Eiropas pētniecība darbībā SEPTĪTĀ PAMATPROGRAMMA Lai Eiropas pētniecība kļūtu par vadošo
Jaunu standartu izveide Eiropas pētniecībā Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir Eiropas Savienības galvenais instruments pētniecības finansēšanai Eiropā. Septītā pamatprogramma, kas paredzēta laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, turpina Sestās pamatprogrammas darbu un ir izstrādāta, pamatojoties uz konsultācijām ar zinātniekiem, pētniecības un politikas veidošanas iestādēm un citām ieinteresētajām pusēm. Kopš 1984. gada, kad programmas tika uzsāktas, tām ir liela nozīme starpdisciplīnu pētniecības un sadarbības pasākumos Eiropā un ārpus tās (sk. budžeta diagrammu). Septītā pamatprogramma turpina šo uzdevumu un ir plašāka un vispusīgāka par iepriekšējām pētniecības pamatprogrammām. Programma ir spēkā no 2007. līdz 2013. gadam, un tās budžets septiņu gadu posmam ir 53,2 miljardi eiro, kas ir lielākais šādām programmām līdz šim piešķirtais finansējums. Salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām Septītajai pamatprogrammai ir dažas būtiskas atšķirības, kuras tiks apskatītas turpinājumā. ES pētniecības pamatprogrammu budžetu novērtējums 50.00 40.00 30.00 20.00 10.00 (miljardi) 1994-98 4. pamatpr. 1998-2002 5. pamatpr. 2002-2006 6. pamatpr. 2007-2013 7. pamatpr.
Kas Septītajā pamatprogrammā ir jauns? Septītajai pamatprogrammai ir dažas nozīmīgas atšķirības salīdzinājumā ar savām priekštecēm, tostarp: Lielāks budžets Septītās pamatprogrammas budžets šībrīža cenās ir par 63% lielāks nekā Sestās pamatprogrammas finansējums. Tas nozīmē, ka pētniecība Eiropā iegūst papildu resursus. Tas ir arī nozīmīgs politisks vēstījums tām ES dalībvalstīm, kas apņēmušās palielināt pētniecībai veltīto finansējumu no pašreizējiem 2% IKP līdz 3% 2010. gadā. Koncentrēšanās uz tēmām stingra koncentrēšanās uz galvenajām pētniecības tēmām (piem., veselība, IKT, kosmoss u.c.) lielākās Septītās pamatprogrammas sadaļas Sadarbība ietvaros padara programmu elastīgāku un rūpniecības vajadzībām atbilstīgāku. Eiropas Pētniecības padome (EPP) pirmais Eiropas mēroga dienests pētniecības finansējumam. Jaunizveidotās Eiropas Pētniecības padomes mērķis ir finansēt augstāka riska Eiropas pētniecības nozares, kam piemīt potenciāli liela atdeve jaunās zinātnēs. Zināšanu reģioni Septītā pamatprogramma izveido jaunus zināšanu reģionus, kas reģiona ietvaros apvieno dažādus pētniecības partnerus. Universitātes, pētniecības centri, starptautiski uzņēmumi, reģionālas iestādes un MVU var apvienoties un stiprināt savas pētniecības spējas un potenciālu. Riska dalīšanas finanšu mehānisms jauna riska dalīšanas finanšu iespēja, lai veicinātu privāto investoru atbalstu pētniecības projektiem, uzlabotu piekļuvi Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem lieliem Eiropas pētniecības pasākumiem. Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) lietotāja virzīti papildu pasākumi Eiropas tehnoloģiju platformām (ETP). KTI ir pilnīgi jauna koncepcija, kas apvieno dažādus partnerus, lai sasniegt tādus mērķus, ko nav iespējams īstenot, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. KTI īpaši pievēršas tām pētniecības jomām, kurās ilgtermiņa panākumu gūšanai ir svarīga uzlabota sadarbība un ievērojamas investīcijas.
