EIROPAS KOMISIJA Briselē, 13.11.2013. COM(2013) 790 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI Brīdinājuma mehānisma ziņojums - 2014. gads (sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, 3. un 4. pantu) {SWD(2013) 790 final} {SWD(2013) 791 final} LV LV
Brīdināšanas mehānisma ziņojums (AMR) ir makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ikgadējā cikla sākumpunkts, kura mērķis ir konstatēt un risināt nelīdzsvarotību, kas kavē ES tautsaimniecību netraucētu darbību un kas var apdraudēt Ekonomikas un monetārās savienības pareizu darbību. Brīdināšanas mehānisma ziņojumā tiek noteiktas dalībvalstis, attiecībā uz kurām ir nepieciešama turpmāka analīze (padziļinātu pārskatu formātā), lai lemtu, vai pastāv nelīdzsvarotība, kuras risināšanai nepieciešama politiska rīcība. Šajā saistībā brīdināšanas mehānisma ziņojums ir sākotnējās pārbaudes rīks, kura pamātā ir rezultātu apkopojums rādītājiem ar indikatīvām robežvērtībām, kā arī papildu rādītāju kopums. Šis ziņojums nav mehānisks pasākums, un padziļināts pārskats netiks veikts tikai tāpēc, ka dalībvalsts ziņo par rādītāju, kas pārsniedz indikatīvās robežvērtības, jo Komisija ņem vērā visu ekonomikas ainu kopumā. Komisija izdarīs secinājumus par nelīdzsvarotības un potenciāli pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu, tikai balstoties uz padziļinātiem pārskatiem, un izvirzīs piemērotus politikas ieteikumus. Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2014. gada pavasarī un tie tiks ietverti analīzē, kas būs nākamā gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu pamatā ekonomikas politikas koordinācijas "Eiropas pusgada" ietvaros. 1. KOPSAVILKUMS ES tautsaimniecības turpina progresēt ārējās un iekšējās nelīdzsvarotības novēršanā. Šī nelīdzsvarotība, jo īpaši bagātīgie aizdevumi, lieli un noturīgi tekošā konta deficīti un pārpalikumi, konkurētspējas zaudējumi un parāda uzkrāšanās veicināja krīzi. Pēdējo gadu laikā ir panākts progress vairākās jomās. Konkrēti, vairākās dalībvalstīs ir uzrādīts valdības budžeta deficīta samazinājums un ievērojami uzlabojumi izmaksu konkurētspējas jomā, ko stimulēja strukturālās reformas un tirgus spiediens. Tomēr ir nepieciešams turpmāks progress, lai novērstu nelīdzsvarotību. Lai pārvarētu nelīdzsvarotību, kas saasināja krīzi un uzkrājās aptuveni desmit gados, ir vajadzīgs laiks, un nepieciešamajai politikai vajadzētu sekmēt tautsaimniecību strukturālās pārmaiņas. Līdz šim ir panākts minimāls progress attiecībā uz privātā sektora pārmērīgā parāda samazināšanu, kaut gan aizdevumu plūsmas daudzās valstīs ir bijušas ļoti mazas vai pat negatīvas; neto starptautisko investīciju pozīcijas uzlabojumi tautsaimniecībās ar vislielākajām parādsaistībām ir bijuši lēni. Turklāt dalībvalstīs ar lieliem pārpalikumiem ir notikusi krietni mazāka līdzsvarošana, liecinot par neefektīviem ietaupījumu un ieguldījumu līmeņiem; saskaņā ar Komisijas ieteikto ieguldījuma stiprināšana par labu šo valstu iekšzemes pieprasījuma izaugsmei izlīdzinātu vispārējo korekciju eurozonā. Vairākas valstis, kurās nelīdzsvarotība ir steidzami jākoriģē, ir saskārušās ar to nodarbinātības un sociālās situācijas smagu pasliktināšanos, bezdarba un nabadzības pieaugumam radot izteiktas novirzes visās dalībvalstīs. Ar šo ziņojumu tiek sākta makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras 1 īstenošanas trešā kārta. Šīs procedūras mērķis ir noteikt un novērst nelīdzsvarotību, kas 1 Šim ziņojumam ir pievienoti divi darba dokumenti: pirmajā dokumentā sīkāk izklāstītas vairākas tehniskās pārmaiņas rādītājos, kas izmantoti rezultātu apkopojumā, un papildu rādītāji. Otrajā dokumentā ietverta apjomīga statistika, kas ir šā ziņojuma izstrādes pamatā. Skatīt arī Eurostat News Release 166/2013 un neseno priekšlikumu regulai par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā nepieciešamās statistikas sniegšanu un kvalitāti, COM(2013)342, 7.6.2013. Regulas mērķis ir nodrošināt attiecīgu uzraudzību, ko veic Eurostat, pār datu kvalitāti, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar datu un metadatu apkopošanu un pārsūtīšanu. 2
kavē dalībvalstu tautsaimniecību, eurozonas vai ES kopumā netraucētu darbību. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras īstenošana ir paredzēta Eiropas pusgadā ar mērķi nodrošināt konsekvenci ar citiem ekonomikas pārraudzības instrumentiem. Šādā veidā dalībvalstīm ir sniegti piemēroti ieteikumi. Gada izaugsmes pētījumā 2, kas tiek pieņemts vienlaikus ar šo ziņojumu, ir sīki izklāstītas savstarpējās saiknes starp makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru un steidzamajām problēmām ilgtspējīgas fiskālās politikas nodrošināšanu, aizdevumu izsniegšanas atjaunošanu, izaugsmes un konkurētspējas veicināšanu, bezdarba un krīzes sociālo seku apkarošanu, kā arī publiskās pārvaldes modernizēšanu. Turpmākajās dienās Komisija arī pieņems atzinumus par eurozonas dalībvalstu budžeta projektiem (izņemot tās valstis, uz kurām attiecas makroekonomikas stabilizācijas programma) un par eurozonas fiskālo nostāju. Komisija arī nosūtīs Padomei priekšlikumu atzinumiem par vairāku dalībvalstu ekonomiskās partnerības programmām. Brīdināšanas mehānisma ziņojumā (AMR) norādītas tās dalībvalstis, kuras, iespējams, skārusi nelīdzsvarotība un attiecībā uz kurām būtu jāveic turpmāka analīze, pirms izdarīt secinājumus par to, vai pastāv nelīdzsvarotība, vai tā ir noturīga un kāda ir tās būtība. Šajā saistībā brīdināšanas mehānisma ziņojums ir sākotnējās pārbaudes rīks, kura pamātā ir rezultātu apkopojums rādītājiem ar indikatīvām robežvērtībām, kā arī papildu rādītāju kopums, ikgadējā ekonomikas politikas koordinēšanas cikla sākumā. Atbilstīgi Paziņojumam par ekonomikas un monetārās savienības sociālās dimensijas pastiprināšanu 3 šis ziņojums pirmo reizi ietver sociālo rādītāju kopumu, kas ir noderīgi rezultātu apkopojuma interpretēšanai. Sīkāka analīze tiks veikta turpmākajos padziļinātajos pārskatos (IDR). Balstoties uz padziļinātajiem pārskatiem, Komisija izdarīs secinājumus par to, vai pastāv nelīdzsvarotība un pārmērīga nelīdzsvarotība, un izvirzīs piemērotus politikas ieteikumus. Šis ziņojums liecina, ka ir sīkāk jāanalizē nelīdzsvarotības uzkrāšanās un tās novēršana, kā arī saistītie riski 16 dalībvalstīs. Attiecībā uz dažām valstīm padziļinātajos pārskatos tiks sīkāk izklāstīti konstatējumi no makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras iepriekšējā cikla 4, bet attiecībā uz citām valstīm šī būs pirmā reize, kad Komisija sagatavos padziļinātu pārskatu. Tām vairākām dalībvalstīm, attiecībā uz kurām Komisija paredzējusi sagatavot padziļinātu pārskatu, ir dažādas problēmas un potenciālie riski, tostarp ietekme uz to partnervalstīm. Attiecībā uz Spāniju un Slovēniju padziļinātajos pārskatos tiks izvērtēts, vai pārmērīgā nelīdzsvarotība ir noturīga vai tiek novērsta, kā arī šo dalībvalstu īstenotās strukturālās politikas ieguldījums nelīdzsvarotības pārvarēšanā. Attiecībā uz Franciju, Itāliju un Ungāriju dalībvalstīm ar nelīdzsvarotību un attiecībā uz kurām Komisija norādīja uz vajadzību pieņemt izšķirošus politikas pasākumus, attiecīgajos padziļinātajos pārskatos tiks izvērtēta nelīdzsvarotības noturība. 