Laboratorijas praktiskais darbs Nr

Transkripts

1 Bebrenes Profesionālā vidusskola Anda Vaļuka LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU ANATOMIJA UN FIZIOLOĢIJA Praktisko / patstāvīgo darbu uzdevumi izglītības programmai Veterinārmedicīna 114 stundām / 22 stundām Bebrene 2007

2 SATURS Praktiskā darba Nr Lpp. Vispārējā citoloģija Mikroskopa uzbūve 4 Vispārējā histoloģija Epitēlijaudi Saistaudi Muskuļaudi, nervaudi Anatomija - Kustību aparāts Kaula uzbūve un forma Mugurkaulājs Galvaskauss Priekšējo ekstremitāšu skelets Pakaļējo ekstremitāšu skelets Ekstremitāšu locītavas un saites Muskuļa uzbūve Vidukļa un galvas muskuļi Priekšējās ekstremitātes muskuļi Pakaļējās ekstremitātes muskuļi Āda un tās veidojumi Ādas histoloģiskā uzbūve Ādas un tās veidojumu uzbūve Gremošanas aparāts Mutes dobuma orgānu, rīkles, barības vada, kuņģa uzbūve. Daudzkameru kuņģa, aizkuņģa dziedzera, tievo zarnu, resno zarnu un aknu uzbūve. Gremošanas orgānu histoloģija. Gremošanas orgānu topogrāfija. Elpošanas aparāts Elpošanas orgānu histoloģiskā uzbūve. Elpošanas orgānu uzbūve un topogrāfija. Asinsrites sistēma Sirds un asinsvadu histoloģiskā uzbūve Galvenās organisma artērijas. Asinsrites orgānu topogrāfija. Uroģenitālais aparāts Dzimumorgānu un urīnorgānu histoloģiskā uzbūve. Urīnorgānu un dzimumorgānu uzbūve. Iekšējās sekrēcijas dziedzeri Iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūve. Nervu sistēma Smadzeņu un analizatoru histoloģiskā uzbūve. Galvenie perifērie nervi Acs un auss uzbūve. Putnu uzbūves īpatnības Putna skelets un iekšējie orgāni. Truša uzbūves īpatnības Truša skelets un iekšējie orgāni

3 Praktiskā darba Nr Fizioloģija Asins sarecēšana, defibrinētu asiņu iegūšana, asiņu hemolīze. Sirdsdarbība un asinsrite. Pulss un asinsspiediens. Elpošanas kustības, plaušu auskultācija, perkusija. Gremošanas sulas un to fermenti. Kuņģa sulas fermentu īpašības. Kuņģa zarnu motoriskā funkcija. Dzīvnieku ķermeņa temperatūra Urīna fizikāli ķīmiskās īpašības. Spermas novērošana mikroskopā. Centrālās nervu sistēmas fizioloģija, refleksa loks. Lpp Patstāvīgie darbi Gremošana. Vairošanās. Vitamīni. Vielu un enerģijas maiņa

4 Laboratorijas praktiskais darbs Nr. 1 Mikroskopa uzbūve. Galvenie noteikumi darbā ar to. Darba uzdevums Iepazīties ar mikroskopa uzbūvi un mikroskopēšanas tehniku Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Bioloģiskais mikroskops, histoloģiskie preparāti M i k r o s k o p s paredzēts caurspīdīgu objektu, kurus apgaismo parasta caurejoša gaisma, pētīšanai. Šo mikroskopu sauc par bioloģisko mikroskopu. Bioloģiskajā mikroskopā izšķir divas galvenās daļas: 1) optisko, 2) mehānisko Mikroskopa optiskā daļa sastāv no okulāra, objektīva, spoguļa un apgaismotāja jeb kondensora. Okulārs ir lēcu sistēma, kas ievietota īpašā ietvarā. To ieliek tubusa augšējā daļā. Mikroskopam ir vairāki okulāri ar dažādu palielinājumu. Katra okulāra augšējā daļā ir atzīme( 5x, 7x, 10x, 15x, 20x), kas norāda cik reižu okulārs palielina. Objektīvs sastāv no lēcām, kas ievietotas cilindriskā ietvarā. Ietvara augšējā galā ir spirāliska vītne objektīva pieskrūvēšanai pie tubusa vai revolvera. Mikroskopam ir vairāki objektīvi ar dažādiem palielinājumiem. Izšķir divu tipu objektīvus: sausos (8x, 40x) un iegremdējamos jeb imersijas (90x). Lielāku palielinājumu iegūst ar imersijas objektīviem. Imersijas objektīvu parasti iegremdē ciedru eļļas pilienā, ko uzpilina uz stikla, kur uzlikts izpētāmais objekts. Lai noteiktu mikroskopa kopējo palielinājumu, objektīva palielinājuma rādītājs jāreizina ar okulāra palielinājuma rādītāju. Piemēram, ja objektīva palielinājums ir 40x, bet okulāra 15x, tad kopējais palielinājums ir 600 (40x15). Mainot okulāru vai objektīvu, var attiecīgi izmainīt mikroskopa palielinājumu. Spogulis, kuram viena virsma ir plakana, otra ieliekta, novirza uz tā krītošās gaismas starus kondensorā, kas ir piestiprināts zem priekšmetgaldiņa kustīgā dakšveida turētājā. Plakano virsmu lieto izkliedētas gaismas ( dienas gaismas) atstarošanai, ieliekto punktveida gaismas avota ( elektriskās spuldzes gaismas kūlīša) atstarošanai. Apgaismotājs jeb kondensors sastāv no vairākām lēcām un apgaismo aplūkojamo objektu ar koncentrētu gaismas staru kūlīti. Kondensoru nolaiž ar turētāju, kuram ir īpaša zobaina vītne. Zem kondensora turētājā ievietota diafragma, ar kuru regulē gaismas spilgtumu. Mikroskopa mehāniskā daļa sastāv no statīva, priekšmetgaldiņa un optiskās caurules jeb tubusa. Statīva galvenā daļa ir pakavveida kāja ar atbalsta laukumiem apakšā, tādēļ tā stāv uz galda stabili. Statīva kāja savienota ar statīva statni. Statnim ir liels lokveida izliekums, kas noder mikroskopa pagrozīšanai un pārnešanai. Tubuss jeb optiskā caurule ir garš cilindrs, kura augšējā galā ieliek okulāru, apakšējā ieskrūvē objektīvu. Komplicētākajiem mikroskopiem tubusa apakšējā galā ir īpaša ierīce revolveris objektīvu ieskrūvēšanai. Ar makrometrisko skrūvi tubusu var pacelt un nolaist. 4

5 Mikrometriskā skrūve tubusu pavirza nelielos attālumos. Priekšmetgaldiņš ir apaļš vai ovāls, piestiprināts pie statīva statņa. Tā vidū ir caurums, pa kuru iet gaismas staru kūlītis. Katrā pusē priekšmetgaldiņam ir skrūves, ar kuru palīdzību to var pārvirstot divos savstarpēji perpendikulāros virzienos. D a r b ā a r m i k r o s k o p u nepieciešama prasme, uzmanība un saudzība. Mikroskopu noliek uz galda ar statīvu pret sevi un ar spoguli pret gaismas avotu. Spogulim jābūt vienmērīgi apgaismotam un gaisma jāvirza uz preparātu caur diafragmas atveri. Jāskatās pārmaiņus gan ar kreiso, gan ar labo aci, turot arī otru aci atvērtu. Jebkuru objektu sāk apskatīt mikroskopa mazajā palielinājumā. Mazajā palielinājumā (8x) pētāmo priekšmetu iestāda fokusā, griežot tubusa makrometrisko skrūvi. Lietojot objektīvus ar palielinājumu 40x un 90x, lai nepārspiestu preparātu un nebojātu objektīvu, tubusu sākumā nolaiž tā, ka objektīvs gandrīz saskaras ar segstiklu, un tikai pēc tam, skatoties okulārā, pamazām ceļ tubusu, līdz redzes laukā saskatāms pētāmais priekšmets. Pēc tam pētāmo priekšmetu ar mikrometrisko skrūvi precīzi iestāda redzes laukā. Mikroskops jāuzglabā tīrs, sausā vietā un jāsargā no mehāniskiem bojājumiem. Pirms darba sākuma mikroskopu noslauka ar tīru, mīkstu audumu vai marli. Objektīvus un okulārus, kurus darbam nelieto, novieto mikroskopa kastē īpašās ligzdās. Nedrīkst lēcu virsmu aizskart ar pirkstiem. Aizliegts mikroskopu izjaukt vai tam noskrūvēt detaļas. 1.att Mikroskops Darba nobeigumā jāaizpilda tabula paskaidrojot detaļu nozīmi. 5

6 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.2 Epitēlijaudi Darba uzdevums Iepazīties ar dažāda veida epitēlijaudu histoloģisko uzbūvi un uzzīmēt burtnīcā: 1) vienkārtas plakano epitēliju; 2) vienkārtas kubisko epitēliju; 3) vienkārtas prizmatisko apmaloto epitēliju; 4) daudzkārtu plakano epitēliju; 5) daudzkārtu jaukto jeb pārejas epitēliju. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Bioloģiskais mikroskops, dažādu veidu epitēlijaudu histoloģiskie preparāti, tabulas, shēmas, mācību grāmatas. Audzēkņi apskata mikroskopā dažādu epitēlijaudu veidu paraugu preparātus, salīdzina ar shēmām un attēliem. Mikroskopā redzēto uzzīmē laboratorijas darbu burtnīcā. Nodarbības beigās burtnīca jāuzrāda skolotājam. Vienkārtas epitēlijs Vienkārtas p l a k a n a i s epitēlijs. Apskatot histoloģisko preparātu (īpaši apstrādātas suņa vai kaķa taukplēves) mikroskopa mazajā palielinājumā, redzami neregulāri daudzstūri, kurus veido melnu, izlocītu līniju tīkliņš. Katrs daudzstūris ir viena plakana šūna, melnās līnijas starpšūnu viela. Šūnās redzami atsevišķi apaļi vai ovāli kodoli. Vienkārtas k u b i s k a i s epitēlijs. Apskatot preparātu (zirga nieres vai vardes griezumu) urīnkanāla griezumu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzami nieru savācējkanāliņu dobumi, kurus norobežo kubiskas šūnas ar apaļīgām galotnēm. Šūnas centrā atrodas liels apaļš kodols. Vienkārtas p r i z m a t i s k a i s a p m a l o t a i s e p i t ē l i j s. Apskatot preparātu (zarnas sienas griezumu) mikroskopa mazajā palielinājumā, redzamas perpendikulāri bazālajai membrānai prizmatiskas šūnas. Augšējam brīvajam šūnas galam, kas vērsts pret zarnas dobumu, ir apmale kutikula ar kapilārām atverēm. Apmalotais epitēlijs izklāj zarnu trakta gļotādu. Epitēlijs pielāgojies uzsūkšanai. Daudzkārtu epitēlijs Daudzkārtu p l a k a n a i s epitēlijs. Apskatei var izmantot ādas vai radzenes griezumu. Mikroskopa mazajā palielinājumā redzamas plakanas epitēlija šūnas. Apskatot lielajā palielinājumā, redzams, ka katrā kārtā ir citādas formas šūnas. Pašas dziļākās (bazālās) kārtas šūnas ir prizmatiskas un atrodas uz bazālās membrānas. Šūnas, kas atrodas tālāk no bazālā slāņa, ir plakanas, tās atmirst, pārragojas un izveido raga kārtu, kas aizsargā dziļākās šūnu kārtas no ārējās vides mehāniskās iedarbības. Daudzkārtu plakanais epitēlijs sedz ādu, izklāj mutes dobumu, taisnās zarnas un maksts gļotādu. Daudzkārtu j a u k t a i s jeb pārejas epitēlijs. Apskatei izmanto urīnpūšļa griezuma preparātu. Mazajā palielinājumā redzams, ka epitēlija šūnas novietotas 4 vai 5 kārtās. Dziļāko kārtu šūnām ir neregulāra daudzstūra forma, virsējās kārtas šūnas ir lielas, ar daudziem kodoliem. 6

7 Darba nobeigumā pēc zīmējumiem burtnīcās jāprot raksturot audus. 2. att. Dažādi epitēliju veidi: 1- vienkārtas plakanais (a-kopskats; b-griezums); 2- vienkārtas kubiskais; 3- vienkārtas prizmatiskais; 4- mirdzepitēlijs; 5- vienkārtas daudzrindu epitēlijs; 6- daudzkārtu plakanais epitēlijs;7- pārejas epitēlijs; 8- pārejas epitēlijs izstieptā orgānā(a,b,c-epitēlija šūnu kārtas) 7

8 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.3 Saistaudi Darba uzdevums Iepazīties ar dažāda veida saistaudu histoloģisko uzbūvi un uzzīmēt burtnīcā: 6) zīdītāju asinsainu; 7) irdenos saistaudus; 8) retikulāros audus; 9) skrimšļaudus (hialīnos, elastīgos, fibrozos); 10) kaulaudus. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Bioloģiskais mikroskops, dažādu veidu saistaudu histoloģiskie preparāti, tabulas, shēmas, mācību grāmatas. Audzēkņi apskata mikroskopā dažādu epitēlijaudu veidu paraugu preparātus, salīdzina ar shēmām un attēliem. Mikroskopā redzēto uzzīmē laboratorijas darbu burtnīcā. Nodarbības beigās burtnīca jāuzrāda skolotājam. Saistaudi Z ī d ī t ā j u a s i n i s. Preparātam noder asiņu uztriepe uz priekšmetstikla. Apskatot preparātu lielajā palielinājumā, redzamas dzeltenas bezkodola šūnas eritrocīti un lielākas apaļas vai ovālas šūnas ar kodolu leikocīti. Svaigās asinīs dažreiz var novērot ļoti mazus punktveida ķermenīšus asins plātnītes, kas novietojušās kaudzītēs. I r d e n i e s a i s t a u d i. Preparātā redzami plati kolagēno šķiedru kūlīši dažādos virzienos un smalkas zarainas, elastīgas šķiedras. Telpu starp šķiedrām aizpilda amorfa starpšūnu viela, kurā novēro šūnu elementus. Starp tiem pārsvarā ir fibroblasti - lielas šūnas ar apaļu vai ovālu kodolu. R e t i k u l ā r i e a u d i. Tie ir asinsrades orgānu: limfmezglu, liesas un sarkano kaulu smadzeņu pamataudi. Apskatot preparātu (limfmezgla griezumu) mazajā palielinājumā, jāatrod viscaurredzamākā vieta. Šo vietu apskatot lielajā palielinājumā, var redzēt tīkliņu retikulāros audus. To šūnas ir zvaigžņveida, ar gariem izaugumiem, no kuriem izveidojas tīkliņš. Kodols liels, bāls. Telpu starp tīkliņu aizpilda limfa, tā nav nokrāsojusies, tajā redzami brīvi limfocīti. Skrimšļaudi. H i a l ī n a i s s k r i m s l i s. Apskatei izmanto preparātu, kas izgatavots no deguna šķērssienas vai trahejas gredzena griezuma. Apskatot preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzama viendabīga starpšūnu vielas masa. Skrimšļa šūnas skaidri redzamas lielajā palielinājumā. Tās ir ovālas vai iegarenas, pa lielākai daļai grupās pa 2-4. Apkārt skrimšļa šūnām starpšūnu viela nokrāsojusies daudz intensīvāk un izveido skrimšļa kapsulas. Skrimšļa periferā daļa bez krasas robežas pāriet skrimšļa plēvē. E l a s t ī g a i s s k r i m s l i s. Apskatot preparātu (auss skrimstalas griezumu) mikroskopa lielajā palielinājumā, starpšūnu vielā redz daudz elastīgo šķiedru. Starp elastīgajām šķiedrām ir atsevišķas skrimšļa šūnas vai arī šūnu grupas, tāpat kā hialīnajā skrimslī. 8

