ISSN , e-issn DARNIOJI DAUGIAKALBYSTĖ / SUSTAINABLE MULTILINGUALISM. 1/ Dzintra Šulce F
|
|
- Māris Ābols
- pirms 5 gadiem
- Skatījumi:
Transkripts
1 ISSN , e-issn DARNIOJI DAUGIAKALBYSTĖ / SUSTAINABLE MULTILINGUALISM. 1/ FONĒTISKO LĪDZEKĻU APGUVES SPECIFIKA DAUDZVALODĪBAS APSTĀKĻOS Anotācija. 21. gadsimtā Latvija strauji ir iekļāvusies pasaules kultūras telpā, ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas apguvuši vairākas svešvalodas, ir iepazinuši citu valsti vēsturi, kultūru un sabiedrisko dzīvi, līdz ar to ir palielinājušās iespējas dažādot savstarpējos kontaktus un paplašināt komunikāciju. Šīs tendences saglabāsies arī nākotnē, savstarpēji ietekmējot arī valodu fonētisko struktūru. Valodas saturs ir vispārcilvēcisks, bet fonētiski fonoloģiskie līdzekļi, ar kuriem to izsaka, ir nacionāli un specifiski. Veiksmīgas saziņas pamatā tiek izmantotas abas valodas izpausmes formas gan runa, gan raksti. Pēdējos gados latviešu literārajā valodā parādās citu valodu artikulācijas un akustiskās īpatnības (visbiežāk angļu, vācu vai krievu valodas ietekmē). Tas ir vērojams gan atsevišķu fonēmu izrunā, gan uzsvara lietojumā, gan teksta izrunas ziņā, piem., runas intonācijā un līdzskaņu palatalizācijā, kas ir būtiska krievu un lietuviešu valodas pazīme. Fonētisko līdzekļu apguvē liela nozīme ir katra runātāja dzimtās valodas, dialekta vai izloksnes ietekmei, sagatavotības pakāpei un individuālās artikulācijas īpatnībām. Ārzemju vieslektoriem un studentiem komunikācijas procesā ir jārēķinās arī ar latviešu valodas fonētisko līdzekļu specifiku, t. i., latviešu valodai raksturīgā fonēmu artikulācija (sevišķi garie patskaņi, mīkstie līdzskaņi, šņāceņi un afrikātas), pirmās zilbes uzsvars vārdos, stieptās un nestieptās zilbes intonācijas diferencēšana, stāstījuma, jautājuma un izsaukuma modalitātes izteikšana teikumā u. tml. To apguvi ietekmē ne tikai dzimtās valodas skanisko līdzekļu īpatnības, bet arī dažādi lingvistiskie un ekstralingvistiskie faktori plašākā kontekstā. Šo jautājumu apguve ir cieši saistīta ar izpratni par fonoloģiju; tā ir valodniecības nozare, kurā galvenokārt pēta skanisko elementu funkcijas un skaņu attieksmju (resp. saistīšanās) modeļus, īpašu uzmanību pievēršot tieši fonoloģiskās sistēmas pašai mazākajai vienībai resp. fonēmai. Rakstā izteikto secinājumu pamatā ir autores praktiskā darba pieredze ne tikai Liepājas Universitātē (galvenokārt programmā Eiropas valodu un kultūras studijas ), bet arī, strādājot ar lietuviešu studentiem Vītauta Dižā universitātē Kauņā un ar apmaiņas programmas studentiem no dažādām Lietuvas augstskolām vairāku gadu garumā. Aptaujā studenti atzina, ka, ilgstoši uzturoties citā valodas vidē, piem., angļu, vācu, franču vai krievu, arī dzimtajā valodā pēc kāda laika parādās otras valodas izrunas īpatnības. Lielākoties tās ir saistītas ar vārdu krājumu resp. leksiku, taču ne mazāk svarīgi ir apzināties tās atšķirīgās un būtiskās izrunas īpatnības, kuras ir saistītas ar atsevišķām fonētiskām parādībām. Apgūstot latviešu valodu, cittautieši bieži vien maina uzsvara vietu vārdos, saistot to ar savu dzimto valodu, kaut gan latviešu valodā lielākā daļa vārdu ir jāizrunā ar pirmās zilbes uzsvaru. Problēmas rodas arī tajos izrunas gadījumos, kuros vārdu nozīmi diferencē tikai stieptā vai nestieptā (krītošā vai lauztā) zilbes intonācija. Citu valodu ietekmē runātāji veido t. s. hibrīdvariantus, kas izklausās pēc pusstieptās intonācijas (kaut kas pa vidu starp stiepto un nestiepto intonāciju). Divu intonāciju šķīrumu ir svarīgi ievērot savstarpējā komunikācijā, lai novērstu satura pārpratumus. Citu valodu ietekmē var mainīties 88
2 FONĒTISKO LĪDZEKĻU APGUVES SPECIFIKA DAUDZVALODĪBAS APSTĀKĻOS latviešu valodai raksturīgā runas melodija. Īpaši tas sakāms par stāstījuma teikumu izrunu latviešu valodā ar kāpjošo melodiju nepieciešamās krītošās melodijas vietā (lielākoties angļu valodas ietekmē). Tas pats attiecas arī uz teikuma daļu saistījuma ciešuma norādi. Ja garākā teikumā nevar saklausīt ciešu vai vāju saistījumu, tas apgrūtina satura uztveri. Pēdējā laikā zūd arī jautājuma teikumiem raksturīgā intonācija latviešu valodā. Svarīgi ir apzināties teikumu modalitāti salīdzinājumā ar citām valodām. Dažādās valodās ir atšķirīgs valodas ritms un runas intonācija. Atslēgas vārdi: fonētiskie līdzekļi, to lietojuma specifika, fonēmas, vārda uzsvars, zilbes un runas intonācija, fonoloģija. Summary. Languages share a content common to all people; however, they differ with regard to their specific and nation-dependent phonetic means used to express it. These phonetic means grant a particular sound to each language. A phonetic system is usually based on segmental units: phonemes, syllables and syntagms. The main units of a phonetic system are closely interrelated with super-segmental or supra-segmental units, namely intonation and word stress. The present study overviews the newest tendencies in the phonetic system of the Latvian language developed due to articulatory and acoustic influence of other languages, usually English, German and Russian. The conclusions drawn in the study are based on rich teaching experience at Liepaja, Klaipėda and Vytautas Magnus Universities. It can be generalized that for successful communication both written and oral forms of language are used. When trying to integrate into any institute of higher education in Latvia, foreign teachers and students have to pay attention to the specificity of Latvian phonetic means as, for example, the stress on the first syllable. The acquisition of specific features in Latvian phonetics is influenced not only by phonetic properties of one s native language, but also by various linguistic and extra-linguistic contextual factors. A current tendency that can be observed in Latvia is a growing number of Latvians who have good communicative competence of several languages and are well acquainted with the history and culture of different countries. Their presence in the society increases the possibilities of expanding international contacts and communication and thus intensifying the aforementioned influence on the phonetic structure of the Latvian language. Keywords: segmental and supra-segmental units, accent, word stress, intonation, phonology. Santrauka. Bet kurios kalbos turinys yra bendras visiems žmonėms, tačiau fonetinės priemonės, kuriomis jis išreiškiamas, yra nacionalinės ir specifinės; jos suformuoja