TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA 2009 RĪGA

TNS LATVIA LATVIJAS MEDIJU PĒTĪJUMU GADAGRĀMATA 200 RĪGA 2010 1

SATURS 3 200. gads. Izdzīvo, kas piemērojas 5 Par TNS Latvia 6 TNS Latvia vadošie pētījumu virzieni 12 Reklāmu reģistrs. Adex 18 TV auditorijas pētījums 23 Radio auditorijas pētījums 2 Preses auditorijas pētījums 34 Interneta auditorijas pētījums 40 Patēriņa pētījums TNS Atlas TM 45 Media Intelligence 46 Biežāk lietotie termini! Klikšķinot šeit, jūs nokļūsiet attiecīgajā sadaļā KONTAKTINFORMĀCIJA TNS Latvia Kronvalda bulvāris 3 2 Rīga, LV-1010 Latvija Tālr.: +371 67 06 300 Fakss: +371 67 06 314 E-pasts: tns@tns.lv www.tns.lv www.tns-global.com 2

200. gads. Izdzīvo, kas piemērojas 200. gads tautsaimniecības vēsturē iegāja recesijas zīmē, atstājot paliekošas pēdas ikvienā nozarē un fundamentāli izmainot visus būtiskākos makroekonomiskos rādītājus. Latvijas ekonomika pieredzēja IKP kritumu par teju 18%. Gada vidējā inflācija no galvu reibinošajiem 15,4% 2008. gadā samazinājās līdz gadiem nepieredzētiem 3,5% 200. gadā. Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums par 28% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu vistiešākajā veidā nozīmēja mājsaimniecību pirktspējas ievērojamu samazināšanos. Līdz ar sarūkošo uzņēmumu apgrozījumu un tam sekojošo brīvo darba vietu skata samazināšanos, līdz 16% pieauga arī reģistrētais bezdarba līmenis. Neatraujami no vispārējām ekonomikas tendencēm, 200. gadā nebijušu satricinājumu pieredzēja arī Baltijas mediju un reklāmas tirgus. Gads noslēdzās ar 41% kopējo reklāmas investīciju kritumu, noslīdot līdz 241,3 miljoniem EUR jeb vidēji 34,7 EUR uz vienu iedzīvotāju, un tādējādi nonākot atpakaļ orientējoši 2004.-2005. gada līmenī. Latvijā konkrēti tas izpaudās kā 46% kritums līdz 52,7 miljoniem Latu (jeb 74, miljoni EUR) un reklāmas investīciju vidēji 33,1 EUR uz vienu iedzīvotāju, kas ir zem Baltijas vidējā radītāja. Atbilstoši vadošo makroekonomikas ekspertu viedokļiem, neskatoties uz lielajiem mīnusiem gada griezumā, situācija ekonomikā gada nogalē pamazām sāka stabilizēties. Pie nosacījuma, ka valstī konsekventi tiks turpināts īstenot reformas, balstīt un attīstīt eksportu, tiks veicināta pragmatiska finanšu vadība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī, tiek uzskatīts, ka lielākais ekonomikas kritums būs noslēdzies līdz ar 200. gadu. Ko tas nozīmē un nozīmēs pētījumu nozarei? Katrs ilgtermiņa perspektīvā domājošs uzņēmējs šobrīd pievērš padziļinātu uzmanību savas darbības efektivitātes un produktivitātes palielināšanas iespējām, izvērtējot visas izdevumu pozīcijas, kā arī apsverot jaunu produktu, nišu un klientu segmentu apgūšanas iespējas. Pēc TNS Latvia 200. gada laikā veikto pētījumu rezultātiem varam secināt, ka recesijas laiks būtiski ir mainījis ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī Latvijas iedzīvotāju ieradumus, patēriņu un domāšanas veidu. Arvien biežāk uzņēmumi nonāk situācijās, kas parāda, ka līdz šim lietotie mārketinga komunikāciju rīki jaunajos apstākļos vairs nav tik piemēroti biznesa mērķu sasniegšanai. Līdz ar iedzīvotāju vērtību un dzīves uztveres izmaiņām, arī uzņēmumiem, lai atbilstoši reaģētu, visticamāk būs nepieciešams pārstrukturēt savu darbību. TNS Latvia veikto pētījumu rezultāti liecina, ka šobrīd salīdzinoši lielāka uzmanība tiek pievērsta reālajām patērētāju vajadzībām un tirgus pieprasījumam, uzņēmumi vairs nevar atļauties intuitīvi piedāvāt visu pēc kārtas. Visupirms nepieciešams saprast, ko tieši šobrīd vēlas izvēlēties patērētājs, kas tam nepieciešams un atbilstoši jāpielāgo savs produkts. Šīs izmaiņas un tendences ir jūtamas gan pētījumu nozarē kopumā, gan mediju tirgus pētījumos patērētāju izpētei tiek pievērsta padziļināta uzmanība. Īpaši aktuāli ir saprast ne tikai to, kādi sociāli ekonomiskie parametri raksturo produkta patērētāju, bet arī to, kas ir patērētāja prātā, kāpēc viņš izvēlas tieši šo produktu un kāda ir viņa vērtību sistēma. Arī mediju pētījumu jomā papildus regulārajiem mediju auditorijas pētījumiem 200. gada laikā arvien biežāk tika veikti specializētie jeb AdHoc pētījumi, kuri papildus vispārīgajiem industrijas pamata pētījumu secinājumiem sniedz atbildes uz konkrētiem jautājumiem, piemēram, kāpēc šī medija auditorija ir tieši tik liela, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret konkrēto mediju, kādas ir iespējas mainīt šo attieksmi un kāpēc iedzīvotāji izvēlas tieši šo mediju, utt. Tādējādi uzņēmumi spēj veidot efektīvāku un mērķtiecīgāku komunikāciju ar savu gala patērētāju, un efektivitāti var pamatoti nodēvēt par 200. gada lozungu. << uz sākumu 2008. gads. Turbulence un patiesības mirklis 3

