5 Lai cik laba būtu veselības aprūpe, tā neizārstēs absolūti slimu sabiedrību. Krišnamurti GARĪGĀS SLIMĪBAS LIELBRITĀNIJĀ UN AMERIKAS SAVIENOTAJĀS VALSTĪS Bērnu garīgās veselības tēma tagad bieži parādās laikrakstu pirmajās lappusēs, piemēram, Britain s Daily Mail, ar tādiem virsrakstiem kā Satrauktā paaudze. Miljons britu bērnu viens no desmit 5 16 gadu vecumā ir atzīti par garīgi slimiem. 39 Ir izskanējis viedoklis, ka vidusskolā ar 1000 skolēniem 50 skolēniem ir smaga depresija, 100 jūtas nomākti, 10 20 cieš no obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un 5 10 meitenēm ir ēšanas traucējumi. 40 To apstiprina Bērnu biedrības 2008. gadā veiktās neatkarīgās Labas bērnības aptaujas rezultāti. Tajā tika aptaujāti vairāki tūkstoši bērnu un secināts, ka pieaugošs skaits bērnu cieš no garīgās veselības problēmām, vairāk nekā ceturtdaļa regulāri jūtas nomākti pārsvarā ģimenes izjukšanas vai vienaudžu spiediena rezultātā. ASV 6 procentiem bērnu ir konstatēti tādi traucējumi kā uzmanības deficīts vai hiperaktivitāte uzvedības sindroms, kas izpaužas kā nopietnas uzmanības koncentrēšanas problēmas, impulsivitāte un nemierīgums. 42 Nacionālajā pārskatā gandrīz 10 procentiem bērnu vecumā no 3 līdz 17 gadiem tika konstatētas vidēji smagas vai ļoti smagas problēmas emociju, koncentrēšanās un uzvedības 81
Mēs esam uz viena viļņa. Visi lieto antidepresantus!
jomā vai arī saskarsmē ar citiem cilvēkiem. 43 Un kā šajās pašās divās valstīs jūtas pieaugušie? Lielbritānijā 2000. gadā veiktā aptauja parādīja, ka 23 procentiem pieaugušo ir kādi neirotiski vai psihiski traucējumi vai arī atkarība no alkohola vai medikamentiem. 4 procentiem pieaugušo bija vairāk nekā viens traucējumu veids. 44 2005. gadā ārsti Anglijā vien izrakstīja 29 miljonus antidepresantu recepšu, un kopējās Nacionālā veselības dienesta izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 400 miljonu mārciņu apmērā. 45 ASV viens no četriem pieaugušajiem iepriekšējā gadā ir bijis garīgi slims un gandrīz ceturtā daļa saslimšanas gadījumu ir bijuši smagi; paredzams, ka savas dzīves laikā vairāk nekā puse ASV iedzīvotāju cietīs no garīgajām slimībām. 46 2003. gadā ASV iztērēja 100 miljardus dolāru garīgo slimību ārstēšanai. 47 GARĪGĀ LABKLĀJĪBA Pirms salīdzinām garīgo saslimstību Lielbritānijā, ASV un citās valstīs, ir vērts uzdot jautājumu kas ir vesela psihe? MIND, Lielbritānijas Nacionālā garīgās veselības asociācija, ir publicējusi brošūru ar nosaukumu Kā uzlabot savu garīgo veselību. Tā sākas ar nosacījumu: Laba garīgā veselība ir atkarīga nevis no tā, kas jums ir, bet gan no tā, ko jūs darāt. Lai jūs būtu garīgi veseli, ir jānovērtē un jāpieņem pašiem sevi. 48 Brošūrā secināts, ka garīgi veseli cilvēki spēj paši par sevi parūpēties, sevi saredzēt kā vērtību un spriež par sevi atbilstoši saprātīgiem, nevis nereāliem standartiem. Cilvēki, kas sevi nenovērtē, sāk baidīties no atraidījuma; viņi ietur distanci starp sevi un apkārtējiem un nokļūst apburtā vientulības lokā. Ir svarīgi pieminēt: lai gan cilvēkiem, kas cieš no garīgām slimībām, dažkārt tiek novērots atšķirīgs ķīmisko vielu līmenis smadzenēs, neviens nav pierādījis, ka tas ir izraisījis garīgo saslimšanu, nevis ir garīgas saslimšanas 83
