EIROPAS PARLAMENTS 2009-2014 Juridiskā komiteja 11.11.2010 PAZIĥOJUMS KOMITEJAS LOCEKěIEM (26/2010) Temats: Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā (COM(2010)0486 - C7-0273/2010-2008/0183(COD)) SaskaĦā ar LESD 2. protokola Par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantu valstu parlamenti astoħās nedēĝās no leăislatīvā akta projekta nosūtīšanas dienas var nosūtīt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas priekšsēdētājam pamatotu atzinumu, kurā paskaidrots, kāpēc tie uzskata, ka attiecīgais projekts neatbilst subsidiaritātes principam SaskaĦā ar Eiropas Parlamenta Reglamentu Juridiskā komiteja ir atbildīga par subsidiaritātes principa ievērošanu. Pielikumā informācijai ir pievienots Zviedrijas Karalistes Riksdāga pamatots atzinums par iepriekš minēto priekšlikumu. CM\839100.doc PE452.778v01-00 Vienoti daudzveidībā
PE452.778v01-00 2/5 CM\839100.doc
Oficiāls Riksdāga paziħojums 2010/11:3 Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Ar šo Jums iesniedzu Riksdāga pamatotu atzinumu, kas atrodams pievienotā ziħojuma 2. pielikumā un Jūs informēju, ka Riksdāgs šodien apstiprināja Vides un lauksaimniecības komitejas priekšlikumu Riksdāga lēmumam ZiĦojumā Nr. 2010/11:MJU7 par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Savienībā. ZiĦojums pielikumā. Stokholmā, 2010. gada 10. novembrī (paraksts) Per Westerberg (paraksts) Ulf Christoffersson CM\839100.doc 3/5 PE452.778v01-00
2. PIELIKUMS Zviedrijas Riksdāga pamatots atzinums ĥemot vērā analīzi, kas ir veikta Vides un lauksaimniecības komitejas ZiĦojumā Nr. 2010/11: MJU7 par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā, par subsidiaritātes principa piemērošanu Komisijas priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā (COM(2010)486 galīgā redakcija), Riksdāgs uzskata, ka priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam. Riksdāgs uzsver, ka tas atbalsta kohēzijas stiprināšanu starp ES reăioniem, samazinot ekonomiskās un sociālās atšėirības Savienībā. Kā norādīts Līguma par Eiropas Savienību (LESD) 153. pantā struktūrfondi, inter alia, ir izveidoti tieši šim mērėim. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka ir liela atšėirība starp reăionu attīstību, samazinot ekonomiskās atšėirības Savienībā, un pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Savienībā. Pēdējais ir viens no daudziem veidiem, kā palīdzēt cilvēkiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās neatkarīgi no tā, kurā reăionā viħi dzīvo. Riksdāgs vēlētos atgādināt, ka saskaħā ar LESD 5. pantu Savienība rīkojas tikai to kompetenču robežās, ko tai Līgumos piešėīrušas dalībvalstis, lai sasniegtu tajos paredzētos mērėus. Kompetence, kas Līgumos nav piešėirta Savienībai, paliek dalībvalstīm. Tāpat ir jāatceras, ka Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt ir uzsvērusi, ka juridiskā pamata izvēle Kopienas tiesību aktam ir jāveic, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kurus var pārbaudīt Tiesa. Šie kritēriji ir tiesību akta mērėis un saturs. Aplūkojamā priekšlikuma gadījumā Riksdāgs norāda, ka ir domāts grozīt intervenču rezervju izmantošanas režīmu, ko ieviesa vairāk nekā pirms 20 gadiem. Režīms ir izklāstīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju, 27. pantā apakšiedaĝā Intervences produktu realizācija. Iemesls režīma ieviešanai ir izklāstīts minētās regulas 18. apsvērumā, kur teikts: Dažādu lauksaimniecības produktu intervences rezerves ir Kopienai pieejami līdzekĝi, lai sniegtu ievērojamu palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem Kopienā. Kopienas interesēs ir ilgstoši izmantot šo iespēju, kamēr, veicot atbilstošus pasākumus, šīs rezerves būs samazinājušās līdz parastam līmenim. Riksdāgs arī norāda, ka, tā kā pēdējos gados