PĀRDOMU DOKUMENTS PAR EIROPAS SOCIĀLO DIMENSIJU LV 2

PĀRDOMU DOKUMENTS PAR EIROPAS SOCIĀLO DIMENSIJU LV 2

Eiropas Komisija COM(2017) 206, 2017. gada 26. aprīlis Rue de la Loi/Wetstraat 200 1040 Bruxelles/Brussel BELGIQUE/BELGIË +32 22991111 2

Valdis Dombrovskis Marianne Thyssen Eiropas Savienība Priekšsēdētāja vietnieks, eiro un sociālais dialogs, atbildīgs arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību Eiropas Savienība Komisāre, kas atbild par nodarbinātību, sociālām lietām, prasmēm un darbaspēka mobilitāti Priekšvārds 2017. gada 1. martā Eiropas Komisija iesniedza Balto grāmatu par Eiropas nākotni. Tas bija sākums plašai diskusijai par nākotnes Eiropas Savienību ar 27 dalībvalstīm. Mēs vēlamies Savienību, kurā iedzīvotājiem ir jaunas iespējas kulturālai un sociālai attīstībai un ekonomikas izaugsmei teikts 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā saistībā ar Eiropas 60. gadskārtu. Aizvadītajos sešdesmit gados Eiropas integrācija ir bijusi ļoti veiksmīga, jo radījusi šīs iespējas visiem tās iedzīvotājiem un paaugstinājusi sociālos standartus ikvienā dalībvalstī. Neraugoties uz Eiropas izcilajiem sasniegumiem, Savienībā joprojām pastāv problēmas. Ekonomikas krīze ir smagi skārusi cilvēku dzīves un mūsu sabiedrību. Cilvēki šaubās, vai tiek vienlīdzīgi sadalīti ieguvumi un problēmas, ko rada atvērti tirgi un atvērta sabiedrība, inovācija un pāreja uz jaunām tehnoloģijām. Viņu ticība Eiropas spējai veidot nākotni un nodrošināt taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ir iedragāta. Mūsu kopīgie sociālie centieni ir viens veids, kā atgūt atbalstu un ņemt nākotni savās rokās. Eiropā ir visvienlīdzīgākā sabiedrība pasaulē šī realitāte Savienībā tiek augstu novērtēta. Lai gan saglabājas ekonomiskās attīstības un sociālo tradīciju atšķirības starp valstīm, mēs esam arvien vairāk nostiprinājuši individuālās un kolektīvās sociālās tiesības un uzlabojuši sadarbību ar sociālajiem partneriem Eiropas un dalībvalstu līmenī. ES regulējums ir bijis impulss rezultatīvākai politikai un taisnīgākiem sociāliem rezultātiem. Raugoties nākotnē, jāapspriež, kā mūsu sociālos modeļus pielāgot esošajiem un turpmākajiem izaicinājumiem un atdzīvināt Eiropas sociālo noskaņojumu. Šis pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju ir Eiropas Komisijas ieguldījums šajā diskusijā. Tajā izklāstītas tendences un izaicinājumi un, vissvarīgāk, pavērti ceļi tam, kā mūsu vēlmes pārvērst realitātē, kā eiropiešus sagatavot pasaulei, kas mūs gaida 2025. gadā, un kā padarīt mūsu sabiedrību spēcīgāku un spējīgāku pielāgoties. Ekonomiskie, sociālie un politiskie argumenti par labu sociālai Eiropai ir stingri un neatspēkojami. Mums ir jāpanāk vienprātība par tās turpmāko veidolu. Mums ir tik daudz, par ko cīnīties, un daudz, ko pārdomāt. 2017. gada 26. aprīlis 3

Šajos pārmaiņu laikos, ņemot vērā mūsu pilsoņu bažas, mēs paužam apņēmību attiecībā uz Romas programmu un solāmies strādāt, lai virzītos uz (..) sociālu Eiropu: Savienību, kas, balstoties uz ilgtspējīgu izaugsmi, sekmē ekonomisko un sociālo progresu, kā arī kohēziju un konverģenci, vienlaikus saglabājot iekšējā tirgus integritāti; Savienību, kurā tiek ņemta vērā valstu sistēmu dažādība un būtiskā sociālo partneru nozīme; Savienību, kas sekmē līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem, kā arī vienlīdzīgas tiesības un iespējas visiem; Savienību, kas cīnās pret bezdarbu, diskrimināciju, sociālo atstumtību un nabadzību; Savienību, kurā jaunieši gūst labāko izglītību un apmācību un var studēt un atrast darbu visā kontinentā; Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un sekmē kultūru daudzveidību. Romas deklarācija, ES vadītāji, 2017. gada 25. marts Mūs gaida sarežģīti uzdevumi. Mēs varam piešķirt šiem uzdevumiem aprises. Ja mēs vēlamies arī turpmāk būt vērā ņemams spēles dalībnieks, mums ir jārīkojas tagad. Mums ir jānodrošina, ka Eiropas sociālais modelis skaidri atspoguļojas it visā, ko mēs darām. Tas ir tāpēc, ka Eiropa ir tas vairogs, kas aizsargā visus mūs, kuri šo brīnišķīgo kontinentu var saukt par savām mājām. Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Strasbūrā, 2014. gada 22. oktobrī 4

Satura rādītājs 1. EIROPAS SOCIĀLĀ DIMENSIJA 6 2. MŪSDIENU SOCIĀLĀ REALITĀTE 8 3. PĀRMAIŅU VIRZĪTĀJSPĒKI LĪDZ 2025. GADAM 14 4. IESPĒJAMIE RISINĀJUMI ES-27 IETVAROS 22 5. DEBATES TĀLĀKA VIRZĪBA 32 PIELIKUMI 33 1. SOCIĀLĀ EIROPA: HRONOLOĢIJA 34 2. NESENĀS UN TURPMĀKĀS KOMISIJAS INICIATĪVAS: IZLASE 35 5

1. Eiropas sociālā dimensija Vērtējot pēc pasaules standartiem, dzīve Eiropas sabiedrībās ir pārticīga un labklājīga. Tajās ir augstākie sociālās aizsardzības līmeņi pasaulē un augsts labklājības, cilvēku attīstības un dzīves kvalitātes līmenis. Eiropieši to apstiprina. Viņi kopumā saka, ka ir laimīgi un apmierināti ar dzīvi. Tomēr, runājot par nākotni, daudzi pauž nemieru un bažas, jo īpaši par nākamajām paaudzēm. Dažādiem indivīdiem, reģioniem un valstīm ir katram savas, visai atšķirīgas raizes, bet ir arī kopīgas problēmas. Visās dalībvalstīs ir notikušas radikālas pārmaiņas, kas ietekmējušas cilvēku ikdienas dzīvi. Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīs iedzīvotāji joprojām izjūt kopš 20. gs. 90. gadiem notikušo straujo pārvērtību sekas. Citās valstīs ir stipri jūtamas pēdējo gadu desmitu laikā smagākās ekonomiskās un sociālās krīzes sekas, pat ja tagad tajās klājas relatīvi labāk. Ar skatu nākotnē jāatceras, ka visās dalībvalstīs norisinās straujas un dziļas pārmaiņas no demogrāfiskas novecošanas līdz jauniem ģimenes modeļiem, no straujās digitalizācijas līdz jaunām darba formām, kā arī globalizācijas un urbanizācijas sekas. Daudzas no šīm tendencēm paver vēl nebijušas iespējas attiecībā uz brīvu izvēli, veselīgāku un ilgāku mūžu, labākiem dzīves apstākļiem, kā arī inovatīvāku un atvērtāku sabiedrību. Tomēr tās uzdod arī jaunus jautājumus. Vai šīs iespējas ir pieejamas visiem? Vai mēs individuāli un kā sabiedrība esam labi sagatavoti pārmaiņām, kas mūs sagaida nākotnē? Pašlaik notiekošo daudzo pārmaiņu temps un sarežģītība vairo iespaidu (un reālu risku), ka daudzus cilvēkus dzīvē gaida vilšanās un nedrošība un ka paplašināsies netaisnība un nevienlīdzība. Par to, vai Eiropa ir problēmu cēlonis vai to risinājums, nav vienprātības. Tā daļēji ir tāpēc, ka dažādu sabiedrības grupu uztverē terminam sociālā Eiropa ir atšķirīga jēga un svarīgums. Dažiem cilvēkiem termins sociālā Eiropa ir tukši vārdi, un Eiropas Savienība (ES) ir uztverta kā globālā tirgus spēku katalizators, komerciālo interešu līdzeklis un neierobežota un neizsmeļama vienotā tirgus radīta sociālā dempinga drauds. Citi apstrīd pašu nepieciešamību pēc Eiropas Savienības sociālās dimensijas, sociālās problēmas uzskatot tikai par savu valstu un reģionu valdību jautājumiem. ES sociālā politika un minimālie standarti tiek uzskatīti pat par līdzekli, kā izslēgt konkurenci. Vēl citiem sociālā Eiropa ir pamats ES ieguldījumam demokrātiskā, saliedētā, kultūras ziņā daudzveidīgā un pārtikušā sabiedrībā. Tā nozīmē ekonomisku un sociālu progresu, cīņu pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, eiropiešu sagatavošanu darba tirgum un iespēju viņiem dzīvot piepildītu dzīvi. Viņi uzskata Eiropu par labāko vairogu, kas aizsargā un stiprina mūsu cilvēkus un aizstāv mūsu kopīgās vērtības, jo īpaši laikā, kad pieaug draudi un nenoteiktība gan iekšzemē, gan ārvalstīs. Eiropas Savienībai vienmēr ir bijusi sociālā dimensija, kas cieši saistīta ar tās ekonomiskajiem mērķiem. Darba apstākļu, dzīves līmeņa un dzimumu līdztiesības uzlabošana ir bijuši svarīgi ES mērķi, jau kopš 1957. gada, kad ar Romas līgumiem tiesību aktos īstenots princips par vienlīdzīgu samaksu sievietēm un vīriešiem. Kopš tā laika sociālā dimensija ir attīstījusies roku rokā ar vienotā tirgus un ES pilsonības jēdziena padziļināšanos, valstīs nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pamattiesības. 60 gados mēs esam mērojuši garu ceļu. Sākot ar Eiropas Pamattiesību hartu un beidzot ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Eiropa un starptautiskā sabiedrība tagad ir stingri apņēmušās ievērot pamatvērtības, pamattiesības un sociālos pamatmērķus. Eiropa jūtami ietekmē mūsu ikdienas dzīvi izglītībā, darbā, mājās, atvaļinājumā, pensijā. 27 dalībvalstu Eiropai meklējot nākotnes veidolu, apspriede par Savienības sociālo dimensiju ir savlaicīga 6