kiekvienai kalbai būdingą skambesį. Fonetinės sistemos pagrindą paprastai sudaro segmentiniai vienetai: fonemos, skiemenys, fonetiniai žodžiai ir sintagmos. Su pagrindiniais fonetinės sistemos vienetais yra glaudžiai susiję supersegmentiniai arba suprasegmentiniai vienetai skiemens intonacija (priegaidė), žodžio kirtis ir kalbos intonacija. Straipsnyje apžvelgiamos naujausios latvių kalbos fonetinių priemonių sistemos tendencijos, kurios atsirado daugiausia dėl kitų kalbų artikuliacinių ir akustinių ypatybių įtakos (dažniausiai tai anglų, vokiečių ir rusų kalba). Galima pamatyti atskirų fonemų tarimo skirtumų (pvz., priebalsių palatalizacija), taip pat priegaidžių niveliavimo ir žodžio kirčio pakeitimo skirtumų (ypač svetimos kilmės tikriniuose daiktavardžiuose), skiriasi ir teksto tarimo ypatybės. Šio straipsnio teiginių ir išvadų pagrindas yra daugelio metų praktinė darbo patirtis ne tik Liepojos universitete, bet ir dirbant su lietuvių studentais Klaipėdos universitete ir Vytauto Didžiojo universitete, Kaune. Sėkmingai komunikacijai iš esmės taikomos abi kalbinės išraiškos formos tiek kalba, tiek raštai. Patekę į latvišką aplinką, pvz., į kurią nors Latvijos aukštojo mokslo įstaigą, dėstytojai iš užsienio šalių ir studentai, atvykę pagal mainų programas, bendraudami turi atsižvelgti į latvių kalbos fonetinių priemonių specifiką, t. y. latvių kalbai būdingą kirčiuotą pirmąjį skiemenį, tęstinę ir netęstinę priegaides diferencijavimą, pasakojimo, klausiamoji bei šaukiamojo modalumo raišką ir pan. Jų įsisavinimui įtakos turi ne tik savos gimtosios kalbos garsinių 89
3 priemonių ypatybės, bet ir įvairūs lingvistiniai bei ekstralingvistiniai veiksniai platesniame kontekste. Latvijoje šiuo metu sparčiai daugėja žmonių, kurie moka keletą užsienio kalbų, yra susipažinę su kitų valstybių istorija, kultūra ir visuomeniniu gyvenimu, tad padaugėjo ir galimybių paįvairinti kontaktus ir išplėsti komunikaciją. Šių tendencijų išliks ir ateityje, jos darys įtaką fonetinei kalbų struktūrai. Pagrindiniai sąvokos: segmentiniai ir suprasegmentiniai vienetai, priegaidės, žodžio kirtis ir kalbos intonacija, fonologija. Ievads Valodai kā komunikācijas līdzeklim ir noteikts saturs un izpausmes forma. Informācijas materiālās izpausmes forma ir skaņas, ko runātājs veido ar runas orgāniem, bet klausītājs uztver ar dzirdes orgāniem. Valodas saturs ir vispārcilvēcisks, bet fonētiskie līdzekļi, ar kuriem to izsaka, ir nacionāli un specifiski. Fonētiskie līdzekļi un likumi valodās ir atšķirīgi, tie rada katrai valodai raksturīgo skanējumu. Valodu klausītājs saprot tāpēc, ka starp saturu un skanējumu ir izveidojušās noteiktas likumsakarības, piem., latv. bērns, liet. bernas (puisis), latv. papēdis, liet. papėdė (pēdas apakša, pamats), latv. kakts, liet. kakta (piere). Fonētiskās sistēmas pamatu jebkurā valodā parasti veido fonēmas (to skaits mēdz būt ievērojami atšķirīgs, vidēji pasaules valodās ir no fonēmu), zilbes, zilbes intonācija, vārda uzsvars resp. vārda akcents un runas intonācija. Nonākot attiecīgās valodas vidē, piem., kādā Latvijas vai Lietuvas augstākajā izglītības iestādē, ārzemju vieslektoriem un studentiem komunikācijas procesā ir jārēķinās arī ar konkrētās valodas fonētisko līdzekļu specifiku. Latviešu valodai tas ir raksturīgais pirmās zilbes uzsvars, stieptās un nestieptās zilbes intonācijas diferencēšana, stāstījuma, jautājuma un izsaukuma modalitātes izteikšana teikumos u. tml. Fonētisko līdzekļu apguvi kopumā ietekmē dažādi lingvistiskie un ekstralingvistiskie faktori. Raksta mērķis ir aplūkot jaunākās tendences latviešu valodas fonētisko līdzekļu sistēmā, kas lielākoties radušās citu valodu artikulācijas un fonētisko īpatnību ietekmē, piem., cieto līdzskaņu palatalizācija, zilbes intonācijas nivelēšanās, vārda uzsvara maiņa (sevišķi svešas cilmes īpašvārdos), teksta izrunas īpatnības ar atbilstošu runas intonāciju. Literatūras apskats Lingvistiskajos izdevumos līdz šim fonētisko parādību apguvei sastatījuma aspektā ir pievērsta salīdzinoši maza uzmanība (galvenokārt tiek aplūkota valodas gramatiskā sistēma un tās atšķirības). Latviešu valodā šādā skatījumā ir tikai daži pētījumi, piem., jau salīdzinoši pasen izdotais darbs Сопоставителъная грамматика русского и латышского языков (Семенова, 1966), atsevišķi šiem jautājumiem veltīti fragmenti ir atrodami cittautiešiem domātajās mācību grāmatās, rokasgrāmatās, rakstu krājumos, vārdnīcās u. tml. Sava praktiskā darba 90
4 FONĒTISKO LĪDZEKĻU APGUVES SPECIFIKA DAUDZVALODĪBAS APSTĀKĻOS pieredzi ilgākā laika periodā Rietummičiganas universitātē (ASV, Kalamazū) no gada līdz gadam pētījumā Latviešu valodas praktiskā fonoloģija (2002) ir apkopojusi L. Muižniece. Šajā darbā fonētiski fonoloģisko līdzekļu apguvē ir norādīts uz līdzībām un atšķirībām saistībā ar angļu valodu gan teorijas aprakstā, gan izvēlēto vingrinājumu atlasē. Šāda salīdzinājuma pagaidām nav ar citām valodām, kuras tradicionāli kā svešvalodas tiek lietotas Latvijas vidē. Jaunākajā lingvistiskajā literatūrā dažus jautājumus sastatījuma aspektā ir aplūkojuši J. Grigorjevs (2011), M. Brēde (2012), bet nepieciešamo terminu skaidrojumu var atrast Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā (2007). Pētījuma metodes un materiāli Atbilstoši pētījuma specifikai galvenokārt tajā ir izmantota aprakstošā un salīdzināmā metode. Būtisku vietu ieņem teorētiskās literatūras studijas un attiecīgu valodas piemēru analīze. Gatavojot rakstu, tika izveidota anketa, kuras pamatjautājumi bija saistīti ar citu valodu ietekmi dzimtās valodas (parasti latviešu valodas) apguvē un otrādi. Liepājas Universitātē Eiropas valodu un kultūras studiju programmas studenti atzina, ka, ilgstoši uzturoties citā valodas vidē, piem., angļu, vācu, franču, lietuviešu vai krievu, arī dzimtajā valodā pēc kāda laika parādās otras valodas izrunas īpatnības. Lielākoties tās ir saistītas ar vārdu krājumu resp. leksiku, taču ne mazāk svarīgi ir apzināties tās atšķirīgās un būtiskās izrunas īpatnības, kuras ir saistītas ar atsevišķām fonētiskām parādībām. Pētījumā izteikto apgalvojumu un secinājumu pamatā ir autores praktiskā darba pieredze ne tikai Liepājas Universitātē, bet arī, strādājot ar lietuviešu studentiem Vītauta Dižā universitātē Kauņā un ar apmaiņas programmas studentiem no dažādām Lietuvas augstskolām vairāku gadu garumā. Rezultāti un diskusija Ar fonēmu izpēti ir saistītas divas valodniecības nozares fonētika un fonoloģija. Fonētikas pamatā ir skaņu akustisko un fizioloģisko īpašību izpēte, bet fonoloģijā savukārt tiek pievērsta uzmanība fonēmu funkcijām un likumībām. Visas skaniskās vienības valodniecībā parasti iedala divās grupās: Segmentālās vienības: fonēmas, piem., vārdā dziesma ir 7 burti, bet 5 fonēmas [dz], [ie], [s], [m],[a]; zilbes, piem., āboli [â-buõ-li] 3 zilbes; fonētiskais vārds skaniskais komplekss, piem., labs rīts (fonētiski tas ir [laps rīc]); sintagma vārds vai vārdu grupa starp divām pauzēm, piem., Vajag mācīties, // strādāt // un atpūsties. Vajag mācīties strādāt // un atpūsties. 91
