ISB 9984 676 45 5 KOSTATĪS BEŅKOVSKIS RAMUE RIMGAILAITE JAUO ES VALSTU EKSPORTA KVALITĀTE U DAUDZVEIDĪBA: ĻOTI DETALIZĒTU DATU SIEGTĀ IFORMĀCIJA PĒTĪJUMS 2 / 2010 Pārublcējo oblgāa avoa norāde. Lavja Banka 2010
SATURS Koavlkum 2 Ievad 3 1. Teorēka model 5 1.1. Mājamnecību derīguma makmzācja roblēma 5 1.2. Relaīvā kvalāe venādojum 6 1.3. Imora eraījuma un edāvājuma venādojum 6 2. Emīrkā alēe 8 2.1. Daubāze rakurojum 8 2.2. Relaīvā daudzvedība azveoāj 9 2.3. Azveojamība elaība emīrka novērējum 11 2.4. Relaīvā kvalāe un relaīvo cenu agregācja 14 3. Rezulā 16 3.1. JV ekora relaīvā kvalāe līmeņ 16 3.2. JV ekora relaīvā kvalāe ārmaņa 17 Secnājum 19 Pelkum 20 Leraūra 27 SAĪSIĀJUMI ASV Amerka Savenoā Val CES konana azveojamība elaība (conan elacy of ubuon) CIF rece vērība evero ranora un adrošnāšana zmaka līdz morēājval robeža (co nurance and fregh a he morer' border) ES Eroa Savenība HS reču araka un kodu harmonzēā ēma (Harmoned Commody Decron and Codng Syem) HS2 dvcaru kodu HS reču kaegorja IKP ekšzeme koroduk JV jaunā ES val (Bulgārja Čehja Reublka Igaunja Lavja Leuva Polja Rumānja Slovākja Slovēnja un Ungārja) VS eakarīgo Valu Savenība SIC andara rūnecība nozaru klafkācja (Sandard Indural Clafcaon) 1
KOPSAVILKUMS Sakaņā ar rdznecība eorjām ekorēo reču vdēja ajom nav venīga ekora darbību rakurojoša rādīāj lela nozīme r arī ekora daudzvedība un kvalāe. Šā ēījuma mērķ r novērē Bulgārja Čehja Reublka Igaunja Lavja Leuva Polja Rumānja Slovākja Slovēnja un Ungārja (JV) ekora daudzvedību un kvalā 1999. 2009. gadā. ovērējum vek zmanojo R. K. Fēnra (R. C. Feenra) meodoloģju (7) ko ālāk aīīja D. Humel (D. Hummel) un P. Dž. Klenov (P. J. Klenow) (13) kā arī K. Broda (C. Broda) un D. E. Venen (D. E. Wenen) (4). La gan ekora kvalāe rakurojumā varīga loma r arī venība vērībām arēķno ņem vērā rgu daļa lelum un uzņēmumu monooleekme līmen kādā noekā rgū. Turklā ēījum aldna jau veko ēījumu ar ašķrīgu daudzvedība novērējumu eņemo ka ekorēo zīmolu ka akļau Puaona adalījumam (Poon drbuon). Arēķn lecna ka alīdznājumā ar Vācja ekoru JV ekora kvalāe 2009. gadā bja zemāka un ā relaīvā kvalāe aradā 0.30 0.55 daazonā. Va JV būk alelnājuša uz ES rgu ekorēo zīmolu vdējo kau urklā 10 gado ām vām zdevā uzlabo avu ekora reču vdējo kvalā. Vbedzo relaīvā kvalāe r daudz ablāk rādīāj nekā relaīvā cena lecno ka zvēlēa relaīvā kvalāe mēr r labāk nekā radconāla azājēj ekora relaīvā cena jo ajā nav evera ražošana relaīvā zmaka be a aoguļo rukurālo fakoru. Alēgvārd: jaunā ES val ekor kvalāe daudzvedība JEL klafkācja: C43 F12 F14 O52 Pēījumā zeke ecnājum aoguļo auoru Lavja Banka Moneārā olka ārvalde darbneku vedokl un auor uzņema abldību ar eējamām eļauajām nereczāēm. Auor zaka aecību Vkoram Ajevkm un Uldm Rukaem (Lavja Banka) ar komenārem un eekumem. 2
IEVADS Trdznecība eorjā alūko dažād ekora ajoma alelnāšana ved. Sakaņā ar P. S. Armngona (P. S. Armngon) eorju vedoajo modeļo (2) ar nozīmīgu uzkaī nenāe lekn jeb aevšķa rece ekora ajom. Še modeļ rāda ka kara val karā reču kaegorjā ražo vena veda rec ādējād nav daudzvedība ārmaņu un kvalāe ašķrību. Lkumakarīg ka venīga ved kā šādā eorēkā modelī alašnā ekoru r alelnā kara rece ekora vdējo ajomu nemano ekorējamo reču klāu va o kvalā. Savukār monoolkā konkurence modeļo emēram P. R. Krugmena (P. R. Krugman) zrādāajā modelī (14; 15; 16) eņem ka val ražo endogēnu reču kau noekā ajomā uzvero ekenāe jeb reču dažādība nozīm ādējād rado eēju alelnā ekoru edāvājo lelāku ekora reču klāu. Tomēr šajo reču daudzvedība modeļo anāka ka ekora horzonālā dferencācja. Šādu modeļu nelnību komenē verkālā dferencācja modeļ emēram H. Flama (H. Flam) un E. Helmana (E. Helman) modeļ (10) ka balā uz reču verkālo dferencācju jeb dferencācju abloš rece kvalāe kura rezulāā eējama ekora alelnāšana mano ne ka nenāe va ekenāe līmen be arī ekorējo augāka kvalāe rece. La gan araukā rdznecība horzonālā un verkālā dferencācja modeļ zrādā jau en o emīrka leojum nav bj k laš jo daudzvedība un kvalāe nozīme zēe neecešam dealzē rdznecība da un arēķn. Pēījumā mēģnā lkvdē šo rūkumu un novērē JV (Bulgārja Čehja Reublka Igaunja Lavja Leuva Polja Rumānja Slovākja Slovēnja un Ungārja) ekora daudzvedību un kvalā 1999. 