Latvijas Kultūras akadēmija Starpkultūru komunika cijas un sves valodu katedra MARSELA EMĒ LUGAS MINOTAURS TULKOJUMS UN DARBĀ IETVERTĀS FRANČU KULTŪRA

Latvijas Kultūras akadēmija Starpkultūru komunika cijas un sves valodu katedra MARSELA EMĒ LUGAS MINOTAURS TULKOJUMS UN DARBĀ IETVERTĀS FRANČU KULTŪRAS ĪPATNĪBAS Bakalaura darbs Autore: Akadēmiska s bakalaura studiju programmas Ma kslas Starpkultūru sakari Latvija Francija apaks programmas 4. kursa studente Katrīne Vecvagare (ID Nr. 20100327) Darba vadīta ja: Lekt., Mag. philol. Simona Sofija Valke Rīga 2014 1

SATURS IEVADS...3 1. TULKOŠANAS ZINĀTNES PAMATJAUTĀJUMI UN EKSTRALINGVISTISKIE FAKTORI LUGĀ... 6 1.1 Dramatisko tekstu tulkos ana un ta s pieejas... 6 1.2. Marsela Emē darbu tematika... 9 1.3. Komiskais, satīra un ironija luga Minotaurs... 13 2. TULKOJUMA PROBLĒMJAUTĀJUMI... 18 2.1. Mīlina juma va rdu tulkos anas iespējas... 19 2.2. Daža du izcelsmju vietva rdu un personva rdu ekvivalenti latvies u valoda...22 2.3. Vienka rs runas un franču izteicienu tulkojums...24 3. MARSELA EMĒ LUGAS MINOTAURS TULKOJUMS...27 NOBEIGUMS... 51 TĒZES... 53 IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS... 54 RESUME...57 ABSTRACT... 58 PIELIKUMI...59 1. pielikums. Mīlina juma va rdu tulkojums...59 2. pielikums. Vietva rdu tulkojums...60 3. pielikums. Franču izcelsmes personva rdu tulkojums... 61 4. pielikums. Grieķu izcelsmes personva rdu tulkojums... 62 5. pielikums. Sarunvalodas un reģiona la s valodas akcenta atdarina juma tulkojums...62 6. pielikums. Marsela Emē luga Minotaurs...63 2

IEVADS Starpvalodu tulkos ana ir ma ksla interpretēt, ma ksla pa rzina t ka dzimto, ta sves valodu, veidot loģisku un saprotamu vēstījumu, ka arī pa rzina t un spēt pielīdzina t valodas līdzekļus un naciona la s kultūras semantiku nereti pilnīgi ats ķirīgam kontekstam. Lai gan tulkojumu veiks anas prakse datējama ar laiku pirms mūsu ēras un ta du doma ta ju ka filozofa un litera ta Cicerona un romies u dzejnieka Hora cija darbiem, ta vēl aizvien uzskata ma par nebeidzama attīstība pasta vos u valodu ma cīs ana s un zina s anu apmaiņas veidu. Latvija kultūrtekstu tulkojumu vēsture sniedz ieskatu ka tulkos anas teorija, kuras ievērojama ka attīstība novērota ties i pēdējo divu gadu desmitu laika, ta praksē, kuras ietvaros par pirmajiem latviski tulkotajiem tekstiem uzskata mi darbi ar aptuveni 400 gadus ilgu paga tni 1. Tulks ir starpnieks starp daža da m kultūra m un viens no galvenajiem viņa uzdevumiem ir, pamatoti pieņemot lēmumus va rdu izvēlē, pana kt darba izpratni citas valodas ietvaros. Mūsdiena s starpvalodu tulkojumam ir būtiska nozīme naciona la s kultūras papildina s ana un izzina s ana. Tas arī ir viens no iemesliem, ar kuriem autore pamato s ī darba tēmas izvēli. Apgūstot starpkultūru komunika cijas zinības un specializējoties franču valodas izziņa, tulkos anas process ir veids ka ne tikai pilnveidot tehniskas valodas zina s anas, bet iepazīt arī kultūras, tautas un nacionalita tes savdabību, sabiedrības iezīmes, ta s vērtību sistēmu un pasaules uztveri. Bakalaura darba mērķis ir veikt Marsela Emē (Marcel Aymé) franciski sarakstīta s lugas Minotaurs (Le Minotaure) tulkojumu latvies u valoda, ka arī pētīt tulkos anas gaita atkla tos problēmjauta jumus, ar kuriem ja saskaras katra tulkos anas procesa gaita. Lai to veiktu, tiek izvirzīti sekojos i darba uzdevumi: iepazīties ar literatūru par tulkos anas teoriju un ta s veidiem; veikt lugas tulkojumu; analizēt tulkos anas gaita radus os problēmjauta jumus. Zina tniska darba struktūru veido trīs secīgi veidotas nodaļas un pirmaja m diva m no ta m paka rtotas apaks nodaļas. Tres a empīriska pētījuma daļa sasta v no 29 lapaspus u apjoma veikta tulkojuma. Ta avota valoda ir franču, taču mērķa valoda latvies u. Darba pirma s nodaļas ietvaros autore pievērs as dramatisko tekstu tulkos anas specifikai un ats ķirīgaja m tulkos anas pieeja m, 1 Latviski tulkotais katoļu katehisms 1585.gada, gadu vēla k Martina Lutera katehisms. 3

Marsela Emē litera rajam veikumam un taja ietvertaja m tēma m, ka arī komiskajam un ta veidiem tulkotaja luga. Turpretī otraja nodaļa autore analizē problēmjauta jumus, kas radus ies tulkojuma gaita un kuriem ir nepiecies ama padziļina ta izpēte, precīza k, mīlina juma va rdu atveidi latvies u valoda, vietva rdu un personva rdu tulkojumu un vienka rs runas salīdzinos u analīzi avota un mērķa valoda s. Par minēto jauta jumu teorētisko ba zi kalpo ka tulkos anas nozarē atzīti darbi no paga jus a gadsimta, ta nesen veikti akadēmiskie pētījumi. Tiek iepazīti un apkopoti gan latvies u, gan franču autoru darbi tulkos anas zina tnē tulkos anas nozares teorētiķa, francūža Antua na Bermana (Antoine Berman) viedoklis, ka arī latvies u tulkojumzina tnes pētnieka, filoloģijas doktora, salīdzina ma s un sastata ma s valodniecības profesora Ja ņa Sīļa darbs Tulkojumzina tnes jauta jumi. Teorija un prakse. Dramatisko tekstu tulkos anas specifikas apzina s anai tiks apskatīts tulkojumzina tnes teorētiķes Sjūzenas Basnetas (Susan Bassnett) darbs Tulkos anas ma cības (Translation Studies), ka arī franču valodnieka Žorža Munēna (Georges Mounin) darbs Tulkos anas teorētiska s problēmas (Les problèmes théoriques de la traduction) un Danikas Seleskovičas (Danica Seleskovitch) darbs Vispa rēja vaira kvalodu starpniecības teorija (A General Theory of Interlingual Mediation) par interpreta cijas ma kslas nozīmi tulkojuma. Runa jot par Marsela Emē darbu jau veikto pētījumu izmantos anu, tiek analizēta Mis ela Lekurjē (Michel Lecurieur) apkopota literatūra, ka arī vaira ku pētnieku sistematizēta autora darbu analīze kra jumos Marsela Emē raksti (Cahiers de Marcel Aymé). Lai gūtu ieskatu autora dramaturģijas darbos kopuma un komiska izmantojumam Marsela Emē tea trī, autore balsta s ne tikai uz saviem atkla jumiem, bet arī jau veiktajiem pētījumiem. Darba taps anas gaita autore sazina ja s arī ar Marsela Emē bra ļa meitu Delfīni Gijū (Delphine Guillaud), kura nodarbojas ar rakstnieka popularizēs anu Francija un viņam veltīto pētījumu apkopos anu. Uz diviem no tiem - Šarla Karlū (Charles Carlut) darbiem Marsela Emē tea tris (Le théâtre de Marcel Aymé) un Smiekli un satīra Marsela Emē tea trī (Rire et satire dans le théâtre de Marcel Aymé) - tiek balstīta arī s ī jaunrades darba teorētiska ba ze. Gan pieejama s literatūras izzina s anas, gan tulkos anas procesa ietvaros tiek izmantotas franču valodas skaidrojos a s, franču-latvies u, ka arī sinonīmu va rdnīcas. Ta pat, ka vienu no avotiem ja min Baibas Bankavas gra mata Franču īpas va rdu atveide latvies u valoda. Jaunrades darba mērķis ir iztulkot Marsela Emē lugu Minotaurs un tēmas izpētes nolūkos autore pielieto zina tniskajam darbam atbilstīgas metodes vispa rteorētisko metodi teorētiska s 4

literatūras izpētei, kvalitatīvo metodi teksta analīzes veiks anai un teksta struktūras izpētei. Zina tniska darba noslēguma paredzēts apkopot pētījuma apskatītos jauta jumus, lai, pamatojoties uz ieprieks izvirzīto mērķi un noteiktajiem uzdevumiem, spētu strukturēti izdarīt secina jumus par paveikto un analizēt radus a s problēmas. 5