2 3 4 COM(2013) 800, 13.11.2013. Skatīt arī Komisijas Kopīgā nodarbinātības ziņojuma projektu. COM(2013) 690, 2.10.2013. Paziņojumā arī ierosināts rezultātu apkopojums ar galvenajiem rādītājiem, kas jāizmanto Kopīgā nodarbinātības ziņojuma projektā, lai sekotu līdzi nodarbinātības un sociālajām norisēm un savlaicīgi konstatētu problēmas šajās jomās. Padome decembrī izvērtēs, vai izmantot to 2014. gada "Eiropas pusgadā". Komisija 2013. gada aprīlī konstatēja nelīdzsvarotību Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā, Nīderlandē, Slovēnijā, Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, kuru starpā Spānijā un Slovēnijā bija pārmērīga nelīdzsvarotība (skat. Padziļinātu pārskatu rezultāti, COM (2013) 199, 10.4.2013., un "Macroeconomic Imbalances", European Economy Occasional Papers, 132-144). Visus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, ko pieņēmusi Padome, tostarp tos, kas attiecas uz nelīdzsvarotības novēršanu, skatīt OV C 217, 30.7.2013., 1. lpp. 3
Attiecībā uz pārējām dalībvalstīm, kuras noteiktas kā tādas, kas saskaras ar nelīdzsvarotību (Beļģija, Bulgārija, Dānija, Malta, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste), padziļinātais pārskats palīdzēs izvērtēt to, kurās dalībvalstīs nelīdzsvarotība ir noturīga vai kurās tā ir pārvārēta. Komisija uzskata, ka, tā kā nelīdzsvarotība ir konstatēta pēc iepriekšējos padziļinātajos pārskatos iekļautās sīkās analīzes, secinājums, ka nelīdzsvarotība ir pārvarēta, būtu jāpieņem tikai pēc tam, kad ir pienācīgi apsvērti visi attiecīgie faktori citā padziļinātā pārskatā, kā rezultātā, iespējams, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru dažām dalībvalstīm varētu slēgt. Padziļinātie pārskati tiks sagatavoti arī par Vāciju un Luksemburgu, lai labāk pārbaudītu to ārējo pozīciju un analizētu iekšējās norises, kā arī izvērtētu, vai kāda no šīm valstīm saskaras ar nelīdzsvarotību. Visbeidzot, padziļināts pārskats ir pamatots arī attiecībā uz Horvātiju jauno ES dalībvalsti, ņemot vērā nepieciešamību izprast Horvātijas ārējās pozīcijas, tirdzniecības rezultātu un konkurētspējas, kā arī iekšējo norišu būtību un iespējamos riskus. To dalībvalstu, uz kurām attiecas makroekonomikas stabilizācijas programmas un kuras izmanto finansiālo palīdzību, nelīdzsvarotības pārraudzība un korektīvo pasākumu uzraudzība notiks saistībā ar šo valstu programmām. Tas attiecas uz Īriju, Grieķiju, Kipru, Portugāli un Rumāniju; un stāvoklis Īrijā saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru tiks izvērtēts pēc programmas slēgšanas. Daudzpusējas uzraudzības ietvaros un saskaņā ar Regulas Nr. 1176/2008 5 3. panta 5. punktu Komisija aicina Padomi un Euro grupu apspriest šo ziņojumu. Komisija arī gaidīs atsauksmes no Eiropas Parlamenta un cer atbilstīgi sadarboties ar citām ieinteresētajām personām. Ņemot vērā diskusijas Padomē un Euro grupā, Komisija sagatavos padziļinātus pārskatus par attiecīgajām dalībvalstīm. Paredzams, ka tie tiks publicēti 2014. gada pavasarī pirms valstu reformu programmu un Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu paketes sagatavošanas. 5 OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. 4
2. PROGRESS NELĪDZSVAROTĪBAS KORIĢĒŠANĀ Pēdējā gada laikā vairums ES dalībvalstu ir progresējušas savas nelīdzsvarotības novēršanā. Tas attiecas ne tikai uz tekošā konta deficītu un galvenajiem konkurētspējas rādītājiem, bet arī uz fiskālajiem kontiem, privātā sektora bilancēm un finanšu nozarēm. Tomēr aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas spiediens, ar ko saskaras daudzu dalībvalstu privātais un valdības sektors, bremzē saimniecisko darbību; iekšzemes pieprasījumu vairākās tautsaimniecībās mazina vajadzība palielināt mājsaimniecību ietaupījumus un dažos gadījumos norises algu jomā, kā arī uzņēmumu vajadzība samazināt parādus. Turklāt zems saimnieciskās darbības līmenis krīzes rezultātā ir palielinājis bezdarba līmeni un pasliktinājis virkni citu sociālo rādītāju. Nelīdzsvarotības korekcija palīdz uzlabot pamatdatus un veicina pakāpenisku atlabšanu. Vienlaikus ekonomikas apstākļu arvien lielāka normalizēšanās palīdz samazināt ar nelīdzsvarotību saistītos makroekonomikas riskus. Izaugsmes prognozes 6 tagad ir labākas nekā pirms gada, un progress ārējās un iekšējās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā dos iespēju izaugsmei un konverģencei. Pēdējo mēnešu laikā ekonomikas jomas jaunumi ir bijuši labvēlīgi. Pēc sarukuma vairāku ceturkšņu garumā IKP otrajā ceturksnī pieauga par 0,3 % gan eurozonā, gan ES. Attiecībā uz gada otro pusi galvenie rādītāji liecina par to, ka šāda tendence turpināsies, kaut arī mērenā tempā. Iekšzemes pieprasījuma pakāpeniska atgūšanās, ko sekmē konkurētspējas pieaugums, un eksporta paplašināšanās arī apstiprina prognozi, ka atlabšana nākamā gada laikā uzņems apgriezienus. Saistībā ar dažādām jomām, kas ietilpst makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras darbības jomā, var izdarīt turpmāk izklāstītos novērojumus par valstīm. Ir noticis ievērojams tekošo kontu uzlabojums tajās dalībvalstīs, kurām mēdza būt lieli deficīti (1. diagramma). Tas jo īpaši attiecas uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno makroekonomikas stabilizācijas programmu, ko atbalsta ar finansiālu palīdzību (Grieķija (EL), Īrija (IE), Kipra (CY), Portugāle (PT) un Rumānija (RO)), kā arī uz Bulgāriju (BG), Igauniju (EE), Spāniju (ES), Lietuvu (LT), Latviju (LV), Slovēniju (SI) un Slovākiju (SK), t.i., dalībvalstīm, kuras vēl pirms dažiem gadiem uzrādīja lielākos tekošā konta deficītus un saskārās ar neilgtspējīgu attīstību. Kaut arī ievērojams uzlabojums šo valstu ārējās bilancēs radīja importa sarukums, kam pamatā bija iekšzemes pieprasījuma samazinājums un izdevumu pārvietošana, ir arī bijuši labvēlīgi rezultāti eksporta jomā. To dalībvalstu ārējās pozīcijas uzlabojums, kuras mēdza uzrādīt lielus deficītus, ietver ciklisku un neciklisku komponentu. Ir pierādījumi, ka tekošā konta uzlabojumi ietver lielu neciklisko komponentu, kas skaidrojams gan ar eksporta paplašināšanos, gan ienākumu zaudējumiem un līdz ar to samazinātu importu, kuri, ekonomikas atlabšanai nostiprinoties, visticamāk neizzudīs 7. Rezultātu apkopojuma jaunākā versija joprojām ietver rādītāju par tekošā konta deficītu (trīs gadu vidējais rādītājs par laikposmu no 2010. līdz 2012. gadam), kas pārsniedz 4 % no IKP robežvērtību attiecībā uz Poliju (PL), kā arī Grieķiju (EL), Kipru (CY), Portugāli (PT) un Rumāniju (RO). Tomēr 2013. gadā tiek prognozēts, ka Spānija (ES), Portugāle (PT), Slovākija (SK) un Slovēnija (SI) faktiski sasniegs pārpalikumu, un tikai Kiprai (CY) un Rumānijai (RO) 2012. gadā bija deficīts četru vai vairāk procentu apmērā no IKP. To valstu starpā, kuras ir uzrādījušas to ārējās 6 7 Sal. "European Economic Forecast-Autumn 2013", European Economy, 2013 (7). Citiem vārdiem sakot, tas nozīmē, ka tekošā konta deficītu samazinājums parasti ir lielāks nekā varētu gaidīt, ņemot vērā paredzamo ražošanas apjoma starpību attiecīgajās dalībvalstīs un to tirdzniecības partnervalstīs. Vienu metodi tekošā konta bilances cikliskā komponenta aprēķināšanai skatīt Salto, M. un A. Turrini, "Comparing Alternative Methodologies for Real Exchange Rate Assessment", European Economy- Economic Papers, 427, 2010. gads. 5
