Swedbank ekonomikas forums: Pasaules ekonomika atgriezusies uz izaugsmes takas, ilgtspējīgas izaugsmes stūrakmens ir produktivitāte Maija beigās Swedbank rīkoja ekonomikas forumu, kurā seši Ziemeļvalstīs ietekmīgi ekonomisti, kā arī Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti un Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis diskutēja par jautājumiem, kas šobrīd satrauc uzņēmēju, ekonomistu, politiķu un arī plašākas sabiedrības prātus. Diskusijas centrā bija divas nozīmīgas tēmas: Pirmkārt, vai pasaules un Eiropas ekonomikā ir atgriezusies izaugsme, vai arī gaidāma ilgstoša stagnācija? Otrkārt, kas nosaka un tuvāko gadu laikā noteiks ekonomikas augšupeju? Sarunā par abiem šiem jautājumiem savās pārdomās, novērojumos un prognozēs dalījās: Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreassens Saeimas ekspremjers un Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā ievēlētais deputāts, Valdis Dombrovskis Swedbank galvenā ekonomiste Zviedrijā Anna Fellandere Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā Tonu Mertsina Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijus Mačiulis Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti Šajā žurnālā piedāvājam Jūsu uzmanībai nozīmīgākās atziņas, kas izskanēja forumā. Foruma video: https://www.swedbank.lv/tiesraides/baltija_un_pasaule_kas_notiek_ekonomika Savus ieteikumus, atziņas, novērojumus, kas varētu mums palīdzēt organizēt nākamos Swedbank ekonomikas forumus, lūdzu, nosūtiet uz šo e-pastu: lija.strasuna@swedbank.lv
Produktivitāte = dzīves līmenis Enriko Moretti Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Baltijas valstis ir mazas atvērtās ekonomikas ar lielu ienākumu līmeņa atšķirību pret Eiropas Savienības vidējo līmeni un brīvu darbaspēka kustību ES ietvaros. Izņemot recesiju periodus, algas aug un turpinās augt. Ražīguma pieaugumam atpaliekot no algu pieauguma, darba tirgus var pārkarst, kam seko emigrācija, lejupslīdes periodos. Tāpēc darba ražīguma kāpums ir noteicošais faktors dinamiskam un noturīgam ienākumu kāpumam. Par ražīguma izaugsmes jaunākajām tendencēm pasaulē un to virzītājiem stāstīja foruma īpašais viesis Kalifornijas universitātes (Bērklija) ekonomikas profesors Enriko Moretti. Lielākās atšķirības produktivitātes līmeņos ir saistītas ar diviem faktoriem: izglītības līmeni un inovācijām. ASV, Eiropas un Āzijas valstu pieredze rāda, ka augstāks dzīves līmenis ir pilsētās un reģionos, kur koncentrējas augstākas kvalitātes darbaspēks, proti, izglītotāki cilvēki un inovatīvi uzņēmumi. Galvenais produktivitātes izaugsmes avots ir t.s. tirgojamie sektori, proti, sektori, kuru produkti/pakalpojumi ir tirgojami un tiek pakļauti valsts vai starptautiska līmeņa konkurencei (piemēram, rūpniecība, transports, lauksamniecība utt.). Tieši šie sektori ir tie, kas nosaka ekonomikas kopējo produktivitātes līmeni un tātad arī ienākumu līmeni. Produktivitāte nozarēs, kas pārsvarā strādā uz iekšējo tirgu un sniedz netirgojamus pakalpojumus (viesmīļi, frizieri, juristi, ārsti u.c.) laika gaitā produktivitāti paši par sevi strauji neuzlabo. Netirgojamie sektori iegūst no izaugsmes tirgojamos sektoros. Piemēram, novērtējumi ASV rāda, ka katra (labi apmaksāta) darba vieta high-tech uzņēmumos (piemēram, informācijas tehnoloģiju vai farmācijas