Vienotais palīdzības dienests vienotais palīdzības dienests, Pētniecības informācijas dienests, ir pirmais kontaktpunkts potenciālajiem dalībniekiem, kas atbild uz jautājumiem par visiem ES finansētās pētniecības aspektiem un palīdz pētniecības pamatprogrammu jaunajiem dalībniekiem. Meklējiet informāciju tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu/research/enquiries Septītā pamatprogramma saglabā arī būtiskus iepriekšējo pamatprogrammu elementus. Tiek saglabāts uzsvars uz Eiropas partneru konsorciju, starptautisko sadarbību, atvērtu koordināciju, elastību un pētniecības izcilību.
Septītā pamatprogramma prioritātes Prioritātes Septītajā pamatprogrammā ir ietvertas vairākās īpašās programmās: Programma Sadarbība Septītās pamatprogrammas pamats Sadarbības programma septītās pamatprogrammas pamats un lielākā sastāvdaļa veicina kopīgu pētniecību Eiropas mērogā un citās partnervalstīs saskaņā ar dažām galvenajām tematiskajām jomām. Tematiskās jomas ir šādas: veselība; pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, un biotehnoloģija; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; enerģētika; vide (tostarp klimata pārmaiņas); transports (tostarp aeronautika); sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes; kosmoss un drošība. Šī programma ietver arī jaunās kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, kas ir rūpniecības virzīti plaša mēroga daudzu avotu finansēti pasākumi, ko dažos gadījumos atbalsta apvienots valsts un privātais finansējums. Citas nozīmīgākās šīs programmas sastāvdaļas ir dalībvalstu pētniecības programmu koordinācija, kuras mērķis ir tuvināt Eiropas valstu un reģionālās pētniecības programmas (piem., ERA-NET), un riska dalīšanas finanšu mehānismu. Īpaša uzmanība tiek veltīta arī starpdisciplīnu un vairākas jomas aptverošai pētniecībai, tostarp vairākām jomām kopīgiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.
Programma Idejas un Eiropas Pētniecības padome (EPP) Programma Idejas ir pirmā ES pamatprogrammas pētniecības programma, kas pilnībā finansē pētniecību jaunās zinātnes un pētniecības jomās neatkarīgi no tematiskajām prioritātēm. Tuvinot šādu pētniecību konceptuālajam avotam, šī Septītās pamatprogrammas labākā programma apliecina pamata pētniecības vērtību, veicinot sabiedrības ekonomisko un sociālo labklājību. Programma Idejas ir īpaši elastīga pieejā ES pētniecībai, jo piedāvātie pētniecības projekti tiek vērtēti tikai pēc to izcilības, veicot salīdzinošo vērtējumu. To īsteno jaunā Eiropas Pētniecības padome (EPP), ko veido zinātnes padome (plāno zinātnisko stratēģiju, izstrādā darba programmu, kvalitātes kontroles un informācijas pasākumus) un izpildes dienests (administrācija, atbalsts pretendentiem, piedāvājuma iespējas, finansiālā atbalsta pārvaldība un praktiskā organizācija). Pētniecību var veikt jebkurā zinātnes vai tehnoloģiju jomā, tostarp inženierzinātnēs, sociālekonomiskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Īpaša uzmanība tiek veltīta jaunām un ātri augošām jomām jaunās zinātnēs un saistīto disciplīnu pētniecībai. Atšķirībā no programmas Sadarbība, starptautiskā sadarbība nav obligāta prasība. Vairāk informācijas meklējiet tīmekļa vietnē www.erc.europa.eu Programma Cilvēki atbalsts zinātnieka profesijas izvēlei Eiropā Programma Cilvēki sniedz būtisku atbalstu pētniecības mobilitātei un veicina pētniekus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās izvēlēties zinātnieka karjeru. Programma tiek īstenota, izmantojot saskaņotu Marijas Kirī vārdā nosauktu pasākumu kopu, kas izstrādāta, lai palīdzētu pētniekiem papildināt savas zināšanas un kompetenci profesionālā izaugsmē.