pozīcijas pasliktināšanos pēdējos gados, īpaša uzmanība būtu jāpievērš Francijai (FR) un Apvienotajai Karalistei (UK), kurām tagad ir viens no lielākajiem deficītiem ES, kaut arī to deficīts ir zemāks par robežvērtību. 1. diagramma. Tekošā konta deficīti (-) un pārpalikumi (+) 2008., 2012. un 2014. gads (prognoze) (% no IKP) 15 10 5 0-5 -10-15 -20 CY EL PT ES EE SK IE SI MT IT FR BE FI NL AT LU DE -23.1 BG LV LT RO HR HU PL CZ UK DK SE EU28 EA17 Avots: Eurostat, Komisijas dienesti. 2008 2012 2014 Tomēr visneaizsargātāko valstu ekonomikas ārējā ilgtspēja vēl nav stingri atjaunota (2. diagramma). Lielākā daļa dalībvalstu uzrāda lielu negatīvo neto starptautisko investīciju pozīciju. Eurozonā tas jo īpaši attiecas uz Spāniju (ES) un Igauniju (EE), kā arī četrām programmas valstīm Portugāli (PT), Grieķiju (EL), Īriju (IE) un Kipru (CY) un Bulgāriju (BG), Horvātiju (HR), Ungāriju (HU), Latviju (LV) ārpus eurozonas: katrai no tām ir negatīva neto starptautisko investīciju pozīcija, kas pārsniedz 50 % no IKP un dažos gadījumos (IE, EL, PT un HU) pārsniedz gada IKP. Konkrēti, Kipras (CY) neto starptautisko investīciju pozīcija pēdējo gadu laikā ir ļoti strauji pasliktinājusies. Čehijas (CZ), Lietuvas (LT), Polijas (PL), Slovākijas (SK) un Slovēnijas (SI), kā arī Rumānijas (RO) neto starptautisko investīciju pozīcija arī ir negatīvāka nekā indikatīvā robežvērtība, bet stabila. Visas šīs dalībvalstis (izņemot Grieķiju (EL) un Kipru (CY)) 2013. gadā uzrāda tekošā konta bilances, kas ir lielākas nekā bilances, kuras stabilizē to ārējās saistības vidējā termiņā. Tomēr, lai samazinātu neto starptautisko investīciju pozīciju līdz drošākam līmenim, ir nepieciešami mazāki deficīti vai pat pārpalikumi ilgstošā laikposmā un dinamiskāka saimnieciskā darbība 8. Turklāt neto starptautisko investīciju pozīcijas attiecības uzlabojumi dažās valstīs vēl nav īstenojušies faktiskos datos, ņemot vērā ļoti zemo nominālo izaugsmi. Liela negatīva neto starptautisko investīciju pozīcija padara šo valstu finansēšanas nosacījumus jutīgus pret ietekmi, ko rada izmaiņas ekonomikas perspektīvās un tirgus nervozitāte. Ar negatīvu neto starptautisko investīciju pozīciju saistītie riski, tostarp ietekme uz saimniecisko darbību un finanšu stabilitāti, ir lielā mērā 8 Sal. "The Dynamics of International Investment Positions", Quarterly Report on the Euro Area, 2012(3): 7-20. lpp. 6
atkarīgi no saistību sastāva; šajā ziņā valstis ar lielu ārējo tiešo ieguldījumu krājumu ieplūdi (jo sevišķi Bulgāriju (BG), Čehiju (CZ), Igauniju (EE), Slovākiju (SK), Lietuvu (LT), Latviju (LV) un Īriju (IE)) ir labākā situācijā nekā tās valstis, kuru negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija galvenokārt atspoguļo ārējo parādu 9. 2. diagramma. Neto starptautisko investīciju pozīcijas 2008., 2012. un 2014. gads (prognoze) (% no IKP) 125 169 167 75 25-25 -75-125 LU BE DE NL MT FI FR CY AT IT SI SK IE EE EL ES PT DK UK SE CZ LT RO PL HR LV BG HU EU28 EA17 2008 2012 2014 Piezīme: 2014. gada prognozēs tiek pieņemts, ka nav vērtēšanas guvumu/zaudējumu. Avots: Eurostat, Eiropas Komisijas dienesti. Attiecībā uz dažām dalībvalstīm tekošā konta pārpalikumi joprojām ir ļoti augsti un krietni vien pārsniedz indikatīvo robežvērtību 6 % no IKP (1. diagramma un 1. logs). Tā tas ir Vācijā (DE), Luksemburgā (LU) un Nīderlandē (NL), kā arī mazākā mērā Zviedrijā (SE). Pieejamās prognozes liecina, ka šie pārpalikumi tuvākajā laikā būtiski nesamazināsies. Lai gan strukturālās iezīmes pamato noturīgi mērenus pārpalikumus katrā no šīm valstīm, līmeņi, kuri uzrādīti pēdējo gadu laikā un tiek prognozēti līdz 2014. gada beigām, krietni pārsniedz vēsturiskos līmeņus un lielāko daļu aplēšu par to, ko šādu pārpalikumu pamatdati pamatotu 10. Tā kā saimnieciskā darbība Vācijā (DE) ir cietusi mazāk nekā vairumā partnervalstu, var rasties aizdomas, ka tās cikliski koriģētais pārpalikums pārsniedz faktiskos skaitļus, taču nešķiet, ka šāda situācija būtu Nīderlandē (NL). Pārpalikumi izriet no spēcīgas konkurētspējas un specializācijas nozarēs, pēc kurām pieprasījums pasaulē ir lielāks kas ir atzinīgi vērtējama norise, bet tie arī atspoguļo pieticīgu iekšzemes pieprasījumu, kas pats par sevi atspoguļo strukturālus šķēršļus iekšzemē radītai izaugsmei 11. Ieguldījumu pieaugums un šo valstu kopējo ietaupījumu samazinājums uzlabotu labklājību tajās, sekmētu izaugsmes ilgtspēju, nevājinot to konkurētspēju, vēl jo vairāk tāpēc, ka valstīs ar pārpalikumu ieguldījumu attiecība pret IKP mēdz būt zemāka nekā ES vidējais rādītājs. Vienlaikus lielie pārpalikumi var arī atspoguļot neefektivitāti finanšu starpniecībā. Šo lielo pārpalikumu kombinācija un 9 10 11 Sal. "The Role of FDI in Preventing Imbalances in the Euro Area", Quarterly Report on the Euro Area, 2013 (2): 17-25. lpp. Skatīt, piemēram, IMF, "Multilateral Policy Issues Report - 2013 Pilot External Sector Report", (2013. gada jūnijs), un "Germany-Staff Report for the 2013 Article IV Consultation", (2013. gada augusts). Šie jautājumi jau tika izskatīti iepriekšējo gadu ieteikumos (konkrētām valstīm adresētie ieteikumi) šīm dalībvalstīm. 7
