Veselības aprūpes finansēšanas likuma mezgglu punkti 9.10.2017 Dr. med. Romualds Ražuks Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs LU MF pasniedzējs Lapa Nr. 1
Lapa Nr. 2
Lapa Nr. 3
Lapa Nr. 4
Ko var sadalīt katru gadu? Pēc budžeta sagatavošanas diskusijām par atbalstāmajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un citiem prioritārajiem pasākumiem tika sagatavoti priekšlikumi atbalstīt finansējumu: 80 miljonu eiro apmērā 2018. gadam,? miljonu eiro apmērā 2019. gadam.? miljonu eiro apmērā 2020. gadam. Veselības aprūpē iztrūkstoša nauda (vismaz līdz Lietuvas līmenim) 300 miljonu eiro. Lapa Nr. 5 5
Salīdziniet! 80 miljoni un 300 miljoni Lapa Nr. 6
Kur dabūt papildus naudu veselībai? Atbilde Obligāta valsts veselības apdrošināšana Universāla maksa visi, par tiem, kuri nevar, maksa valsts; Taisnīga iemaksas atkarīgas no ienākumiem; Solidāra piesaiste sistēmai nav atkarīga no iemaksu lieluma un apdrošināšanas stāža. Lapa Nr. 7
Izcilais latviešu ārsts un viens no Trešās Atmodas ideologiem profesors Ilmārs Lazovskis sava runā Latvijas Tautas frontes 1.kongresā 1988. gada 8. oktobrī šādi atbildēja uz jautājumu, kāda sistēma varētu izbeigt hronisku nabadzību veselības aprūpē: Ievērojot agrāko gadu labo pieredzi, par tādu jāuzskata apdrošināšanas medicīna, ko Latvija sauca par slimokašu sistēmu. Lapa Nr. 8
M. Kučinsķa valdības deklarācija 128. Izstrādāsim obligātas veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. 129. Pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus, nosakot valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Pēc Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma izskatīsim iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. Lapa Nr. 9
21.02.2017 Rīta Panorāmā : Veselībai 2018 gadā nepieciešams paredzēt 100-200 miljonus.. Konkrētais modelis tiks saistīts ar sociālajām iemaksām. Veselības apdrošināšana tiks saistīta ar sociālajām iemaksām, lai varētu redzēt. Lapa Nr. 10
Obligātas veselības apdrošināšanas maksājumi Eiropas valstīs % no bruto algas Country Contribution as % of brutto salary Employer Who pays Employee Croatia 16 8 8 Bosnia & Herzegovina 15 7,5 7,5 Germany 14,9 7,0 7,9 Slovakia 14 10 4 France 13,55 12,8 0,75 Czech Republic 13,5 9 4,5 Estonia 13* 13 0 Slovenia 12,92 6,56 6,36 Cyprus 12,6 6,3 6,3 Romania 10,7 5,2 5,5 Lithuania 9 3 6 Poland 9 0 9 Hungary 8,5 4 4,5 Bulgaria 8 60% 40% Austria 7,5 3,55-3,75 3,6-3,95 Netherlands 6,9-6,9 Lapa Nr. 11
Kas mainīsies Latvijas iedzīvotāju dzīvē? Algas saņēmēji, kas maksa nodokļus parastā kārtībā vismaz no minimālas algas neērtības nesajutīs. Gūstošiem ienākumus citāda veidā būs jāpāriet parastajā nodokļu režīmā vai jāapdrošinās. Lapa Nr. 12
Atbrīvotas kategorijas Pensionāri, bērni, I-II grupu invalīdi, trūcīgas personas u.c. (17 grupas) vislielākie ieguvēji. Cik lielu iedzīvotāju daļu varam iekļaut atbrīvojamās kategorijās? Lapa Nr. 13
Apdrošināto personu sadalījums Igaunijā Lapa Nr. 14
Apdrošināto personu sadalījums Lietuvā Unemployed 204,2 thous. 12 % Economically active population 42 %. Insured by State budget 58 % Pensioners 767,2 thous. 44 % Children (<18) 599,3 thous. 34 % 1, 755 million persons (prognosis based on data of Insured registry) Others 51,2 thous. 3 % Students 132,9 thous. 8 % Lapa Nr. 15 15
Ko darīt tiem, kas sociālo nodokļi vismaz no minimālas algas nemaksa? Dīvi celi: pāriet parastajā nodokļu režīmā vai apdrošināties 2018. gadā maksājot 1% no minimālas algas (4,30 EUR), 2019. gadā 3%, 2020. gadā 5% no minimālas algas. Lapa Nr. 16
