Reg. Nr. 000702808 Galven redaktore Jevgeµija ZAICEVA Izpildredaktore Olga Zadoro naja Tiesību noda³as redaktore J½lija Loseva loseva@apollo.lv Nodok³u un finanšu analīzes noda³as redaktore Irina Avotiµa Liter r redaktore Inguna Mīlgr ve Dizains un maket šana Svetlana ²itvinska Abon šanas noda³a t. 67333086 Tirdzniecības noda³a t. 67331181 Redakcijas adrese: Jeruzalemes, 2/4 24.ofiss, LV-1010 t lr. 67332828 fakss 67222861 mamuts@mail.eunet.lv www.ge.lv SIA «Izdevniecības centrs MAMUTS» LV 50003129161 Direktors Jevgeµijs Oguroks Kas ir veiksme? Droši vien nav neviena cilvēka, kas negribētu sasniegt veiksmi veiksmi darbā, biznesā, sportā, savā vaļaspriekā, personīgajā dzīvē. Katrs cilvēks ir spējīgs sasniegt veiksmi jebkur. Vienkārši vieni cilvēki tic saviem spēkiem, izvirza lielus mērķus un virzās uz tiem plānveidīgi un precīzi, sperot soli pa solim, un neviens nepiespiedīs viņus novirzīties no ceļa. Šie cilvēki sasniedz mērķi, viņi ir nolemti veiksmei, viņi ir to pelnījuši. Citi katru dienu sapņo, guļot uz dīvāna vai sēžot bezgaisa birojā, par to, cik labi būtu realizēt savas vēlmes un sapņus, un pie tā arī paliek. Viņi nekad nesasniegs izvirzīto mērķi, tāpēc, ka netic saviem spēkiem un neko nedara, lai savu vēlamo mērķi sasniegtu. Un arī mērķa kā tāda viņiem nav. Viņi sapņo par kaut ko abstraktu, bet skaidri formulēta mērķa uz ko tiekties viņiem nav. Lai kļūtu par veiksmīgu cilvēku, pirmām kārtām jātic sev un saviem spēkiem. Otrkārt, jābūt skaidram priekšstatam par to, uz ko jūs tiecaties, ko gribat sasniegt. Jābūt skaidri formulētam mērķim, nevis abstraktam priekšstatam par kaut ko vēlamu. Treškārt, jūsu mērķim jābūt ierobežotam laikā. Jāzina laika periods un datums, uz kuru mērķis jārealizē. Ceturtkārt, mērķa realizēšana jāplāno, sava darbība mērķa sasniegšanai jāplāno soli pa solim. Piektkārt, plānveidīgi jārealizē arī mērķa sasniegšanai ieplānotās darbības. Vēlam visiem mūsu lasītājiem kļūt par grāmatvedības un nodokļu asiem. Palieciet kopā ar mums, abonējiet mūsu žurnālu, nenovirzieties no iezīmētā ceļa un VEIKSME jums būs garantēta. Žurnāla G&E redakcija 1
Šodien m s uzs kam parakstīšan s kampaµu. K parasti augusta s kum. K vienm r ar cerīb m uz jums. Gribu pateikt, ka 2010. gad urn ls izn ks vienu reizi m nesī (neizn ks j½nij un j½lij, bet maij un august b½s divk ršie numuri) un k³½s daudz apjomīg ks, jo tiks apvienoti trīs urn li ( Gr matvedība un Ekonomika, Gr matvedības Prakse un Dokumenti.LV ), ka abon šanas maksa b½s maz ka gada abonements 2010. gadam, ja noform siet parakstīšanos līdz 31. septembrim, maks 48 latus un 84 santīmus (ieskaitot pieg di un PVN 10%). J½s varat noform t parakstīšanos bez pieg des v rtības ( urn lus var siet saµemt redakcij ), cena 39 lati 60 santīmi. Ja jums šodien uz laiku ir bezdarbnieka statuss (ar statusu apliecinošu dokumentu), tad j½su varat noform t parakstīšanos ar atvieglojumiem (bez pieg des), cena 33 lati. Parakstīšan s uz urn lu «Gr matvedība un Ekonomika» 2010. gadam (cenas sp k līdz 2009. gada 31. septembrim) Parakstīšan s ar pieg di (Ls) Parakstīšan s bez pieg des (LS) Parakstīšan s ar atvieglojumiem (Ls) (noform redakcij ) 12 m neši 48,84 39,60 33 6 m neši 24,42 19,80 16,50 3 m neši 12,21 9,90 8,25 PASŪTĪJUMS Izvēle: Valodā Firmas nosaukums: Reģ. Nr.: Juridiskā adrese: Piegādes adrese: LV- Vārds, uzvārds: Telefons: E-mail: Uzziņas SIA IC Mamuts : tālr.:6 7333086, fakss: 67222861, abone@ge.lv, www.ge.lv 2
DOKUMENTI UN KOMENT RI E. DOBUL NE. Jauna k rtība IIN ietur šanai no ien kuma par savva³as og m un s n m...4 NODOK²I G&E konsult ciju noda³a. PVN samazin t s likmes piem rošana... 6 AUDITS N. VIZMA. Atseviš as strukt½rvienības naudas pl½sma...15 STANDARTI I. KOKA. Notikumi p c p rskata datuma...21 NO EKONOMIKAS V STURES Piramīdas tipa af ras...25 Visas tiesības aizsarg tas. Nevienu no š urn la da³ m nedrīkst tulkot, p rdruk t vai reproduc t, k arī izmantot kaut k d cit veid, k pilnīb, t arī pa da³ m, ja tam nav izdev ja rakstiskas piekrišanas. Autori un izdev js neatbild par zaud jumiem, kas radīti personai, kura rīkojusies vai attur jusies no rīcības, vadoties no dot izdevuma materi liem.
Jauna k rtība IIN ietur šanai no ien kuma par savva³as og m un s n m Elīna DOBUL NE Š gada 1. august st sies sp k grozījumi likum Par iedzīvot ju ien kuma nodokli, kas maina k rtību, k d ar nodokli tiek aplikts ien kums, kas g½ts, p rdodot savva³as ogas un s nes. Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka ogu un sēņu lasītājiem savs gūtais ienākums, gadam beidzoties, ir jādeklarē, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam gada ienākumu deklarāciju, kurā bija jānorāda gada laikā saņemtie ogu un sēņu realizācijas ieņēmumi un ar šo ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi. Nodoklis pēc 15% likmes tika aprēķināts no ieņēmumu un izdevumu starpības, t.i., no apliekamā ienākuma. Saskaņā ar likumā izdarītajiem grozījumiem, fiziskajai personai pārdodot savāktās ogas un sēnes, ienākuma izmaksātājs juridiskā persona, jau izmaksājot tai atlīdzību par realizētajām savvaļas ogām un sēnēm, ieturēs nodokli no izmaksājamā ienākuma, šim ienākumam piemērojot izdevumu normu 60% apmērā. Fiziskajai personai, kurai gada laikā nodoklis būs ieturēts izmaksas vietā, gadam noslēdzoties, nevajadzēs vairs aizpildīt gada ienākuma deklarāciju un doties to iesniegt uz Valsts ieņēmumu dienestu. Šī jaunā kārtība neattiecas uz gadījumiem, kad persona savāktās ogas vai sēnes pārdod citai fiziskai personai. Ir arī jāatceras, ka tajā gadījumā, ja ogotāja vai sēņotāja apliekamais ienākums no realizētajām ogām vai sēnēm, 4 no kura nodoklis ir ieturēts izmaksas vietā, pārsniedz 600 latus (bruto ienākumu 1500 latu), un šī persona ir guvusi arī tādus ienākumus, kas aplikti ar 23% likmi, pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju saglabājas. Piemērs labākai izpratnei. Līdzšinējā kārtība. Pārdodot ogas 10 reizes par 18 latiem katrā reizē, šie ienākumi personai tiek izmaksāti pilnībā. Kopā ir saņemti 180 lati. Kad gads ir beidzies, gada ienākuma deklarācijā ir jāuzrāda saņemtie 180 lati un izdevumi, kas saistās ar šo ienākumu gūšanu. Lai, nosakot apliekamo ienākumu, izdevumus varētu ņemt vērā, tiem ir jābūt pamatotiem ar attaisnojuma dokumentiem. Prasības ir tādas pašas kā jebkuram citam saimnieciskās darbības veicējam: ja ir bijuši ceļa izdevumi, ir jābūt vai nu transporta biļetei vai pārbraucienu ar automašīnu apliecinošiem izdevumiem, kā arī automašīnas ekspluatācijas izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Inventāra iegādes izdevumi arī ir jāapliecina ar attiecīgiem dokumentiem. Pieņemsim, ka personai ir uzkrāti izdevumus apliecinoši dokumenti par 30 latiem (izdevumu apmērs var būtiski atšķirties atkarībā no tā, vai un kādi izdevumus apliecinoši dokumenti ir personas