iepriekš aprakstītie deficītu samazinājumi nozīmē, ka eurozona, kurai mēdza būt līdzsvarota ārējā pozīcija, ir pārgājusi uz pārpalikumu virs 2 % no IKP 12. Tas varētu radīt spiedienu uz euro, lai tā vērtība pret citām starptautiskajām valūtām celtos, un prasītu arvien lielākas neaizsargāto valstu pūles panākt aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanos un atgūt konkurētspēju ar izmaksu korekcijas palīdzību. Ir bijuši cenu un ārpuscenu konkurētspējas ieguvumi vairākās valstīs, jo īpaši vismazāk aizsargātajās valstīs. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātu apkopojuma jaunākajā versijā nepārprotamā pretstatā situācijai tikai pirms dažiem gadiem neviena dalībvalsts (izņemot Luksemburgu (LU)) nav uzrādījusi nominālo vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas pārsniegtu indikatīvo robežvērtību 13. Valstīs ar visdinamiskāko pieaugumu pagātnē reāli samazinājumi ir bijuši Spānijā (ES), Latvijā (LV) un Lietuvā (LT), kā arī Īrijā (IE) un Grieķijā (EL) 14. Atlabšana konkurētspējas jomā ir ārkārtīgi svarīga to tautsaimniecību korekcijas procesā, kurām ir vislielākās problēmas ar ārējo ilgtspēju. Bez šiem ieguvumiem šo valstu deficītu samazinājums notiktu, galvenokārt samazinoties importa apjomiem un pasliktinoties dzīves līmenim. Turklāt neviena valsts nav uzrādījusi reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtības pieaugumu virs indikatīvās robežvērtības. Faktiski vairākās dalībvalstīs reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtība ir kritusies zem robežvērtības, ņemot vērā norises attiecībā uz euro nominālo valūtas maiņas kursu (un dalībvalstīs ārpus eurozonas citu valstu valūtu maiņas kursu). Ārpuscenu konkurētspēju ir sarežģītāk izvērtēt; tomēr pastāv arī pierādījumi par ieguvumiem vairākās valstīs, to eksportam paplašinoties uz jauniem tirgiem un jaunām nozarēm. Eksporta darbības rādītāji ir uzlabojušies vairākās valstīs, bet lielākā daļa ES dalībvalstu turpina zaudēt tirgus daļas pasaulē. Pēdējos piecos gados tikai Bulgārija (BG), Igaunija (EE), Latvija (LV), Lietuva (LT), Malta (MT), Polija (PL) un arī Rumānija (RO), kas kopā neveido vairāk kā 5½ % no ES eksporta apjoma, ir palielinājušas savas tirgus daļas, un tikai Latvija un Lietuva 2012. gadā ir ieguvušas tirgus daļas. Tirgus daļu zaudējumi ir bijuši īpaši smagi Horvātijā (HR), Kiprā (CY), Itālijā (IT), Somijā (FI), kā arī Grieķijā (EL). Tomēr pēdējo gadu laikā eksporta darbības rezultāti ES valstu starpā vairs nav tik viendabīgi, un tādās valstīs kā Spānija (ES) un Portugāle (PT) tie ir uzlabojušies. Izvērtējumā par norisēm eksporta tirgus daļu jomā būtu jāņem vērā tas, ka relatīvie zaudējumi ir saistīti ar lielo jaunietekmes valstu, piemēram, Ķīnas, Brazīlijas, Krievijas, Indijas ekspansiju. Tomēr pat tad, ja darbības rezultātus salīdzina ar citām attīstītajām valstīm, piemēram, ESAO valstīm, vairuma dalībvalstu eksporta darbības rezultāti pēdējo piecu gadu laikā nav bijuši labvēlīgi. Daudzās dalībvalstīs turpinās bilances korekcijas, bet privātā sektora parāda uzkrājumi joprojām ir lieli (3. diagramma). Neraugoties uz notiekošo aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu, privātā sektora parāds lielākajā daļā dalībvalstu joprojām pārsniedz indikatīvo robežvērtību 15. Tomēr notiekošās korekcijas temps un apmērs dažādās dalībvalstīs atšķiras. Krasas korekcijas Spānijā (ES), Ungārijā (HU), Lietuvā (LT) un 12 13 14 15 Sal. "Current Account Surpluses in the EU", European Economy, 2012 (9). Par saikni starp vienības darbaspēka izmaksām, eksporta cenām un līdzsvarošanu sal. "Labour Costs Pass- Through, Profits and Rebalancing in Vulnerable Member States", Quarterly Report on the Euro Area, 2013 (3): 19-25. lpp. Sal. "Labour Market Developments in Europe-2013", European Economy, 2013 (6), un "Benchmarks for the Assessment of Wage Developments", European Economy-Occasional Papers, 146. Sal. "Refining the MIP Scoreboard - Technical Changes to the Scoreboard and Auxiliary Indicators", op. cit., par privātā sektora parāda definīcijas izmaiņām rezultātu apkopojumā. 8
Slovēnijā (SI) sakrita ar konsolidētā privātā sektora parāda attiecības pret IKP ievērojamu pieaugumu Beļģijā (BE), Francijā (FR), Somijā (FI), kā arī Kiprā (CY) un Īrijā (IE). Privātā sektora korekcijas lauvas tiesu 2012. gadā var attiecināt uz mājsaimniecību aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu (jo īpaši Dānijā (DK), Igaunijā (EE) un Apvienotajā Karalistē (UK), kā arī Portugālē (PT)) 16. 16 Sal. "Assessing the Private Sector Deleveraging Dynamics", Quarterly Report on the Euro Area, 2013 (1): 26-32. lpp., un Cuerpo, C. et al., "Indebtedness, Deleveraging Dynamics and Macroeconomic Adjustment", European Economy-Economic Papers, 477, 2013. gads. 9
Aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas dinamiku ietekmē pamatā esošie aizdevumu tirgus nosacījumi un pieeja finansējumam. Aizdevumu pieaugums 2012. gadā kopumā bija zem robežvērtības. Tas ir saistīts gan ar piedāvājuma, gan pieprasījuma faktoriem, kurus nevar viegli nošķirt. Bankas vairākās valstīs ir samazinājušas savas bilances, kā to atspoguļo rādītājs par finanšu nozares saistībām. Sarūkošie neto aizdevumi 2012. gadā programmas valstīs (Grieķijā (EL), Īrijā (IE) un Portugālē (PT)) bija papildu trieciens saimnieciskajai darbībai, tādējādi ar saucēja efekta starpniecību uz laiku palielinot šo valstu parāda attiecību; negatīvā mijiedarbība starp nepieciešamo aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas spiedienu un saimniecisko darbību dažās valstīs turpina sagādāt bažas. Gluži pretēji, korekcija Bulgārijā (BG), Vācijā (DE), Austrijā (AT), Polijā (PL) un Apvienotajā Karalistē (UK) tika veikta, pamatojoties uz aizdevumu tirgus samazinātu spiedienu un lielāku nominālā IKP pieaugumu. Sadalījums pa nozarēm liecina, ka to valstu starpā, kuras saskaras ar aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanu uzņēmējdarbības nozarē, negatīvās neto aizdevumu plūsmas, šķiet, ir nozīmīgs faktors Spānijā (ES), Ungārijā (HU) un Slovēnijā (SI), kā arī Grieķijā (EL). Finansēšanas grūtības galu galā varētu novest pie nepietiekamiem ieguldījumiem neaizsargātajās dalībvalstīs, kavējot ekonomikas atlabšanu un efektīvu līdzsvarošanu par labu ražīgākām, uz eksportu orientētām rūpniecības nozarēm 17. 3. diagramma. Nefinanšu uzņēmumu, mājsaimniecību un vispārējās valdības sektora parāds 2012. gads (% no IKP) 350 300 250 200 150 100 50 0 LU IE CY PT NL ES FI MT AT BE FR EE EL IT SI DE SK DK SE UK HR BG HU PL RO CZ LT LV ES28 EZ17 Nefinanšu sabiedrības Mājsaimniecības Vispārējā valdība Piezīme. ES-28 un EZ-17 kopsummas attiecībā uz privātā sektora parādu ir veidotas kā konsolidēto valsts līmeņa datu svērtais vidējais rādītājs. Avots: Eurostat. Mājokļu cenu samazinājums kļuva plaši izplatīts un palielināja tempu (4. diagramma). Reālās mājokļu cenas 18 2012. gadā tika vēl vairāk koriģētas, Bulgārijā 17 18 Sal. "Product Market Review-2013", European Economy, 2013 (gaidāma publikācija), un "Drivers of Diverging Financing Conditions across Member States", Quarterly Report on the Euro Area, 2013 (1): 19-25. lpp. Relatīvās (vai reālās) mājokļu cenas, t.i., cenas, kas pazeminātas, izmantojot patēriņa deflatoru. 10
