikuma izriet, ka abi būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas kritēriji proti, "zemākās cenas" kritērijs un "saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma" kritērijs ir vienlīdzīgi. Pārvalde pārkāpa minētās direktīvas 30. panta 1. punktu, izslēdzot uz likuma Nr. 109/1994 pamata saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērija piemērošanu tāda būvdarbu valsts līguma gadījumā, kas tika noslēgts slēgtas konkursa procedūras rezultātā. 15 Iesniedzējtiesa atzīmē, ka likuma Nr. 109/1994 21. panta 1. punkts atspoguļo mērķi veicināt caurskatāmību valsts līgumu piešķiršanā, bet tā arī jautā, vai šis noteikums var nodrošināt brīvu konkurenci, jo izskatās, ka tikai cena kā tāda nav elements, kas varētu nodrošināt to, ka tiek pieņemts izdevīgākais piedāvājums. 16 Iesniedzējtiesa arī uzsver, ka minētā stāvvieta atradīsies Brešas pilsētas vēsturiskajā centrā. Tādējādi būvdarbi būs ārkārtīgi sarežģīti, un nolūkā uzticēt kādam no uzņēmumiem būvdarbu izpildi, uzskatot to par vispiemērotāko šo darbu izpildei, vajadzēs izvērtēt pretendentu iesniegtos tehniskos risinājumus. 17 Šādos apstākļos Tribunale amministrativo regionale per la Lombardia [Lombardijas reģionālā administratīvā tiesa] nolēma atlikt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus: "1) Vai Direktīvas [..] 30. panta 1. punkts, ciktāl tas atstāj līgumslēdzējām iestādēm brīvu izvēli starp zemākās cenas un visizdevīgākā piedāvājuma kritērija piemērošanu, veido brīvas konkurences principa piemērošanu, ko paredz EK I - 9238
SINTESI līguma 85. pants (jaunajā redakcijā EKL 81. pants), saskaņā ar kuru visus piedāvājumus, kas tika iesniegti iekšējā tirgu robežās izsludinātā konkursa rezultātā, jāvērtē tādā veidā, lai tas nepieļautu, neierobežotu un neizkropļotu konkurenci starp šiem piedāvājumiem? 2) Attiecīgi, vai Direktīvas [..] 30. panta 1. punkts iestājas pret to, ka 1994. gada 11. februāra likuma Nr. 109 21. panta 1. punkts izslēdz līgumslēdzēju iestāžu tiesības izvēlēties starp zemākās cenas un saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritērija piemērošanu, piešķirot līgumus valsts būvdarbu gadījumā atklātas vai slēgtas procedūras rezultātā, un ka tas vispārējā veidā uzliek par pienākumu piemērot zemākās cenas kritēriju?" Par lūguma sniegt prejudiciālii jautājumu pieņemamibu 18 Itālijas valdība apšauba lūguma sniegt prejudiciālu jautājumu pieņemamību, jo uzdotie jautājumi ir tīri teorētiski. 19 Eiropas Kopienu Komisija izsaka šaubas attiecībā uz pašu Direktīvas 30. panta piemērošanu šajā prāvā, jo līguma piešķiršanas procedūru ir sācis būvdarbu koncesionārs. 20 Tā uzsver, ka saskaņā ar Direktīvas 3. panta 3. un 4. punktu tikai koncesionāram, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde, kā minēts Direktīvas 1. panta b) punktā, jāievēro visi šīs I - 9239