9 Fibrozais (šķiedrainais) skrimslis. Apskatot preparātu (skriemeļskrimšļa griezumu) lielajā palielinājumā, skrimšļa starpšūnu vielā redz platus, paralēlus kolagēno šķiedru kūlīšus. Skrimšļa šūnas ieapaļas vai ovālas, apņemtas ar skrimšļa kapsulu. Kaulaudi K a u l a š ū n a s. Apskatot šo preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redz kompaktu starpšūnu vielu, kurā ir daudz kaula šūnu ar izaugumiem un vairākiem kodoliem. Darba nobeigumā pēc zīmējumiem burtnīcās jāprot raksturot audus. 3. att. Dažādi saistaudu veidi: A retikulārie audi limfmezglā (1retikulārās šūnas; 2-šūnu izaugumi; 3retikulārās šķiedras); B irdenie saistaudi zemādā (4-fibroblasts; 5-histeocīts; 6limfocīts; 7-kolagēno šķiedru kūlīši; 8elastīgās šķiedras); C blīvie noformētie saistaudi muskuļu stiegrā (9-šūnas; 10;11kūlīšos sakārtotas šķiedras) 9

10 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.4 Muskuļaudi. Nervaudi Darba uzdevums Iepazīties ar dažāda veida muskuļaudu un nervaudu histoloģisko uzbūvi un uzzīmēt burtnīcā: 1) gludos muskuļaudus; 2) šķērssvītrotos muskuļaudus; 3) nervu šūnas; 4) mielinizētās nervšķiedras; Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Bioloģiskais mikroskops, dažādu veidu muskuļaudu un nervaudu histoloģiskie preparāti, tabulas, shēmas, mācību grāmatas. Audzēkņi apskata mikroskopā dažādu muskuļaudu un nervaudu veidu paraugu preparātus, salīdzina ar shēmām un attēliem. Mikroskopā redzēto uzzīmē laboratorijas darbu burtnīcā. Nodarbības beigās burtnīca jāuzrāda skolotājam. Muskuļaudi G l u d i e m u s k u ļ a u d i. Lai iepazītos ar gludajiem muskuļaudiem, izmanto preparātu, kas gatavots no urīnpūšļa sienas griezuma. Preparātā redzami dažāda lieluma kūlīši muskuļu šķiedras, kam ir irdenie saistaudi. Apskatot gareniski pārgrieztu muskuļu kūlīti, redzamas cieši cita citai pieguļošas vārpstveida šūnas. Katras šūnas centrā ir nūjiņveida kodols. Apskatot urīnpūšļa sienas šķērsgriezumu, redzami šķērsām pārgriezti apaļi kodoli. Š ķ ē r s s v ī t r o t i e m u s k u ļ a u d i. Apskatot preparātu (mēles griezumu) mazajā palielinājumā, redzami ar plānām saistaudu starpkārtām sadalīti muskuļšķiedru kūlīši. Starpkārtās atrodas asinsvadi un nervi. Muskuļšķiedru apskatot lielajā palielinājumā, redzams šķērssvītrojums. Nervu audi N e r v u š ū n a s. Lai iepazītos ar nervu audiem, izmanto preparātus, kuri izgatavoti no acs tīklenes griezuma vai muguras smadzeņu šķērsgriezuma. Apskatot preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzamas dažāda lieluma zvaigžņveida nervu šūnas ar apaļu kodolu šūnas centrā (ja preparāts labi nokrāsots). Citoplazmā redzamas intensīvi zilas dažāda veida un lieluma piciņas Nilsa ķermenīši. No nervu šūnas ķermeņa atiet izaugumi neirīts (aksons) un dendrīti. M i e l i n i z ē t ā s n e r v š ķ i e d r a s. Apskatei izmanto sēdes nerva preparātu. Apskatot mazajā palielinājumā, preparātā redzami ļoti melni pavedieni nervu šķiedras. Lielajā palielinājumā apskata izolētu nervu šķiedru. Tās centrā redzams nenokrāsojies cilindrs, kuru aptver tumšs mielīna apvalks. Ārpusē mielīna apvalkam piekļaujas neirilemma. 10

11 Darba nobeigumā pēc zīmējumiem burtnīcās jāprot raksturot audus. 4.att. Muskuļaudu veidi: A-gludie muskuļaudi; B-šķērssvītrotie muskuļaudi; C-sirds muskuļaudi; 1-muskuļšūna; 2-kodols; 3-šķērssvītrotā muskuļšķiedra; 4-miofibrillas; 5-kodoli; 6-sarkoplazma; 7-sarkolemma; 8-starpdiski; 9-saistaudu kodols. 5. att. Nervu šūnas uzbūve; 1 neirona ķermenis; 2-kodols; 3- receptorie nervu gali jeb dendrīti; 4 motorie nervu gali jeb neirīts; 5 mielīna apvalks; 6 neirilemma; 7 sānu atzars(kolaterāle); 8 Švanna šūna; 9 mielīna iecirtums; 10 nervu galu sinapses. 11

12 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.5 Kaula uzbūve un forma. Darba uzdevums Iepazīties ar kaula uzbūvi un noteikt atsevišķu kaulu tipu skeletā. Iepazīties ar kaulaudu histoloģisko uzbūvi un uzzīmēt burtnīcā: 1) kaula garengriezumu; 2) kaula šķērsgriezumu; 3) kaula kā orgāna uzbūvi; Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Dažādu tipu kauli, kauli šķērsgriezumā un garengriezumā, bioloģiskais mikroskops, kaulaudu histoloģiskie preparāti, tabulas, shēmas par kaulu uzbūvi, mācību grāmatas. Kaula kā orgāna uzbūve Audzēkņi apskata dažādas formas kaulus un nosaka to tipu. Pēc formas kaulus iedala trīs tipos: 1) garie kauli (stobrkauli un ribas); 2) īsie kauli; 3) plakanie kauli; 4) jauktie kauli. Noskaidro, kur šāda tipa kauli atrodas skeletā. Apskata un nosaka galvenās kaula sastāvdaļas. Pārzāģēta kaula centrā ir dobums. Kaulā redzama kompaktā (blīvā) kaulviela. Abos kaula galos porainajā kaulvielā saskatāmas kaula trabekulas. Porainajā kaulvielā atrodas kaula smadzenes. Jaunu dzīvnieku garajos stobrkaulos kaula smadzenes ir sarkanas, vecu dzīvnieku stobrkaulos dzeltenas. Svaigus kaulus no ārpuses klāj kaula plēve. Kaula kā orgāna uzbūves shēmu uzzīmē burtnīcā. Kaulaudi K a u l a g a r e n g r i e z u m s. Preparātu apskatot mazajā palielinājumā, redz starpšūnu vielu, kaula šūnas ar izaugumiem un paralēlas spraugas Haversa kanālus, kurus savieno šķērskanāli. K a u l a š ķ ē r s g r i e z u m s. Preparātu apskatot mazajā palielinājumā, skaidri redzami apaļi vai ovāli gaiši plankumi Haversa kanālu griezumi. Koncentriski ap Haversa kanāliem atrodas kaula šūnas un kaula plātnītes, kas veido Haversa sistēmas jeb osteonus. Darba nobeigumā jāzina kaulaudu histoloģiskā uzbūve, kaulu formas. 12

13 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.6 Mugurkaulāja skelets Darba uzdevums Iegaumēt mugurkaula krūšu daļas skeleta krūšu skriemeļu, ribu, krūšu kaula un mugurkaula kakla, jostas, krustu, astes skriemeļu uzbūvi dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Mugurkaula krūšu daļas kauli (krūšu skriemeļi, ribas, krūšu kauls), kakla, jostas, krustu un astes skriemeļi, dzīvnieku skeleti, plakāti, tabulas, anatomijas grāmatas, piezīmes. Audzēkņi vispirms iepazīstas ar skeleta krūšu daļas formu, tās novietojumu skeletā, ar krūšu kurvja tilpumu. Izskaita skriemeļus, ribas, krūšu kaula segmentus. Nosaka mugurkaula krūšu daļas skeleta kaulu tipu. Pēc tam apskata atsevišķus kaulus. Krūšu skriemeļi. Krūšu skriemeli veido skriemeļa ķermenis, skriemeļa galviņa, skriemeļa bedrīte, locītavizaugumi, šķērsizaugumi un mugurizaugums. Nosaka kraniālo (galvas) un kaudālo (pakaļējo) skriemeļa galu. Zinot dažādu dzīvnieku sugu krūšu skriemeļu uzbūves galvenās pazīmes, jāiemācās atšķirt govs, zirga un cūkas krūšu skriemeļus. Krūšu skriemeļu ķermenis ir īss, prizmatiskas formas. Mugurizaugums labi attīstīts, plakans. Šķērsizaugumi un locītavizaugumi zirga krūšu skriemeļiem samērē vāji attīstīti. Govs krūšu skriemeļi ir daudz masīvāki, to ķermenis garāks un biezāks nekā zirga krūšu skriemeļiem, labāk attīstīti šķērsizaugumi un locītavizaugumi. Cūkai krūšu skriemeļu mugurizaugumi ir ļoti gari, virsotne viegli atliekta uz priekšu. Ribas. Vispirms nosaka ribu formu un kaulu tipu. Pievērš uzmanību garumam un platumam, izskaita ribas. Atrod ribas proksimālo un distālo galu. Proksimālajā galā redzamas ribas galviņa, ribas kakliņš un ribas pauguriņš. Distālajā galā apskata ribas kaula savienojumu ar ribas skrimsli. Pēc ribas formas un platuma jāiemācās atšķirt govs, zirga, cūkas ribas. Apskatot skeletu, izskaita, cik ir īsto ribu un cik neīsto ribu, atrod ribu loku. Krūšu kauls. Atrod krūšu kaula ķermeni, šķēpveida skrimsli un krūšu kaula rokturi. Apskaita ribierobus uz krūšu kaula ķermeņa sānu virsmas. Ribierobu skaits atbilst īsto ribu skaitam. Darbu nobeidzot, precīzi jāzina latīniskie nosaukumi (skat. mācību grāmatā), krūšu skriemeļu un ribu skaits dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem. 13

14 6. att. Krūšu kauls no kreisās puses: A-zirgam; B-govij; C-cūkai; D- sunim; 1-krūšu kaula rokturis; 2- ķermenis ar šķēpveida izaugumu; 3- šķēpveida skrimslis; 4- ribierobi; 5- ribu skrimšļi; a-šķautne; I- IX - ribas Kakla skriemeļi. Apskatot skeletu, atzīmē atsevišķu skriemeļu savstarpējās attiecības, mugurkaula kakla daļas formu, izskaita kakla skriemeļus. Izpēta atsevišķu kakla skriemeļu uzbūvi un noskaidro, ar ko tie atšķiras no krūšu skriemeļiem. Pārliecinās, ka atlantam nav skriemeļa ķermeņa, bet ir divi loki. Atlanta sānos atrodas platas plātnītes atlanta spārni. Kraniālajā daļā ir locītavbedrītes savienojumam ar pakauša kaula locītavpauguriem, bet kaudālajā galā locītavvirsma savienojumam ar epistrofeja zobu. Epistrofeja uzbūves raksturīgākā pazīme ir tā, ka skriemeļa galviņas vietā ir epistrofeja zobs, bet mugurizauguma vietā labi attīstīta šķautne. Tipiskajiem kakla skriemeļiem ir labi izteikta skriemeļa galviņa un skriemeļa bedrīte, attīstīti locītavizaugumi un divdaļīgi šķērsizaugumi ar ribu rudimentiem. Govs tipiskajiem kakla skriemeļiem ir īss ķermenis, daudz izteiktāki skriemeļa izaugumi un mugurizaugums. Zirga kakla skriemeļiem mugurizauguma nav. Locītavizaugumi plati, labi attīstīti. Jostas skriemeļi. Apskatot skeletu, nosaka topogrāfiju un skriemeļu skaitu. Preparātos izpēta atsevišķu jostas skriemeļu uzbūvi. Jostas skriemeļiem ļoti labi attīstīti plātnīšu veida šķērsizaugumi jeb sānu izaugumi. 14