DOKUMENTI UN KOMENT RI rīcībā). Šos 30 latus atskaita no saņemtajiem 180 latiem, un no starpības 150 latu apmērā, piemērojot 15% likmi, aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli. Aprēķinātais nodoklis ir 22,50 lati, kas pašai personai jāsamaksā budžeta kontā. Kārtība pēc grozījumu spēkā stāšanās. Katrā no 10 reizēm, kad persona pārdos ogas par 18 latiem, ienākuma izmaksātājs pirms ienākuma izmaksāšanas aprēķinās personas apliekamo ienākumu, piemērojot likumā noteikto izdevumu normu 60% apmērā, un ieturēs nodokli pēc 15% likmes, ko pats arī iemaksās budžetā. Personai nebūs jāuzrāda ienākuma izmaksātajam izdevumus apliecinoši dokumenti. Tādējādi katrā reizē, kad tiks pārdotas ogas par 18 latiem, tiks noteikts personas apliekamais ienākums, no 18 latiem atņemot 10,80 latus. No starpības 7,20 latu apmērā tiks aprēķināts nodoklis 1,08 lati, kas tiks iemaksāts budžetā, bet personai tiks izmaksāts neto ienākums 16,92 lati. Tādējādi personas saņemtais ienākums 10 reizēs būs 169,20 lati, bet budžetā jau gada laikā būs iemaksāts nodoklis 10,80 latu apmērā. Salīdzinot ar nodokļa apmēru atbilstoši līdzšinējai kārtībai, nodoklis ir divreiz mazāks. Turklāt fiziskajai personai pēc gada beigām vairs nav jāaizpilda deklarācija un jāmeklē līdzekļi nodokļa nomaksai, jo gada laikā ienākuma izmaksātāja aprēķinātais un budžetā iemaksātais no ogotāja vai sēņotāja ienākuma ieturētais nodoklis, kas ir iemaksāts budžetā, tiek uzskatīts par galīgo nodokli. Lai gan šajā gadījumā nedaudz palielinās ienākuma izmaksātāja pienākumi saistībā ar ogotāja vai sēņotāja nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā, ir sagaidāms, ka ieguvums no šīm izmaiņām to atsvērs, jo iedzīvotāju interese pārdot salasītās ogas un sēnes uzņēmumiem varētu pieaugt. Bet pašiem ogotājiem un sēņotājiem, gadam beidzoties, vairs nebūs jāraizējas par to, kā aizpildīt deklarāciju, kā nodrošināties ar nepieciešamajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem un par to, vai būs līdzekļi nodokļa nomaksai. Jaunā kārtība attieksies arī uz IIN ieturēšanu no ienākuma par savvaļas ārstniecības augiem un ziediem. www.ge.lv Mums ir viss gr matvedim nepieciešamais. Ien ciet un paµemiet! 3 Nodok³u un gr matvedības likumdošana 3 Noderīga un aktu la inform cija 3 Līgumu paraugi 3 ¾urn lu Gr matvedība un Ekonomika, 3 Gr matvedības un nodok³u p rskatu M jas Konsultants, Dokumenti.LV veidlapas elektronisk s versijas 3 Atvieglota parakstīšan s uz urn liem Ien ciet m½su m jas lap, saµemiet jaunu inform ciju, ekonom jiet laiku un naudu! www.ge.lv 5
PVN samazin t s likmes piem rošana G&E konsult ciju noda³a Ar Saeim 2009.gada 16.j½nij pieµemtajiem grozījumiem likum Par pievienot s v rtības nodokli ir noteikts, ka m cību literat½ras un oriºin lliterat½ras pieg d m tiek piem rota samazin t pievienot s v rtības nodok³a (turpm k PVN) 10 procentu likme iepriekš noteikt s 21 procentu likmes viet. Likuma norma st jas sp k 2009.gada 1.august un piem rojama saskaµ ar Ministru kabineta noteikumiem. 2009.gada 21.jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.807 Grozījums Ministru kabineta 2006. gada 14.novembra noteikumos Nr.933 Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība. Grozījumi piemērojami ar 2009. gada 1.augustu. Samazināto nodokļa likmi 10 procentu apmērā piemēro šādām preču piegādēm un pakalpojumiem: 1. medikamentu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 8.aprīļa noteikumiem Nr.271 Noteikumi par medikamentiem, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi ; 2. medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumiem Nr.680 Noteikumi par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, to komplektējošām daļām, rezerves daļām un piederumiem, kuru piegādēm piemē- 6 ro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi ; 3. zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumiem Nr.278 Noteikumi par zīdaiņiem paredzētajiem specializētajiem produktiem ; 4. avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, vai to abonentmaksai, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana (nodokļa 10 procentu likme piemērojama līdz 2010.gada 31.decembrim); 5. mācību literatūras un oriģinālliteratūras izdevumiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (no 2009.gada 1.augusta);
NODOK²I 6. sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē; 7. siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem; 8. dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, izņemot dabasgāzi autotransportam; 9. malkas un koksnes kurināmā piegādes iedzīvotājiem (no 2009.gada 1.augusta). Masu inform cijas līdzek³i Līdz 2009.gada 31.decembrim PVN 10 procentu likmi piemēro tādiem masu informācijas līdzekļiem vai to abonentmaksai kā avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana. PVN 10 procentu likmi nepiemēro elektroniski veiktām masu informācijas līdzekļu piegādēm. Šajā gadījumā tie ir uzskatāmi par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kam jāpiemēro PVN 21 procenta likme. PVN 10 procentu likmi piemēro arī žurnālu pielikumiem kompaktdiska formātā, kas pievienoti žurnāliem bez papildu maksas un ir žurnālu neatņemama sastāvdaļa, ja kompaktdiskā ievietotā informācija papildina žurnālos sniegto informāciju. No 2010.gada 1.janvāra visiem masu informācijas līdzekļiem un to abonentmaksai piemērojama PVN pamatlikme. Termini oriºin lliterat½ra un m cību literat½ra Ministru kabineta noteikumos ir skaidrots, ka likumā Par pievienotās vērtības nodokli par minēto oriģinālliteratūras izdevumu uzskata literāru darbu: 3 daiļliteratūru, 3 bērniem domāto literatūru, 3 zinātnisko un populārzinātnisko literatūru, 3 uzziņu literatūru, 3 reliģisko literatūru, 3 memuārliteratūru. Turklāt samazināto PVN likmi turpmāk jāpiemēro arī oriģinālliteratūras tulkojumiem, tātad literārajiem darbiem jebkurā valodā. Likuma Par pievienotās vērtības nodokli izpratnē par oriģinālliteratūras izdevumiem nav uzskatāmi reklāmai veltīti izdevumi, kuros nav teksta ar literāra darba pazīmi, tai skaitā, kuros galvenokārt ir nošu raksts, kalendāri, mākslas reprodukciju un fotogrāfiju albumi, atlanti, kartes u.tml. Par oriģinālliteratūru neuzskata arī lietišķo literatūru, piemēram, likumu krājumus, instrukcijas, rekomendācijas u.tml. Mācību literatūra ir paredzēta mācību vielas un zināšanu apguvei. Piemēram, ģeogrāfijas atlants 6.klasei ir uzskatāms par mācību literatūru un tai piemērojama samazinātā 10 procentu PVN likme. Gr matu izdevumu identific šana, izmantojot standartnumer ciju Samazināto PVN likmi piemēro, ja mācību literatūras izdevums vai oriģinālliteratūras izdevums ir: 7