2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS - LIETA C-247/02 direktīvas noteikumi, ja paredzēts, ka būvdarbus veiks trešās personas. Toties koncesionāriem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, piemēro tikai 11. panta 4., 6., 7. punktā un 9. līdz 13. punktā, kā arī 16. pantā paredzētos līgumu izsludināšanas noteikumus. 21 Šajā sakarā no pastāvīgas judikatūras izriet, ka EKL 234. pantā paredzētā procedūra ir sadarbības instruments starp Tiesu un valsts tiesām (skat. jo īpaši 1992. gada 16. jūlija spriedumu lietā C-343/90 Lourenço Dias, Recueil, I-4673.lpp., 14. punkts, un 2004. gada 18. marta spriedumu lietā C-314/01 Siemens un ARGE Telekom, Recueil, I-2549. lpp., 33. punkts, un citēto judikatūru). 22 Šīs sadarbības ietvaros valsts tiesa, kas izskata prāvu, kurai vienīgajai ir visa nepastarpinātā informācija par pamata lietas apstākļiem un kurai būs jāuzņemas atbildība par tiesas lēmumu, vislabāk var noteikt, ņemot vērā lietas īpatnības, cik nepieciešams ir prejudiciālais nolēmums šīs tiesas sprieduma pieņemšanā, un cik piemēroti ir Tiesai uzdotie jautājumi (skat. jo īpaši iepriekš minēto spriedumu Lourenço Dias, 15. punkts, un 2002. gada 2. janvāra spriedumu lietā C-390/99 Canal Satélite Digital, Recueil, I-607. lpp., 18. punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu Siemensunt ARGE Telekom, 34. punkts). 23 Šajā gadījumā nekādā ziņā nevar uzskatīt, ka Direktīvas 30. panta interpretācija nebūtu nepieciešama pamata prāvas risināšanai, jo kā tas arī izriet no lēmuma lūgt Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu Brešas pilsētas un Sintesi noslēgtais līgums uzlika šai sabiedrībai kā koncesionāram par pienākumu attiecībā uz minēto būvdarbu izpildi uzsākt slēgtu Eiropas mēroga konkursa procedūru atbilstoši Kopienas regulējumam valsts būvdarbu jomā. I - 9240
SINTESI 24 Tādējādi ir jāuzskata, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams. Par prejudiciāliem jautājumiem 25 Ar saviem jautājumiem, kas ir jāskata kopā, iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai Direktīvas 30. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas iestājas pret valsts tiesisko regulējumu, kas uzliek līgumslēdzējām iestādēm par pienākumu piemērot vienīgi zemākās cenas kritēriju būvdarbu valsts līgumu piešķiršanai atklātu vai slēgtu konkursa procedūru rezultātā. It īpaši tā jautā, vai minētā noteikuma mērķis proti, veicināt efektīvu konkurenci valsts līgumu jomā obligāti nozīmē apstiprinošu atbildi uz uzdoto jautājumu. Tiesai iesniegtie apsvērumi 26 Pēc Sintesi domām Direktīvas 30. panta 1. punkts, ciktāl tas ļauj līgumslēdzējai iestādei brīvi izvēlēties starp zemāko cenu un visizdevīgāko piedāvājumu kā būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas kritēriju, ievieš brīvas konkurences principu. Ierobežot šīs iestādes vērtējuma brīvību, atstājot tās ziņā tikai pretendentu piedāvāto cenu vienkāršu analīzi, kā to paredz arī likuma Nr. 109/1994 21. panta 1. punkts, nozīmētu radīt šķērsli iespējami labākā piedāvājuma atlasei un tas tādējādi būtu pretrunā EKL 81. pantam. I - 9241
2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS LIETA C-247/02 27 Provera un Itālijas valdība norāda, ka valsts likumdevēja mērķis, pieņemot likumu Nr. 109/1994, bija cīnīties pret korupciju būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas jomā, ierobežojot administrācijas iestāžu vērtējuma brīvību valsts līgumu piešķiršanā un paredzot caurskatāmas procedūras, kas var nodrošināt brīvu konkurenci. 28 No pašas Direktīvas 30. panta 1. punkta redakcijas izriet, ka tas nekādā gadījumā nenodrošina to, ka līgumslēdzējas iestādes var brīvi izvēlēties pirmo nevis otro kritēriju, kā arī tas neuzliek par pienākumu piemērot vienu vai otru kritēriju konkrētos īpašos apstākļos. Šis noteikums aprobežojas ar divu piemērojamo kritēriju noteikšanu, neprecizējot tos gadījumos, kādos tie būtu jāpiemēro. 