Tas nozīmē arī to, ka uzņēmumi pievērš pastiprinātu uzmanību ne tikai paši savas darbības produktivitātei, bet būtiski tiek paaugstinātas arī prasības pret sadarbības partneriem pētniecības jomā. Tādējādi no kompetentas pētnieciskās aģentūras arvien biežāk tiek prasīta ne tikai pētniecības iespēju un metodoloģiju pārvaldīšana. Šodien profesionāls pētījumu eksperts ir eksperts arī nozarē, kurā darbojas viņa klients pie tam ne tikai šībrīža skatījumā, bet arī izvērtējot konkrētās klienta darbības nozares attīstības potenciālu nākotnē. Papildus pētījuma ietvaros tieši atklātajiem faktiem šobrīd neatņemama pētījuma sastāvdaļa ir arī ekspertīze jeb pētnieka ieteikumi un konsultācijas gan uzņēmuma stratēģijas izstrādē, gan komunikācijas veidošanā un zīmola pozicionēšanā. Iedzīvotāju ieradumu un vērtību maiņas rezultātā 200. gadā ir pieaugusi arī aktualizētas informācijas vērtība. Fakti un dati, kas bija uzņēmumu rīcībā pirms gada vai diviem, šobrīd var tik uzskatīta par drīzāk vēsturisku, nevis operatīvai darbībai piemērotu bāzi. Tāpēc uzņēmumi arvien biežāk veic rūpīgu katras investīcijas izvērtēšanu, lai savu pēcrecesijas biznesa attīstību būvētu uz stabiliem, sadarbībā ar uzticamu pētniecisko aģentūru pārbaudītiem un izmērītiem pamatiem.... skarbajā evolūcijas procesā izdzīvos tie, kas spēs pielāgoties mūžīgi mainīgajiem apstākļiem, lasām jau evolūcijas teorijā. Pielāgoties. Piemēroties. Piezemēties, sagrupēties... un atkal plest spārnus lidojumam. Turpināt strādāt, attīstīties un būt nemitīgā kustībā. To es arī novēlu visiem TNS Latvia Mediju pētījumu Gadagrāmatas 200 lasītājiem un lietotājiem. Lai mums visiem veicas! Sagatavots pēc materiāliem no www.hansabanka.lv; www.seb.lv; www.csb.lv; www.db.lv; LRA, TNS Latvia Reklāmu reģistrs. Ginta Krivma, sociālpsiholoģe, vadībzinību doktorante, TNS Latvia valdes priekšsēdētāja << uz sākumu 2008. gads. Turbulence un patiesības mirklis 4

PAR TNS LATVIA TNS Latvia ir pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra. Kopš uzņēmuma dibināšanas 11. gadā arvien vairāk esam pilnveidojuši un papildinājuši pētījumu pakalpojumu klāstu ar mērķi nodrošināt mūsu klientiem un sadarbības partneriem tirgus pētījumus, analīzi un padziļinātu skatījumu aktuālajās tirgus norisēs. 2001. gadā TNS Latvia pievienojās vienai no vadošajām pasaules tirgus informācijas grupām TNS, kuras uzņēmumi darbojas 80 pasaules valstīs. Šajā izdevumā apkopoti 200. gada mediju un reklāmas tirgus pētījumu rezultāti Reklāmu reģistra dati, TV auditorijas pētījums, preses, radio un interneta auditorijas pētījums (Nacionālais Mediju pētījums), un patēriņa pētījums TNS Atlas TM. Plašāku informāciju par pētījumiem un metodēm, aktuālākajiem datiem un pētījumu rezultātu arhīvu Jūs varat iegūt, apmeklējot mūsu interneta lapu: www.tns.lv 2008. gada oktobrī starptautiskais pētījumu un tirgus informācijas koncerns TNS pievienojās Kantar Group un tagad strādā WPP informācijas, izpratnes un konsultāciju divīzijas ietvaros. Jau vairāk nekā 13 gadus TNS Latvia veic mediju pētījumus, aptverot visus mediju veidus televīziju, radio, presi un internetu, nodrošinot mediju un reklāmas industriju ar ikdienā nepieciešamo darba instrumentu reitingiem. TNS starptautiskais mērogs nodrošina vienotas izpētes metodes un iespēju iegūt salīdzināmus datus ne tikai par Baltiju, bet arī Eiropu un citām pasaules valstīm. 1. gadā TNS Latvia uzsāka TV auditorijas pētījumus, izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu TV metrus. TNS Latvia strādā 61 pilna laika darbinieks un vairāk nekā 160 intervētāju. 200. gadā tika veikti vairāk nekā 300 tirgus un regulārie mediju pētījumu projekti. Pētījumu projektos tika veiktas vairāk nekā 127 86 intervijas (CATI, CAPI, PAPI un CAWI), kā arī 51 fokusa grupa un 2588 Noslēpumainā klienta vizītes. 200. gadā TNS Latvia klientu vārdā noskaidroja vairāk nekā 130 600 Latvijas iedzīvotāju viedokli. << uz sākumu PAR TNS LATVIA 5

TNS LATVIA VADOŠIE PĒTĪJUMU VIRZIENI FINANŠU SEKTORA PĒTĪJUMI Pēdējo pāris gadu laikā ir vērojamas pārmaiņas Latvijas iedzīvotāju finanšu pakalpojumu izmantošanas ieradumos iedzīvotāji kļūst arvien pragmatiskāki un racionālāk apsver savus lēmumus attiecībā uz finanšu pakalpojumu un produktu izvēli. Tāpēc finanšu pakalpojumu sniedzējiem jārēķinās ar to, ka arvien vairāk ir jāiegulda attiecību ar klientu veidošanā un nostiprināšanā. Šo attiecību izpratnē un attīstīšanā noderīgi ir dažādi finanšu sektora pētījumi. Finanšu sektora pētījumi parasti aptver dažādu finanšu produktu patērētāju pētījumus tie var būt banku klienti vai jauno finanšu instrumentu potenciālie lietotāji, vai arī visi Latvijas iedzīvotāji vai uzņēmumi. Izpētes mērķi parasti variējas atkarībā no pasūtītāja vajadzībām. Tie var būt sākot ar jau ierastajiem finanšu produktu patēriņa un finanšu pakalpojumu sniedzēju novērtējuma pētījumiem un beidzot ar padziļinātu finanšu pakalpojumu lietotāju vajadzību izpēti. Lai uzzinātu vairāk par finanšu sektora pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilva Pudule, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: ilva.pudule@tns.lv TEHNOLOĢIJU SEKTORA PĒTĪJUMI Regulārs IT izmantošanas pētījums Biznesa Omnibusa sniedz informāciju par datoru, interneta un datu pārraides lietošanu uzņēmumos un šo pakalpojumu sniedzēju. Bez tam IT sektorā ir izplatīti t. s. R&D (Research & Development jeb izpētes un attīstības) pētījumi, kas palīdz IT pakalpojumu sniedzējiem prognozēt pieprasījumu pēc jaunajiem produktiem. Arī telekomunikāciju tirgū, jo īpaši mobilo sakaru jomā, noris pārmaiņas. Tā kā šis tirgus ir ļoti piesātināts, sakaru operatoriem ir jāmeklē jauni veidi, kā uzrunāt savus potenciālos klientus, un jauni risinājumi, ko piedāvāt esošajiem klientiem. Tāpēc daudzi sakaru pakalpojumu sniedzēji veic pētījumus, aptaujājot gan fiksēto, gan arī mobilo sakaru lietotājus kā iedzīvotāju, tā arī uzņēmumu mērķauditorijās. Lai uzzinātu vairāk par tehnoloģiju pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilva Pudule, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: ilva.pudule@tns.lv << uz sākumu TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 6