2009. gadā. Kvalā var rakuro kā jebkuru rece maerālu va nemaerālu arbūu ka aaugna vu aērēāju rece novērējumu (12). Tādējād rece kvalāe ever gan rece fzko arbūu (emēram lelumu eējamo funkcju kou un derīgumu) gan nemaerālo arbūu (emēram rece ārējo vedolu un zīmolu). Daudzvedība defnīcja verju ablība emīrkajo ēījumo r mazāka. Teorēkā nozīmē daudzvedību ara defnē kā uzņēmuma zvedou zīmolu uzņēmuma koējo rodukcja zlad val rodukcja zlad va val aevšķa nozare rodukcja zlad (4). Aba rmā defnīcja varāk abl P. R. Krugmena monoolkā konkurence modeļa defnīcjām la gan roda dau eejamība roblēma avukār aba ārējā defnīcja P. S. Armngona amaojumam un ajā gnorēa lelākā daudzvedība daļa. Šajā ēījumā daudzvedība defnēa kā uzņēmuma radī zīmol. enovērojamā ekora kvalāe novērēšanā lgu laku ka zmanoa novērojamā ekora cena va venību vērība (vērība dalījum ar daudzumu). La gan šāda azveoāja acīmredzama rekšrocība r arēķnu venkāršība venmēr arīdēa šā mēra arezība jo ekora cena var manīe ne ka kvalāe be emēram arī ašķrīgu ražošana zmaku dēļ. Pēdējā lakā kvalāe un daudzvedība jomā vek varāk emīrk ēījum kurem r ēcīga mkroekonomkā bāze. Vrm jāmn nozīmīga R. K. Fēnra ēījum (7) kurā alūkoa daudzvedība ārmaņu eekme uz mora cenām ASV. Šo meodoloģju ālāk aīīja K. Broda un D. E. Venen (4) kā arī R. K. Fēnra un H. L. Kī (H. L. Kee) (8; 9) be D. Humel un P. Dž. Klenov (13) evērā kvalāe. Jaunāko nozīmīgāko ēījumu šajā jomā vekuš H. K. Hallak (J. C. Hallak) un 3
P. K. Šo (P. K. Scho) (12) kur zmano ekora cenu dekomozīcju kvalāe un abloš kvalāe korģēu cenu komoneno kā arī B. A. Blondžen (B. A. Blongen) un A. Soderberj (A. Soderbery) (3) kur lašāka daudzvedība devuma novērēšanā zmano dealzēu ASV auomobļu rgu dau kou. Pēījumā novērēa JV ekora kvalāe un daudzvedība amaojoe uz R. K. Fēnra meodoloģju (7) kuru ālāk aīīja D. Humel un P. Dž. Klenov (13) kā arī K. Broda un D. E. Venen (4). La gan ekora kvalāe noekšanā varīga loma jorojām r venība vērībām arēķno ņem vērā rgu daļa lelum un uzņēmumu monooleekme līmen kādā noekā rgū. Turklā ēījum aldna eošo leraūru ar ašķrīgu daudzvedība novērējumu eņemo ka ekorēo zīmolu ka akļau Puaona adalījumam. Emīrkajā analīzē zmano Euroa Comex daubāzē eejame rdznecība da. Tā kā bja neecešam nomnālo rdznecība lūmu cenu un ajomu dalījum analīze veka aoņcaru koda HS klafkācja līmenī ka ekļauj varāk nekā 17 000 reču kaegorju. La gan ēījuma objek r JV ekor analīzē zmanoa ES mora aka kura rakuro JV ekoru uz ES. Ta lab aoguļo ekora darbību jo ES r galvena JV rdznecība arner. Pēījuma 1. nodaļā alūko meodoloģja eorēka amaojum nedzo ekau mājamnecību derīguma makmzācja roblēmā un mora eraījuma un edāvājuma venādojumā. 2. nodaļā analzēa daubāze kadro ved kā egū relaīvā daudzvedība azveoāj un azveojamība elaība novērējum. 3. nodaļā nega JV ekora relaīvā kvalāe un cena un abloš kvalāe korģēa cena analīze. olēgumā ever ecnājum. 4
1. TEORĒTISKAIS MODELIS Šajā nodaļā zmanojo venkāršu eorēku model analzēa reču kvalāe un daudzvedība nozīme. Paērēāju derīgum šajā modelī r akarīg ne ka no aērņa fzkā ajoma be arī no reču daudzvedība un kvalāe. Pēījuma model balā uz R. K. Fēnra (7) D. Humela un P. Dž. Klenova (13) kā arī K. Broda un D. E. Venena (4) edāvāo model. 1.1. Mājamnecību derīguma makmzācja roblēma La noeku kā aērēāj vērē daudzvedību ara zmano Dka Šglca meod (Dx Sglz framework) kur derīgumu zaka ar CES funkcju ar venu azveojamība elaību. Tomēr K. Broda un D. E. Venen (4) norādīja ka a rada varāka roblēma jo neašaubām ašķrīgu reču azveojamība elaība nav venāda un venīgā elaība nozīm r grū nerreē. La dažādām reču kaegorjām emērou dažādu azveojamība elaību zmanoa K. Broda un D. E. Venena (4) eeja un rerezenaīvā aģena zvēle zeka ar dvu līmeņu derīguma funkcju. Paērēāj ērk rece no valīm J 1 karā novērojamo reču kaegorjā I. Karā laka omā aērēāj makmzē derīgumu U ko zaka šād: 1 I 1 U 1 M [1] 2 1 kur M r aldu derīgum (ub-uly) ko egū no mora rece aērņa un azīmē mora reču azveojamība elaību. Pēc am akaņā ar D. Humela un P. Dž. Klenova (13) model noaka ka aevšķa rece aldu derīgum akarīg ne ka no rece daudzuma be arī no ā daudzvedība un kvalāe. Turklā šā ēījuma modelī dažādu reču azveojamība elaība r ašķrīga: M J j1 Q j j x 1 j 1 1 kur x j r no val j evea rece vena zīmola vdēja ajom Q j r vena zīmola vdējā kvalāe ( Q j 0 ) j r daudzvedība jeb no val j eveā rece dažādo zīmolu ka un r rece daudzvedība azveojamība elaība. Makmzācja roblēma r budžea erobežojum: I J 1 j1 j j x j Y kur r no val j eveā rece vdējā cena un Y azīmē aērēāja enākumu. j [2] [3] 1 Šā eorēkā modeļa derīguma funkcja ekļauj arī ekšzeme reču aērņu ādējād valu J koā r arī ekšzeme auamnecība. 2 La venkāršou 1.1. un 1.2. adaļā neek leo manīgo laka aakšrak. 5
1.2. Relaīvā kvalāe venādojum [1] [2] un [3] venādojumu ēma rmā kāra noacījum r šād: U 1 M 1 1 Q j x 1 j j [4] kur r Lagranža reznāāj. [4] venādojumu var ārvēr logarmkā aecībā (log-rao) la relaīvo kvalā egūu daudzvedība relaīvo cenu ajomu un azveojamība elaība zekmē: Qj j 1 xj ln ln ln [5] Qk k xk kur k azīmē ealonval. Jāņem vērā ka relaīvā kvalāe r akarīga ka no daudzvedība azveojamība elaība. Imorēo reču azveojamība elaība [5] venādojumā neek evera. [5] venādojum rāda ka relaīvā cena lelā mērā lecna ar relaīvo kvalā. Ja no val morēa rece cena r augāka nekā no val k evea āda aša rece cena a lecna ar rmā rece labāku kvalā. Tomēr relaīvā cena nav venīga relaīvā kvalāe rādīāj. Ja azveojamība elaība nav lela vena zīmola aērņa relaīva ajom arī r varīg fakor. Ja ašķrīg zīmol nav lnībā avarēj