ir ievērojami pārskatīta kopējā lauksaimniecības politika un primārais mērėis vairs nav palielināt produktivitāti, bet ilgtermiħā uzlabot lauksaimniecības ilgtspēju, kā to uzsver pati Komisija, rezerves ir ievērojami samazinājušās. Komisija tādēĝ ierosina ieviest jaunu pārtikas izplatīšanas sistēmu, kas būtu paredzēta vistrūcīgākajām personām un kas nebūtu atkarīga no attiecīgajām intervences rezervēm. Attiecībā uz grozījumiem, ko ierosinājusi Komisija, Riksdāgs uzskata, ka pasākuma, uz kuru attiecas izskatāmais priekšlikums, t.i., pārtikas izdalīšana vistrūcīgākajām personām Savienībā, mērėis ir mainījies no tā, ka tas bija veids, kā izmantot intervences krājumus, uz tādas sistēmas izveidi, kas nodrošinātu vistrūcīgākās personas Savienībā ar uzturvielu ziħā PE452.778v01-00 4/5 CM\839100.doc
bagātu pārtiku. Riksdāgs norāda, ka pasākums līdz ar to no lauksaimniecības politikas pasākuma ir kĝuvis par sociālās politikas pasākumu. TādēĜ Riksdāgs uzskata, ka priekšlikuma juridiskais pamats ir nepareizs, jo ne ierosinātā tiesību akta mērėis, ne saturs neatbilst kopējās lauksaimniecības politikas mērėiem. Var uzskatīt, ka tiesību akts ar pamatā sociālās politikas mērėi apgādāt ar pārtiku vistrūcīgākos faktiski atbilst Savienības mērėiem. TādēĜ Riksdāgs norāda saskaħā ar Padomes juridisko dienestu, ka Komisija par šā priekšlikuma juridisko pamatu varētu izvēlēties LESD 352. pantu. Tomēr Riksdāgs atgādina, ka LESD 352. pants nosaka, ka, [j]a Savienības rīcība izrādītos nepieciešama saskaħā ar Līgumos noteiktajām politikas jomām, lai sasniegtu kādu no Līgumos noteiktajiem mērėiem, un tajos nav paredzētas vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu vienprātīgi pieħem vajadzīgos pasākumus. Riksdāgs uzskata, ka ierosinātos pasākumus nekādā gadījumā nevar uzskatīt par nepieciešamiem, lai sasniegtu kādu no Līgumā minētajiem mērėiem. Tieši otrādi, Riksdāgs uzskata, ka ierosinātie pasākumi ir pretrunā subsidiaritātes principam un ka tādēĝ nav pamata pieħemt pasākumus Savienības līmenī par pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Savienībā. SaskaĦā ar līgumiem sociālā politika galvenokārt ir dalībvalstu atbildībā. Tas it īpaši attiecas uz atbalstu personām, kuras var uzskatīt par vistrūcīgākajām Savienībā. SaskaĦā ar LESD 4. pantu Savienība dala kompetenci ar dalībvalstīm sociālās politikas jomā attiecībā uz aspektiem, kas minēti Līgumā. Riksdāgs norāda, ka šie aspekti galvenokārt attiecas uz darbaspēka brīvu pārvietošanos. Katra dalībvalsts ir atbildīga par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu un par atbalsta sniegšanu vistrūcīgākajiem. Tā ir atbildība, ko bieži dala starp iestādēm reăionālajā un vietējā līmenī. SaskaĦā ar subsidiaritātes principu jomās, kuras nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis valsts vai reăionālā un vietējā līmenī nevar sasniegt ierosinātās darbības mērėus, bet ierosinātās darbības seku mēroga dēĝ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Riksdāgs nespēj atrast nevienu iemeslu, kādēĝ šajā priekšlikumā plānotā pasākuma mērėis būtu labāk sasniedzams Savienības līmenī. Nobeidzot varētu minēt, ka vienīgais iemesls pārtikas palīdzības ieviešanai pirms 20 gadiem bija tāds, ka toreiz rīcībā bija intervences rezerves, kuras bija vēlme izmantot visoptimālākajā veidā. Šāds pamatojums vairs nepastāv, jo intervences rezerves ir tuvas nullei. Ne ierosinātā tiesību akta mērėis, ne saturs neatbilst kopējās lauksaimniecības politikas mērėiem. Priekšlikuma juridiskais pamats līdz ar to ir nepareizs. Riksdāgs arī uzskata, ka plānotā pasākuma mērėus dalībvalstis var sasniegt pietiekamā mērā valsts, reăionu vai vietējā līmenī un ka tādēĝ priekšlikums ir pretrunā subsidiaritātes principam. CM\839100.doc 5/5 PE452.778v01-00