SPECIALIZĒTIE MEDIJU PĒTĪJUMI Atšķirībā no tradicionālajiem mediju pētījumiem, kad mēs runājam par reitingu un auditorijas lielumiem, specializētie mediju pētījumi sniedz mums atbildi uz tādiem jautājumiem kā: Kas doto mērķauditoriju piesaista konkrētajam medijam? Kā šīs mērķauditorijas pārstāvji vērtē konkrētā medija saturu? Kāds ir konkrētā medija attīstības potenciāls? Pie specializētajiem mediju pētījumiem pieder arī reklāmu efektivitātes mērījumi. Parasti šos mērījumos veic divos līmeņos: reklāmas ievērošana konkrētos medijos un kopējā reklāmas kampaņas pamanāmība; reklāmas efektivitāte vai reklāmas kampaņa ir bijusi ne tikai pamanīta, bet arī sasniegusi izvirzīto mērķi, vai nu tas būtu pakalpojuma atpazīstamības veicināšana vai uzņēmuma tēla veidošana. Lai uzzinātu vairāk par specializētajiem mediju pētījumiem, lūdzam sazināties: Kristīne Daugule, TNS Latvia klientu vadītāja, e-pasts: kristine.daugule@tns.lv AUTOTIRGUS PĒTĪJUMI TNS Latvia specializēti auto tirgus pētījumi un pētījumi, kas tikai skar jautājumus par auto tirgu, veikti nu jau tuvu divām desmitgadēm. Tie atklājuši virkni tirgus tendenču, taču, vēl interesantāk tie liecina par latvieša paša dabu. Zinām, ka latvietis grib iepazīt - salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietis uzskatāms par daudzbraucēju, vidēji gadā gandrīz deviņas reizes izbraucot savas valsts perimetru. Tāpat redzam, ka latvietis iemīļo, viņš zina, ka tas, kas pazīstams un savs, ir jātaupa un gaida, ka tā rīkosies arī citi apmēram katri deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem iegādājas lietotu auto. Bet svarīgākais - latvietis neatmet cerību un kaļ plānus. Kaut arī auto tirgū visādi citādi novērojamas izmaiņas, rādītājos par Latvijas iedzīvotāju plāniem iegādāties jaunu auto nav būtisku atšķirību salīdzinot datus pirms vairāk nekā desmit, apmēram diviem gadiem un tagad. Tāpēc, izmantojot jau ierastās, kā arī attīstot jaunas metodoloģijas un pētījumu veidus, vērosim, kas notiks tālāk un vai kas spēj mainīt latvieša raksturu. Galvenās TNS Latvia aptvertās autotirgus jomas ir klientu apmierinātības pētījumi, zīmolu tēla pētījumi un Noslēpumainā klienta (Mystery Shopping) pētījumi. Lai uzzinātu vairāk par autotirgus pētījumiem, lūdzam sazināties: Diāna Grencmane, TNS Latvia vecākā pētījumu eksperte, e-pasts: diana.grencmane@tns.lv << uz sākumu TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 7

MAZUMTIRDZNIECĪBAS SEKTORA PĒTĪJUMI Ekonomiskajā situācijā, kad vērojams bezdarba pieaugums, patērētāju augstais parādu līmenis, veselības aprūpes izmaksu palielināšanās, degvielas cenu kāpums, katram uzņēmumam rūpīgi jāizvērtē esošā pieredze un jāmeklē jaunas pieejas savā darbībā. Mazumtirgotājiem jāmeklē jauni veidi, kā paaugstināt sadarbību starp mazumtirgotāju un patērētāju, starp vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, starp tirdzniecību centru vadību un tā nomniekiem. Var apvienoties, var atvērt jaunas tirdzniecības vietas, bet tas nebūt nav garants tirgus daļas pieaugumam. Skaidrs zīmola pozicionējums, izpratne par to, kas patīk vai nepatīk patērētājiem, sekošana līdzi apkalpošanas kvalitātei šīs lietas ir kļuvušas aktuālākas kā vēl jebkad. Lai uzzinātu vairāk par mazumtirdzniecības pētījumiem, lūdzam sazināties: Diāna Grencmane, TNS Latvia vecākā pētījumu eksperte, e-pasts: diana.grencmane@tns.lv KLIENTU APKALPOŠANAS KVALITĀTES PĒTĪJUMI Vairumā gadījumu klienti saņem labu apkalpošanu, tomēr tikai dažreiz apkalpošana ir izcila. Reizēm klienti netiek pamanīti un apkalpoti vispār, reizēm darbiniekiem nav laika apkalpot klientus, jo viņi sarunājas savā starpā, pa telefonu vai dara citas, ar darbu nesaistītas lietas. Var gadīties, ka klienti pat izdara pirkumus, nedzirdot no darbinieka nevienu vārdu, un darbinieki domā, ka klients ir apmierināts, jo izdarījis pirkumu. Tāpēc ir svarīgi iegūt objektīvu situācijas novērtējumu, un tādu sniedz Mystery Shopping (Noslēpumainā Klienta) pētījumi, jo tos veic cilvēki, kas ir mācījušies novērot apkalpošanas detaļas un sniegt ziņas par tām tādā veidā, lai būtu skaidrs, kas ir jāuzlabo. 200.gadā TNS Latvia veica vairāk kā 2 500 Noslēpumaino apmeklējumu, un jau kopš 2006. gada tiek veikts arī salīdzinošs klientu apkalpošanas pētījums vairākās nozarēs, kura rezultātā tiek noteikts klientu apkalpošanas indekss. To var izmantot Jūsu uzņēmuma rādītāju salīdzināšanai ar nozares un visas Latvijas vidējiem rādītājiem. Lai uzzinātu vairāk par klientu apkalpošanas pētījumiem, lūdzam sazināties: Ilze Kronberga, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: ilze.kronberga@tns.lv Intars Āboms, TNS Latvia klientu vadītājs, e-pasts: intars.aboms@tns.lv << uz sākumu TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 8