LĪMEŅRĀDIS sekas. Līdzīgi arī ģenētiski iedzimta predispozīcija var būt kādas saslimšanas pamatā, taču pati par sevi tā nevar izskaidrot milzīgo saslimstības pieaugumu pēdējās desmitgadēs mūsu gēni nespēj mainīties tik īsā laika posmā. ĀBOLI UN APELSĪNI? Vai vispār var salīdzināt garīgās saslimstības līmeni dažādās valstīs? Vai dažādās sabiedrībās garīgām slimībām netiek piešķirti atšķirīgi apzīmējumi, un vai tajās neatšķiras normāluma standarti un tolerance pret citādo? Vai nav tā, ka dažādās sabiedrībās cilvēki vairāk vai mazāk negribīgi atzīstas, ka viņiem ir emocionālas problēmas vai ka viņi lieto kādus medikamentus vai atrodas kādā apkaunojošā stāvoklī? Nav nekāds pārsteigums, ka nekad nav bijis viegli iegūt salīdzināmus rezultātus par to, cik daudz cilvēku dažādās valstīs cieš no garīgām slimībām. Situācija kļuva vieglāka 20. gadsimta 80. gados, kad pētnieki ieviesa diagnosticējošas intervijas jautājumu kopas, ko varēja uzdot arī cilvēki bez psihiatra vai psihologa izglītības. Tas pētniekiem deva iespēju pārbaudīt daudz lielāku garīgo slimību diagnostikas kritērijiem atbilstošu cilvēku skaitu. 1998. gadā Pasaules veselības organizācija nodibināja Pasaules garīgās veselības pārskata konsorciju, mēģinot noskaidrot ar garīgām slimībām sirgstošu cilvēku skaitu dažādās pasaules valstīs, kā arī viņu saslimšanas smaguma pakāpi un ārstēšanas metodes. Lai gan organizācijas pielietotā metode pilnībā neizdzēš visas šaubas par kultūras atšķirību ietekmi uz jautājumu interpretāciju un atbildēm, vismaz dažādās pasaules vietās tiek uzdoti vieni un tie paši jautājumi tādā pašā veidā. PVO aptauja tika veikta deviņās augsti attīstītās valstīs: Beļģijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Japānā, Nīderlandē, Jaunzēlandē, 49, 50 Spānijā un ASV. Līdzīgas nacionālās aptaujas, kuru rezultāti sniedz aptuvenu ar psihiskām slimībām slimojošu pieaugušo iedzīvotāju skaitu, ir 84
notikušas vēl trīs citās valstīs Austrālijā 51, Kanādā 52 un Lielbritānijā 44. IENĀKUMU NEVIENLĪDZĪBA UN GARĪGĀS SLIMĪBAS 5.1. attēlā redzamajā tabulā šo aptauju rezultāti izmantoti, lai atspoguļotu sakarību bagātajās valstīs starp ienākumu nevienlīdzību un to pieaugušo cilvēku proporciju, kuri divpadsmit mēnešu laikā pirms intervijas sirguši ar kādu garīgu slimību. Sakarība ir skaidri redzama: nevienlīdzīgākās valstīs no garīgām slimībām cieš daudz lielāks skaits iedzīvotāju. Šāda cieša sakarība nevar būt nejaušība: diagrammā valstis patiesi sakārtojas perfektā secībā atkarībā no ienākumu vienlīdzī- 25.0 ASV Procenti ar jebkādu garīgu saslimšanu 20.0 15.0 10.0 Japāna Beļģija Nīderlande Vācija Kanāda Francija Spānija Austrālija Jaunzēlande Itālija Lielbritānija 5.0 Zema Ienākumu nevienlīdzība Augsta 5.1. attēls. Valstīs ar augstāku nevienlīdzības līmeni daudz vairāk cilvēku cieš no garīgajām slimībām. 85