(BG), Dānijā (DK), Spānijā (ES), Ungārijā (HU), Itālijā (IT), Nīderlandē (NL), Slovēnijā (SI) un Slovākijā (SK), kā arī Īrijā (IE), Portugālē (PT) un Rumānijā (RO) radot vērā ņemamu, negatīvu izaugsmes līmeni, kas atbilst stingrākajiem aizdevumu nosacījumiem un mājsaimniecību centieniem samazināt aizņemto līdzekļu īpatsvaru. Tikai Vācijā (DE), Igaunijā (EE), Luksemburgā (LU), Maltā (MT) un Austrijā (AT) samazinātās mājokļu cenas pieauga. Turklāt korekcijas temps 2012. gadā paātrinājās tajās valstīs, kuras jau saskaras ar lielu kumulēto samazinājumu kopš to maksimālā rādītāja, piemēram, Bulgārijā (BG), Spānijā (ES), Nīderlandē (NL), Slovēnijā (SI) un arī Kiprā (CY). Īpašumu tirgus samazināšanās notiek vienlaikus ar politiku, kuras mērķis ir novirzīt stimulus no mājokļu īpašumtiesību un to aizņēmumu finansēšanas jomas. Nozīmīgas reformas, kuru mērķis ir veicināt īres tirgu, samazināt fiskālos stimulus ar hipotēku saistītiem instrumentiem vai samazināt mājsaimniecību bilances atkarību no ienākumu un procentu likmju satricinājumiem, var palīdzēt samazināt mājokļu tirgu nestabilitāti un mazināt šo tirgu kāpumu un kritumu ekonomisko ietekmi 19. 4. diagramma. Mājokļu cenas (pazeminātas) 2008., 2010. un 2012. gads (indekss 2000=100, u.o.i.) 300 431.2 440.2 250 200 150 100 50 MT EE ES LU FR SI EL CY BE IE SK IT FI NL AT PT DE 47.2 LV LT BG UK SE DK CZ HR RO PL HU 2008 2010 2012 Piezīme: Datu trūkuma dēļ bāzes gadi ir 2004. gads Čehijai (CZ), 2003. gads Igaunijai (EE) un Slovēnijai (SI), 2002. gads Kiprai (CY), 2006. gads Slovākijai (SK), 2007. gads Ungārijai (HU) un 2008. gads Polijai (PL), Austrijai (AT) un Rumānijai (RO). Turklāt nepilnīgo datu dēļ Austrijai (AT) sarkanais rombiņš attiecas uz 2011. gadu; pieejamā informācija liecina par spēcīgu izaugsmi 2012. gadā. Avots: Eurostat, ECB, ESAO, BIS. 19 Sal. "Assessing the dynamics of house prices in the euro area", Quarterly Report on the Euro Area, 2012 (4): 7-18. lpp., "Taxation of Housing", Quarterly Report on the Euro Area, 2012 (4): 25-30. lpp., un "Tax Reforms in EU Member States 2013", European Economy, 2013(5), jo īpaši 2.6. sadaļa. Par riskiem saistībā ar mājokļiem, skatīt Pataracchia, B., R. Raciborski, M. Ratto un W. Röger, "Endogenous Housing Risk in an Estimated DSGE Model of the Euro Area", European Economy-Economic Papers, 505, 2013. gads. 11
Līdzsvara atjaunošanas procesa laikā vairākās valstīs pasliktinājās bezdarba un sociālā situācija. Konkrēti, vairākās dalībvalstīs ir ļoti būtiski pieaudzis bezdarbs. Spānija (ES), Horvātija (HR), Latvija (LV), Lietuva (LT) un Slovākija (SK), kā arī Grieķija (EL), Īrija (IE), Kipra (CY) un Portugāle (PT) uzrāda augstu vai ļoti augstu bezdarba līmeni (5. diagramma). Tikai Vācijā (DE) bezdarba līmenis 2012. gadā bija zemāks nekā 2008. gadā, un tikai dažas dalībvalstis ir uzrādījušas mērenu bezdarba pieaugumu pēdējo dažu gadu laikā. Citi bezdarba, piemēram, jauniešu un ilgtermiņa bezdarba, rādītāji arī ir ievērojami palielinājušies, jo īpaši Grieķijā (EL) un Spānijā (ES), kā rezultātā ES radās izteiktas novirzes. Vāja saimnieciskā darbība un dažos gadījumos tādu nozīmīgu darbietilpīgu nozaru kā būvniecība (piem., Spānijā (ES), Slovēnijā (SL) un Īrijā (IE)) darbības sašaurināšanās ir korekcijas procesa daļa, kas izraisa resursu pārbīdi no netirgojamu produktu sektora uz tirgojamo produktu sektoru un izdevumu pārvietošanu uz iekšzemē ražotām precēm. Tomēr, lai gan resursu pārdalīšana ir neizbēgama un vēlama, minētais process nav bezmaksas. Turklāt augsts bezdarbs norāda uz vispārējās tautsaimniecības nepietiekamu darbību, cilvēkkapitāla vērtības krišanos un mazākām potenciālās izaugsmes izredzēm. Vairāki reformu virzieni gan attiecībā uz darba, gan ražojumu tirgiem palīdz izlīdzināt procesu, bet bezdarba pieaugums ir bijis ļoti ievērojams, vairākās dalībvalstīs pārsniedzot iepriekšējo maksimumu. Lai labāk apsvērtu nelīdzsvarotības un korekcijas sociālo ietekmi, papildu rādītājiem ir pievienoti vairāki sociālie rādītāji, lai rezultātu apkopojumu varētu izvērtēt no ekonomikas aspekta. Bezdarba līmenis norāda uz atbilstības darba tirgus vajadzībām pasliktināšanos; ilgtermiņa un jauniešu bezdarba līmeņa palielināšanās, aktivitātes trūkums, nabadzība un sociālā atstumtība norāda uz to, ka resursi netiek pietiekami izmantoti un pasliktinās sociālā kohēzija. 30 5. diagramma. Bezdarba līmenis 2008., 2012. un 2014. gads (prognoze) 25 20 15 10 5 0 ES SK PT FR EL DE BE IT FI IE MT EE LU SI AT CY NL HR LV HU PL SE RO UK BG LT CZ DK EU28 EA17 Avots: Komisijas dienesti. 2008 2012 2014 Darbaspēka mobilitāte ES iekšienē pieaug. 2012. gadā migrācija ES iekšienē sasniedza 6½ miljonus, kas ir pieaugums par 200 tūkstošiem attiecībā pret 2011. gadu, arvien vairāk atspoguļojot darba tirgus stāvokli. Latvijā (LV) un Lietuvā (LT), atspoguļojot nelielus uzlabojumus darba tirgū, negatīvā neto migrācija bija mērenāka nekā iepriekšējos gados. Portugālē (PT) un Spānijā (ES), gluži pretēji, bezdarba līmeņa pieaugums ir izraisījis neto 12
emigrācijas palielināšanos abās valstīs, kaut gan zināmā mērā to veido aizbraucošie imigranti no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Vienlaikus valstis, kurās ir relatīvi zems bezdarba līmenis, piemēram, Vācija (DE), Austrija (AT) un Zviedrija (SE), turpināja uzrādīt neto imigrācijas pieaugumu. Migrācija var būt nozīmīga korekcijās, veicinot darbaspēka pārdali no teritorijām, kuras skāris bezdarbs, uz teritorijām, kurās pieprasījums pēc darbaspēka ir spēcīgs. Tomēr valstīm, kurās pastāv negatīva neto emigrācija, ir jāturpina īstenot politiku ar mērķi uzlabot to potenciālo izaugsmi, lai vidējā termiņā tās iegūtu spēju piesaistīt kvalificētu darbaspēku, ko tās, iespējams, zaudē šajā korekciju posmā. 13
3. KOMENTĀRI PAR VALSTU SPECIFIKU REZULTĀTU APKOPOJUMĀ Turpmākie komentāri neskar dalībvalstis, uz kurām attiecas pārraudzība saskaņā ar makroekonomikas korekcijas programmām, ko atbalsta ar finansiālu palīdzību 20. Tas attiecas uz Grieķiju, Kipru, Portugāli un Rumāniju; Īrijas gadījums šajā ziņojumā tiek aplūkots, bet tās situācija saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru tiks izvērtēta pēc pašreizējās finansiālās palīdzības beigām, kas paredzama 2014. gada februārī. Beļģija. Komisija 2013. gada aprīlī secināja, ka Beļģija saskārās ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, konkrēti, saistībā ar konkurētspēju un parādsaistībām, jo īpaši attiecībā uz augstā valdības parāda ietekmi uz reālo ekonomiku. Atjauninātajā rezultātu apkopojumā daži rādītāji līdzīgi kā pagājušajā gadā pārsniedz to indikatīvās robežvērtības, proti, eksporta tirgus daļu zaudējumi, kā arī privātā un valdības sektora parāds. Eksporta tirgus daļu zaudējumu ilgtermiņa tendence 2012. gadā paātrinājās, ietekmējot pastāvīgi negatīvo preču bilances attīstību. Tekošā konta pozīcija ir vēl vairāk pasliktinājusies un tagad ietver nelielu deficītu. Tomēr neto starptautisko investīciju pozīcija joprojām ir stabila un pozitīva. Attiecībā uz izmaksu konkurētspēju pieejamie rādītāji liecina par nelielu stabilizāciju. Tomēr vienības darbaspēka izmaksas, kaut arī zemākas par indikatīvo robežvērtību, 2012. gadā atkal palielinājās; paredzams, ka 2013. gadā pieaugums būs mērens. Reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtība 2012. gadā nedaudz kritās atbilstīgi euro maiņas kursam. 