un būtiska. Pēdējos gados Eiropa ir bijusi aizņemta ar ugunsgrēku dzēšanu, reaģējot uz krīzi pēc krīzes. Tagad ir pienācis laiks izdarīt secinājumus un sākt jaunu posmu. Šajā nolūkā mums ir jāskatās ilglaika perspektīvā un mēs nedrīkstam ignorēt dziļākās pārmaiņas, kas notiek mūsu ekonomikā un sabiedrībā. Šis pārdomu dokuments un pēc Baltās grāmatas notikusī plašākā apspriešanās mums dod iespēju kopīgi palūkoties uz priekšu. Dokuments mums palīdz kopīgi definēt un ar jēgu apveltīt Eiropas sociālo dimensiju, kas balstās uz to, kas mums jau ir, un ir piemērota 21. gadsimta realitātei. Tas apraksta, no kurienes esam nākuši, kur esam tagad un kurp mēs varētu doties. Tas uzsver atšķirības starp valstīm un reģioniem, kā arī kopīgas problēmas. Tajā jautāts, kādai vajadzētu būt ES lomai un kā tā var labāk sadarboties ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību kopumā. Tāpat kā Baltajā grāmatā, šeit izklāstītās idejas nav nedz obligāti priekšraksti, nedz aizliegumi. To mērķis ir uzsākt pārdomu procesu, lai varētu izvērsties darbība. Eiropa ir pasaules līdere dzīves kvalitātes ziņā 2016. gada vai jaunāki pieejamie dati Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba Kanāda 82,2 7,3 10 8,2 14,4 Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba ES-27 80,7 6,7 22 17,3 15,5 Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba Krievija 70,5 6,0 20 20 15 Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba ASV 79,3 7,0 0 0 14,5 Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba Brazīlija 75,0 6,6 22 17 15 Vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot, gados Indekss (10 ļoti laimīgs) Minimālā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienas Pilnībā apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, nedēļās Laiks, kas veltīts brīvā laika pavadīšanai un rūpēm par sevi dienā (stundās) Dienvidāfrika Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba 62,9 4,8 15 10,2 Nav Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba Paredzamais mūža ilgums Laime Apmaksāts atvaļinājums Bērna kopšanas atvaļinājums Laiks ārpus darba Japāna 83,7 5,9 10 9,4 14,9 Ķīna 76,1 5,3 5 14 Nav Austrālija 82,8 7,3 20 2,5 14,4 Avots: ESAO, ANO, Eiropas Komisija. 7

2. Mūsdienu sociālā realitāte Pirms problēmu atainošanas un iespējamās politikas izvēles, ir lietderīgi aplūkot pašreizējo situāciju mūsu 27 valstīs. Sociālā situācija Eiropā būtiski atšķiras atkarībā no tā, kur dzīvojam un strādājam. Neraugoties uz kopīgām iezīmēm, Eiropā ir dažādas tradīcijas, pieredze un situācijas. Joprojām stipri atšķiras izglītība un veselības aprūpe, nodarbinātības modeļi, algas, ienākumi un sociālās aizsardzības sistēmas. EIROPA GAN ATGŪSTAS NO KRĪZES, TOMĒR ATŠĶIRĪBAS STARP VALSTĪM UN REĢIONIEM NEIZZŪD Eiropa vienmēr ir nozīmējusi konverģenci pretim augstākam dzīves līmenim. Agrāk šāda konverģence notika gandrīz automātiski, ar iekšējā tirgus un ES fondu atbalsta starpniecību pat tik lielā mērā, ka Pasaules Banka nodēvēja ES par konverģences mašīnu. Tomēr pēdējos gados konverģence ir būtiski palēninājusies, ja pat nav apstājusies, jo valstīs, kas sasniegušas vislabākos rezultātus, progress ir straujāks. Kāpēc tā noticis un kāpēc tā ir problēma? Konverģencei ir daudz priekšrocību. Mūsu valstu sabiedrības un Savienība kļūst saliedētākas un stabilākas. Konverģējoties dzīves un darba apstākļiem, ticamāks kļūst scenārijs, ka persona uz citu valsti pārcelsies pozitīvas izvēles rezultātā, nevis ekonomiskas nepieciešamības dzīta. Kad ekonomiskā snieguma konverģenci laika gaitā papildina sociālo standartu konverģence, bailes par sociālo dempingu mazinās un palielinās atbalsts vienotajam tirgum. Tomēr, lai tā būtu, konverģencei jānotiek saprātīgā laika periodā, lai valstis, cilvēki un uzņēmumi varētu pielāgoties. Ekonomiskie dzīves līmeņa rādītāji liecina, ka situācija Eiropā ir dažāda. Situāciju pilnīgi neataino pat valstu vidējie rādītāji, jo tie maskē pat lielākas atšķirības dalībvalstu teritorijās, kur mazāk pārtikušās valstīs sastopamas relatīvas labklājības saliņas un otrādi. Kopumā galvaspilsētas ir ievērojami pārtikušākas nekā citas vietas. Piemēram, Bratislava un Prāga tagad ir attiecīgi piektais un sestais bagātākais reģions Eiropas Savienībā, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Visstraujākā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā 2008. 2014. gadā reģistrēta Polijas Mazoveckes reģionā, kur atrodas arī galvaspilsēta Varšava. 2008. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Mazoveckē bija 17,1 % zem vidējā ES rādītāja, bet līdz 2014. gadam palielinājās un par 8,4 % pārsniedza ES 28 dalībvalstu vidējo rādītāju. Pateicoties lauksaimniecībai paredzēto līdzekļu atbalstam, tagad straujāk attīstās arī lauku apvidi, kas ir trīs ceturtdaļas no Eiropas teritorijas. Tomēr progress nav vienlīdz izjūtams visos reģionos Eiropā atšķiras dzīves līmenis Iekšzemes kopprodukts eiro uz vienu iedzīvotāju, vērtējot pēc pirktspējas standartiem, 2015. gads 80 000 70 000 60 000 50 000 40 000 30 000 20 000 10 000 0 BG RO HR LV EL HU PL EE LT PT SK CY SI CZ ES MT IT ES-27 FR EZ FI BE SE DE DK AT NL IE LU Avots: Eiropas Komisija. 8