5 Supersegmentālās jeb suprasegmentālās vienības: zilbes intonācija, piem., plāns [plâns], [plãns]; vīle [vîle], [vĩle]; vārda uzsvars, piem., nekas [ne kas], labrīt [lab rît]; runas intonācija, piem., Snieg. Snieg? Snieg! Runas aparāts ir veidots tā, ka cilvēks spēj izrunāt daudz un dažādu skaņu (pat simtiem), taču katras valodas runātāji veido samērā nelielu, atšķirīgu skaņu skaitu, kas veido viņu valodas fonoloģisko pamatu. Katrai pasaules valodai raksturīgais skaniskais inventārs ir veidojies ilgstošā, vēsturisku un ģeogrāfisku apstākļu noteiktā procesā (Grigorjevs, 2011, p. 80). Ikvienai valodai ir sava noteikta skanisko modeļu fonēmu kā valodas funkcionālo pamatvienību sistēma. Fonoloģijas likumi nosaka, kā specifisko valodu izpaust skaņās un kāda ir valodas skaņu sistēmas elementu organizācija, attiecības un mijiedarbība (Muižniece, 2002, p. 10). Fonēma ir valodas skaņa, kas runātāja uztverē rada morfēmu un vārdu nozīmes atšķirības, piem., lapa laba, lapa lāpa, masa maza, masa māsa, kaķis zaķis. Fonēma pati par sevi ir abstrakcija, kas runas procesā realizējas konkrētā skaņā. Fonēmas konkrētā izruna mainās dažādu apstākļu dēļ gan subjektīvu (runātāja dzimums, balss augstums, dialekta īpatnības, citvalodu ietekme), gan objektīvu (blakus esošo skaņu resp. fonētiskās apkaimes ietekmē), piem., līdzskaņa [n] izruna mainās fonēmu [k] un [g] priekšā vārdos bungas, krunkas, vingrot, kungs, punkts. Viena un tā pati fonēma var būt akustiski atšķirīga, tomēr to uztveram kā vienu un to pašu fonēmu. Klausītājam nav grūti atšifrēt teiktā saturu neatkarīgi no runātāja individuālajām īpašībām vai runas akta apstākļiem, ar nosacījumu, ka saruna notiek pazīstamā valodā. Tas nozīmē, ka dzirdes aparāts un smadzenes veic akustiskā signāla atšifrēšanu pēc shēmas, kurā noteiktām akustiskā signāla īpašībām ir liela nozīme, bet citām maza minimāla (Grigorjevs, 2001, p. 194). Valodas lietotājs atšķirīgos fizikālos veidojumus attiecina uz vienu grupu, ja tiem ir viena un tā pati funkcija un vieta sistēmā. Daudzvalodības apstākļos citas tautības studentiem sevišķa uzmanība jāpievērš atsevišķu segmentālo vienību apguvei, piem., latviešu valodā tā ir specifisko fonēmu mīksto līdzskaņu ķ, ģ, ņ, ļ izruna, atsevišķu divskaņu artikulācija (sevišķi ie un uo), šauro un plato patskaņu e un ē izruna, kā arī skaņu savienojumi ar mīkstajiem līdzskaņiem šķ, žģ, šļ, žļ, ņģ, piem., šķīvis, šķelt, šķindēt, režģis, mežģīt, šļūkt, zižļi, kuņģis. Savukārt dzimtās valodas īpatnības ietekmē svešvalodas apguvi; tā rodas akcents, kas saglabājas, runājot citā valodā (VPSV, 2007, p. 22). Šāds akcents ir vērojams latviešu valodas cieto līdzskaņu izrunā, tos mīkstinot. Palatalizācija sevišķi raksturīga ir krievu un lietuviešu valodā, līdz ar to tās novēršana latviešu valodā prasa lielu uzmanību un daudz pūļu (Laua, 1997, p. 134). Savukārt angļu valodas ietekmē jūtami ir mainījusies latviešu valodas priekšējo mēleņu [t] un [d] izruna. Angļu valodā fonēmas [t] un [d] ir alveolāri slēdzeņi, ko artikulē, samērā platu mēles gala virsmu piespiežot pie alveolām, turpretim latviešu valodā [t] un 92
6 FONĒTISKO LĪDZEKĻU APGUVES SPECIFIKA DAUDZVALODĪBAS APSTĀKĻOS [d] ir dentāli slēdzeņi, ko artikulē, sasprindzinātu mēles gala ārējo malu piesitot pie augšzobiem vai augšzobu pamatnes (Muižniece, 2002, p. 58). Fonētisko parādību apguvei sastatījuma aspektā (jāatzīst gan minimāli) ir pievērsta uzmanība arī atsevišķos lingvistiskos pētījumos (Семенова, 1966). Darba autore akcentē, ka, piem., apgūstot krievu valodu, sevišķa uzmanība ir jāpievērš vārda uzsvaram, jo tas ir sarežģīts valodas skaniskās uzbūves elements, kas ir saistīts ne tikai ar fonētisko, bet arī ar gramatisko un leksisko sistēmu. Cittautu studentiem, mācoties krievu valodu, tā apguve sagādā grūtības, sevišķi, ja uzsvaram ir fonētiski fonoloģiska funkcija, resp., tas maina vārda nozīmi, piem., плачу, стоит, замок, духи, стрелки, мука. Valodas prakse liecina, ka minēto piemēru diferencēšana ir problemātiska arī latviešu valodas runātājiem tieši mainīgā vārda uzsvara dēļ. Uzsvara apguvē ir vērojama katra studenta dzimtās valodas ietekme, sagatavotības pakāpe un individuālās artikulācijas īpatnības. Krievu valodas profesore M. N. Šutova ir raksturojusi svarīgākos uzsvara apguves metodikas jautājumus un analizējusi mūsdienīgu eksperimentu rezultātus, kas nodrošina šī jautājuma labāku izpratni un praktisko lietojumu (Шутова, 2008, p. 23). Minēto pieredzi varētu pārņemt arī citu valodu vārda uzsvara apguves nostiprināšanai. Praktiskā darba pieredze rāda, ka, apgūstot latviešu valodu, cittautieši (sevišķi krievu un lietuviešu studenti), maina uzsvara vietu vārdos, saistot to ar savu dzimto valodu, kurā ir brīvais vārda uzsvars, piem., vārdos, kurus latviešu valodā jāizrunā ar pirmās zilbes uzsvaru: Sarajeva, Šopēns, Šumahers, Musorgskis, Karzajs. Valodas prakses piemēri liecina, ka problēmas latviešu valodas apguvē rodas homogrāfu heterotonu izrunas gadījumos, kuros vārdu nozīmi diferencē tikai stieptā vai nestieptā (krītošā vai lauztā) zilbes intonācija (Šulce, 2007, p. 276). Citu valodu ietekmē runātāji veido t. s. hibrīdvariantus, kas izklausās pēc pusstieptās intonācijas (kaut kas pa vidu starp stiepto un nestiepto intonāciju). Divu intonāciju šķīrumu ir svarīgi ievērot savstarpējā komunikācijā, lai novērstu satura pārpratumus, piem.: Cenas par apkuri ziemas periodā kļūst arvien augstākas un augstākas (izrunā nepareizi ar stiepto intonāciju). Tiks izdoti dzejnieka Ojāra Vācieša kopotie raksti vairākos sējumos (izrunā nepareizi ar stiepto intonāciju). Mana māsa grib griezt maizīti (izrunā nepareizi ar stiepto intonāciju). Manikīre paņēma nagu vīlīti (izrunā nepareizi ar nestiepto intonāciju). Citu valodu ietekmē var mainīties latviešu valodai raksturīgā runas melodija. Savstarpējā saziņā izteikumi tiek veidoti tā, lai pēc iespējas saniegtu labāku prognozēto rezultātu. Tas ir atkarīgs no runas situācijas un sarunas partnera (-iem). Pētījumi liecina, ka informācija klausītājam galvenokārt tiek nodota ar intonācijas un sintaktiskās struktūras savstarpējās mijiedarbības palīdzību (Brēde, 2012, p. 13). Īpaši tas sakāms par stāstījuma teikumu izrunu latviešu valodā ar kāpjošo melodiju nepieciešamās krītošās melodijas vietā (lielākoties angļu valodas ietekmē). Tas pats attiecas arī uz teikuma daļu saistījuma ciešuma norādi. 93