3 izdots pēc 2008.gada 1.jūlija un iekļauts ISBN numuru reģistrā; 3 izdots laikā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 1.jūlijam, iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Preses statistikas datu bāzē un tam piešķirts ISBN numurs; 3 izdots līdz 1995.gada 1.janvārim. Visas izdotās grāmatas tiek identificētas un sistematizētas, lietojot Grāmatu starptautiskās standartnumerācijas jeb ISBN numuru un tajā ir iekļauta informācija par to, kurai literatūras kategorijai atbilst konkrētais izdevums. ISBN numuru reģistru saturiski nodrošina Latvijas Nacionālās bibliotēkas ISBN aģentūra. Nepieciešamības gadījumā Valsts ieņēmumu dienests vēršas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ar lūgumu noteikt to, vai konkrētais grāmatizdevums ir uzskatāms par mācību literatūru vai oriģinālliteratūru, kam piemērojama PVN samazinātā likme. Izdevumu, kuriem piem rojama samazin t likme, form ti Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka samazināto PVN likmi piemēro visa veida fiziskā formātā izdotu mācību literatūras izdevumu un oriģinālliteratūras izdevumiem. Noteikumos ir noteikti to izdevumu formāti, kādiem piemēro un kādiem nepiemēro PVN samazināto likmi. Ministru kabineta noteikumu izpratnē ar visa veida fizisku formātu ir jāsaprot literāru darbu izdevumi ne tikai drukātā veidā, bet arī literāri darbi audiogrāmatu, kompaktdisku un tamlīdzī- 8 gu materiālu priekšmetu formā, kuriem piemīt oriģinālliteratūras darba pazīmes un tas lietotājam kļūst pieejams, izmantojot katram formātam atbilstošas lasāmierīces. Turklāt noteikumi paskaidro, ka samazinātās PVN likmes piemērošana neattiecas uz elektroniski veiktu mācību un oriģinālliterūras piegādi. Tādejādi elektroniski veiktai mācību un oriģinālliteratūras izdevumu piegādei tiek piemērota PVN 21 procenta likme. Ar elektroniski veiktu iegādi ir jāsaprot literāru darbu iegādi, izmantojot Interneta vidi, lejupielādējot tos un darba materiālo formu iegūstot to pašrocīgi izdrukājot. Savukārt fiziskā formātā esošu mācību un oriģinālliteratūras izdevumu iegādei Internetā, piemēram, izmantojot Internetveikalu, ir piemērojama samazinātā PVN 10 procentu likme. Medikamentu pieg des PVN 10 procentu likmi piemēro medikamentiem: 1. kuri reģistrēti Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras centralizētajā zāļu reģistrācijas procedūrā; 2. kuri iekļauti Latvijas Republikā reģistrēto zāļu sarakstā; 3. kurus ieved un izplata Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras Farmācijas likuma 10.panta 7.punktā minēto atļauju. 3.1. Zāļu valsts aģentūra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniedz zāļu, kā arī klīniskiem pētījumiem paredzēto preparātu ievešanas, izvešanas, tranzīta un izplatīšanas
NODOK²I atļaujas. Izsniedz medikamentu izplatīšanas atļaujas ārvalstīs reģistrētām un lietotām zālēm (ja tās būtiski nepieciešamas ārstniecības procesa nodrošināšanai, paredzētas retu slimību ārstēšanai un izplatāmas ierobežotā daudzumā vai lietojamas katastrofas, dabas stihijas vai dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumā), norādot konkrētu ražošanas sēriju un apjomu. 4. kuru reģistrācija nav nepieciešama saskaņā ar Farmācijas likuma 20.pantu, ja: 4.1. zāles tiek izgatavotas aptiekā pēc ārstniecības personas vai praktizējoša veterinārārsta izrakstītas receptes, ārstniecības iestādes vai veterinārmedicīnas iestādes rakstveida pieprasījuma konkrētam pacientam; 4.2. zāles paredzētas zinātniskajai izpētei vai klīniskām pārbaudēm, kas saskaņotas ar Zāļu valsts aģentūru vai - attiecībā uz veterinārajām zālēm - Pārtikas un veterināro dienestu; 4.3. vielas paredzētas citu zāļu ražošanai; 4.4. zāles tiek izgatavotas aptiekā pēc farmakopejas monogrāfijas konkrētam pacientam. 5. Latvijas Republikas zāļu reģistru un zāļu, kuras reģistrētas saskaņā ar Eiropas Savienības centralizēto procedūru, saraksts elektroniskā veidā ir pieejams Valsts zāļu aģentūras mājas lapā http://www.vza.gov.lv sadaļā Reģistrs. Medicīnas ierīces un medicīnas preces Medicīnas ierīces un medicīnas preces, kam piemēro PVN samazināto procentu likmi, nosaka Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.680 Noteikumi par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, to komplektējošām daļām, rezerves daļām un piederumiem, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi. PVN 10 procentu piemēro visām medicīnas ierīcēm un medicīnas precēm, kuras ir atļauts izplatīt Latvijas Republikas teritorijā saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumiem Nr.581 Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība. Medicīnas ierīču un preču reģistrs elektroniskā formā ir pieejams Veselības ministrijas Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras mājas lapā http://www.latmed.lv. PVN 10 procentu likmi piemēro arī pēc individuālā pasūtījuma izgatavotu zobu protēžu piegādei ārstniecības iestādēm. 1. piemērs 2 Zobārsts nodarbojas ar zobu protezēšanu, bet pats neizgatavo protēzes. Zobu protēžu izgatavošanu tas pasūta citam uzņēmumam (apliekamai personai. 2 Uzņēmuma izgatavoto zobu protēžu nodošana zobārstam ir uzskatāma par preču piegādi un tai ir jāpiemēro PVN 10 procentu likme. 9
Zīdaiµiem paredz tie specializ tie produkti Zīdaiņiem paredzētos specializētos produktus, kam piemēro PVN samazināto likmi, nosaka Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi Nr.278 Noteikumi par zīdaiņiem paredzētajiem specializētajiem produktiev. PVN 10 procentu likmi piemēro 1.punktā minēto noteikumu 3.punktā norādītajiem zīdaiņiem paredzētajiem specializētajiem pārtikas produktiem, ja: 1. produkta marķējumā ir norādīts, ka produkts paredzēts zīdaiņu uzturam; 2. produktam ir pievienots produkta nekaitīgumu apliecinošs dokuments. Sabiedrisk transporta pakalpojumi iekšzem PVN 10 procentu likmi piemēro sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē - pasažieru un bagāžas pārvadāšana tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos. PVN 10 procentu likmi piemēro arī tiem pasažieru transporta pārvadājumiem, kas veikti ar maršruta taksometriem. PVN 10 procentu likmi piemēro arī pasažieru transporta pakalpojumiem, kas sniegti pasažieru autopārvadājumos starptautisko maršrutu ietvaros, kā arī starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos, ja pasažieris iekāpj un izkāpj iekšzemē. 2. piemērs 2 Satiksmes autobuss kursē maršrutā 10 Rīga Tallina. Pasažieris iegādājas braukšanas biļeti braucienam no Rīgas līdz Salacgrīvai. Šim pakalpojumam ir piemērojama PVN 10 procentu likme. Siltumenerºijas, elektroenerºijas un dabasg zes pieg des iedzīvot jiem Siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem piemēro PVN 10 procentu likmi. PVN 10 procentu likmi piemēro tikai tādām piegādēm fiziskām personām, kas pērk un patērē siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabasgāzi mājsaimniecības vajadzībām. PVN 10 procentu likmi piemēro caur dabasgāzes sadales sistēmu (pa cauruļvadiem) veiktajām dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem. Samazinātā PVN likme nav piemērojama: 1. dabasgāzei autotransportam (neatkarīgi no uzpildes vietas); 2. naftas gāzes (propāna, butāna) piegādēm. 3. piemērs 2 Fiziskai personai piegādā dabasgāzi pa cauruļvadiem patērēšanai šīs personas mājsaimniecības vajadzībām. Šādai dabasgāzes piegādei piemēro PVN 10 procentu likmi. 2 Ar dabasgāzi uzpilda fiziskās personas automašīnu šādai piegādei piemēro PVN 21 procenta likmi. 2 Fiziskai personai piegādā naftas gāzi (propānu butānu) gāzes balonā šādai piegādei piemēro PVN