vai visās sabiedrības grupās. Piemēram, uzņēmumu daļēja vai pilnīga pārvietošana dažas valstis nav kopumā ietekmējusi negatīvi un ir daļa no iespējām, ko uzņēmumiem piedāvā vienotais tirgus, tomēr daudziem atsevišķiem reģioniem tā radījusi nopietnas grūtības un zaudējumus. Bezdarba rādītāji samazinās, bet dažādās Eiropas vietās ievērojami atšķiras %, 2017. gada februāris Krīze dažādas Eiropas daļas ir skārusi dažādi, bet visā Savienībā īpaši smagi skartas ir jaunākās paaudzes. 2016. gada beigās jauniešu bezdarba līmenis Eiropas Savienībā bija 18 % un eirozonā 20 %. Grieķijā, Spānijā un Itālijā tas bija aptuveni 40 %. Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara pastāv reāls risks, ka šodienas jaunajiem pieaugušajiem līdz šim visizglītotākākajai paaudzei labklājība var būt mazāka nekā viņu vecākiem. Jauniešu bezdarbs samazinās, bet tā līmenis saglabājas augsts % no aktīviem iedzīvotājiem, 2005. 2016. gads 30 25 20 15 Jaunāki par 25 gadiem 10 5 Kopā 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Avots: Eiropas Komisija. Pateicoties apņēmīgai rīcībai un grūtiem lēmumiem, pašlaik ekonomika ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa un bezdarba līmenis visās dalībvalstīs krītas. Gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā bezdarbs tagad ir sasniedzis zemāko līmeni kopš 2009. gada. Tā var būt daļēji tāpēc, ka pastiprināts individualizēts atbalsts jauniešiem sniegts, izmantojot Jaunatnes garantiju. Avots: Eiropas Komisija. 9

Nodarbinātības līmenis atšķiras: kopumā paaugstinās, bet sievietēm un gados vecākiem darba ņēmējiem joprojām ir zemāks %, 2016. gada 4. ceturksnis 80 70 60 50 40 30 EL HR IT ES BG RO BE CY FR PL MT EZ SK ES-27 SI IE PT LU HU LV FI AT LT EE CZ DK NL DE SE Kopā Sievietes 55 64 gadus veci darbinieki Avots: Eiropas Komisija. ATŠĶIRAS NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS Lielas atšķirības starp valstīm vērojamas, arī aplūkojot faktiski nodarbināto darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, proti, nodarbinātības līmeni. Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Dānijā, Čehijā, Igaunijā, Lietuvā un Austrijā šis līmenis pārsniedz 75 % un atbilst mērķim, kuru visas ES dalībvalstis vienojās kopīgi sasniegt līdz 2020. gadam. Dalībvalstīs aina ir dažāda attiecībā uz sieviešu un par 55 gadiem vecāku darba ņēmēju dalību darba tirgū. Šādu cilvēku nodarbinātības līmenis gan paaugstinās, tomēr abas grupas lielā mērā ir nepietiekami nodarbinātas. Tāpat kā bezdarba līmenis, paaugstinās arī nodarbinātības līmenis. ES nodarbinātības līmenis, kas 2010. gadā, kad mērķis tika noteikts, bija 69 %, 2016. gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 71 %. ES-27 dalībvalstīs šobrīd darbs ir vairāk cilvēkiem nekā jebkad agrāk, nodarbināti ir 201 miljons cilvēku, tostarp 154 miljoni eirozonā. Uzlabojumi lielā mērā atspoguļo sieviešu arvien lielāko skaitu darba tirgū. Šo tendenci veicina darbvietu radīšana pakalpojumu nozarē, labākas bērnu aprūpes iestādes un ieinteresētību mazinošu nodokļu likvidēšana otram pelnītājam, tomēr joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp dzimumiem. Uzlabojumi atspoguļo arī to, ka vairāk cilvēku savas darba gaitas turpina ilgāk. Daļēji tas izskaidrojams ar veiktajām pensiju reformām, bet zināmā mērā arī ar labākām prasmēm, veselības aprūpi un darba apstākļiem Eiropā. Nodarbinātība atlabst un stabili aug Miljonos, 2007. 2016. gads 220 200 180 160 140 120 100 ES-27 Eirozona 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 Avots: Eiropas Komisija. 2013. 2016. gadā radīto darbvietu skaits 6,6 miljoni 4,8 miljoni Lielākā daļa jauno darbvietu ir labas kvalitātes darbvietas tādā nozīmē, ka tiek nodrošināti pienācīgi ienākumi, drošība darba tirgū un labvēlīga darba vide. Daudzas darbvietas tiek radītas pakalpojumu nozarē, kurā ir tendence nodarbināt cilvēkus ar augstāka līmeņa kvalifikāciju. Darbvietu radīšanas augstākie rādītāji ir tādās jomās kā informācijas un komunikācijas, administratīvie un atbalsta pakalpojumi un profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība. 85 % jauno darbvietu tiek radītas mazos un vidējos uzņēmumos. 10

Darbvietu radīšana lielākoties notiek pakalpojumu nozarē Nodarbinātība pa nozarēm ES-27, miljonos % pārmaiņas 2005. 2016. gadā 200 180 160 +13 % pagājušā gadsimta. Šīs Eiropā 19. gadsimta beigās izgudrotās sistēmas sākotnēji centās risināt rūpniecības laikmeta problēmas (skatīt 1. pielikumu). Lielākā daļa sistēmu ir izstrādātas pēc Otrā pasaules kara, bet dažu izstrāde pabeigta tikai 20. gs. 80. un 90. gados. Noteicošie atšķirību parametri ir budžeta apmērs un tā sadales veids, finansēšanas avots, iedzīvotāju risku segšanas pakāpe un sociālo partneru loma. 140 120 +11 % 100 80 60-8 % 40 20-12 % -22 % 0 2005 2016 Avots: Eiropas Komisija. Privātie pakalpojumi Sabiedriskie pakalpojumi Ražošana un rūpniecība Celtniecība Lauksaimniecība Sociālās aizsardzības sistēmas apvienojumā ar nodokļu sistēmu palīdz mazināt ienākumu nevienlīdzību. Šodien Eiropā ir visvairāk vienlīdzīgu sabiedrību pasaulē, lai gan joprojām ir ievērojamas atšķirības. Bagātākie 20 % mājsaimniecību vidēji nopelna piecreiz vairāk nekā nabadzīgākie 20 %. Saskaņā ar šo rādītāju lielākā ienākumu līmeņa nevienlīdzība ir Rumānijā, Lietuvā, Bulgārijā, Latvijā, Kiprā, Igaunijā un Itālijā. Turklāt liela ienākumu nevienlīdzība vērojama starp vienas dalībvalsts reģioniem. Krīze jūtami ietekmēja daudzus eiropiešus, kuri rezultātā saņem nelielus vai sarūkošus ienākumus. Kaut gan reālais izmantojamais ienākums citiem vārdiem, mājsaimniecībām pieejamie ienākumi pēc nodokļiem pēdējā laikā atkal aug, šo ienākumu līmenis pamatā ir tāds pats kā 2008. gadā. EIROPĀ ATŠĶIRAS SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS ES-27 valstīs atšķiras ne tikai darba tirgus: politisko prioritāšu un budžeta ziņā tajās ašķiras arī labklājības un sociālās aizsardzības sistēmas. 2015. gadā valstu izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā veidoja aptuveni 40 % no kopējiem publiskajiem izdevumiem, gandrīz vienu piektdaļu no IKP. Astoņas dalībvalstis Somija, Francija, Dānija, Austrija, Itālija, Zviedrija, Grieķija un Beļģija sociālajai aizsardzībai atvēlēja vismaz 20 % no IKP. Tas, kā dažādas labklājības sistēmas darbojas, atspoguļo atšķirīgās tradīcijas, kas mantotas no Visbeidzot, pat turīgā sabiedrībā saglabājas ievērojams nabadzības risks. Tiek lēsts, ka gandrīz ceturtā daļa no ES-27 valstu iedzīvotājiem ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Bērnu nabadzība joprojām ir augsta un vairākās dalībvalstīs pieaug. Tas nozīmē, ka šiem bērniem ir ierobežota piekļuve veselības aprūpei, lielāks risks priekšlaicīgi pārtraukt mācības skolā un vēlāk, kā pieaugušajiem, lielāks bezdarba un nabadzības risks. ES valstu vadītāji 2010. gadā apņēmās līdz 2020. gadam nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaitu samazināt par 20 miljoniem, bet pašlaik Eiropa tālu atpaliek no šā mērķa. Līdz šim tas par 1,7 miljoniem nabadzības riskam pakļauto cilvēku audzis. 11