1. TULKOŠANAS ZINĀTNES PAMATJAUTĀJUMI UN EKSTRALINGVISTISKIE FAKTORI LUGĀ Tulkos ana ir teksta pa rradīs ana no vienas valodas otra 2 un ta veiks anas prieks noteikums ir pa rzina t avota un mērķa valodas. Taču būtiski apzina ties, ka ta ir ne vien tehniska darbība, bet arī komunikatīvs process, kura vienlīdz svarīgas ir ka valodu zina s anas, ta orientēs ana s avota un mērķa kultūra s un rados a pieeja. Par pamatu veiksmīgam tulkojumam kalpo tulkos anas teoriju izzina s ana un to piela gos ana konkrētam mērķim. Vienlīdz svarīgi ir arī izprast tulkota darba autora doma s anas veidu, viņam raksturīgo valodas stilu un veidu ka rakstnieks teksta uztvērējam nodod informa ciju. Šī iemesla dēļ nereti tulkota ji izvēlas specializēties tulkos anai viena valodas stila, ka da konkrēta žanra vai pat viena autora darbu ietvaros. Jo liela ku izpratni par ekstralingvistiskajiem faktoriem būs ieguvis tulkota js, jo pilnīga ks un kvalitatīva ks būs tulkojums. Ta pēc pirms tulkos anas procesa uzsa ks anas autore iepazīstas ar tulkojumzina tnes teorētiskajiem jauta jumiem, ka arī noskaidro īpatnības, kas raksturīgas izvēlēta teksta tipa tulkos anai. Otra un tres a apaks nodaļa tiek veltīta Marsela Emē darbu tēmu analīzei un komiskajam luga Minotaurs. 1.1 Dramatisko tekstu tulkošana un tās pieejas Ta pat ka dramaturģijas žanrs ats ķiras no prozas un dzejas, tikpat loģisks ir to tulkojumu iedalījums proza, dzeja vai dramatiska teksta. Ta pēc svarīgi apzina ties lugas žanra tulkos anas īpatnības, kas arī tiks apskatītas s īs apaks nodaļas ietvaros. Luga ir vispa rina ts dramatiska darba apzīmējums un va rds ta plas a kaja nozīmē skaidro jebkuru no dra mas paveidiem un žanriem 3. Gluži ta pat ka autors nevar pats motivēt tēla rīcību oriģina lvaloda, arī tulkojuma visam ja būt dzirdamam personu runa un uz skatuves ja būt redzamam to rīcība. Tēlu runa realizējas ka monologs, dialogs vai polilogs, bet autors savas piebildes iekļauj remarka s. Tekstu raksturo ritms, intona cija, intensita te un balss tembrs elementi, kuru izpildījumu ir grūti iztēloties, ja tie apskatīti rakstīta teksta forma. Par dramaturģijas teksta lomu pētnieki izsaka s daža di, galvenoka rt iezīmējot divas ta funkcijas - lasa mo un iestudējamo, ta pēc pirms 2 Ideju vārdnīca. Ovens Adikibi, Bernards Baleins, Elizabete Breijī u. c. Rīga: Zvaigzne ABC, 1994. 533. lpp. 3 The Oxford Encyclopedia of Theatre & Performance: A - L. Sast. Kennedy, Denis. Oxford: Oxford University Press, 2003. 6

tulkojuma veiks anas ir ieteicams noformulēt ta funkciju, jo no ta arī atkarīga tulkojuma izmantota pieeja. Autore lugas Minotaurs tulkos anas ietvaros izvirzījusi mērķi to tulkot ka iestudējamu materia lu, ta dēļ turpma kaja nodaļas gaita tiks apskatīti veidi, kas atbilst uzsta dīta mērķa dramatisko tekstu tulkojumam. Sjūzena Basneta (Susan Bassnett) izsaka s, ka dramatiska teksta galvena ats ķirība ir ta mērķa noteiks ana vai nu tas tiek radīts ka litera rs teksts un tiek saglaba ts ta lasa mas versijas forma vai ta funkcija ir tapt realizētam uz skatuves un ta da gadījuma būtiski ir ievērot saikni, kas veidojas starp autoru, aktieri un skatīta ju, ka arī ta s tūlītējo ietekmi uz mērķauditoriju 4. Brigita Šulce (Brigitte Schultze) s o teksta dua lo funkciju formulē ka monomedia lu 5, kas nozīmē, ka teksts tiek radīts lasīs anai un polimedia lu 6, kad tas tiek izmantots iestudējuma 7. Ja lasīta jiem ir prieks rocība ar ka du no mērķa kultūrai sves iem formulējumiem iepazīties tulkota ja pievienota skaidrojuma vai veikt izpēti pas iem, tad skatīta jiem s a das iespējas nav un tekstam ir ja spēj nodot informa cija uztvērējam saprotama un pa rliecinos a veida. Līdzīgu viedokli izsaka franču tea tra pētniece Anna Ibersfelde (Anne Ubersfeld), apgalvojot, ka lugas teksts nav pilnīgs līdz ta piela gos anai fiziskai darbībai 8. Vēl dramatiska teksta tulkos ana ja ņem vēra valodas plūsma. Tulkota jam ir ja dzird ta interpretētais teksts ritms, pauzes, uzsvari vai, to pa rformulējot, viens no lugu tulkos anas kritērijiem ir teksta playabilty jeb piemērotība spēlei. Ja tas tiek ņemts vēra, tulkota jam ir ja būt spējīgam tulkot tekstu, paredzot ta iespējamo prezenta ciju, ta dēja di vienojot rakstītu tekstu un fizisku darbību. Pētniece Ortrūna Zūbere - Skerita (Ortrun Zuber-Skerritt) apstiprina, ka tulkota jiem, ta pat ka lugu autoriem būtu ja rada teksts, doma jot par aktieriem. Viņa iesaka tulkoto manuskriptu pirms ta gala varianta pabeigs anas, izmēģina t uzvest uz skatuves, lai veiktu korekcijas gadījumos, kad aktieriem ir grūtības to izruna t vai skanējums neliekas dabīgs. Arī pieredzējus i lugu tulki mēdz piedalīties izra žu mēģina jumos, lai gan adaptētu uzrakstīto, gan sekotu, vai autora iecere tiek saglaba ta uzveduma (Zūbere tulkota jus s aja gadījuma dēvē par autora suroga tiem ) 9. Ka vienu no dramatiska teksta īpatnība m iespējams uzskatīt ta daudznozīmīga s funkcijas. Par tulkota ja uzdevumu un iztulkota teksta lomu tea trī rakstījis pētnieks Tadeus s Kovzans (Tadeusz Kowzan), izdalot piecas izteiksmes kategorijas tea trī runa to tekstu (kura pamata var un var arī nebūt rakstīts teksts), ķermeņa valodu, aktiera žestus un mīmiku, spēles telpu un klusumu jeb 4 Bassnett, Susan. Translation studies. 3 rd ed. London, New York: Routledge, 2002. 119 p. 5 Tulk.no angļu val. va rda monomedial. 6 Tulk.no angļu val. va rda polymedial. 7 Schultze, Brigitte. Highways, byways, and blind alleys in translating drama: Historical and systematic aspects of a cultural technique. Berlin: Erich Schmidt Verlag, 1998. 177-196 p. 8 Ubersfeld, Anne. Reading theatre. Canada: Torronto Press, 1999. 9 Zuber - Skerritt, Ortrun. Page to Stage. Theatre as Translation. Amsterdam: Rodopi, 1984. 88 p. 7