NODOK²I 21 procenta likmi neatkarīgi no gāzes lietošanas mērķa. Siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm juridiskām personām un fiziskām personām, kas siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabasgāzi patērē saimnieciskās darbības vai kāda cita veida profesionālās darbības vajadzībām, piemēro PVN 21 procenta likmi. Fiziskā persona, kura patērē siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabasgāzi saimnieciskās darbības vai kāda cita veida profesionālās darbības vajadzībām, paziņo par siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes lietošanas mērķi piegādātājam vai personām, kas veic namu apsaimniekotāja funkcijas (turpmāk namu apsaimniekotājs). Abonēšanas maksai par dabasgāzes piegādi iedzīvotājiem piemēro PVN 21 procenta likmi. Iedzīvotājiem (fiziskām personām) sniegtajiem elektroapgādes sistēmas tehniskās apkopes pakalpojumiem piemēro PVN 21 procenta likmi. PVN piem rošana, ja siltumenerºijas, elektroenerºijas un dabasg zes pieg des tiek veiktas ar namu apsaimniekot ja starpniecību Namu apsaimniekotājs siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm gala patērētājiem PVN var piemērot vienā no šādiem veidiem: 1. ar PVN aplikt piegādātās siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes vērtību. Šajā gadījumā namu apsaimniekotājs likuma izpratnē uzskatāms par šo preču piegādātāju; 2. ar PVN aplikt tikai paša sniegtā starpniecības pakalpojuma vērtību. Šajā gadījumā namu apsaimniekotājs veic tikai kasiera funkcijas. Ja namu apsaimniekotājs, kurš siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes darījumos izvēlējies PVN piemērot kā šo preču piegādātājs, ir apliekamā persona, tas: 3. saņem siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabasgāzi ar PVN 21 procenta likmi; 4. savā vārdā, izrakstot nodokļa rēķinu par siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm, piemēro: 4.1. juridiskajām personām (tajā skaitā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību) PVN 21 procenta likmi; 4.2. iedzīvotājiem PVN 10 procentu likmi. PVN deklarācijā tas uzrāda piegādātās siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes vērtību un no tās aprēķināto PVN, kā arī no šo preču piegādātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN atskaita kā priekšnodokli. 4. piemērs 2 Namu apsaimniekotājs (apliekamā persona), kurš izvēlējies PVN piemērot kā šo preču piegādātājs, ir saņēmis nodokļa rēķinu par piegādāto siltumenerģiju. Šajā nodokļa rēķinā norādīta siltumenerģijas vērtība Ls 35,00, PVN 21 procenta likme, aprēķinātais PVN Ls 7,35, kopā Ls 42,35. 2 Namu apsaimniekotājs siltumenerģiju tālāk piegādā juridiskajai personai Ls 20,00 vērtībā, fiziskajai personai Ls 15,00 vērtībā. 11
2 Izrakstot nodokļa rēķinu juridiskai personai, namu apsaimniekotājs norāda: Siltumenerģijas piegāde Ls 20,00 PVN likme 21% PVN summa Ls 4,20 Kopā Ls 24,20 2 Izrakstot nodokļa rēķinu fiziskai personai, namu apsaimniekotājs norāda: Siltumenerģijas piegāde Ls 15,00 PVN likme 10% PVN summa Ls 1,50 Kopā Ls 16,50 2 Namu apsaimniekotājs PVN deklarācijā uzrāda: 3 41.rindā (ar PVN 21% likmi apliekamo darījumu vērtība) Ls 20,00 3 42.rindā (ar PVN 10% likmi apliekamo darījumu vērtība) Ls 15,00 3 52.rindā (aprēķinātais PVN ar 21% likmi apliekamiem darījumiem Ls 4,20 3 53.rindā (aprēķinātais PVN ar 10% likmi apliekamiem darījumiem)ls 1,50 3 62.rindā(priekšnodoklis par iekšzemē saņemto elektroenerģiju savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai) Ls 7,35 2.punktā minētais namu apsaimniekotājs, piegādājot elektroenerģiju vai dabasgāzi iedzīvotājiem mājsaimniecības vajadzībām, PVN 10 procentu likmi piemēro tikai tādam elektroenerģijas vai dabasgāzes tarifam, kādu tam ir piemērojis šo preču piegādātājs. Ja namu apsaimniekotājs, kurš siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes darījumos izvēlējies PVN piemērot kā šo preču piegādātājs, ir neapliekamā juridiskā persona, tas: 1. siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabasgāzi saņem ar PVN 21 procenta likmi; 2. savā vārdā izraksta rēķinu par siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādi, tajā no šo preču piegādātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādīto PVN atsevišķi nenodalot; 12 3. siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes vērtību ar PVN neapliek, jo nav reģistrēts kā apliekama persona. 5. piemērs 2 Namu apsaimniekotājs (neapliekamā persona), kurš izvēlējies PVN piemērot kā šo preču piegādātājs, ir saņēmis nodokļa rēķinu par piegādāto siltumenerģiju. Šajā nodokļa rēķinā norādīta siltumenerģijas vērtība Ls 35,00, PVN 21 procenta likme, aprēķinātais PVN Ls 7,35, kopā Ls 42,35. 2 Namu apsaimniekotājs siltumenerģiju tālāk piegādā juridiskai un fiziskai personai. 2 Turklāt namu apsaimniekotājs juridiskajai personai sniedz arī telpu nomas pakalpojumus Ls 50,00 vērtībā.
NODOK²I 2 Namu apsaimniekotājs siltumenerģijas piegādes darījumos ir uzskatāms par siltumenerģijas piegādātāju. 2 Tā kā namu apsaimniekotājs ir neapliekama persona, tas no siltumenerģijas piegādātāja saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto PVN ieskaita juridiskai un fiziskai personai piegādātās siltumenerģijas pašizmaksā. 2 No siltumenerģijas piegādātāja saņemtajā nodokļa rēķinā norādīto kopējo siltumenerģijas vērtību Ls 42,35 namu apsaimniekotājs attiecīgi sadala: 3 juridiskai personai Ls 20,00 +21% no Ls 20,00=24,20 3 fiziskai personai Ls 15,00+21% no Ls 15,.00=18,15 Kopā: 42,35 2 Izrakstot rēķinu juridiskai personai, namu apsaimniekotājs norāda: Telpu noma Ls 50,00 Siltumenerģijas piegāde Ls 24,20 2 Izrakstot rēķinu fiziskai personai, namu apsaimniekotājs norāda: Siltumenerģijas piegāde Ls 18,15 Namu apsaimniekotājs, kurš siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes darījumos izvēlējies veikt tikai kasiera funkcijas, korektai PVN likmes piemērošanai paziņo šo preču piegādātājiem par to piegādes sadalījumu starp gala patērētājiem iedzīvotājiem (fiziskām personām) un juridiskām personām (tajā skaitā fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību). Minētais sadalījums attiecināms arī uz elektroenerģijas piegādi ēku koplietošanas telpām. Siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādātājs, saņemot informāciju par šo preču piegāžu sadalījumu starp gala patērētājiem, izraksta namu apsaimniekotājam nodokļa rēķinu, piemērojot: 1. PVN 10 procentu likmi piegādēm iedzīvotājiem (fiziskām personām), kas siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabasgāzi patērē mājsaimniecības vajadzībām; 2. PVN 21 procenta likmi piegādēm juridiskām personām un fiziskām personām, kas siltumenerģiju, elektroenerģiju un dabasgāzi patērē saimnieciskās darbības vai kāda cita veida profesionālās darbības vajadzībām. Ja namu apsaimniekotājs, kurš siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes darījumos izvēlējies veikt tikai kasiera funkcijas, ir apliekamā persona, tas: 1. šo preču gala patērētājiem izrakstītajā nodokļa rēķinā atsevišķi drīkst nodalīt preču piegādes vērtību un no tās aprēķināto PVN (likuma 8.panta 5.2daļa). Šajā nodokļa rēķinā namu apsaimniekotājs norāda: 1) atsevišķi paša darījumus un citu personu veiktās siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes. Šo preču saņēmējiem (apliekamās personas) ir tiesības nodokļa rēķinā norādīto PVN summu atskaitīt savā PVN deklarācijā kā priekšnodokli, ja preces izmanto apliekamo darījumu nodrošināšanai; 13