15 7. att. Jostas skriemeļi: A- zirgam; B- govij; C- cūkai; D- sunim; 1mugurizaugums; 2- šķērsizaugumi; 3- kraniālie un 4- kaudālie locītavizaugumi; 5pupveida izaugums un 6- papildizaugums Krustu skriemeļi. Apskatot skeletu, nosaka skriemeļu topogrāfiju un skaitu, izpēta to uzbūvi. Konstatē, ka pieaugušiem dzīvniekiem krustu skriemeļi ir saauguši kopā un veido krusta kaulu. Uz krustu kaula dorsālās virsmas atrod locītavizaugumu virsmas vietas, kur krustu kauls savienojas ar zarnkauliem. Apskatot mugurkaula kanālu, redzams, ka kanāls strauji sašaurinās. 8. att. Krustu skriemeļi: A- zirgam; B- sunim; C- govij; D- cūkai; 1-spārns; 2pamats un 3sānu daļas; 4kraniālie locītavizaugumi; 5- ausveida virsma; 6dorsālie caurumi; 7laterālā šķautne; 8- virsotne; 9vidējā šķautne Astes skriemeļi. Apskatot skeletu, izpēta astes skriemeļu uzbūvi, pievēršot uzmanību to formai, skaitam un starpskriemeļu skrimšļu biezumam. 15

16 Darba nobeigumā jāzina dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku krūšu skriemeļu, ribu, kakla, jostas, krustu, astes skriemeļu skaits, to raksturojums, latviskie un latīniskie nosaukumi. Laboratorijas praktiskais darbs Nr.7 Galvaskauss. Darba uzdevums Iepazīt un iegaumēt atsevišķu galvaskausa kaulu uzbūvi, to novietojumu galvaskausa skeletā un atšķirības, dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem (govij, zirgam, cūkai). Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Govs, zirga, cūkas, suņa galvas skeleti, to attēli, pārzāģēti galvaskausi, tabulas, anatomijas grāmatas, piezīmes. Sākumā izpēta galvaskausa smadzeņu daļas kaulus. Noskaidro, kuri no galvaskausa kauliem izveido smadzeņu dobumu. Lai izpētītu galvaskausa iekšējo virsmu, izmanto gareniski pārzāģētu galvaskausu. Apskatot galvaskausa sejas daļas kaulus, iepazīstas ar deguna dobuma uzbūvi: ar deguna konhu, ožas apvidu, deguna starpsienas izvietojumu. Galvaskausa blakusdobumus jeb sinusus apskata un iztausta, pievēršot uzmanību to topogrāfijai, it sevišķi augšžokļa un pieres dobuma topogrāfijai. Izskaita zobu ligzdiņas augšžoklī un apakšžoklī, apskata to lielumu un dziļumu. Atrod bezzobu malu. Apakšžoklim apskata ķermeni un zarus, iztausta asinsvadu ierobu. Savieno žokļu locītavā augšžokli ar apakšžokli un izpēta kustību raksturu tajā. Darba nobeigumā jāzina galvaskausa kaulu latviskie un latīniskie nosaukumi, to topogrāfija un īpatnības dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem (govīm, zirgiem, cūkām). 9. att. Govs galvaskauss: A-sagitālais griezums; B-ventrālā puse; 1-pieres kaula sīnuss; 2-ieradzis; 3-pieres kauls; 4-smadzeņu dobums; 5-redzes nerva krustojuma rieva; 6-sieta kaula labirints; 7-dorsālā konha; 8-deguna kauls; 9-ventrālā konha; 10-priekšzobu kauls; 11-deniņu eja; 12-aizauss izauguma kanāls; 13-zemmēles nerva kanāla atvere; 14-lielais caurums; 15jugulārais izaugums; 16-iekšējā auss eja; 17-ovālais caurums; 18-acs dobuma apaļais caurums; 19-bungdobuma muskuļizaugums; 20-ķīļa kaula sīnuss; 21-lemesītis; 23-aukslēju kauls; 24- ķīļaaukslēju caurums; 25-aukslēju kaula sinuss; 26-augšžokļa aukslēju izaugums; 16

17 27-lemesītis; 28-aukslēju sprauga; 29- lielais aukslēju caurums; 30-priekšzobu kaula sprauga; 31-deniņu kauls; 32-kaula pūslītis Laboratorijas praktiskais darbs Nr.8 Priekšējo ekstremitāšu skelets. Darba uzdevums Iepazīt priekšējo ekstremitāšu atsevišķu kaulu uzbūvi, to novietojumu ekstremitāšu skeletā un uzbūves īpatnības dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem (govij, zirgam, cūkai). Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Dažādu lauksaimniecības dzīvnieku skeleti, to attēli, priekšējo ekstremitāšu atsevišķi kauli, tabulas, anatomijas grāmatas, piezīmes. Sākumā iepazīstas ar priekšējo ekstremitāšu novietojumu, atzīmē, kādi kauli ir atsevišķu priekšējo ekstremitāšu posmu pamatā. Izpēta atsevišķo kaulu uzbūvi. Lāpstiņa Lāpstiņai atrod kraniālo un kaudālo malu un nosaka to formu. Apskatot laterālo virsmu, atrod lāpstiņas šķautni, bet uz mediālās virsmas atrod zemlāpstiņas bedrīti. Atrod un apskata locītavbedrīti un knābjveida izaugumu. Jāiemācās atšķirt, kuras ekstremitātes (labās vai kreisās) ir apskatāmā lāpstiņa. Tādēļ lāpstiņu saņem tā, lai lāpstiņas paugurs būtu pavērsts laterāli, bet mediālā virsma uz priekšu. Lai satvertu lāpstiņu aprakstītajā veidā, tā jāsaņem ar labo roku, tātad lāpstiņa ir labās ekstremitātes. Pleca kauls Skeletā nosaka pleca kaula tipu un stāvokli. Atsevišķam pleca kaulam nosaka proksimālo un distālo galu, kā arī to, vai tas ir no labās vai kreisās ekstremitātes. Proksimālajā galā atrod muskuļpauguriņus lielo (laterālo) un mazo (mediālo). No lielā muskuļpauguriņa uz leju atiet šķautne. Starp muskuļpauguriņiem atrodama divdaļīgā muskuļrieva, pa kuru kustas pleca divgalvainā muskuļa stiegra. Kaula distālajā galā atrod locītavvirsmu, elkoņbedrīti un virspaugurus, kur piestiprinās muskuļi. Atzīmē atšķirības pleca kaula uzbūvē govij, zirgam, cūkai. Apakšpleca kauli. Vispirms iepazīstas ar spieķa kaulu. Apskatot redzams, ka spieķa kauls ir labi attīstīts. Zirgam spieķa kaula proksimālais gals saaudzis ar elkoņa kaulu. Tam labi attīstīts tikai elkoņa paugurs, kas, izstiepjot ekstremitāti, ieiet pleca kaula elkoņbedrītē un ierobežo atliekšanu. Spieķa kauls pieder pie garo stobrkaulu tipa. Nosakot tā formu, atzīmē, ka kauls ir dorsoventrāli saspiests un nedaudz izliekts uz priekšu. Spieķa kaula proksimālajā galā atrodas trīs locītavvirsmas, kas atdalītas ar nelielām šķautnēm. Pati platākā locītavvirsma ir pavirzīta uz iekšu. Zinot to, var noteikt, vai kauls ir no labās vai no kreisās ekstremitātes. Spieķa kaulu paņem 17

18 atbilstošajā rokā tā, lai izliektā virsma būtu vērsta uz priekšu, bet visplatākā locītavvirsma uz iekšu. Govij elkoņa kauls stiepjas visa apakšpleca garumā, bet distālajā galā ir novietots zemāk par spieķa kaulu. Cūkai elkoņa kauls ir labi attīstīts. 18

19 Karpālie kauli. Tie veido divas nelielu kaulu rindas un pieder pie īso kaulu tipa. Šie kauli jāapgūst visi kopā locītavā. Kaulus skaita no kaudālās puses. Metakarpālie un pirkstu kauli. Tos apgūst, mācoties par skeletu un atsevišķi. Pievērš uzmanību to formai, tipam, novietojumam skeletā un funkcijai. Jāizpēta, kādas atšķirības ir šo kaulu uzbūvē dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem. Darba nobeigumā jāzina dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku priekšējo ekstremitāšu kaulu latviskie un latīniskie nosaukumi, topogrāfija un īpatnības. 10 att. Pleca kauli: A govs, B zirga, C cūkas, D suņa; 1 mazais paugurs, 2 muskuļrieva, 3 lielais paugurs, 4 zemšķautnes muskuļa piestiprināšanās vieta, 5 deltmuskuļa nelīdzenums, 6 šķautne, 7 laterālā epikondiļa šķautne, 8 mediālais epikondilis, 9 pleca kaula kondilis ar bloku, 10 lielā pauguriņa šķautne, 11 sinoviālais iedobums, 12 barotājcaurumiņš, 13 apaļais nelīdzenums, 14 pleca kaula galviņa, 15 elkoņa līnija, 16 laterālais epikondilis, 17 musskuļrievas pauguriņš. 19

20 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.9 Pakaļējo ekstremitāšu skelets. Darba uzdevums Iepazīt pakaļējo ekstremitāšu atsevišķu kaulu uzbūvi, to novietojumu ekstremitāšu skeletā un uzbūves īpatnības dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem (govij, zirgam, cūkai). Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Dažādu lauksaimniecības dzīvnieku skeleti, to attēli, pakaļējo ekstremitāšu atsevišķi kauli, tabulas, anatomijas grāmatas, piezīmes. Sākumā pie skeleta iepazīstas ar pakaļējo ekstremitāšu novietojumu un kaulu tipu. Pēc tam iepazīstas ar katra pakaļējās ekstremitātes kaula uzbūvi atsevišķi. Gūžas kauli. Preparātā atrod atsevišķu gūžas kaulu robežas, atzīmē to formu un lielumu. Nosaka gūžas kaula stāvokli skeletā, atrod katram gūžas kaulam raksturīgus veidojumus. Zarnu kaulam atrod ķermeni un spārnu, apskata un iztausta krustu un gūžas pauguru. Kaunuma kaulam nosaka gūžas kaula bedrītes dziļumu un gūžas kaula cauruma lielumu, apskata iegurņa saaugumu jeb simfīzi. Sēžas kaulam atrod sēžas pauguru un sēžas loku. Ciskas kauls. Kaula proksimālajā galā atrod lodveida ciskas kaula galviņu ar bedrīti centrā un labi attīstītos grozītājpaugurus. Ciskas kaula distālajā galā ir locītavveltnis. Jāiepazīstas ar tā uzbūvi un jāatrod locītavpauguri, kur ciskas kauls savienojas ar stilba kaulu. Govs ciskas kaulam ir attīstītāks ķermenis nekā zirga ciskas kaulam. Lielais grozītājpaugurs izveidots labāk, bet grozītājstarpas bedrīte ir dziļāka. Ciskas kaula galviņu no ciskas kaula ķermeņa norobežo ciskas kaula kakliņš. Bedrīte neatrodas uz galviņas sānu virsmas, kā zirgam, bet gan vidū un ir vāji izveidota. Apakšciskas jeb liela kauli. Ir divi apakšciskas kauli: stilba kauls un ikru kauls. Attīstītāks ir stilba kauls. Tā proksimālajam galam raksturīga trīsstūra forma. No trīsstūra pa dorsālo virsmu uz leju iet stilba kaula šķautne, kas nedaudz izliekta uz āru. Govij laterālais locītavpaugurs izvirzīts uz sāniem. Pie tam ir mazs izaugums rudimentāra ikru kaula proksimālais gals. Arī cūkai stilba kauls labi attīstīts. Ikru kauls visā garumā piekļaujas stilba kaulam, tā proksimālais un distālais gals savienojas ar atbilstošajiem stilba kaula galiem. Stilba kaula distālajā galā ir veltņveida locītājvirsma, pa kuru kustas veltņa kauls. 20

21 Tarsālie kauli. Proksimālajā tarsālo kaulu rindā atrodas veltņa kauls un papēža kauls (lecamais kauls). Vidējās un distālās rindas kauli pieder pie īsajiem kauliem. Metatarsālie un pirkstu kauli. Pēc uzbūves tie ir ļoti līdzīgi priekšējo ekstremitāšu attiecīgajiem metakarpālajiem kauliem un pirkstu kauliem. Darba nobeigumā jāzina dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku pakaļējo ekstremitāšu kaulu latviskie un latīniskie nosaukumi, topogrāfija un īpatnības. 11 att. Stilba kauls un ikru kauls: A govs; B zirga; 1 stilba kauls; 2 šķautne; 3 kondiļstarpas izcilnis; 4 laterālais kondilis; 5 ikru kaula rudiments; 6 laterālās potītes kauls; 7 blokveida locītavvirsma; 8 - mediālā potīte; 9 ikru kauls. 12 att. Tarsālie kauli: A govs; B zirga; 1 stilba kauls; 2 veltņa; 3 centrālais 4 trešais tarsālais kauls; 5 metatarsālie kauli; 6 - ceturtais tarsālais kauls; 7 tarsālais kanāls; 8 potītes 9 papēža kauli. 21

22 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.10 Ekstremitāšu locītavas un saites. Darba uzdevums Iepazīt priekšējo un pakaļējo ekstremitāšu locītavu uzbūvi, noteikt locītavu veidu un secību, kādā tās izvietotas cita aiz citas, iegaumēt galvenās locītavu saites. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Dažādu lauksaimniecības dzīvnieku skeleti, mitri locītavu un saišu preparāti, skalpeļi, pincetes, kivetes, plakāti, tabulas. Locītavas un to īpatnības var noteikt pēc locītavas uzbūves un locītavvirsmas veida. Izmantojot mitrus locītavu un saišu preparātus, var iepazīties ar atsevišķu locītavu kustību amplitūdu, locītavas somiņu un saitēm, kas veido locītavas somiņu. Vislabāk locītavas somiņas uzbūvi mācīties, izmantojot pleca vai gūžas locītavu, jo to nesedz papildus saites. L o c ī t a v a s s o m i ņ a sastāv no ārējās fibrozās un iekšējās sinoviālās kārtas. Kustinot vienu no kauliem, novēro locītavas sastiepumu. Ārēji apskatot un iztaustot locītavas somiņu, nosaka tās sienu biezumu. Stiepjot kaulu locītavā, pārliecinās par locītavas somiņas stiprumu un elastīgumu. No vienas puses ar skalpeli pārgriež locītavas somiņu. Ar zondi un pirkstiem izpēta locītavas dobumu, kas atrodas locītavas somiņā. Ja preparāts ir svaigs, locītavas dobumā atrod daudz eļļaina seroza šķidruma tā saucamā sinoviālā šķidruma. Kaulu locītavvirsma ir mitra un slidena. Izpētot gūžu locītavu un tās saites atvērtā locītavas dobumā jāapskata apaļā saite, kas savieno ciskas kaula galviņu ar gūžas kaula locītaviedobumu. Jāievēro, ka citām vienas locītavām bez locītavas somiņas ir arī sānsaitess. Saliktajās locītavās (karpālajā locītavā, tarsālajā jeb lecamajā locītavā) īsos kaulus, kas veido locītavu, savieno kaulu starpsaites un kaulu rindstarpu saites. Atverot ceļa locītavu, jāpievērš uzmanība hialīnā skrimšļa kārtai, kas atrodas starp ciskas kaula distālo galu un stilba kaula proksimālo galu. Darbu nobeidzot jāzina priekšējo un pakaļējo ekstremitāšu locītavu latviskie un latīniskie nosaukumi, locītavu veidi un galvenās locītavu saites. 22