nozarēs) rada piecas citas darba vietas pakalpojumu sfērā, nevis otrādi. Tirgojamo sektoru attīstība veicina visa apkārtējā reģiona attīstību, ceļ kopējo algu līmeni un uzlabo dzīves kvalitāti kopumā. Šādu uzņēmumu piesaiste ir lielākais ekonomikas politikas izaicinājums ikvienai valstij. Ja gribat palīdzēt mazturīgajiem, viens no labākajiem risinājumiem ir atbalstīt augsti kvalificētu un labi apmaksātu darbavietu izveidi. Es lēšu, ka katra darbavieta inovatīvajā sektorā rada piecas jaunas darbavietas pārējā tautsaimniecībā. Tas ir ļoti liels efekts. /Enriko Moretti, intervijā žurnālam Ir/ Tehnoloģiskais progress un digitalizācija sniedz mums lielas iespējas, bet tas var arī palielināt nevienlīdzību lielākie ieguvēji varētu būt iedzīvotāji ar labāku izglītību un prasmēm. /Anna Fellandere, Swedbank galvenā ekonomiste Zviedrijā/
Ķīna lielākais risks pasaules ekonomikas attīstībai Haralds Magnuss Andreassens Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Vērtējot norises pasaules ekonomikā, Swedbank galvenais ekonomists Norvēģijā Haralds Magnuss Andreassens uzsver, ka kopumā pasaules ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa. Neskatoties uz riskiem, kas pasaules ekonomikai draud saistībā ar norisēm Ķīnā, H. Andreassens ir noskaņots optimistiski. Viņš aicina atcerēties, ka pēdējo desmitgažu laikā tikai nepilni 15% no visa laika pasaulē ir piedzīvotas recesijas, bet visā pārējā laikā vērojama nemitīga ekonomikas izaugsme. Pēdējo sešu gadu laikā ASV un Eiropas valstīs daudz ekonomikas problēmu ir jau atrisinātas un to vietā nav nākušas daudz jaunu. Privātā sektora kredītsaistību samazināšanas process lielā mērā jau ir aiz muguras investīcijas aug, lai arī vēl aizvien ir zemā līmenī, uzkrājumi ir augsti. Fiskālā konsolidācija sabiedriskajā sektorā ir aiz muguras un valsts parādu līmenis stabilizējas. Ir veiktas būtiskas strukturālas izmaiņas eirozonas institūcijās banku sektorā, fiskālā politikā, stabilitātes mehānismos. Algu kāpums ir vien 1 2% gadā, līdz ar to tuvākajā laikā nav prognozējama nozīmīga patēriņa cenu inflācija, bet arī deflācijas riski ir pārspīlēti. Šobrīd lielākos riskus pasaules ekonomikai potenciāli var radīt Ķīna. Ievērojams privātā sektora parāda pieaugums, aktivitātes mazināšānas mājokļu tirgū un dārgāks finansējums uzņēmumiem tas rada bažas par turpmāko attīstību. Tomēr jāsaka, ka Ķīna nav ļoti cieši integrēta pasaules finanšu tirgos (t.sk., galvenokārt aizņemas iekšējā tirgū), lai izraisītu tādu krīzi, kādu pasaule piedzīvoja pēc Lehman Brothers sabrukuma. Jūsu [Baltijas valstu, red.] pašreizējais izaicinājums ir darba ražīgums, kas ir zem Eiropas vidējā līmeņa (..) Ekonomikā, kuras produktivitāte ir zemāka nekā citiem Eiropā, gluži vienkārši ir jābūt uzlabojamām jomām, un izglītība acīmredzot ir viena no tām. /Haralds Magnuss Andreassens, intervijā laikrakstam Dienas Bizness/ Nozīmīgākās atziņas Foruma apmeklētāju viedokļi Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents: Ķīnas turpmākais attīstības scenārijs lielā mērā izšķirs notikumus lielā pasaules daļā, jo pārmaiņas tik nozīmīgā ekonomikā radīs patiešām globāla mēroga sekas. Jautājums ir, kad, kādas un cik plašas pārmaiņas ir gaidāmas Ķīnā? Otrs, Latvijas ekonomikas attīstībai ļoti nozīmīgais faktors, ir notikumi Krievijā.