7 Ja garākā teikumā nevar saklausīt ciešu vai vāju saistījumu, tas apgrūtina satura uztveri. Vēl lielākas grūtības rodas šādas runas atspoguļošanā rakstu formā, jo nav iespējams noteikt teikumu robežas. Pēdējā laikā zūd arī jautājuma teikumiem raksturīgā intonācija latviešu valodā. Svarīgi ir apzināties teikumu modalitāti salīdzinājumā ar citām valodām. Dažādās valodās ir atšķirīgs valodas ritms un runas intonācija. Tas ļautu izvairīties no svešām intonācijām, kā arī pareizi apgūt citas valodas intonatīvo sistēmu. Valodas prakse liecina, ka latvieši pārspīlē, atdarinot citu valodu runas intonācijas, līdz ar to piešķirot latviešu valodai nedabisku skanējumu, kas traucē un apgrūtina satura uztveri (Strautiņa, Šulce, 2009, p. 46). Secinājumi 1. Pēdējos gados latviešu literārajā valodā parādās citu valodu artikulācijas un akustiskās īpatnības (visbiežāk angļu, vācu un krievu valodas ietekmē) gan atsevišķu fonēmu izrunā, gan uzsvara lietojumā, gan teksta izrunas ziņā, piem., runas intonācijā un līdzskaņu palatalizācijā. 2. Fonētisko līdzekļu apguvē ir vērojama katra runātāja dzimtās valodas vai izloksnes ietekme, sagatavotības pakāpe un individuālās artikulācijas īpatnības. To apguvi ietekmē arī dažādi lingvistiskie un ekstralingvistiskie faktori. 3. Īpaša uzmanība ir jāpievērš latviešu valodai specifisko mīksto līdzskaņu ķ, ģ, ņ, ļ izrunai, divskaņu artikulācijai (sevišķi ie un uo), šauro un plato patskaņu e un ē izrunai, kā arī skaņu savienojumiem ar mīkstajiem līdzskaņiem, piem., šķīvis, šķelt, šķindēt, režģis, mežģīt, šļūkt, zižļi, kuņģis. 4. Fonētisko parādību apguve ir svarīga sastatījuma aspektā, piem., apgūstot valodas ar brīvo vai saistīto vārda uzsvaru. Cittautu studentiem tā apguve sagādā grūtības gadījumos, ja uzsvaram ir fonētiski fonoloģiska funkcija, resp., tas maina vārda nozīmi, piem., krievu valodā vārdos плачу, стоит, замок, духи, стрелки, мука. 5. Lai nerastos satura pārpratumi, savstarpējā komunikācijā ir svarīgi apzināties stieptās un nestieptās intonācijas šķīrumu latviešu valodā tajos gadījumos, kuros vārdu nozīmi diferencē tikai intonācija, piem., Raiņa kopotie raksti ir vairākos sējumos. Šogad samazinājās graudaugu sējumi. 6. Citu valodu ietekmē ir mainījusies latviešu valodai raksturīgā runas melodija. Tas ir saistīts ar stāstījuma teikumu izrunu latviešu valodā, kuros nepieciešamās krītošās melodijas vietā ir dzirdama kāpjošā melodija. Tas pats attiecas arī uz teikuma daļu saistījuma ciešuma norādi. Atkāpes intonatīvajā veidojumā ir vērojamas arī teikumos ar jautājuma modalitāti. 7. Latvijā strauji ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas apguvuši vairākas svešvalodas, ir iepazinuši citu valsti vēsturi, kultūru un sabiedrisko dzīvi, līdz ar to ir palielinājušās iespējas dažādot savstarpējos kontaktus un paplašināt komunikāciju. Šīs tendences saglabāsies arī nākotnē, savstarpēji ietekmējot valodu fonētisko struktūru. 94
8 FONĒTISKO LĪDZEKĻU APGUVES SPECIFIKA DAUDZVALODĪBAS APSTĀKĻOS Literatūra Brēde, M. (2012). Ieskats publiskā intonācijas stila raksturojumā. Literārā valoda (standartvaloda) vēsturiskā, normatīvā un sociolingvistiskā skatījumā. Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 139. Dzimšanas dienas atceres starptautiskās zinātniskās konferences materiāli (pp ). Rīga: LU Latviešu valodas institūts. Grigorjevs, J. (2001). Dažādu runātāju (sieviešu un vīriešu) izrunāto patskaņu akustisko ideālformu noteikšana. Linguistica Lettica, 3, Rīga: Latviešu valodas institūts. Grigorjevs, J. (2011). Kopīgais un atšķirīgais fonētisko parādību izpratnē Latvijā un pasaulē. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 6, Rīga: Latviešu valodas aģentūra. Laua, A. (1997). Latviešu literārās valodas fonētika. Rīga: Zvaigzne ABC. Muižniece, L. (2002). Latviešu valodas praktiskā fonoloģija. Rīga: Rasa ABC. Strautiņa, V., & Šulce, Dz. (2009). Latviešu valodas pareizruna un pareizrakstība. Rīga: RaKa. Šulce, Dz. (2007). Problēmjautājumi pareizrunā. Vārds un tā pētīšanas aspekti, 11, Liepāja: LiePA. VPSV (2007). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Latviešu valodas institūts. Семенова, М. Ф. (1966). Сопоставителъная грамматика русского и латышского языков. Рига: Звайгзне. Шутова, М. Н. (2008). Методика обучения иностранных студентов русскому ударению как средству общения. Русский язык за рубежом. Учебно методический иллюстрированный журнал, 6 (211), PhD in Philology, Assoc. Professor of the Latvian Language, Expert in the field of Linguistics Fields of scientific interests: Latvian Language phonetics, comparative Baltic studies, language culture Faculty of Humanities, Liepaja University Rojas str. 3 43, LV-3407, Liepaja Latvia dz.sulce@tvnet.lv Filologijos mokslo daktarė, latvių kalbos docentė, kalbotyros krypties ekspertė Mokslinių interesų sritys: latvių kalbos fonetika, lyginamoji baltistika, kalbos kultūra Liepojos universitetas, Humanitarinių mokslų fakultetas Rojas g. 3 43, LV-3407, Liepoja Latvija dz.sulce@tvnet.lv 95
VALODA: NOZĪME UN FORMA 2 Heterotoni un vārda nozīmes uztvere Heterotonic Words and the Perception of the Word (Lexical) Meaning Juris Grigorjevs LU a
Heterotoni un vārda nozīmes uztvere Heterotonic Words and the Perception of the Word (Lexical) Meaning Juris Grigorjevs LU aģentūra LU Latviešu valodas institūts Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 E-pasts:
SīkākPowerPoint Presentation
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDIJU PROGRAMMAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI Prof. Arvīds Barševskis LR Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas praktiskā konference
Sīkāk7th annual International scientific conference "New dimensions in the development of society" Dedicated to the 10th anniversary of the Faculty of Soci
STUDENTU VAJADZĪBAS PROFESIONĀLĀS ANGĻU VALODAS STUDIJU KURSĀ LLU STUDENTS' NEEDS IN ESP AT LATVIA UNIVERSITY OF AGRICULTURE Ieva Knope, Mg Paed. LLU/ Department of Languages knopeieva@inboxx.lv tel. +37129427849