LĪMEŅRĀDIS bas līmeņa, un vienīgi Itālija izceļas ar zemāku garīgās saslimstības līmeni, nekā varētu sagaidīt. Tāpat kā mēs iepriekšējā nodaļā redzējām saistībā ar uzticības līmeni, starp valstīm pastāv arī lielas ar garīgajām slimībām sirgstošo cilvēku proporcionālās atšķirības (no 8 līdz 26 %). Vācijā, Itālijā, Japānā un Spānijā mazāk nekā vienam no desmit cilvēkiem iepriekšējā gada laikā ir bijusi kāda garīga saslimšana; Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē un Lielbritānijā to skaits ir vairāk nekā 1 no 5 cilvēkiem; ASV, kā jau iepriekš norādīts, vairāk nekā 1 no 4. Kopumā šķiet, ka atkarībā no nevienlīdzības līmeņa dažādās valstīs to cilvēku skaits, kuri sirgst ar garīgajām slimībām, var procentuāli atšķirties pat trīskārt. Pēc datiem, kas PVO aptaujas rezultātā iegūti deviņās minētajās valstīs, var spriest arī par dažādu garīgo slimību apakštipu, kā trauksme, garastāvokļa traucējumi, impulsu kontroles traucējumi un atkarības, kā arī par smagu garīgās saslimšanas gadījumu aptuveno skaitu. Trauksme, impulsu kontroles traucējumi un smagi saslimšanas gadījumi ir cieši saistīti ar nevienlīdzību; mazāk garastāvokļa traucējumi. 3. nodaļā mēs redzējām, kā attīstītajās valstīs pēdējo desmitgažu laikā pieaugusi trauksme. Ar trauksmi saistītie traucējumi veido vislielāko garīgo slimību apakšgrupu visās šajās valstīs. Patiešām ar trauksmi saistīto garīgo saslimšanu procentuālais skaits ir ievērojami lielāks nevienlīdzīgās valstīs. Diemžēl starptautiskos avotos nav pieejami salīdzināmi dati par bērnu un pusaudžu garīgo veselību. Pievēršoties mūsu testu platformai ASV piecdesmit štatiem mēs atklājām kaut ko pārsteidzošu. Šajā grāmatā ir minētas daudzas citas veselības un sociālās problēmas, taču ASV štatos mēs neatradām nekādu kopsakarību starp pieaugušo vīriešu garīgo saslimstību un ienākumu nevienlīdzību. Specifiskos valsts datus par garīgo saslimstību apkopo gan Amerikas Savienoto Valstu biheiviorālā riska faktora uzraudzības pētījums, gan nacionālais pārskats par 86
medikamentu lietošanu un veselību, taču kopsakarības trūkums starp ienākumu nevienlīdzību un garīgo saslimstību vīriešu vidū bija konsekvents abos pētījumos. Tomēr pieaugušo sieviešu vidū ienākumu nevienlīdzība ir saistīta ar garīgo saslimstību. Šī saistība nav jūtama ļoti spēcīgi, tomēr tā ir pietiekami izteikta, lai to nevarētu uzskatīt par nejaušību. Līdzīga kopsakarība ir ar bērnu garīgo veselību. Nacionālais pārskats par bērnu veselību sniedz informāciju par bērnu ar mēreni izteiktām vai nopietnām emocionālām, koncentrēšanās, uzvedības vai attiecību grūtībām procentuālo skaitu katrā štatā. 43 Lai gan, tāpat kā pieaugušām sievietēm, kopsakarība ar nevienlīdzību štatā nav sevišķi izteikta, bērnu psihiskā veselība ievērojami korelē ar nevienlīdzības līmeni štatā. Pastāv vairāki ticami izskaidrojumi, kādēļ nav atrodama saistība starp pieejamiem pieaugušu vīriešu psihiskās veselības rādītājiem un nevienlīdzību. Kopumā to problēmu izplatībai, kuras saistītas ar nevienlīdzības līmeni, vērojams straujš kāpums vai kritums atkarībā no sociāliem faktoriem (tas aizvien intensīvāk vērojams virzienā lejup pa sociālās labklājības trepēm). 