DARBINIEKU PĒTĪJUMI Labi darbinieki ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem uzņēmuma veiksmīgai darbībai. Līdz ar ekonomikas attīstību palielinās pieprasījums pēc labu izglītību ieguvuša un kvalificēta personāla. Uzņēmumiem arvien vairāk ir jādomā, kā piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, veiksmīgi konkurējot ar citiem uzņēmumiem tirgū. Izmantojot uzņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanas metodi TRI*M, TNS Latvia veic darbinieku apmierinātības pētījumus. Pētījumos tiek noskaidrota darbinieku piesaistība uzņēmumam, kā arī uzņēmuma vājās un stiprās puses attiecībās ar darbiniekiem. Pētījuma rezultātā tiek sniegti ieteikumi personāla vadīšanai, noteiktas prioritātes darbinieku motivēšanā un noturēšanā. Liela nozīme jaunu darbinieku piesaistē ir uzņēmuma tēlam potenciālo darbinieku vidū. Uzņēmuma tēlu veido gan uzņēmumā strādājošie, gan darba devēja aktivitātes ārpus uzņēmuma uzņēmuma vadītāju publiskais tēls, sniegtie pakalpojumi un produkti, saskarsme ar klientiem, informācija masu medijos, reklāma, finanšu panākumi un citi faktori. Izmantojot TRI*M metodoloģiju, TNS Latvia reizi divos gados veic pētījumu par Latvijā strādājošo piesaistību savai darba vietai, tas ir, par līdzdalību uzņēmuma darbā un lojalitāti pret to. Pētījum rezultātā tiek iegūts vispārējs pārskats par Latvijas uzņēmumos un tajos strādājošo attiecībām. Reizi gadā TNS Latvia veic darba devēju tēla pētījumu, nosakot pievilcīgākos darba devējus Latvijā, ietverot jautājumus par to, ko darbinieki gaida no sava darba devēja, kādi ir darba devēju izvēles kritēriji, kā arī darba devēju tēls. Lai uzzinātu vairāk par darbinieku pētījumiem, lūdzam sazināties: Signe Kaņējeva, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: signe.kanejeva@tns.lv << uz sākumu TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI

SOCIĀLIE PĒTĪJUMI Paralēli mārketinga pētījumiem, TNS Latvia veic arī dažādus sociālpolitiskus un sociālekonomiskus pētījumus, kuros tiek noskaidrots dažādu mērķa grupu (Latvijas iedzīvotāji, uzņēmēji u.c.) viedoklis par dažādām aktuālām tēmām. TNS Latvia kopš 2004. gada veic dažādu Eiropas Savienības fondu un institūciju (Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds u.c.) pasūtītus pētījums, kas notiek visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī citās valstīs. Kopš 2004. gada TNS Latvia veic sabiedriskās domas pētījumu Eurobarometer. Divas reizes gadā tiek organizēti Standart Eurobarometer pētījumi, kuru mērķis ir novērtēt pilsoņu attieksmi pret ES un tās institūcijām, kā arī ekonomisko situāciju Latvijā. Piecas - sešas reizes gadā tiek veikti Special Eurobarometer pētījumi, kuros ietverti jautājumi par aktuālām tēmām Latvijā un Eiropā: Eiropas Konstitūciju, ES lauksaimniecības politiku, sabiedrības drošību un tieslietu sistēmu, apkārtējās vides aizsardzību, informāciju un komunikāciju tehnoloģijām, finanšu pakalpojumiem, zinātni un tehnoloģijām, inovācijām, sabiedriskajiem pakalpojumiem, situāciju darbaspēka tirgū, sportu u. tml.. Bez Eurobarometer Latvijas iedzīvotāju vidū tiek veikti arī dažādi starptautiski pētījumi, kas identificē aktuālās problēmas noteiktās dzīves sfērās. Piemēram, pētījumi par Latvijas iedzīvotāju labklājību, veselību, dzīves kvalitāti, darba drošību, darba un dzīves līdzsvaru. No 2005. gada TNS Latvia regulāri veic pētījumu par galvenajiem uzņēmējdarbības šķēršļiem (BEEPS). Pētījums apkopo datus par aktuālajiem jautājumiem ražošanas un pakalpojumu sektoros, aptverot vairāk nekā 25 valstis. Tāpat jau otro gadu uzņēmēju vidū tiek veikts apjomīgs pētījums par darba apstākļiem un darba vidi (ESWT), kas vienlaicīgi notiek 30 Eiropas valstīs. Uzņēmēju vidū tiek veikts arī starptautisks pētījums par psihosociālajiem riskiem darbā (ESENER). Laika posmā no 2006. - 200.gadam TNS Latvia ir veikusi virkni vietējo ministriju un ministriju pakļautībā esošo iestāžu pasūtītu un ESF līdzfinansētu projektu, kas saistīti ar nodarbinātību. Pētīto tēmu loks ir plašs: darba apstākļi un riski Latvijā, Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas, komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšana Latvijā, bezdarbnieku darbiekārtošanās, ieteikumi nodarbinātības veicināšanai no ieslodzījuma vietām atbrīvotām personām u.c.. Lai uzzinātu vairāk par sociālajiem pētījumiem, lūdzam sazināties: Signe Kaņējeva, TNS Latvia lielo klientu direktore, e-pasts: signe.kanejeva@tns.lv Inta Priedola, TNS Latvia vecākā klientu vadītāja, e-pasts: inta.priedola@tns.lv << uz sākumu TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 10