23 13. att. Kaulu savienojuma veidi(shēma): A šuve; B locītava; 1 zobainā un 2 zvīņveida šuve; 3 locītavas somiņa; 4 locītavvirsmas ar hialīno skrimsli; 5 locītavas dobums; 6 periosts; 7 locītavas somiņas sinoviālā membrāna. 14 att. Zirga locītavu saites: A karpālā locītava: 1 spieķa kauls; 2 kaulstarpu saites; 3 īsā laterālā sānsaite; 4 starpkarpālās saites; 5 karpālais kauls; 6 metakarpālais kauls; 7 papildkaula saites; 8 karpālais papildkauls; 9 laterālā karpālā sānsaite; 10 ceturtais metakarpālais kauls. B - tarsālā locītava: 1 stilba kauls; 2 - veltņa kauls; 3 garā mediālā sānsaite; 4 dorsālā tarsālā saite; 5 trešais metatarsālais kauls; 6 papēža kauls; 7 īsā mediālā sānsaite; 8 plantārā tarsālā saite; 9 otrais metatarsālais kauls. C ceļa locītava no laterālās puses; D no mediālās puses: 1- ceļa kauls; 2 ceļa kaulaciskas kaula laterālā saite; 3,4,5 ceļa kaula saites; 6 krusteniskā saite; 7 laterālais menisks; 8 laterālā sānsaite; 9 ikru 10 stilba 23

24 un 11 ciskas kauls; 12 mediālā ciskas kaula-ceļa kaula saite; 13 mediālā sānsaite; 14 menisks. Laboratorijas praktiskais darbs Nr.11 Muskuļa uzbūve. Darba uzdevums Iepazīt un uzzīmēt burtnīcā muskuļa kā orgāna uzbūvi Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Sausi un mitri muskuļu preparāti, mulāžas, tabulas, shēmas. Uz muskuļu preparātiem apskata muskuļus un noskaidro, ka tie piestiprināti pie kauliem, ka tiem ir noteikta forma, ka tie sastāv no vairākiem audu veidiem un savelkoties izpilda noteiktu funkciju. Noskaidro muskuļu formu, lielumu un daļas. Pēc formas izšķir: 1) plakanos jeb platos muskuļus, 2) cirkulāros (gredzenveida) muskuļus, 3) vārpstveida muskuļus. Muskuļa uzbūvi uzzīmē burtnīcā. Darbu nobeidzot, jāzina muskuļa uzbūve, muskuļa formas un kā tie piestiprināti pie skeleta kauliem. 15. att. Muskuļa uzbūve: A vienspalvainais muskulis, B daudzspalvainais muskulis garengriezumā, C muskuļa šķērsgriezums: 1 muskuļa stiegra, 2 muskuļa vārti ar asinsvadu un nervu kūlīti, 3 muskuļa vēderiņš, 4 24

25 muskuļšķiedru virziens, 5 perimīzijs un 6 endomīzijs, 7 muskuļškiedru kūlīši, 8 periosts, 9 sinoviālais maisiņš (bursa). 25

26 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.12 Vidukļa un galvas muskulatūra. Darba uzdevums Iepazīt vidukļa un galvas muskuļus, to funkcijas un topogrāfiju. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Sausi un mitri galvas un vidukļa muskuļu preparāti, mulāžas, tabulas, shēmas. Vidukļa muskulatūra Vispirms apskata dzelteno vēdera fasciju, krūšu muskuļu fasciju, vēdera balto līniju, pēc tam atrod virsējos muskuļus. Pārdalot ārējo ribstarpu muskuli, var atrast iekšējā ribstarpu muskuļa muskuļšķiedru kūlīšus ar kaudoventrāli novietotām muskuļšķiedrām. Jostas apvidū atrod jostas ribu muskuli, kas pieder pie izelpas muskuļu grupas. Mācoties vēdersienas muskuļus, jāvērš uzmanība uz ļoti labi izteiktajām vēdera muskuļu aponeirozēm, kurām ir platu plātņu veids. Kad iepazīti muskuļi preparātos, atrod to atveidojumus mulāžās un tabulās. 16. att. Diafragma un vidukļa muskuļi zirgam(vēdera siena un iekšējie orgāni atdalīti): 1-diafragmas ribu daļa; 2-kaudālās dobās vēnas caurums; 3-diafragmas cīpslainais centrs; 4-aorta; 5-lielais jostas muskulis; 6-mazais jostas muskulis; 7-iekšējais zarnkaula muskulis; 8-ārējais zarnkaula muskulis; 9-četrstūrainais jostas muskulis; 10-zarnkaula-ribu muskulis; 11-labā diafragmas kājiņa. Galvas muskulatūra Apskatot galvas muskuļus, pārliecinās, ka to vairākumam ir lentes vai plātnes forma. Ap atverēm atrodas gredzenmuskuļi. Mācoties par gremošanas muskuļu grupu, atrod ārējo labi attīstīto košanas muskuli. Iekšējais košanas muskulis jeb spārnmuskulis atrodas uz apakšžokļa iekšējās virsmas. Atrod arī deniņu un divvēderiņu muskuļus, apskata to formu un topogrāfiju. Mācoties sejas muskuļu grupu, jāiegaumē, ka tie ar vienu galu piestiprināti pie galvaskausa pauguriņiem un izciļņiem, bet ar otru galu ieauguši ādā. Tāpēc, šiem muskuļiem saraujoties, novēro noteiktu ādas apvidus pārvietošanos. Darba nobeigumā jāzina muskuļu latviskie un latīniskie nosaukumi, kā arī to topogrāfija (govij, zirgam, cūkai) un funkcijas. 26

27 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.13 Priekšējās ekstremitātes muskuļi. Darba uzdevums Iepazīt priekšējās ekstremitātes muskuļus, to funkcijas un topogrāfiju. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Sausi un mitri priekšējo ekstremitāšu muskuļu preparāti, mulāžas, tabulas, shēmas. Ekstremitāšu muskuļi ir gari, šķērsgriezumā apaļi. Šos muskuļus labāk iepazīt pa grupām. Pirms iepazīšanās ar muskuļiem jāapskata locītava. Daudzasu locītavu kustina četras vai vairākas muskuļu grupas fleksori (saliecēji), ekstensori (izstiepēji), adduktori (pievilcēji), abduktori(atvilcēji) un rotatori(griezēji). Divasu locītavu kustina divas muskuļu grupas fleksori un ekstensori. Mācoties par muskuļiem, preparātā atrod: 1) muskuļus fiksatorus zemlāpstiņas muskuli un zemšķautnes muskuli. Šiem muskuļiem ir sānsaišu nozīme, tie pleca locītavā nepieļauj kustību uz sāniem; 2) muskuļus fleksorus deltmuskuli, mazo apaļo muskuli un lielo apaļo muskuli; 3) muskuļus ekstensorus virsšķautnes muskuli un knābjveida muskuli. Iepazīstoties ar muskuļiem, kas kustina karpālo locītavu un pirkstu locītavas, vērš uzmanību uz to garajām stiegrām. Karpālās locītavas apvidū pirkstu muskuļu stiegras apņem sinoviālās makstis, tās jāatrod un jāizpēta. Darba nobeigumā jāzina muskuļu (govij, zirgam, cūkai) latviskie un latīniskie nosaukumi, to topogrāfija. 27

28 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.14 Pakaļējās ekstremitātes muskuļi. Darba uzdevums Iepazīt pakaļējās ekstremitātes muskuļus, to funkcijas un topogrāfiju. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Sausi un mitri pakaļējo ekstremitāšu muskuļu preparāti, mulāžas, tabulas, shēmas. Preparātos atrod piestiprināšanās vietas tām muskuļu grupām, kas kustina atsevišķas locītavas. Labi izpēta četrgalvainā ciskas muskuļa darbības mehānismu ceļa locītavā. Preparātā atrod četrgalvainā ciskas muskuļa apakšējo galu un stiegru, ar kuru tas piestiprinās pie ceļa kaula. Ciskas kaula distālajā galā atrod un apskata locītavveltni, pa kuru slīd ceļa kauls. Izpēta ceļa kaula taisnās saites uzbūvi, kas piestiprina ceļa kaulu pie stilba kaula proksimālā gala. Atrod ceļa kaula laterālo saiti, mediālo taisno saiti un vidējo taisno saiti. Pētot pakaļējo ekstremitāšu muskuļus, pievērš uzmanību ikru muskulim un labi attīstītajai stiegrai, ar kuru muskulis piestiprinās pie papēža kaula paugura. Šo stiegru sauc par Ahila stiegru. Darba nobeigumā jāzina govs, zirga, cūkas muskuļu latviskie un latīniskie nosaukumi, to topogrāfija un funkcijas. 28

29 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.15 Ādas un tās veidojumu histoloģiskā uzbūve. Darba uzdevums Iepazīt un uzzīmēt: 1) ādas uzbūvi, 2) mata uzbūvi, 3) naga uzbūvi 4) tesmeņa uzbūvi. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Mikroskops, ādas griezums, matainas ādas griezums, naga griezums, tesmeņa griezums. 1. Ādas uzbūve Apskatot ādas griezumu preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, labi redzami trīs ādas slāņi: epiderma, derma un zemāda. E p i d e r m u veido epitēlija šūnas. Epidermas augšanas kārtā redzamas prizmatiskas un kubiskas šūnas, tās virspusē plakanas šūnas. Ādas virspusē atrodas pārragojušās epidermas šūnas. D e r m ā izšķir savstarpēji savijušos saistaudu šķiedras. Dermas dziļākajās kārtās atrodas sviedru dziedzeru sekretorās daļas, kam griezumā ir nelielu stobriņu veids. Stobriņu dobumu norobežo viena kubiska epitēlija kārta. Dermā sazarojas asinsvadi un nervi. Z e m ā d a veidota no irdenajiem saistaudiem, tajos ir tauku šūnu sazarojumi. 2. Matu uzbūve Pārvietojot mikroskopa redzes laukā matainu ādas griezuma preparātu, tajā atrod gareniski pārgrieztus matus; iepazīstas ar to uzbūvi. Mazajā palielinājumā apskata mata stiebru un mata sakni. M a t a s t i e b r s ir pārragojies pigmentēts veidojums, kas paceļas virs ādas. M a t a s a k n e iegrimusi dermas slānī un beidzas ar paresninājumu mata sīpoliņu. Uz pusēm pārgrieztā mata sīpoliņā redzama mata kārpiņa, ko veido saistaudi no tās mats sāk augt. Līdzās mata saknei atrodas maisiņu formas veidojumi tauku dziedzeri. 3. Naga uzbūve Apskatot preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzamas trīs kārtas: raga kurpe (epiderma), naga dzīvnadzis un zemāda. Epidermas veidotāja kārta sastāv no cilindriskām šūnām un graudainās kārtas, kas piekļaujas dzīvnadzim, tā ir ļoti bagāta asinsvadiem. Dzīvnadzim ir kārpiņveida uzbūve uz apmales, kronīšdaļa un zoles daļā un lapiņveida uzbūve sienas daļā. Dzīvnadzī ir kolagēnās šūnas, kas savstarpēji krustojas. Zemāda atrodas tikai dzīvnadža apmales un kronīšdaļas apvidū; dzīvnadža sienas daļas un zoles daļas apvidū tās nav. 29

30 4. Tesmeņa uzbūve Apskatot tesmeņa griezuma preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzamas tesmeņa daiviņas. Darba nobeigumā jāuzrāda zīmējumi. 17. att. Tesmeņa uzbūve: A tesmeņa garengriezums, B tesmeņa daiviņas uzbūve; 1 āda; 2 parenhīma; 3 piena ejas, 4 piena cisterna, 5 piena cisternas pupa daļa, 6 pupa kanāls, 7 pups, 8 piena spogulis, 9 piena alveolas, 10 mioepitēlijs, 11 alveolu epitēlijšūnas. 30

31 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.16 Ādas un tās veidojumu uzbūve. Darba uzdevums Iepazīt ādas uzbūvi, zirga naga uzbūvi un govs tesmeņa uzbūvi. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Sausi un svaigi ādas preparāti, nags, naga garengriezums, tesmeņa preparāti, mulāžas, tabulas, shēmas.. Ādas uzbūve Iepazīst ādas uzbūvi, atzīmē tās biezumu, elastīgumu, izturību un krāsu. Ādas biezums dažādās ķermeņa vietās nav vienāds. Visbiezākā āda ir uz muguras un krustiem, visplānākā uz vēdera sienas. Dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem āda ir dažāda biezuma. Visbiezākā āda ir govij, tad zirgam, cūkai un sunim. Jāvērš uzmanība uz ādas atsevišķu slāņu biezumu. Visbiezākais slānis ir derma. Epiderma sedz ārējo dermas virsmu plānā kārtā. Zemāda ir atsevišķu membrānu veidā uz dermas iekšējās virsmas. Ādu stiepjot nosaka tās elastīgumu un izturību. Ne visai platu svaigas ādas preparāta strēmeles vienu galu stingri fiksē, bet aiz otra gala ādu stiepj. Atzīmē, ka, ādu nedaudz pastiepjot, tā nepārtrūkst. Ādu atlaižot, tās garums samazinās līdz sākotnējam garumam. Nosaka ādas krāsu. Zirga naga uzbūve Apskata visas naga daļas. Iegaumē, ka raga kurpē atrodas naga kauls. Raga kurpes siena veidota no trim kārtām: 1) glazūras (ārējās kārtas), 2) cauruļveida raga (vidējā kārta), 3) lapiņ veida raga (iekšējās kārtas). Pēc tam apskata raga kurpes zoli. Tai ir pusapaļa forma. Aizmugurē raga zolē ieiet raga stars. Vietā, kur raga siena savienojas ar raga zoli, uz raga zoles redzama baltā līnija. Naga garengriezuma preparātos audzēkņi iepazīst naga iekšējo uzbūvi, formu un naga skrimšļu topogrāfiju. Govs tesmeņa uzbūve Vispirms nosaka tesmeņa formu un lielumu, pēc tam apskata tesmeni garengriezumā, kur labi redzamas saistaudu šķērssienas. Tajos zarojas asinsvadi un nervi. Tesmeņa parenhīma ir rozā krāsā. Darba nobeigumā jāzina ādas, naga un tesmeņa uzbūve un to latīniskie nosaukumi. 31