8 Daži rādītāji norāda uz to, ka garīgā veselība ASV neuzrāda konstantu absolūtā un relatīvā 16 12 % 8 4 0 Baltie Melnādainie Indiāņi Aziāti Spāņi 5.2. attēls. Pieaugušie ASV iedzīvotāji, kas sūdzas par biežu garīgu sasprindzinājumu, 1993. 2001. 53 87
LĪMEŅRĀDIS ienākumu līmeņa ietekmi uz indivīda veselību. Vai tam skaidrojums būtu rodams datu apkopošanas metožu izvēlē, dzimumu atšķirībās, aprakstot garīgās saslimšanas, etnisko minoritāšu acīmredzami elastīgajā attieksmē pret garīgajām slimībām (sk. 5.2. attēlu) vai arī nespējā operatīvi aptvert pieaugošās nevienlīdzības sekas, ir svarīgi paturēt atmiņā, ka no starptautiska skatpunkta garīgās saslimšanas gadījumu skaits ASV kopumā ir tieši tāds, kādu mēs to varētu sagaidīt, ņemot vērā augsto vispārējās nevienlīdzības līmeni. NEZAUDĒT SAVU STATUSU Tad kādēļ gan garīgās veselības problēmas cilvēkiem biežāk mēdz būt vietās ar augstāku nevienlīdzības līmeni? Lai izskaidrotu šo saikni, psihologs un žurnālists Olivers Džeimss izmanto analoģiju ar infekcijas slimību. Pārpilnības vīruss, kā to iesaucis Džeimss, ir vērtību kopums, kas palielina mūsu jutību pret emocionālo stresu, un šī parādība, viņaprāt, ir vairāk izplatīta sabiedrībās, kur vērojamas pārpilnības gripas pazīmes. 54 Tai raksturīga augstākas vērtības piešķiršana naudas pelnīšanai un īpašumu ieguvei, cenšanās radīt labu iespaidu citu acīs un vēlme būt slavenam. Šādas vērtības pakļauj mūs lielākam riskam piedzīvot depresiju, trauksmi, atkarību no ķīmiskām vielām un personības traucējumus, un šīs problēmas ir cieši saistītas ar 3. nodaļā aprakstīto. Kādā citā, nesen izdotā grāmatā par šo pašu tēmu filozofs Alēns de Botons apraksta statusa trauksmi kā raizes, kas var būt tik postošas, ka spēj sagraut diezgan lielu dzīves posmu. Kad zaudējam savu vietu sociālajā hierarhijā, mēs esam nolemti skatīties uz veiksmīgajiem ar rūgtumu un paši par sevi izjust kaunu. 55 Ekonomists Roberts Frenks novērojis šo pašu fenomenu un nosaucis to par luksusa drudzi. Pieaugot nevienlīdzībai kad bagātie tērē arvien vairāk līdzekļu luksusa lietu iegādei, vēlme iegūt šīs lietas gāžas arī pār mums, pārējiem, un mēs cenšamies 88
neatpalikt. To izmanto reklāmas industrija, izraisot mūsos neapmierinātību ar to, kas mums ir, un veicinot aizvainojošu sociālo salīdzinājumu izdarīšanu. Kāds cits ekonomists, Ričards Leijerds, apraksta atkarību no ienākumiem : jo vairāk mums ir, jo vairāk nepieciešamību izjūtam un, cīnoties par materiālo labklājību un mantu, patērējam vairāk laika uz ģimenes dzīves, attiecību un dzīves kvalitātes rēķina. 3 Ņemot vērā to, ka cilvēciskās attiecības ir svarīgs garīgās veselības priekšnoteikums, nav pārsteigums, ka sabiedrībās ar zemu uzticēšanās līmeni un vājāku kopienas vienotību garīgās veselības līmenis ir vissliktākais.