neizruna to skaņu. No ta m viņs veido trīspadsmit zīmju sistēmu apaks kategorijas un, lai gan ta s nav paredzēts apskatīt, ta s var kalpot ka ilustra cija, lai izprastu dramaturģijas teksta lomu. Gluži ta pat ir ja apzina s tulkojuma interpreta ciju plas a s iespējas. Lugas interpreta cija, ats ķirība no prozas un dzejas, tiek iesaistīts autors vai tulkota js, režisors, scenogra fs/komponists/aktieris un skatīta js/klausīta js 10. Lai gan, ka noskaidrots, tulkota jam ir ja ņem vēra teksta piemērotība runai un spēlei, vienlaikus ja būt uzmanīgam. Cens oties pana kt teksta piela gos anu skatuvei, pasta v risks pa rlieku atta lina ties no oriģina lteksta. Ta pēc būtiski atcerēties, ka cilvēku fiziska s izpausmes nav universa las, ta s daža da s kultūras ats ķiras, ka arī žesti un ķermeņa valoda tiek para dīta un saprasta ats ķirīgi. Ka apgalvo Ja nis Sīlis, pirms tulkojuma veiks anas katram tulkota jam nepiecies ams definēt jauta jumus, kas ietekmē tulkota teksta uztveri un atvieglo tulkos anas procesu. Ja noskaidro adresa ta piederība, ta dēja di tekstu piela gojot noteiktam adresa tu lokam. Ja nosaka teksta tips, ta žanrs, struktūra un stils, ka arī oriģina la teksta vai tulkojuma primarita te vienam attiecība pret otru. Lai gan Rietumu pasaules litera raja doma s ana iesakņojies uzskats, ka tulkota jam ir ja būt pēc iespējas nemana ma kam mērķa teksta, ir būtiski izdarīt izvēli starp burtiska s vai brīva s tulkos anas metodēm. Burtiskais tulkojums nozīmē, ka tulkota js daudz vaira k pieturas pie oriģina lteksta, turpretī brīvais tulkojums orientējas uz ta adresa tu un cens as tekstu piela got attiecīgajai valodai un kultūrai 11. Par to izvēli pētnieki ir ats ķirīga s doma s. Atzītais franču valodnieks un tulkojumzina tnieks Antuans Bermans (Antoine Berman) uzskata, ka tulkota ja uzdevums ir būt daža do kultūru starpniekam un burtiska tulkojuma ceļa mērķa valodai iespējams pa rņemt vēl neapjaustas, no avota valodas iegūtas s ķautnes. Pēc viņa doma m, labam tulkojumam ir ja izra da cieņa avota valodas tekstam un ja attīsta valodu savstarpēja korespondence ta da līmenī, lai avota valoda papildina tu un baga tina tu mērķa valodu, ka arī paplas ina tu ta s izteiksmes iespējas. Bermans gan iet vēl ta la k, sakot, ka teksta analīze var tikt papildina ta ar psihoanalītisku pieeju, jo ar teksta palīdzību sniegta informa cija liela koties ir neapzina ta 12. Psihoanalīze spētu to izskaidrot, jo psihes darbības meha nisms para da s un tiek analizēts tulkos anas procesa gaita. Taču s ī pieeja detalizēta k apskatīta netiks, jo jaunrades darba ietvaros autore veica teksta analīzi, neapskatot teksta psihoanalītisko 10 Kowzan, Tadeusz. Le signe au théâtre: introduction à la sémiologie de l'art du spectacle. Diogène 61, 1968. 59 90 p. 11 Sīlis, Ja nis. Tulkojumzinātnes jautājumi. Teorija un prakse. Rīga: Lietis ķa s valodniecības centrs, 2008. 12. - 15. lpp. 12 Bermana domu rezumē Venuti gra mata : Venuti, Lawrence. The Translation studies reader. London: Routledge, 2000. 284 298 p. 8

kontekstu 13. Pretēja s doma s Antuanam Bermanam ir Danika Seleskoviča (Danica Seleskovitch), kura pieda va izvēlēties interpretatīva s tulkos anas pieeju. Ta s pamata ir teorija par tulkos anu ka avota teksta idejas reprodukciju, kas piela gojama jebkurai valodai. Tulkota js s aja gadījuma nav indivīds, kura radīto tekstu būtu ja ietekmē ta spēja m vai trūkumiem, bet gan tulkojuma prieks mets pamatojoties uz savu sapratni un intelektua lu avota teksta tēmas izpēti, tulkota js sniedz pilnīgu avota teksta idejas pa rnesi mērķa valoda. Varētu pat teikt, ka tulkota js s īs metodes ietvaros nestra da ar valodu, bet gan grafiska m zīmēm un simboliem. Pamatojoties uz pētnieces teikto, lingvistiskais tulkojums tiek papildina ts ar neverba lo teksta nozīmi, kas sasta v no trīs daļa m iepazīs ana s ar tekstu, ta izpratne un pa rformulēs ana. Ta da veida tiek mazina ta iespēja mērķa valoda neatveidot oriģina lteksta jēgu. Respektīvi, no tulkota ja tiek prasīti kognitīvi papildina jumi. Taču Žoržs Munēns (Georges Mounin) uzskata, ka valodniecības ats ķirības (fonēmu, monēmu u. c. valodas pamatelementu nesakritība), nosaka, ka, pirmka rt, tulkojums nekad nevar tikt uzskatīts par pilnīgi pabeigtu (jo teksta analīze un papildina s ana var būt nebeidzama) un, otrka rt, uz mērķa valodu balstīts tulkojums nemaz nav iespējams. Dramatiskais teksts tiek veidots, ņemot vēra konkrētu ta mērķauditoriju un kultūras kontekstu un, ta ka avota un mērķa valoda s tas ats ķiras, arī ta m veltītajiem tekstiem ja būt ats ķirīgiem 14. Runa jot par Marsela Emē lugu Minotaurs, autors to rakstījis ka iestudējamu materia lu un arī sadarbojies ar Žanu Lepulēnu (Jean Le Poulain), lai tekstu piela gotu skatuviskajiem prieks noteikumiem. Ka apgalvojis pats rakstnieks, viņapra t, svarīga kais tea trī ir izveidot saikni starp aktieriem un skatīta jiem un pana kt, lai s o pus u kontakts būtu ties s, tūlītējs un nepa rtraukts 15. Ties i ta pēc arī jaunrades darba ietvaros tika izmantota brīva tulkos anas metode - lai saglaba tu s o rakstnieka ieceri un padarītu tulkoto tekstu viegli uztveramu gan iespējamajam aktierim, gan skatīta jam. Lugas Minotaurs dramatiska teksta sasta vdaļa ir arī dzejas fragmenti, taču, ta ka to atdzejojumus latvies u valoda ir veikusi neatkarīga persona, dzejas tulkos anas teorija netiek apskatīta. 1.2. Marsela Emē darbu tematika Marsela Emē publicējis darbus ļoti daža dos žanros. Dzīves laika autors rakstījis rakstus vaira kos periodiskajos izdevumos, taču mūsdiena s vēl aizvien tiek atka rtoti izdoti viņa roma ni, 13 Bermana domu rezumē Venuti gra mata : Venuti, Lawrence. The Translation studies reader. London: Routledge, 2000. 284 298 p. 14 Mounin, Georges. Les problèmes théoriques de la traduction. Paris: Gallimard, 1976. 15 Collier, Stanley. Le théâtre de Marcel Aymé. Manchester: Manchester University Press, 1968. 75-87 p. 9