2) faktiskā siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādātāja nosaukumu, PVN reģistrācijas numuru, kā arī šo preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina numuru un datumu. 2. PVN deklarācijā uzrāda tikai paša sniegto pakalpojumu vērtību un no tās aprēķināto PVN. 6. piemērs 2 Namu apsaimniekotājs (apliekamā persona), kurš elektroenerģijas piegādes darījumos izvēlējies veikt tikai kasiera funkcijas, no elektroenerģijas piegādātāja ir saņēmis 2009. gada 5.februāra nodokļa rēķinu Nr.67 par elektroenerģijas piegādi. Šajā nodokļa rēķinā norādīta elektroenerģijas vērtība Ls 35,00, PVN 10 procentu likme, aprēķinātais PVN Ls 3,50, kopā Ls 38,50. 2 Namu apsaimniekotājs ir paziņojis elektroenerģijas piegādātājam, ka elektroenerģija tiek piegādāta iedzīvotājiem dzīvojamās mājas koplietošanas vajadzībām. 2 Turklāt namu apsaimniekotājs sniedz šai fiziskajai personai arī pazemes autostāvvietas apsaimniekošanas pakalpojumu vērtībā Ls 10,00. 2 Izrakstot nodokļa rēķinu fiziskajai personai, namu apsaimniekotājs tajā norāda: 3 Pazemes autostāvvietas apsaimniekošanas pakalpojums Ls 10,00 3 PVN 21% Ls 2,10 3 Elektroenerģijas piegāde Ls 35,00 (saskaņā ar elektroenerģijas piegādātāja 2009.gada 5.februāra 14 rēķinu Nr.67 rēķinu) 3 PVN 10 % Ls 3,50 2 Tā kā namu apsaimniekotājs elektroenerģijas piegādes darījumos izvēlējies veikt tikai kasiera funkcijas, tad fiziskai personai piegādātās elektroenerģijas vērtību Ls 35,00 un no tās aprēķināto PVN Ls 3,50 namu apsaimniekotājs savā PVN deklarācijā neuzrāda. 2 Savukārt paša sniegtā pazemes autostāvvietas apsaimniekošanas pakalpojuma vērtību Ls 10,00 namu apsaimniekotājs uzrāda PVN deklarācijas 41.rindā, bet aprēķināto PVN Ls 2,10 deklarācijas 52.rindā. Ja namu apsaimniekotājs, kurš siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes darījumos izvēlējies veikt tikai kasiera funkcijas, ir neapliekamā persona, tas šo preču gala patērētājiem izrakstītajā rēķinā atsevišķi drīkst nodalīt siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes vērtību un no tās aprēķināto PVN (likuma 8.panta 5. 2- daļa). Šajā rēķinā namu apsaimniekotājs norāda: 1. atsevišķi paša darījumus un citu personu veikto siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādi. Šo preču saņēmēji (apliekamās personas) ir tiesīgi rēķinā norādīto PVN summu atskaitīt savā PVN deklarācijā kā priekšnodokli, ja preces izmanto apliekamo darījumu nodrošināšanai; 2. faktiskā siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādātāja nosaukumu, PVN reģistrācijas numuru, kā arī šo preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina numuru un datumu.
Atseviš as strukt½rvienības naudas pl½sma Naºe da VIZMA, finanšu direktore Šodien nevienam nav nosl pums, ka pati popul r k biznesa nov rt šanas metode, ir naudas pl½smas diskont šanas metode. T ir balstīta uz pieµ mumu, ka pirc js nesamaks s d rg k un īpašnieks nep rdos l t k par gaid m s naudas pl½smas, ko var ºener t konkr tais bizness, esošo v rtību. Ja pavaicā investoriem, kāds rādītājs viņiem ir vissvarīgākais, tad lielākā daļa atbildēs, ka tā ir stabila naudas plūsma. Jo augsta peļņa ne vienmēr garantē veiksmi biznesā. Daudzas kompānijas savas darbības gaitā cieš neveiksmi, kuras galvenais iemesls ir likviditātes, nevis peļņas problēma. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš uzņēmuma spējai ģenerēt stabilu naudas plūsmu. Daudzprofilu kompānijās, kas apvieno vairākus biznesus, bieži vien ir ļoti grūti noteikt katra tīro naudas plūsmu. Šajā rakstā apskatīsim naudas plūsmas uzskaites sistēmas organizāciju kompānijas ietvaros, kas apvieno vairākus biznesa virzienus. Parasti naudas plūsma tādā struktūrā notiek saskaņā ar šādu scenāriju. Iemaksājumi un izmaksas tiek veiktas 1. zīm. 15
UZSKAITES METODIKA 2. zīm. norēķinu kontos, kas nav piesaistīti konkrētiem biznesa virzieniem. Tāpēc īpašnieki nesaņem informāciju par to, kāds ir katra virziena ieguldījums kompānijas tīrajā naudas plūsmā. Galvenā problēma šajā gadījumā ir sajauktās dažādu virzienu naudas plūsmas. Lai tās varētu objektīvi novērtēt, ir jāveic šādi pasākumi: 3 kompānijas finanšu struktūras noteikšana, izdalot peļņas centrus un izmaksu centrus, nostiprinot pie katra no tiem aktīvus; 3 jāatver atsevišķi norēķinu konti un citas naudas glabāšanas vietas atsevišķi katram finanšu atbildības centram (FAC); 3 jāveic naudas plūsmas identifikācija katrā FAC. Naudas līdzekļu kustības shēmai ar ārējiem kontrahentiem šajā gadījumā ir jāizskatās šādi (2. zīm.). Iemaksas un izmaksas, kuras var identificēt ar konkrētiem biznesa virzieniem, tiek veiktas, izmantojot tā atsevišķu norēķinu kontu. Pie tam dokumentos par preču un pakalpojumu pirkšanu un realizāciju ir jānorāda jaunie bankas rekvizīti. Tas ir, vienas juridiskās personas ietvaros tagad būs vairākas atsevišķas biznesa vienības (3. zīm.). Operācijas starp peļņas centriem, pērkot un pārdodot preces un pakalpojumus, 16 3. zīm.
