LATVIEŠU KARAVĪRU APBRUŅOJUMS AR KĀJNIEKU IEROČIEM LATVIJAS NEATKARĪBAS KARĀ, 1918-1920 1.daļa. Šautenes un karabīnes Latvijas Neatkarības karā. 19. gs. vidū notika viens no svarīgākajiem sasniegumiem šaujamieroču attīstībā tika konstruēta unitārā patrona, kas atļāva stobru pielādēt no resgaļa. Turpmākajos gadu desmitos ķīmiķi radīja bezdūmu šaujampulveri. Abi šie atklājumi kopā radīja pamatu visām turpmākajām moderno šaujamieroču sistēmām. Latvijas Neatkarības kara cīņas faktiski bija Pirmā pasaules kara turpinājums šajā teritorijā, līdz ar to šajās kaujās gan vācu, gan krievu, gan latviešu karavīri lietoja tos pašus ieročus, ko konflikta dalībvalstis bija izmantojušas tikko norimušā kara frontēs. Neatkarības kara cīņās, tāpat kā Pirmā pasaules kara gados, katra kājnieka galvenais ierocis bija šautene vai karabīne, kaut gan iznīcinošā spēka ziņā daudzi citi ieroči tās pārspēja. Kā papildinājums šiem ieroču tipiem tuvcīņās bieži tika lietoti aukstie ieroči šauteņu durkļi, kaut gan to efektivitāte bija salīdzinoši zema. Individuālo ieroču uguns jaudu palielināja atbalsta jeb grupas ieroči ložmetēji, granātmetēji un mīnmetēji. Bruņojumu papildināja arī rokasgranātas un aukstie ieroči durkļi vai zobeni. Latviešu karavīri Neatkarības kara laikā ieguva bruņojumu jebkurā iespējamā veidā gan no Sabiedrotajiem angļiem, frančiem un amerikāņiem, gan no viņu pretiniekiem vāciešiem. Ieročus saņēma arī kā palīdzību no krievu pretboļševistisko vienību krājumiem, bet daļu atņēma Sarkanās armijas karotājiem. Pēc abu Latvijas brigāžu apvienošanās un Latvijas armijas nodibināšanās palīdzība no Sabiedrotajiem sāka pienākt straujāk un lielākā apmērā, īpaši bermontiādes laikā. 1919.gada oktobra sākumā Latvijas armijas bruņojumā bija 21.624 šautenes (tajā skaitā karabīnes), 173 ložmetēji, 121 patšautene un 27 lielgabali. Pēc Bermonta uzbrukuma 1919. gada 8. oktobrī Latvijas armijai no ārzemēm pienāca lielāki ieroču un munīcijas krājumi, tostarp 18 600 šautenes, 124 ložmetēji, 7400 rokas granātas un 10 milj. šauteņu patronas. Krievijas impērijā armijas pārapbruņošana notika jau 19.gs. 90-tajos gados, kad bruņojumā pieņēma pēc Krievijas pasūtījuma radīto beļģu konstruktora Leona Nagana 1891. gada parauga trīslīniju šauteni. Ieroča nosaukumā ietvertais jēdziens 3 līnijas ir stobra kalibra apzīmējums collas desmitdaļās. Cariskajā Krievijā garuma mērvienība 1 līnija bija 1/10 no collas 25,4 mm, t.i. 2,54 mm. Šo lielumu reizinot ar 3, iegūstam 7,62 mm t.i. bieži lietoto stobra kalibru Krievijā, vēlāk Padomju Savienībā, kā arī citās valstīs. Nagana šautenes konstrukciju uzlaboja krievu armijas kapteinis, vēlākais Sestroreckas ieroču rūpnīcas direktors S.Mosins, tādēļ PSRS laikā nosaukumam tika pievienoti vārdi Mosina sistēma. Jauno 1891. gada parauga šauteni izgatavoja trīs variācijās kājnieku, dragūnu un kazaku, tās savstarpēji atšķīrās ar nelielām detaļām un to izmēriem. 1907. gadā uz dragūnu šautenes bāzes izveidoja trīslīniju karabīni artilēristiem un tehnisko daļu karavīriem. 1910. gadā, sakarā ar jaunas smailās lodes ieviešanu, trīslīniju šautenēm uzstādīja jaunu V.Konovalova konstrukcijas tēmēkli. Nagana Mosina konstrukcijas ierocis bija tipiska 19. gadsimta beigu manuāli pārlādējama magazīnas (patronkārbas) šautene ar slīdošo aizslēgu, kuru pielādēja ar piecām 1891. vai 1908. gada paraugu patronām 7,62x54R. Patronkārbā no aptveres ielādēja četras patronas, bet stobra patrontelpā vienu. Trīslīniju šautene bija precīza, vienkārša un izturīga, labi piemērota lauka apstākļiem ar smiltīm, putekļiem un dubļiem. Jau 1914.gada beigās Krievija sāka izjust asu šauteņu trūkumu, ko izraisīja neattīstītā lielražošana, finanšu trūkums, kā arī problēmas valsts birokrātiskajā aparātā. 1915. gada martā Krievijas Ziemeļrietumu frontē skaitījās 57 divīzijas, bet šauteņu trūkums sasniedza