Ekonomiski Category aktīvo iedzīvotāju iemaksas Tariff Lietuvā Persons on employment contract 9% (3% employer + 6% employee) Persons on copyright agreement, sportsmen, etc. 9% (3% + 6%)* Self-employed without business license Self-employed with business license Owners of individual companies, members of agriculture communities Permanent residents receiving other kinds of income (dividends, rent, income from sales of property) 9% of half of income* 9% of minimal monthly salary 9% of amount taken for personal needs* 6% of the amount charged by personal income tax* Other persons paying contributions by themselves 9% of minimal monthly salary * But not less than 9% of minimal monthly salary (34,2 Eur) Lapa Nr. 17 17
Apdrošināšanas ienākumu sadalījums Igaunijā 3.6% 0.7% 1.7% 0.6% 0.3% 0.8% 0.6% Persons on employment contract Authors, sportsmen, etc. Statutory civil servants Owners of individual companies Self-employed Farmers and their companions 91.7% Self-paying contributions persons Others Lapa Nr. 18
Kādam pakalpojumu klāstam jābūt katrā no groziem? Lapa Nr. 19
Pakalpojumu grozi 2011. gada likumprojektā Pamatpakalpojumi (NMP + noteiktas diagnozes + medikamenti) (pienākas visiem LR rezidentiem) ~ 55% (332 mlj.) Apdrošināšanas pakalpojumi (visa plānveida aprūpe) Pienākas visiem apdrošinātajiem ~45% (280 mlj.) Lapa Nr. 20
Privātie (bez līguma ar valsti) pakalpojumu sniedzēji Maksas pakalpojumi NMP brigādes Pacients SMPP (traumpunkts) Zobārsts bērniem + not.grupām Primārā aprūpe (ģimenes ārsts, māsa, feldšeris) Mājas aprūpe Nosūtījums Īpašā recepte Nosūtījums Nosūtījums Īpašā recepte Kompensējamie medikamenti Slimnīcas Neatliekamā palīdzība Observācijas gultas Neatliekamā palīdzība ambulatori uzņemšanas nodaļā Dienas stacionārs Stacionārā aprūpe plānveida pacientiem Lapa Nr. 21 Ambulatoro speciālistu prakses Bez ģimenes ārsta nosūtījuma: - ginekologs, oftalmologs, bērnu ķirurgs - noteiktu saslimšanu gadījumos psihiatrs, ftiziatrs, dermatologs, onkologs, endokrinologs Nosūtījums Sekundārā ambulatorā aprūpe Izmeklējumi diagnostika Dienas stacionārs Nosūtījums Nosūtījums Medicīniskā rehabilitācija
Vai likumā jāieraksta mērķis 4% no valsts kopprodukta? Jāieraksta! Jo: 2018. gadā + 80+110 miljoni eiro 2019. gadā + 80+140 miljoni eiro 2020. gadā + 80+? miljoni eiro 2020. gadā naudas ko pielikt klāt uz budžeta deficīta rēķina vairs nebūs! Lapa Nr. 22
Latvijas veselības aprūpes budžeta dinamika ekonomiskās krīzes laikā milj.eur 1000 3.31 3.30 3.28 800 600 400 200 0 Veselības nozares budžeta izdevumi 2003.-2015.g. 3.71 3.27 3.36 3.79 3.89 3.53 3.38 3.21 % no 3.07 3.20 4.0 3.05 3.0 300.9 348.8 422.3 589.5 737.2 820.4 716.7 705.8 716.4 746.1 746.1 757.1 771.9 773.0 2.0 1.0 0.0 Veselības nozares budžets 30 000 20 000 10 000 0 IKP, milj.eur 22 536.6 24 399.5 18 895.9 893.618 166.2 20 297.422 043.0 23 221.924 648.124 107.0 25 365.6 9096.1 10578.312 889.915 IKP dati - Finanšu ministrijas Galvenie makreoekonomiskie rādītāji 03.10.2014 Lapa Nr. 23
Lapa Nr. 24
EHIF revenues, expenditures and reserves Source: EHIF, www.haigekassa.ee Lapa Nr. 25
Kas nepieciešams ilgtspējīgai veselības finansēšanas sistēmai Latvijā? Trīs vali: 1. Budžeta dotācija. 2.Valsts obligāta veselības apdrošināšana. 3. Brīvprātīga veselības apdrošināšana privātajās sabiedrībās Lapa Nr. 26 Paldies par uzmanību!.