32 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.17 Mutes dobuma orgānu, rīkles, barības vada, vienkameras kuņģa uzbūve. Darba uzdevums Iepazīt lūpu, zobu, mēles, cieto un mīksto aukslēju, rīkles, barības vada, vienkameras kuņģa uzbūvi un to topogrāfiju. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Konservēti un svaigi lūpu, mēles, cieto aukslēju mīksto aukslēju, smaganu, siekalu dziedzeru, zobu, žokļu kaulu, rīkles barības vada, kuņģa preparāti, skalpeļi, pincetes, šķēres, mulāžas, tabulas, shēmas. Lūpas Apskata un aptausta īpaši sagatavotu mutes dobuma orgānu preparātu, nosaka lūpu konsistenci un biezumu, ādas un gļotādas krāsu. Pievērš uzmanību govs lūpu nepamatotajam laukumam deguna lūpu spogulim. Cūkai uz virslūpas atrod snuķi. Apskata mutes dobuma priekštelpu, nosaka tās formu un lielumu. Zobi Zobu uzbūvi apgūst, izmantojot zobu un žokļu kaulu preparātu, pārzāģētus zobus, tabulas un shēmas. Jāievēro, ka visi zobi ar saknēm iestiprināti īpašās ligzdās alveolās apakšžoklī un augšžoklī. Kronītis izceļas virs žokļu kaula. Pārliecinās, ka griezējzobiem, ilkņiem un dzerokļiem forma, lielums un uzbūve ir atšķirīgi. Salīdzina pastāvīgo zobu un piena zobu formu, lielumu, krāsu. Apskata zobu košanas virsmu. Saskaita zobus. Uz pārzāģētiem zobiem apskata kronīšu un saknes uzbūvi, emaljas un cementa izvietojumu, zobu dobumu. Noskaidro, ka atgremotājiem ir 8 griezējzobi un tie atrodas apakšžoklī. Noskaidro, ka cūkas un suņa dzerokļu košanas virsma ir pauguraina, bet ne plata, jo šie dzīvnieki sasmalcina barību, to saspiežot un saplosot, nevis saberžot. Mēle Mēles uzbūvi iepazīst, izmantojot svaigus un konservētus preparātus. Nosaka mēles ķermeni, sakni, galotni, tās formu un konsistenci. Uz gļotādas atrod kārpiņas, kas mēli padara raupju. Kad mēle labi apskatīta no ārpuses, to pārgriež gareniski un šķērsām un nosaka muskuļšķiedru virzienu pārliecinās, ka muskuļšķiedras novietotas gareniski, šķērsām un vertikāli. Pateicoties tam, mēle var pagarināties, saīsināties, saritināties. 32

33 Siekalu dziedzeri Svaigos un konservētos preparātos apskata siekalu dziedzeru un to izvadkanālu uzbūvi un topogrāfiju. Atrod trīs siekalu dziedzeru pārus: pieauss, zemžokļa, zemmēles. Pēc taustes nosaka to konsistenci. Mīkstās un cietās aukslējas Cieto aukslēju gļotāda veido šķērsvalnīšus. Labi attīstīta ir zemgļotāda, tajā stipri sazarots venozo asinsvadu tīkls. Iepazīstoties ar mīkstajām aukslējām, jāievēro to forma un lielums, jānosaka to uzdevums. Rīkle Ar rīkles lielumu un uzbūvi iepazīstas pēc preparātiem. Apskata rīkles atveres. Noskaidro rīkles kā orgāna nozīmi, kurā krustojas divi ceļi barības uzņemšanas un elpošanas. Barības vads Nosaka barības vada sienas biezumu, barības vada garumu, diametru, topogrāfiju. Pārgriež barības vadu un apskata gļotādas gareniskās krokas. Vienkameras kuņģis Apskata kuņģa formu un lielumu, virsmas un izliekumu, taukplēvju uzbūvi un konstatē, ka dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem barības vads pāriet kuņģī. Taustot nosaka kuņģa sienas biezumu un konsistenci, uzmeklē kardija un pilorus slēdzēj muskuļus. Pēc tam apskata kuņģa gļotādu, kas veido krokas. Darba nobeigumā jāzina minēto orgānu latīniskie nosaukumi un orgānu topogrāfija. Emalja Kronītis Dentīns Kakliņš Smaganas Pulpa ar saknes kanālu Sakne Žokļa kauls Šūnu cements Peridonta saites Saknes kanāls Atvere Nervs Asinsvads 18. att. Īskronīša zoba uzbūve 33

34 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.18 Daudzkameru kuņģa, aizkuņģa dziedzera, tievo zarnu un aknu uzbūve. Darba uzdevums Iepazīt daudzkameru kuņģa, aizkuņģa dziedzera uzbūvi, tievo un resno zarnu atsevišķu nodalījumu uzbūves īpatnības, aknu uzbūvi un topogrāfiju. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Atgremotāju kuņģis, dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku tievo un resno zarnu un aknu konservēti un svaigi preparāti, skalpeļi, pincetes, šķēres, mulāžas, tabulas, shēmas. Daudzkameru kuņģis Atgremotāju kuņģa uzbūves īpatnības apgūst, apskatot tabulas, shēmas, mulāžas un sausos preparātus, tikai pēc tam sāk strādāt ar mīkstiem konservētiem preparātiem vai ar svaigiem kuņģiem. Vispirms apskata daudzkameru kuņģa nodalījumus acekni, grāmatnieku, glumenieku. Pēc tam atver spurekli, kur ir ļoti daudz pārragojušos kārpiņu; to dēļ spureklis ir raupjš. Aplūko acekņa gļotādu un grāmatnieka lapas, kuņģa rievu. Spurekļa, acekņa un grāmatnieka gļotādā dziedzeru nav, tāpēc šos nodalījumus sauc par priekšķuņģiem. Apskatot un iztaustot glumenieka gļotādu pārliecinās, ka to veido labi izteiktas spirāliskas krokas. Gļotāda izklāta ar dziedzerepitēliju. Aizkuņģa dziedzeris Preparātam jābūt kopā ar divpadsmitpirkstu zarnas pakavveida loku, kur dziedzeris piesaistīts. Izstiepjot dziedzeri aiz galiem, apskata tā uzbūvi. Uzmeklē dziedzerkanālus un izpēta, kurā vietā tie ieplūst divpadsmitpirkstu zarnā. Izpēta asinsvadu sazarošanos dziedzerī. Tievās zarnas Apskatot tievo zarnu preparātus, atzīmē tievo zarnu formu, diametru, garumu, sienas biezumu. Pārliecinās, ka divpadsmitpirkstu zarnai ir neliels diametrs, ka tā sākas no kuņģa pilorus daļas un tai ir pakavveida izliekums. Tukšā zarna ir ļoti gara, līkumota, ar mugurkaulu to saista priekšējais apzarnis. Gūžu zarna ir īsa, taisna, tā beigu daļā savienojas ar aklo zarnu. Tievajām zarnām nosaka krāsu, apskata apzarņa limfmezglus un asinsvadus. Pārgrieztai zarnai apskata gļotādu, nosaka tās krāsu un biezumu. Visplānākās sienas ir tukšajai zarnai, visbiezākās gūžu zarnai. 34

35 Resnās zarnas Vispirms atzīmē atšķirību starp tievajām un resnajā zarnām. Resnajām zarnām ir lielāks diametrs, un tās ir vairākkārt īsākas. To apstiprina šādi dati: govij vidējais zarnu garums 50 m, tai skaitā tievo zarnu garums 40m, resno zarnu garums 10 m; aitai, kazai attiecīgi 33 m (25 m un 8 m); cūkai 24 m(20 m un 4 m); zirgam 30 m(24 m un 6 m). Nosaka resno zarnu formu, sienas biezumu un krāsu. Resnajās zarnās muskuļapvalka gareniskā kārta veido platas lentes tenijas. Tenijas ir īsākas par zarnu, tāpēc zarnas saraujas un izveido kabatas. Atgremotāju dzīvniekiem resnajām zarnām nav teniju, nav kabatu. Apskata dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku loka zarnu formu. Zirga loka zarnas lielajam kolonam ir pakavveida forma, tas novietots divās rindās, atgremotājiem loka zarna veido disku, cūkai spirāli (piltuvi). Apskata un salīdzina dažādu sugu lauksaimniecības dzīvnieku aklo zarnu; nosaka atšķirības. Pārgrieztai zarnai apskata gļotādu. Aknas Apskata aknu ārējo izskatu, formu, krāsu, lielumu, nosaka konsistenci. Aknu augšējā mala noapaļota, apakšējā asa, ar ierobiem sadalīta daivās. Dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem daivu skaits ir atšķirīgs. Aknas ir sārti brūnā krāsā. Apskata aknu virsmas un kuņģa aknu saiti. Ieliektajā virsmā atrod aknu vārtus, pa kuriem ieiet vārtu vēna. Uz šīs virsmas visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot zirgus un ēzeļus, atrodas žultspūslis. Griezumā apskata aknu daivaino uzbūvi, pārgrieztos asinsvadus un žults ejas. Darba nobeigumā jāzina minēto orgānu latīniskie nosaukumi un orgānu topogrāfija. 19. att. Daudzkameru kuņģa uzbūve: 1 spureklis; 2 barības vads; 3 kuņģa rieva; 4 aceknis; 5 grāmatnieks; 6 glumenieks. 35

36 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.19 Gremošanas orgānu histoloģija. Darba uzdevums Saskatīt un uzzīmēt barības vada, kuņģa, tievo zarnu, resno zarnu un aknu histoloģisko uzbūvi. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Barības vada, kuņģa, tievo zarnu, resno zarnu un aknu histoloģiskie preparāti, mikroskops, tabulas un shēmas. Barības vads Mazajā palielinājumā apskata barības vada šķērsgriezuma preparātu, redz krokainu, ar daudzkārtaino plakano epitēliju pārklātu gļotādu. Dziļāk novietota zemgļotāda (submukoza), kurai seko muskuļkārta. Barības vada sienas pašu ārējo apvalku veido irdenie saistaudi, kur atrodas asinsvadi, nervi un daudz taukaudu šūnu. Kuņģa siena Mazajā palielinājumā atrod kuņģa sienas iekšējo virsmu. To pazīst pēc lielajām gļotādas krokām. Bez krokām redzami ar prizmatisko epitēliju izklāti padziļinājumi. Tad apskata kuņģa gļotādas galvenās šūnas un klājšūnas. Galvenās šūnas ir sīkas, kubiskas, ar nelieliem, pie šūnas pamata novietotiem, zili nokrāsotiem kodoliem. Klājšūnas ir lielas, apaļas vai ovālas, to kodoli lieli, atrodas šūnas centrā. Zemgļotādu veido irdenie saistaudi. Muskuļapvalks samērā biezs, veidots no dažādos virzienos ejošām gludās muskulatūras šūnām. Ārējā kārta ir seroza. Kuņģa dibens Barības vads Kardiālā daļa Kuņģa mazais loks Kuņģa ķermenis Kuņģa mazais loks Slēdzējmuskulis Krokas Kuņģa lielais loks Vārtnieka izejavārtnieka Vārtnieka daļa Divpadsmitpirkstu kanāls zarna 20. att. Vienkameras kuņģa uzbūve 36

37 Tievās zarnas Mazajā palielinājumā zarnu sienas šķērsgriezuma preparātā redzamas 4 kārtas: gļotāda, zemgļotāda, muskuļkārta, seroza. Gļotādai ir bārkstiņas, kas pārklātas ar apmaloto epitēliju. Resnās zarnas Mazajā palielinājumā, apskatot resnās zarnas sienas šķērsgriezumu, redzamas 4 kārtas: gļotāda, zemgļotāda, muskuļkārta, seroza. Resno zarnu gļotādai nav bārkstiņu, gļotādas epitēlijā ļoti daudz kausveida šūnu. Pārējās kārtās nekādu būtisku atšķirību salīdzinājumā ar tievajām zarnām nav. Aknas Preparātā mikroskopa mazajā palielinājumā skaidri var saskatīt aknu daiviņu (lobulu) uzbūvi. Lobulām ir regulāra piecstūru sešstūru forma. Lobulas centrā redzama centrālā vēna. Radiāli ap centrālo vēnu laipiņu veidā redzamas aknu šūnas (hepatocīti). Starp aknu šūnu laipiņām atrodas radiālie aknu asins kapilāri, kas ieplūst centrālajā vēnā. Starp lobulām ir saistaudi ar asinsvadiem un žultsvadiem. Darba nobeigumā jāuzrāda zīmējumi. Aknu vārtu Žults vēnas zars kapilāri Centrālā vēna Aknu vārtu vēnas zars Aknu artērijas Žults vads zars Saistaudi Aknu šūnas Žults vads Aknu artērijas zars Sinusveida asins kapilāri Kupfera šūnas Žults kapilāri Sinusveida asins kapilāri Aknu vārtu vēna Aknu artērija Aknu daiviņa Aknu šūnas Uz aknu vadu Centrālā vēna Aknu šūnu laipiņas 21. att. Aknu daiviņu uzbūve 37