320 tūkstošus. Ņemot vērā divīziju skaitlisko sastāvu, viegli aprēķināt, ka no 57 divīzijām 21 bija neapbruņota vai skaitījās tikai uz papīra. Krievijas valdība papildināja savus ieroču krājumus arī ārzemēs, piemēram, vairāk kā pusmiljonu 1891. gada parauga šauteņu pasūtīja ASV ieroču firmās New England Westinghouse company un Remington. Tā Latvijas Neatkarības kara laikā pa dažādiem ceļiem latviešu rokās bija nonākušas gan Krievijā, gan ASV ražotās trīslīniju M-1891. Liela daļa no ASV pasūtītā bruņojuma nonāca cariskās Krievijas rīcībā, bet, sākoties revolūcijai, amerikāņi savas piegādes pārtrauca. Saražotā krājuma pārpalikumus viņi pārdeva pretboļševistiskajiem spēkiem, tostarp Igaunijas un Latvijas armijām. Šautene M-1891 (dragūnu modifikācija) kalibrs, patrona 7,62x54R, 1891. gada paraugs garums bez durkļa 1238 mm garums ar durkli 1666 mm svars bez durkļa 4,2 kg svars ar durkli 4,5 kg stobra garums 731 mm tēmēšanas attālums 2700 soļi lodes izšaušanas ātrums 620 m/sek. Šautene M-1891/1910 (kājnieku modifikācija) kalibrs, patrona 7,62x54R, 1908. gada paraugs garums bez durkļa 1306 mm garums ar durkli 1734 mm svars bez durkļa 4,2 kg svars ar durkli 4,5 kg stobra garums 800 mm tēmēšanas attālums 2700 soļi lodes izšaušanas ātrums 620 m/sek.
Karavīru apmācību šautene M-1891 Latvijas armijas kareivis Jānis Ašmanis ar dragūnu modifikācijas šauteni M-1891/1910 7. Siguldas kājnieku pulka karavīri Bermontiādes laikā ar trīslīniju šautenēm un karabīni M- 1891/1907. Kurzeme, 1919. gada novembra beigas
1880-tajos gados arī Vācija, tāpat kā lielākā daļa attīstīto valstu savu armiju bruņojumā sāka lietot magazīnu (patronkārbu) jeb manuāli pārlādējamas aizslēga šautenes. Vācijā ieviesa t.s. komisijas šauteni Gewehr 88, kompilāciju ar Mauzera sistēmas aizslēgu un Manlihera konstrukcijas patronkārbu. Uz šī ieroča bāzes 1890. gadā tika radīta arī karabīne Karabiner 88 ar īsāku stobru. Tomēr Pirmā pasaules kara laikā šie ieroči un tiem paredzētā munīcija bija jau novecojuši, ar tiem apbruņoja tikai otrās līnijas karavīrus un rezervistus. Latvijas teritorijā vācu armijas noliktavās bija atrodami arī šādi ieroči. Taču 19. gs. un 20. gs mijā Vācijas armiju pārapbruņoja ar Mauzera sistēmas šautenēm Gew.98 un karabīnēm Kar.98. Šo ieroču raksturīgākā pazīme bija divrindu patronkārba piecām patronām, kas neizdalījās no spala un bija pielādējama ar aptveres palīdzību caur atvērtu aizslēgu. 1904. gadā Vācijā tika radīta jauna parauga patrona ar smailo lodi, kas noveda pie jauna tipa (Langes konstrukcijas) tēmēkļa ieviešanas. Šo šauteni dēvēja par II modeli. Tas bija ļoti veiksmīgs ierocis un to plaši lietoja arī citās pasaules valstīs, gan iepērkot Vācijā, gan ražojot pēc licences. Kara laikā šautenei Gew.98 uzstādīja vienkāršotu plakano sektora tēmēkli. 