2012. gadā ir ievērojami palielinājies privātā sektora parāds, un tas joprojām krietni pārsniedz robežvērtību, pat ja tiek apvienoti iekšzemes uzņēmumu savstarpējie aizdevumi. Valdības parāds turpināja pieaugt, un paredzams, ka tas 2013. gadā varētu pārsniegt 100 % no IKP, lai gan tiek prognozēts, ka nākamajos gados tas kopumā stabilizēsies. Turklāt iespējamās saistības arī būs jāuzrauga, jo tās varētu ietekmēt publisko finanšu stāvokli, kā arī reālo ekonomiku. Finanšu sektora saistības 2012. gadā saruka, bet šā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvars samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu gadu laikā. Mājokļu cenas 2012. gadā nedaudz samazinājās pēc stabilitātes perioda, kas ilga no 2008. gada, liecinot, ka pakāpeniski notiek korekcijas. Kopumā Komisija, ņemot vērā arī aprīlī konstatēto nelīdzsvarotību, atzīst par lietderīgu turpināt analizēt nelīdzsvarotības saglabāšanos vai tās novēršanu. Bulgārija. Komisija 2013. gada aprīlī secināja, ka Bulgārija saskārās ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, jo īpaši saistībā ar aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas ietekmi uzņēmējdarbības nozarē, kā arī ārējo pozīciju, konkurētspējas un darba tirgus pastāvīgu korekciju. Atjauninātajā rezultātu kopsavilkumā daži rādītāji pārsniedz indikatīvo robežvērtību, proti, negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija un bezdarba līmenis. No ārējās pozīcijas izrietošie riski, šķiet, ir samazinājušies salīdzinājumā ar laiku pirms dažiem gadiem. Negatīvais neto starptautisko investīciju pozīcijas rādītājs joprojām ir augsts, bet neto ārējais parāds ir ievērojami mazāks, ņemot vērā ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) uzkrājumus. Turklāt gan negatīvajai neto starptautisko investīciju pozīcijai, gan neto ārējam parādam ir līdzīga tendence samazināties, ko sekmē tekošā konta pielāgošana, lai panāktu līdzsvaru, kā 20 Šī pieeja, kas novērš procedūru un ziņošanas pienākumu dublēšanos, ir noteikta Regulā (ES) Nr. 472/2013 (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.), kura ietilpst tā sauktajā "divu tiesību aktu kopumā". Tā arī atbilst Komisijas priekšlikumam par mehānismu finansiālas palīdzības sniegšanai dalībvalstīm, kuras atrodas ārpus euro zonas (COM(2012) 336, 22.6.2012.). Sīkākas diskusijas par ekonomikas situāciju un progresu nelīdzsvarotības novēršanā minētajās dalībvalstīs skatīt jaunākajos atbilstības ziņojumos: European Economy - Occasional Papers, 162 (Īrija), 159 (Grieķija), 161 (Kipra), 156 (Rumānija) un 153 (Portugāle). Spānija šajā ziņojumā ir aplūkota, kaut gan tā izmanto oficiālo finansējumu banku rekapitalizācijai; sal. European Economy - Occasional Papers, 155. Attiecībā uz "divu tiesību aktu kopumu" skatīt "The Two- Pack on Economic Governance", European Economy - Occasional Papers, 147. 14
arī pastāvīgs pozitīvs kapitāla pārvedumu ieguldījums. Tekošā konta korekcija, šķiet, ir galvenokārt necikliska, un tai bija samērā maza ietekme uz saimniecisko darbību. Cenu un izmaksu konkurētspējas rādītāji turpināja uzlaboties, un tie, šķiet, sekmē eksporta izaugsmi nākotnē. Nominālo vienības darbaspēka izmaksu rādītājs kopš 2012. gada ir saskaņots ar rezultātu apkopojuma robežvērtībām, balstoties uz algu mazāku pieaugumu un stabilu ražīguma palielinājumu, kas atspoguļo arī darbavietu likvidēšanu. Notiek privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana. Nefinanšu uzņēmumu parāds Bulgārijā ir salīdzinoši augsts salīdzinājumā ar citām līdzīgām valstīm, kaut arī šā parāda liela daļa ir uzņēmumu savstarpējo pārrobežu aizdevumu rezultāts. Aizdevumi joprojām ir pieticīgi, atspoguļojot ekonomikas gauso atlabšanu. Darba tirgus joprojām ir vājš, un bezdarbs, tostarp jauniešu un ilgtermiņa bezdarbs, turpināja pieaugt, lai gan 2013. gada gaitā tas šķietami stabilizējas. Pēdējo gadu laikā ir pieaugusi arī nabadzība un sociālā atstumtība, un to jauniešu īpatsvars, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā 21, ir augstākais ES. Kopumā Komisija, ņemot vērā arī aprīlī konstatēto nelīdzsvarotību, atzīst par lietderīgu turpināt analizēt nelīdzsvarotības saglabāšanos vai tās novēršanu. Čehija. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras iepriekšējās kārtās Čehija netika noteikta kā valsts, kurā vērojama nelīdzsvarotība. Atjauninātajā rezultātu apkopojumā neto starptautisko investīciju pozīcija ir negatīva un joprojām pārsniedz indikatīvo robežvērtību. Šis rādītājs ir vēl vairāk pasliktinājies tekošā konta deficīta dēļ, kurš ir bijis 2½ % 3 % apmērā no IKP, bet paredzams, ka turpmāko gadu laikā tas samazināsies. Ar ārējo pozīciju saistītie riski joprojām ir nelieli, jo lielu daļu ārvalstu saistību veido ĀTI, un līdz ar to neto ārējais parāds ir ļoti zems. Lai arī gadsimta sākumā ĀTI palīdzēja uzlabot eksporta darbības rezultātus, 2010. 2012. gadā eksporta tirgus daļu ieguvumi ir ievērojami sarukuši un pat pārvērtušies mērenos zaudējumos. Konkurētspējas rādītāji visas ekonomikas mērogā, piemēram, reālais efektīvais valūtas maiņas kurss un vienības darbaspēka izmaksas, līdz šim nav uzlabojušies pietiekami lielā apmērā, lai uzlabotu eksporta darbības rezultātu izredzes turpmākajos gados. Attiecībā uz iekšējiem faktoriem ārvalstu kapitāla ieplūde veicināja reālo mājokļa cenu strauju pieaugumu pirms krīzes. Lai gan notiekošā cenu korekcija nav būtiski apdraudējusi finanšu sektora stabilitāti, aizdevumu pieaugums vairākus gadus ir bijis pieticīgs. Privātā sektora parāda proporcija joprojām ir krietni zemāka par indikatīvo robežvērtību. Kopumā darba tirgus ir salīdzinoši labi pārdzīvojis neseno saimnieciskās darbības vājumu, bezdarba līmenim 2012. gadā pieaugot līdz 7 %. Tomēr jauniešu bezdarbs (19½ % 2012. gadā), lai arī mazāks par ES vidējo līmeni, ir vairāk nekā divkāršojies kopš 2008. gada, un ir maz ticams, ka šis rādītājs uzlabosies pirms saimnieciskās darbības tempa atjaunošanās. Kopumā Komisija šajā posmā neveiks papildu padziļinātu analīzi saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Dānija. Komisija 2013. gada aprīlī secināja, ka Dānija saskārās ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, kas saistīta ar mājsaimniecību parāda augstu līmeni un pastāvīgo korekciju mājokļu tirgū. Atjauninātajā rezultātu apkopojumā daži rādītāji līdzīgi kā pagājušajā gadā pārsniedz to indikatīvās robežvērtības, proti, privātā sektora parāds un eksporta tirgus daļu zaudējumi. Tie ir saistīti ar konkurētspējas pasliktināšanos pēdējo desmit gadu laikā. Tomēr paredzams, ka pašreizējā algu izaugsmes un nominālo vienības darbaspēka izmaksu mērenība, kā arī reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtības krišanās dos ieguldījumu jau notiekošajā konkurētspējas atgūšanā. Tekošais konts ir bijis pozitīvs jau vairāk nekā divas desmitgades, un pārpalikums patlaban ir tuvu rezultātu apkopojuma augšējai robežvērtībai, un neto starptautisko investīciju pozīcija ir turpinājusi nostiprināties. Mājokļu cenu pieaugums pirms 21 Jaunieši, kas nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā (NEET). 15