azveojam lelāk vena zīmola reču aērņš kadr lecna ar augāku kvalā. Savukār gandrīz lnīga konkurence aākļo kad dažādu zīmolu rece lelākoe r avarēj azveojama labāka kvalāe r augāka cena venīga aanojum un relaīvā cena eš abl relaīvaja kvalāe. [5] venādojumu var ārvedo evenojo un aņemo relaīvo daudzvedību: Qj j 1 j xj 1 j ln ln ln ln [6]. Qk k k xk k Relaīvā kvalāe venādojum ek ārvedo [6] venādojumā āēc ka kāda zīmola aērņa ajom nav novērojam manīga be x j j r no val j morēa rece koēja ajom un a egūam no rdznecība aka daem. Relaīvo kvalā var avanā no relaīvajām cenām (egū no venība vērību rdznecība aka daem) relaīvā mora ajoma (egū no ajoma rdznecība aka daem) relaīvā daudzvedība un reču daudzvedība azveojamība elaība. Dv ēdēje manīge nav eš novērojam. Pagadām eņem o ka eejam da ar relaīvo daudzvedību un uzdevum r arēķnā azveojamība elaību. 1.3. Imora eraījuma un edāvājuma venādojum La arēķnāu azveojamība elaību neecešam zvedo mora eraījuma un edāvājuma venādojumu. Peraījuma venādojumu ārvedo zmanojo rgu daļu j ka azīmē val j daļu rece mora koajomā. oako mnmālo zmaku funkcju un ārvedojo egū eraījuma venādojumu (ehnko arēķnu k. 1. elkumā): 6
ln j 1ln P 1ln j ln j Qj j ln J [7] x j1 j x j j j j j 1 J 1 1 P j Qj j j1 kur P r mnmālā zmaka vena akalojumu venība egūšana no rece mora. Tā kā P nav akarīg no val j o var uzkaī ar nejaušība efeku (random effec). [7] venādojum noaka ka val j rgu daļa noeka rece mora koajomā r negaīva akarība ar relaīvo mora cenu ka defnēa kā mora no val j cena aecība re vdējo rece cenu. Jo lelāka azveojamība elaība akāe jo ēcīgāk rgu daļa reaģē uz relaīvā cena ārmaņām. Turklā rgu daļa r ozīva akarība ar rece daudzvedību un kvalā. Peņemo ka kvalāe logarm r gadījuma klejošana roce: ln Q j lnqj 1 ej [8] kur e j r ohak roce ka normāl un neakarīg adalī egū šādu rmā kāra dference eraījuma venādojumu: 1 j j ln [9] j ln j ln 1 ln P j e j kur r šā venādojuma kļūda. j Baloe uz R. K. Fēnra ēījumu (7) mora no val j edāvājuma līkne rmā kāra dferencē defnēa šād: ln j ln xj j 0 [10] kur r rece nverā edāvājuma elaība eņemo ka ā vām ražoājvalīm r venāda be j r gadījuma kļūda eņemo ka ā r neakarīga no j. Šāda [9] un [10] venādojumu (aecīg eraījuma un edāvājuma) ēma k zmanoa ālāk ēījumā la novērēu reču daudzvedība azveojamība elaību. 7
2. EMPĪRISKĀS APLĒSES 2.1. Daubāze rakurojum Emīrkajā analīzē zmano rdznecība da ka eejam Euroa Comex daubāzē. Tā kā neecešam nomnālo rdznecība lūmu cenu un ajomu dalījum analīze veka ļo dealzēā aoņcaru kodu HS klafkācja līmenī ka ekļauj varāk nekā 17 000 reču kaegorju. La gan zēe objek r ekor no JV zmano ES mora no JV ake da. Prmkār eorēka model vedo no mora nev ekora ue. Orkār la novērēu azveojamība elaība neecešam da ar ES morēajām recēm no lela valu koa gan no ES gan no āru ES eošajām valīm. Tāēc analzē ka JV ekor uz ES ka omēr lab aoguļo ekora darbību jo ES r galvenā JV rdznecība arnere. 3 Alūkoajā koā ekļau gada da ar ES moru no 50 dažādām valīm 1999. 2009. gadā. 4 Valu arakā r 27 ES val varāka VS val (Krevja Ukrana Balkrevja un Kazahāna) un ca nozīmīga ES rdznecība arnerval (ASV Jaāna Kanāda Aurālja Ķīna Indja un Brazīlja). Alūkoajā erodā ES morēja 14 520 kaegorju rece. Venība vērību ndek leo la zeku cena (euro ar kg) 5 un rdznecība ajom (galvenokār kg) la zeku daudzumu. Ta nozīmē ka eejam da ka ar kara val noeka rece daudzvedība koummu. Dau koā ka veka dva korekcja. Daudzo gadījumo eejam da ka ar vērību va ajomu be ne ar abem fakorem āēc venība vērība ndeku arēķnāšana nebja eējama. Še nelnīge novērojum ka gnorē un zlēg no daubāze. Orā korekcja aīa ar reču kaegorju rukurālajām ārmaņām. La gan ēījumā zmanoa vdealzēākā eejamā klafkācja omēr eējam ka emēram ābol un aelīn (lnīg ašķrīga lea) dažrez alīdznā vena kaegorja evaro. Lelā cenu līmeņu ašķrība r vena no norādēm ka lecna ar o. Tāēc no daubāze ka zlēg v novērojum ar ļo ašķrīgem (oulyng) venība vērība ndekem. 6 3 JV ekora uz ES koajoma daļa 2009. gadā bja eekam lela 64 86% daazonā (Bulgārja 64.3% Čehja Reublka 84.6% Igaunja 69.5% Ungārja 78.8% Lavja 67.6% Leuva 64.3% Polja 79.3% Rumānja 74.3% Slovākja 85.8% un Slovēnja 68.9%). 4 Teorēkajā modelī eņem ka aērēāj makmzē avu derīgumu ņemo vērā gan ārvalu gan ekšzeme rodukcja zlad. Tomēr emīrkajā analīzē nācā akare ar noenem dau erobežojumem jo ekšzeme aērņa da nav k dealzē un nav klafcē kā arauko rdznecība lūmu da. Tādējād ēījumam nebja eejam da ar ekšzeme aērņu aevšķā ES valī emēram ES morā no Vācja nav dau ar Vācja ekšzeme reču aērņu be ES morā no Iālja dau ar Iālja ekšzeme reču aērņu. Pēījuma auor aznā ka šī dau roblēma rada emīrko arēķnu novrze no eorēkā modeļa un var eekmē galarezulāu. Šī roblēma rnājum varēu bū nākamo ēījumu rekšme. 5 Imora vērība daubāzē zeka CIF cenā. 6 Š novērojum uzkaām ar ļo ašķrīgu vērību ja venība vērība ndeka un kaegorja vdējā venība vērība arība r lelāka ar rm andarkļūdām. 8