SīkākKlase: 1. klase Mēnesis: septembris Tēma: Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Latviešu valoda: Runāšana: Rodas cieņa pret latviešu valodu. Att
Klase: 1. klase Mēnesis: septembris Skola, krāsu nosaukumi Mana skola un ģimene Rodas cieņa pret latviešu valodu. Attīstas skaidra izruna. Uzsver vārdus un zilbes pareizi. Izrunā pareizi gaŗos un īsos
SīkākKURSA KODS
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Valodas un runas kultūra Kursa nosaukums angliski Culture of language and speech Kursa nosaukums otrā svešvalodā Studiju
SīkākPromocijas darba Latviešu valoda kā svešvaloda: lingvodidaktikas virziena attīstība Latvijā un ārpus tās PIELIKUMS Autore: Inga Laizāne
Promocijas darba Latviešu valoda kā svešvaloda: lingvodidaktikas virziena attīstība Latvijā un ārpus tās PIELIKUMS Autore: Inga Laizāne Satura rādītājs 1. pielikums. Pārskats par latviešu valodas kā svešvalodas
SīkākPowerPoint prezentācija
lai mācītos jebkurā laikā un vietā 2016. gada 24. augusts Lielais dzintars, Liepāja www.iespejutilts.lv IESPĒJU TILTS 2016, lai mācītos jebkurā laikā un vietā Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisināsies
SīkākMicrosoft PowerPoint - Disleksija.ppt
Mācīšanās traucējumi: disleksija, disgrāfija, diskalkulija 2012.gada 18. aprīlī Starptautiskā Disleksijas asociācija disleksiju definē kā neiroloģiskas izcelsmes specifisku mācīšanās traucējumu. Pasaules
SīkākIevads (1) g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas
Ievads (1) 2011. g. Tautas skaitīšanas dati Kādas pēdas publiskajā telpā atstāj divkopienu sabiedrība? Vai tās vispār ir novērojamas Rīgas telpā? Kas liecina par to? Kāda ir kopienu struktūra Rīgā? Etniskā
SīkākPowerPoint Presentation
Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība PROJEKTA SAM 8.2.1. ĪSTENOŠANA DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ Starpdisciplinārais seminārs Daugavpils Universitātē, 06.11.2018. Eiropas Sociālā fonda projekta Daugavpils
SīkākDārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē
Dārzā Lidijas Edenas teksts Andras Otto ilustrācijas Zaķis skatās lielām, brūnām acīm. Ko tu redzi, zaķīt? Skaties, re, kur māmiņas puķu dārzs! Nē, nē, zaķīt! Māmiņas puķes nevar ēst! Zaķis lēkā mūsu dārzā.
SīkākMKN grozījumi
Latvijas graudu nozares attīstības tendences Rigonda Krieviņa 22.10.2015. Latvijas graudu un rapša sējumu platības, kopraža un ražība 2 Graudu kopraža (tūskt.t) un platība (tūkst.ha) Ražība, t/ha Latvijas
SīkākViss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12
Viss labs Daces Copeland teksts Andras Otto ilustrācijas Lietus līst. Lietus līst lielām, lēnām lāsēm. Labi, lai līst! Lietus ir labs. A1:12 Vabole lien. Vabole lien lēnām. Labi, lai lien! Vabole ir laba.
SīkākSocial Activities and Practices Institute 1 Victor Grigorovich Street, Sofia 1606, Bulgaria Phone: Kas ir
Kas ir interaktīvās studijas? Iztrādāja: Nelija Petrova-Dimitrova Uzdevums 1 Interaktīvās studijas ir mijiedarbība, nevis iedarbība! Uzdevums 2 Interaktīvo studiju pamatā ir grupas dinamika! Grupa ir apmācību
SīkākSlide 1
Lifelong Learning Grundtvig Partnership Project 2012-1-LV1-GRU06-03580 1 How to Ensure Qualitative Lifelong Learning for Different Age Groups Adult education teachers will discuss the ways how to involve
SīkākA.Broks Studiju kursa DOMĀŠANAS SISTEMOLOĢIJA nodarbību shematiskie konspekti DS - PRIEKŠVĀRDS
DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 1 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 2 DS - PRIEKŠVĀRDS 2012-13 3 Komentāri par studiju kursa b ū t ī b u un s ū t ī b u Būtība veicot sistēmiskās domāšanas kā domāšanas sistēmiskuma apzināšanu,
SīkākLATVIJAS UNIVERSITĀTE
Ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 25.06.2019. 1. pielikums Grozījumi: LU 03.01.2019. rīkojums Nr. 1/2 APSTIPRINĀTS LU 13.03.2019. rīkojums Nr. 1/95 ar LU 26.10.2018. LU 28.05.2019. rīkojums Nr. 1/211 LU
SīkākPowerPoint Presentation
No profesijas standarta līdz reformai 2019. gada 16. martā. 19.03.2019 1 Reforma Sieviešu dzimtes vārds Pārkārtojums, pārveidojums, saglabājot galveno no līdzšinējā Pārmaiņa, pārkārtojums kādā sabiedrības
SīkākIzglitiba musdienigai lietpratibai ZO
ZANE OLIŅA, mācību satura ieviešanas vadītāja, Skola2030 1 Projekta mērķis Aprobēt, pilnveidot, pēctecīgi ieviest vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai, kas skolēnos attīstītu dzīvei 21. gadsimtā
SīkākMācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni
3.pielikums Vērtēšanas formas (pēc vietas mācību procesā) Ievadvērtēšana mācību procesa sākumā pirms temata vai mācību priekšmeta apguves, nosakot izglītojamā zināšanu un prasmju apguves līmeni, lai pieņemtu
SīkākKURSA KODS
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā Studiju /-as, kurai/-ām tiek piedāvāts studiju kurss Statuss
Sīkāk1
8. Datu struktūras un aritmētika Nodaļas saturs 8. Datu struktūras un aritmētika...8-1 8.1. Vienkāršie datu objekti...8-1 8.2. Datu apviešana struktūrās, izmantojot funktorus...8-1 8.3. Terma jēdziena
SīkākKONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS
Studiju kursa nosaukums KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS Apjoms Apjoms kredītpunktos/ ECTS) 3/ 4,5 120 (stundās) Priekšzināšanas Latvijas valsts un tiesību vēsture, Valsts un tiesību teorija Zinātņu nozare Tiesību
SīkākProgrammas paraugs. Šablons
PROJEKTS Integrēta mācību programma sešgadīgiem bērniem Integrētās mācību programmas sešgadīgiem bērniem projekta izstrādes darba grupa: Tatjana Arole, Līga Āboltiņa, Vēsma Bērtule, Sarmīte Joma, Ļubova
SīkākIevadlekcija.
Telpisko datu digitālā apstrāde Biol2021 Ievadlekcija Kārlis Kalviškis, LU Bioloģijas fakultāte 2013. gada 8. februārī Īss kursa apraksts Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar telpisko datu ieguvi un
SīkākUzņēmīgums un uzņēmējdarbība
Atbalsta pasākumi jaunajiem uzņēmējiem Kas ir uzņēmējs? Uzņēmējs ir uzņēmuma īpašnieks, kurš, uzņemoties riskus un atbildību, cenšas gūt peļņu. Biznesa ideju var realizēt tikai tad, ja ir uzņēmējs cilvēks
Sīkāk*Pareizā atbilde un pareizo atbilžu daudzums procentos zaļā krāsā. 3. klase 1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazini
1. Ja Tu esi sadraudzējies un vēlies satikties ar kādu, ar ko esi iepazinies internetā, bet dzīvē nekad neesi saticis, kā visdrošāk būtu rīkoties?: Pareizas atbildes: 6728 no 8404 1) Tikties publiskā vietā.