1918. gada 7. decembrī Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Vācijas valdības pilnvaroto pārstāvi A.Vinnigu par latviešu vienību formēšanu un to iekļaušanu Baltijas landesvēra sastāvā, kā arī par ieroču, apģērbu u.c. kara materiālu saņemšanu no vācu 8. armijas noliktavām. Tā vācu Mauzera sistēmas šautenes nonāca latviešu karavīru apbruņojumā. Tomēr biežāk nekā šautenes lietoja 1908. gada parauga karabīnes Kar.98, kas nomainīja 1902. gada parauga karabīnes un bija paredzētas šaušanai ar jauno, 1904. gada parauga patronu. Vēlāk, pēc kara, ieroča nosaukumam pievienoja indeksu a Kar.98(a). Šautene Gewehr 88 kalibrs, patrona 7,92x57 jeb M.1888 garums bez durkļa 1250 mm garums ar durkli 1718 mm stobra garums 740 mm svars bez durkļa 3,8 kg svars ar durkli 4,3 kg tēmēšanas attālums 2050 m lodes izšaušanas ātrums 635 (m/sek.) Karabīne Gewehr 88
kalibrs, patrona 7,92x57 jeb M.1888 garums bez durkļa 950 mm stobra garums 445 mm svars bez durkļa 3,1 kg tēmēšanas attālums 1200 m lodes izšaušanas ātrums 635 m/sek. Neatkarības bataljona izlūku grupas virsnieki Kurzemē. 1919. gada maijs. Karavīru ieroči: no kreisās Mauzera sistēmas šautene Gew.98, krievu trīslīniju šautene M-1891, vācu komisijas karabīne Kar.88 Šautene Gewehr 98 II mod. kalibrs, patrona 7,92x57 jeb M.1904 garums bez durkļa 1250 mm garums ar durkli 1500 mm svars bez durkļa 4,1 kg svars ar durkli 4,56 kg stobra garums 740 mm tēmēšanas attālums 2000 m lodes izšaušanas ātrums 895 m/sek.
7. Siguldas kājnieku pulka karavīri. Ventspils, 1919. gada rudens. Ieroči pirmajā rindā no kreisās trīslīniju šautene M-1891, šautene Gew.98 II mod.; otrajā rindā no kreisās - šautene Gew.98 II mod. un 2., 3. un 4. trīslīniju šautenes M-1891 Karabīne Kar.98 (Kar.98(a)) kalibrs, patrona 7,92x57 jeb M.1904 garums bez durkļa 1110 mm garums ar durkli 1340 mm stobra garums 600 mm svars bez durkļa 3,9 kg svars ar durkli 4,33 kg tēmēšanas attālums 2000 m lodes izšaušanas ātrums 895 m/sek.
Kurzemes atsevišķā eskadrona seržants Kārlis Rebiņš. Apbruņojums 1908. gada parauga vācu karabīne Kar.98 un krievu 1881. gada parauga dragūnu zobens šaška 1919. gada novembris. Šautene ar plakano sektora tēmēkli Gewehr 98 II mod. Pirmās britu šautenes latviešu karavīru rokās parādījās 1918. gada 27. decembra parādē Rīgā uz Stabu un Aleksandra (tagad Brīvības) ielas krustojuma. Angļu karakuģu jūrnieki izsniedza Apsardzības ministrijai nedaudz britu ieroču, pirms tam apmācot dažus latviešu karavīrus ar tiem rīkoties. Neviena fotogrāfija no šīs parādes nav saglabājusies, bet visticamāk, karavīru rokās bijušas britu.303 (7,71 mm) kalibra Lee-Enfield vai Ross-Enfield šautenes un karabīnes. Lee-Enfield ieroči bija apgādāti ar patronkārbu desmit.303 kalibra (7,71 mm) patronām. Šautene Lee-Enfield Mk I*
kalibrs, patrona.303 jeb 7,71x56R garums bez durkļa (mm) 1253 garums ar durkli (mm) 1557 svars bez durkļa (kg) 4,2 svars ar durkli (kg) 4,62 stobra garums (mm) 810 tēmēšanas attālums (m) 3200 (3500 jardi) lodes izšaušanas ātrums (m/sek.) 610 Latviešu karavīri ceļā uz parādi. Rīga, 1919. gada septembris. Karavīriem britu šautenes Lee- Enfield Mk I* ar uzliktiem durkļiem 1919. gada 2. pusē Sabiedroto pavēlniecība Latvijas armijai nodeva lielāku daudzumu Lee-Enfield dažādu modeļu šautenes un karabīnes un Ross-Enfield 1914 šauteni, sauktu arī par angļu mauzeri. Ross-Enfield 1914 šautene bija pielādējama ar tā paša kalibra piecām patronām divrindu patronkārbā. Tomēr Ross-Enfield šautene bija ievērojami garāka un smagāka par Lee-Enfield karabīnēm, tādēļ neērtāka lietošanai. Šautene Ross- Enfield P.1914 kalibrs, patrona.303 jeb 7,71x56R garums bez durkļa 1170 mm garums ar durkli 1575 mm svars bez durkļa 4,15 kg svars ar durkli 4,45 kg stobra garums 660 mm
