EIROPAS KOMISIJA Briselē, 25.11.2016. COM(2016) 735 final KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI par tāda nolīguma panākšanu, ar kuru Eiropas Savienībai piešķir īpašu statusu Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā (OIV) LV LV
1. Ievads Starptautiskā Vīnkopības un vīna organizācija (OIV) ir zinātniska un tehniska starpvaldību organizācija, kas darbojas vīnkopības, vīna, vīna dzērienu, galda vīnogu, rozīņu un citu vīnkopības produktu nozarē. Tā tika nodibināta ar Starptautisku nolīgumu, ko 2001. gada 3. aprīlī parakstīja Parīzē, un tā ir Starptautiskā Vīnogulāju un vīna biroja pārmantotāja, kurš 1924. gadā bija ticis nodibināts ar 1924. gada 29. novembra Starptautisko vienošanos. 2016. gada janvārī Starptautisko Vīnkopības un vīna organizāciju (OIV) veidoja 45 dalībvalstis, tostarp lielākās vīna ražotājas valstis, izņemot Amerikas Savienotās Valstis, Kanādu un Ķīnu. OIV dalībnieces ir deviņpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstis: Beļģija, Bulgārija, Vācija, Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Rumānija, Zviedrija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Čehijas Republika, Ungārija un Kipra. OIV finanšu resursi ik gadu sasniedz gandrīz 2,5 miljonus euro, un to avots ir galvenokārt dalībnieku un novērotāju iemaksas. OIV mērķi ir sīki izklāstīti tās dibināšanas nolīgumā: norādīt tās dalībniekiem pasākumus, kas ļauj ņemt vērā ražotāju, patērētāju un citu vīnkopības un vīna produktu nozarē iesaistīto dalībnieku bažas; palīdzēt starpvaldību un nevalstiskām organizācijām, it īpaši tām, kas turpina standartizācijas darbību; veicināt gan pašreizējo metožu un standartu harmonizāciju starptautiskā mērogā, gan pēc vajadzības jaunu starptautisku standartu izstrādi, lai uzlabotu vīnkopības produktu gatavošanas un tirdzniecības apstākļus, gan patērētāju interešu ievērošanu. Lai šos mērķus sasniegtu, OIV veic vairākas darbības, kas saistītas ar vīnogulājiem un vīnogu produktiem, it īpaši veicināšanas, informēšanas un standartizācijas darbības. Saistībā ar savu ieguldījumu esošās prakses un standartu saskaņošanas veicināšanā starptautiskā mērogā OIV cita starpā izstrādā ieteikumus ( rezolūcijas ) šādās jomās: vīnkopības produktu ražošanas apstākļi; vīndarības metodes; produktu definīcija un/vai apraksts, marķēšana un tirdzniecības apstākļi; no vīnogulājiem iegūto produktu analīzes un vērtēšanas metodes. OIV standartizācijas darbības pamatā ir dalībvalstu zinātnisko ekspertu darbi, un to konkrēta izpausme ir it īpaši publikācija, ko regulāri atjaunina, pamatojoties uz organizācijas pieņemtajām rezolūcijām. OIV ir jau publicējusi vairākus standartu kodeksus: Starptautisko vīndarības kodeksu, Starptautisko vīndarības paņēmienu kodeksu, Apkopojumu par starptautiskajām vīnu un misu analīzes metodēm, Apkopojumu par starptautiskajām stipro alkoholisko dzērienu analīzes metodēm, Starptautisko standartu vīnu un vīnkopības izcelsmes degvīna marķēšanai, OIV standartu vīna un vīnkopības izcelsmes stipro alkoholisko dzērienu starptautiskajiem konkursiem, OIV un tās vīnogulāju šķirņu un Vitis sugu aprakstošo sarakstu, pasaules vīnogulāju šķirņu aprakstu un Starptautisko vīnogu šķirņu un to sinonīmu sarakstu. Šīm publikācijām jāpievieno vairākas rezolūcijas un darbi par dažādiem ar vīnkopību saistītiem tematiem. OIV struktūras un darbības kārtības sīks izklāsts ir pieejams organizācijas tīmekļa vietnē, kuras adrese ir šāda: www.oiv.org. 2
2. Savienības kompetences OIV darbības jomās Galvenie OIV standartu kodeksi (Starptautiskais vīndarības kodekss, Starptautiskais vīndarības paņēmienu kodekss, Apkopojums par starptautiskajām vīnu un misu analīzes metodēm, Starptautiskais standarts vīnu un vīnkopības izcelsmes degvīna marķēšanai un Apkopojums par starptautiskajām stipro alkoholisko dzērienu analīzes metodēm) Savienības līmenī attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku vai tiesību aktu tuvināšanas politiku iekšējā tirgus izveidei un darbībai. Eiropas Savienības tiesību aktos OIV darbības jomās ietilpst jo īpaši: Komisijas 2000. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2870/2000, ar ko nosaka Kopienas standartmetodes alkoholisko dzērienu analīzei (OV L 333, 29.12.2000., 20. lpp.), Padomes 2001. gada 20. decembra Direktīva 2001/112/EK, kas attiecas uz pārtikai paredzētām augļu sulām un dažiem līdzīgiem produktiem (OV L 10, 12.1.2002., 58. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.), Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.), Komisijas 2009. gada 14. jūlija Regula (EK) Nr. 607/2009, ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.). Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.), Komisijas 2012. gada 8. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 203/2012, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007, attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par bioloģisko vīnu (OV L 71, 9.3.2012., 42. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un 3
atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.), Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.). Kaut arī OIV rezolūcijas kā tādas nav saistošas Savienības līmenī saskaņā Regulu (ES) Nr. 1308/2013, dažas OIV pieņemtās un publicētās rezolūcijas ietekmē Savienības tiesību aktus. TKO regula paredz atsauces uz OIV rezolūcijām šādos noteikumos: dažas OIV pieņemtas un publicētas analīzes metodes vīnkopības nozares produktu sastāva noteikšanai, uz kurām Komisijai jāpamatojas, izņemot gadījumus, kad tās būtu neefektīvas vai nepiemērotas Savienības izvirzītā mērķa sasniegšanai (TKO regulas 80. panta 5. punkts), daži vīndarības paņēmienos izmantoto vielu tīrības un identificēšanas kritēriji, tādējādi OIV pieņemtie un publicētie noteikumi šajā jautājumā kļūst ipso facto Savienībā saistoši (9. pants Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem), OIV pieņemti un publicēti vīndarības paņēmieni, kurus Komisijai jāņem vērā, kad tā atļauj šādus paņēmienus (TKO regulas 80. panta 3. punkta a) apakšpunkts), un tie paši vīndarības paņēmieni, kad tos pirms atļaujas saņemšanas saskaņā ar TKO regulas 80. panta 3. punktu izmanto Savienībā importēta vīna ražošanai (TKO regulas 90. panta 2. punkts). Līdzīgā kārtā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2870/2000 dažas OIV pieņemtas un publicētas rezolūcijas ietekmē Savienības tiesību aktus. Regulas (EK) Nr. 2870/2000 3. pants paredz atsauces uz OIV rezolūcijām gadījumā, kad nav pieņemtas Kopienas analīzes etalonmetodes kādā konkrētā alkoholiskajā dzērienā ietilpstošo vielu atklāšanai un to daudzuma noteikšanai. Rezultātā tiktāl, ciktāl OIV rezolūcijas var ietekmēt acquis vai mainīt tā darbības jomu un ciktāl Savienības iekšējās kompetences īstenošana dara to nepieciešamu, Savienībai saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu ir ekskluzīva kompetence šajā jomā. Šā iemesla dēļ un pirms šo rezolūciju balsošanas OIV Padomei saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu Savienības vārdā ir jāpieņem kopēja nostāja. 3. Savienības dalība 3.1. Pašreizējā situācija Savienībai patlaban nav nekāda oficiāla statusa OIV. Uz tīri neformāliem pamatiem Komisijas pārstāvji parasti tiek uzaicināti piedalīties un iesaistīties ekspertu grupu, apakškomiteju un komiteju darbos. Dažreiz tos uzaicina arī piedalīties, taču bez pilnvarām iesaistīties, ģenerālajā asamblejā, kur OIV dalībnieki pieņem rezolūcijas. Komisijas pārstāvji nepiedalās Izpildkomitejas darbos, un OIV netiek pārskaitīti nekādi ieguldījumi. Šāda ad hoc un ierobežota dalība neļauj Komisijai būt pilnībā informētai par jaunāko rezolūciju attīstību. 4
3.2. Savienības dalības nepieciešamība Ņemot vērā OIV darbu ietekmi uz Savienības acquis un Savienības kompetencēm OIV darbības jomās, ir nepieciešams, lai Savienības nozīme OIV tiktu pastiprināta un kļūtu oficiāla. Saskaņā ar OIV dibināšanas noslēguma akta 8. pantu starptautiska starpvaldību organizācija drīkst piedalīties OIV darbos vai būt tās dalībniece. No juridiskā viedokļa Savienības iestāšanās OIV kā tās dalībniecei būs likumsakarīgs Savienības acquis rezultāts un to Savienības kompetenču rezultāts, kādas tai ir OIV darbības jomās. Kad jautājums par Savienības iestāšanos OIV kā tās dalībniecei 2009. gadā tika diskutēts Padomē, lielākā daļa dalībvalstu bija pret šo iestāšanos. OIV reglaments, ko pieņēmusi OIV Ģenerālā asambleja, paredz