Programma ietver tādus pasākumus kā sākotnējā pētnieku apmācība, atbalsts mūžizglītībai un zināšanu papildināšanai, izmantojot Eiropas starpvalstu finanšu atbalstu un citus pasākumus, kā arī rūpniecības un zinātnieku sadarbību. Starptautiskā sadarbība ar partneriem ārpus ES tiek īstenota, lai pilnveidotu ES pētnieku profesionālo izaugsmi, veidojot starptautisku finanšu atbalstu zinātniekiem, kas ierodas strādāt ES vai dodas apgūt pieredzi ārpus tās robežām, tādējādi veicinot sadarbību ar pētniecības grupām ārpus Eiropas. Programma Iespējas uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošana Programma Iespējas ir izveidota, lai palīdzētu stiprināt un optimizēt zināšanas, kas Eiropai vajadzīgas, ja tā vēlas panākt uz zināšanām balstītas ekonomikas uzplaukumu. Stiprinot pētniecības iespējas, jauninājumu apjomu un Eiropas konkurētspēju, programma veicina Eiropas pētniecības potenciālu un zināšanu resursus. Programma aptver sešas konkrētas zināšanu jomas: pētniecības infrastruktūras, pētniecība MVU vajadzībām, zināšanu reģioni, pētniecības potenciāls, zinātne sabiedrībā un starptautiskās sadarbības pasākumi. Kodolpētniecība Šo īpašo programmu veido divas daļas pirmā daļa attiecas uz kodolsintēzi un starptautiskās ITER pētniecības iespējām, kas jāveido Eiropā. Tās mērķi ir izveidot zināšanu bāzi par kodolsintēzi un īstenot eksperimentālu ITER kodolsintēzes reaktoru. ITER ir izstrādāts kā pasaulē lielākais pētniecības projekts. Otra programmas daļa attiecas uz kodoldrošumu, atkritumu apsaimniekošanu kodoldalīšanas objektos un aizsardzību pret radiāciju. Kopīgā pētniecības centra darbība šajā jomā ietver Eiropas līmeņa viedokļa izstrādi par radioaktīvo atkritumu pārvaldību un uzglabāšanu, saglabājot kodoliekārtu drošu darbību un veicinot tālākus pētījumus kodolenerģijas jomā. Vairāk informācijas par šo un citu KPC darbību meklējiet tīmekļa vietnē www.jrc.ec.europa.eu Vairāk informācijas par šajā brošūrā ietvertajām tēmām meklējiet tīmekļa vietnē www.cordis.europa.eu/
Kas var piedalīties? Līdzdalība Septītajā pamatprogrammā ir atvērta plašam organizāciju un cilvēku lokam. Septītajā pamatprogrammā var iesaistīties universitātes, pētniecības centri, starptautiski uzņēmumi, MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), valsts pārvaldes organizācijas, pat atsevišķas personas no jebkuras pasaules valsts iespēja līdzdarboties ir ikvienam. Ir spēkā dažādi līdzdalības noteikumi, ko nosaka konkrētā pētniecības iniciatīva. Ar ko sākt? 1. Jums ir ideja vai attīstības redzējums par kādu pētniecības projektu. 2. Iepazīstieties ar Septītās pamatprogrammas nosacījumiem pētniecībai. 3. Atrodiet citus ES sadarbības partnerus vai dalībniekus citās valstīs, kuriem ir līdzīgs attīstības redzējums un ar kuriem jūs varat sadarboties. 4. Iesniedziet pieteikumu Eiropas Komisijā saskaņā ar termiņiem, kas noteikti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumu, un īpašo darba programmu. 5. Eiropas Komisija garantē atbilstīgu jūsu pieteikuma izvērtēšanu, ko veic 3 7 neatkarīgie novērtētāji nozares speciālisti. 6. Komisija paziņos jums novērtējuma rezultātu. Ja tas būs pozitīvs, tiks uzsāktas sarunas par līguma slēgšanu. 7. Līguma slēgšana un projekta uzsākšana. Varat kļūt par novērtētāju arī pats. Informācija tīmekļa vietnē www.cordis.europa.eu/emmfp7