29 Turklāt valsts likumdevēja izvēle par labu zemākās cenas kritērijam slēgtas vai atklātas konkursa procedūras rezultātā neskartu pretendentu tiesības, jo viens un tas pats iepriekš formulēts kritērijs tiktu piemērots attiecībā uz visiem pretendentiem. 30 Grieķijas un Austrijas valdības pievienojas šādai interpretācijai. 31 It īpaši pēc Austrijas valdības domām Direktīvas 30. pants nesatur nevienu elementu, kas noteiktu, balstoties uz kuru no šiem diviem vienlīdzīgajiem kritērijiem ir jāizdara izvēle. Tādējādi Direktīva atstāj šīs iestādes ziņā precīzi izlemt, kādam ir jābūt tam kritērijam, pamatojoties uz kuru šī iestāde plāno nodrošināt tās vajadzībām labāko attiecību starp kvalitāti un cenu. Tomēr minētais noteikums I - 9242
SINTESI atļaujot gan abu, gan tikai viena kritērija piemērošanu neiestājas pret to, ka valsts likumdevējs pats paredz šādu izvēli, ņemot vērā attiecīgā valsts līguma raksturu, jo Direktīva nepiešķir līgumslēdzējām iestādēm subjektīvas tiesības veikt šādu izvēli. 32 Arī Komisija uzskata, ka Direktīva nesatur norādi uz to, ka kādam no Direktīvas 30. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem ir dodama priekšroka. Šī noteikuma vienīgais mērķis ir izvairīties no tā, ka līgumslēdzēja iestāde pieņem citus būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas kritērijus nekā šajā noteikumos paredzētos, bet tas neuzliek par pienākumu izvēlēties vienu no šiem diviem kritērijiem. Lai izvairītos no minēto iestāžu patvaļīgas rīcības un lai nodrošinātu veselīgu konkurenci starp uzņēmumiem, principā nav svarīgi, vai līgums ir noslēgts, pamatojoties uz zemāko cenu vai saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Papildus ir nepieciešams, lai minētie kritēriji būtu skaidri izklāstīti paziņojumā par konkursu un tiktu piemēroti objektīvi un bez jebkādas diskriminācijas. 33 Tiesības izvēlēties kādu no kritērijiem piemīt līgumslēdzējai iestādei, izvērtējot katru atsevišķu līguma piešķiršanas gadījumu, vai valsts likumdevējam, kas var pieņemt normatīvu aktu gan attiecībā uz visiem būvdarbu valsts līgumiem, gan tikai uz atsevišķiem valsts līgumu veidiem. 34 Komisija norāda, ka šajā gadījumā nolūkā nodrošināt pēc iespējas lielāku caurskatāmību būvdarbu valsts līgumu piešķiršanā likuma Nr. 109/1994 21. panta 1. punkts uzliek par pienākumu vadīties pēc zemākās cenas kritērija. Šis mērķis atbilst Direktīvā nospraustajam mērķim, kas ir nodrošināt efektīvas konkurences attīstību. Tādējādi minētais noteikums nav pretrunā Direktīvas 30. panta 1. punktam. I - 9243
2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS - LIETA C-247/02 Tiesas atbilde 35 Jāsaka, ka saskaņā ar Direktīvas desmito preambulas apsvērumu tās mērķis ir nodrošināt efektīvas konkurences attīstību valsts līgumu jomā (skat. 1999. gada 16. septembra spriedumu lietā C-27/98 Fracasso un Leitschutz, Recueil, I-5697, 26. punkts; 2001. gada 27. novembra spriedumu apvienotajās lietās C-285/99 un C-286/99 Lombardini un Mantovani, Recueil, I-9233. lpp., 34. punkts, un 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C-470/99 Universale-Bau u.c., Recueil, I-11617. lpp., 89. punkts). 