noveles, pasakas un esejas. Latvies u lasīta jiem rakstnieka va rds varētu būt pazīstams pasaku un noveļu dēļ, jo latviski izdoti pasaku kra jumi Runča Mura sarkana s un zila s pasakas (Les Contes bleus du chat perché un Les Contes rouges du chat perché), ka arī noveļu kra jums Cilvēks, kas ga ja cauri siena m (Le passe-muraille). Šīs apaks nodaļas mērķis ir gūt prieks statu par viņa dramaturģijas darbiem kopuma, apskatīt viņam aktua la s tēmas un atkla t, cik rakstnieks spēj būt daudzveidīgs un vispusīgs franču literatūras pa rsta vis. Lai gan autors piedzimst neliela pilsēta Žuaņī (Joigny) 1902.gada 29.marta, liela ko dzīves daļu viņs pavada Parīzē, Montmartra, kur izveidots viņam veltīts laukums ar simbolisko statuju Cilvēks, kas ga ja cauri siena m (Le passe-muraille), kas arī mūsdiena s glaba liecības par autora tur pavadīto laiku un atsta to litera ro mantojumu. Parīzē viņs arī mirst 1967.gada 14.oktobrī un tiek apglaba ts Senvinsena (Saint-Vincent) kapsēta Montmartra. Tea trim rakstnieks pievērs as ap 1932.gadu un, kaut arī lielo produktivita ti un spēju sevi piera dīt daža dos žanros, viņa debiju dramaturģija nevarētu uzskatīt par veiksmīgu. Pirma sarakstīta luga negūst atzinību un paiet 16 gadi, līdz to pirmo reizi uzņemas izra dīt Žoržs Dukings (Georges Douking) uz tea tra Vieux-Colombier skatuves. Pēc ieprieks pieminēta s neveiksmes Emē turpina rakstīt darbus tea trim un ka na kamo 1944. gada publicē Lai notiktu kas notikdams (Vogue la galère), pievērs oties plas ai un aktua lai tēmai II Pasaules kara konteksta, proti, cilvēku vada mībai un veidam, ka to realizēt. Pēc gada izna k luga Citu galva (La tête des autres) un, ka uzskata Marsela Emē darbu pētnieks Žans Katela ns (Jean Cathelin), iespaidojoties no amerika ņu dzīvesveida pēc ceļojuma uz ASV, viņs saraksta vēl divas lugas Zila mus a (La Mouche bleue) (1957) un Luizia na (Louisiane) (1961). Kopuma viņa dramaturģijas darbus var iedalīt četra s daļa s uzvesta s lugas 16, neuzvesta s lugas 17, a rzemju autoru sarakstīta s lugas ar Marsela Emē korekcija m 18, Marsela Emē citu žanru darbi, kas uzvesti tea trī 19, kopa sasta dot 31 darbu. Visus Marsela Emē sarakstītos dramaturģijas darbus apkopojis Mis els Lekurjē 2002.gada izdotaja kra juma Marsels Emē. Lugu apkopojums. 1948-1967 (Marcel Aymé. Théâtre complet. 1948 1967) 20. 16 Vogue la galère, Lucienne et le boucher, Clérambard, La Tête des autres, Les Quatres Vérités, Les Oiseaux de lune, La Mouche bleu, Patron, Louisiane, Les Maxibules, La Chaloupée, La Convention Belzébir, Consommation, Le Minotaure (Lécureur, Michel. Marcel Aymé. Théâtre complet. Paris: Collection Blanche, Gallimard, 2002). 17 Les Grandes étapes, Le Mannequin, Le Commissaire, Le Cortège ou Les Suivants (Lécureur, Michel. Marcel Aymé. Théâtre complet. Paris: Collection Blanche, Gallimard, 2002). 18 Les Sorcières de Salem ( The Crucibles d'arthur Miller), Vu du pont ( From the Bridge d'arthur Miller), Le Placard ( Oh Dad, Poor Dad, Mammas Hung You d'arthur L.Kopit), La Nuit de l'iguane ( The Night of the Iguana de Tennessee Williams), Le Météore ( Der Meteor de Friedrich Durrenmatt). 19 Au Triple Galop, Trois contes du chat perché, Des Nouvelles de Paris, Trois Nouvelles, Traversée de Paris, Le Loup, Contes du chat perché, Deux nouvelles. 20 Lécureur, Michel. Marcel Aymé. Théâtre complet. Paris: Collection Blanche, Gallimard, 2002. 1203 pages. 10

Kopēja 19.gs. vidus franču tea tra konteksta ja izceļ darbs Kleramba rs (Clérambard), kas tiek uzskatīts par vienu no veiksmīga kajiem rakstnieka dramaturģijas žanra sarakstītajiem darbiem. Ka apgalvo Stenlijs Koljē (Stanley Collier), ta ir sarkastiska komēdija, kura autors liek skatīta jam attīstīt pas ironiju, atkla t komisko arī taja, kas tradiciona li uzskatīts par aizsta va mu, respektablu un nopietnu, ka arī radus a s problēmas neuztvert pa rlieku nopietni 21. Darbs Kleramba rs, ta pat ka Citu galva liecina par taisnīguma izjūtas augsto vērtību. Marsela Emē tematiku loka ir arī meli. Ka literatūra, ta dzīvē meliem var būt gan pozitīva (attaisnotie meli), gan negatīva nozīme. Autors tos izmanto, lai raisītu konfliktu persona žu vidū un nereti strīds tiek atrisina ts, melus atkla jot publiski un kariķējot viņu uzskatus. Viņs nebaida s tikt kritizēts vai aktualizēt saasina tus tematus. Par to liecina luga Citu galva, kuras tēma saistīta ar nevainīga cilvēka notiesa s anu uz na vi, kas tobrīd (luga pirmo reizi uzvesta 1952) ir aktua la Francija, jo notiek diskusijas par na ves soda atcels anu 22 Ja piekrīt Pjēra Markabrū (Pierre Marcabru) uzskatam, ka 20.gs.2.puses laiks Francija raksturojams ka snobisma un augstpra tības laikmets, Marsels Emē savos darbos aizsta v vidusmēra sabiedrību, darbos it ka reprezentējot ta s pa rsta vju domas 23. Rakstniekam ir svarīgi para dīt cilvēku patieso dabu, viņu vienka rs a s jūtas un atkla t cilvēku būtību, emocijas, ka arī meklēt pasaulē līdzsvaru. Ties i viņa laika sabiedrības tipa žu atveidos ana tiek uzskatīta par vienu no rakstnieka stipraja m pusēm. Tas redzams luga s Mirus o galds (La table aux crevés) un Zaļa ķēve (La Jument verte), taču ironisko sabiedrības vērtējumu Francijas okupa cijas laika rakstnieks pauž darbos Apka rtceļs (Le Chemin des écoliers) un Ura ns (Uranus). 24 Autora darbu pētnieks Pols Vandromme (Pol Vandromme) iesaka lasīt Marselu Emē gadījumos, kad nepiecies ams uzzina t ka da bijusi Francija un pas i francūži noteikta vēstures perioda. Viņs uzskata, ka neviens laba k nav spējis atspoguļot dzīves rea lijas Francija III un IV Republikas laika. 25 Franču literatūrzina tnieki Marselu Emē raksturo ka maģiska rea lisma pa rsta vi, ko ka ma ksliniecisku līdzekli autors izmantojis ne tikai pasaka s un novelēs, bet arī roma nos un pat dramaturģija 26. Fantastiskais luga s ir izaicina jums arī režisoriem. Piemēram, darba Maksibuļi (Les Maxibules) galvenajam varonim Difilo (Dufilho) ir maģiskas spējas acumirklī pa rtapt no cilvēka par zirgu, suni vai ēzeli, par ģenera li, pastnieku vai stra dnieku. Pasakot vienu va rdu vai 21 Collier, Stanley. Le théâtre de Marcel Aymé. Manchester: Manchester University Press, 1968. 75-87 p. 22 Na vessodu oficia li Francija atceļ 1981. gada. 23 Cahier Marcel Aymé N 24. Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 2006. 123 p. 24 Favre, Yves-Alain. Oeuvres romanesques complètes. Préface. Paris: Gallimard, 1989. 25 Favre, Yves-Alain. Oeuvres romanesques complètes. Préface. Paris: Gallimard, 1989. 26 Pamatojoties uz izdevuma Littératures contemporaines publicēto informa ciju, neskaitot lugas, maģiska rea lisma žanra, sarakstītas 5 pasakas no kra juma Derrière chez Martin, 4 pasakas kra juma Le Nain, roma ns Le Jument Verte. (Cresciucci, Alain. Littératures contemporaines N 5. Paris: Editions Klincksieck, 1998. 86-87 p.). 11

