Kognitīvo rezervju saistība ar galvas smadzeņu garozu gados vecākiem pieaugušajiem vecumā no gadiem

Transkripts

1 7. starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Veselība un personības attīstība: starpdisciplinārā pieeja" Kognitīvo rezervju saistība ar galvas smadzeņu garozu gados vecākiem pieaugušajiem vecumā no gadiem Darba autore: Milena Keistere Darba vadītāja: Kristīne Šneidere Datums:

2 Saturs Aktualitāte un problēma Teorētiskais modelis Mērķis, pētnieciskie uzdevumi un pētījuma jautājumi Metode: dalībnieki Datu ieguve Datu apstrāde un analīze Rezultāti Ierobežojumi Secinājumi Priekšlikumi Praktiskais lietojums

3 Aktualitāte un problēma Senioru skaita pieaugums (WHO, 2018) Kognitīvo funkciju mazināšanās ir viens no demences simptomiem Ģenētisku faktoru ietekmē radušos traucējumus ir iespējams kavēt, modificējot vidi 3. 22% Kognitīvas rezerves ir smadzeņu spēja aktīvi pārvarēt traucējumus un pielāgoties izmaiņām galvas smadzeņu struktūrā Galvas smadzeņu garozā norit augstākās nervu sistēmas darbība, kas ir saistīta ar cilvēka intelektuālām spējām. 12% 1 World Health Organization (WHO). (2018). Ageing and health. World Health Organization. 2 World Health Organization (WHO). (2020). Dementia. World Health Organization. 3 Reichenberg, A., Cederlöf, M., McMillan, A., Trzaskowski, M., Kapra, O., Fruchter, E., Ginat, K., Davidson, M., Weiser, M., Larsson, H., Plomin, R., & Lichtenstein, P. (2016). Discontinuity in the genetic and environmental causes ofthe intellectual disability spectrum. Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America, 113(4), Stern Y. (2002). What is cognitive reserve? Theory and research application of the reserve concept. J Int Neuropsychol Soc, 8(3), doi: /s

4 1 Scarmeas, N., & Stern, Y. (2003). Cognitive reserve and lifestyle. Journal of clinical and experimental neuropsychology, 25(5), Katzman, R. (1993). Education and the prevalence of dementia and Alzheimer's disease. Neurology, 43(1). 3 Pettigrew, C., Soldan, A., Zhu, Y., Wang, M. C., Brown, T., Miller, M., Albert, M., & BIOCARD Research Team (2017). Cognitive reserve and cortical thickness in preclinical Alzheimer's disease. Brain imaging and behavior, 11(2), Teorētiskais modelis Izglītība 1 Nodarbošanās 1 Kognitīvās rezerves Galvas smadzeņu garoza Zems izglītības līmenis palielina Alcheimera slimības un cita veida demences risku 2. Cilvēki ar augstākiem kognitīvo rezervju rādītājiem spēja labāk kompensēt kortikālo retināšanu (cortical thinning) 3. Brīvais laiks 1

5 Teorētiskais pamatojums Kognitīvo rezervju teorija (Cognitive reserve theory) (Stern, 2007) 1 Patoloģija Veiktspēja Kognitīvās rezerves Jakovs Šterns (Yaakov Stern) 1 Stern, Y. (2007). Cognitive Reserve: Theory and Applications. Psychology Press, 1

6 1 Scarmeas, N., & Stern, Y. (2003). Cognitive reserve and lifestyle. Journal of clinical and experimental neuropsychology, 25(5), Katzman, R. (1993). Education and the prevalence of dementia and Alzheimer's disease. Neurology, 43(1). 3 Pettigrew, C., Soldan, A., Zhu, Y., Wang, M. C., Brown, T., Miller, M., Albert, M., & BIOCARD Research Team (2017). Cognitive reserve and cortical thickness in preclinical Alzheimer's disease. Brain imaging and behavior, 11(2), Teorētiskais modelis Izglītība 1 Nodarbošanās 1 Kognitīvās rezerves Galvas smadzeņu garoza Zems izglītības līmenis palielina Alcheimera slimības un cita veida demences risku 2. Cilvēki ar augstākiem kognitīvo rezervju rādītājiem spēja labāk kompensēt kortikālo retināšanu (cortical thinning) 3. Brīvais laiks 1

7 Mērķis, pētnieciskie uzdevumi un pētījuma jautājumi Mērķis Izpētīt, kāda ir saistība kognitīvām rezervēm ar galvas smadzeņu garozu gados vecākiem pieaugušajiem. Pētnieciskais uzdevums Izpētīt, vai pastāv saistība starp galvas smadzeņu garozas apjomu un kognitīvo rezervju rādītājiem gados vecākiem pieaugušajiem. Pētījuma jautājums Vai pastāv saistība starp galvas smadzeņu garozas apjomu un kognitīvo rezervju rādītājiem gados vecākiem pieaugušajiem.