Baltijas valstis raugās uz notikumiem Krievijā un Ukrainā Mārtiņš Kazāks Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Baltijas valstu ekonomistu uzmanība šobrīd vairāk ir pievērsta notikumiem Krievijā un Ukrainā. Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks domā, ka šogad Krievijas ekonomikā būs recesija. Tomēr Krievijas rublis pēc vājināšanās perioda ir nedaudz atguvies, un finanšu tirgos jau vērojama stabilizācija. Swedbank ekonomisti domā, ka bāzes scenārijā (kas ir visticamākais scenārijs) ja sankcijas pret Krieviju paliks esošajā līmenī notikumiem Ukrainā un Krievijā nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Eiropas ekonomikas izaugsmi. Sliktāks scenārijs īstenotos, ja konflikts Ukrainā saasinās, tiek ieviestas plašākas sankcijas pret Krieviju un Krievija uz to reaģē, nosakot tirdzniecības šķēršļus un pārtraucot/mazinot energoresursu piegādes. Šādā gadījumā energoresursu cenu pieaugums samazinātu izaugsmi arī Eiropā, arī Krievijā recesija būtu dziļāka un negatīvā ietekme uz NVS ekonomikām lielāka. Ja pasaules ekonomikai riskus rada Ķīna, tad Baltijas valstīm sliktā ziņa ir notikumi Krievijā. Krievija ir vāja, lai ģenerētu izaugsmi bezdarba līmenis vairs nesarūk, ienākumu kāpums ir kļuvis rāmāks, tādējādi cilvēki pelnīs un tērēs mazāk. Trūkst reformu, kas veicinātu izaugsmi. Kapitāla aizplūde un procentu likmju kāpums nozīmē vājākas investīcijas. Krievijā šogad sagaidāma neliela recesija, tomēr ekonomiskā situācija nudien nav tik slikta kā 90. gadu nogalē. 2015. gadā tā varētu sākt lēni atgūties. Kopumā Krievijas-Ukrainas konflikts, kā arī nesen parakstītais līgums par Krievijas dabas gāzes piegādēm uz Ķīnu, apstiprina, ka Krievija pašlaik pagriež muguru Eiropai un vairāk lūkojas Āzijas virzienā, kamēr Eiropa vairāk pavēršas ASV virzienā. Ņemot vērā ļoti vāju Krievijas ekonomikas attīstību, arī izaugsme Baltijā būs lēnāka. Tomēr tieša ietekme būs koncentrēta vien dažās nozarēs, piemēram, transportā, tūrismā, atsevišķās pārtikas pārstādes nozarēs. Gaidāms, ka eksporta kritumu uz Krieviju tomēr kompensēs eksporta kāpums uz Eiropu un citām valstīm, kur izaugsme pieņemas spēkā. /Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā/ Latvia s goods exports to Russia in 2013, % of total goods in the specific sector
Baltijā gaidāma eksporta atgūšanās Tonu Mertsina Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā No Baltijas valstīm vājāka ekonomiskā situācija šobrīd ir Igaunijā, kur šī gada pirmajā ceturksnī IKP bija turpat par 2% mazāks nekā pirms gada (Latvijā un Lietuvā ap 3% izaugsme). Swedbank galvenais ekonomists Igaunijā Tonu Mertsina pieļauj, ka Igaunija šogad ieslīgs nelielā recesijā, Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognozes šim gadam varētu tikt samazinātas. Straujš algu kāpums Igaunijā sāks bremzēties un, uzlabojoties eksporta perspektīvām, Igaunijas ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes. Ekonomikas izaugsme visās Baltijas valstīs