SīkākCURRICULUM VITAE
CURRICULUM VITAE Family name: B A L O D E First name: Laimute Date of birth: 18.05.1954 Nationality: Lithuanian Citizenship: Latvian Address: (office) in Finland: University of Helsinki, Department of
SīkākDiapositiva 1
Kognitīvo procesu izpēte klīniskajā psiholoģijā Jeļena Lučkina, Mg.psych., klīniskais psihologs PSIHOLOĢIJA... Zinātne, kas pēta cilvēka vai cilvēku grupas psihes un psihiskas darbības izcelsmi, attīstību
SīkākSvarīgākais par skolēnu redzi
«Veselības mācības» stunda par redzi Svarīgākais par skolēnu redzi Saturs Redzes sistēma Redze un dators Sūdzības Redzes režīms Apgaismojums Mācību un darba vietas iekārtojums un ķermeņa pozīcija Redzes
SīkākŪsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst š
Ūsas Autors nezināms Andras Otto ilustrācijas Kaķis savas ūsas izmanto, lai mērītu telpu vai attālumu. Tas ir sevišķi svarīgi, ja viņš mēģina ielīst šaurā vietā vai mazā caurumā. Ūsas viņam darbojas kā
SīkākS-7-1, , 7. versija Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoi
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS VadZPB10 STUDIJU KURSA PROGRAMMAS STRUKTŪRA Kursa nosaukums latviski Inovāciju vadība un ekoinovācija Kursa nosaukums angliski Innovation Management and Eco Innovation Kursa nosaukums
SīkākAPSTIPRINĀTS
APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 3. jūnijs rīkojumu Nr. 262 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0176 Profesija Psihologa asistents Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības
SīkākLATVIJAS UNIVERSITĀTE Promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības zinātņu nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnoza
LATVIJAS UNIVERSITĀTE Promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības zinātņu nozares latviešu sinhroniskās valodniecības apakšnozarē PARONĪMIJA LATVIEŠU VALODAS PARALĒLISMU SISTĒMĀ
SīkākMicrosoft PowerPoint - RTU_Karjeras_dienas_CV_Mar2012 [Compatibility Mode]
DARBA MEKLĒŠANAS ABC 1. Iepazīstamies 2. Informācija (un, cerams, diskusija) par: o CV izstrādes principi; o Ko rakstīt CV, ja nav darba pieredzes; o Efektīvs pieteikums (motivācijas vēstule); o Pieteikumu
SīkākSlide 1
IZM VISC Eiropas Sociālā fonda projekts Dabaszinātnes un matemātika SKOLOTĀJU STUDIJU PROGRAMMU NODARBĪBU MATERIĀLI DABASZINĀTŅU UN MATEMĀTIKAS DIDAKTIKĀ Latvijas Universitāte Liepājas Universitāte Daugavpils
SīkākMicrosoft Word - VacuValodaBFa003.doc
Studiju kursa nosaukums Vācu 1 1. kurss 2 KP ECTS kredītpunktu 3 ECTS Semestris, kad kurss tiek 2 Kursa īstenošanas mērėis Attīstīt saruns prasmi un spēju lietot valodu ikdienas situācijās, apgūt saruns
SīkākPowerPoint Presentation
Mācību satura un pieejas piedāvājums: aktualitātes, sabiedriskā apspriešana LPS, 2018.gada 17.aprīlī GUNTARS CATLAKS, VISC vadītājs Daudzviet pasaulē un arī Latvijā izpratne par to, kādas zināšanas un
SīkākLIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS GADA JANVĀRIM C
LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA LIEPĀJAS CENTRĀLĀ ZINĀTNISKĀ BIBLIOTĒKA IZSTĀŽU PLĀNS 2016. GADA FEBRUĀRIM IZSTĀŽU PLĀNS 2015. GADA JANVĀRIM Centrālā zinātniskā bibliotēka info@liepajasczb.lv)
SīkākStudiju kursu apraksta struktūra
Saskaņots: Akadēmiskā darba prorektors asoc.prof. V. Bernhofs Studiju virzienu Mākslas un Izglītība, pedagoģija un sports profesionālā bakalaura studiju programmu STUDIJU KURSU MODUĻA APRAKSTS Studiju
SīkākAutors: Dace Copeland Andras Otto ilustrācijas Gaŗā gultā gailis guļ. Gaiļa gultā graudu grēdas. Gailis graudu grēdas ēd. Kā var gailis gultā gulēt? V
Autors: Dace Copeland Andras Otto ilustrācijas Gaŗā gultā gailis guļ. Gaiļa gultā graudu grēdas. Gailis graudu grēdas ēd. Kā var gailis gultā gulēt? Vai tad galu galā graudu grēdas gailim nespiež galvu?
SīkākOGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr , Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr , fakss , e-pasts: ogres1v
OGRES NOVADA PAŠVALDĪBA OGRES 1.VIDUSSKOLA Reģ.Nr.4313900189, Zinību iela 3, Ogre, Ogres nov., LV-5001 Tālr.65035929, fakss 65022206, e-pasts: ogres1vsk@ogresnovads.lv, www.ogres1v.lv Iekšējie noteikumi
SīkākRSU PowerPointa prezentācijas standarta sagatave
Profesionālās pilnveides seminārs Ievads un semināra atklāšana Darba vides riska faktori pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē Ivars Vanadziņš, Dr.med.,, Rīgas Stradiņa universitāte Kontakti: ivars.vanadzins@rsu.lv
SīkākLatvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr , Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss ,
Latvijas Republika BAUSKAS NOVADA DOME BAUSKAS 2. VIDUSSKOLA Reģ. Nr. 4513901295, Dārza iela 9, Bauska, Bauskas nov., LV-3901 tālrunis/fakss 63922473, e-pasts: 2.vidusskola@bauska.lv, www.bauska.lv APSTIPRINĀTI
SīkākEuropean Commission
EIROPAS KOMISIJA PAZIŅOJUMS PRESEI Briselē, 2013. gada 3. maijā 2013. gada pavasara prognoze ES ekonomika lēnām atlabst no ieilgušas lejupslīdes Pēc ekonomikas lejupslīdes, kas bija raksturīga 2012. gadam,
SīkākPirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma vai nekustamā īpašuma) padziļinātā juridiskā izpēte (angliski – „legal due diligence”) nu jau l
KAS IR PĀRDEVĒJA JURIDISKĀ IZPĒTE UN KAD TĀ IR VAJADZĪGA? Guntars Zīle, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu biroja Lejiņš, Torgāns un Partneri Pirkuma objekta (parasti, kapitālsabiedrības, uzņēmuma
SīkākA9R1q9nsan_v63m4l_2ow.tmp
Studiju programmas raksturojums 2015./2016. a 1. uzdevumi. Programm Studiju programmas. 1. Sagatavot. 2. N. 3. N 1 2. 4. V. 5., balstoties noteikt izm Studiju programmas uzdevumi. 1.. 2. V ir. 3. Nodro.