2.2. Relaīvā daudzvedība azveoāj Pēījuma vekšana bja eejam da ka rakuro no aecīgā val evea noeka rece cena un koajomu omēr jorojām rūk rādīāju ar vena rece daudzvedību va dažādo zīmolu kau. La gan šādu nformācju var ara ar dažām reču koām ar o neeek la veku emāku analīz. Jau mnē ka dažādo emīrko ēījumo daudzvedība defnīcja būk ašķra. R. K. Fēnra (7) defnēja ASV mora daudzvedību kā aoņcaru kodu SIC rec ka ražoa noekā valī azīo ka ādējād va vena noeka rece daudzvedība karā valī ek ummēa rado varāku kļūdu avou. R. K. Fēnra un H. L. Kī (8; 9) defnēja kāda val ekora uz ASV daudzvedību kā šī val ekorēo reču daļu ASV mora koajomā. Ta vek zmanojo ASV mora demcaru kodu HS klafkācju. K. Broda un D. E. Venen (4) zvēlējā leo ādu ašu daudzvedība defnīcju omēr norādīja ka aļaušanā uz P. R. Krugmena eorju varēu ronā azī ādu daudzvedība defnīcju ka balīa uz uzņēmumu līmeņa ekoru. D. Humel un P. Dž. Klenov (13) norādīja ka nav eējam adalī kvalā un daudzvedību vena kaegorja evaro ja ven nav dealzēu dau ar kara rece daudzvedība recīzu kau no ca avoa. Venīgo šā ēījuma auorem znāmo emīrko ēījumu kurā zmano šād da vekuš B. A. Blondžen un A. Soderberj (3). Vņ zmanojuš dau kou ar daudzvedību ASV auomobļu rgū un ecnājuš ka HS kod bež ekļauj ašķrīga rece venā reču klafkācjā amazno azveojamība elaību. enovērojamā daudzvedība roblēmu var arī rnā o ao ar varākem novērojamem makroekonomkajem manīgajem. A. Den (A. Denn) un B. Šeferd (B. Sheherd) (5) mēģnāja kadro ekora uz ES dverfkācju jeb daudzvedību ar ašķrīgem manīgajem un aklāja ka a r ozīva un ak nozīmīga akarība ar nomnālo IKP be aāluma no ekorēājval rgu daļa egūšana zmaku un zcelme val ekora zmaku eekme uz daudzvedību r negaīva un ak nozīmīga. Daudzvedība defnēa kā aoņcaru koda reču līnju ka kādā no dvcaru koda ekorem kurā valj r rk ozīv ekor uz ES ādējād a nearna jau defnēo roblēmu. A. Dena un B. Šeferda meodoloģja r nereana zmanojama īašība dažādošana mēr r dkrē un eņem ka a akļau Puaona adalījumam. Alūko aoņcaru kodu reču ka dvcaru kodu ekorā kurā valj r lnīg ozīv ekor uz ES. Šādu reču kaa aecība re dvcaru koda ekora vu koējo reču kau jau var bū šā ekora ekorēo reču vdējā daudzvedība rādīāj. Tādējād neeš ek eņem ka val va nu vār neekorē rece va ekorē kara rece venu zīmolu. Tomēr a ka kāda noeka rece ekor r ozīv nozīmē ka zīmolu ka r veel kal ka nav novērojam. Rezulāā ekora daudzvedība bū novērēa ar zemu. Šo roblēmu var arnā eņemo ka karā dvcaru koda ekorā zīmolu ka akļau Puaona adalījumam. Puaona adalījuma varbūība maa funkcju azīmējo ar f var agalvo ka no rdznecība daem var egū ka f 0 novērojumu ka r neekorējamu reču aecība re koējo reču kau dvcaru koda ekorā. Šād eņēmum ļauj ecnā ka: 0 ln f [11] 9
kur r dvcaru koda ekora rece vdēja ekorēo zīmolu ka. Tāēc ek eņem ka: 0 f Ij 0 j [12] f I 1 j 1 f 0 kur I j r bnāra manīga ka venād ar 1 ja val j ekorē ekora rec be co aākļo r venād ar 0 (īkāk k. 2. elkumu). 1. aēlā arādī vdējā relaīvā daudzvedība novērējum 2009. gadā zmanojo [11] venādojumu un Vācju kā ealonval. Mazāka zīmolu ka (45 50% no Vācja zīmolu kaa) no vām JV r Slovēnja Bulgārja Rumānja un Balja valīm. Slovākja un Ungārja reču daudzvedība novērējum r auven 65% no Vācja reču daudzvedība be vaugākā JV ekora reču daudzvedība (auven 75%) r Polja un Čehja Reublka. Turklā arī relaīvā daudzvedība dažādā reču kaegorjā r amērā heerogēna (k. 3. elkumu). 1. aēl Vdējā relaīvā koējā ekora uz ES daudzvedība 2009. gadā (alīdznājumā ar Vācju) Avo: auoru arēķn. Runājo ar cām ekorēājvalīm augākā arēķnāā daudzvedība r Vācja la gan dezgan līdzīg ekorēo reču zīmolu ka (90 95%) r arī cām lelajām ES valīm emēram Francja īderlande Iālja Lelbrānja un Sānja. La gan ASV un Ķīna auamnecība r lelāka nekā Vācja auamnecība relaīvā daudzvedība vērējum r amērā zem (70 75%) ES rgu daudz lelākā aāluma dēļ. Līdzīg kadrojum varēu bū ar Jaāna un Brazīlja reču zemo daudzvedība līmen (aecīg 55% un 40%) be eējam ka Krevja dezgan zemo ekora reču daudzvedību (40%) noaka arī nelabvēlīgā darījumu vde. La gan egūa valu arndojum koumā r cam nelelu valu (Slovēnja Bulgārja Balja valu u.c.) relaīvā daudzvedība abolūā vērība šķe ārāk auga. Prmkār a varēu bū aī ar o ka eņēmum ka reču dažādība akļaua Puaona adalījumam nav amao. Orkār la gan zmanoa dealzēākā eejamā klafkācja omēr eējam ka aevšķu reču ka araukajā 10