38 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.20 Gremošanas orgānu topogrāfija. Darba uzdevums Iemācīties gremošanas orgānu novietojumu zirgiem, govīm, cūkām.. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija, ferma. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Izjaucami lauksaimniecības dzīvnieku ķermeņu modeļi, tabulas ar vēdera dobuma orgānu attēlojumu. Dzīvnieki: zirgi, govis, cūkas. Vispirms laboratorijā labi jāizstudē mājdzīvnieku vēdera dobuma orgānu topogrāfija. Izmantojot vēdera dobuma orgānu izvietojuma tabulu, audzēkņi pēc anatomiskajām tabulām un izjaucamiem lauksaimniecības dzīvnieku modeļiem izpēta atsevišķu vēdera dobuma orgānu izvietojumu. Vēdera orgānu izvietojums Dzīvn.suga 1 Vēdera dobuma apvidus 2 Labā paribe Kreisā paribe Šķēpveida skrimšļa apvidus Labā zarnukaula apvidus Zirgs Kreisā zarnukaula apvidus Jostas apvidus Nabas apvidus 1. tabula Vēdera dobuma orgāni 3 Labā aknu daiva, kuņģa pilora daļa, divpadsmitpirkstu zarna, aizkuņģa dziedzeris Kreisā aknu daiva, kuņģis, liesa Loka zarnas lielā kolona ventrālā stāvotne un dorsālā diafragmas stāvotne, aklās zarnas galotne Aklās zarnas galotne, loka zarnas lielā kolona paplašinājums Tievās zarnas, loka zarnas lielā kolona iegurņa cilpa, loka zarnas mazā kolona cilpas Nieres, virsnieres, apzarņa kājiņas, tievās zarnas, olnīcas un dzemdes ragi (ķēvēm) Aklās zarnas ķermenis, loka zarnas lielā kolona ventrālā stāvotne un dorsālā gareniskā stāvotne (labajā pusē labā stāvotne, kreisajā kreisā stāvotne) Labā un kreisā cirkšņa apvidus Resnās zarnas un cirkšņa kanāli Kaunuma apvidus Urīnpūslis, dzemde, loka zarnas mazais kolons, taisnā zarna 38

39 Dzīvn.suga 1 Govs Vēdera dobuma apvidus 2 Vēdera dobuma kreisā puse(paribe, zarnukaula apvidus, cirkšņa apvidus Kriesā paribe Šķēpveida skrimšļa apvidus Labā paribe Labā zarnukaula apvidus Jostas apvidus Nabas apvidus Labā cirkšņa apvidus Kaunuma apvidus Labā paribe Kreisā paribe Cūka Šķēpveida skrimšļa apvidus Zarnukaula (labā un kreisā) apvidus Jostas apvidus Nabas apvidus Vēdera dobuma orgāni 3 Spureklis Liesa Glumenieka apakšējā daļa Aknas, glumenieks, grāmatnieks Tievās zarnas Nieres, virsnieres, apzarņa kājiņas, aizkuņģa dziedzeris, aklā zarna, loka zarnas lielā kolona diska augšējā daļa Spureklis, daļa glumenieka, loka zarnas lielā kolona diska apakšējā daļa Tievās zarnas Urīnpūslis, taisnā zarna, dzemde Labā aknu daiva, kuņģa pilorā daļa, divpadsmitpirkstu zarna, aizkuņģa dziedzeris Kreisā aknu daiva, kuņģa kardijas daļa, liesa Kuņģa lielais loks (dibens), aknu asās malas Tievās zarnas Nieres un virsnieres, apzarņa kājiņas, aklā zarna, loka zarnas augšējā daļa Tievās zarnas, loka zarnas apakšējā stāvotne Labā un kreisā cirkšņa apvidus Kaunuma apvidus Gar malām tievās zarnas Urīnpūslis, dzemde, taisnā zarna Darbu turpina fermā pie dzīvniekiem un nosaka vēdera dobuma orgānu izvietojumu govīm, zirgiem, cūkām. Darba nobeigumā precīzi jāzina vēdera dobuma orgānu topogrāfija lauksaimniecības dzīvniekiem. 39

40 22.att. Zirga iekšējo orgānu topogrāfija: 1 - sirds; 2 -plaušas (a - izelpas fāzē; b ieelpas fāzē); 3 kuņģis; 4 liesa; 5 niere; 6 olnīca; 7 platā dzemdes saite; 8 dzemde; 9 taisnā zarna; 10 maksts; 11 urīnpūslis; 12 tukšā zarna; 13 aklā zarna; 14 loka zarna; 15 dzimumloceklis; 16 sēklvada ampula; 17 priekšdziedzeris; 18 sēklas pūslīši; 19 gūžu zarna; 20 aknas. 40

41 23. att. Liellopu iekšējo orgānu topogrāfija: 1 spureklis; 2 aceknis; 3 sirds; 4 plaušas(a izelpas fāzē; b ieelpas fāzē); 5 liesa; 6 niere; 7 platā dzemdes saite; 8 olnīca; 9 dzemde; 10 maksts; 11 taisnā zarna; 12 urīnpūslis; 13 loka zarna; 14 grāmatnieks; 15 glumenieks; 16 tukšā zarna; 17 dzimumloceklis; 18 gūžu zarna; 19 sīpolveida dziedzeris; 20 priekšdziedzeris; 21 - sēklas pūslītis; 22 sēklvada ampula; 23 aklā zarna; 24 aizkuņģa dziedzeris; 25 divpadsmitpirkstu zarna; 26 aknas. 41

42 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.21 Elpošanas orgānu histoloģiskā uzbūve. Darba uzdevums Iepazīties ar trahejas un plaušu histoloģisko uzbūvi. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija, ferma. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Trahejas un plaušu histoloģiskie preparāti, mikroskops, tabulas un shēmas. Trahejas šķērsgriezums Mazajā palielinājumā apskata trahejas gļotādu, kura izklāta ar mirdzepitēliju. Zemgļotādā redzami punkti elastīgo šķiedru šķērsgriezumi. Šai slānī redz arī dziedzerus. Zem gļotādas atrodas hialīnā skrimšļa trahejas gredzens, kas nav noslēgts. Starp tā brīvajām malām var labi saskatīt gludās muskulatūras šūnu kūlīšus. Skrimšļa ārpusē redzami irdenie saistaudi, kas savieno traheju ar blakus esošajiem orgāniem. Plaušu griezums Mikroskopa mazajā palielinājumā var saskatīt plaušu audus ar dažāda lieluma un formas tukšumiem. Tukšumi ir bronhu, bronhiolu, alveolāro eju un alveolu dobumu griezumā. Tie norobežoti ar ļoti plānām sienām. Atsevišķās vietās redzami biezāku saistaudu slāņi ar dažāda diametra bronhu un asinsvadu griezumiem. Bronhu dobumu iekšējā virsmā raksturīgas it kā zvaigžņveida ieloces tās radušās sakarā ar muskuļaudu saraušanos pēc nāves. Asinsvadu dobumos redzami eritrocīti. Lielākajos un vidējos bronhos ir daudzrindu mirdzepitēlijs, mazajos bronhos divrindu mirdzepitēlijs vai vienkārtas kubiskais epitēlijs; alveolās, bronhiolās un alveolārajās ejās ir vienkārtas plakanais epitēlijs. Darba nobeigumā jāuzrāda zīmējumi. 42

43 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.22 Elpošanas orgānu uzbūve un topogrāfija Darba uzdevums Iepazīties ar deguna dobuma, balsenes, trahejas, plaušu un plaušu pleiras uzbūvi. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Deguna dobuma, balsenes, trahejas un plaušu preparāti, mulāžas, shēmas un tabulas. Deguna dobums Izmanto gareniski pārgrieztu deguna dobuma preparātu. Pārliecinās, ka deguna dobums ar mediālo starpsienu sadalīts divās simetriskās daļās labajā un kreisajā. Apskata deguna konhas augšējo un apakšējo, deguna ejas un sieta kaula labirintu, kur novietoti ožas orgāni. Apskata, ka deguna dobums sākas ar nāsīm, bet ar rīkles elpojamo daļu to savieno hoānas. Balsene Izmanto svaigu balsenes preparātu, apskata balss spraugu un balss saites. Iepazīstas ar muskuļa darbības mehānismu deguna spraugas atvēršanai un aizvēršanai. Apskata balsenes skrimšļus un balsenes gļotādu, tās krāsu un uzbūvi. Nodarbību laikā jāizmanto arī mulāžas, tabulas un shēmas, jāsalīdzina atsevišķu balsenes daļu uzbūve ar to attēliem tabulās un shēmās. Traheja Apskata trahejas gredzenu uzbūvi un pārliecinās, ka tie nav noslēgti. Katram nenoslēgtam gredzenam ir divi gali. Zirgiem šie gali ir no virspuses nosmaiļoti un atrodas pamīšus. Govīm gredzenu gali sakļaujas uz trahejas dorsālās virsmas un veido paaugstinājumu. Jāsaskaita trahejas gredzeni un jāapskata vietas, kur trahejas sadalās divos pamatbronhos. Plaušas Plaušu preparātā atrod: plaušu malas augšējo neaso, noapaļoto un apakšējo aso; virsmas ribu, diafragmas un mediālo virsmu; daivas kraniālo, vidējo un kaudālo daivu. Nosaka plaušu krāsu un lielumu. Svaigas plaušas ir bāli rozā, krituša dzīvnieka tumši sarkanas. Iztaustot nosaka, ka plaušu konsistence ir mīksta. Bedrīte, kas rodas uzspiežot, ātri izlīdzinās, tas norāda, ka plaušās ir gaiss. No griezuma plaušā izplūst šķidrums ar gaisa pūslīšiem. Griezumā labi redzami pārgrieztie bronhi. Blakus bronham ir artērija, kas ļauj secināt, ka plaušu artērijas sazarojas atbilstoši bronhu sazarojumam. 43

44 Plaušu pleira Plaušas ir pārklātas ar serozo plēvi, ko sauc par pleiru. Saturot ar pinceti plaušu griezuma malu, šo plēvi var nedaudz noņemt. Krūšu dobums ir izklāts ar ribu pleiru. Darba nobeigumā jāzina minēto orgānu latīniskie nosaukumi, to uzbūve un novietojums organismā. 24. att. Plaušas: A liellopiem; B cūkām; C zirgiem; D plaušu griezums(dorsālā puse); -traheja; 2 mediālā virsma; 3 noapaļota(dorsālā)mala; 4 ribu virsma; 5 kraniālā daiva; 6 vidējā daiva; 7 asa(ventrālā )mala; 8 kaudālā daiva; 9 saplūdušas vidējā un kaudālā daiva; 10 papildbronhs kraniālajai daivai; 11 labajos un kreisais pamatbronhi; 12 plaušu artērija; 13 bronhiola; 14 alveolārā eja; 16 alveolārie maisiņi; 17 respiratorais epitēlijs 44 1

45 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.23 Sirds un asinsvadu histoloģiskā uzbūve. Darba uzdevums Iepazīties ar sirds, artēriju un vēnu sieniņu histoloģisko uzbūvi un uzzīmēt to burtnīcās. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Svaigs sirds griezuma preparāts, shēmas, tabulas, mikroskops. Sirds histoloģiskā uzbūve Mikroskopa mazajā palielinājumā apskata sirds sienas kārtas. Endokards atrodas iekšējā, pret sirds dobumu vērstajā pusē. Tas sastāv no irdenajiem saistaudiem un ir pārklāts ar vienu endotēlija kārtu, kurā saskatāmi tikai kodoli. Miokards veidots no dažādos virzienos esošu muskuļaudu šūnu kūlīšiem. Muskuļaudu šūnas ir šķērssvītrotas (tas redzams lielajā palielinājumā). Epikardu veido bieza, ar vienkārtaino plakano epitēliju pārklāta irdeno saistaudu kārta. Epikardā nogulsnējas tauku šūnas un sazarojas lielie sirds asinsvadi. Asinsvadu histoloģiskā uzbūve Mikroskopa mazajā palielinājumā apskata vidēji resnu artēriju un vēnu šķērsgriezumus. Artēriju dobums ir vaļējs, ieapaļš, vēnas dobums saplacis, neregulārs. 25. att. Artērijas uzbūve. Artēriju siena ir biezāka nekā attiecīgo vēnu sienas. Artēriju un vēnu sienā izšķir iekšējo, vidējo un ārējo apvalku. Iekšējā apvalka endotēlija(1) šūnas preparātā artēriju sienās izskatās ieapaļas, jo tās ir pārgrieztas šķērsām. Endotēlijs cieši piekļaujas intīmai (2), kas šķērsgriezumā izskatās viļņaina un elastīgajam iekšējam apvalkam (3). Tālāk atrodas vidējais apvalks medijs (4), kurā var saskatīt daudz nūjiņveida kodolu. Muskuļaudu šūnas novietotas gredzeniski. Ārējais apvalks adventīcija (5) sastāv no irdenajiem saistaudiem, tajā redzami asins kapilāri un smalkas nervšķiedras. Vēnu sienu uzbūve ir līdzīga artēriju sienu uzbūvei, tikai vidējais apvalks maz attīstīts. Darba nobeigumā jāuzrāda zīmējumi. 45

46 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.24 Galvenās organisma artērijas. Darba uzdevums Iepazīties galvenās galvas, kakla, vidukļa un ekstremitāšu artērijas. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Galvas, kakla, vidukļa, ekstremitāšu asinsvadu preparāti, tabulas un shēmas. Galvenās kakla un galvas artērijas Iepazīstoties ar artērijām, vispirms uzmeklē un apskata pleca galvas artēriju stumbru, kas sākas no aortas loka. Pēc tam kad atzarojusies kreisā zematslēgas artērija, ribu kakla artērija un dziļā kakla artērija, uz kaklu atiet miega artēriju stumbrs, kas atzaro labo un kreiso kopējo miega artēriju. Izpētot šo artēriju dalīšanos, var pārliecināties, ka no tām uz kakla orgāniem traheju, barības vadu, balseni, siekalu dziedzeriem, rīkli, vairogdziedzeri, kakla muskulatūru atiet sīkas artērijas. Atlanta apvidū no miega artēriju stumbra atiet iekšējā miega artērija. Tā apasiņo galvas smadzenes. Miega artēriju stumbra turpinājumu sauc par ārējo miega artēriju. Minētās artērijas apskata preparātā, bet to sazarošanās shēmas iezīmē burtnīcā. Vidukļa artērijas Preparātos, modeļos vai mulāžas atrod aortas loku, nosaka tā formu un garumu. No aortas loka kraniāli atiet pleca galvas artēriju stumbrs, bet kaudāli atiet krūšu aorta un vēdera aorta. Pēc tam atrod visu lielo artēriju atdalīšanās vietas no centrālās aortas. Ekstremitāšu artērijas Priekšējās ekstremitātes preparāta vai mulāžas apskata mediālās puses artērijas: paduses artēriju, zemlāpstiņas artēriju. Uz palmārās (volārās) virsmas atrod pirkstu artērijas. Noskaidro, kurus muskuļus šīs artērijas apasiņo. Pēc tam apskata pakaļējās ekstremitātes artērijas. Burtnīcās iezīmē galvenās ekstremitāšu artērijas. Darba nobeigumā jāzina galveno artēriju latīniskie nosaukumi un to atrašanās vieta organismā. 46