KAS MŪSU SABIEDRĪBAI UN EKONOMIKAI PALĪDZ PĀRVARĒT KRĪZI? Pasaules finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, daudzos Savienības reģionos radīja augstu bezdarba, valsts parāda un privātā parāda līmeni. Daudziem cilvēkiem un ģimenēm tas nozīmēja nepieredzēti sarežģītas situācijas un cenšanos savilkt kopā galus. Krīze saasināja līdzšinējās problēmas un tāpēc dažas valstis skāra smagāk nekā citas. Investīciju vide dažās valstīs bija labāka, un daži uzņēmumi bija konkurētspējīgāki, tāpat kā daži darba tirgi un sociālās sistēmas labāk absorbēja triecienus un varēja sniegt sekmīgāku aizsardzību pret krīzes negatīvo ietekmi. Arī izturētspējīgākajās valstīs tika zaudētas darbvietas, bet tajās uzņēmumiem izdevās ātrāk izveidot jaunas. Sociālā nodrošinājuma sistēmas, jo īpaši bezdarbnieku pabalsti, palīdzēja cilvēkiem darba maiņas laikā, un valsts dienesti galveno uzmanību pievērsa pārkvalificēšanai un reintegrācijai darba tirgū. Minimālā ienākuma shēmas palīdzēja cilvēkiem apmierināt pamatvajadzības un dzīvot cienīgu dzīvi. Valstīs, kurās sociālie partneri bija cieši iesaistīti darba tirgus reformās, bija noturīgi pozitīvi rezultāti, jo viņu iesaiste nodrošināja plašāka ieinteresēto personu loka atbildību par reformu procesu. SAGATAVOŠANĀS NĀKOTNEI Vieni no faktoriem, kas arvien vairāk noteiks mūsu sabiedrības un ekonomikas nākotni, ir izglītība un prasmes. Eiropā ir dažas no attīstītākajām izglītības un profesionālās apmācības sistēmām pasaulē. Tāpēc bažas rada tas, ka Eiropā aptuveni ceturtdaļai no pieaugušajiem iedzīvotājiem ir nepietiekama lasītprasme un rakstītprasme vai vāja rēķinpratība un gandrīz divas reizes lielākam skaitam trūkst pietiekamu digitālo prasmju. Vēl ļaunāk, ka arvien sliktāki pamatprasmju rādītāji ir jauniešu vidū. zinātnē nesasniegušo skaits ir vairāk nekā divreiz lielāks kā vienaudžu neimigrantu vidū. Pasaules mērogā zinātnes, lasīšanas un matemātikas izcilnieku vidū ir tikai daži eiropieši % no 15 gadus veciem, kuriem ir zemi rezultāti zinātnē, lasīšanā un matemātikā 0 10 20 30 0 10 20 30 Avots: ESAO, PISA, 2015. gads. EE FI IE DK SI PL DE ES LV PT NL SE IT BE AT CZ HR FR LT LU HU SK EL MT RO CY BG JP CA KR NZ AU US % no 15 gadus veciem, kuriem ir vislabākie rezultāti zinātnē, lasīšanā un matemātikā Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) apsekojuma jaunākie rezultāti diemžēl ir nepārprotami: lai gan dažas dalībvalstis kopumā sasniedz augstus izcilības standartus un izglītības rezultātu vienlīdzību, lielākajai daļai nav izdevies pietiekami mazināt to skolēnu procentuālo daļu, kuri nav pietiekami sekmīgi lasīšanā, zinātnē un matemātikā. Attiecībā uz dažām iedzīvotāju grupām situācija ir vēl satraucošāka, jo skolēnu imigrantu vidū, rēķinot gan vidēji, gan ņemot vērā viņu sociālekonomisko statusu, prasmju pamatlīmeni 12

13

3. Pārmaiņu virzītājspēki līdz 2025. gadam Pēdējās desmitgades laikā Eiropas sociālā struktūra ir ievērojami mainījusies, un mūsu dzīvi un darbu būtiski ietekmē pasaules mēroga faktori. Šīs tendences lielā mērā ir neatgriezeniskas un turpmākajos gados, domājams, paātrināsies visās 27 ES dalībvalstīs. Tās būs saistītas ar daudziem kopējiem izaicinājumiem, tomēr radīs arī jaunas iespējas. EIROPAS IEDZĪVOTĀJU VIDŪ NOTIEK STRAUJAS PĀRMAIŅAS Labā ziņa ir tā, ka Eiropas iedzīvotāji dzīvo veselīgāk un ilgāk. Pateicoties desmitgadēm, kad valdījis miers, kā arī veselības aprūpes nodrošinājumam, progresam medicīnā un labākiem dzīves un darba apstākļiem, mūsdienās vairāk cilvēku pavada ilgākus un aktīvākus pensijas gadus. Paredzamais mūža ilgums ir strauji palielinājies. Vīriešiem tas ir pieaudzis no vidēji 43 gadiem 1900. gadā līdz paredzamiem 82 gadiem 2050. gadā. Sievietēm tas bija 46 gadi, un paredzams, ka 2050. gadā tas sasniegs 87 gadus. Vairums mazuļu, kas Eiropā dzims no šā brīža līdz 2025. gadam, dzīvos vēl pēc simt gadiem. Vienlaikus gan paredzamais veselīgas dzīves ilgums, gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība dažāda apmēra ienākumu grupām un dažādos reģionos joprojām būtiski atšķiras. 2030. gadā Eiropas iedzīvotāji būs visvecākie cilvēki pasaulē Mediānais vecums pasaules reģionos 40 Ziemeļamerika 34 Latīņamerika un Karību jūras 33 reģions pasaule Avots: Rand Europe. 21 Āfrika Eiropa 45 Okeānija Āzija 35 35 Turklāt eiropiešiem dzimst mazāk bērnu. Kamēr 1960.-tajos gados norma bija vismaz 2 dzīvi jaundzimušie uz vienu sievieti, pašlaik ES vidējais dzimstības rādītājs ir 1,58. Piemēram, Īrijā un Portugālē dzimstības rādītājs bija virs 3, bet pašlaik tas ir zem 2. Paredzamā mūža ilguma pieaugums un vienlaikus notiekošā dzimstības rādītāju krišanās izraisa mūsu sabiedrības vērā ņemamu novecošanu. Jau tagad Eiropas Savienībā dzīvo vairāk cilvēku vecumā virs 65 gadiem nekā bērnu vecumā zem 14 gadiem. Līdz 2050. gadam gandrīz trešdaļa Eiropas iedzīvotāju būs vismaz 65 gadu vecumā, bet pašlaik tādu ir mazāk nekā piektdaļa. Līdz 2030. gadam, kad mediānais vecums sasniegs 45 gadus, Eiropa būs kļuvusi par visvecāko pasaules reģionu. Dzīves gadu skaita pieaugumam ne vienmēr atbilst arī veselīgas dzīves gadu pieaugums: gandrīz 50 miljoni ES 27 valstu iedzīvotāju cieš no hroniskām slimībām, un ik gadu no tām mirst gandrīz pusmiljons darbspējīga vecuma iedzīvotāju. Šos nāves gadījumus var novērst, īstenojot iedarbīgāku sabiedrības veselības un profilakses rīcībpolitiku vai arī nodrošinot savlaicīgāku un iedarbīgāku veselības aprūpi. Ilgdzīvošana dziļi ietekmēs publiskās pārvaldes politiku un sociālos pakalpojumus arī ārpus veselības un aprūpes nozarēm, sākot ar izglītības sistēmu līdz pat nepieciešamībai nodrošināt vecumam piemērotus mājokļus un mobilitātes risinājumus. Novecošana var radīt jaunas darbvietas, strauji attīstoties sociālās ekonomikas sektoram gan brīvā laika pavadīšanas, gan aprūpes jomās. Tā gan rada arī jaunas vajadzības. Jau pašlaik gandrīz trešdaļa iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem dzīvo vienatnē, un līdz pat divām trešdaļām iedzīvotāju vecumā virs 75 gadiem ir atkarīgi no neformālās aprūpes, ko lielākoties nodrošina tuvinieki. Viens no sešiem vecāka gadagājuma cilvēkiem dzīvo nabadzībā, un īpaši skartas ir vecāka gadagājuma sievietes, kuru pensijas ir zemākas nepilnīgas karjeras dēļ. Visi šie apstākļi ietekmēs mūsu labklājības sistēmu finansiālo ilgtspēju un līdz ar to arī valstu fiskālo situāciju. Sagaidāms, ka ar pensijām saistītie ES-27 izdevumi pieaugs līdz 12,4 % no IKP, veselības aprūpes izmaksas līdz 7,7 % no IKP un ilgtermiņa aprūpes izmaksas līdz pat 2,4 % no IKP. Uz katru vecāka gadagājuma cilvēku 2060. gadā būs tikai divi darbaspējīga vecuma cilvēki, savukārt 2008. gadā šī attiecība bija viens pret četriem. 14