rdznecībā r daudz lelāk āēc aoņcaru kodu HS klafkācja nedz ārāk augu relaīvā daudzvedība novērējumu. 2. aēlā aoguļoa JV ekora relaīvā daudzvedība ēdējo 11 gado. Skadr redzam ka va JV būk alelnājuša uz ES rgu ekorēo reču zīmolu vdējo kau urklā vraujāka kāum novēro 2004. gadā kad varākum šajā ēījumā analzēo valu evenojā ES. 7 Ta lecna ka negrācja ES rgo nor ne ka nenīv be arī ekenīv. Iegūa rezulā ar ekora daudzvedība eaugumu abl M. Funke (M. Funke) un R. Rūvēdela (R. Ruhwedel) (11) analīze kur norādīja uz JV ekora daudzvedība kāumu 1993. 2000. gadā. 2. aēl Vdējā relaīvā JV koējā ekora uz ES daudzvedība 1999. 2009. gadā (alīdznājumā ar Vācju) Avo: auoru arēķn. Vaugāka ekenāe eauguma novērējum arēķnā Lavja kura ekora daudzvedība alīdznājumā ar Vācju alelnājue no 25% 1999. gadā līdz gandrīz 50% 2009. gadā. Pārējo Balja valu Bulgārja un Rumānja aecīga rādīāj bja līdzīg. 2.3. Azveojamība elaība emīrka novērējum Kad vek relaīvā ekora daudzvedība novērējum zmanojama eraījuma un edāvājuma (aecīg [9] un [10]) venādojumu ēma la novērēu azveojamība elaību. Prmkār [9] eraījuma venādojumu ārvedo aecībā re aauce val k la zlēgu zako šād: j j j ln ln 1 ln ~ j [13] k k k ~ j j k. Pēc am [10] edāvājuma venādojumu zaka rgu daļu zekmē un ārvedo šād (ehnko kadrojumu k. 4. elkumā): 7 La gan analzē ES mora nev JV ekora da jorojām eējam ka daļa daudzvedība eauguma kadrojama ar meodoloģja ārmaņām jo ES mor ever evī arī JV moru. 11
j j j ~ 1 ln ln ln j [14] k 1 k k ~ j j k j j 1 1 0 1 1 ~ kur kļūda ~ un j r avarēj neakarīga. j Vedoja dvu manīgo (vena zīmola relaīvo rgu daļu un relaīvo cenu ārmaņu) dvu venādojumu un dvu koefcenu ēma ka jānovērē. [13] un [14] venādojumu ēma īanība r ekogēno manīgo ka ara būu vajadzīg la noeku un novērēu elaība neeamība. Sakaņā ar R. K. Fēnra eeju (7) jāaver ēma novērēšana ja nav dau koa aneļa rakura zmanošana nrumenu. La veku novērējumu dvu venādojumu ēma jāārvedo venā venādojumā zmanojo E. E. Līmera eeju ~ (E. E. Leamer) (17) un kļūdu ~ j un j neakarību. To vec rezno [13] un [14] venādojuma aba ue. Pēc šem ārvedojumem egū: Y j 1 X j 2 Z j uj [15] 2 ln ln ln j j j Y j X j k k k ~ ~ ln ln ln 1 1 j j j j j u j Zj k k k 1 2 2 1 1 11 2 1 Jāņem vērā ka 1 un 2 novērējum nav konekven jo relaīvā cena un relaīvā rgu daļa korelēa ar kļūdu u j un āēc arī X j un Z j korelēa ar kļūdu. Tomēr R. K. Fēnra (7) edāvā ārvedojumu ka ļauj konekven novērē 1 un 2 zmanojo vu manīgo vdējo lelumu vo laka omo. Tā rezulāā ek zldī šād amoke noacījum: X u 0 EZ u 0 E j j j j kur manīgo mbolu augšvīra norāda uz zlae vdējo lelumu. Šād noacījum un eņēmum ar neakarīgu vdējo kļūdu lecna ka novērēāj nedz konekvenu 1 un 2 novērējumu. R. K. Fēnra (7) arī arāda ka novērējum r amao a aāvo venība vērību rādīāju kļūdām ar noacījumu ka venādojumā ekļau arī kād konan locekl. Tāēc šādam venādojumam zmanoa vēro mazāko kvadrāu regreja:. 2 12
Y j 0 1 X j 2 Z u [16]. j j Kad egū [16] venādojuma koefcenu novērējum var arēķnā eraījuma un edāvājuma elaība. 1 0 Ja r dvu vedu arnājum ven lelāk ar 1 be or mazāk ar 1. Tā kā aecībā uz aāv zīme erobežojum uzmanība evēra ka rnājumam ka r lelāk ar 1: ˆ 1 2 ˆ 1 ja 0 ad: 1 ; 1 ˆ ˆ 2 2 1 1 1 ˆ ; 2 2 4 4 ˆ ˆ 2 1 ja 0 ad: 2 1 1 1 ˆ. 2 2 4 4 ˆ ˆ 2 1 1 2 1 2 K. Broda un D. E. Venen (4) norādīja ka ar R. K. Fēnra meodoloģju eējam ģenerē lelu kau elaību ka r komlek kaļ un āēc e r grū nerreējam. Vņ ronāja rnā šo roblēmu ar režģa zēe (grd earch) alīdzību gadījumo kad 1 0. Ar režģa zēe alīdzību elaību vērībām ecfko daazono eējam ara alkuma vēro mazāko kvadrāu mnmālo ummu. Šajā ēījumā veka režģa zēe ex0ex20 vērībām 200 nervālo un 01 vērībām 100 nervālo. Daudzvedība azveojamība elaību novērēja vām recēm gadījumo kad bja eejam vmaz 15 morēājvalu da. Koumā ka novērēa 7 278 dažādu reču elaība. 3. aēlā aoguļo novērēo elaību adalījum. 3. aēl Daudzvedība novērēo azveojamība elaību adalījum (ūk.) Avo: auoru arēķn. 13
Preču daudzvedība azveojamība elaība medāna r 3.58. Tāēc akaņā ar P. R. Krugmena model kurā uzņēmuma uzcenojum r venād ar 1 uzcenojuma medāna r 38.5% ka šķe r cam rādīāj. Arī 3. aēlā norādī uz aevšķu reču azveojamība elaība ļo augu heerogenāe līmen. Dažu rgu rakuro monoolkā konkurence be nozīmīg lelā rgu daļā valda gandrīz lnīga konkurence. Aevšķu dvcaru koda reču kaegorju daudzvedība azveojamība elaība analīze lecna ka la gan vērojama nozīmīga azveojamība elaība heerogenāe o nerada kaegorju avarējā ašķrība jo varāku varīgu mora reču kaegorju vdējā elaība r dezgan līdzīga (k. abulu). Iegūe rezulā lecna ka heerogenāe galvenokār roda no kaegorju ekšējām ašķrībām.. dažādo reču rgo konkurence līmen ašķra a vena rdznecība kaegorja evaro. Tabula Aevšķu HS2 reču kaegorju daudzvedība novērēo azveojamība elaību adalījum HS2 reču kaegorja ovērojumu ka Elaība medāna Uzcenojuma medāna (%) Farmācja rece 37 5.30 23.3 Plamaa un ā zrādājum 220 3.50 40.0 Gumja un ā zrādājum 132 3.20 45.5 Kok un koka zrādājum 184 3.67 37.5 Paīr un karon 255 3.39 41.8 Tekla aģērb un ā ederum 165 3.39 41.8 Dzelz un ēraud 349 4.56 28.1 Dzelz un ērauda zrādājum 302 3.16 46.3 Dažād meāla zrādājum 48 3.54 39.4 Mehānm un mehānkā erīce 890 3.73 36.6 Dzelzceļa un ramvaju lokomoīve 18 3.45 40.8 Avo: auoru arēķn. 2.4. Relaīvā kvalāe un relaīvo cenu agregācja Ļo dealzēu dau zmanošana rada rezulāu nerreēšana roblēmu jo nav eējam arakī varāku ūkošu dažādu reču rezulāu. Tāēc neecešama dau agregēšana. La agregēu relaīvā cena un relaīvo kvalā zmano Sao Vara (Sao Vara) ndek (īkāku nformācju k. K. Sao (K. Sao) (18)): Pj ln Pjk W ln [17] P I jk I jk k Qj ln Q jk W ln [18] Q k S j I jk j j j x j j x j 14