Septītā pamatprogramma īsumā Septītā pamatprogramma ietver vairākas īpašas programmas: Sadarbība veicina sadarbību starp rūpniecību un zinātniekiem, lai iegūtu vadošo vietu galvenajās tehnoloģiju jomās. Idejas atbalsta pamata pētniecību jaunās zinātnes jomās (īsteno Eiropas Pētniecības padome). Cilvēki atbalsta mobilitāti un zinātnieku profesionālo izaugsmi gan Eiropā, gan ārpus tās. Iespējas palīdz pilnveidot Eiropai nepieciešamās iespējas, lai panāktu uz zināšanām balstītas ekonomikas uzplaukumu. Kodolpētniecība (Euratom programma) pilnveido Eiropas kodolsintēzes un kodoldalīšanas iespējas. idejas sadarbība cilvēki euratom iespējas
Kur iegūt papildu informāciju? Lai uzzinātu vairāk par Septīto pamatprogrammu, izmantojiet šādas iespējas: Meklējiet informāciju Septītajai pamatprogrammai veltītajā Cordis tīmekļa vietnē www.cordis.europa.eu/fp7/. Šajā tīmekļa vietnē jābūt visam, kas jums jāzina par programmu, tostarp jaunākajai informācijai, uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, atbildēm uz bieži uzdotiem jautājumiem un citai informācijai. KI-76-06-363-LV-D Dodieties uz savas valsts kontaktpunktu, kam jānodrošina konsultācijas potenciālajiem pretendentiem valstī. Valstu kontaktpunktu sarakstu meklējiet tīmekļa vietnē www.cordis.europa.eu/fp7/ncp.en.html/ Sazinieties ar īpašo Septītās pamatprogrammas palīdzības dienestu, kas var palīdzēt pētniecības pamatprogrammas jaunajiem dalībniekiem. www.ec.europea.eu/research/enquiries Skatiet arī Septītās pamatprogrammas sadaļu Eiropas pētniecības tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu/research/fp7/ Šo publikaciju izveidoja: Eiropas Komisija Pētniecības ģenerāldirektorāts www.ec.europa.eu/research Saziņas nodaļa B-1049 Brisele Fakss: +32 2 295 82 20 Eiropas Kopienas, 2007. gads Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta. Printed in Belgium
Brochure FP7_LV 16/01/07 17:47 Page 2 Kas Septītajā pamatprogrammā ir jauns? Septītā pamatprogramma prioritātes Septītajai pamatprogrammai ir dažas nozīmīgas atšķirības salīdzinājumā ar savām priekštecēm, tostarp: Lielāks budžets Septītās pamatprogrammas budžets šībrīža cenās ir par 63% lielāks nekā Sestās pamatprogrammas finansējums. Tas nozīmē, ka pētniecība Eiropā iegūst papildu resursus. Tas ir arī nozīmīgs politisks vēstījums tām ES dalībvalstīm, kas apņēmušās palielināt pētniecībai veltīto finansējumu no pašreizējiem 2% IKP līdz 3% 2010. gadā. Koncentrēšanās uz tēmām stingra koncentrēšanās uz galvenajām pētniecības tēmām (piem., veselība, IKT, kosmoss u.c.) lielākās Septītās pamatprogrammas sadaļas Sadarbība ietvaros padara programmu elastīgāku un rūpniecības vajadzībām atbilstīgāku. Eiropas Pētniecības padome (EPP) pirmais Eiropas mēroga dienests pētniecības finansējumam. Jaunizveidotās Eiropas Pētniecības padomes mērķis ir finansēt augstāka riska Eiropas pētniecības nozares, kam piemīt potenciāli liela atdeve jaunās zinātnēs. Zināšanu reģioni Septītā pamatprogramma izveido jaunus zināšanu reģionus, kas reģiona ietvaros apvieno dažādus pētniecības partnerus. Universitātes, pētniecības centri, starptautiski