47 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.25 Asinsrites orgānu topogrāfija. Darba uzdevums Noteikt dzīvnieku sirds, lielāko asinsvadu, virsējo limfmezglu un liesas atrašanās vietu. Ferma. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Dzīvnieki (govs, zirgs) Izmantojot mācību stundās un laboratorijas praktiskajos pierakstos darbos iegūtās zināšanas par asinsrites un limfātiskās sistēmas atsevišķiem orgāniem, jāiepazīstas ar šo orgānu topogrāfiju. Sirds Sirds topogrāfiju nosaka perkutējot. Bez tam sirds atrašanās vietu var noteikt arī pēc tās darbības: dzīvnieka kreiso priekškāju nedaudz pavirza uz priekšu un roku piespiež cieši pie krūšu dobuma Ribas apvidū 2-3 cm virs kreisā elkoņa locītavas. Sirds sitieni sajūtami pret krūšu sienu (sirds grūdieni). Asinsvadi Apskata lielākās vēnas, kas atrodas tieši zem ādas. 1.Jugulārā vēna atrodas kakla labajā un kreisajā jugulārajā rievā. Aptaustot vēnu šajā apvidū, jūt asins pulsāciju. Ja kakla vidū vēnu aizspiež, tās daļa, kas atrodas tuvāk galvai, piepildās ar asinīm un vēna pietūkst. 2.Zemādas vēdera vēna (labi saskatāma govīm) stiepjas no tesmeņa pa vēdera apakšējo sienu kā līkumota aukla. Limfmezgli Klīniski izmeklēt var tikai virsējos limfmezglus, kas atrodas zem ādas. Jāatrod dzīvniekam apakšžokļa, aizrīkles, virsējie kakla un virstesmeņa limfmezgli. Tos izmeklē palpējot. Pirkstus cieši pieliek vietai, kur atrodas limfmezgls, un virza sānis. Satausta limfmezglu ieapaļu vai iegarenu, viegli pavirzāmu blīva konsistences veidojumu. 47

48 Liesa Visu sugu lauksaimniecības un mājdzīvniekiem liesa atrodas kreisajā paribē, kaudolaterāli no kuņģa. Tās kraniālais gals pieskaras diafragmai, bet kaudālais vērsts uz aizmuguri un sniedzas līdz pakaļējai ribai. Liesai izšķir parietālo un viscerālo virsmu un malas. Krāsa var mainīties no violetas līdz sarkani brūnai, konsistence pamīksta. Govij liesa ir iegareni ovāla, cūkai gara un šaura, zirgam sirpjveidīga, sunim neregulāri trīsstūraina. Darba nobeigumā jāzina sirds, lielāko asinsvadu, virsējo limfmezglu un liesas topogrāfija. 26. att. Liesa(parietālā virsma): A- zirgam; B govij; C cūkai; pa labi - liesa mikroskopā; 1 liesas asinsvadi; 2 trabekulas; 3 malpīgija ķermenītis; 4 sarkanā pulpa; 5 sazarotā artērija; 6 vairošanās centrs; 7 centrālā artērija. 48

49 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.26 Dzimumorgānu un urīnorgānu histoloģiskā uzbūve. Darba uzdevums Iepazīties ar nieru, sēklinieku un olnīcas histoloģisko uzbūvi un uzzīmēt to burtnīcā. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Mikroskops, nieru, sēklinieku un olnīcu histoloģiskie preparāti, tabulas shēmas. Nieru histoloģiskā uzbūve Nieru šķērsgriezumu apskatot mikroskopa mazajā palielinājumā, skaidri redzama atšķirība starp garozas un serdes kārtu. Garozas kārtā redzami apaļi veidojumi nieru ķermenīši, no tiem sākas pirmās pakāpes līkumainie kanāliņi. Kanāliņu sienas ir pārklātas ar daudzkārtaino kubisko epitēliju. Apskatot nieres serdes daļu, redzami ar vienkārtaino kubisko epitēliju izklāti taisnie savācējkanāliņi. Lielākā daļa savācējkanāliņu redzami preparāta šķērsgriezumā. Sēklinieka histoloģiskā uzbūve Preparātu apskatot mikroskopa mazajā palielinājumā, redzams šķiedrainais sēklinieka apvalks. No šķiedrainā apvalka atiet starpsienas. Dobumos starp starpsienām redzami līkumainie sēklas kanāliņi. Sēklinieka piedēkļa šķērsgriezumā redzams, ka sēklinieka izvadkanāliņu un sēklinieka piedēkļa vada līmenis ir pilns spermiju. Olnīcas histoloģiskā uzbūve Apskatot olnīcas preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzama asinsvadu zona un garozas jeb folikulārā zona. Asinsvadu zonu veido saistaudi, kuros sazarojas asinsvadi un nervi. Mazajā palielinājumā jāatrod nobriedis folikuls grāfa pūslītis un jāizpēta tā uzbūve. Labi sagatavotā preparātā var redzēt olšūnu un vairākas folikulāro šūnu kārtas, kas izveido tā saucamo olšūnas uzkalniņu. Preparātā arī ir jāatrod dzeltenais ķermenis. Tas ir dažādas formas lielu šūnu sakopojums. No ārpuses dzelteno ķermeni sedz saistaudu apvalks. Darba nobeigumā jāuzrāda zīmējumi. 49

50 27. att. Olnīcas shematisks griezums: 1 virsējais epitēlijs; 2 parenhimatozā zona ar folikuliem; 3 asinsvadu zona; 4 olnīcas tēne; 5 asinsvadi; 6 primārie folikuli; 7 nobriedis folikuls ar olšūnu. 50

51 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.27 Urīnorgānu un dzimumorgānu uzbūve. Darba uzdevums Iepazīt dažādu lauksaimniecības dzīvnieku urīnorgānu un dzimumorgānu uzbūves īpatnības. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Urīnorgānu un dzimumorgānu svaigi preparāti, skalpeļi, tabulas, mulāžas, shēmas. Nieru uzbūve Apskatot preparātu, izpēta nieru ārējo uzbūvi. Atzīmē nieru formu, lielumu, krāsu un konsistenci. Uz mediālās malas, kas vērsta pret mugurkaulu, atrod padziļinājumu nieres vārtus. Šeit redzamas nieru artērijas, nieru vēnas, nervi un urīnvads. Apskata ārējo fibrozo apvalku tas ir balts. Aptaustot konstatē, ka nierēm ir blīva konsistence. Kad niere apskatīta no ārpuses, to ar skalpeli pārgriež. Apskata griezuma virsmu. Skaidri var saskatīt fibrozo apvalku, garozu un serdi, nieres bļodiņu un kārpiņas. Garoza griezuma vietā ir pelēka, serde balta, robežzona izskatās kā tumša, plāna josliņa. Konstatē atsevišķo nieres daļu biezumu un konsistenci. Apskata nieres bļodiņu. Nieres bļodiņa nieres vārtu apvidū stipri sašaurinās un pāriet urīnvadā. Govīm katra daiviņa izbeidzas ar konusveida kārpiņu, zem kuras atrodas nieres piltuve. No visām nieres piltuvēm urīns ieplūst urīnvadā, kas to novada urīnpūslī. Urīnvada uzbūve Urīnvadu iztausta ar pirkstiem un nosaka tā sienu biezumu. Griezuma vietu pavērš pret sevi un apskata urīnvada lūmenu, nosaka tā diametru. Pēc tabulām iepazīstas ar urīnvada topogrāfiju. Urīnpūšļa un urīnkanāla uzbūve Tukšs urīnpūslis preparātā ir dūres lielumā, tam ir bumbierveida forma. Atrod u apskata urīnpūšļa ķermeni, kaklu un virsotni. Pēc tabulām un moduļiem iepazīstas ar tā topogrāfiju. No urīnpūšļa kaudāli iet vienāda biezuma blīvs urīnkanāls. Vīrišķiem dzīvniekiem uz urīnkanāla dorsālās virsmas ir labi izteikti papildu dzimumdziedzeri: pūslīšveida dziedzeri, priekšdziedzeris, sīpolveida dziedzeris. 51

52 Vīrišķie dzimumorgāni Lai iepazītos ar sēklinieka uzbūvi, nepieciešams preparāts ar kopēju sēklinieka apvalku un ar visresnāko sēklvada auliņas daļu. Saņemot sēklinieku ar pinceti vai ar roku, vispirms to apskata. Nav grūti ievērot, ka sēklinieks atrodas plānā maisiņā kopējā sēklinieka apvalkā, kas izveidojas saaugot fibrozajai un serozajai lapai. Šis apvalks ir ļoti izturīgs. Zem sēklinieka īpašā apvalka redzams blīvs saistaudu šķiedrainais sēklinieku apvalks. Tas ir balts, asinskapilāru caurausts. Nosaka sēklinieka formu, atrod tā virsmu, galus un malas. Apskata sēklinieka piedēkli, tas ir izstieptas formas un cieši pieguļ pie sēklinieka visā garumā. Sievišķie dzimumorgāni Apskatot dzemdes ķermeni, pārliecinās, ka tas ir īss (3-5 cm) un ļoti blīvs. Dzemdi pārgriež gareniski un izpēta tās sienas uzbūvi. Griezumā redzams, ka sienu veido gļotāda, muskuļapvalks un serozais apvalks. Gļotādā un muskuļapvalkā sazarojas daudz asinsvadu un nervu. Negrūsnas dzemdes gļotāda ir gareniski sakrokota. Uz ķēves dzemdes gļotādas ir kriptas, kurās iespiežas placenta augļa daļas (horiona) bārkstiņas. Govs dzemdes gļotādā redzami karunkuli, tie novietoti 4 rindās ragu garenvirzienā. Negrūsnas dzemdes karunkuli ir rieksta lielumā. Grūsnības periodā karunkuli palielinās un sasniedz vistas olas lielumu. Uz karunkulu virsmas ir kriptas, kurās iespiežas placentas bārkstiņas jeb kotiledoni. Pirms apskates maksts preparāts ir jāatbrīvo no apkārtējiem audiem. Iepazīstas ar maksts kaudālo daļu, kas izbeidzas ar kaunuma lūpām, kuras veido kaunuma spraugu. Nosaka kaunuma spraugas formu un lielumu. Uzmeklē kutekli (klitoru) un urīnkanāla atveri. 28. att. Teļa augļa segu saistība ar dzemdes gļotādu(shēma): A augļa segas; B kotiledonu svienojums ar karunkulu; 1 amnijs; 2 kotiledoni; 3 kriptas (bedrītes) karunkulā. Darba nobeigumā jāzina dažādu lauksaimniecības dzīvnieku urīnorgānu un dzimumorgānu uzbūves īpatnības un topogrāfija. 52

53 29. att. Nieres: A liellopiem; B cūkām; C zirgiem; 1 nieres piramīda; 2 nieres daiviņa; 3 nieres garoza; 4 robeža(artērija, vēna); 5 nieres piltuvīte; 6 urīnizdalītājvadi; 7 nieres kārpiņa; 8 piltuve; 9 urīnvads; 10 nieres bļodiņa; 11 gala izaugumi; 12 nieres vārti. 53

54 30. att. Dzimumorgāni: A govs; B cūkas; 1 kuteklis; 2 kaunuma lūpas; 3 maksts priekšiņas dziedzeri; 4 maksts priekšiņa; 5 urīnkanāla atvere; 6 jaunavības kroka; 7 maksts; 9 dzemdes kala ārējā atvere; 10 dzemdes kakls; 11 dzemdes ķermenis; 13 olnīca; 14 olvads; 15 dzemdes ragi; 16 dzemdes platā saite. 54

55 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.28 Iepazīšanās ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru uzbūvi pēc preparātiem un mulāžam. Darba uzdevums Apskatīt vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu un histoloģisko uzbūvi un uzzīmēt to burtnīcā. Anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas hipofīzes Materiāli un piederumi Mikroskops, vairogdziedzera, epitēlijķermenīšu un hipofīzes histoģiskie preparāti, tabulas un shēmas. Vairogdziedzera histoloģiskā uzbūve Apskatot preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzams, ka vairogdziedzeris ar saistaudu starpsienām sadalīts daiviņās. Starpsienās atrodas asinsvadi un nervi. Dziedzera ārējo kapsulu veido blīvie saistaudi. Daiviņu iekšējo virsmu izklāj vienkārtas kubiskais epitēlijs, kas izdala sekrētu. Apskatot vairogdziedzera preparātu mikroskopā, redzam, ka daiviņas pildītas ar vienveidīgu koloidālu masu dziedzeru sekrētu, ko eozīns nokrāsojis rozā krāsā. Katru daiviņu ietver asins kapilāri. Epitēlijķermenīšu histoloģiskā uzbūve Epitēlijķermenīši ir ovāli vai ieapaļi, veidojumi, ko hematoksilīns nokrāsojis intensīvi violetus. Dziedzeraudi sastāv no atsevišķām sīku šūnu virknēm ar ļoti intensīvi nokrāsotiem kodoliem. Starp šūnu virknēm, redzami saistaudu starpslāņi, kuros ir daudz asinsvadu. Hipofīzes histoloģiskā uzbūve Apskatot hipofīzes preparātu mikroskopa mazajā palielinājumā, redzams, ka preparāta lielākā daļa priekšējā daiva (adenohipofīze) ir intensīvi nokrāsojusies, bet mazākā daļa pakaļējā daiva (neirohipofīze) ir bāla. Lielajā palielinājumā redzams, ka priekšējo daivu veido dažādas formas un lieluma šūnas. Vienas no tām ir nelielas, ieapaļas, ar mazu, intensīvi nokrāsojušos kodolu, arī to citoplazma ir rozā krāsā. Citas šūnas ir lielas, ar lieliem, ekscentriski novietotiem kodoliem un sārti violetu citoplazmu. Pakaļējo daivu veido neiroglija. Tajā var saskatīt nokrāsojušos pigmentus. Darba nobeigumā jāuzrāda zīmējumi. 55