W Sj Sk ln Sj ln Sk Sj Sk ln Sj ln S I jk k kur P jk r val j un val k agregēā relaīvā ekora cena erodā Q jk r agregēā relaīvā kvalāe S j azīmē zmaku daļa be W r Sao Vara ndeka var. Vbedzo I jk azīmē reču kou ko ekorē gan val j gan val k. [17] un [18] venādojumu var zmano la aoguļou relaīvo cenu va kvalā kādā noekā laka erodā be ā kā neek ņema vērā val ekora rukurālā ārmaņa ā nevar zmano dnamka analīzē. Tāēc relaīvo cenu ārmaņu arēķnā jāzmano c Sao Vara ndek: ln jk ln [19] w j I jk w j ln j wk k I jk I jk Sj Sj 1 ln Sj ln S Sj S ln Sj ln S j 1 j 1 j 1 kur jk azīmē relaīvo agregēo cenu ārmaņa be w j r var. Tā kā nav dau va alēšu ar val j un val k ekora abolūo kvalā roda roblēma relaīvā kvalāe ārmaņu arēķnāšanā. Pēījumā šāda roblēma rnāa eņemo ka ealonval ( Q k ) ekora kvalāe venmēr r nemanīga un agregēā relaīvā kvalāe ārmaņa arēķno šād: Qj ln q jk wj ln [20] Q I jk k kur q azīmē relaīvo agregēo kvalā. jk 15
3. REZULTĀTI Tā kā r znāma relaīvā rgu daļa venība vērību ndek relaīvā daudzvedība azveoāj un novērēa daudzvedība azveojamība elaība eejam v [6] venādojuma komonen un eējam novērē JV ekora relaīvo kvalā. 3.1. JV ekora relaīvā kvalāe līmeņ Vrm jāanalzē relaīvā kvalāe līmeņ ka egū akoojo aevšķu reču relaīvo kvalā zmanojo [18] venādojumu. 4. aēlā neg JV 2009. gada ekora uz ES koajoma rezulā. 4. aēl JV ekora uz ES koajoma relaīvā kvalāe 2009. gadā (alīdznājumā ar Vācju) Avo: auoru arēķn. Rezulā ļauj zek dvu ecnājumu. Prmkār akaņā ar ēījumā vekajem arēķnem alīdznājumā ar Vācju JV ekora kvalāe 2009. gadā bja zemāka: relaīvā kvalāe rādīāj bja auven 0.30 0.55 daazonā. Orkār JV ekora koajoma kvalāe r ašķrīga. Balja val un Bulgārja aroda šā daazona aakšā (relaīvā kvalāe r auven 30% no Vācja kvalāe) be augākā ekora kvalāe (auven 55% no Vācja kvalāe) bja Ungārja Polja un Čehja Reublka. La gan še rezulā r dezgan nformaīv lederīgāk alūko varīgāko ekora ekoru relaīvo kvalā (k. 5. elkumu). Ab mnēe ecnājum jorojām r ēkā. Salīdznājumā ar Vācju ekora kvalāe r amērā zema gandrīz vā alūkoajā rūnecība nozarē. Valu zkārojum koumā r nemanīg. Taču ekora kvalāe nav venvedīga vena val dažādā rūnecība nozarē un nozaru zkārojum var būk ašķre. Pemēram Balja valu ekorā augāka kvalāe r koka dzelz un ērauda zrādājumem Bulgārja Polja un Rumānja ekorā vkvalaīvāke r aģērb un dzelzceļa ranora ekāra be Čehja Reublka ekorā vaugākā kvalāe r dažādem meāla zrādājumem. 16
Inerean alīdznā 4. aēlā aoguļoo rezulāu ar eējamem arēķnu rezulāem ja relaīvā kvalāe veā būu zmanoa relaīvā ekora cena va venība vērība. Arēķnu ar JV ekora uz ES koajoma relaīvo cenu vec zmanojo [17] venādojumu un o rezulā neg 5. aēlā. 5. aēl JV ekora uz ES koajoma relaīvā cena (alīdznājumā ar Vācju) Avo: auoru arēķn. Vu JV relaīvā cena r augāka nekā relaīvā kvalāe (la gan 5. aēl rāda ka JV ekora cena jorojām r zemāka nekā Vācja ekora cena). Turklā relaīvo cenu ašķrība nav k būka un valu zkārojum r cād: vzemākā ekora cena r Bulgārja Slovākja un Polja be vaugākā ekora cena Ungārja un Rumānja. [5] venādojum kadr rāda ka alīdznājumā ar Vācja ekorēā zīmola rgu daļu vena JV ekorēā zīmola rgu daļa r mazāka. Jo lelāka relaīvā kvalāe un relaīvā cena arība jo lelāka rgu daļu ašķrība un venlaku ā eaug daudzvedība azveojamība elaībā. 3.2. JV ekora relaīvā kvalāe ārmaņa 3.1. adaļā nega noderīga nformācja ar relaīvo kvalā noekā gadā be urmāk alūkoa relaīvā kvalāe dnamka. JV ekora koajoma ēdējo 10 gadu relaīvā kvalāe ārmaņa arēķnāa zmanojo [20] venādojumu un aoguļoa 6. aēlā. 17
6. aēl JV ekora uz ES koajoma relaīvā kvalāe dnamka (1999 2009) (alīdznājumā ar Vācju; 1999. gad = 1) Avo: auoru arēķn. La gan kvalāe r rukurāl fakor kam nevajadzēu vārīe 6. aēlā redzam ka ar ēījumā zmanoo meodoloģju nebja eējam no novērējuma zlēg dažu gadu kraā kvalāe ārmaņa (emēram Lavjā Bulgārjā un Rumānjā 2006. gadā Rumānjā un Bulgārjā 2007. gadā un Ungārjā 2008. un 2009. gadā). Ieējam a noc ļo ašķrīgu vērību klafkācja ārmaņu aku kļūdu un ca līdzīga eekme dēļ āēc rezulā nerreējam eardzīg. Pēījumā koumā ecnā ka 10 gado va JV ējuša uzlabo ekora reču vdējo kvalā la gan kā norādī 3.1. adaļā vērojama valu ašķrība. Lelāka koēja kvalāe kāum (50%) bj Rumānjā nedaudz aaleko uzlabojumem Ungārjā un Čehja Reublkā (35%). Slkāke rādīāj šajā zņā bja Lavja (gandrīz bez ārmaņām 10 gado ko omēr lelākoe noeca 2006. gada rezulā) un Slovēnja (10%). Jāazīmē ka amērā nelelo Balja valu ekora kvalāe uzlabojumu noeca krum alūkoā eroda orajā uē. Inerean alīdznā relaīvā kvalāe un relaīvā cena dnamku un arēķnā kā manā abloš kvalāe korģēa cena jeb.. īrā cena (H. K. Hallaka un P. K. Šoa azīmējum (12)). Kvalāe galvenokār r rece rukurāla azīme āēc būu gadām ka relaīvā kvalāe bū mazāk vārīga nekā relaīvā cena ndek. 6. elkum rāda ka ā ešām arī r relaīvā kvalāe r daudz ablāka nekā relaīvā cena lecno ka ēījumā zrādāa relaīvā kvalāe mēr labāk aoguļo kvalā nekā relaīvā ekora cena. To ka relaīvā kvalāe r mazāk vārīga alecna Slovēnja un Lavja rezulā. Turklā šā relaīvā kvalāe mēra rekšrocība kļū vēl uzkaāmāka analzējo ārmaņa 2009. gadā. Čehja Reublkā un Poljā vērojam būk relaīvo ekora cenu arukum nomnālā valūa kura kruma dēļ ka omēr neka aoguļo relaīvajā kvalāē. Kvalāe aglabājā amērā nemanīga arī ekonomkā krīze aākļo. Ta lecna ka zvēlēa kvalāe rādīāj neever ražošana relaīvo zmaku ārmaņa un aoguļo rukurālo fakoru. 18