SīkākStudiju programmas raksturojums
Studiju programmas raksturojums Doktora studiju programma Politikas zinātne studiju programmas nosaukums 2015./2016. akadēmiskais gads 1. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds, profesionālā kvalifikācija
SīkākKā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās d
Kā noteikt savu konstitucionālo tipu-tests. Katram cilvēkam ir sava unikālā došu (konstitucionālā) harmonija. Visbiežāk harmoniju izjauc dominējošās došas pastiprināšanās. Ja jūs varēsiet noteikt cilvēka
SīkākAbsolventi
Latvijas lauku telpas attīstība vēsturiskā skatījumā Gatis Krūmiņš, dr.hist. 2014.gada 9.decembris Latvijas lauku telpas unikalitāte tās vēsturiskajā kontekstā Lauku telpas pārvaldības īpatnības Pēdējos
SīkākKŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS
KŪDRAS ĪPAŠĪBU IZMAIŅAS DABAS APSTĀKĻU UN CILVĒKA DARBĪBAS IETEKMES REZULTĀTĀ Laimdota KALNIŅA 1,5, Jānis Dreimanis 1, Ilze OZOLA 2, Elīza PLATPĪRE 1,2, ReInis BITENIEKS 1, Inārs DREIMANIS 3, Ingrīda KRĪGERE
Sīkāk[Raksts pieņemts publicēšanai rakstu krājumā Vārds un tā pētīšanas aspekti. 21. Liepāja: LiePA, 2017.] Anna VULĀNE, Dace MARKUS, Olga UREKA (projekts
[Raksts pieņemts publicēšanai rakstu krājumā Vārds un tā pētīšanas aspekti. 21. Liepāja: LiePA, 2017.] Anna VULĀNE, Dace MARKUS, Olga UREKA (projekts LAMBA) VECĀKU APTAUJAS NOZĪME BĒRNU VALODAS PĒTĪJUMOS
SīkākPowerPoint Presentation
Komunikācijas veidi un tās kritēriji transpersonālā vidē Profesore Agita Ābele Komunikācijas īpatnības dažādās vidēs Profesionālās darbības vide Sociālo vienaudžu vide Masu mēdiju vide Etiķete Etiķete
SīkākKANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr
KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV - 3135 Reģ. Nr. 90009930116, Tālrunis 63155356, fakss 631 55356, e-pasts:
Sīkāk21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja
21.gadsimta prasmju un iemaņu attīstība Zane Matesoviča, British Council pārstāvniecības Latvijā vadītāja Mums jāizglīto bērni viņu nākotnei, nevis mūsu pagātnei Kas skolu padara par vidi, kura sekmē katras
SīkākLatviešu literārās valodas vārdnīca VĀRDNĪCAS UZBŪVE VĀRDU ATLASE Vārdnīcā atspoguļoti literārās valodas vārdi, kā arī vārdu savie
Latviešu literārās valodas vārdnīca www.tezaurs.lv/llvv VĀRDNĪCAS UZBŪVE VĀRDU ATLASE Vārdnīcā atspoguļoti literārās valodas vārdi, kā arī vārdu savienojumi, priedēkļi, produktīvākie salikteņu pirmie komponenti,
SīkākAustra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādā
Austra Avotiņa autora vai autoru grupas vārds, uzvārds Kultūras izpausmes formas. Māksla kā kultūras forma. Ievads. darba nosaukums Materiāls izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam Cilvēkresursi
SīkākSlide 1
E.Petručeņa POZITĪVA BĒRNA AUDZINĀŠANA Psihologa un vecāku sadarbības ceļi... Robežas bērna audzināšanā. Pirms es apprecējos man bija sešas teorijas par bērnu audzināšanu, tagad man ir seši bērni un nevienas
SīkākMicrosoft Word - Abele
LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA Kalpaka bulvāris 13, Rīga, Latvija, LV-1867; Reģ. Nr. 90000029965 tālr.+371 67332202, +371 67221770; fakss +371 67228963 Diploma pielikums ir sastādīts saskaņā ar modeli, kuru
SīkākApstiprinu: ESF projekta Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai vadītāja L. Voroņenko gada 13. nov
Apstiprinu: ESF projekta Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai vadītāja L. Voroņenko 2017. gada 13. novembrī Projekts Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu
SīkākMicrosoft Word - Lekcija_Nr3.doc
INFORMĀCIJAS MEKLĒŠANA Jebkuru pētniecības darbu uzsākot, pētniekam ir jāiepazīstas ar informāciju par risināmo jautājumu, t.i., pēc iespējas pilnīgi jāizstudē pieejamā literatūra, kas attiecas uz izraudzīto
SīkākSlide 1
Pieredze diplomu atzīšanā: izglītības dokumenti no Bangladešas un Ķīnas S E M I N Ā R A Ā RVA L S T U I Z G L Ī T Ī B A S D O K U M E N T U S AT U R A N O Z Ī M E T O AT Z Ī Š A N Ā L AT V I J Ā I E T
SīkākIedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā
2013 Iedzīvotāju viedoklis par teledarba attīstības iespējām Latvijā Aptaujas rezultāti Aptauja daļēji finansēta Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā INTERREG IVC programmas projekta Micropol
SīkākPowerPoint Presentation
Liene Kubliņa liene.kublina@cvor.lv www.cvor.lv IT nozares attīstības iespējas ierobežota darba tirgus apstākļos Latvijas darba tirgus Ko dara Latvijas IT uzņēmumi Patiesie motivatori un jēgpilna komandas
Sīkākseries_155
RAILING SERIES 155 RIPO fabrika SIA Hanzas Street 2, Pinki, Babite district, LV 2107, Latvia 155 Alumīnija margu sērija Aluminum railing series AL.01 AL.02 AL.03 AL.04 AL.05 AL.06 AL.07 AL.08 AL.09 155
Sīkāk11
LR 12.Saeimas deputāts, profesors Kārlis Krēsliņš PĀRDOMAS UN KOMENTĀRI PAR BUDŽETU - 2016 22.08.2015. IEVADS. Budžeta veidošanas laikā, diskusijas bieži aiziet tikai par atsevišķām nozarēm. Pirms budžetu
SīkākEuropass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: E-pasts Pilsonība Latvijas
Europass Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds RŪDOLFS KALVĀNS Tālrunis Tālrunis: 67976735 E-pasts rudolfs.kalvans@svg.lv Pilsonība Latvijas Dzimšanas datums 09.12.1980. Ģimenes stāvoklis Precējies
SīkākSaturs Sākums Beigas Atpakaļ Aizvērt Pilns ekrāns 1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studij
1 DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte Matemātikas katedra Bakalaura studiju programma Matemātika Studiju kurss Lineārā algebra I 5.lekcija Docētājs: Dr. P. Daugulis 2012./2013.studiju
SīkākKlimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau
Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš
SīkākPowerPoint Presentation
Akadēmiskā personāla darba samaksa Vidzemes Augstskolā Gatis Krūmiņš Vidzemes Augstskolas rektors Iveta Putniņa Vidzemes Augstskolas administratīvā prorektore Vispārējie principi Docēšana Pētniecība Administratīvais
SīkākKas mums izdodas un ko darīsim tālāk?
Kas mums izdodas un ko darīsim tālāk? 08.06.2016. Kā notiek aprobācijas pētījums? Pētījumos balstītu piemēru radīšana (research based design) Piemēru un modeļu izstrāde Teorētiskais pamatojums un modelis
SīkākAlkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009
Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009 Satura rādītājs Anotācija...3 Projekta mērķi...3 1. Statistikas dati...3 2. Informācijas analize...7 2.1. Alkohola
SīkākBaltu filoloģija XXVI (2) 2017 Ainas Blinkenas devums latviešu valodas vēstures izpētē Aizejot mūžībā akadēmiķei pro
https://doi.org/10.22364/bf.26.13 Ainas Blinkenas devums latviešu valodas vēstures izpētē Aizejot mūžībā akadēmiķei profesorei Ainai Blinkenai (1929 2017), latviešu valodniecība ir zaudējusi vienu no ievērojamākām
SīkākCR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik
Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mikroplaisu blīvēšana betonā Trīskārša aizsardzība pret ūdeni ir vairāk
SīkākPowerPoint Presentation
Konference Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, 2014. gada 29. oktobris ESF projekts Atbalsts izglītības pētījumiem 2011/0011/1DP/1.2.2.3.2/11/IPIA/VIAA/001 Pētījums
SīkākMicrosoft Word - du_5_2005.doc
005, Pēteris Daugulis BŪLA (BINĀRĀS) FUNKCIJAS UN/VAI MATEMĀTISKĀ LOĢIKA Lietderīgi pētīt funkcijas, kuru argumenti un vērtības ir bināras virknes. Kopa {0,} tiek asociēta ar {jā, nē} vai {patiess, aplams}.