TNS BIZNESA RISINĀJUMU REĢISTRĒTĀS METODES Sniedz atbildi, vai Jūsu izvēlētā reklāmas stratēģija, sākot ar pamatstratēģiju, koncepciju, reklāmas vēstījuma aprakstu un beidzot ar reklāmas izveides procesa kopvērtējumu ir veiksmīga un efektīva. Pētījuma metode, kas dod ieskatu nākotnē tā nodrošina iespēju apzināt un saprast jaunos patērētājus, kuru viedoklis veidos zīmola nākotni tirgū, vēlmes un intereses. Ar šo metodi var nomērīt esošo un jauno produktu, pakalpojumu un zīmolu nākotnes potenciālu. Atklāj patiesu ainu par patērētāju vajadzībām Jūsu tirgū un novērtē, cik veiksmīgi zīmoli spēj apmierināt šīs vajadzības, dod iespēju Jūsu produktiem veidot tuvas patērētāja un zīmola attiecības. Cilvēku uzvedības psiholoģisks izpētes instruments, ar kuru pēta patērētāju vai klientu piesaistību noteiktam zīmolam, uzņēmumam, produktam vai pakalpojumam. Tā ir starptautiski atzīta metode, kas ļauj dziļi ielūkoties patērētāju prātos. Piegādā uzņēmumiem nepieciešamo informāciju dažādu izņēmumā iesaistīto pušu attiecību novērtēšanai, pārvaldīšanai un monitoringam, kā arī pārskatu par uzņēmuma klientu noturības līmeni, uzņēmuma iekšējo biznesa procesu vadības kvalitāti, darbinieku motivāciju, kā arī uzņēmuma korporatīvo reputāciju. Nodrošina zīmola snieguma uzlabošanas izpēti. Tas ir zīmola un reklāmas izpētes komplekss mārketinga aktivitāšu efektivitātes novērtējumam. Metode integrēti aplūko zīmolu no tā patērētāju vajadzību un piesaistības, kā arī komunikācijas saskaņotības ar zīmola būtību skatu punktiem. << uz sākumu TNS LATVIA VADOŠIE PĒTIJUMU VIRZIENI 11

REKLĀMU REĢISTRS. ADEX Kopš 14. gada TNS Latvia veic regulāru Latvijas reklāmas tirgus izpēti. Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par reklāmas tirgus stāvokli kopumā un atsevišķu reklāmdevēju reklāmas aktivitātēm. TNS darbojas arī Igaunijā un Lietuvā. Pētījuma izlases struktūra ir veidota ar mērķi aptvert dažādus medijus, kurus izmanto atsevišķa mērķauditorija. 200. gadā TNS Latvia Reklāmu reģistra izlasē bija iekļauti 11 TV kanāli, 14 radio stacijas, 24 avīzes un to pielikumi, 75 žurnāli un 3 vides reklāmas aģentūras. Baltijas mediju reklāmas tirgus Baltijas reklāmas tirgus, salīdzinot ar 2008. gadu, ir samazinājies par 41 procentu. Līdz ar to kopējais Baltijas 200. gada mediju reklāmas tirgus apjoms bija 241,3 miljoni EUR. Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 200. gadā bija 70, miljoni EUR (110 milj. EEK), savukārt Lietuvā 5,5 miljoni EUR (32,6 milj. LTL). Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedzis 74, miljonus EUR jeb 52,7 miljonus latu. Baltijas mediju reklāmas tirgus izaugsme 2001 200 milj. EUR 450,0 400,0 350,0 300,0 250,0 200,0 150,0 100,0 50,0 13% 14% 6% kopā izaugsme % 200,8 18,2 166,0 233,5 16% 263,7 13% 31,5 23% 21% 32,5 406,3 4% 5,0% % 25,0% 15,0% 241,3-5,0% -15,0% -25,0% -35,0% 0,0-41% -45,0% 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 200 gads Avots: TNS Latvia (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS LT (Lietuva), 2001 200 Līdz 2004. gadam un 2006. 200. gadā Latvijas mediju reklāmas tirgus avots: TNS Latvia / LRA << uz sākumu REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 12

Baltijas mediju reklāmas tirgus izaugsme 200. gadā Baltijas reklāmas tirgus piedzīvojis kritumu visās mediju grupās. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, reklāma televīzijā veido lielāko daļu no kopējā reklāmas tirgus apjoma, tai seko reklāma avīzēs un radio. Vides, žurnālu un interneta reklāmas seko ar ļoti līdzīgiem apjomiem. BALTIJAS REKLĀMAS TIRGUS IZAUGSME DAŽĀDOS MEDIJOS 2001. 200. GADS 160,0 140,0 120,0 100,0 TV Radio Laikraksti Žurnāli Vide Internets Kino milj. EUR 80,0 60,0 40,0 20,0 0,0 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 200 gads Avots: TNS Latvia (Latvija), TNS Emor (Igaunija), TNS LT (Lietuva), 2001 200 << uz sākumu REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 13