lielā mērā ir atkarīga no eksporta. Neskatoties uz to, ka pašlaik galvenais izaugsmes dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš, ja eksports nenāks palīgā, mājsaimniecību tēriņu izaugsme pakāpeniski saruks. Tomēr gaidāms, ka izaugsmei eirozonā pieņemoties spēkā, pieprasījums pēc Baltijas valstu eksportētām precēm un pakalpojumiem augs, un arī ekonomikas izaugsme Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2015. gadā atkal paātrināsies. Bezdarba līmenim turpinot samazināties, visās Baltijas valstīs pērn piedzīvojām nozīmīgu algu kāpumu, Igaunijā nominālās vidējās algas pieaugums sasniedza 8%, un zemas inflācijas apstākļos arī reālās vidējās algas kāpums bija nozīmīgs. Ja algu kāpums ilgstoši apsteidz produktivitātes pieaugumu, tas negatīvi ietekmē valsts konkurētspēju un ar laiku var bremzēt izaugsmi. Šis ir viens no svarīgākajiem iekšzemes riska faktoriem visās Baltijas valstu ekonomikās. Nozīmīgākās atziņas Foruma apmeklētāju viedokļi Elīna Stengrēvica, žurnāla Ir Nauda galvenā redaktore: Runājot par nākotni: ekonomikas izaugsme nav iespējama bez produktivitātes audzēšanas. Kā to panākt? Visvairāk tā atkarīga no izglītības un inovācijām, jaunu produktu radīšanas. Latvija ir malači tai ziņā, ka kopējais uz vienu darba ņēmēju pieteikto patentu skaits Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Valdis Dombrovskis minēja, ka tuvākajā nākotnē Latvijā lielākais pieaugums Eiropas naudas apguvē plānots tieši inovācijām un pētniecībai. Taču pētniecībā un attīstībā būtu jāinvestē ne tikai publiskajam sektoram, bet arī pašiem uzņēmējiem patlaban Baltijas valstīs tas notiek visai kūtri.
Lietuvai un Latvijai nekavējoties jāķeras pie inovāciju veicināšanas! Nerijus Mačiulis Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Baltijas valstu konverģence ar Eiropas Savienību (ES) ir bijusi iespaidīga Latvijas gadījumā ienākumu līmenis audzis no 45% no ES vidējā 2004. gadā līdz pat teju 70% šobrīd. Līdzīgs kāpums bijis arī Lietuvā un Igaunijā. Ja ar līdzīgu tempu ienākumu līmenis turpinātu pierauties pie ES vidējā arī nākamajos desmit gados, Baltijas valstu iedzīvotāju dzīves līmenis nonāktu tuvu ES vidējam jau 2023. 2025. gadā. Tomēr Swedbank galvenais ekonomists Lietuvā Nerijus Mačiulis uzskata, ka vairākus gadus piedzīvotā straujā Baltijas valstu iedzīvotāju ienākumu tuvināšanās ES valstīm turpināsies ievērojami lēnākā tempā (varētu būt ap 1% gadā). Viens no lielākajiem vidējā termiņa izaicinājumiem Baltijas valstu ekonomikām ir inovāciju veicināšana. Īpašu uzmanību viņš vērš uz nepietiekamiem ieguldījumiem izpētē un attīstībā Latvijā un Lietuvā. Lietuva un Latvija iegulda vidēji 2 3 reizes mazāk izpētē un attīstībā nekā vidēji ES. Ieguldījumu līmenis Latvijā ir vien 0,7%, Lietuvā 0,9% no IKP, kas nozīmīgi atpaliek no Eiropas pašreizēja līmeņa (ap 2%) un arī Eiropas mērķa 2020. gadā sasniegt 3%. Bez tam, ja vērtē tikai uzņēmumu ieguldījumus, situācija ir vēl sliktāka Latvijā un Lietuvā tie nesasniedz pat 0,5% no IKP. Vienlīdz nozīmīgs izaicinājums Baltijas valstīm ir arī demogrāfijas tendences, izglītības kvalitāte, kā arī institūciju un uzņēmējdarbības vides kvalitāte un efektivitāte. Demogrāfijas tendences, tai skaitā darbspējīgu cilvēku skaita samazināšanās Baltijas valstīs ir izaicinājums, kura risināšanai nepieciešami adekvāti ekonomikas politikas lēmumi. /Nerijus Mačiulis/ R&D expenditure in 2004 and 2012*, % of GDP