īpašu statusu starptautisko starpvaldību organizāciju dalībai. Tā OIV reglamenta 4. pantā paredzēts: starptautiska starpvaldību organizācija var lūgt piešķirt tai īpašu statusu, kas ļauj tai: a) iesaistīties komiteju, apakškomiteju un ekspertu grupu darbos; b) piedalīties Ģenerālās asamblejas un Izpildkomitejas sanāksmēs. Starp OIV un ieinteresēto organizāciju tiek noslēgta īpaša konvencija pēc Ģenerālās asamblejas piekrišanas un pēc Izpildkomitejas priekšlikuma. Katrā atsevišķā gadījumā tā definē īpašos sadarbības nosacījumus, tostarp attiecīgās organizācijas ikgadējo finanšu ieguldījumu. Ja netiek iemaksāti trīs finanšu ieguldījumi pēc kārtas, OIV ģenerāldirektors par šo situāciju paziņo attiecīgajai starptautiskajai starpvaldību organizācijai. Ja finanšu ieguldījums netiek nokārtots divu gadu laikā, skaitot no trešā nemaksāšanas gada trīsdesmit pirmā decembra, attiecīgā starptautiskā starpvaldību organizācija no Starptautiskās Vīnkopības un vīna organizācijas tiek izslēgta. Komisija, saglabājot sev nostāju attiecībā uz iespēju ierosināt Padomei to, ka Savienība sāk sarunas, lai kļūtu par pilntiesīgu OIV dalībnieci, uzskata, ka Savienībai nepieciešams lūgt OIV piešķirt tai īpašu statusu. Šāds statuss ļautu Komisijai kā Savienības pārstāvei, pamatojoties uz LESD 17. pantu, būt pilnībā informētai par jaunu rezolūciju attīstību, spēt saskaņot Savienības kopējo nostāju attiecībā uz tām, kā arī piedalīties un Savienības vārdā uz oficiāliem pamatiem iesaistīties komiteju, apakškomiteju un ekspertu grupu darbos un piedalīties Ģenerālās asamblejas un Izpildkomitejas sanāksmēs, tādējādi nodrošinot Savienības pārstāvības vienotību Starptautiskajā Vīnkopības un vīna organizācijā (OIV), neskarot dalībvalstu zinātnisko ekspertu lomu OIV. Turklāt šāda statusa piešķiršana Savienībai ļautu tās pārstāvjiem arī iegūt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā OIV dalībniekiem visus dokumentus, kas ļauj Savienībai izstrādāt savu nostāju vislabākajos apstākļos. Tātad īpašais statuss atvieglotu to lēmumu sagatavošanu, ko Padomei vajadzēs pieņemt saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu. Šāda statusa ietekme būs ierobežota, tas attieksies tikai uz īpašajiem nosacījumiem, kas definēti īpašās vienošanās tekstā, kas ir kopā ar vēstuļu apmaiņas projektu, kurš pievienots šim paziņojumam. Ārpus šiem īpašajiem nosacījumiem tam nebūs nekādu juridisku seku. 5
3.3. Procedūra Savienības Īpašā statusa iegūšanai OIV Komisijas dienestu neoficiāls informatīvs paziņojums, kurā sniegta informācija par sarunu uzsākšanu ar OIV, Padomei un Parlamentam tika nodots 2012. gada 25. aprīlī. Pēc tam Komisijas dienesti 2015. gada 26. maijā Padomei un Parlamentam nodeva vēstuļu apmaiņas projektu kopā ar īpašo vienošanos, kas saistīta ar Savienības sevišķo situāciju OIV un atbilst īpašajai konvencijai OIV reglamenta 4. panta nozīmē, kā arī papildu skaidrojumus par īpašo statusu 2015. gada 1. jūlijā 1. Padomes 2015. gada 21. septembra secinājumu projektā Padome apstiprināja Komisijas iniciatīvu uzsākt sarunas ar OIV, prasot Komisijai iesniegt vēstuļu apmaiņas projektu, kas grozīts pēc sarunām 2. ES vēstules projekts, kā arī saistītā īpašā vienošanās OIV tika nodoti 2015. gada 14. oktobrī, bet OIV vēstuļu apmaiņas projekts Komisijai tika nodots 2016. gada 27. janvārī. Šim paziņojumam pievienota vēstuļu apmaiņas projekta galīgā redakcija kopā ar īpašās vienošanās tekstu. Šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšana piešķirs Savienībai īpašu statusu OIV. 4. Secinājumi Ievērojot iepriekšminēto, Komisija ierosinās OIV, lai Savienībai piešķirtu īpašo statusu, kas paredzēts OIV reglamenta 4. pantā. Vēstuļu apmaiņu starp OIV un Savienību kopā ar īpašo vienošanos, ar ko definē sadarbības īpašos nosacījumus, parakstīs Komisija, kas pārstāv Savienību šīs procedūras ietvaros. Komisijas loceklis, kas atbild par lauksaimniecību un lauku attīstību, būs pilnvarots Komisijas vārdā un tās atbildībā parakstīt vēstuļu apmaiņu. Saskaņā ar LESD 16. pantu Komisija aicina Padomi apstiprināt šos secinājumus un atbalstīt Komisiju to īstenošanā. 1 2 Padomes dokumenti 9226/15 un10432/15. Padomes dokuments 11788/1/15 REV 1. 6