uzņēmumi, reģionālas iestādes un MVU var apvienoties un stiprināt savas pētniecības spējas un potenciālu. Riska dalīšanas finanšu mehānisms jauna riska dalīšanas finanšu iespēja, lai veicinātu privāto investoru atbalstu pētniecības projektiem, uzlabotu piekļuvi Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem lieliem Eiropas pētniecības pasākumiem. Kopīgo tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) lietotāja virzīti papildu pasākumi Eiropas tehnoloģiju platformām (ETP). KTI ir pilnīgi jauna koncepcija, kas apvieno dažādus partnerus, lai sasniegt tādus mērķus, ko nav iespējams īstenot, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. KTI īpaši pievēršas tām pētniecības jomām, kurās ilgtermiņa panākumu gūšanai ir svarīga uzlabota sadarbība un ievērojamas investīcijas. Vienotais palīdzības dienests vienotais palīdzības dienests, Pētniecības informācijas dienests, ir pirmais kontaktpunkts potenciālajiem dalībniekiem, kas atbild uz jautājumiem par visiem ES finansētās pētniecības aspektiem un palīdz pētniecības pamatprogrammu jaunajiem dalībniekiem. Meklējiet informāciju tīmekļa vietnē www.ec.europa.eu/research/enquiries Septītā pamatprogramma saglabā arī būtiskus iepriekšējo pamatprogrammu elementus. Tiek saglabāts uzsvars uz Eiropas partneru konsorciju, starptautisko sadarbību, atvērtu koordināciju, elastību un pētniecības izcilību. Prioritātes Septītajā pamatprogrammā ir ietvertas vairākās īpašās programmās: Programma Sadarbība Septītās pamatprogrammas pamats Sadarbības programma septītās pamatprogrammas pamats un lielākā sastāvdaļa veicina kopīgu pētniecību Eiropas mērogā un citās partnervalstīs saskaņā ar dažām galvenajām tematiskajām jomām. Tematiskās jomas ir šādas: veselība; pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, un biotehnoloģija; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; enerģētika; vide (tostarp klimata pārmaiņas); transports (tostarp aeronautika); sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes; kosmoss un drošība. Šī programma ietver arī jaunās kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas, kas ir rūpniecības virzīti plaša mēroga daudzu avotu finansēti pasākumi, ko dažos gadījumos atbalsta apvienots valsts un privātais finansējums. Citas nozīmīgākās šīs programmas sastāvdaļas ir dalībvalstu pētniecības programmu koordinācija, kuras mērķis ir tuvināt Eiropas valstu un reģionālās pētniecības programmas (piem., ERA-NET), un riska dalīšanas finanšu mehānismu. Īpaša uzmanība tiek veltīta arī starpdisciplīnu un vairākas jomas aptverošai pētniecībai, tostarp vairākām jomām kopīgiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Programma Idejas un Eiropas Pētniecības padome (EPP) Programma Idejas ir pirmā ES pamatprogrammas pētniecības programma, kas pilnībā finansē pētniecību jaunās zinātnes un pētniecības jomās neatkarīgi no tematiskajām prioritātēm. Tuvinot šādu pētniecību konceptuālajam avotam, šī Septītās pamatprogrammas labākā programma apliecina pamata pētniecības vērtību, veicinot sabiedrības ekonomisko un sociālo labklājību. Programma Idejas ir īpaši elastīga pieejā ES pētniecībai, jo piedāvātie pētniecības projekti tiek vērtēti tikai pēc to