Ietekmi mazinās nesenās pensiju reformas, kuras vērstas uz pensijas vecuma pielāgošanu paredzamajam mūža ilgumam, tomēr veselības aprūpes jomā varētu rasties ievērojami papildu izdevumi. Turklāt rūkošs darbaspējīgo personu skaits var apdraudēt mūsu spēju saglabāt ekonomikas izaugsmes līmeni. Lai gan ar katru paaudzi arvien vairāk cilvēku vēlas strādāt un strādāt ilgāk, tas var nebūt pietiekami, lai kompensētu iedzīvotāju kopskaita kritumu. Likumīga migrācija var būt ES nepieciešamo prasmju avots, kas dod iespēju risināt darbaspēka trūkuma problēmu darba tirgū un veicināt labklājības sistēmu ilgtspēju. Novecošana mazinās arī Eiropas relatīvo ietekmi pasaulē, jo citviet iedzīvotāju skaits aug straujāk. Līdz 2060. gadam Eiropā dzīvos tikai 5 % pasaules iedzīvotāju. Tai laikā nevienā atsevišķā dalībvalstī nedzīvos vairāk par 1 % no pasaules iedzīvotāju skaita. Situācija ir īpaši akūta Lietuvā, kur ar pašreizējiem pieņēmumiem paredzams, ka līdz 2080. gadam iedzīvotāju skaits kritīsies par vairāk nekā vienu trešdaļu. Tiek lēsts, ka Slovākijā, Grieķijā, Portugālē un Bulgārijā šis kritums būs aptuveni 30 % apmērā. Būtībā sabiedrības novecošana aktualizē arī jautājumu par starppaaudžu taisnīgumu. Pašlaik starp jaunāka un vecāka gadagājuma cilvēkiem pastāv patiess paaudžu pretnostatījuma risks attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, turību, materiālo nodrošinājumu un mājokļa pieejamību, kā arī attiecībā uz novecojošas sabiedrības finansiālā un fiskālā sloga sadali. SABIEDRĪBĀ PASTĀV JAUNI DZĪVESVEIDI UN LIELĀKA DAŽĀDĪBA Demogrāfiskās pārmaiņas gan izskaidro, gan atspoguļo plašākas norises sabiedrībā, piemēram, saistībā ar jauniem dzīvesveidiem, teritoriālo dinamiku, patēriņa paradumiem un mājokļa apstākļiem. Dzimstības rādītāji krītas, taču dati liecina, ka vēlme radīt bērnus dažkārt paliek nepiepildīta. Tas ir saistīts ar sarežģītām faktoru kombinācijām, ieskaitot nevienlīdzīgu atbildības sadalījumu starp vecākiem, nepietiekamas bērnu aprūpes iespējas, ģimenei nedraudzīgu darba organizāciju un nedrošas nodarbinātības izredzes. Mūsu mainīgo dzīvesveidu ietekmē arī laulības šķiršana, daudzveidīgās partnerattiecības un saiknes vājināšanās ar attālākiem ģimenes locekļiem. Tas sniedz lielāku individuālo brīvību dzīvot neatkarīgi, taču izraisa arī lielāku sociālās izolācijas risku un mazina cilvēku dzīves stabilitāti. Kā liecina 2015. gada dati, viena trešdaļa ES mājsaimniecību bija vienas personas mājsaimniecības, un arī mājsaimniecības ar vairāk nekā divām personām veidoja tikai vienu trešdaļu. Paredzams, ka 2025. gadā lielākajā daļā dalībvalstu šī tendence turpināsies. Tas izvirza jaunus problēmjautājumus attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un aprūpes pienākumiem, tā kā jo īpaši viena vecāka mājsaimniecības ir saistītas ar lielāku nabadzības risku bezdarba gadījumā. Dzimumu līdztiesība joprojām ir tāla realitāte, lai arī šajā ziņā ir vērojams progress. Joprojām pastāv ar dzimumu saistīti stereotipi, un sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas darba tirgū un amatos, kuros pieņem saimnieciskus un politiskus lēmumus. 15

Visās jomās joprojām pastāv plaisa starp dzimumiem 2016. gada dati (vai jaunākie pieejamie dati) 44 % sieviešu un 34 % vīriešu 30 34 gadu vecumā ir pabeigta augstākā izglītība 4x 1/3 vairāk sieviešu nekā vīriešu strādā nepilna laika darbu parlamenta deputātu ir sievietes citās valstīs, veidot uzņēmumus, maksāt nodokļus un dot ieguldījumu dinamiskākas sabiedrības kaldināšanā. Mūsdienās aptuveni 16 miljoni Eiropas iedzīvotāju ilglaicīgi dzīvo un strādā citā valstī dažkārt arī pastāvīgi. Gandrīz 1 % no ES darbaspēka jeb 1,7 miljoni cilvēku ik dienas šķērso robežu, dodoties uz darbu citā valstī. Turklāt Eiropas sabiedrība arvien ciešāk integrējas, pateicoties tam, cik viegli ikviens var ceļot, mācīties, pensionēties vai ar citiem noslēgt darījumus, kamēr bezrobežu vienotā tirgus apstākļos mazinās izmaksas un paplašinās iespējas. 16,3 % atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Sievietes pavada 5x vairāk laika nekā vīrieši, veicot aprūpi un mājsaimniecības pienākumus Nodarbinātības rādītājs mātēm ar bērniem, kas jaunāki par 6 gadiem, ir 60 % Tēviem tas ir 90 % 37,6 % pensiju atšķirība starp sievietēm un vīriešiem 40 % sieviešu vecumā virs 65 gadiem dzīvo atsevišķā mājsaimniecībā salīdzinājumā ar 19 % vecāka gadagājuma vīriešu Pārmaiņas mūsu iedzīvotāju sastāvā notiek laikā, kad arvien izteiktāka kļūst urbanizācija. Lielās un mazās pilsētās dzīvo jau vairāk nekā 70 % Eiropas iedzīvotāju. Līdz 2050. gadam šis rādītājs pieaugs līdz 80 %. Eiropā atrodas dažas no pasaules sekmīgākajām viedajām pilsētām, un mums ir iespēja un arī pienākums tās padarīt vēl labāk savienotas un efektīvākas dabas un energoresursu lietojuma ziņā. Viens no galvenajiem izaicinājumiem būs padarīt pilsētvidi iekļaujošāku un pieejamāku, lai varētu atrisināt daudzveidīgās populācijas vajadzības, tostarp strādājošu vecāku, cilvēku ar īpašām vajadzībām un vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības. Avots: Eiropas Komisija. ES-27 valstīs 2016. gada 1. janvārī likumīgi uzturējās 29,7 miljoni cilvēku, kas dzimuši ārpus ES un pēdējo desmitgažu laikā ieceļojuši dažādu iemeslu dēļ (darbs, mācības, aizsardzība vai ģimenes apvienošanās). Lai gan salīdzinājumā ar citām pasaules daļām migrācija uz ES joprojām ir samērā neliela, nesenās relatīvi īsā laikposmā vērojamās daudzskaitlīgās migrācijas plūsmas uz ES dažviet Eiropā ir izraisījušas spriedzi. Nodrošināt visu trešo valstu piederīgo iedarbīgu integrāciju un pilnīgu līdzdalību un ieguldījumu ir svarīgs uzdevums, lai nākotnē Eiropas sabiedrībā kopumā sasniegtu pārticību un kohēziju. Eiropas iedzīvotāji arvien plašāk izmanto savu pārvietošanās brīvību Savienībā, strādāt un mācīties Mainoties tradicionālajām saiknēm ģimenes, sociālo grupu un reliģiju ietvaros, sabiedrība kļūst sarežģītāka. Globalizācijas rezultātā saskaramies ar lielāku daudzveidību, tiek rosināta zinātkāre un sabiedrība bagātinās. Tā gan ir modinājusi arī bažas par kultūras identitāti, kultūru atšķirībām un dialogu starp dažādām grupām. Tas ir raksturīgi pārejai uz individuālām vērtībām un atsevišķām kultūrām un virza pieaugošo koncentrēšanos uz indivīdu un patērētāju, nevis uz sabiedrību kopumā. Tas arī izvirza jaunus problēmjautājumus attiecībā uz iecietību un savstarpējo cieņu. Vienlaikus veidojas jaunas solidaritātes, sociālās līdzdarbības un pilsoniskās līdzdalības formas, tostarp brīvā laika pavadīšanas, kultūras aktivitāšu un jauno tehnoloģiju izmantošanas jomās. 16

