Eiropas vienot ā izglītības telpa politika un tendences Prof. Andrejs Rauhvargers, Latvijas Rektoru Padomes ģenerālsekretārs Tel. 67034338, e-pasts rp@lanet.lv; andrejs.rauhvargers@l u.lv http://www.aic.lv/ar/mag
Nodergas Interneta adreses: lekciju prezentcijas: http://www.aic.lv/ar/mag ES Izgltbas informcijas lapa Eurydice http://www.eurydice.org OECD http://www.oecd.org/ European networks for Academic recognition ENIC-NARIC website http://www.enic-naric.net Latvieu valod: Latvijas Boloas procesa lapa http://www.aic.lv/bolona Akadmisks informcijas centrs http://www.aic.lv
Izgltbas politika Eiropas/ starpvalstu valstu reionl
Valsts izgltbas politika nosaka izgltbas mrus un uzdevumus (pa veidiem un pakpm) izgltbas sistmas organizciju ldzekus mru sasnieganai, atbildbas sadaljumu starp dadiem valsts prvaldes lmeiem atbildbas sadaljumu starp izgltbas iestdm un valsts prvaldes iestdm, izgltbas iestu autonomijas pakpi, izgltbas finansanas principus, t.sk. iespjas veidot privtu izgltbas piedvjumu sasniedzamos izgltbas galarezulttus nosaka valsts lmen, Izgltbas SATURAM lielos vilcienos jizriet no izgltbas mriem un uzdevumiem, tau konkrt satura noteikan izgltbas iestdm jbt zinmai autonomijai, kura pieaug pa izgltbas lmeiem.
IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS Eiropā un pasaulē Eiropas izgltbas sistmu konteksts ieskats raksturgkajs izgltbas sistms, sistmu organizcija pa izgltbas lmeiem raksturgkie iegstamie diplomi un grdi, ldzgais un atirgais dadu sistmu starp. reformu pamatnostdnes vidj un augstkaj izgltb, saistba starp izgltbu un darba tirgus prasbm. sadarbba un konkurence izgltbas sistmu starp Eirop un pasaul, nepiecieamba koordint izgltbas sistmas, lai panktu to saldzinmbu, nodrointu studentu mobilitti un absolventu nodarbinmbu Eiropas mrog. ieskats diplomu starptautiskaj atzan un izgltbas kvalittes nodroinan.
Visprjais fons demogrfija, nodarbintba, dai statistiski rdtji Izmantota inform cija no Eurydice KeyData 2005. gada izdevuma
Kā Eiropā ar jauniem cilvēkiem?
Izmaias jaunu cilvku skait vecuma grups 0-9, 10-19 un 20-29 gadi laik no 1985. ldz 2007. gadam Jaunu cilvku (zem 30 gadiem) patsvars ES-15 36 % 2006. gad 38% 1997. gad, 46% 1975. gad
Jauns ES valstis: Izmaias vecuma grup s 0-9, 10-19 un 20-29 gadi no 1980. ldz 2000. gadam Jaunajs ES valsts 2000. gad 0-9 g. v. skaits 72% no 1980. g. (ES15 valsts 85%) Millions 13 12 11 10 0-9 10--19 20-29 9 8 1980 1985 1990 1995 2000
Jaunu cilvku patsvars dados Eiropas reionos 2008
Paredzams 5-9 gadu vecu brnuu patsvara izmaias: starp 2000. un 2010. gadu un starp 2010. un 2020. gadu 2010-2020 2010-2025
Paredzams 15-19 gadu vecu skolnu patsvara izmaias: starp 2010. un 2020. gadu un starp 2010. un 2025. gadu 2010-2020 2010-2025
Paredzams 19-23 gadu cilvku patsvara izmaias: starp 2010. un 2020. gadu un starp 2010. un 2025. gadu
Vai taisnība, ka Eiropa ir ļoti izglītota?
Cik liela daļa no katras nācijas mācās? Grafiks parāda iedzīvotāju, kuri mācās īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā(2001/2002. gada dati) Mācās = no sākumskolas līdz ISCED 6 līmenim visas formālās izglītības programmas + pieaugušo izglītība, kurai ir līdzīgs saturs kā formālajām programm ām Rekordi: IS (32%), UK (29%), > 25%+ SE, NO, BE, EE, IE, FI, LT (LV 24% ) < 20%- BG (18,7), IT (18,9) EL (19,3)
Iedzvotju pastvars, kuri nav ieguvui vismaz vidjo izgltbu (ISCED 3), dati no Key data 2005 par 2002.g. jaunākās paaudzes ir labāk izglītotas vidusskol 1988-1998 1978-1988 1968-1978 1958-1968
2002. gad ES vidjais (20-24.g nkoaj) vecuma grup 25-34 g. 25,1% (2000. gad 29%) bez vid. izgl NO, CZ, SK, zem 10%, EE 10,5%, LT 11,8%, LV 14,5% ESP, IT virs 40%, rekords - PT 64,3% vecuma grup 55-64 gadi 49,5% (2000.gad 54%) bez vid.izgl. ESP, IT, EL, virs 70%, MT PT virs 90%! DK, DE, CZ, SK, SI, S, NO 25-35%
Jauniei ir izgltotki: Vidjo izgltbu ieguvuie 20-24 g.v., (skolā 1990-2001) dati no Key data 2005 par 2002.g. CZ,SK, SI, NO pri par 90%, BE, FR, FI, IE,HU, AT, PL, SE > 80% MT 39%, PT - 44%, IS 51% Baltija: EE 80%, LT 79%, LV 73,2 % Latvija ar DE un NL dala 21-23. vietu no 29
Cik daudz cilvēku turpina mācīties pēc 15 gadu vecuma?
Jauni cilvki (15 ldz 24 gadiem) izgltb un profes. izgltb, ES valstis 2002. gads Eirop skolnu un studentu skaits sastda gandrz ceturto dau no visiem iedzvotjiem
Skolnieku un studjoo patsvars 19-24 gadu vecuma grup, 2001/2002 mcbu gads (Key2005) Eirop skolnu un studentu skaits sastda gandrz ceturto dau no visiem iedzvotjiem
Iedzvotji ar augstks izgltbas kvalifikcijm (ISCED 5-6) vecum 30-64 gadi (pa grupm)
Sievietes stud vairk nek vriei Sievieu skaits (ISCED 5-6) uz 100 vrieu augstks izgltbas kvalifikciju ieguvju vid 2001/2002.m.g. Rekordistes Latvija un Igaunija, Polija (virs 200) tlk seko, Lietuva, Portugle, Islande, Norvija (virs 150) Vistuvk pie 1:1 ir Austrija, Vcija un Malta)
Izgltbas lmenis un nodarbintba Izgltbas lmenis neapaubmi palielina nodarbin tbu: bezdarba lmenis iedzvotjiem ar zemu izgltbas lmeni ES vidji ir 16%, kamr iedzvotjiem ar augstu izgltbas lmeni zem 10% Nesen beiguajiem (ldz 3 gadi pc beiganas) bezdarba lmenis var bt lielks : 4-5 reizes lielks CZ, LU, HU, MT, RO, SK Toties IT, PT, TR ir tds pats vai lielks nek zemu iozglttajiem
Bezdarbnieki atkar b no izgltbas un dzimuma
Unemployment rate of HE graduates Eurostat, EU-LFS
Studjoo sadaljums pa studiju jomm,
Par ko strd augstskolu beidzji (ISCED 5-6)? profesionāļi/ vadītāji tehniķi/ prof. palīgi ierēdņi, pakalp. kvalif. pārdoš. strādn.
Kdos amatos strd augstskolu beidz ji (ISCED 5-6)? 2008.g profesionāļi/ vadītāji tehniķi/ prof. palīgi ierēdņi, pakalp. Strādn. pārdoš. strādn.
ISCED līm. Angliskais nosauk. ISCED klasifikcija Vecums, gadi Latviskais nosauk. 0 Pre-primary education 3-6 Pirmsskolas izglītība 1 Primary education or first stage of basic education 2 Lower secondary or second stage of basic education 7-10 Sākumskolas izglītība vai pamatizglītības 1.pakāpe 11-15 Pamatizglītības 2.pakāpe 3 A B (Upper) Secondary education 16-18 Vidējā izglītība 4A B Post- secondary non-tertiary education 5 A B First stage of tertiary education 6 Second stage of tertiary education 17-19 Izglītība pēc vidējās izglītības, kas neskaitās pie terciārās 19-23 Terciārās izglītības 1.pakāpe 25-27 Terciārās izglītības 2.pakāpe
Latvijas kvalifikciju lmei (prof.izgl. likums) 1) pirmais kvalifikācijas līmenis teortisk un praktisk sagatavotba, kas dod iespju veikt vienkrus uzdevumus noteikt praktisks darbbas sfr; 2) otrais kvalifik ācijas līmenis teortisk un praktisk sagatavotba, kas dod iespju patstvgi veikt kvalifictu izpildtja darbu; arodizglītība daja vidjs pakpes profesionl izgltba, kas dod iespju iegt otr lmea profesionlo kvalifikciju 3) trešais kvalifikācijas līmenis paaugstinta teortisk sagatavotba un profesionl meistarba, kas dod iesp ju veikt noteiktus izpildtja pienkumus, kuros ietilpst ar izpildm darba plnoana un organizana; profesionālā vidējā izglītība vidjs pakpes profesionl izgltba, kas dod iespju iegt tre lmea profesionlo kvalifikciju
Latvijas kvalifikciju lmei (prof.izgl. likums) 4) ceturtais kvalifikācijas līmenis teortisk un praktisk sagatavotba, kas dod iespju veikt saretu izpildtja darbu, k ar organizt un vadt citu specilistu darbu; pirmā līmeņa prof augstākā izglītība (koledžas izglītība) augstks pakpes profesionl izgltba, kas dod iespju iegt ceturto profesionls kvalifikcijas lmeni 5) piektais kvalifikācijas līmenis noteiktas nozares specilista augstk kvalifikcija, kas dod iesp ju plnot un veikt ar zintnisks ptniecbas darbu attiecgaj nozar. otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība augstks pakpes profesionl izgltba, kas dod iespju iegt piekto profesionls kvalifikcijas lmeni
Sadarbba starp darba devjiem un izgltotjiem, lai nodrointu absolventu nodarbinmbu profesijas standarts - darba devju organizcijas Darba devēji (+ Izglītotāji) Programma Izglītotāji (darba devji apraksta profesijai nepiecie ams kompetences (competencies) izgltotji sk ar to, ka def in mcans (studiju) rezulttus (learning outcomes)
Semināra uzdevums Profesiju standarti. Atvrt internet http://www.izmpic.lv/index2.html Profesiju standarti Reistrs Izdrukāt divus da žādus dažāda līmeņa profesiju standartus Atzīmēt profesijas standart ā pieprasītās: visprjs zinanas un prasmes zinanas un prasmes, kas kopgas plaai profesiju jomai, auri specils zinanas un prasmes Salīdzināt abus standartus pc katras zinanu/prasmju grupas patsvara prdomt, kd veid btu jnodroina, lai programmu realizcijas gait tiktu apgtas ne tikai prof esionls, bet ar visprjs prasmes novrtt, vai is standarts auj izgltotjam izprast, kda btu jveido programma attiec gas profesijas apguvei?
programmu apraksts caur studiju rezult tiem bakalaurs maistrs zināšanas un izpratne zināšanu pielietošana analīze balstās uz vidējo izglītību, pamatojas uz augsta l īmeņa mācību grāmatām, dažos aspektos nepiecie šamas visjaunākās zināšanas attiecīgajā jomā profesionalitāte darbībā/ profesijā, savu kompetenci apliecina, izvirzot un pierādot argumentus, risinot problēmas savā jomā savā jomā spēj savākt atbilstošos datus un tos analiz ēt paplašina /padziļina bakalaura grādam raksturīgās zināšanas, nodrošina iespējas oriģinalitātei ideju attīstībā un izmantošanā, t.sk. pētniecībā problēmu risināšanas spējas jaunā vai nepazīstamā vidē, plašākā (vai multidisciplinārā kontekstā spēj integrēt zināšanas un tikt galā ar sarežģītību, formulēt slēdzienus nepilnīgas informācijas apstākļos
izklāsts mācīšanās spējas bakalaurs spēj izklāstīt informāciju, idejas un risinājumus gan speciālistu gan nespeciālistu auditorijā mācīšanās prasmes, kas nepieciešamas, lai turpmāk varētu ar augstu patstāvības pakāpi realizēt savas tālākās studijas maistrs spēj gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijās skaidri un viennozīmīgi izklāstīt savus secinājumus, kā arī tās zināšanas un loģisko pamatojumu, uz kuriem tie balstīti mācīšanās spējas, kuras ļauj turpināt studijas arī tādos veidos, kas var būt lielā mērā pašu vadītas vai autonomas
Informācija jums: http://www.aic.lv/ar/mag