2008. gada veicināja mājsaimniecību parāda pieaugumu līdz ļoti augstam līmenim. Tādējādi privātā sektora parāds krietni pārsniedz robežvērtību, bet kopš 2009. gada tam ir bijusi tendence samazināties. Turklāt parāda koncentrēšanās mājsaimniecībās ar augstiem ienākumiem samazina riskus, kas saistīti ar procentu likmju satricinājumiem. Mājokļu tirgus joprojām ir inerts, kaut gan cenas pēdējā gada laikā ir nedaudz cēlušās. Kopumā Komisija, ņemot vērā arī aprīlī konstatēto nelīdzsvarotību, atzīst par lietderīgu turpināt analizēt nelīdzsvarotības saglabāšanos vai tās novēršanu. Vācija. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras iepriekšējās kārtās Vācija netika noteikta kā valsts, kurā vērojama nelīdzsvarotība. Atjauninātajā rādītāju kopsavilkumā vairāki rādītāji pārsniedz attiecīgās indikatīvās robežvērtības, proti, tekošā konta pārpalikums, reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtības krišanās, eksporta tirgus daļu zaudējumi un valdības sektora parāds. Attiecībā uz ārējiem faktoriem rādītājs, kas saistīts ar tekošā konta bilanci, krietni pārsniedz indikatīvo robežvērtību, un Vācijas tekošā konta pārpalikums veido lielāko daļu eurozonas pārpalikumu, ņemot vērā Vācijas tautsaimniecības apmēru. Pēc statistikas labojumiem rādītājs katru gadu kopš 2007. gada ir pārsniedzis robežvērtību. Jaunākie ceturkšņa dati un Komisijas rudens prognoze norāda uz pārpalikumu 2013. gadā tādā pašā līmenī kā 2012. gadā: 7 % no IKP. Raugoties nākotnē, saskaņā ar jaunākajām Komisijas dienestu prognozēm paredzams, ka pārpalikums prognožu periodā turpinās pārsniegt indikatīvo robežvērtību, tādējādi liekot domāt, ka tā nav īslaicīga cikliska parādība. Lielie pārpalikumi ir atspoguļoti ļoti pozitīvajā un augošajā neto starptautisko investīciju pozīcijā un pozitīvajās ienākumu bilancēs. Tie var izraisīt spiedienu uz euro, lai tā vērtība celtos attiecībā pret citām valūtām. Ja minētais spiediens kļūs par realitāti, perifērajām valstīm būs grūtāk atgūt konkurētspēju, izmantojot iekšējo amortizāciju. Lielais pārpalikums norāda uz to, ka ietaupījumi ir lielāki nekā ieguldījumi Vācijas tautsaimniecībā. Mājsaimniecību ietaupījumu līmenis ir viens no augstākajiem eurozonā. Neskatoties uz to, ka privātā sektora (uzņēmumu un mājsaimniecību) parāda īpatsvars IKP ir otrs zemākais eurozonā, un izdevīgajiem procentu likmju nosacījumiem, privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana ir turpinājusies, kaut arī lēnāk, tādējādi neveicinot lielāku privāto pieprasījumu. Privāto aizdevumu plūsmas ir saglabājušās mērenā līmenī, bet bruto pamatkapitāla veidošana pagājušajā gadā samazinājās. Iepriekšējie ieteikumi koncentrējās uz vajadzību stiprināt potenciālās izaugsmes iekšzemes avotus, ņemot vērā nelabvēlīgās demogrāfiskās izredzes. Vācijas ārējās pozīcijas dinamika attaisno sīkāku pārbaudi nolūkā labāk izprast cita starpā konkrētu iekšzemes iezīmju, tostarp finanšu plūsmu, nozīmi nozaru ietaupījumu/ieguldījumu bilancēs un tekošā konta stāvokļa attīstībā. Laikposmā no 2010. līdz 2012. gadam uz saskaņoto patēriņa cenu indeksu balstītā reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtība kritās galvenokārt attiecībā pret partneriem ārpus eurozonas, atspoguļojot euro vērtības nominālo samazināšanos, bet mazāk attiecībā pret euro dalībniekiem. Tas ir veicinājis Vācijas uzņēmumu konkurētspēju attiecībā pret to konkurentiem ārpus eurozonas. Vienības darbaspēka izmaksas turpina pieaugt virs eurozonas vidējā līmeņa, pamatojoties uz stabilu darba tirgu ar pieaugošām algām un ar salīdzinoši zemo ražīguma pieaugumu. Attiecīgā reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtības palielinājums tomēr ir mazs, salīdzinot ar ieguvumiem, kas uzrādīti desmit gados pirms krīzes. Vispārējās valdības sektora parāds pārsniedz indikatīvo robežvērtību, bet tiek prognozēts, ka tas no 2013. gada samazināsies. Mājokļu cenas ir pieaugušas mēreni, izņemot dažas pilsētu zonas, kur to pieaugums ir nozīmīgāks. Kopumā Komisija uzskata, ka ir lietderīgi veikt padziļinātu analīzi nolūkā novērtēt, vai pastāv nelīdzsvarotība. Igaunija. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras iepriekšējās kārtās Igaunija netika noteikta kā valsts, kurā vērojama nelīdzsvarotība. Atjauninātajā rezultātu 16
kopsavilkumā daži rādītāji joprojām pārsniedz indikatīvās robežvērtības, proti, negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija un bezdarba līmenis. Lai gan negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija joprojām ievērojami pārsniedz robežvērtību (-54 % no IKP 2012. gadā), tā uzlabojas, neraugoties uz nelielu tekošā konta deficītu. Pēdējais savukārt ir izskaidrojams ar sarūkošo tirdzniecības bilances pārpalikumu, kam par iemeslu ir nelieli eksporta daļu zaudējumi, kas daļēji atspoguļo nominālās vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu, un ar iekšzemes pieprasījuma uzlabošanos. Tomēr, tā kā pusi no ārējām saistībām veido ĀTI, riski joprojām ir ierobežoti. Attiecībā uz ārējo parādu Igaunija ir kļuvusi par neto kreditori. Līdztekus, kaut gan bezdarba rādītājs pārsniedz rezultātu apkopojuma robežvērtību, tas strauji samazinās, sasniedzot 9¼ % līdz 2013. gada beigām. Tomēr ilgtermiņa bezdarba līmenis joprojām ir salīdzinoši augsts, kā arī citi rādītāji, kas saistīti ar nabadzību, sociālo atstumtību, smagu materiālo nenodrošinātību un zemu darba intensitāti. Valsts privātā sektora parādsaistības turpināja sarukt, sasniedzot 129 % no IKP 2012. gadā, ko sekmēja spēcīgs nominālā IKP pieaugums. Tomēr privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana ir gandrīz apstājusies; joprojām salīdzinoši augstais privātā sektora parādu uzkrājums visticamāk nākotnē ierobežos aizdevumu pieaugumu un vidējā termiņā bremzēs ražošanas apjoma pieaugumu. Kopumā Komisija šajā posmā neveiks papildu padziļinātu analīzi saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Īrija. Kopš 2010. gada decembra Īrija ievieš makroekonomikas stabilizācijas programmu ar finansiālu palīdzību; nelīdzsvarotības pārraudzība un koriģējošo pasākumu uzraudzība ir veikta saistībā ar šo programmu, nevis makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Saskaņā ar programmu Īrija ir guvusi ievērojamus panākumus, lai novērstu pārmērīgo nelīdzsvarotību. Atjauninātajā rezultātu