Darba tirgus jaunie raksturlielumi Pirms 10 gadiem 67 % Eiropas iedzīvotāju strādāja pakalpojumu sektorā Pašlaik 72 % Eiropas iedzīvotāju strādā pakalpojumu sektorā 3 no 5 Eiropas iedzīvotājiem strādāja pie viena darba devēja vairāk nekā 10 gadus 2 no 5 Eiropas iedzīvotājiem strādā pie viena darba devēja vairāk nekā 10 gadus 1 no 14 Eiropas iedzīvotājiem strādāja attālināti 1 no 6 Eiropas iedzīvotājiem strādā attālināti 33 miljoni Eiropas iedzīvotāju strādāja nepilna laika darbu, un 18,5 miljoniem bija darba līgums uz noteiktu termiņu 8 miljoni ES pilsoņu dzīvoja un strādāja citā ES dalībvalstī 16 miljoni Eiropas iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 64 gadiem bija aktīvi darba tirgū 44 miljoni Eiropas iedzīvotāju strādā nepilna laika darbu, un 22 miljoniem ir darba līgums uz noteiktu termiņu Vairāk nekā 16 miljoni ES pilsoņu dzīvo un strādā citā ES dalībvalstī 32 miljoni Eiropas iedzīvotāju vecumā no 55 līdz 64 gadiem ir aktīvi darba tirgū, un līdz 2025. gadam tādi būs 38 miljoni iedzīvotāju Avots: Eiropas Komisija. VEIDOJAS JAUNA DARBA VIDE Tehnoloģiju progresa, globalizācijas un pakalpojumu sektora paplašināšanās apvienotajā ietekmē radikāli mainās darba dzīve. Patiesi, sadarbīgā ekonomika un tiešsaistes platformas pārveido pat ekonomikas nozares. Darbaspēkam ir jātiek galā ar straujāku pārmaiņu gaitu, apgūstot jaunas prasmes, pielāgojoties jauniem komercdarbības modeļiem vai mainīgām patērētāju vēlmēm. Dažiem šīs pārmaiņas rada vēl nepieredzētas iespējas un elastīgākas nodarbinātības formas, pateicoties digitālo rīku izmantojumam un arvien plašāk izmantotā elastīgā darba režīma un tāldarba nozīmīgumam. Citos tas izraisa nedrošību. Līdz 2025. gadam darba un karjeras veidošanas modeļi kļūs vēl daudzveidīgāki nekā pašlaik. Vienas vai divu paaudžu ietvaros vidējais Eiropas darba ņēmējs varētu būt no situācijas, kurā viņam ir darbvieta uz visu mūžu, nonācis situācijā, kurā viņam karjeras laikā ir bijušas līdz pat desmit darbvietas. Attālināts vai mobils darbs kļūs vieglāk veicams un plašāk izmantots. Tas atspoguļo tendenci daudzveidīgākā darba tirgū pāriet uz elastīgāku nodarbinātību. Darbs arvien vairāk koncentrēsies uz rezultātiem un sniegumu, nevis uz fizisku klātbūtni noteiktā vietā; tas radīs lielākas iespējas strādāt pašnodarbinātas personas statusā un vienlaikus strādāt vairākās darbvietās. Daudzas no šīm pārmaiņām jau ir aizsākušās; tas, kā mēs reaģēsim uz šīm pārmaiņām un tās virzīsim, noteiks darba dzīves aprises nākotnē. Tas ir raksturīgi arvien daudzveidīgākiem un neregulārākiem darba modeļiem un darba apstākļiem, kas aizstāj tradicionālas karjeras perspektīvas. To vietā stājas jaunas līgumu formas, lielāka ģeogrāfiskā mobilitāte un lielāka mainība darbvietu un nodarbinātības statusa ziņā. Lai gan jauni darba līgumu veidi var palīdzēt karjeras virzībai, pastāv arī darba tirgus polarizācijas pieauguma risks, jo dati liecina, ka pieaug nevienlīdzība darba samaksas ziņā un ka cilvēkiem ar zemu kvalifikācijas līmeni, veicot nekvalificētus darbus, ir niecīgas izredzes uzlabot savu situāciju. Ņemot vērā digitalizācijas un ekonomikas pārmaiņu ātrumu, daži no mūsdienu amatiem kļūs lieki, bet tiem nepieciešamās prasmes novecojušas. Izglītības sistēmām jākļūst mūsdienīgākām, lai tās varētu risināt šos izaicinājumus. Visticamāk, ka lielākā daļa bērnu, kas patlaban uzsāk mācības pamatskolā, strādās pilnīgi jaunās darbvietās, kuras vēl neeksistē. 17

Izaicinājumi nākotnes darba dzīvē Līdz šim Nākotnes tendences Pakāpeniskas inovācijas Revolucionāras inovācijas Cilvēki darbina ierīces Cilvēki uzrauga ierīces Ilgtermiņa līgumi un algota nodarbinātība Elastīgi līgumi un jaunas nodarbinātības formas Lineārs karjeras gājums, kas balstās uz iegūto izglītībumu Dinamisks karjeras gājums ar regulāru apmācību un mūžizglītību Prasmju specializācija Starpnozaru kompetences un radošās prasmes Darbs darbavietā un darba un privātās dzīves nošķīrums Darbs jebkurā laikā un vietā, darba un privātās dzīves mijiedarbība Avots: Eiropas Komisija. Tas izvirza daudzus jautājumus par nodarbinātības nākotni. Vai nākotnē pastāvēs lielāks vai mazāks skaits darbvietu (amatu)? Vai tās būs augstas kvalitātes darbvietas? Vai pašreizējam un nākotnes darbaspēkam ir/būs tām nepieciešamās prasmes? Ir grūti prognozēt automatizācijas un mākslīgā intelekta ietekmi uz darbvietu pieejamību nākotnē un ātrumu, ar kādu šīs pārmaiņas var notikt. Daži pētījumi liecina, ka līdz 2055. gadam varētu tikt automatizēta puse no pašlaik nodarbinātības ceļā veiktajām darbībām. Noteikti ir skaidrs, ka visu gadagājumu strādājošajiem arvien vairāk būs jāpielāgo savas prasmes tehnoloģiju pārmaiņām un tās pastāvīgi jāatjaunina. Eiropas uzņēmumiem, skolām, mācību centriem un universitātēm ir jāsagatavo cilvēki šai realitātei. PASTĀV JAUNI SOCIĀLIE RISKI UN NEPIECIEŠAMĪBA MODERNIZĒT LABKLĀJĪBAS SISTĒMU UN MŪŽIZGLĪTĪBAS SISTĒMU Jaunā darba dzīves realitāte rada jautājumus par nākotnes darbvietu kvalitāti ienākumu, garantētas darbvietas un darba apstākļu ziņā. Tā turklāt ietekmē tādas jomas kā sociālās palīdzības tīkli, pabalsti, pensiju plānošana, bērnu aprūpe un veselības aprūpe. Tā var ietvert arī darba laika, atpūtas laika, kā arī veselības un darba drošuma prasību pielāgošanu. Plašākā sabiedrībā vērojamas jaunas sociālas problēmas, piemēram, stress un depresija, liekais svars, vides izraisītas slimības un atkarība no tehnoloģijām. Tās papildina tradicionālās problēmas sociālo 18