4. zīm. pavada naudas plūsma uz iekšējo rēķinu pamata. Naudas plūsmas, ko nav iespējams identificēt ar jel kādu biznesu, pieder pie administratīvajām izdevumiem. Šos izdevumus apmaksā administratīvā nodaļa uz no kompānijas biznesu virzienu saņemto avansu rēķina (4. zīm.). Perioda beigās, pamatojoties uz izrakstītajiem iekšējiem rēķiniem, administratīvā aparāta izdevumi tiek sadalīti starp kompānijas biznesiem. Sadalīšana tiek veikta, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātas bāzes. Galvenais dokuments naudas plūsmas analīzei ir Naudas plūsmas pārskats. Naudas plūsmas pārskats ir jāveido, izmantojot tiešo metodi, pamatojoties uz pirmdokumentiem, bankas izrakstiem, kases ieņēmuma un izdevuma orderiem un citiem dokumentiem. Pie tam pārskats jāveido atsevišķi pa biznesa virzieniem, naudas līdzekļu atlikumiem ir jāsaskan ar reālajiem atlikumiem katra biznesa veida norēķinu kontā. Šobrīd dažos uzņēmumos pārskatu sastādīšana ir automatizēta, to var izveidot jebkurā datumā un par jebkuru laika periodu, kopumā par uzņēmumu un atsevišķi katram biznesa veidam. Tas ļauj operatīvi vadīt naudas plūsmu un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus. Naudas plūsmas pārskatu iedala trīs daļās: 3 pamatdarbības naudas plūsma; 3 ieguldīšanas darbības naudas plūsma; 3 finansēšanas darbības naudas plūsma. Šāds iedalījums ir nepieciešams, lai saprastu, kāds darbības veids ģenerē pozitīvu naudas plūsmu, kā arī ieraudzītu visu darbības veidu mijiedarbību: uz kādu finansējumu veidu rēķina tiek finansēta ieguldījumu darbība, kur tiek izmantoti iegūtie kredītlīdzekļi, kāds ir tīrās naudas plūsmas lielums no pamatdarbības. Operāciju darbība atspoguļo pamatdarbības rezultātā gūtos ieņēmumus un izdevumus un tai ir šāda struktūra. Pamatdarbības (oper ciju) rezult ti (t½kst. Ls) Pamatdarbība r j Transferta Kop 1. Ieµ mumi no pre u p rdošanas un pakalpojumu sniegšanas. 2. Maks jumi pieg d t jiem, darbiniekiem, p r jiem pamatdarbības izdevumiem. 3. P r j s uzµ muma pamatdarbības ieµ mumi vai izdevumi. 4. Bruto pamatdarbības naudas pl½sma. 5. Izdevumi procentu maks jumiem. 6. Izdevumi uzµ mumu ien kuma nodok³a maks jumiem. 7. Naudas pl½sma pirms rk rtas posteµiem. 8. Naudas pl½sma no rk rtas posteµiem. 9. Pamatdarbības neto naudas pl½sma. 17
UZSKAITES METODIKA Kā redzam no struktūras, tad naudas plūsmu iedala ārējā un transferta. Kas ir transferta naudas plūsma? Tie ir saņēmumi un izdevumi starp kompānijas FAC. Tos ir jāatdala vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai varētu sastādīt konsolidēto naudas plūsmas pārskatu par uzņēmumu kopumā, otrkārt, lai redzētu, cik savrupi katrs virziens var veikt savu darbību. Iespējams, ka radīsies tāda situācija, ka bizness apkalpo tikai kompānijas struktūrvienības, un tā darbība nav orientēta uz ārējiem pasūtītājiem. Tā kā operāciju darbība ir galvenais ienākumu avots, ir svarīgi, lai tīrā naudas plūsma no šā darbības veida būtu pozitīva. Atsevišķu struktūrvienību pamatdarbības naudas plūsmas atdalīšanas procesā ir vairāki momenti, kam būtu jāpievērš vērība: Transferta cenu veidošanās. Ļoti bieži kompānijas iekšienē viens otram sniedz pakalpojumus un nosūta preci par atvieglotām cenām, dažreiz pat sev par sliktu. Tas notiek tāpēc, ka vadību interesē gala rezultāts preču un pakalpojumu pārdošana klientam un attiecīgi uzcenojums, kas nopelnīts uzņēmumā kopumā, nevis atsevišķās struktūrvienībās. Bet, ja jūs gribat zināt, cik daudz naudu no operāciju darbības ģenerē tas vai cits biznesa veids vienas kompānijas iekšienē, jāpanāk, lai cenas, saskaņā ar kurām notiek preču nosūtīšana kompānijas iekšienē, būtu taisnīgas un ne zemākas par vidējām tirgus cenām. Operāciju maksājumu atdalīšana pa biznesa virzieniem. Materiāli, izejvielas, darba alga un citi maksājumi ir jāapmaksā no struktūrvienības norēķinu konta. Administrācijas izmaksas un samaksātie nodokļi (ienākumu nodoklis). Apmaksātās administrācijas izmaksas pārskatā ir jāizdala atsevišķā rindā. Tas vispirms ir nepieciešams, lai novērtētu administratīvā aparāta vērtību. Šī informācija ir noderīga īpašniekiem, kas dažreiz pat nenojauš, kāda naudas summa aiziet administrācijas aparāta uzturēšanai. Ieguldīšanas darbība atspoguļo operācijas, kas ir saistītas ar pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi un pārdošanu, tai ir šāda struktūra. Ieguldīšanas darbība r j Transferta Kop 1. Radniecīgo vai asoci to uzµ mumu akciju vai da³u ieg de. 2. Ieµ mumi no radniecīgo vai asoci to uzµ mumu akciju vai da³u atsavin šana. 3. Pamatlīdzek³u un nemateri lo ieguldījumu ieg de. 4. Ieµ mumi no pamatlīdzek³u un nemateri lo ieguldījumu p rdošanas. 5. Izsniegtie aizdevumi. 6. Ieµ mumi no aizdevumu atmaksas. 7. Saµemtie procenti 8. Saµemt s dividendes. 9. Ieguldīšanas darbības neto naudas pl½sma. 18
Šajā pārskata sadaļā var redzēt, cik tā vai cita struktūrvienība ir izmantojusi naudas līdzekļus investīciju projektiem, kas nākotnē dos galvenos ienākumus. Kopumā ieguldīšanas darbība veicina īslaicīgu naudas līdzekļu aizplūšanu. Atsevišķu struktūrvienību ieguldīšanas darbības naudas plūsmas atdalīšanas procesā ir vairāki momenti, kam būtu jāpievērš vērība: Esošo investīciju projektu analīze, lai noteiktu to atbilstību apstiprinātajam katra biznesa stratēģiskās attīstības plānam. Ir iespējama situācija, kad uzņēmumā pastāv aizsākti investīciju projekti. Nav pārskatīti pēc katra biznesa jaunās stratēģijas apstiprināšanas. Tādos gadījumos investīciju projekti ir jāatjauno saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, iespējams, ka dažus no tiem nāksies slēgt. Pēc tam tiek nozīmēta atbildīgā persona, kas kontrolē investīciju projekta izpildi un analizē tā efektivitāti. Esošo projektu sadalīšana starp biznesiem. Ja kompānijā ir aizsākti investīciju projekti, tad, izdalot biznesu naudas plūsmu, tos nostiprina pie virzieniem, kuru dēļ tie tika izveidoti. Operāciju par investīciju projektiem atspoguļošana. Visas transakcijas par katra biznesa projektiem ir jāatspoguļo kā par atsevišķu uzņēmumu. Aizņēmumu atmaksāšana un izsniegšana starp biznesiem. Šī operācija ir jāatspoguļo ailē Transferta. Finansēšanas darbība atspoguļo naudas plūsmas ieplūšanu un aizplūšanu par ilgtermiņa aizņēmumiem, operācijām, kuru rezultātā mainās pašu kapitāla lielums un sastāvs. Finans šanas darbība r j Transferta Kop 1. Ieµ mumi no akciju un oblig ciju emisija vai kapit la līdzdalības da³u ieguldījumiem. 2. Saµemtie aizµ mumi. 3. Saµemt s subsīdijas, dot cijas, d vin jumi vai ziedojumi. 4. Izdevumi aizµ mumu atmaks šanai. 5. Izdevumi nom ta pamatlīdzek³a izpirkumam. 6. Izmaks t s dividendes. 7. Finans šanas darbības neto naudas pl½sma. Šajā sadaļā atspoguļo naudas līdzekļu palielināšanos, lai finansiāli nodrošinātu pamatdarbības un ieguldīšanas darbības. Atsevišķu struktūrvienību finansēšanas darbības naudas plūsmas atdalīšanas procesā ir vairāki momenti, kam būtu jāpievērš vērība: Iepriekš saņemtā kredīta sadalīšana starp uzņēmuma biznesiem. Iepriekš saņemtie ārējie kredīti tiek sadalīti starp uzņēmuma biznesiem. Lai to izdarītu, ir jāizanalizē, kādiem investīciju projektiem un kādiem biznesiem tie tika izmantoti. Visus turpmākos izdevumus kas ir 19