izcilības, veicot salīdzinošo vērtējumu. To īsteno jaunā Eiropas Pētniecības padome (EPP), ko veido zinātnes padome (plāno zinātnisko stratēģiju, izstrādā darba programmu, kvalitātes kontroles un informācijas pasākumus) un izpildes dienests (administrācija, atbalsts pretendentiem, piedāvājuma iespējas, finansiālā atbalsta pārvaldība un praktiskā organizācija). Pētniecību var veikt jebkurā zinātnes vai tehnoloģiju jomā, tostarp inženierzinātnēs, sociālekonomiskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Īpaša uzmanība tiek veltīta jaunām un ātri augošām jomām jaunās zinātnēs un saistīto disciplīnu pētniecībai. Atšķirībā no programmas Sadarbība, starptautiskā sadarbība nav obligāta prasība. Vairāk informācijas meklējiet tīmekļa vietnē www.erc.europa.eu Programma Cilvēki atbalsts zinātnieka profesijas izvēlei Eiropā Programma Cilvēki sniedz būtisku atbalstu pētniecības mobilitātei un veicina pētniekus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās izvēlēties zinātnieka karjeru. Programma tiek īstenota, izmantojot saskaņotu Marijas Kirī vārdā nosauktu pasākumu kopu, kas izstrādāta, lai palīdzētu pētniekiem papildināt savas zināšanas un kompetenci profesionālā izaugsmē. Programma ietver tādus pasākumus kā sākotnējā pētnieku apmācība, atbalsts mūžizglītībai un zināšanu papildināšanai, izmantojot Eiropas starpvalstu finanšu atbalstu un citus pasākumus, kā arī rūpniecības un zinātnieku sadarbību. Starptautiskā sadarbība ar partneriem ārpus ES tiek īstenota, lai pilnveidotu ES pētnieku profesionālo izaugsmi, veidojot starptautisku finanšu atbalstu zinātniekiem, kas ierodas strādāt ES vai dodas apgūt pieredzi ārpus tās robežām, tādējādi veicinot sadarbību ar pētniecības grupām ārpus Eiropas. Programma Iespējas uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošana Programma Iespējas ir izveidota, lai palīdzētu stiprināt un optimizēt zināšanas, kas Eiropai vajadzīgas, ja tā vēlas panākt uz zināšanām balstītas ekonomikas uzplaukumu. Stiprinot pētniecības iespējas, jauninājumu apjomu un Eiropas konkurētspēju, programma veicina Eiropas pētniecības potenciālu un zināšanu resursus. Programma aptver sešas konkrētas zināšanu jomas: pētniecības infrastruktūras, pētniecība MVU vajadzībām, zināšanu reģioni, pētniecības potenciāls, zinātne sabiedrībā un starptautiskās sadarbības pasākumi. Kodolpētniecība Šo īpašo programmu veido divas daļas pirmā daļa attiecas uz kodolsintēzi un starptautiskās ITER pētniecības iespējām, kas jāveido Eiropā. Tās mērķi ir izveidot zināšanu bāzi par kodolsintēzi un īstenot eksperimentālu ITER kodolsintēzes reaktoru. ITER ir izstrādāts kā pasaulē lielākais pētniecības projekts. Otra programmas daļa attiecas uz kodoldrošumu, atkritumu apsaimniekošanu kodoldalīšanas objektos un aizsardzību pret radiāciju. Kopīgā pētniecības centra darbība šajā jomā ietver Eiropas līmeņa viedokļa izstrādi par radioaktīvo atkritumu pārvaldību un uzglabāšanu, saglabājot kodoliekārtu drošu darbību un veicinot tālākus pētījumus kodolenerģijas jomā. Vairāk informācijas par šo un citu KPC darbību meklējiet tīmekļa vietnē www.jrc.ec.europa.eu Vairāk informācijas par šajā brošūrā ietvertajām tēmām meklējiet tīmekļa vietnē www.cordis.europa.eu/