apkopojumā vairāki rādītāji pārsniedz indikatīvo robežvērtību, proti, negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija, reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtības kritums, eksporta tirgus daļas zaudējumi, privātā sektora un vispārējās valdības sektora parādi un bezdarbs. Attiecībā uz ārējo nelīdzsvarotību tekošajā kontā ir bijis pārpalikums kopš 2010. gada, bet tam vēl jāpārtop labākā neto starptautisko investīciju pozīcijā, galvenokārt pateicoties vērtēšanas sekām, kas pašas ir pazīme par uzticību ekonomikai. Arī ar ārējām saistībām saistītie riski ir jāanalizē, ņemot vērā lielu ĀTI krājumu ieplūšanu. Vienības darbaspēka izmaksu samazināšanās un reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtības kritums ir koriģējuši uzplaukuma gadu pārmērīgas un pārtapuši konkurētspējas ieguvumos. Tā rezultātā tirgus daļu zaudējumi 2012. gadā palēninājās, bet atlikušais samazinājums notiek, ņemot vērā būtiskas pārmaiņas preču eksporta sastāvā, galveno eksportēto zāļu, uz kurām patenti vairs neattiecas, ietekmi un pāreju uz pakalpojumu eksportu. Attiecībā uz iekšējo nelīdzsvarotību mājokļu cenas, kas piecus gadus samazinājās un pašlaik saskaņā ar vairākiem rādītājiem ir pazeminātas, ir stabilizējušās vai sākušas nedaudz pieaugt. Lai gan privātā sektora parādsaistību līmenis joprojām pārsniedz indikatīvo robežvērtību, aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana ir noritējusi labi, neskatoties uz šķēršļiem, ko radīja izmantojamo ienākumu samazināšanās. Līdztekus bankām tiek prasīts palielināt to centienus samazināt ienākumus nenesošu aizdevumu portfeli, jo īpaši, pabeidzot ilgtspējīgus risinājumus attiecībā uz hipotēkām, kuru maksājumi tiek kavēti. Banku grāmatvedības bilances "veselība" arī tiek vērtēta, izmantojot vispusīgu novērtējumu saskaņā ar programmu. To fiskālo mērķu strikta ievērošana, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar programmu, nozīmē, ka saskaņā ar prognozēm vispārējās valdības sektora parāds procentos no IKP sasniegs maksimumu 2013. gadā un pēc tam samazināsies. Lai gan bezdarba līmenis joprojām pārsniedz robežvērtību, tam kopš 2012. gada vidus ir bijusi tendence samazināties, sarūkot no 15 % 2012. gada sākumā līdz 13¼ % 2013. gada septembrī. Tomēr ilgtermiņa un jauniešu bezdarbs joprojām ir īpaši kritiskas problēmas, un pēdējo gadu laikā ievērojami palielinājās nabadzība un sociālā atstumtība. Pašreizējā finansiālās palīdzības un 17
stabilizācijas programma palīdzēja samazināt makroekonomikas nelīdzsvarotību un pārvaldīt saistītos riskus. Stāvoklis Īrijā saistībā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru tiks izvērtēts pēc programmas slēgšanas. Spānija. Komisija 2013. gada aprīlī secināja, ka Spānija saskārās ar pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību, jo īpaši tāpēc, ka ļoti augsts iekšējā un ārējā parāda līmenis turpināja apdraudēt izaugsmi un finanšu stabilitāti 22. Turklāt, neraugoties uz notiekošo līdzsvara atjaunošanu ekonomikā, vajadzīgo korekciju apmērs un papildu vājās vietas, kas saistītas ar augošo bezdarbu un vispārējās valdības sektora parādu, bija ievērojams pārbaudījums virzībai uz priekšu, kam bija nepieciešami pastāvīgi politikas pasākumi. Atjauninātajā rezultātu apkopojumā vairāki rādītāji pārsniedz indikatīvo robežvērtību, proti, negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija, reālā efektīvā valūtas maiņas kursa vērtības kritums, eksporta tirgus daļas zaudējumi, privātā sektora un vispārējās valdības sektora parādi un bezdarbs. Ievērojamā korekcija tekošā konta bilancē, ko veicināja spēcīgs eksporta pieaugums un importa samazināšanās, ir samazinājusi rezultāta apkopojuma rādītāju zem robežvērtības. 2013. gadā tekošajā kontā veidojas pārpalikums, kas, kā tiek prognozēts, palielināsies turpmāko gadu laikā. Tomēr negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija vēl nav stabilizējusies; pasliktināšanos 2012. gadā pamatā veicināja vērtēšanas sekas, ko var uzskatīt par uzticības pazīmi ekonomikai. Konkurētspējas atveseļošanās 2012. gadā paātrinājās, jo atalgojuma mērenība papildināja notiekošo spēcīgo ražīguma palielinājumu (kaut gan to lielākoties veicināja darbaspēka samazināšana) vienības darbaspēka izmaksu samazināšanā. Reālā efektīvā valūtas maiņas kursa kumulatīvais uzlabojums ir pārsniedzis indikatīvo robežvērtību un kompensē vērtības pieaugumu, kas uzrādīts iepriekšējos periodos. Eksporta tirgus daļu zaudējumi turpinās. Tomēr relatīvais pasliktinājums ir mērenāks, ja to salīdzina ar citām attīstītajām valstīm. Valdības parāds strauji pieaug, pateicoties valsts budžeta deficītam, banku rekapitalizācijai un piegādātājiem paredzēto nokavēto maksājumu nokārtošanai. Privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana tika turpināta, galvenokārt izmantojot negatīvas kredītu plūsmas; mājsaimniecību aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšana ir bijusi mazliet lēnāka nekā uzņēmumiem, atspoguļojot galvenokārt ar hipotēku saistīto parādu ilgākos atmaksas termiņus un maksātnespējas procedūru mazāku izmantošanu. Pielāgošanās process mājokļu tirgū ir paātrinājies nepārdoto īpašumu lielā daudzuma un vājo ekonomikas pamatdatu dēļ. Krīzes sociālās izmaksas ir aizvien redzamākas. Liels ilgtermiņa un jauniešu bezdarba īpatsvars un arvien pieaugošais to mājsaimniecību skaits, kurās ir ļoti zema darba intensitāte, apvienojumā ar mājsaimniecību ienākumu kritumu atstāj sekas, kā rezultātā palielinās nabadzība un sociālā atstumtība. Kopumā Komisija, ņemot vērā arī aprīlī konstatēto pārmērīgo nelīdzsvarotību, atzīst par lietderīgu turpināt analizēt makroekonomisko risku noturību un uzraudzīt progresu nelīdzsvarotības novēršanā. Francija. Komisija 2013. gada aprīlī secināja, ka Francija saskārās ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, un norādīja uz vajadzību pieņemt izšķirošus politikas pasākumus. Nelīdzsvarotība attiecās uz tekošā konta stāvokļa un konkurētspējas pasliktināšanos un augstu vispārējās valdības sektora parādu. Atjauninātajā rezultātu apkopojumā vairāki rādītāji 22 Tomēr makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras korektīvā daļa netika uzsākta, ņemot vērā Spānijas valsts reformu programmas (VRP) un Stabilitātes programmas (SP) vērienīgos mērķus. Komisija cieši uzrauga politikas reformu īstenošanu un atbilstību Padomes jūlijā pieņemtajiem ieteikumiem, kas attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. Šī uzraudzība liecina, ka pēdējo mēnešu laikā reformu temps ir ievērojami palielināts. Neraugoties uz kavēšanos, reformas progresē lielākoties atbilstīgi saistībām, kas ietvertas valsts reformu programmā, stabilitātes programmā un Padomes jūlijā pieņemtajos ieteikumos, kas attiecas uz makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru. 18