izdarot žestu, viņs ir spējīgs pa rveidot prieks metus baroka stila mēbeles pa rvērst kazarma s, Andus Kordiljera, baznīca vai kabarē. Un tas viss ja ņem vēra scenogra fiem. Ka par s o tēmu izteicies Mis els Lekurjē, darbu sižeti vai apsta kļi, ka dos atrodas varoņi, netiek skaidroti ta vieta, lai sniegtu aprakstu par katru no persona žiem, viņs drīza k tos uzreiz attēlo situa cija s, kuras, būdamas fantastiskas un nerea las, ir apriori ticamas un loģiskas 27. Ta dēja di brīnumainais kļūst ikdienis ķs, bet pierastais fantastisks. Ja pats cilvēks ir neparedzams un nepasta vīga, ta da ir arī pasaule ap viņu. Fantastiskais izpaužas arī varoņu ceļos ana gan fantastiska ceļos ana laika, gan pavisam rea listiska, kad tiek attēlotas lauku un pilsētas dzīves ats ķirības, kas gan visbieža k nesniedzas a rpus Francijas valsts robeža m. Autors pats minējis, ka, neatkarīgi no fantastiska kla tbūtnes darbos, viņam visbūtiska k ir attēlot tos notikumus un pagrieziena punktus cilvēku dzīvēs, kas maina viņu pasauli 28. Fantastiskais nereti tiek apvienots ar komisko daža da s emociona laja s nokra sa s pasaka s tas ir labsirdīgs humors (ka darbos no kra juma Runča Mura pasakas (Les Contes du chat perché), bet luga s vai novelēs var kļūt satīrisks un ironisks (ka darbos Cita galvas, Kleramba rs vai Minotaurs ), bet komiska nozīmei darbos autore detalizēta k pievērsīsies darba na kamaja apaks nodaļa. Ja piebilst, ka pats autors apgalvo, ka viņa pasakas ir sarakstītas bērniem no 4 līdz 75 gadiem, taču lugas ir pasakas pieaugus ajiem. Laikrakstam Marianne autors rakstījis, ka nos ķirt bērnu literatūru no pieaugus o literatūras ir lieki, ta pēc arī sava s pasaka s un saruna s ar bērniem viņs savu valodu necens as mainīt 29. Tas tikai vēlreiz apstiprina rakstnieka vēlmi padarīt fantastisko pieejamu visiem, ja ne pasaka s ietvertos vēstījumos, tad to atkla jot roma nos vai luga s. Runa jot par valodu, autora darbi ir piera dījums viņa spējai pa rvaldīt daža dus stilus. Pasaku kra juma Runča Mura pasakas tiek apvienota litera ra franču valoda un sarunvaloda 30. Valodas reģistra izvēli varētu ietekmēt pasakas darbības vieta - lauku ferma, bet autors tos izmanto ka instrumentu ar zina mu mērķi dzīvnieku teiktajos dialogos tiek izmantota sarunvaloda, taču vieta s, kur tiek izteikta pasakas pama cība, litera ra franču valoda. Pjērs Markabrū apgalvojis, ka ar valodas palīdzību autors veido persona žu daža dos tēlus 31. Tiek izmantoti arī lamuva rdi, ka piemēram, luga Minotaurs. Taja lasa mi humoristiski izsmejos i dialogi, lauku vienka rs runas fragmenti un laula ta pa ra ikdienas strīdi, kuros izsmieta to banalita te un absurds. Lai gan Marsela Emē darbu tematika ir ļoti plas a, minētais ļauj secina t, ka rakstnieks 27 Lécureur, Michel. Marcel Aymé. Théâtre complet. Paris: Gallimard, 2002. 10 p. 28 Aymé, Marcel. Vogue la Galère, Préface. Paris: Grasset, 1944. 29 Cahier Marcel Aymé N 2. Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 1983. 51 61 p. 30 Aymé, Marcel. Les contes du chat perché. Paris : Éditions Gallimard, 1939. 31 Cahier Marcel Aymé N 24. Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 2006. 123 p. 12

darbojies daža dos žanros un plas s ir gan tajos apskatīto tēmu loks, gan rakstnieka valodas brīvība un spēja to lietot ka persona žu raksturojos u elementu. Nodaļa aprakstīto Marsela Emē daiļrades specifiku, autorespra t, veiksmīgi noslēdz Pjēra Markabrū cita ts par viņa dua lo personību: Viņs pa rsta vēja tautu, nebūdams demagogs, viņs bija cilvēcīgs, nebūdams huma nists un cēlsirdīgs, nekļūstot bana ls 32. 1.3. Komiskais, satīra un ironija lugā Minotaurs Ta ka Marsels Emē tiek uzskatīts par vienu no komiska stila pa rsta vjiem franču literatūra un luga Minotaurs tiek klasificēta ka komēdijas žanram piederos a, s īs nodaļas ietvaros tiks skaidrota komēdijas žanra specifika un apskatīts, ka komiskais izpaužas tulkotaja luga. Lai gan tas caurvij visu Marsela Emē lugu, autore centīsies noskaidrot, ka di paņēmieni tiek izmantoti publikas vai lasīta ju sasmīdina s anai, tos saskatīt konkrētos piemēros tulkotaja luga, lai spētu izprast to emociona lo nokra su un to saglaba tu arī tulkojuma. Ja piezīmē, ka analīzes mērķis ir izpētīt, kas luga rada komisko un ka di ir ta veidi. Komiskie izteiksmes līdzekļi ir pietiekami sarežģīti definējams literatūras fenomens un apvieno ne tikai ka da darba ietvaros pielietotu ma ksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopumu, bet kalpo par naciona la s kultūras izpētes līdzekli un sabiedrības uzskatu spoguli. Bez tam tie var būt ļoti daža di, ta pat ka cilvēku reakcija, ko izraisa komiskais. Franču valoda ar va rdu komēdija, pirmka rt, pieņemts apzīmēt tea tri kopuma. Va rds cēlies no grieķu valodas un Antīkaja pasaulē tika attiecina ts uz jebkura žanra tea tra izra di. Taču kops 17.gs. tas vienlaikus var nora dīt uz vienu no zemajiem žanriem. Ka apgalvo Nikola Bualo (Nicolas Boileau), pasta v augstie žanri traģēdija, oda, himna, vidējie žanri elēģija, madriga ls un zemie žanri komēdija, farss un roma ns. 33 Zema žanra būtība ir izklaidēt un smīdina t, un literatūrzina tnē pieņemts izdalīt vaira kus komiska veidus, kurus nereti vienlaikus izmanto viena darba ietvaros: raksturu komiskais (kad tiek attēloti spilgti persona ži, skaidri izstra da ti psiholoģiskie raksturi); situa ciju komiskais (balstīta uz a tru darbību, intriga m, nejaus iem notikumiem); va rdu komiskais (kad komismu pana k ar valodas līdzekļiem, izmantojot va rdu atka rtojumu, va rdu spēles, kalambūrus, to deforma ciju, arī žargonu un dialektus); 32 Cahier Marcel Aymé N 24. Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 2006. 123 p. 33 Citēts pēc Valentīna Lukas eviča darba Lukas evičs, Valentīns, Mickeviča, Silvija, Sokolova, Inga. Aktuāli literatūras teorijas jautājumi. Jelgava: Jelgavas tipogra fija, 2007. 13