SECIĀJUMI Pēījumā novērēa JV ekora daudzvedība un kvalāe 1999. 2009. gadā. Tka zmanoa R. K. Fēnra (7) zrādāā meodoloģja kuru ālāk aīīja D. Humel un P. Dž. Klenov (13) kā arī K. Broda un D. E. Venen (4) un kurā ņema vērā ne ka venība vērība be arī rgu daļa un azveojamība elaība. enovērojamā relaīvā daudzvedība azveoāj ka egū eņemo ka kara dvcaru koda ekora zīmolu ka akļau Puaona adalījumam. Sakaņā ar ēījumā vekajem arēķnem mazāka zīmolu ka no vām JV (45 50% no Vācja zīmolu kaa) r Slovēnja Bulgārja Rumānja un Balja valīm be Polja un Čehja Reublka ekora daudzvedība r vlelākā (auven 75%). Va JV būk alelnājuša uz ES rgu ekorēo reču zīmolu vdējo kau urklā vraujāka eauguma em bj 2004. gadā kad varākum ēījumā analzēo JV evenojā ES. Ta lecna ka negrācja roce ES rgū nor ne ka nenīv be arī ekenīv. Arēķnā ka ES mora reču daudzvedība azveojamība elaība medāna r 3.58 un aecīg uzcenojuma medāna 38.5%. Aevšķu reču gruā azveojamība elaība r ļo heerogēna. Elaība analīze dažādo ekoro rāda ka heerogenā galvenokār noaka kaegorja ekšējā ašķrība. Ta nozīmē ka dažādo reču rgo konkurence līmen ašķra a vena rdznecība kaegorja evaro. Arēķn lecna ka alīdznājumā ar Vācja ekoru JV ekora rodukcja kvalāe 2009. gadā bja zemāka. Balja val un Bulgārja aroda šā daazona aakšā (relaīvā kvalāe r auven 30% no Vācja kvalāe) be augākā ekora kvalāe (auven 55% no Vācja kvalāe) bja Ungārja Polja un Čehja Reublka. Ekora kvalāe nav homogēna arī vena val dažādā rūnecība nozarē. Vā JV relaīvā cena r augāka nekā relaīvā kvalāe. Ta nozīmē ka vena JV ekorēā zīmola rgu daļa ES koējā rgū r mazāka nekā vena Vācja zīmola rgu daļa. Pēījumā koumā noek ka alūkoajo 10 gado va JV ējuša uzlabo vdējo ekora reču kvalā la gan vērojama valu ašķrība. Lelāka koēja kvalāe kāum (50%) novēro Rumānja be Ungārja un Čehja Reublka ekora reču kvalāe uzlabojue ar 35%. Slkāke rādīāj šajā zņā r Lavja (gandrīz bez ārmaņām 10 gado ko omēr lelā mērā noeca ļo ašķrīge 2006. gada rezulā) un Slovēnja (10%). Jāazīmē ka amērā nelelo Balja valu ekora kvalāe uzlabojumu noeca krum alūkoā eroda orajā uē. Vbedzo relaīvā kvalāe r daudz ablāka nekā relaīvā cena lecno ka ēījumā zrādāa relaīvā kvalāe mēr r labāk nekā radconāl zmanoa azveoāj relaīvā ekora cena jo a neever ražošana relaīvā zmaka un aoguļo rukurālo fakoru. 19
PIELIKUMI 1. elkum Imora eraījuma venādojuma avanājum Mnmālā zmaka vena akalojumu venība egūšana no rece mora defnēa kā koēje zdevum ar rec (azīmē ar Y ) ka dalī ar rece aērņa aldu derīgumu. Izmanojo [4] venādojumu x j var azveo un egū mnmālo zmaku zekm: Y P M J J 1 1 j j xj j j Qj J j j 1 1 1 1 j j Q j j J 1 J 1 1 1 1 Q j j x j j j Q j j1 j1 [P1.1.]. Ņemo vērā val j rgu daļu rece ekora koajomā un zmanojo [4] un [P1.1.] venādojumu egū eraījuma funkcju rgu daļu zekmē: x 1 1 j j j j j j j j J J 1 1 P x j j j j j Qj j1 j1 ka ēc ārvedošana logarma vedā r [7] venādojum. Q j Q j [P1.2.] 20
2. elkum Puaona daudzvedība adalījum Tek eņem ka reču zīmolu ka dvcaru koda ekorā akļau Puaona adalījumam: f n e [P2.1.] n n! kur n r aoņcaru koda reču zīmolu ka dvcaru koda ekorā r ozīv reāl kal ka venād ar gadāmo aoņcaru koda rece zīmolu kau dvcaru koda ekorā. Tek zdarī novērojum ar f 0 ka r o reču kura val neekorē aecība re koējo reču kau dvcaru koda ekorā. Tā kā: f 0 ad: 0 e 0! 0 e ln f [11] ka r dvcaru koda ekora ekorēo zīmolu vdēja ka. [11] venādojumā arēķnā ekora vdējo zīmolu ka omēr šo formulu var uzlabo relaīvā kvalāe novērējumam [6] venādojumā un elīdznā j nulle ja rec neekorē kā arī noek zīmolu vdējo kau ja rec ekorē. Zīmolu vdējo kau arēķna kā vēro vdējo lelumu no rk ozīva zīmolu daudzuma: n 0 f n 1 1 n f n n f n n 11 1 f 0 f 1 1 f 0 0 1 f āēc: n 0 f I j 0 j [12] f I 1 j 1 f 0 kur I j r bnāra manīga ka r venād ar 1 ja val j ekorē rec no ekora be cād a r 0. n 0 21