36 Šis mērķis ir skaidri minēts Direktīvas 22. panta 2. punkta otrajā daļā, kas paredz, ka, ja līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumu slēgtas procedūras rezultātā, uz konkursu uzaicināto dalībnieku skaitam noteikti ir jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu īstu konkurenci. 37 Nolūkā attīstīt efektīvu konkurenci Direktīva mēģina organizēt valsts līgumu piešķiršanu tādā veidā, lai līgumslēdzēja iestāde varētu salīdzināt dažādus piedāvājumus un izvēlēties visizdevīgāko no tiem uz objektīvu kritēriju pamata (iepriekš minētais spriedums lietā Fracasso un Leitschutz, 31. punkts). 38 Tādējādi Direktīvas 30. pants tā 1. punktā paredz kritērijus, uz kuriem pamatojas līgumslēdzēja iestāde, piešķirot valsts līgumus, proti vienīgi uz zemāko cenu vai, gadījumos, kad līgumu piešķir, balstoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uz dažādiem kritērijiem, kas var mainīties atkarībā no attiecīgajā valsts līguma paredzētā, tādiem kā cenu, izpildes termiņu, kārtējām izmaksām, rentabilitāti, tehniskajām specifikacijam. I - 9244
SINTESI 39 Valsts noteikums tāds, par kuru tiek spriests šajā lietā, kas ierobežo līgumslēdzēju iestāžu izvēles brīvību atklātu vai slēgtu konkursa procedūru ietvaros, uzliekot par pienākumu izmantot zemāko cenu kā vienīgo piešķiršanas kritēriju netraucē šīm iestādēm salīdzināt dažādus piedāvājumus un izvēlēties visizdevīgāko no tiem uz iepriekš formulējamu objektīvu kritēriju pamata, kas ir starp tiem kritērijiem, kuri uzskaitīti Direktīvas 30. panta 1. punktā. 40 Tomēr valsts likumdevējam nosakot abstraktā un vispārējā veidā vienīgo kritēriju, pamatojoties uz kuru tiek piešķirti būvdarbu valsts līgumi, līgumslēdzējām iestādēm tiek liegta iespēja ņemt vērā katra atsevišķa šāda līguma raksturu un īpatnības, izvēloties attiecībā uz katru no šiem līgumiem vispiemērotāko kritēriju, kas var nodrošināt brīvu konkurenci un to, ka tiek apstiprināts labākais piedāvājums. 41 Šajā lietā iesniedzējtiesa skaidri norādīja uz visām tehniskajām grūtībām minēto darbu veikšanā, un attiecīgi līgumslēdzēja iestāde būtu varējusi lietderīgi ņemt vērā visas šīs grūtības, izvēloties objektīvus līgumu piešķiršanas kritērijus tādus, kas ir uzskaitīti Direktīvas 30. panta 1. punkta b) daļā. 42 No iepriekš minētā izriet, ka uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 30. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas iestājas pret valsts tiesisko regulējumu, kas abstraktā un vispārējā veidā uzliek līgumslēdzējām iestādēm par pienākumu piemērot vienīgi zemākās cenas kritēriju, piešķirot būvdarbu valsts līgumus atklātu vai slēgtu konkursa procedūru rezultātā. I - 9245
2004. GADA 7. OKTOBRA SPRIEDUMS LIETA C-247/02 Par tiesāšanās izdevumiem 43 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi. Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/37/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūras, 30. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas iestājas pret valsts tiesisko regulējumu, kas abstraktā un vispārējā veidā uzliek līgumslēdzējām iestādēm par pienākumu piemērot vienīgi zemākās cenas kritēriju, piešķirot būvdarbu valsts līgumus atklātu vai slēgtu konkursa procedūru rezultātā. [Paraksti] I - 9246