žestu komiskais (izmantojot skatuves prieks rocības, komismu pana k ar žestiem, kritieniem, sitieniem u.tml.); tikumu komiskais (komismu pana k, kritizējot sabiedrību, nereti centra lie notikumi ir laulības, bērna piedzims ana u.tml.). 34 Taču katrs teksta veids ietver sevī noteiktu noskaņu jeb raksturojos o elementu kopumu, kas liek izjust ieprieks minēta s emocijas, s aja gadījuma izraisa prieku, sajūsmu, smieklus. Marsela Emē darbu pētnieks Mis els Lekurjē lugu ir klasificējis ka komēdiju, kura izmantoti komisma, satīras un ironijas ma kslinieciskie elementi 35, ta pēc detalizēta k tiks apskatīti ties i s ie luga pielietotie izteiksmes līdzekļi. Lai gan to mērķis var būt līdzīgs izraisīt smieklus un uzjautrina t, ats ķirība ir veida, ka tas tiek pana kts. Komisms balsta s uz pretrunu un konfronta cija m, kas var izpausties ka cilvēka un situa cijas, nopietna un smieklīga vai ka das para dības pa rspīlējuma pretrunīgums. Ta s tiek para dītas, izmantojot daža dus valodas līdzekļus va rdu spēles, nepiekla jīgu vai neatbilstīgu leksikas un sintakses lietojumu. Satīra pieder pie polemikas žanra un ta s mērķis ir radīt izsmieklu 36. Leksika ir rea listiska vai sarunvalodas, izmantoti nieva jos i, reizēm asi kritizējos i izteikumi. Satīra spilgti izpaužas tēlojuma, var tikt kritizēta sabiedrība un ta s normas. Turpretī ironija iedala s divos ta s pamatveidos verba laja un situatīvaja. Verba lo ironiju raksturo ta s izteikumu jēga, kas ir pretēja to burtiskajai nozīmei. Tas visbieža k tiek pana kts ar persona žu intona ciju palīdzību, pa rspīlējumiem un situa cijas kontekstu. Situatīva s ironijas ietvaros veidojas kontrasts starp gaidīto un realita ti. 37 Lai ilustrētu apskatīta s definīcijas, lugas Minotaurs ietvaros tiks apskatīti komisma, satīras un ironijas piemēri. Komiskais. Komiskajam ir ats ķirīgi meha nismi, ka dos tas izpaužas. Neloģiska komisms rodas brīžos, kad tēlu rīcība nav raciona li izskaidrojama un ir pretēja vispa rpieņemtajai. Luga tas vērojams jau 34 Site magister. Les registres littéraires. Pieejams: http://www.site-magister.com/paggenr.htm#comique [skatīts 2014, 3. mar. ]. 35 Lécureur, Michel. Marcel Aymé. Théâtre complet. Préface. Paris: Gallimard, 2002. 36 Site magister. Les registres littéraires. Pieejams: http://www.sitemagister.com/paggenr.htm#comique [skatīts 2014, 3. mar. ]. 37 Site magister. Les registres littéraires. Pieejams: http://www.sitemagister.com/paggenr.htm#comique [skatīts 2014, 3. mar. ]. 14

pas a sa kuma, kad varonis Žerārs (Gérard) Luija XV stila ieka rtota pilsētas centra 38 dzīvokļa viesistaba novietojis traktoru va rda Minotaurs. Ta dēja di viņs cer remdēt ilgas pēc dzīves laukos un Francijas dabas. Neētiska komiskais rodas, kad netiek ievērotas ka das socia la s normas. Tas var izpausties ka skopums, lielība, godka re, negodīgums. Luga tam par piemēru kalpo Irēnas vēlme atbilst saviem idea liem 39. Nevieta komiskais izpaužas situa cija, kad tiek atdarina ts lauku akcents un lietota vienka rs runa, jo tas tiek darīts a rpus s im valodas stilam ierasta s vides. Lugas remarka s autors nora da, ka darbība norisina s Parīzes dzīvoklī ar izsmalcina ta m mēbelēm, kas rada noteiktu prieks statu par s a da vidē pieņemtu izturēs ana s modeli un runasveidu. Līdz ar to, kad pilsētnieku leksika tiek lietoti ta di izteicieni ka mēsls ta ds (c't' espèce de fumier-là) vai vella ma tīte (sacré vingt dieux de femelle), tas rada izbrīnu un komiskumu. Runa jot par komisko, kas izpaužas va rdu atka rtojumos, vērts pieminēt, ka atka rtos anas figūra ka ta da smieklus neizraisa, taču komiskums rodas taja ietverta s simboliska s nozīmes dēļ. Visbieža k va rdu spēle ir ka simbols spēlei dzīvē ka kaķis spēlējas ar peli u. tml. Luga tiek atka rtoti izsauksmes va rdi (piemēram, ak, ai, mū (ah, meuh, oh), mīlina juma va rdi (to detalizēta ku analīzi skatīt 1. pielikuma ) un atsevis ķi apzīmējumi (traktoram veltītie apzīmējumi funkciona ls (fonctionnel), zina ms s arms (certaine allure), lieta (l'objet)). Va rdu spēles saskata mas, gan persona žu va rdu izvēlē (varoņa Michou līdzība ar mīlina juma va rdu chou ), gan atskaņa s, ko sevī ietver dzejas fragmenti. Satīra. Luga tiek izsmieta vēlme iejusties noteikta sabiedrības daļa un ta s uzsta dītie noteikumi. Riretas (Rirette) Tas redzams lugas gaita, kad Irēnu augsta s sabiedrības draugu jūsmos ana par traktoru liek viņai par to mainīt domas. Pēc Riretas (Rirette) apgalvojuma, ka traktora novietos ana dzīvojamaja istaba varot kļūt par pilsētas stila ikonu 40, Irēna vēlas to paturēt, ta dēja di para dot, cik patiesība absurda ir sekos ana citu izdoma tiem noteikumiem un cik ļoti tie cilvēku ir spējīgi ietekmēt. Izsmieta tiek arī moderna ma ksla, ko pamato darba izteiktais franču gleznota ja Utrilo (Utrillo) darba un traktora ka moderna s ma kslas prieks meta salīdzina jums, par pa ra ku uzskatot traktoru 41. 38 Luga minēts, ka dzīvoklis atrodas Sendominikas iela, kura mūsdiena s pieder pie 8.Parīzes apgabala, kas robežojas ar Sēnas upi un kas varētu tikt uzskatīts par pilsētas centru. 39 Defays, Jean Marc, Rosier, Laurence. Approches du discours comique. Belgique: Hayen, 1999. 40 Votre trouvaille aura fait le tour de Paris avant qu'il se soit écoulé seulement trois jours et vous allez être les rois de la saison. Lugas Minotaurs oriģina ls, skat. 6. pielikumu, 942 p. 41 Paskatieties, piemēram, uz mazo Utrillo. Nē, bet paskat, par cik necilu lietu tas ir kļuvis, ko, ne ta? (Voyez par exemple votre petit Utrillo. Non mais, regardez-le, quelle pauvre figure il fait, hein?). Lugas Minotaurs oriģina ls, skat. 6. pielikumu, 944 p. 15