3. elkum Aevšķu HS2 reču kaegorju JV ekora uz ES relaīvā daudzvedība 2009. gadā (alīdznājumā ar Vācju) HS2 reču kaegorja Bulgārja Čehja Reublka Igaunja Ungārja Lavja Leuva Polja Rumānja Slovākja Slovēnja Farmācja rece 0.456 0.813 0.440 0.699 0.507 0.507 0.699 0.409 0.627 0.424 Plamaa un ā zrādājum 0.504 0.800 0.563 0.765 0.535 0.613 0.779 0.645 0.714 0.634 Gumja un ā zrādājum 0.702 0.911 0.702 0.882 0.690 0.690 0.911 0.855 0.868 0.750 Kok un koka zrādājum 0.484 0.728 0.612 0.714 0.612 0.655 0.812 0.694 0.662 0.668 Paīr un karon 0.639 0.941 0.728 0.822 0.707 0.728 0.884 0.721 0.830 0.714 Tekla aģērb un ā 0.789 0.934 0.746 0.849 0.812 0.756 0.934 0.812 0.890 0.688 ederum Dzelz un ēraud 0.450 0.907 0.406 0.746 0.489 0.489 0.878 0.492 0.802 0.692 Dzelz un ērauda zrādājum 0.694 0.954 0.728 0.886 0.723 0.738 0.922 0.795 0.874 0.694 Dažād meāla zrādājum 0.884 0.921 0.884 0.884 0.921 0.848 0.921 0.884 0.921 0.884 Mehānm un mehānkā 0.539 0.869 0.510 0.747 0.554 0.543 0.815 0.623 0.727 0.573 erīce Dzelzceļa un ramvaja lokomoīve 0.711 0.928 0.754 0.889 0.780 0.783 0.909 0.752 0.853 0.750 Avo: auoru arēķn. 22
4. elkum [14] venādojuma avanājum Val j mora edāvājuma līkne zeka rmajā dferencē: ln j ln xj j 0 [10] r rece nverā edāvājuma elaība ar eņēmumu ka ā venāda vām kur ražoājvalīm be j r gadījuma kļūda. Izmanojo rgu daļu defnīcju: x j j j j J j1 x j j j x j j Y j [10] venādojumu var ārvedo šād: ln j ln j lny ln j ln j j Izmanojo [9] venādojumu egū: ln j Y j j [P4.1.] 1 1 1 1 un ajā nomano 1 j egū: 1 1 j ln 1 1 1 1 j Y 1 1 1 ln ln kuru ēc aecnāšana re aauce val k var ārvedo [14] venādojumā. j. j [P4.2.] 23
5. elkum Aevšķu HS2 reču kaegorju JV ekora uz ES relaīvā kvalāe 2009. gadā (alīdznājumā ar Vācju) HS2 reču kaegorja Bulgārja Čehja Reublka Igaunja Ungārja Lavja Leuva Polja Rumānja Slovākja Slovēnja Farmācja rece 0.058 0.185 0.072 0.385 0.151 0.221 0.254 0.280 0.113 0.336 Plamaa un ā zrādājum 0.223 0.505 0.222 0.439 0.216 0.302 0.476 0.295 0.379 0.277 Gumja un ā zrādājum 0.223 0.650 0.325 0.624 0.289 0.326 0.569 0.495 0.472 0.377 Kok un koka zrādājum 0.282 0.551 0.549 0.514 0.506 0.418 0.669 0.517 0.517 0.567 Paīr un karon 0.177 0.555 0.213 0.471 0.215 0.253 0.601 0.256 0.488 0.384 Tekla aģērb un ā 0.584 0.718 0.377 0.598 0.315 0.376 0.671 0.928 0.392 0.395 ederum Dzelz un ēraud 0.428 0.652 0.462 0.555 0.451 0.432 0.616 0.492 0.640 0.543 Dzelz un ērauda zrādājum 0.252 0.630 0.315 0.456 0.270 0.234 0.581 0.398 0.463 0.363 Dažād meāla zrādājum 0.400 0.725 0.276 0.626 0.265 0.307 0.651 0.331 0.468 0.465 Mehānm un mehānkā 0.230 0.567 0.184 0.498 0.190 0.183 0.453 0.293 0.347 0.262 erīce Dzelzceļa un ramvaja lokomoīve 0.496 0.712 0.420 1.097 0.149 0.509 0.701 0.568 0.534 0.517 Avo: auoru arēķn. 24
6. elkum JV ekora uz ES koajoma relaīvā kvalāe relaīvo cenu un abloš kvalāe korģēu cenu dnamka 1999. 2009. gadā alīdznājumā ar Vācju (1999. gad = 1) 25
26
LITERATŪRA 1. AMITI Mary KHADELWAL Am K. Imor Comeon and Qualy Ugradng. BER Workng Paer Sere o. 15503 ovember 2009. 2. ARMIGTO Paul S. A Theory of Demand for Produc Dnguhed by Place of Producon. Inernaonal Moneary Fund Saff Paer vol. 16 o. 1 March 1969. 159 178. 3. BLOIGE Bruce A. SODERBERY Anon. Meaurng he Benef of Produc Varey wh an Accurae Varey Se. BER Workng Paer Sere o. 14956 May 2009. 4. BRODA Chran WEISTEI Davd E. Globalzaon and he Gan from Varey. Quarerly Journal of Economc vol. 121 o. 2 May 2006. 541 585. 5. DEIS Allen SHEPHERD Ben. Trade Co Barrer o Enry and Exor Dverfcaon n Develong Counre. World Bank Polcy Reearch Workng Paer o. 4368 Seember 2007. 6. DIXIT Avnah K. STIGLITZ Joeh E. Monoolc Comeon and Omum Produc Dvery. Amercan Economc Revew vol. 67 o. 3 June 1977. 297 308. 7. FEESTRA Rober C. ew Produc Varee and he Meauremen of Inernaonal Prce. Amercan Economc Revew vol. 84 o. 1 March 1994. 157 177. 8. FEESTRA Rober C. KEE Hau Loo. Exor Varey and Counry Producvy. BER Workng Paer Sere o. 10830 Ocober 2004a. 9. FEESTRA Rober C. KEE Hau Loo. On he Meauremen of Produc Varey n Trade. Amercan Economc Revew vol. 94 o. 2 May 2004b. 145 149. 10. FLAM Harry HELPMA Elhanan. Vercal Produc Dfferenaon and orh-souh Trade. Amercan Economc Revew vol. 77 o. 5 December 1987. 810 822. 11. FUKE Mchael RUHWEDEL Ralf. Exor Varey and Economc Growh n Ea Euroean Tranon Econome. BOFIT Dcuon Paer o. 8 2003. 12. HALLAK Juan Carlo SCHOTT Peer K. Emang Cro-Counry Dfference n Produc Qualy. BER Workng Paer Sere o. 13807 February 2008. 13. HUMMELS Davd KLEOW Peer J. The Varey and Qualy of a aon' Exor. Amercan Economc Revew vol. 95 o. 3 June 2005. 704 723. 14. KRUGMA Paul R. Increang Reurn Monoolc Comeon and Inernaonal Trade. Journal of Inernaonal Economc vol. 9 o. 4 ovember 1979. 469 479. 15. KRUGMA Paul R. Scale Econome Produc Dfferenaon and he Paern of Trade. Amercan Economc Revew vol. 70 o. 5 December 1980. 950 959. 27
16. KRUGMA Paul R. Inrandury Secalzaon and he Gan from Trade. Journal of Polcal Economy vol. 89 o. 5 Ocober 1981. 959 973. 17. LEAMER Edward E. I a Demand Curve or a Suly Curve? Paral Idenfcaon hrough Inequaly Conran. Revew of Economc and Sac vol. 63 o. 3 Augu 1981. 319 327. 18. SATO Kazuo. The Ideal Log-Change Index umber. Revew of Economc and Sac vol. 58 o. 2 May 1976. 223 228. 28