atstumtību, garīgās slimības, atkarību no narkotiskām vielām un alkohola, noziedzību un drošības trūkumu. Tas ir pārbaudījums valsts iestāžu, uzņēmumu un indivīdu spējai reaģēt un pielāgoties. Noritošās pārmaiņas radīs ievērojamus jaunus izaicinājumus attiecībā uz izglītību, apmācību, prasmēm, mūžizglītību, personāla pārvaldību un spēju pārvaldīt sarežģītas profesionālas pārmaiņas personas dzīves gaitā. Šajā nolūkā būs arī jāievieš jaunas sociālās tiesības, kas atbildīs mainīgajai darba pasaulei. Neskatoties uz daudzajām notiekošajām reformām, mūsdienu labklājības valstis ne vienmēr ir labi sagatavotas, lai pielāgotos šīm jaunajām un lielākoties vēl nepieredzētajām problēmām. Tas ir atkarīgs ne tikai no finansiālās ilgtspējas. Tam nepieciešams radīt pareizas drošības sistēmas un jaunus aizsardzības veidus, lai palīdzētu cilvēkiem savā dzīvē pilnībā izmantot savas spējas un lai sabiedrība funkcionētu. Sociālās aizsardzības sistēmām vēl ir daudzi ierobežojumi, īpaši to tvēruma un pieejamības ziņā. Piemēram, valstīs, kuras izsenis paļāvušās uz tradicionālo ģimenes atbalstu un pensijām kā ienākumu avotu paplašinātās ģimenes lokā, ir radusies nepieciešamība pilnveidot un stiprināt nodokļu un pabalstu sistēmas, kas vairāk vērstas uz indivīdu vajadzībām, ir universālākas un atkarīgas no līdzekļu apjoma. Šīs valstis nereti ir tās, kas ilgu laiku piemērojušas ierobežojošu nodarbinātības aizsardzības regulējumu, lai pasargātu nodarbinātos, bet uz gados jaunāku darba meklētāju rēķina. Plānojot jaunu aizsardzības sistēmu nākotnei, ir nepieciešams modernizēt mūsu izglītības un apmācības sistēmas un paplašināt mūžizglītības programmas, lai sekmētu lielāku nodarbināto personu mobilitāti un risinātu ar prasmju neatbilstību saistītās problēmas. Pasaulē pieaug konkurence pēc prasmēm un, lai gan vairums Eiropas valstu joprojām ir tuvu starptautiskā mērogā labākajiem rādītājiem prasmju ziņā, dažām no tām priekšā aizsteigušās Āzijas, Okeānijas un Tuvo Austrumu valstis. Precīzi mērķorientēta sociālās labklājības rīcībpolitika var spēcīgi ietekmēt nevienlīdzības mazināšanu %, 2014. gads 35 20 Ienākumu nevienlīdzības mazināšana sociālo pabalstu ietekmē (%) 30 25 20 15 10 5 18 16 14 12 10 8 6 4 2 Izdevumi sociālajiem pabalstiem (% no IKP) 0 0 Avots: Eiropas Komisija. IE DK FI BE SE SI AT NL LU HU FR DE HR CZ MT SK ES PT LT CY PL EE BG RO IT LV EL 19

EIROPAS IEDZĪVOTĀJI SAGAIDA, KA VALSTIS REAĢĒS UZ ŠIEM IZAICINĀJUMIEM Eiropas iedzīvotāji labi apzinās šīs tendences, un krīzes ietekme ir paaugstinājusi daudzu personu gaidas un bažas. Aptaujas konsekventi liecina, ka nodarbinātība un sociālā politika ir viena no galvenajām Eiropas iedzīvotāju prioritātēm. Cilvēki tradicionāli augstu vērtē Eiropas labklājības standartus un norāda uz relatīvu neapmierinātību ar to, kā viņu bažas risina ES un valstu valdības. Šo bažu risināšana ir visu vietējo, reģionālo, valsts mēroga un ES mēroga iestāžu rokās, un pēc minētajām aptaujām ne vienmēr ir skaidrs, kurš pārvaldes līmenis respondentu ieskatā būtu par to atbildīgs. Ja respondentiem jautā, vai tas būtu veicams valsts vai ES mērogā, viņi galvenokārt norāda uz dalībvalstīm, vienlaikus gan saskatot arī ES lomu, pat ja tās rīcībā varētu nebūt instrumentu attiecīgās problēmas risināšanai. Tai pat laikā, lai pilnā mērā izmantotu pieejamos ES līdzekļus, dalībvalstīm ir ātri un iedarbīgi jāizveido tam nepieciešamās struktūras, kā liecina piemērs par jaunatnes bezdarbu. Eiropas iedzīvotājus māc bažas par sociālo situāciju Vairāk nekā 8 no 10 Eiropas iedzīvotājiem uzskata bezdarbu, sociālo nevienlīdzību un migrāciju par 3 svarīgākajām ES problēmām. Viņi sagaida, ka brīvā tirgus ekonomika būs nesaraujami saistīta ar augstu sociālās aizsardzības līmeni 7 no 10 Eiropas iedzīvotājiem uzskata, ka nodarbinātības un sociālā politika tiek slikti pārvaldīta, un dod priekšroku lēmumu pieņemšanai gan valsts, gan ES mērogā Vairāk nekā puse Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka iespēja sekmīgi dzīvot nav dota ikvienam un ka nākamajai paaudzei dzīve būs grūtāka Avots: Eiropas Komisija un Eirobarometrs, 2017. gads. 20

21

4. Iespējamie risinājumi ES-27 ietvaros Lai sniegtu atbildes uz iedzīvotāju cerībām un gaidām, nepieciešama atvērta diskusija par ekonomikas un sociālo sistēmu spēju arī turpmāk apmierināt individuālās un kolektīvās sociālās vajadzības un par to, kā ES un tās dalībvalstis var labāk un efektīvāk strādāt kopā. ES loma sociālajā jomā būs atkarīga no ES-27 kopīgi veiktām, vispārīgākām izvēlēm. Kā uzsvērts Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni, dažādās iespējas ietver gan status quo saglabāšanu, gan tvēruma un prioritāšu maiņu, gan daļēju vai kolektīvu soli uz priekšu. IESPĒJAS PILSOŅIEM VEIDOT STIPRAS SABIEDRĪBAS Visā ES aug vienprātība, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana, lai ikviens varētu sekmīgi sākt savu dzīvi, pārvarēt grūtības un īstenot savu potenciālu, ir noturīgu sabiedrību izveides nosacījums. Rīcības jomas ir labi zināmas: ieguldīt bērnos, lai nodrošinātu viņiem iespēju sekmīgi sākt savu dzīvi; ieguldīt jaunatnē, prasmēs un mūžizglītībā; veicināt pārejas karjeras gaitā un virzīties no perspektīvas darbvieta uz mūžu uz perspektīvu nodarbinātība mūža garumā, tajā ietverot arī pašnodarbinātību; sekmēt garāku un veselīgāku dzīvi, pateicoties profilaksei, labākiem darba apstākļiem un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpei; veicināt dzimumu līdztiesību, lai pārvarētu atlikušās plaisas un ieviestu koncepciju divu pelnītāju ģimene ; nodrošināt aktīvu iekļaušanu un cīņu pret diskrimināciju, dodot iespēju ikvienam dzīvot cienīgu dzīvi; atvieglināt mobilitāti un nodrošināt migrantu sekmīgu integrāciju; veicināt pilsonisko līdzdalību, kultūru un dialogu, kas arī ir ekonomikas faktori un šeit minēti tikai daži no tiem. Kaut arī Eiropā nav tādas pieejas, kas būtu piemērota visiem, tomēr eksistē kopējas problēmas un kopīga nepieciešamība rīkoties. Straujo un nerimstošo pārmaiņu laikā būtu jākoncentrējas uz iespēju radīšanu indivīdiem un tādu noturīgāku sabiedrības struktūru veidošanu, kas laika gaitā spētu sekmīgi pielāgoties. VALSTIS VAR MĀCĪTIES VIENA NO OTRAS Daudzas Eiropas valstis ir iesaistītas vērienīgās darba tirgus un labklājības sistēmu reformās, kurās skaidri vērojamas kopīgas tendences: nodokļu sloga pārnese no nodarbinātības, lai mazinātu ar darbinieku pieņemšanu saistītās izmaksas un sekmētu jaunu darbvietu radīšanu; pensiju sistēmu modernizēšana, pensijas vecumu labāk pielāgojot paredzamajam mūža ilgumam; izglītības un mūžizglītības sistēmu modernizēšana, lai tās varētu labāk risināt pašreizējās un nākotnes vajadzības; darba samaksas un ražīguma sasaistes saglabāšana, lai laika gaitā uzturētu konkurētspēju un jaunu darbvietu radīšanu. Veicot šīs reformas, dalībvalstis var iepazīties ar visā Eiropā izveidotiem modeļiem, kas apliecinājuši savu darbotiesspēju. Dānijā, kombinējot elastīgu darba tirgu, spēcīgu sociālo aizsardzību, funkcionējošu sociālo dialogu un mūžizglītību, ir mazināta nevienlīdzība un sekmēti rezultatīvi ekonomikas rādītāji. Duālā arodmācības sistēma Austrijā un Vācijā ir sekmējusi pāreju no mācībām uz nodarbinātību, apvienojot izglītību ar praktisku darba pieredzi. Visas valstis vienlaikus arī meklē novatoriskus risinājumus valsts vai Eiropas mērogā. Kā universālā pamatienākumu nodrošinājuma izmēģinājums Somijā, tā garantētā ienākumu minimuma ieviešana Grieķijā liecina par augošo tendenci izmēģināt jaunus modeļus, lai pielāgotos jaunajai realitātei. Francijā jaunā personiskā darbības kontā tiek apkopoti visu veidu rādītāji, piemēram, mācību uzskaite, arodrisku uzskaite un bezdarba pabalsti, tos iekļaujot vienotā kontā, ko var izmantot visā personas karjeras gaitā. Bez šaubām, Eiropa atrodas piemērotā stāvoklī, lai varētu rādīt piemērus tādu sabiedrībā vērojamo izaicinājumu risinājumiem, kas ir nozīmīgi arī citās pasaules daļās piemēram, straujā sabiedrības novecošana daudzās valstīs, kurās nepastāv pilnvērtīga labklājības sistēma, viedo pilsētu veidošana visā pasaulē vai nākotnes vajadzībām atbilstoši veselības aprūpes risinājumi. 22