Ironija. Runa jot par verba lo ironiju, ta s piemērus raksturo ironiskie un reizē komiskie Riretas un Mis ū (Michou) pa rspīlēti bieži lietotie mīlina juma va rdi (tas detalizēta k analizēts darba 2.nodaļa, skatīt 1. pielikumu), ta pat viņu savstarpēja s attiecības, kura m, ka to apgalvo Mis els Deons (Michel Déon) raksta par lugu Minotaurs 42, luga ja para da Riretas vecumam neadekva ta izturēs ana s un dēla neties ie nora dījumi nepatikai pret sievietēm. Ironisks ir arī traktoram piedēvētais filozofiskais apzīmējums l'en soi jeb lieta par sevi. Ieraudzījus i neparasto prieks metu, ma te un dēls nododas ta estētiski liriskai apbrīnos anai, uzsver ta skaistumu, funkcionalita ti un akcentē, ka ta ir lieta par sevi. Šo jēdzienu savos darbos definējis Kants (vēla k par to rakstījis arī Sartrs, Simona de Bovua ra un citi), skaidrojot, ka apziņa tiek ierakstīta a rēja s pasaules pieredze. Respektīvi, cilvēka zina s anas sniedzas tik ta lu, cik pieredze reprezentē pasauli. Darba Tīra pra ta kritika Kants nos ķir noumenu un fenomenu pasauli, apgalvojot, ka lietas noumenu pasaulē cilvēkam nav līdz galam izzina mas, taču fenomenu pasauli veido para dības 43. Ironija izpaužas brīdī, kad izteikuma jēga ir pretēja ta nozīmei. Traktors, kas ir daļa no cilvēka izzina ta s pasaules, tiek pielīdzina ts lietai par sevi, kas ir līdz galam neizzina ma, apgalvojot, ka traktors ir a rpus cilvēka jutekliska s uztveres un spējas izzina t. Pēc Kristia na Megrē (Christian Megret) doma m, apspēlējot tēmu par traktora novietos ana Luija XV stila ieka rtota viesistaba, autors izsmej 20.gs.2.pusē aktua lo tendence kolekciona ru vidū, kuri sava s ma ja s mēdza novietot rea lisma stila pa rsta vja skulptora Cēzara (César) darbus. Viņs apgalvo, ka Marsels Emē nav atbalstījis moderno ma kslu, kas izskaidro tai veltīto kritiku un ironiju 44. Par komēdiju, satīru un ironiju rakstnieka daiļradē pētījumu veicis arī Šarls Karlū (Charles Carlut). Viņs akcentē,ka Marsels Emē visupirms tiek uztverts ka komiska stila pa rsta vis, bet nereti tam ir negatīva emociona la nokra sa. Ka apgalvo Karlū, rakstnieks ironiski cens as pa rliecina t, ka cilvēks ir pas pietiekams ta ds, ka ds viņs ir un kritizē sabiedrība valdos os stereotipus, nepatiesas vērtības, melus 45. Ta pat par s o tēmu Marsela Emē daiļradē rakstījis Nikola Pariso (Nicolas Parisot). Viņs komisko rakstnieka darbos pielīdzina no angļu valodas na kus ajam jēdzienam in fun jeb spēles elementam. Emē komisko pana k ar daža du veidu va rdu, persona žu savstarpējo raksturu un situa ciju - spēlēm. Vēl autors piemin, ka līdza s komiskajiem persona žiem pasta v ta di, kuriem humora izjūtas nav. Nereti s ie persona ži veido savstarpēju konfliktu un arī tas rada komisma 42 Cahier Marcel Aymé N 24, Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 2006. 128, 129 p. 43 Stengrūms, Džeremijs. Filosofija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008. 36., 37. lpp. 44 Cahier Marcel Aymé N 24, Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 2006. 125 p. 45 Carlut, Charles. Rire et satire dans le théâtre de Marcel Aymé. The French reader. Vol. 33, No. 5. Apr., 1960. 448 453 p. 16

efektu 46. Luga Minotaurs spēle rada komismu, kad persona ži Murlons, Žera rs un Margarita (Marguerite) iejūtas laucinieku persona žos un tas nebūt neliekas smieklīgi Žera ra sievai Irēnai, jo pilsētas vidē s a ds runas veids ir nevieta vai kad Mis ū un Riretes pa rspīlētie joki saduras ar Žera ra pragmatisko raksturu. Apaks nodaļas sa kuma definētie jēdzieni, komisma smalka robeža un līdzības ar ironiju un satīru, ka arī aprakstītie piemēri ļauj secina t, ka luga Minotaurs komiskuma izraisīs anai autors izmanto ka komēdijai, ta satīrai un ironijai raksturīgus paņēmienus. Tulkos anas procesa ir būtiski tos noteikt un apzina ties avota valoda, lai spētu saglaba t autora izvēlēto stilistisko žesta vai valodas stilistisko elementu arī tulkojuma. 46 Cahier Marcel Aymé N 24. Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 2006. 26 28 p. 17

2. TULKOJUMA PROBLĒMJAUTĀJUMI Tulkojamība ir konkrētas va rda nozīmes pa rnes ana no vienas valodas otra, saglaba jot un radika li nemainot ta s nozīmi. Taču daiļliteratūras teksta tulkojums sniedz lasīta jiem ne tikai informa ciju, bet ietver sevī arī estētisko funkciju un tiek uztverts pats teksts ar ta nozīmi, emocija m un varoņiem, kas tulks anas procesu apgrūtina, jo kultūras ir daža das, ta pat ka veids ka ta s reaģē un uztver tekstu. Ka apgalvo Ja nis Sīlis, tulkojami ir visi teksti, tikai ats ķiras to tulkojamības paka pe 47. Lai to nodros ina tu, tulkota jam ja rada ta ds diskurss, kas pieļauj avota valodas kultūras atspoguļojumu mērķa valoda, ņemot vēra ta s kultūras īpatnības. Tas nozīmē, ka, ja vien tiek saglaba ta teksta būtība, tulkos anas procesa pieļauts izdarīt atsevis ķas teksta elementu modifika cijas, lai avota valodas teksta autora nodoms izraisītu paredzēto reakciju arī mērķa valodas teksta uztvērējiem. Pētnieciska darba otraja nodaļa paredzēts apskatīt problēmjauta jumus un uzmanība tiek pievērsta trīs daža diem aspektiem. Pirmka rt, tiks apskatīta emociona li ekspresīva s un stilistiska s leksikas tulkojamība. Luga visai bieži atka rtojas mīlina juma va rdi un pamazina ma s formas, ta pēc to adekva ts atveidojums ir īpas i būtisks. Ja ņem vēra, ka mīlina juma va rdu formas katrai tautai un kultūrai ats ķiras un burtisks tulkojums nereti var radīt pretēju va rda izpratni citas kultūras pa rsta vim. Ta pat tiks pētītas franču un latvies u valodas ats ķirīga s mīlina mo formu veidos anas pieejas. Otrka rt, autore pievērsīsies personva rdu un vietva rdu analīzei. Katra valoda personva rdu ras ana s vēsture ats ķiras un, lai gan pamatnosta dnes nosaka 48, ka personva rdi ja atveido atbilstīgi to izrunai oriģina lvaloda un, kad latvies u valoda nav pieejamas attiecīga s skaņas vai burti, lietojami vistuva ka s skaņas burti to oriģina lam, praktiskie tulkojumi piera da, ka tas vērtējams neviennozīmīgi. Personva rdiem ir iespējamas specifiskas konota cijas un to neievēros ana oriģina lteksta vai neizskaidros ana mērķa teksta var sniegt nepilnīgu informa ciju mērķa valodas teksta uztvērējam. Un tres ka rt, tiks apskatīta franču valodas vienka rs runas ekvivalentu atveide latvies u valoda. Jebkura atka pe no franču litera ra s valodas liek tulkota jam veikt papildus izpēti un analizēt ka ta s iespējams atveidot mērķa valoda. Pirms tulkojuma veiks anas nepiecies ams noskaidrot, vai mērķa valoda lietotie formulējumi var tikt uzskatīti par vienka rs runu, dialektu vai ta atdarina jumu. Katrs ta tulkos anas gadījums ats ķiras, svarīgs ir lugas konteksts un attiecīga situa cija ka da tas lietots, ko autore detalizēta k apskatīs tam veltītaja apaks nodaļa. 47 Sīlis, Ja nis. Tulkojumzinātnes jautājumi. Teorija un prakse. Lietis ķa s valodniecības centrs, 2008. 18. lpp. 48 Latvijas Republikas tiesību akti. Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju. Riga, 2004. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=85209 [skatīts 2014, 28. feb. ]. 18