Parmaiņām nodokļu jomā jābalsta Latvijas konkurētspēja un jāmazina ienākumu nevienlīdzība Valdis Dombrovskis Ekspremjers un Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā ievēlētais deputāts Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm Latvijā kopējais nodokļu slogs ir zems, taču nodokļi ir augsti tieši zemo algu saņēmējiem. Tieši šis jautājums kā viens no prioritārajiem būtu jārisina valsts konkurētspējas kontekstā, uzskata Valdis Dombrovskis, ekspremjers un Eiropas Parlamenta jaunajā sasaukumā ievēlētais deputāts. Bijušais valdības vadītājs Swedbank Ekonomikas forumā skaidroja, ka pārmaiņas nodokļu jomā jau ir bijušas, piemēram, no jauna tika ieviesti sociālo iemaksu griesti lielo algu saņēmējiem, jo citādi Latvija nebija konkurētspējīga labi apmaksātu darbinieku jomā Lietuvas un Igaunijas kontekstā, taču daudz kas vēl ir darāms. Pārmaiņām nodokļu jomā jābūt fokusētām, proti, Latvija nevarēs atļauties vispārēju nodokļu samazināšanu, taču vajag fokusēties uz tām jomām, kas sekmē konkurētspēju un mazina nevienlīdzību. Galvenais mērķis nodokļu mazināšanā ir zemo algu saņēmēji. Latvijā ir jāmonitorē algu kāpums un nedrīkst atgriezties pirmskrīzes situācijā, kad algu kāpumu stimulēja algu palielināšana sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma kāpums daudzkārt pārsniedza produktivitātes pieaugumu. Tagad algu kāpumu Latvijā balsta privātais sektors, un tā tam jābūt arī turpmāk algu kāpumam sabiedriskajā sektorā ir jāseko privātajam sektoram. Patlaban ES iekšējais tirgus ir labi attīstīts preču jomā, taču pakalpojumu jomā tā nav. ES var kāpināt izaugsmi pilnībā ieviešot Pakalpojumu direktīvu, vienkāršojot un attīstot pakalpojumu sniegšanu iekšējā tirgū. Vēl viens risināmais jautājums ir vienotais digitālais tirgus. Pašlaik ES ir 28 dažādi tirgi, kas katrs cenšas attīstīt digitālos pakalpojumus, taču tie būtu jāattīsta pārrobežu līmenī jāattīsta elektroniskie dokumenti, iespēja izmantot elektroniskos parakstus. Nodokļu pārmaiņām ir vajadzīgs sabiedrības konsensuss un tāda patlaban nav. Ja būs pietiekams pieprasījums pēc lielāka budžeta, tad būsim to spējīgi nodrošināt. /Valdis Dombrovskis/ Nozīmīgākās atziņas Foruma apmeklētāju viedokļi Ģirts Rungainis, Prudentia partneris, padomes loceklis: Izšķirošs faktors ikvienas valsts attīstībai ir un būs cilvēku individuālā konkurētspēja. Ņemot vērā, ka tas prasa ieguldījumus, par nozīmīgu apstākli kļūs Latvijas spēja piesaistīt kapitālu. Bez adekvāta investīciju piesaistes līmeņa, Latvija turpinās zaudēt cilvēkus.