UZSKAITES METODIKA saistīti ar šo kredītu apkalpošanu un dzēšanu, katrs bizness apmaksā patstāvīgi. Iekšējās grupu kredītu operācijas. Kreditēšanas operācijas kompānijas iekšienē nedrīkst būt bezmaksas, jo virziens, kas dod aizdevumu, var, tā vietā lai dotu aizdevumu, šo naudu uz laiku noguldīt savā depozīta kontā vai iegādāties vērtspapīrus un saņemt ieguldīšanas darbības ienākumus. Tāpēc kredītu likme starp grupām nedrīkst būt zemāka par īstermiņa depozīta likmi. Pēc visu iepriekš minēto pasākumu veikšanas biznesu naudas plūsmas būs pilnībā atdalītas, kas ļaus redzēt tīro naudas plūsmu un katra līdzekļu atlikumu. Pamatojoties uz iegūto informāciju, var veikt visu FAC darbības analīzi un saprast, kurš bizness kompānijai pelna naudu, bet kurš tikai to tērē, un pieņemt lēmumu par tā vai cita virziena attīstību. Katra biznesa virziena naudas plūsmas pārskats izskatīsies šādi. Naudas pl½smas p rskats r j Transferta Kop I. Pamatdarbības (oper ciju) naudas pl½sma II. Ieguldīšanas darbības naudas pl½sma III. Finans šanas darbības naudas pl½sma IV. rvalstu val½tas kursa sv rstību rezult ts V. Naudas un t s ekvivalentu neto pieaugums vai samazin šan s VI. Naudas un t s ekvivalentu atlikums p rskata gada s kum VII Naudas un t s ekvivalentu atlikums p rskata gada beig s Ja pamatdarbības un ieguldīšanas darbībās ir vērojama naudas līdzekļu aizplūšana, tad konkrētā biznesa neatkarība samazinās. Tajā pat laikā lieli naudas atlikumi liecina par to, ka nauda netiek efektīvi izmantota un biznesi zaudē potenciālo investīciju ienākumu. Tāpēc kompānijas finanšu direktoram ir izdevīgi jāiegulda brīvie naudas līdzekļi: vai nu depozīta kontos, vai nu kompānijas iekšienē. Tā vietā, lai piesaistītu ārējos aizņemtos līdzekļus, var veiksmīgi ieguldīt uz laiku brīvos cita virziena naudas līdzekļus. Lai veiktu atsevišķu biznesa virzienu naudas plūsmas atdalīšanas procesu, ir nepieciešamas zināšanas un tam jāvelta zināmas pūles. Taču iztērētais laiks atmaksāsies veikto darbu rezultātā naudas plūsma kompānijā tiks sadalīta pa darbības virzieniem, tiks izveidota caurskatāma naudas plūsmas sistēma. Tas dos iespēju katru dienu izsekot un analizēt kompānijas naudas plūsmu, kā arī operatīvi pieņemt lēmumus. 20
Notikumi p c p rskata datuma In ra KOKA, praktiz joša gr matvede STANDARTI Latvijas gr matvedības standartu Nr. 3 Notikumi p c bilances datuma Latvijas Gr matvedības padome pieµ ma 2004. gada 8. decembrī. Ar šo standartu tiek noteikta k rtība, k d uzµ muma atspogu³o notikumus, kas k³uvuši zin mi laika posm starp p rskata gada beig m un datumu, ar kuru finanšu p rskats uzskat ms par apstiprin tu publiskošanai. Notikumi pēc pārskata datuma notiek periodā, kurš sākas tūlīt pēc pārskata datuma un ilgst līdz brīdim, kad uzņēmuma valde apstiprina finanšu pārskatu. Tie paši notikumi, kas notiek pēc tam, kad uzņēmuma valde ir apstiprinājusi pārskatus, jau attiecas uz nākamo taksācijas periodu. Var izdalīt divus notikumu veidus, kas var notikt pēc pārskata datuma: 1. Ir kļuvuši acīmredzami notikumi, kuri bija neskaidri pārskata datumā (vai vispār nebija zināmi) un kuriem ir jāizraisa finanšu pārskatu koriģēšana koriģējoši notikumi. 2. Ir kļuvuši acīmredzami notikumi, kuri nenoved pie finanšu pārskatu koriģēšanas, bet kurus ir jāatspoguļo piezīmēs nekoriģējošie notikumi. Bez tam pēc pārskata datuma bieži notiek sekojoši notikumi: 1. Pēc pārskata datuma tiek paziņotas dividendes. 2. Pēc pārskata datuma kļūst acīmredzams, ka uzņēmumu vairs nevar uzskatīt par tādu, kas veic nepārtrauktu darbību. Koriº joši notikumi p c bilances datuma Kad pēc bilances datuma rodas koriģējoši notikumi, lai informācija par uzņēmuma finanšu stāvokli būtu patiesa, grāmatvedim nāksies izdarīt izmaiņas finanšu pārskata rādītājos, veicot sekojošus iegrāmatojumus. Piemēram, 1. Uzņēmumam celtniecības firmai ir izvirzītas pretenzijas par darbu kvalitāti. Pasūtītājs, kas savus zaudējumus novērtēja 100 000 latu apmērā + visu trūkumu novēršana, ar doto prasību vērsās tiesā. Sastādot uzņēmuma gada pārskatu, grāmatvedis veido rezervi tiesas izdevumu segšanai 100 000 Ls. To atspoguļo ar iegrāmatojumu uz 31. decembri: D 8. Izdevumi sodiem, tiesas izmaksām K Rezerve tiesas izmaksu segšanai = 100 000 Ls Pēc tiesas iztiesāšanas 10. martā tiesa pasludina nolēmumu par labu prasītājam un uzliek par pienākumu celtniecības firmai atlīdzināt zaudējumus 50 000 latu apmērā + likvidēt 21
visus trūkumus. Te ir skaidri redzams, ka rodas koriģējošs notikums pēc pārskata datuma. Uzņēmuma grāmatvedim ir jāizdara koriģējošs iegrāmatojums (arī uz 31. decembri): D Rezerve tiesas izmaksu segšanai K 8. Izdevumi sodiem, tiesas izmaksas = 50 000 Ls 2. Uzņēmums nodarbojas ar makaronu ražošanu. Stāvoklī uz 31. decembri viena no makaronu līnijām atradās remontā. Līnijas, kas bija kalpojusi jau 10 gadus, bilances vērtība 2 000 latu. 15. janvārī no remontorganizācijas pienāca informācija, ka līnijas atjaunošana izmaksās 18 000 latus. Tā kā jaunas līnijas cena ir 30 000 latu, tad uzņēmuma vadība pieņēma lēmumu nopirkt jaunu līniju un veco nodot metāllūžņos. Līniju metāllūžņos var nodot par 500 latiem. Rīkojums norakstīt līniju grāmatvedībā nonāca (un vadība to parakstīja) 15. februārī. Neskatoties uz uzņēmuma vadītāja akcepta datumu, grāmatvedim attiecīgi iegrāmatojumi ir jāizdara nevis uz 15. februāri, bet 31. decembri un jānoraksta makaronu līnija. D Izdevumi nolietojumam K Nolietojums 1500 Ls 3. Uzņēmumam ir klients uzņēmums XXX, kurš stāvoklī uz 31. decembri ir parādā 12 000 latu. Savstarpējo norēķinu salīdzināšana ar klientu XXX tika veikta janvārī, tā kā bija saņemts paraksts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu, tad uzņēmuma grāmatvedis neuzskatīja šo klientu par šaubīgu. Taču viens no uzņēmuma XXX kreditoriem iesniedz tiesā prasību atzīt doto uzņēmumu par mak- 22 sātnespējīgu. Informācija par to tika nodrukāta 15. aprīļa LV, kad gada pārskats jau bija sagatavots, bet to vēl nebija apstiprinājusi uzņēmuma vadība. Tā kā pastāvēja risks, ka gadījumā, ja uzņēmums XXX tiktu atzīts par maksātnespējīgu, uzņēmums-kreditors nesaņemtu neko, tad grāmatvedim jāizdara koriģējošs iegrāmatojums par rezervju izveidošanu šaubīgu parādu segšanai: D Izdevumi šaubīgiem parādiem K Rezerve šaubīgu parādu segšanai 12 000 Ls Pārceļam doto debitoru šaubīgu debitoru grupā: D Šaubīgi debitori K Debitori 12 000 Ls 4. Uzņēmums, kas ražo audumus un vilnu, veicot inventarizāciju stāvoklī uz 31. decembri, novērtēja savus novecojušos, no modes izgājušos, nerealizētos audumu krājumus 10 000 latu vērtībā. Šo audumu pašizmaksa, par kuru tie iepriekš bija novērtēti bilancē, - 50 000 latu. Veicot iegrāmatojumus par inventarizācijas rezultātiem, uzņēmuma grāmatvedis pārvērtēja šos krājumus pēc minimālās pārdošanas cenas pēc inventarizācijas komisijas novērtēšanas cenas, izdarot iegrāmatojumu uz 31. decembri: D Rezerves krājumu vērtības zudums K Krājumi audumi un vilna 40 000 Ls Tā kā mēs uzskatām, ka šajā gadījumā uzņēmums regulāri veic nenopirkto audumu nocenošanu, tad rezerves krājumu vērtības zudumam tiek veidotas regulāri. Tas ir, iegrāmatojumi