2.1. Mīlinājuma vārdu tulkošanas iespējas Pirma s apaks nodaļas ietvaros autore pievērsīsies mīlina juma va rdu un deminutīvu tulkos anas problēma m un to formulējumu ats ķirība m franču un latvies u valoda s. Ka apgalvo Kristia ns Megrē (Christian Megret) eseja Un traktors... (...Et un tracteur), kas veltīta lugai Minotaurs 49, Marsels Emē lielu nozīmi pies ķir katra persona ža lietotajiem ats ķirīgajiem valodas stiliem un emociona li estētiskajai valodas funkcijai. Viens no paņēmieniem, ka autors minēto pielieto darba, ir lietva rdu (substantīvu) pamazina ma s formas. Ta ka s is ma kslinieciskais valodas līdzeklis para da s galvenoka rt divu lugas varoņu Riretas un Mis ū 50 dialogos, tas kļūst par viņu tipa žu raksturojos u iezīmi un veidu ka autors spēj atkla t farsam raksturīgos pa rspīlējumus, komiskumu un absurdu. Apkopojot visus luga izteiktos lietva rdus to mīlina maja s forma s, autore secina ja, ka to burtisks tulkojums nav iespējams vaira ku iemeslu dēļ. Pirmka rt, latvies u valoda mīlina mo va rdu darina s anas veids ats ķiras no ta ka dus valodas līdzekļus to izteiks anai lieto mūsdienu franču valoda. Otrka rt, katra franču valoda izmantota personu vietniekva rda tulkojums latvies u valoda tekstu padara nedabīgu, jo to lietojums franču valoda ir bieža ks neka latvies u valoda. Un, tres ka rt, vienam franču lietva rdam vai īpas ības va rdam, kas lietoti mīlina juma va rdu veidos ana ir pieejami vaira ki latvies u valodas sinonīmi un labskanības un mērķa valodas teksta dabiskuma dēļ to izvēle atkarīga no konteksta. Skaidrojot augsta k minēto, lai gan ka franču, ta latvies u valoda pieder pie sintētisko valodu grupas un aba s valodu sistēma s pasta v va rda pamazina ma s formas, to lietojums ats ķiras. Ties i ta pēc autore turpina juma sniegs īsu ieskatu abu valodu deminutīvu veidos anas gadījumos, ka arī to kopīgaja un ats ķirīgaja, lai izprastu, ka va rdu mīlina juma nokra su iegūst katra valoda un ka pēc ir apgrūtina ts to tulkojums. Ka to skaidro sves va rdu va rdnīca, deminutīvs ir va rda pamazina ma forma un var tikt lietots īpas ības va rdu un lietva rdu īpas as attieksmes izteiks anai 51. Apzinoties, ka latvies u valoda pasta v gan regula ri, gan neregula ri deminutīvi, pētnieciska darba ietvaros uzmanība tiks pievērsta regula raja m to forma m, jo neregula rajiem darina jumiem ir zudusi pamazina juma un mīlina juma nozīme. Ka minēts valsts valodas komisijas ma jas lapa, neregula rie deminutīvi pa rga jus i cita, konkrēta un neitra la lietojuma sfēra 52. Taču regula ros substantīvus ar pamazina juma, mīlina juma, nieva juma nozīmēm atvasina ar izskaņa m -elis, -ele, -ene, -ēns, -iņs, -iņa, -ītis, -īte, -sniņa, -tiņs, -tiņa 53, kuras 49 Cahier Marcel Aymé N 24. Société des amis de Marcel Aymé. Dole: Editions SAMA, 2006. 125 p. 50 Riretas tēls mīlina juma va rdus vai va rdu grupas lieto 31 reizi, Mis ū 16 reizes, Irēna 1 reizi, Žera rs 1 reizi. 51 Svešvārdu vārdnīca. Miķelis As manis, Edīte Bērziņa, Margarita Buiķe u. c. Rīga: Norden, 1996. 145. lpp. 52 Valsts Valodas komisija. Vārddarināšana valodu praksē. Rīga, 2002. Pieejams: http://www.vvk.lv/index.php?sadala=154&id=474 [skatīts2014, 13. mar. ]. 53 Ceplīte, Brigita, Ceplītis, Laimdots. Latviešu valodas praktiskā gramatika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 29. lpp. 19

tika izmantotas arī luga tulkoto pamazina mo formu darina s anai. Kas attiecas uz franču valodu, deminutīvu lietojums ir ats ķirīgs. Lai gan sarunvaloda tie turpina pasta vēt (to darina s anai tiek izmantotas sekojos as izskaņas: -aut, -eau, -ceau, -ereau, -eteau, -elle, -et, -elet, -ette, -elette, -in, -otin, -ine, -ot, -ote, -otte, -(er)on, -illon, -ille, -(er)ole, -(i)(c)ule, -iche 54 ), tiem raksturīga s morfēmas lietojums kļūst aizvien reta k sastopams, ta vieta vajadzības gadījuma pievienojot īpas ības va rdu petit 55. Ka apgalvo Samjuels Bido (Samuel Bidaud) pētījuma par deminutīvu izzus anu franču valoda 56, to lietos ana bijusi ievērojami plas a ka Renesanses laika, bet par robežs ķirtni uzskata ms klasicisms 17.gs. Mūsdiena s, salīdzinot ar cita m sintētisko valodu grupas valoda m (piemēram, ita ļu, spa ņu vai latvies u) tos izmanto reti. Šī fenomena ras ana s iemeslus autors skaidro ka klasicisma laikam likumsakarīgus. 17.gs. franču valodnieki iesta ja s par uzskatu, ka, ta ka franču valoda ir tik loģiski konstruēta, tai ja kļūst par zina tnes valodu. Ja piemin, ka s is laiks Francija kopuma ir uzskata ms par daža du sabiedrisku, ekonomisku, politisku un kultura lu normu formēs ana s laiku. Tika analizēti sarakstītie teksti un noteikti jauni gramatikas likumi, ko pamato ta di s aja laika tapus ie darbi ka Kloda Favra de Vožela (Claude Favre de Vaugelas) Piezīmes par franču valodu (Remarques sur la langue francaise) (1647) vai Dominika Buhūra (Dominique Bouhours) Jauna s piezīmes par franču valodu (Nouvelles Remarques sur la langue francaise) (1675). Šaja laika lietoto valodu raksturo biežs terminu lietojums un reta jaunu atvasina jumu darina s ana (pretstata ieprieks sarakstītajai Renesanses literatūrai). Deminutīvu morfēma neatbilda ieprieks minētajam uzsta dījumam, ta tika uzskatīta par abstraktu un nesistematizētu, līdz ar to tika veicina ta to izskaus ana no litera ra s valodas. Un, ta ka arī skola s tika pasniegtas akadēmiska s franču valodas jaunieviesta s normas, deminutīvu izskaus anas ideja spēja nona kt cilvēku redzesloka un iesakņoties valoda. Ka otru iemeslu deminutīvu izskaņu izzus anai autors min analītisko valodu iezīmju kla tesamību franču valoda. Tas arī izpaužas īpas ības va rda petit izmantos ana deminutīvu izskaņu vieta, kas ir raksturojos a analītisko valodu grupas iezīme. Ša ds mīlina ma s izteiksmes formulējums tiek uzskatīts par problema tisku tulkos anas procesa, jo minētajam īpas ības va rdam ir sava, neatkarīga semantiska nozīme. Taču, apskatot vaira ku pētnieku viedokļus 57 par s a das problema tikas tulkojumu, autore atbalsta pētnieku Marsela Vēbera (Marcel Weber) 58 un Bengta Haserlo (Bengt 54 Etudes littéraires. Les suffixes. Pieejams: http://www.etudes-litteraires.com/suffixes.php [skatīts 2014, 3. mar. ]. 55 Tulkojuma no franču val. mazs. 56 Bidaud, Samuel. Sur la perte de vitalité du diminutif en francais. Bourgogne: Université de Bourgogne, 2010. 57 Franču izcelsmes lingvista Albert Dauzat darba Grammaire du suffixe et(te), lingvista George Weber darba Contributions à l étude du diminutif en francais moderne: essai de systématisation un Georgette Dal darba Grammaire du suffixe et(te) fragmentus. 58 Weber, Marsel. Contributions à l étude du diminutif en francais moderne: essai de systématisation. Thèse 20