Latvijas reklāmas tirgus 200. gadā Salīdzinot 200. un 2008. gadu, Latvijas mediju reklāmas tirgus kritums bijis 46%, sasniedzot 52,7 miljonu latu apgrozījumu. Visstraujāk samazinājies žurnālu un avīžu reklāmas apjoms, attiecīgi par 63% un 58%. Mazākais kritums bijis internetā, kur reklāmas apjoms krities par 32%. TV, radio, vides un kino reklāmas apjomi samazinājušies līdzīgos apmēros robežās no -38% līdz -40%. LATVIJAS MEDIJU REKLĀMAS TIRGUS APJOMS UN PIEAUGUMS MEDIJU GRUPĀS 2008. UN 200. GADĀ 2008 milj. LVL 200 milj. LVL 200 pret 2008 TV 34,68 20,8-40% Radio 10,6 6,5-3% Laikraksti 17,65 7,5-58% Žurnāli 15,56 5,8-63% Vide,47 5, -38% Internets 8,4 5,8-32% Kino 0,64 0,4-38% Kopā 7,1 52,7-46% Avots: TNS Latvia / LRA, 2008 200 Kopējā reklāmas tirgus apjoma lielāko daļu, tāpat kā iepriekšējos gados, sastāda televīzijas reklāma (40%), otrs lielākais reklāmas apjoms ir fiksēts avīzēs (14%), savukārt šiem medijiem seko reklāma radio (12%). Vides, žurnālu un interneta reklāmas daļas, katra sastāda 11% no kopējā reklāmas tirgus apjoma, kino reklāma aizņem 1%. REKLĀMAS APJOMA SADALĪJUMS PA MEDIJIEM 2008. GADĀ Žurnāli 11% Internets 11% Kino 1% TV 40% Vide 11% Radio 12% Laikraksti 14% Avots: TNS Latvia / LRA, 200 << uz sākumu REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 14

Latvijas mediju reklāmas apjoms kvadrātcentimetros un minūtēs 200. gadā Kā liecina TNS Latvia apkopotā informācija, tad 200. gadā noraidītas 1 077 88 TV reklāmas, un tas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir par 18% mazāk. Presē kopā 200. gadā tika reģistrēta 87 151 reklāma, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir par 35% mazāk. Reģistrēto radio reklāmu skaits 200. gadā bijis par 23% mazāks nekā 2008. gadā un sasniedza 405 457 reklāmas gadījumus. Televīzijā reklāmas apjoms samazinājies līdz 420 658 minūtēm, kas ir par 1% mazāk nekā 2008. gadā. Presē reklāmas apjoms sasniedzis 13,8 miljonus cm 2, kas ir par 41% mazāk nekā 2008. gadā. Savukārt radio reklāmu kopējais garums 200. gadā bija 184 041 minūte, kas ir par 22% mazāk nekā 2008. gadā. << uz sākumu REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 15

Reklāmdevēji, zīmoli un produktu grupas 200. gada lielāko reklāmdevēju Tops ir interesants ar stabilitāti, salīdzinot ar 2008. gadu. Top10 papildus pienākuši trīs jauni reklāmdevēji - Rimi, kas, kāpjot par 7 vietām augstāk, salīdzinot ar 2008. gadu, atrodas 7. vietā šī gada topā, kā arī Maxima (+3) un Reckitt Benckiser (+3). Tele2, Procter & Gamble un Bite nemainīgi saglabā savas pozīcijas kā 3 lielākie reklāmdevēji. Tāpat kā 2008. gadā, arī 200. gadā piektajā vietā ierindojas LMT. Reklamētāko zīmolu topa virsotnē notikušas pārmaiņas. Ilggadējais visvairāk reklamētais zīmols Zelta Zivtiņa šogad atrodas 3. vietā. Pirmo vietu ieņem zīmols Tele2, pakāpjoties par vienu vietu augstāk nekā 2008. gada topā. 200. gadā aktīvi reklamēti zīmoli Maxima, kas ieņem 2. vietu, un Rimi, kas no 7. vietas 2008. gadā šogad iekļuvis sarindojuma 5. vietā. Nemainīgi 4. vietā starp visvairāk reklamētajiem zīmoliem atrodas Bite. Medijos 200. gadā nemainīgi reklamētākā nozare ir bijusi mobilie sakari. Savas pozīcijas zaudējot finanšu institūciju un pakalpojumu un automašīnu nozarēm, topā augstāk spējušas pakāpties mazumtirdzniecības un zāļu nozares, ieņemot attiecīgi 2. un 3. vietu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kāpumu par divām vietām piedzīvojušas arī mājsaimniecības higiēnas un auksto dzērienu nozares, nokļūstot 200. gada visvairāk reklamēto nozaru topa 4. un 5. vietā. VIETA 200. GADĀ VIETA 200. GADĀ VIETA 200. GADĀ TOP 10 REKLĀMDEVĒJI* REKLĀMDEVĒJS VIETA 2008. GADĀ 1 TELE2 1 2 PROCTER & GAMBLE 2 3 BITE 3 4 HENKEL 8 5 LMT 5 6 COCA-COLA HBC 4 7 RIMI 14 8 DANONE 7 MAXIMA 12 10 RECKITT BENCKISER 13 TOP 10 ZĪMOLI* REKLĀMDEVĒJS VIETA 2008. GADĀ 1 TELE2 2 2 MAXIMA 3 3 ZELTA ZIVTIŅA 1 4 BITE 5 5 RIMI 8 6 LATTELECOM 25 7 LMT 53 8 COCA-COLA 6 SCHWARZKOPF 12 10 ALDARIS 21 TOP 10 PRODUKTU GRUPAS* REKLĀMDEVĒJS VIETA 2008. GADĀ 1 MOBILIE SAKARI 1 2 MAZUMTIRDZNIECĪBA 4 3 ZĀLES 5 4 MĀJSAIMNIECĪBAS HIGIĒNA 7 5 AUKSTIE DZĒRIENI 6 FINANSU INSTITŪCIJAS, PAKALPOJUMI 7 MATU KOPŠANAS LĪDZEKĻI 10 8 ALKOHOLISKIE DZĒRIENI 11 PIENS, SIERS 12 10 CITI PĀRTIKAS PRODUKTI 13 *Sarindojums pēc reklāmas apjoma latos, neto Avots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs, 2008 200 3 << uz sākumu REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 16

TV klipu daudzveidība 200. gadā televīzijas kanālos demonstrēto jauno unikālo reklāmas klipu skaits, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājies par 1%. 200. gadā pirmo reizi TV rādīti 10 408 dažādi reklāmas klipi, no kuriem 7% ir pieejami TNS Latvia klipu arhīvā. 200. gadā šis arhīvs tika papildināts ar 8 231 jaunu klipu paraugu, un kopumā TNS Latvia Reklāmu reģistra klipu arhīvā ir pieejami vairāk nekā 40 tūkstoši TV reklāmu paraugu. REKLĀMAS KLIPU UN TO PARAUGU SKAITS ADEX ARHĪVĀ 14 000 12 000 unikāli klipi mpg paraugi 10 000 Skaits 8000 6000 4000 2000 0 2001. g. 2002. g. 2003. g. 2004. g. 2005. g. 2006. g. 2007. g. 2008. g. 200. g. Avots: TNS Latvia / Reklāmu reģistrs, 2001 200 Gads Lai uzzinātu vairāk par TNS Latvia Reklāmu reģistru, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: adex@tns.lv << uz sākumu REKLĀMU REĢISTRS. ADEX 17

TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS TNS Latvia ir vienīgā kompānija Latvijā, kura 1. gadā ir sākusi un turpina televīziju auditorijas mērījumus izmantojot speciālu tehnisko aprīkojumu TV Metrus. Pētījums tiek veikts regulāri visu gadu ar mērķi iegūt informāciju par TV kanālu skatītāju auditoriju, informāciju par atsevišķo TV kanālu auditoriju raksturojošām pazīmēm un par dažādu TV kanālu skatīšanos konkrētās mērķa grupās, kā arī par reklāmas kampaņu sasniegto auditoriju. Pētījuma rezultātus kā oficiālu norēķina vienību izmanto Latvijas reklāmas industrija. Pētījuma izlase ir Latvijas iedzīvotāju kopumam reprezentatīvs ģimeņu panelis, tās respondenti ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 4 gadiem. 200. gadā TV auditorijas pētījumā ik mēnesi piedalījās vidēji 375 ģimenes un 77 respondenti. Pētījumā tiek izmantoti trīs veidu TV mērītāji Eurometer, Mitronmeter un imeter. Savukārt digitālā TV signāla mērīšanai tiek izmantota Frame Grabber iekārta. TV kanālu auditorija Apkopotā informācija par 200. gadu, liecina, ka kopējā TV skatīšanās nav būtiski mainījusies, vērojams tikai neliels pieaugums. Arī TV skatīšanās sadalījums pa kanāliem, nav būtiski mainījies. Kanālam LNT bijusi lielākā sasniegtā auditorija vidēji dienā. Savukārt dažiem kanāliem vērojams pieaugums salīdzinot ar 2008. gadu. Pieaugums, pēc sasniegtās auditorijas vidēji dienā, bijis kanāliem TV5 Rīga, TV3, RenTV Baltija un PBK. Neliels pieaugums arī kanāliem 3+, PBMK un LTV7. Tāpat kā iepriekšējos gados, vērojams tas, ka palielinās Latvijas iedzīvotāju interese par citiem kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas kanāliem. << uz sākumu SASNIEGTĀ AUDITORIJA VIDĒJI DIENĀ (DAILY REACH %) 2005. 200. GADĀ LTV 1 LTV 7 LNT PBK PBMK* TV 3 TV 5 Rīga 3+** RenTV Baltija*** RTR Planeta Baltija**** TV 6*** Video/DVD Citi kanāli TV 3,8 4,6 3,7 3,3 3,1 % 0,0 10,0 20,0 30,0 40,0 50,0 60,0 70,0 80,0 * kanāls RenV Baltija no 03/10/2005 ** kanāls PBMK no 02/04/2007 *** kanāls TV6 no 24/04/2007 2005 2006 2007 2008 200 5,6 5,2 3,7 2, 7,3 7,1 16,0 18, 20, 17,7 18,8 17,3 16, 16, 15,6 13,7 15,8 14,2 12,1 10,6 15,5 24,6 24,5 24,0 27,4 28, 25,6 24,0 22,6 22,3 21,4 30,3 30,8 31,7 32,8 35,4 38,2 36,7 38, 3,4 40,1 38,3 41,1 43,4 3,1 37,4 Avots: TNS Latvia / TAM, 2005 200 40,2 41,0 41,6 43,4 45,2 **** kanāls RTR Planeta Baltija no 01/11/2008 71,6 71,4 70,7 71,7 71,4 TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 18

Vidējā skatīšanās laika daļa Pirmās trīs pozīcijas pēc vidējās skatīšanās laika daļas 200.gadā ieņem kanāli LNT, TV3 un PBK. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neliels pieaugums pēc vidējās skatīšanās laika daļas vērojams kanāliem PBK, PBMK, TV5 Rīga un citiem kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas kanāliem. Skatīšanās ilgums dienā Jau 2008.gadā bija vērojama skatīšanās ilguma palielināšanās, un šī tendence saglabājusies arī 200.gadā. Laiks, ko 200. gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs pavadījis pie TV ekrāna, salīdzinājumā ar 2008. gadu bija palielinājies par 10 minūtēm, un tas bija 223 minūtes vidēji dienā. TV 6 0,% VIDĒJĀ SKATĪŠANĀS LAIKA DAĻA (SHARE %) 200. GADS Citi kanāli 25,3% Video/DVD 2,1% TV 5 Rīga 3,% TV 3 15,4% RTR Planeta Baltija 3,3% RenTV Baltija 2,5% Avots: TNS Latvia / TAM, 200 100% 3+ 3,4% LNT 16,8% LTV 1 10,1% LTV 7 4,5% PBK 11,2% PBMK 0,5% VIDĒJAIS SKATĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ MINŪTĒS UZ VIENU IEDZĪVOTĀJU (AVT MIN) 2005. 200. GADS 0% 51 50 51 53 56 80% 70% 4 6 4 6 5 4 1 5 7 3 5 2 60% 38 38 37 33 34 50% 20 4 4 1 5 21 21 23 1 7 6 1 40% 30% 10 20 11 21 8 21 10 23 25 10 22 20% 10% 43 42 3 41 37 << uz sākumu 0% 7 8 10 8 2005 2006 2007 2008 Citi kanāli Video/DVD TV 6***** PBMK**** RTR Planeta Baltija RenTV Baltija** * - kanāls RenV Baltija no 03/10/2005 ** - kanāls PBMK no 02/04/2007 *** - kanāls TV6 no 24/04/2007 **** - kanāls RTR Planeta Baltija no 01/11/2008 3+* TV 5 Rīga TV 3 200 PBK LTV 7 LTV 1 LNT Avots: TNS Latvia / TAM, 2005 200 TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 8 1