56 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.29 Smadzeņu un analizatoru histoloģiskā uzbūve. Darba uzdevums Iepazīt galvas, muguras smadzeņu, analizatoru uzbūvi un uzzīmēt burtnīcās: 1. lielo pusložu garozas; 2. muguras smadzeņu; 3. acs tīklenes; 4. kortija orgāna histoloģisko uzbūvi. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Smadzeņu un analizatoru histoloģiskie preparāti, tabulas, shēmas, grāmatas, mikroskops. Smadzeņu lielo pusložu garozas griezums Mikroskopa mazajā palielinājumā preparātā redzama brūna smadzeņu pelēkā viela, kas atrodas perifērijā, un dzeltena smadzeņu baltā viela, kas ir centrā Mikroskopa lielajā palielinājumā preparātā redzamas galvas smadzeņu garozas kārtas: 1) ārējā molekulārā kārta, kas sastāv no sīkgraudainas vielas, 2) piramīdšūnu kārtas, kas sastāv no izstiepta trīsstūra piramidālas formas nervu šūnām, 3) polimorfa šūnu kārta, kas sastāv no dažādas formas un lieluma nervu šūnām. Smadzeņu baltā viela veidota no nervšķiedrām un balsta šūnām un preparātā izskatās kā graudaina, šķiedraina masa. Muguras smadzeņu griezums Mikroskopa mazajā palielinājumā preparātā redzama pelēkā un baltā smadzeņu viela. Pelēkā smadzeņu viela atrodas centrā, baltā ārpusē. Pelēkajā vielā redzamas dažāda lieluma zvaigžņveida nervu šūnas, kuru vidū ir apaļš kodols. Šūnu citoplazmā atrodas dažāda veida un lieluma piciņas tigroīdā viela jeb Nilsa ķermenīši. No nervu šūnu ķermeņiem atiet izaugumi. 56

57 31. att. Muguras smadzenes, to apvalki un spinālie nervi: 1 muguras smadzenes; 2 pelēkā viela; 3 baltā viela; 4 dorsālā saknīte ar spinālo gangliju; 5 labais un kreisais simpātiskais stumbrs; 6 baltais savienotājzars; 7 simpātiskais vertebrālais ganglijs; 8 skriemeļa ķermenis; 9 smadzeņu mīkstais apvalks; 10 smadzeņu tīklainais apvalks; 11 smadzeņu cietais apvalks; 12 mugurkaulāja kanāls; 13 spinālie nervi; 14 ventrālā saknīte; 15 pelēkais svienotājzars. Acs tīklene Mikroskopa mazajā palielinājumā preparātā redzamas šādas tīklenes kārtas: 1. pigmentkārta, 2. nūjiņu kārta, 3. vālīšu kārta, 4. bipolāro neironu kārta, 5. genglionāro šūnu kārta, 6. redzes nerva šķiedras. Kortija orgāns Mikroskopa mazajā palielinājumā preparātā redzama: 1. auss gliemeža pamatmembrāna, uz kuras atrodas kortija orgāns, 2. kortija orgāna balsta šūnas, 3. kortija orgāna jušanas šūnas, 4. kortija orgāna membrāna. Darba nobeigumā jāzina galvas, muguras smadzeņu un analizatoru uzbūve un jāuzrāda zīmējumi. 57

58 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.30 Galvenie perifērie nervi. Darba uzdevums Iepazīt galvenos priekšējās un pakaļējās ekstremitātes nervus, galvenos galvas un muguras smadzeņu nervus. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Galvas smadzeņu un muguras smadzeņu uzbūves tabulas un shēmas, mulāžas. Vispirms apskata un iegaumē 12 galvas smadzeņu nervu pārus. Apskata nervu sākumu un sazarošanās topogrāfiju intervējamos orgānos. Tāpat apskata un iegaumē muguras smadzeņu nervus un ekstremitāšu galvenos nervus. Perifērie nervi ekstremitātēs un ķermenī atrodas blakus asinsvadiem un veido asinsvadu nervu kūļus. Darba nobeigumā precīzi jāzina galveno perifēro nervu latviskie un latīniskie nosaukumi, to topogrāfija, jāiegaumē, kurus orgānus tie intervē. 58

59 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.31 Acs un auss uzbūve. Darba uzdevums Iemācītie acs un auss uzbūvi Anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Acs ābola un auss preparāti, modeļi, tabulas un shēmas, skalpeļi, pincetes, šķēres. Acs uzbūve Pēc tabulām un shēmām iepazīstas ar acs ābola ārējo izskatu, formu un lielumu. Svaigā preparātā atrod radzeni un cīpsleni, varavīksneni un zīlīti. Atrod redzes nerva izbeigšanās vietu. Ar skalpeli un šķērēm radzeni pārgriež visapkārt pa tās savienošanās līniju ar cīpsleni. Kad radzene noņemta, no acs priekšējās kameras izplūst šķidrums. Tad pārgriež varavīksneni. Uzspiežot acs ābolam no sāniem pa caurumu, kas izveidojies acsābola priekšpusē, izkrīt lēca un stiklķermenis. Nosaka lēcas caurspīdīgumu, formu, elastīgumu, lēcas galos sameklē staraino (Cinna) saiti. Pēc tam izvērš pārējos acsābolu apvalkus un apskata to iekšējo virsmu. 32. att. Acs uzbūve: 1 dziedzeri un 2 plakstiņa mala; 3 - skropsta; 4 radzene; 5 acs priekšējā kamera; 6 zīlīte; 7 varavīksnene; 8 tīklenes varavīksnenes daļa; 9 plakstiņa konjunktīva; 10 acsābola konjunktīva; 11 konjunktīvas maiss; 12 pakaļējā acs kamera;13 lēcas turētājsaite; 14 lēcas kapsula un 15 parenhīma; 16 stiklveida ķermenis; 17 gaismas jūtīgā daļa; 18 plātnīte; 19 redzes nerva apvalks; 20 redzes nervs; 21 tīklene; 22 tīklenes pigmentkārta; 23 dzīslene; 24 cīpslene; 25 tīklenes starenes daļa; 26 starene. 59

60 Auss uzbūve Vispirms tabulās un shēmās atrod visas dzirdes orgāna daļas: ārējo ausi, vidusausi un iekšējo ausi. Apskata auss ārējo eju piramīdas kaulā. Pārzāģētā piramīdas kaulā apskata vidusauss dobumu bungdobumu un uzmeklē dzirdes kauliņus. Tad apskata iekšējo ausi ar labirintu un pusloka kanāliem. Darba nobeigumā precīzi jāzina acs ābols un auss sastāvdaļas un to latīniskie nosaukumi. 33. att. Auss uzbūve: 1 bungplēvīte; 2 laktiņa; 3 kāpslītis; 4 spirālā šķautne; 5 bungdobuma kāpnes; 6 deniņu kauls; 7 gliemezis; 8 priekštelpas kāpnes; 9, 11 plēvainie maisiņi; 10 priekštelpas ūdensvads; 12, 13 pusloka kanāli; 14 priekštelpas lodziņš (ovālais lodziņš); 15 āmuriņš; 16 ārējā auss eja; 17 dzirdes kanālās; 60

61 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.32 Putna skelets un iekšējie orgāni. Darba uzdevums Iepazīties ar vistas skeleta un iekšējo orgānu uzbūves īpatnībām. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Izliektie un taisnie skalpeļi, taisnās un zarnu grieznes, pincetes, vistas kautķermenis, vistas skelets. Vispirms apskata vistas kautķermeni. Apskata apspalvojumu, ādu un tās veidojumus: knābi, seksti, austiņas. Uzmeklē spalvu veidus: dūnspalvas (ļoti smalkas, pūkainas, atrodas tieši pie ādas), segspalvas (pārklāj visu ķermeni un nodrošina putniem noteiktu ārējo izskatu kontūras), lidspalvas (garas spārnu spalvas ar resnu kātu un plašu vēdekli), stūrspalvas (astē). Noskaidro, cik pirkstu ir kājām. Jāievēro, ka kāju distālais gals nav apspalvots, bet pārklāts ar pārragotā epitēlija zvīņām. Gailim uz pēdas distālā gala plantārās virsmas ir pieši. Apskata mutes dobumu, deguna dobuma atveres, knābi, austiņas, acis, ārējo auss eju. Tad atver vēdera dobumu, izņem iekšējos orgānus un apskata. Raksturīgākās orgānu uzbūves īpatnības atzīmē burtnīcā. Apskata vistas skeletu, kurā izšķir tādas pašas daļas kā zīdītāju skeletā: vidukļa, galvas, priekšējo, un pakaļējo ekstremitāšu skeletu. Raksturīgākās skeleta uzbūves īpatnības atzīmē burtnīcā. Dara nobeigumā jāzina visas skeleta un orgānu uzbūves īpatnības. 61

62 34.att. Vistas iekšējie orgāni: 1- galvenie bronhi; 2-plaušas; 3-aklās zarnas; 4-olnīca; 5-nieres; 6-olvads; 7-kloāka; 8-taisnā zarna; 9-apzarnis; 10-tukšā zarna; 11-divpadsmitpirkstu zarna; 12-aizkuņģa dziedzeris; 13-muskuļkuņģis; 14-aknas; 15-liesa; 16-žultspūslis; 17-dziedzerkuņģis; 18-sirds; 19-guza; 20-traheja; 21-barības vads; 22-kraniālā balsene. 62

63 Laboratorijas praktiskais darbs Nr.33 Laboratorijas dzīvnieku skelets un iekšējie orgāni. Darba uzdevums Iepazīties ar truša, žurkas skeleta un iekšējo orgānu uzbūves īpatnībām. Normālās anatomijas un fizioloģijas laboratorija. 2 mācību stundas Materiāli un piederumi Izliektie un taisnie skalpeļi, taisnās un zarnu grieznes, pincetes, truša kautķermenis, truša skelets. Truša anatomijas īpatnības Trusis pieder zīdītāju klasei, grauzēju kārtai. Evolūcijas procesā izveidojušās dažas īpatnības, kas trušus atšķir ne tikai no zīdītājiem, bet arī no grauzēju kārtas pārstāvjiem. Truša skeletā iedala tādas pašas daļas kā citiem zīdītājiem ass skelets (galvaskauss un mugurkaulājs) un perifērais skelets (ekstremitāšu skelets). Mugurkaulāju veido skriemeļi : kakla, krūšu, jostas, krustu un astes daļa. Kakla daļā kā jau visiem zīdītājiem ir 7 kakla skriemeļi. Skriemeļu ķermeņi ir īsi, tāpēc arī kakls trusim ir īss, bet spēcīgs. Dabā trusis dzīvo dziļi alās un spēcīgais kakls palīdz rakt zemi. Krūšu daļā ir skriemeļi ar gariem mugurizaugumiem. Jostas daļu veido 7 retāk 6 skriemeļi, to ķermeņi ir paši garākie mugurkaula skeletā. Tiem labi attīstīti šķērsizaugumi un pupveida izaugumi. Krustu daļā ir 4 skriemeļi, kas saauguši kopā un veido krustu kaulu. Astes daļu veido skriemeļi. Tikai pirmajiem skriemeļiem ir visas tipiskās pazīmes, bet kaudāli paliek tikai skriemeļu ķermeņi cilindrisku kauliņu veidā. Ribu skaits atbilst krūšu skriemeļu skaitam. No tām 7 ribu pāri ir īstās ribas, bet 5 pāri neīstās ribas. Pēdējās 3 neīstās ribas nav savienotas ar ribu skrimšļiem. Krūšu kauls veido krūšu kurvja apakšējo sienu un agri saaug no 6 skriemeļiem. Tam ir trīsšķautņaina prizmatiska forma. Mugurkaulājs veido trīs izliekumus: nedaudz izteiktu kala daļā, krasi izteiktu kakla krūšu un krūšu jostas daļā, kas veido arkveidīgu ķermeņa izliekumu. Galvaskauss atgādina no sāniem saspiestu konusu, kura pamatu veido pakauša kauls, bet virsotne, kuru veido augšžoklis vērsta uz priekšu. Priekšējās ekstremitātes skeletu viedo pleca joslas kauli un brīvās ekstremitātes kauli. Pleca joslu trusim veido lāpstiņa un atslēgas kauls. Lāpstiņai labi izteikts karakoīda izaugums un pleca paugura (acromeon) izaugums, kas nav novērojams citiem dzīvniekiem. Brīvajā ekstremitātē kauli novietoti 3 posmos tāpat kā citiem dzīvniekiem. Truša skeletu veido 212 kauli, kas ir apmēram 8% no truša dzīvmasas. 63

64 35. att. Truša skelets: 1 deguna kauls, 2 priekšzobu kauls, 3 augšžoklis, 4 apakšžoklis, 5 vaiga kauls, 6 pieres kauls, 7 paura kauls, 8 pakauša kauls, 9 ārējās auss eja, 10 epistrofejs, 11 pirmais krūšu skriemelis, 12 lāpstiņa, 13 krūšu skriemeļi, 14 ribas, 15 krūšu kauls, 16 šķēpveida izaugums, 17 jostas skriemeļi, 18 zarnkauls, 19 kaunuma kauls, 20 sēžas kauls, 21 astes skriemeļi, 22 ciskas kauls, 23 ceļa kauls, 24 ikru kauls, 25 stilba kauls, 26 papēža kauls, 27 metatarsālie kauli, 28 pirkstu kauli, 29 pleca kauls, 30 apakšpleca kauli, 31 karpālie kauli, 32 metakarpālie kauli, 33 pirkstu kauli. 36. att. Pleca joslas kauli: 1 lāpstiņa, 2 lāpstiņas skrimslis, 3 virsšķautnes bedre, 4 zemšķautnes bedre, 5 lāpstiņas šķautne, 6 kaudālais akromeona izaugums, 7 akromeons, 8 locītaviedobums, 9 karakoīda izaugums, 10 savinotājskrimslis, 11 atslēgas kauls, 12 prokarakoīds, 13 kraniālais krūšu kaula posms, 14 pirmās ribas skrimslis, 15 krūšu kaula segments. Darba nobeigumā jāzina truša skeleta un pleca joslas kaulu uzbūves īpatnības. 64