STANDARTI D Izdevumi krājumu vērtības zudums K Rezerves krājumu pārvērtēšana (krājumu vērtības zudums) bija izdarīti jau līdz tam. Pēc tam 15. februārī audumu veikals, kas specializējas uz izpārdošanām, nopirka visus audumus vairumā par 15 000 latiem. Tajā gadījumā, ja gada pārskats vēl nav apstiprināts, uzņēmuma grāmatvedim ir tiesības izdarīt koriģējošus iegrāmatojumus un palielināt krājumu bilances vērtību par 5000 latiem: D Krājumi audumi un vilna K Rezerves krājumu vērtības zudums 5 000 Ls Nekoriº joši notikumi p c p rskata datuma Nekoriģējoši notikumi pēc pārskata datuma ir jāatklāj piezīmēs, taču par tiem nav jāizdara grozījumi finanšu pārskatā. Nekoriģējoši notikumi var būt sekojoši: 2 uzņēmējdarbības apvienošana vai meitas uzņēmuma atsavināšana, kas ir notikusi pēc bilances datuma; 2 paziņojums par nodomu pārtraukt uzņēmuma struktūrvienības darbību, aktīvu, kas saistīti ar darbības pārtraukšanu, atsavināšana vai saistību izpilde sakarā ar darbības pārtraukšanu, vai saistības uzliekošu līgumu slēgšana par aktīvu pārdošanu vai saistību izpildi; 2 būtisku aktīvu iegāde vai atsavināšana vai to piespiedu atsavināšana, ko veic valsts; 2 svarīgas ražošanas iekārtas iznīcināšana ugunsgrēka, kas noticis pēc bilances datuma, rezultātā; 2 paziņojums par vērienīgu restrukturizāciju vai tās sākums; 2 būtiskas aktīvu cenas vai ārvalstu valūtas maiņas kursa izmaiņas pēc bilances datuma; 2 nodokļu likmju vai nodokļu normatīvo aktu grozījumi, kas stājušies spēkā vai ir izsludināti pēc bilances datuma un kuriem ir būtiska ietekme uz aktīviem, nodokļu saistībām un atlikto nodokli pārskata periodā; 2 svarīgas saistības vai iespējamo saistību pieņemšana, piemēram, izsniedzot lielus galvojums; 2 svarīgs tiesas process, kas ir sācies tikai notikumu dēļ, kas ir iestājušies pēc bilances datuma. Piemēram, uzņēmums gada vidū ieguldīja brīvos līdzekļus Krievijas akciju, kuras nodrošināja augstu ienesīgumu, fondā. Stāvoklī uz 31. decembri investīciju tirgus vērtība, saskaņā ar kuru dotās akcijas bija parādītas bilancē, bija 100 000 latu. Taču februārī fondu tirgū iestājās krīze, fonda daļas vērtība nokrita par 40%. Dotajā gadījumā finanšu pārskata rādītāji nav jāmaina, bet pielikumā ir jāatzīmē investīciju vērtības samazināšanās, kas notika periodā pēc pārskata datuma, un ir jānorāda attiecīgās summas. Dividendes Parasti uzņēmums paziņo par dividendēm pēc uzņēmuma gada pārskata apstiprināšanas, jo tieši pēc uzņēmuma gada pārskata apstiprināšanas da- 23
lībnieki pieņem lēmumu par peļņas izlietošanu. Tāpēc jebkura peļņas un dividenžu sadale uz pārskata datumu netiek atspoguļota kā saistības un netiek uzskatīta par notikumu pēc bilances datuma. Tomēr informāciju par tādu peļņas izlietošanu atklāj gada pārskata vadības ziņojumā. Darbības turpin šanas pieµ mums Kārtējās darbības rezultātu un finanšu stāvokļa pasliktināšanās pēc pārskata datuma var liecināt par to, ka ir jāizskata jautājums par darbības turpināšanas pieņēmumu. Ja pēc pārskata datuma vadība sniedz paziņojumu par nodomu likvidēt uzņēmumu vai izbeigt saimniecisko darbību, vai par to, ka tai nav citas reālas alternatīvas šādām darbībām, tad uzņēmuma gada pārskatu nedrīkst sastādīt, pamatojoties uz darbības turpināšanas pieņēmumu. Ja darbības turpināšanas pieņēmums vairs nav piemērojams, tad saskaņā ar šo standartu nav jāveic rādītāju koriģēšana, bet principiāli jāmaina uzskaites kārtība uzņēmuma mantu, prasījumus un saistības grāmatvedībā novērtē un atspoguļo finanšu pārskatā, ņemot vērā apstākli, ka uzņēmuma darbība tiek izbeigta. Inform cijas atkl šana Finanšu pārskata apstiprināšanas datums. Uzņēmumam finanšu pārskatā ir jānorāda informācija par gada pārskata apstiprināšanas datumu, kā arī par visām amatpersonām, kas apstiprina pārskatu publiskošanai. Finanšu pārskata lietotājiem ir svarīgi zināt, kad finanšu pārskats tika apstiprināts publiskošanai, jo tas neatspoguļo notikumus pēc šā datuma. Koriģējošiem notikumiem apstākļu, kas pastāvēja bilances datumā, atklāšana. Ja uzņēmums pēc bilances datuma saņem informāciju par apstākļiem, kas pastāvēja bilances datumā (koriģējošs notikums), tad tam ir jāatklāj precizētā informācija par šiem apstākļiem, ņemot vērā saņemtās ziņas. Lai atspoguļotu pēc bilances datuma saņemto informāciju, uzņēmums precizē finanšu pārskatā atklāto informāciju pat tad, ja šīs no jauna iegūtās ziņas neietekmē uzņēmuma finanšu pārskatā atzītās summas. Viens no piemēriem, kad precizē atklāto informāciju, ir, kad pēc pārskata datuma kļūst pieejami pierādījumi par iespējamām saistībām, kas pastāvēja pārskata datumā. Nekoriģējošiem notikumiem uzņēmumam ir jāatsedz sekojoša informācija par katru būtiski nekoriģējošu notikumu pēc pārskata datuma: 2 notikuma veids; 2 tā finansiālo seku aplēse vai paziņojums, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt. 24
NO EKONOMIKAS V STURES Piramīdas tipa af ras Idejas, k īs laik nopelnīt daudz naudas, pie tam bez jel k das piep½les, autors nav zin ms. Ta u pati ideja visos laikos ir bijusi ³oti vilinoša. T p c finanšu piramīdas, kas sola milzīgas dividendes no nelieliem ieguldījumiem, ir bijušas popul ras k pag tn, t tagad. Visas līdzīg s sh mas no Dienvidu j½ras komp nijas līdz Bernarda Medofa investīciju komp nijai str d ja saskaµ ar vienu un to pašu principu, kad plašs piramīdas klientu loks nodod naudu nelielas grupas rok s, kas piramīdu ir izveidojuši. Prasme laicīgi noiet mal Pirmās finanšu piramīdas kļuva pazīstamas 18. gadsimta sākumā, pie kam tās tika veidotas nevis ar krāpnieciskiem mērķiem, bet valsts labā. Britu dienvidu jūras kompānija izveidojās 1711. gadā. To nodibināja vadošās partijas līderis torijs Roberts Hārlijs, kas vēsturē iegājis kā Oksfordas grāfs. Viņš ir dzimis 1661. gadā liela zemes īpašnieka un ietekmīga politiķa sera Edvarda Hārlija ģimenē. Vecāku bagātība palīdzēja Robertam iegūt labu izglītību. 1689.gadā Robertu ievēlēja parlamenta apakšpalātā, kur viņš no sākuma pieslējās vigiem, kā to noteica ģimenes tradīcija, bet pēc tam pārgāja toriju pusē, izrādot neapmierinātību ar karaļa Vilhelma III ārpolitiku, kuras ieviešanā aktīvi piedalījās Hārliju ģimene. Pēc dažiem gadiem Robertam izdevās iekļūt parlamenta vadībā. Pateicoties spožajam intelektam un izveicībai, Hārlijs 1710. gadā ieguva kontroli pār visām valsts finansēm, ieņemot valsts kases kanclera amatu. Bet nākamā gada maijā viņam piešķīra Oksfordas grāfa titulu, ieceļot vienā no augstākajiem valsts amatiem, par lordu mantzini, kā tolaik sauca premjerministru. Tolaik Angliju sāka interesēt Dienvid- amerika ar tās milzīgajām bagātībām. Hārlija veidotajai Dienvidu jūras kompānijai bija jākļūst par britu ietekmes izplatītāju kontinentā, kur saimniekoja Spānija. Vismaz tā viss izskatījās no malas. Patiesībā Hārlijs, kas pārvaldīja valsts kasi, centās izveidot instrumentu, lai ātri varētu samaksāt Anglijas valsts parādu, kas tolaik sasniedza kolosālu summu, 30 miljonus, un turpināja pieaugt. Saskaņā ar likumu banku izveidot viņš nevarēja, tāpēc nācās izdomāt tirdzniecības uzņēmumu. Nevar teikt, ka tas nepildīja nekādas tirdzniecības funkcijas. Dienvidu jūras kompānija 25