SīkākPowerPoint Presentation
Vērtības cilvēka dzīvē. Pētniecība. Praktiskais pielietojums profesionālajā darbībā. Sintija Vaska Bc.psych. Pētnieciskās intereses Petroviča, S. (2016). Vērtību saistība ar izdegšanu palīdzošo profesiju
SīkākBibliotēku darbības vispārīgs raksturojums
Pārskats par Jaunauces pagasta bibliotēkas darbību 214.gadā Bibliotēku darba vispārīgs raksturojums Jaunauces pagasta bibliotēka dibināta 1922.gadā kā Jaunauces pagasta valdes bibliotēka. Bibliotēka atrodas
SīkākMicrosoft PowerPoint - 2_sem_10_Rauhvargers_LO nepiec_2013.pptx
Mācīšanās rezultātos balstītas studijas: Ko tās dod augstākajā izglītībā ieinteresētājām pusēm? Vai varam atļauties to neieviest? Prof. Andrejs Rauhvargers Kā aprakstīsim kvalifikācijas? Pateiksim, cik
SīkākAPSTIPRINĀTS
Preiļu novada dome Preiļu 1. pamatskola Reģ. Nr. 4212900356 Daugavpils ielā 34, Preiļu novadā, LV-5301, Tālruņi: 65322749, 65322084, e-pasts: preilu1psk@pvg.edu.lv APSTIPRINĀTS ar Preiļu 1.pamatskolas
SīkākKURSA KODS
Lappuse 1 no 5 KURSA KODS Kursa nosaukums latviski Kursa nosaukums angliski Kursa nosaukums otrā svešvalodā (ja kursu docē krievu, vācu vai franču valodā) Studiju programma/-as, kurai/-ām tiek piedāvāts
SīkākFebruary 21, LU Rakstu sērijas «Zinātņu vēsture un muzejniecība» publikāciju atpazīstamība ( ) Interneta vidē (ieskats) LU 76. konferen
February 21, 2018 1 LU Rakstu sērijas «Zinātņu vēsture un muzejniecība» publikāciju atpazīstamība (2001-2016) Interneta vidē (ieskats) LU 76. konference: Zinātņu vēstures un muzejniecības sekcija 2018.
SīkākDiapositiva 1
KARJERAS IZGLĪTĪBA VIDUSSKOLAS KLASĒS Pedagoģiskās padomes sēde 27.10.2016. Pārskatu sagatavojusi skolotāja Aina Slesare Nepieciešamais atbalsts vidusskolēniem karjeras izglītībā Vecāku dzīvesveids piemērs
SīkākPILSONISKUMA UN RĪCĪBSPĒJAS VEIDOŠANĀS IZGLĪTĪBAS PROCESĀ
PILSONISKĀS KOMPETENCES VEIDOŠANĀS PAMATIZGLĪTĪBĀ Rīga, 29.10.2013. Letonikas V kongress Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais Ireta Čekse Andrejs Geske Andris Grīnfelds Pedagoģijas
SīkākMicrosoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc
1. Ekonomikas priekšmets I variants Vārds Uzvārds Klase Punkti Datums Vērtējums 1. Apvelciet pareizās atbildes burtu (katram jautājumam ir tikai viena pareiza atbilde). (6 punkti) 1. Ražošanas iespēju
Sīkāk1
Latviešu valodas pārvietošanās verbi teliskuma aspektā Latvian Motion Verbs: the Telicity Aspect Gunta Nešpore Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte Latviešu un vispārīgās valodniecības
SīkākLatvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006
Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 006 Saturs Ievads... Uzdevumi... Metode... Pētījuma respondenti...
SīkākSaturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps) Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis) Kristāla pūce (I.Ziemele) Atmiņu mirkļi (D.
Saturs Krājuma sastādītāja priekšvārds (J.Pleps)... 10 Profesors Edgars Meļķisis (E.Danovskis)... 12 Kristāla pūce (I.Ziemele)... 15 Atmiņu mirkļi (D.Rezevska)... 17 I nodaļa. Tiesību filozofija No tiesību
SīkākG.Plivna-sistemanalize
Kvalitatīva sistēmanalīze - labas veiktspējas atslēga gints.plivna@gmail.com Kas es esmu? Pieredze darbā ar Oracle kopš 1997 Oficiālais amats sistēmanalītiķis Rix Technologies Pasniedzu Oracle SQL un PL/SQL
SīkākStudiju virzienu Mākslas un Izglītība un pedagoģija profesionālā bakalaura studiju programmu STUDIJU KURSU MODUĻA APRAKSTS Saskaņots: Akadēmiskā darba
Studiju virzienu Mākslas un Izglītība un pedagoģija profesionālā bakalaura studiju programmu STUDIJU KURSU MODUĻA APRAKSTS Saskaņots: Akadēmiskā darba prorektors asoc.prof. V. Bernhofs Studiju modulis:
SīkākLatvijas Universitātes 74. zinātniskā konference
Klimats skolēnu zinātniski pētnieciskajos darbos: idejas un risinājumi, meklējumi un atradumi Mg. geogr. Andris Ģērmanis, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija Klimats no A līdz Z, Latvijas Universitāte, 26.02.2016.
SīkākAudzēkņu mācību sasniegumu vērtēšanas kartība
TUKUMA VAKARA UN NEKLĀTIENES VIDUSSKOLA Izglītības iestādes reģistrācijas Nr.4314900206 Nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90001637109 Zemītes iela 5/1, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 63129196 - direktors,
SīkākParex index - uzņēmēju aptaujas atskaite
PAREX INDEX LATVIJAS UZŅĒMĒJU APTAUJAS ATSKAITE 2008. gada jūnijs Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs market and public opinion research centre SATURA
SīkākValsts pētījumu programma
Vienotas sociālās politikas attīstība Latvijā Baiba Bela (LU SZF, SPPI) SEMINĀRS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJĀ PAR SOCIĀLĀS POLITIKAS PLĀNOŠANAS PILNVEIDI Valsts pētījumu programma 2014-2017 IEVADS Sociālās drošības
SīkākMicrosoft Word - Kartiba_Cemex_ RTUAF-341.doc
Nodibinājums «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds», Reģ. Nr. 40008067097, Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1658, Latvija Tālr. 67089429, e-pasts: fonds@rtu.lv, www.fonds.rtu.lv Kārtība SIA CEMEX praktisko
SīkākSlide 1
NACIONĀLAIS KULINĀRAIS CEĻŠ apsekojumi, secinājumi, turpmākie plāni Lauku tūrisma pārskata seminārs, 11.09.2014., Bīriņu pils APTAUJA: VAI TŪRISTIEM PATĪK NACIONĀLIE ĒDIENI? VAI CITĀS VALSTĪS CENŠATIES
SīkākGramatizēšanās un leksikalizēšanās latviešu valodas sistēmā Gramatizēšanās un leksikalizēšanās attieksmes Relations between Grammaticalization and Lex
Gramatizēšanās un leksikalizēšanās latviešu valodas sistēmā Gramatizēšanās un leksikalizēšanās attieksmes Relations between Grammaticalization and Lexicalization Andra Kalnača Latvijas Universitāte, Humanitāro
Sīkāk