Baltā grāmata par Eiropas nākotni pieci scenāriji SCENĀRIJI Turpinām iesākto Tikai un vienīgi vienotais tirgus Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk Darīt mazāk, bet efektīvāk Darīt daudz vairāk kopā KO TAS IETVER? ES-27 īsteno un modernizē savu pašreizējo reformu programmu. Prioritātes tiek regulāri atjauninātas, problēmas tiek risinātas, tiklīdz tās rodas, un attiecīgi tiek ieviesti jauni tiesību akti. ES-27 padziļina tikai galvenos vienotā tirgus aspektus ES-27 atļauj dalībvalstīm, kuras to vēlas, vairāk sadarboties konkrētās rīcībpolitikas jomās Rezultātā dalībvalstis vienojas par konkrētu tiesiskiem un budžeta mehānismiem, ar kuriem var padziļināt to sadarbību. Citas dalībvalstis var laika gaitā pievienoties. Vienprātība par nepieciešamību kopā labāk risināt konkrētas prioritātes liek ES-27 koncentrēt savu uzmanību un resursus uz to, lai izraudzītās politikas jomās panāktu labākus rezultātus un to darītu ātrāk, citās jomās pārtraucot darbību vai darot mazāk. Dalībvalstis vairāk sadala pilnvaras, resursus un lēmumu pieņemšanu visās politikas jomās, eiro tiek stiprināts, un ES mērogā pieņemti lēmumi tiek ātri izpildīti. KO TAS NOZĪMĒ ATTIECĪBĀ UZ SOCIĀLO DIMENSIJU? No ES tiesībām atvasinātās pilsoņu tiesības tiek nodrošinātas visā ES. No ES tiesībām atvasinātās pilsoņu tiesības laika gaitā var tikt ierobežotas. Saglabājas vai palielinās atšķirības patērētāju aizsardzības, sociālo un vides aizsardzības standartu jomās, nodokļu un publisko subsīdiju izmantošanas jomās. Risks, ka notiks sacensība par zemāka izmaksu līmeņa sasniegšanu. Strādājošo personu pārvietošanās brīvība nav garantēta. No ES tiesībām atvasinātās pilsoņu tiesības sāk atšķirties atkarībā no tā, vai viņi dzīvo valstī, kura ir izvēlējusies darīt vairāk. Dalībvalstu grupa pieņem lēmumu saskaņot nodokļus vai vienojas par vienotiem sociālajiem standartiem, tādējādi mazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, ierobežojot krāpšanu nodokļu jomā un sekmējot darba apstākļu uzlabošanu. Panākumi tiek gūti 27 valstu sastāvā, lai stiprinātu vienoto tirgu un tā četras brīvības. No ES tiesībām atvasinātās pilsoņu tiesības tiek nostiprinātas tajās jomās, kurās izvēlamies darīt vairāk, bet samazinātas citās jomās. Jaunu patērētāju aizsardzības, vides, veselības un darba drošuma standartu sīkas saskaņošanas vietā notiek virzība uz nepieciešamo minimumu. Algas, sociālās jomas tiesību akti un nodokļu līmenis Savienības valstu vidū ievērojami atšķiras. Pilsoņiem ir vairāk tiesību, kas tieši atvasinātas no ES tiesībām. Lielāka koordinācija starp eirozonas dalībniekiem attiecībā uz fiskālajiem, sociālajiem un nodokļu jautājumiem. ES piešķir papildu finansējumu, lai veicinātu ekonomikas attīstību un reaģētu uz satricinājumiem reģionālā, nozaru un valstu mērogā. Avots: Eiropas Komisija. 23

ES DARBS NESĀKAS NO NULLES Iepriekšējo sešdesmit gadu laikā ES loma ir bijusi ne vien pārmaiņu atbalstīšana, bet arī to virzīšana; vienlaikus tā ir ievērojusi funkcijas, kuras veic citi publiskās pārvaldes dalībnieki. Jau Romas līgums ietvēra tādus pamatprincipus kā vienāda darba samaksa sievietēm un vīriešiem un strādājošo personu tiesības brīvi pārvietoties uz citu dalībvalsti. Ir ieviesti detalizēti noteikumi, lai īstenotu tiesības pārcelties uz citu valsti noteikumi par to, kā nodrošināmas pacientu tiesības uz veselības aprūpi ārvalstīs un atlīdzināmi viņu medicīnas izdevumi, noteikumi par diplomu savstarpēju atzīšanu un noteikumi par to, kā nodrošināms, ka cilvēki, sākot strādāt citā valstī, nezaudē savas iegūtās pensijas tiesības. Šie noteikumi ir tieši un pozitīvi ietekmējuši daudzu miljonu cilvēku dzīvi. Un mūsu ekonomikas un sabiedrības kopumā no tā ir tikai ieguvušas. Līdz ar vienotā tirgus attīstību ES ir izstrādājusi sekundāro tiesību aktu kopumu attiecībā uz strādājošo personu drošību un veselību, līdztiesību, netipiskiem darba veidiem, piemēram, nepilna darba laika attiecības vai pagaidu darba aģentūru darbu. Tas darīts tādēļ, ka mēs atzinām, ka kopīgam tirgum ir nepieciešami arī kopīgi noteikumi vairākās jomās, kuri nosaka vispārēju standartu minimumu. Ar Eiropas vadlīnijām valstu valdībām tiek dota iespēja izmantot citu valstu pieredzi. Plašākajā sociālajā jomā šīs vadlīnijas attiecas uz daudzām dažādām jomām, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, jaunatnes politiku, dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un sportu. Eiropas pusgada (semestra) ietvaros koordinējot fiskālo un ekonomikas politiku, dalībvalstis vienojas īstenot ekonomikas un darba tirgus reformas, lai, balstoties uz atbildīgām publiskajām finansēm, atbalstītu iekļaujošu izaugsmi un stiprinātu sociālo taisnīgumu. Lai gan ievērojama daļa ES budžeta tiek izmantota dalībvalstīs īstenotās sociālās inovācijas un sociālo projektu atbalstīšanai un arī cīņai pret nabadzību, jānorāda, ka ES sociālais budžets veido tikai 0,3 % no publiskā sektora sociālo izdevumu kopsummas Eiropas Savienībā. Lai gan nākotnē šī procentuālā daļa varētu tikt novērtēta no jauna, ir skaidrs, ka sociālais atbalsts ir un paliks galvenokārt dalībvalstu ziņā. ES budžets ir paredzēts galvenokārt tam, lai atbalstītu pasākumus pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā eiropiešiem: darba tirgū integrēt nelabvēlīgā stāvoklī esošas grupas, piemēram, romus, un palīdzēt strādājošām personām pielāgoties darba tirgiem, kuros norisinās pārmaiņas. Pirms 30 gadiem Eiropa izveidoja programmu, kas studentiem dod iespēju daļu sava studiju laika pavadīt citā valstī. Programma Erasmus+ ir kļuvusi par vienu no vissekmīgākajām iniciatīvām Eiropas vēsturē; līdz šim to ir izmantojuši 9 % Eiropas studentu. Visbeidzot, ES atbalsta sociālo dialogu, sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām organizācijām nolūkā veicināt augstu sociālo un dzīves standartu ieviešanu ne tikai mūsu Savienībā un mūsu kaimiņvalstīs, bet arī visā pasaulē un tālu no mūsu robežām. Sociālo standartu konverģence ir viens no galvenajiem taisnīgas globalizācijas elementiem. Šajā nolūkā ES sadarbojas ar starptautiskajām organizācijām, lai tiktu ievēroti starptautiskie standarti cilvēktiesību un sociālo tiesību jomā un uzlabotos darba apstākļi. 24