8 Metode: dalībnieki N = 41 78% Sievietes % Vīrieši Vecums M = 71,4; SD = 5,24 Ērtuma izlase Iekļaušanas kritēriji: Vecums vismaz 65 gadi; Dzimtā valoda - latviešu valoda; Bez pašziņotām būtiskām hroniskām un akūtām slimībām.

9 Datu ieguve Dati tika ievākti no 2015.līdz gadam, V.P.P. BIOMEDICINE-LV apakšprojektā Kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana, VPP Sociāldemogrāfiskā anketa: Vecums; Dzimums; Dzimtā valoda; Slimības vesture; Iesaiste fiziskajās aktivitātēs. Kognitīvo rezervju indeksa aptauja (Cognitive Reserve Index Questionnaire, CRIq, Nucci et al., 2011): Sastāv no 3 blokiem - informāciju par izglītību, darba pieredzi un par brīvā laika pavadīšanas paradumiem; Strukturētā intervija. Magnētiskā rezonanse (MR): Galvas smadzeņu garozas apjoma mērījums; 1,5T Siemens aparāts; Datu analīze veikta ar Freesurfer.

10 Metode: datu apstrāde un analīze Datu apstrāde un analīze: Datu apstrāde un analīze tika veikta ar datu apstrādes programmām MS Excel 365 un IBM SPSS Statistics 26.0 Pētījuma jautājums Vai pastāv sakarība starp galvas smadzeņu garozas rādītājiem un kognitīvo rezervju rādītājiem gados vecākiem pieaugušajiem? Datu analīzes metode Spīrmena rangu korelācijas koeficients

11 Saistība starp kognitīvām rezervēm un galvas smadzeņu garozu Mainīgie lielumi kgarozas apjoms -- 0,97** 0,98** 0,022 0,332* 0,028 0,22 2. lgarozas apjoms 0,97** -- 0,99** - 0,008 0,339* - 0,039 0,16 3. Kopējais Garozas apjoms 0,98** 0,99** -- 0,014 0,334* - 0,021 0,18 4. KRI Izglītība 0,022-0,008 0, ,39* 0,11 0,63** 5. KRI Darbs 0,332* 0,339* 0,334* 0,39* -- 0,22 0,77** 6. KRI Brīvais laiks 0,028-0,039-0,021 0,11 0, ,62** 7. Kopējais KRI 0,22 0,16 0,18 0,63** 0,77** 0,62** -- Piezīmes. Tabulā ir atspoguļoti Spīrmena korelācijas koeficienti. N = 41, * p< 0,05, ** p< 0,01 Kopējais KRI indekss statistiski nozīmīgi cieši korelēja ar visiem trim apakšindeksiem (r s = 0,63, r s = 0,77 un r s = 0,62, p< 0,01, attiecīgi ar Izglītības, Darba un Brīvā laika apakšindeksiem). Korelācijas apakšindeksu starpā bija statistiski nozīmīgas, taču vājas. KRI Izglītība apakšindekss pozitīvi korelēja ar KRI Darbs (r = 0,39, p < 0,05). Tika novērota statistiski nozīmīga korelācija gan starp KRI Darbs un labās smadzeņu puslodes garozas apjomu (r s = 0,33, p < 0,05), gan starp KRI Darbs un kopēja galvas smadzeņu garozas apjoma (r s = 0,33, p < 0,05).

12 Ierobežojumi Respondentu nevienmērīgs dzimumu sadalījums. Nevienlīdzīgais izlases sadalījums. Resursu ierobežota pieejamība (MR). Rezultāti ir retrospektīvi un neatspoguļo cēloņu-seku sakarību. Neprecizēta informācija par galvas smadzeņu garozu.

13 Secinājumi Cilvēka galvas smadzenēs iespējams pastāv tālas (long distance) strukturālas un funkcionālas attiecības. Tādas kognitīvās rezerves kā darbs iespējams samazina ar novecošanu saistītas izmaiņas galvas smadzeņu garozas apjomā. Turpmāk svarīgi pētīt atsevišķo galvas smadzeņu garozas struktūru saistību ar kognitīvām rezervēm, un pievērst uzmanību kognitīvo rezervju apakšindeksiem kā potenciāli ietekmējošiem faktoriem galvas smadzeņu garozas apjoma palielināšanos.

14 Paldies! Kontakti: