Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atba

Līdzīgi dokumenti
Agroresursu un ekonomikas institūts Stendes pētniecības centrs APSTIPRINU: Direktors: Roberts Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts

APP Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts APSTIPRINU:. Direktore I. Jansone, Dižstendē Pārskats par auzu selekcijas materiāla novē

Microsoft Word - LLU Skriveri 2017 kartupe ļi un vasaras kvieši.docx

Microsoft Word - LaukaDemonstr2008-gala.doc

Agroresursu un ekonomikas institūts Direktors: R.Stafeckis PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai bioloģiskās

Microsoft Word - LAAPC_Atskaite_2017_nezāļu_projekts_ _LLU.docx

PowerPoint Presentation

MKN grozījumi

PowerPoint Presentation

Microsoft Word - Fandango 200 EC-labelReg.doc

Izmēģinājumi augkopībā un lopkopībā 2017

LDF-24LPP_ieksha.indd

KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS Jaunums 2012 KRISTĀLISKAIS MĒSLOJUMS VIEGLĀK UZŅEMAMS LIELĀKA DARBA ŠĶĪDUMU STABILITĀTE LIELĀKA IESPĒJA APVIENOT AR MIKROELEME

Slide 1

Latvijas Universitātes 74. zinātniskā konference

AKTUALITĀTES AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻU REĢISTRĀCIJĀ

GAISA TEMPERATŪRAS ĢEOGRĀFISKAIS SADALĪJUMS LATVIJĀ PIE ATŠĶIRĪGIEM GAISA MASU TIPIEM

PĀRSKATS PAR GAISA KVALITĀTI LATVIJĀ GADĀ RĪGA, 2019

Atbalsts meža īpašniekiem Lauku attīstības programmas gadam ietvaros Meža nozares konference 2016 «Izaicinājumi un iespējas mež

Klimatam draudzīga lauksaimniecības prakse Latvijā Barības devu plānošana liellopiem

Pārbaudes darbs. Varbūtību teorija elementi. 1.variants Skolēna vārds,uzvārds... 1.uzdevums. ( 1punkts) Kurš no notikumiem ir drošs notikums: a) nākoš

Sapropelis Latvijā

Valsts bioloģijas olimpiāde klase Teorētiskie uzdevumi Dalībnieka kods 1. uzdevums (10 p) Sportistu energoapgādi limitējošais faktors vienmēr

Humilat grow ietekme uz augu. Humilat grow un augu sakņu sistēma. Humilat grow sastāvā esošās humīnvielas veido visu barības elementu, ogļhidrātu un a

Raksts_Rezeknei09

Prakses un to loma augstākās izglītības lauksaimniecībā ieguvē

Title

PowerPoint Presentation

PowerPoint Presentation

Aizsargiepakojuma marķējums

Alkohola lietošanas ietekme uz latviešu dabisko pieaugumu Biedrība «Latvietis» Rīga 2009

Latvian Rural Advisory and Training Centre subsidiary FOREST ADVISORY SERVICE CENTRE

BIOORG EMO

Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni

Apstiprināts LVAI Zinātniskās padomes sēdē

Klimata valoda eksperimenta būtība Klimats vai laikapstākļi? Kurš ir kurš? Kas ir kas? Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt sau

APSTIPRINĀTS

21_07_05_a

APSTIPRINĀTS

LEMUMS_GND_2015_26

EIROPAS KOMISIJA Briselē, COM(2017) 423 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā tiek īstenotas pilnvaras pieņemt

LAUKU MODULIS IEVADS LV 61/72 Lauksaimniecība ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku galvenais mērķis ir nodrošin

protokols_29_06_17_rezultati_ml

Lauksaimniecības produktivitātes uzlabošana, novēršot slāpekļa un fosfora izskalošanos no augsnes ūdenī Glivice 2017

Book 1

Valsts meža dienests meža īpašniekiem Meža nozares konference gada 7. decembrī Andis Krēsliņš Valsts meža dienesta ģenerāldirektors V

Aizsargiepakojuma marķējums

Gaisa kvalitātes izmaiņas Prognozētā gaisu piesārņojošo vielu emisija un izmaiņas gaisa kvalitātē teritorijas sagatavošanas, kūdras iegūšanas, glabāša

2018 Finanšu pārskats

Microsoft PowerPoint - VMF LATVIA 2018_2

1

PowerPoint-Präsentation

CR 90 Crystaliser Trīskārša aizsardzība pret ūdeni 1. Blīvējošais pārklājums 2. Kristalizācijas process tiek novērsta ūdens iekļūšana materiālā 3. Mik

Latvijas Organizāciju psihologu biedrība Pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem Kvantitatīvais pētījums Atskaite Rīga 2006

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment Trokšņa stratēģisko karšu izstrāde valsts reģionālā autoceļa P100 Jelgava Dalbe posmam no Ozolniekiem l

KŪDRAS ĪPAŠĪBU PĒTĪJUMI DAŽĀDI IETEKMĒTAJĀS LAUGAS PURVA TERITORIJĀS

LEMUMS_GND_2015_27

IEVADS

1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus M, ETA 10/0320 sask. ar ETAG 004 Nr.

Apstiprinu:

v, m/s Projekta numurs: /16/I/002 Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai 10 1 Velobraukšanas sace

Laboratorijas darbi mehānikā

Valsts pētījumu programmas Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam (IMATEH) 1.projekta Inovatīvi un daudzfunkcionāli kompozītmateriā

PowerPoint Presentation

Microsoft Word - Lidosta_Neauditetais_2018.g.9 mÄfin.parskats

Microsoft PowerPoint Medni_2016_starpatskaite [Read-Only]

European Commission

Microsoft Word - kn817p3.doc

2017.gada 30.augustā SAISTOŠIE NOTEIKUMI Saulkrastos Nr. SN 14 APSTIPRINĀTI ar Saulkrastu novada domes 2017.gada 30.augusta lēmumu (prot. Nr.13/2017 2

pres-3

Gala atskaite par hidroloģiskā režīma monitoringa novērojumiem DL Aizkraukles purvs un meži ; DL Aklais purvs ; DL Melnā ezera purvs ; DL Rožu purvs A

LV Bio-Energy from the farm

Title

Instrukcija par semināru Seminārs ir e-studiju aktivitāšu modulis, kas ir līdzīgs uzdevuma modulim, kurā studenti var iesniegt savus darbus. Tikai sem

Slide 1

1020 SIA Knauf, Daugavas iela 4, Saurieši, Stopiņu nov., LV-2118, Latvija CPD Knauf Termo Plus P, ETA 10/0390 sask. ar ETAG 004 Nr.

Environment. Technology. Resources KOMBINĒTO MAŠĪNU AUGSNES APSTRĀDEI, MĒSLOŠANAI UN GRAUDAUGU SĒJAI EKONOMISKAIS UN EKOLOĢISKAIS NOVĒRTĒJUMS Te

Microsoft PowerPoint - p.pptx

AKTUALITĀTES / EIROPĀ AUDZĒTS STĀDS! / PADOMDEVĒJS / PASĀKUMU KALENDĀRS Stādaudzētāja Februāris 2016 Nr.11 Biļetens Druīdu horoskops 11. lpp. 6. lpp.

8

Slide 1

Polija

PowerPoint Presentation

KANDAVAS NOVADA DOME KANDAVAS NOVADA IZGLĪTĪBAS PĀRVALDE ZEMĪTES PAMATSKOLA Pils, Zemīte, Zemītes pagasts, Kandavas novads, LV Reģ. Nr

1 Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu gada

Inga Borg Ziema pie Plupa

SIA (VAS)

VPVKAC darbības atskaite Par laika posmu līdz gada 31. oktobrim Lubānas novada VPVKAC VEIKTIE PAKALPOJUMI UN KONSULTĀCIJAS... 1 PAKALPOJUMU UN K

INFORMĀCIJA PAR ZEMES IZMANTOŠANAS, ZEMES IZMANTOŠANAS MAIŅAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS (LULUCF) DARBĪBĀM LATVIJĀ ZIŅOJUMS SASKAŅĀ AR LĒMUMA NR. 529/2013/ES

CEĻVEDIS PIRCĒJIEM LED spuldzes Apgaismojuma revolūcija Dzīvot ar LED spuldzēm ir viegli, skaisti un ekonomiski. Tās patērē daudz mazāk elektroenerģij

TA

Microsoft Word - ! SkG makets 4-5. nodala.doc

KONSTITUCIONĀLĀS TIESĪBAS

HIV infekcijas izplatība

Microsoft Word - MK632_1.DOC

Rēzeknes novada pašvaldības 2014.gada konsolidētā pamatbudžeta un speciālā budžeta izpilde Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Rēzeknes no

Izglitiba musdienigai lietpratibai ZO

Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrā

Iespējamie risinājumi daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas veicināšanai Dr.sc.ing. Maija Rubīna, Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Di

Latvijas Tenisa savienības SACENSĪBU NOTEIKUMI SENIORIEM 2017

Transkripts:

Agroresursu un ekonomikas institūts Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļa Priekuļu pētniecības centrs PĀRSKATS Par ZM subsīdiju programmas Atbalsts selekcijas materiāla novērtēšanai integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai Rudzu selekcijas materiāla izvērtēšana rezultātiem 2018. gadā. Līgums ar LAD ZM 23.03.2017.10.9.1-11/18/306, Nr. ZP-1.2./2018A Sagatavoja: Priekuļu pētniecības centra pētniece I.Ločmele 2019 Priekuļi

KOPSAVILKUMS 2018. gadā tika turpināta iepriekšējos gados atlasītā ziemas rudzu selekcijas materiāla izvērtēšana. Rudzu hibrīdu izvērtējums veikts konkursa un kontroles audzētavās. Perspektīvais materiāls audzēts izolējot, lai novērstu apputi ar blakus esošajiem paraugiem, iegūts tīrs sēklas materiāls turpmākai vērtēšanai. Par perspektīvu šobrīd ir atzīts hibrīds ar numuru 1015, kas raksturojas ar labu ražību un kvalitātes rādītājiem. Tiks turpināta hibrīda vērtēšana un veikta izlase izturības pret veldrēšanos paaugstināšanai. Interesentiem bija iespēja iepazīties ar lauka izmēģinājumiem AREI rīkotajā lauka dienā 2018. gada 13. jūlijā. DARBA MĒRĶIS: Veikt rudzu selekcijas materiāla izvērtēšanu, lai iegūtu jaunas Latvijas apstākļiem piemērotas šķirnes integrēto lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai. METODES UN MATERIĀLI 2018. gadā plānotajos apjomos veikta rudzu selekcijas materiāla izvērtēšana dažādās audzētavās (1. tab.). Lauciņu platības un skaits nedaudz atšķīrās pielietotās selekcijas tehnoloģijas un pieejamā sēklas materiāla dēļ. 1. tabula Rudzu selekcijas materiāla izvērtēšanas apjomi 2018. gadā Priekuļu pētniecības centrā Kultūraugu grupa Selekcijas materiāla novērtēšanas veidi Numuru skaits Ziemas rudzi F4-F6 (5 m 2, ar ražas uzskaiti) 76 F4-F6 (1-2 m 2, bez ražas uzskaites, ar izolācijas ierīkošanu) 120 F7-F10 (10 m 2, ar ražas uzskaiti) 29 Kopā 225 Izmēģinājuma apstākļi Rudzu selekcijas sējumi iekārtoti 2017. gada rudenī Selekcijas augu sekas 2. laukā. Pēc priekšauga novākšanas 2017. gadā (āboliņš), lauks tika uzarts, pirms sējas šļūkts, kaisīti minerālmēsli un veikta kultivēšana. Augsnes un agrotehniskie apstākļi apkopoti 2. tabulā. Audzēšanas apstākļu raksturojums 2018. gadā 2. tabula Augsni raksturojošie rādītāji Apraksts Augsnes tips Pv Augsnes ph KCL 4.5 Organiskās vielas saturs augsnē, % 1.9

Augsnes granulometriskais sastāvs ms Augiem izmantojamā K 2 O saturs augsnē, mg kg -1 153 2. tabulas nobeigums Augsni raksturojošie rādītāji Apraksts Augiem izmantojamā P 2 O 5 saturs augsnē, mg kg -1 192 Priekšaugs baltais āboliņš Kompleksais mēslojums rudenī pirms sējas N6-P26-K30 Slāpekļa mēslojums pavasarī, stiebrošanas sākumā N30 S7 Slāpekļa papildmēslojums N24 S24 Barības elementu devas tīrvielā, kg ha -1 N93-P52-K60 S38 Sēja, datums 10.10. Herbicīds MCPA 1.0 L + Granstars 20 g/ha 25.05. Ražas novākšana 26. 27.07. Veiktie novērojumi un analīzes Neparasti siltie un sausie meteoroloģiskie apstākļi ietekmēja augu attīstību, tiek sāka vārpot gandrīz vienlaicīgi ap 22. maiju. Kā arī nebija iespējams noteikt gatavības iestāšanos, jo sausuma un siltuma ietekmē praktiski visi rudzi, gan hibrīdi, gan šķirnes sakalta vienlaicīgi. Inficēšanās ar lapu slimībām vērtēta, nosakot slimības intensitāti visā izmēģinājumu lauciņā, ballēs: 0 nav redzamu simptomu; 9 lapu audu atmiruši, nav novērojami dzīvi audi (3.tabula). Graudaugu lapu slimību vērtēšanas skala 3. tabula Balles Procenti Apraksts 0 0% Nav redzamu simptomu/ 1 0,1% 0.4% 1 neliels plankums uz 6 10 augiem 2 0.5% 1 mazs plankums uz 5 augiem 3 1% 1 mazs plankums uz augu 4 5% 2 apakšējās lapas par 25% noklātas ar plankumiem, uz augšējām lapām atsevišķi/reti plankumi 5 10% 2 apakšējās lapas par 25% noklātas ar plankumiem, uz augšējām lapām vairāki/bieži plankumi 6 25% Apakšējās lapas 75 100% klātas ar plankumiem, augšējās lapas 10 % 7 50% Apakšējās lapas 75 100% klātas ar plankumiem, augšējās lapas 25% 8 75% Vairāk nekā 75% lapu virsmas audu miruši, nedaudz zaļo/dzīvo audu 9 100% Lapas mirušas, nav novērojami dzīvi audi Izturība pret veldrēšanos vērtēta ballēs (1 ļoti zema, 9 ļoti augsta). Augu garums mērīts AE 91 99. Ziemcietība vērtēta ballēs (1 ļoti zema, 9 ļoti augsta). Ražība noteikta ar tiešo ražas noteikšanas metodi, nokuļot visa lauciņa ražu ar kombainu Wintersteiger Classic. Paraugi tīrīti ar paraugu tīrītāju MLN. Noteikti kvalitātes rādītāji: 1000 graudu masa, tilpummasa, kopproteīna un cietes saturs graudos, krišanas skaitlis. Graudu kvalitātes rādītāji novērtēti ar analizatoru Infratec 1241. Krišanas skaitlis noteikts pēc Hagbrga-Pertene metedes, izmantojot iekārtu Falling Number system 1500. Graudu paraugs samalts dzirnavās Perten Laboratory mill 3100.

Meteoroloģiskie apstākļi un to ietekme uz rudzu augšanu un attīstību Priekuļos Sēju 2017. gada rudenī aizkavēja paaugstinātais nokrišņu daudzums, septembra otrajā dekādē ilggadīgos novērojumus pārsniedzot pat par 281%. Sēju uzsākt bija iespējams tikai oktobrī, bet veģetācijas periods Priekuļos beidzās 23. oktobrī, tas ir tikai 13 dienas pēc sējas. Veģetācijas periods 2018. gada pavasarī atsākās 12. aprīlī. Neskatoties uz vēlo sēju, rudziem ziemošanas apstākļi bija labvēlīgi un pēc veģetācijas atjaunošanās sekojošie siltie apstākļi labvēlīgi ietekmēja rudzu augšanu. Kopumā veģetācijas periods 2018. gadā raksturojas ar siltākiem un sausākiem apstākļiem, nekā ilggadīgi novērots (3. tabula). Tas ietekmēja augu attīstību gan stiepšanos garumā, gan to, ka rudzu ziedēšana sākās neparasti agri 28.05. Nogatavojās tie agrāk nekā novērots citos gados un ražas novākšanu jau varēja uzsākt jūlija trešajā dekādē. Neierasto laika apstākļu ietekmē gan šķirnēm, gan hibrīdiem tika novērota paātrināta augu attīstība, un vārpot tie praktiski sāka vienlaicīgi, neparādoties atšķirībām, kādas novērojamas citos gados. Līdzīgi tika novērots arī ar gatavības iestāšanos. Graudi nevis pakāpeniski nogatavojās, bet praktiski vienlaikus sakalta vārpās. 3. tabula Meteoroloģiskie rādītāji no janvāra līdz jūlijam 2018. gadā (dati no LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijas Priekuļi) Vidējā gaisa temperatūra, Nokrišņu daudzums, Mēnesis, C mm Dekāde gads Novirze no Summa, % no Vidēji ilgg. datiem* mm ilgg. datiem* 1 1.4 6.2 15.1 92.1 Janvāris 2-5.9-3.0 5.4 40.9 3-1.7 2.7 26.1 141.8 Vidēji -2.1 2.0 46.6 96.9 1-5.3-0.1 5.6 44.4 Februāris 2-5.4-0.9 5.4 43.9 3-15.0-11.2 0.7 7.6 Vidēji -8.1-3.6 11.7 34.3 1-5.8-3.4 1.5 11.6 Marts 2-1.6-0.9 3.6 31.6 3-1.4-2.7 3.8 28.4 Vidēji -2.9-2.4 8.9 23.6 1 5.8 2.2 23.3 173.9 Aprīlis 2 9.3 4.0 7.3 62.9 3 8.9 0.4 11.4 106.5 Vidēji 8.0 2.2 42.0 118.0 1 12.9 2.7 7.1 48.6 Maijs 2 16.6 4.7 15.9 82.4 3 17.9 4.7 8.3 39.3 Vidēji 15.9 4.1 31.3 56.9 1 14.8 0.2 3.3 13.8 Jūnijs 2 17.4 2.9 12.0 40.7 3 15.1-0.5 75.1 271.1 Vidēji 15.8 0.9 90.4 111.3 Jūlijs 1 15.2-1.9 10.3 50.5

2 21.4 3.6 4.5 13.7 3 23.0 5.3 8.0 24.5 Vidēji 20.0 2.5 22.8 26.5 Rudzu šķirņu un hibrīdu (konkursa) salīdzinājuma rezultāti Raža. Hibrīdajām šķirnēm vidējā raža bija 7.27 t ha -1, savukārt populāciju šķirņu vidējā raža šogad bija 6.53 t ha -1. Standartšķirnes Kaupo raža bija virs vidējā populāciju šķirņu rādītāja 6.71 t ha -1. No hibrīdajām šķirnēm populāciju standartšķirni būtiski ražībā pārspēja tikai šķirne De 156-768560. Ražīgāki par standartšķirni (statistiski nebūtiski) bija hibrīdi 1112 (7.05 t ha -1 ), 1102 (6.85 t ha -1 ) un 1015 (8.07 t ha -1 ). Pārējo hibrīdu raža konkursa audzētavā bija robežās no 3.65 6.60 t ha -1. Inficēšanos ar slimībām 2018. gadā būtiski ietekmēja sausie un siltie laika apstākļi, un kopumā inficēšanās līmenis bija zems. Graudzāļu miltrasa (ieros. Blumeria graminis) tika novērota tikai dažos lauciņos nenozīmīgā daudzumā. Arī graudzāļu stiebru rūsa ( ieros. Puccinia graminis) tika novērota tikai atsevišķām hibrīdajām populācijām un šķirnēm. Sauso un silto apstākļu dēļ lapas ātri sāka dzeltēt, kas apgrūtināja lapu plankumainību vērtēšanu. Inficēšanās ar rudzu lapu pelēkplankumainību (ieros. Septoria secalis) vidēji izmēģinājumā bija 10%. Hibrīdajai populācijai 1008 un F 1 šķirnei Brandie, lapu plankumainības nebija iespējams novērtēt iespējams, mazās lapu masas dēļ, kas ātri nodzeltēja. Standartšķirnei Kaupo infekcijas līmenis bija 5%, virknei hibrīdo populāciju tas bija nedaudz lielāks 10%, un tikai hibrīdam 1111 tā bija tikai 1% apmērā, bet šis hibrīds raksturojas, ar būtiski zemāku ražu salīdzinot ar standartšķirni. Kvalitāte. Sausie un siltie apstākļi labvēlīgi ietekmēja graudu veidošanos, un 1000 graudu masa bija augstāka nekā novērots iepriekšējos gados gan hibrīdu, gan populāciju šķirnēm. Arī standartšķirnei Kaupo tas bija augstāk nekā iepriekšējos gados 40.3 grami (2017. gadā 38.8.g) 1000 graudu masas rekordu uzstādīja hibrīds ar numuru 1012 47.0 grami. Arī proteīna saturs graudos bija neraksturīgi augsts. Kaupo 12.8% (2017. gadā 9.6%), kas bija augstākais proteīna satura rādītājs izmēģinājumā. Pārējiem konkursā iekļautajiem hibrīdiem proteīna saturs nepārsniedza Kaupo rādītāju. Vidēji populāciju šķirnēm tas bija augstāks, salīdzinot ar hibrīdajām. Arī tilpummasas rādītāji bija augstāki nekā, novērots iepriekšējos gados. Vidējais rādītājs bija vienāds gan rudzu hibrīdajām šķirnēm, gan populāciju šķirnēm, robežās 747 791 g l -1. Arī krišanas skaitli būtiski ietekmēja siltie un sausie laika apstākļi. Pēc graudu nogatavošanās nokrišņu nebija, ražas novākšana noritēja sausos laika apstākļos un īsos termiņos, kā rezultātā krišanas skaitlis tika iegūts ļoti augsts populāciju šķirnēm vidēji 327, hibrīdajām šķirnēm vidēji 340. Veldrēšanās. Meteoroloģisko apstākļu ietekmē augi vidēji bija būtiski zemāka garuma, nekā citos audzēšanas gados robežās 103 141 cm (2017. gadā 142 173 cm). Tas ietekmēja hibrīdu un šķirņu veldrēšanos, kas vidēji izmēģinājumā bija augsta 8 balles. Zemākais rādītājs konkursa audzētavā šogad bija 7 balles, kas tika novērots standartšķirnei Kaupo, populāciju šķirnei Inspector un hibrīdam ar numuru 1008. Rudzu hibrīdu kontroles salīdzinājuma rezultāti Raža. Ražas līmenis kontroles audzētavā svārstījās robežās no 2.00 līdz 7.56 t ha -1. Standartšķirni Kaupo ražībā pārsniedza septiņi hibrīdi: 0404 (7.38 t ha -1 ); 1119 (7.56 t ha -1 );

1014 (7.00 t ha -1 ); 1303 (7.22 t ha -1 ); 0919 (6.98 t ha -1 ); 0409-6 (7.26 t ha -1 ); 0425x0908 (7.28 t ha -1 ). Inficēšanās ar slimībām kontroles audzētavā būtiski neatšķīrās no konkursa šķirņu un hibrīdu salīdzinājuma. Graudzāļu miltrasa un stiebru rūsa tika novērota atsevišķos gadījumos nenozīmīgā daudzumā. Savukārt rudzu lapu pelēkplankumainības infekcijas līmenis, lai arī vidēji izmēģinājumā sastādīja tikai 1%, variēja vairāk nekā konkursa audzētavā no 0.1 līdz 50%. 50% inficēšanās ar lapu pelēkplankumainību tik novērota tikai hibrīdam ar numuru 1202. Kvalitāte. Līdzīgi kā konkursa audzētavā, visus kvalitātes rādītājus būtiski ietekmēja sausie un siltie laika apstākļi. TGM bija robežās no 36.6 48.2 grami (2017. gadā 31.1 4.44 g). Vislielākais TGM rādītājs bija hibrīdam ar numuru 0424. Ar augstu šo rādītāju izcēlās arī numuri 1014 (47.5 g), 1005 (47.4 g), 0420 (46.0 g) un virkne citu. Proteīna saturs graudos kontroles audzētavā bija robežās no 9.7 līdz 14.4%, ar augstāko rādītāju numuram 0707. Tilpummasa robežās 725 786 g l -1. Veldrēšanās. Arī kontroles audzētavā vidējā izturība pret veldrēšanos bija 8 balles. Protams, ka to ietekmēja salīdzinoši īsāki augi, kas vidēji kontroles audzētavā bija no 95 līdz 139 cm (2017. gadā 150 185 cm). Neskatoties uz samērīgo auga garumu (109 cm) hibrīdam 0424 tika novērota ļoti zema veldres izturība 2 balles. Ar vērtējumu 5 balles tika novērtēts tikai viens hibrīds 1307 (auga garums 113 cm). Pārējām kontroles audzētavā iekļautajām hibrīdajām populācijām noturība pret veldrēšanos bija laba 7 9 balles. Secinājumi 2018. gadā rudzu selekcijas materiāla izvērtēšana veikta plānotajos apjomos. Rudzi labi pārziemoja un pavasarī atjaunojās, bet turpmāk veģetācijas periodā to attīstību ietekmēja neparastie meteoroloģiskie apstākļi. Kopumā tika iegūta apmierinoša raža un ļoti labi kvalitātes rādītāji. No izvērtētā materiāla turpmākai pārbaudei tika izlasīti hibrīdi, kuru pazīmes vislabāk piemērotas integrētās lauksaimniecības saimniekošanas sistēmai Latvijā. Pārbaudes laikā visvairāk izcēlās hibrīdā populācija 1015, kas raksturojās ar labu ražu un kvalitāti. Tā ir iesēta retinātā sējā, lai nākamajā gadā varētu turpināt izlases procesu, atlasīt ziemcietīgākos un ražīgākos augus ar īsākiem stiebriem. Šķirnei Kaupo lauciņos papildus vērtēšanai un materiāla pavairošanai iesēti atlasītie augi, lai atjaunotu sertificētu sēklas materiālu.