tēmēšanas attālums 2380 m (2600 jardi) lodes izšaušanas ātrums 840 m/sek. 5. Cēsu kājnieku pulka Skolnieku rota. Rīga, 1919. gada septembris. Karavīru ieroči britu šautenes ar Ross-Enfield P.1914 ar uzliktiem durkļiem Latgales frontē, 1920. gada pavasaris. Karavīram priekšplānā britu šautene Ross-Enfield P.1914 Pirmā pasaules kara laikā Krievija sava apbruņojuma papildināšanai iepirka Japānas bruņojumā esošās pulkveža Nariakiras Arisakas konstrukcijas dažādu gadu paraugu šautenes un karabīnes. Tām bija slīdošais aizslēgs un divrindu magazīna (patronkārba) piecām 1897.gada parauga 6,5x50,5 patronām. 1916. gadā latviešu strēlnieki saņēma divus Arisakas modeļus tip 30 un tip 38, kā tos apzīmēja pēc Japānā pieņemtās gadu skaitīšanas t.i. 1897.gada parauga un 1905.gada parauga 6,5 mm kalibra šautenes un karabīnes. Uzskatīja, ka šautene tip 30 ārēji bija līdzīga Mauzera sistēmas šautenēm, taču aizslēga konstrukcija atšķīrās, īpaši jaunākās, 1905. gada parauga šautenes aizslēgs bija radikāli savādāks. To veidoja tikai piecas detaļas, bet speciāls aizslēga vāks to pasargāja no smiltīm vai citiem netīrumiem. Jāatzīmē, ka Arisakas sistēmas šautenes un karabīnes pārspēja gan amerikāņu
Winchester M95, gan krievu 1891.gada parauga šautenes svara un kvalitātes rādītājos un, neskatoties uz mazāka kalibra patronu, bija labākie strēlnieku individuālie ieroči Pirmajā pasaules karā. Šādi ieroči glabājās arī vācu trofeju noliktavās, kuras nonāca latviešu karavīru rokās. Šautene Arisaka tip 30 jeb M.1897 kalibrs, patrona 6,5x50,5 garums bez durkļa 1270 mm garums ar durkli 1660 mm svars bez durkļa 3,9 kg svars ar durkli 4,3 kg stobra garums 800 mm tēmēšanas attālums 2000 m lodes izšaušanas ātrums 704 m/sek. Karabīne Arisaka tip 30 jeb M.1897 kalibrs, patrona 6,5x50,5 garums bez durkļa 970 mm garums ar durkli 1360 mm svars bez durkļa 3,5 kg svars ar durkli 3,9 kg stobra garums 480 mm tēmēšanas attālums 2400 m lodes izšaušanas ātrums??? m/sek. Šautene Arisaka tip 38 jeb M.1905 kalibrs, patrona 6,5x50,5 garums bez durkļa 1270 mm garums ar durkli 1660 mm svars bez durkļa 3,9 kg
svars ar durkli 4,3 kg stobra garums 800 mm tēmēšanas attālums 2400 m lodes izšaušanas ātrums 770 m/sek. Cēsu rotas kareivis Žanis Kuplēns ar japāņu 1897. gada parauga karabīni tip 30 rokās. Kurzeme, 1919. gada pavasaris.
Ziemeļlatvijas brigādes karavīri. Vidzeme, 1919. gada vasara. grupas abās malās karavīri ar japāņu 1905. gada parauga šautenēm tip 38, karavīram vidū krievi trīslīniju šautene M- 1891/1910 Neatkarības kara laikā arī Francija solīja Latvijai palīdzēt ar bruņojumu. Tomēr šī palīdzība kavējās ieroči pienāca tikai 1919. gada beigās un 1920. gada sākumā. Sūtījums sastāvēja galvenokārt no Lebel-Bertjē sistēmas šautenēm M-le 1907/15 un Hočkisa 8 mm balsta ložmetējiem Hotchkiss M-le 1914. Šautenēm M-le 1907/15 vajadzēja 1886. gada parauga 8 mm patronas 86D(am) jeb 8x50R, kuras bija vecmodīgas, toties pietiekoši spēcīgas. Diemžēl šautenes patronkārbā varēja ielādēt tikai trīs patronas. Šautene Lebel M-le 1886/93 kalibrs, patrona 86D(am) jeb 8x50R garums bez durkļa 1305 mm garums ar durkli 1825 mm stobra garums 804 mm svars bez durkļa 4,18 kg svars ar durkli 4,63 kg tēmēšanas attālums 2000 m lodes izšaušanas ātrums 632 m/sek. S t. Etienne M-le 1907/15 (Lebel M-le 1916) kalibrs, patrona 86D(am) jeb 8x50R garums bez durkļa 1306 mm garums ar durkli 1825 mm stobra garums 804 mm svars ar durkli 4,645 kg tēmēšanas attālums 2400 m lodes izšaušanas ātrums 720 m/sek.