Skatītākie TV raidījumi Skatītākā 200.gada pārraide Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija Krievija. Arī otro, trešo un ceturto vietu ieņem pārraides no pasaules meistarsacīkšu spēlēm hokejā. Starp skatītākajiem raidījumiem, tāpat kā citus gadus, ir arī Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls un arī nacionālās atlases fināls, un Latvijas Valsts prezidenta Jaungada uzruna. Filma Titāniks, kas tika demonstrēta kanālā TV3, ieņem pirmo vietu filmu topā. Otrajā vietā ierindojusies filma kanālā LNT Brīvdienu dakteris. Tesīna. Trešajā un ceturtajā vietā ierindojušās kanālā TV3 demonstrētās filmas Viens pats mājās un Vīri melnā 2. Bet piektajā vietā Rīgas sargi kanālā LNT. Pašmāju seriāls UgunsGrēks kanālā TV3 ierindojies 200. gada seriālu TOP10 pirmajā vietā. Latvijas iedzīvotāji iecienījuši arī Krievijas seriālus, tālāk topā seko virkne šīs valsts seriāli Grupa Zeta 2 kanālā PBK, Likvidācija, Izmeklēšanas noslēpumi 7 kanālā LNT un vēl citi. Izklaides raidījumu vidū skatītākais 200.gadā bijis šovs Dziedošās ģimenes kanālā LNT. TV spēle Dullais desmitnieks kanālā TV3 ierindojusies TV spēļu TOP 10 pirmajā vietā. Ziņu un analītisko raidījumu topa pirmajās divās vietās ierindojušās kanāla LNT ziņu pārraides LNT ziņu speciālizlaidums un LNT ziņas (svētdienā). Savukārt trešajā vietā ierindojies raidījums Nekā personīga kanālā TV3. PROGRAMMU TOP 20 (VISI KANĀLI 200. GADĀ) Kanāls Programma Žanrs Reitings % Reitings 000 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Krievija Sports 21,3 464,2 51,5 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Šveice Sports 18,2 37,8 46,7 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Kanāda - Krievija Sports 16,4 357,5 45,2 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Zviedrija Sports 16,0 34,0 45,1 LNT LNT ziņu speciālizlaidums Ziņas 15,0 330,2 31,1 LTV1 54.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Fināls Mūzika 14,3 312,1 48,0 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Kanāda Sports 14,3 312,0 46, TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Francija Sports 14,1 307,4 48,5 LTV1 54.Starpt. Eirovīzijas dziesmu konk.nac. atlases fināls Mūzika 14,0 306,1 3, LNT Dziedošās ģimenes Šovs 13,2 287,1 30,3 TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Austrija Sports 13,1 286, 46,8 LNT Latvijas zelta talanti 200 Šovs 13,1 285,3 34,6 LTV1 54.Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Pusfināls Mūzika 12,5 272,1 3,7 LNT Jaunais vilnis 200 Mūzika 12,4 270,0 37,4 TV3 Latvijas Lepnums 200 Šovs 12,2 265,8 25,1 LTV1 Laimīgu Jauno gadu! Izklaide 11, 260,7 26,7 LTV1 Latvijas Valsts prezidenta V.Zatlera Jaungada apsveikums Politika 11, 25,7 26,0 LNT Latvijas himna visā pasaulē. Valsts svētku salūts Izklaide 11,8 258,3 22,8 LNT Labestības diena. Noslēguma koncerts Mūzika 11,7 255,7 33,4 LTV1 Latvijas himna visā pasaulē. Valsts svētku salūts Izklaide 11,7 254,6 22,5 Avots: TNS Latvia / TAM, 200 Share % << uz sākumu TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 20

Sporta raidījumu vidū, tāpat kā 2008.gadā, skatītākās bija pārraides no Pasaules meistarsacīkstēm hokejā kanālā TV3. 200. gadā tās topā ieņem pirmās astoņas vietas. Filmu TOP 10 (visi kanāli 200. g.) Seriālu TOP 10 (visi kanāli 200. g.) Šovu TOP 10 (visi kanāli 200. g.) TV spēļu TOP 10 (visi kanāli 200. g.) Ziņu un analītisko raidījumu TOP 10 (visi kanāli 200. g.) Sporta pārraižu TOP 10 (visi kanāli 200. g.) Dibināšanas pētījums Dibināšanas pētījums tiek veikts katru gadu, lai noskaidrotu informāciju par ģimeņu TV tehnisko aprīkojumu. 200. gadā tika aptaujāti respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem 6030 mājsaimniecībās visā Latvijā. Vieta Kanāls Programma Reitings % Reitings 000 Share % 1. TV3 Titāniks (17.g.), 216, 24,8 2. LNT Brīvdienu dakteris. Tesīna,6 208, 25,3 3. TV3 Viens pats mājās,5 206,4 20, 4. TV3 Vīri melnā 2,4 207,0 18, 5. LNT Rīgas sargi,3 204,0 25,2 6. LNT Brīvdienu dakteris. Toskāna,3 202,8 24,2 7. LNT Mīlas bultas,1 18,2 22,6 8. TV3 Pastaiga džungļos,1 17,8 24,7. LNT Mīlestības vilnis,0 18,6 23,5 10. LNT Pelnrušķītes stāsts 8,8 11,3 20, 1. TV3 UgunsGrēks, 216,4 22,4 2. PBK Grupa "Zeta" 2 8,6 186,8 20,7 3. LNT Likvidācija 8,3 181, 18,2 4. LNT Izmeklēšanas noslēpumi 7 8,2 180,1 17, 5. LNT Mentu kari 4 8,0 174,0 18,4 6. LNT Sasisto lukturu ielas 7, 171,4 18,4 7. PBK Grupa "Zeta" 7,7 168,3 17,3 8. LNT Sasisto lukturu ielas 8 7,6 165,2 23,. LNT Krasina aizstāvība 2 7,3 15,0 17,8 10. LNT Sindbada pēdējais ceļojums 7,2 158,7 20,8 1. LNT Dziedošās ģimenes 13,2 287,1 30,3 2. LNT Latvijas zelta talanti 200 13,1 285,3 34,6 3. TV3 Latvijas Lepnums 200 12,2 265,8 25,1 4. LTV1 Laimīgu Jauno gadu! 11, 260,7 26,7 5. LNT Latvijas himna visā pasaulē. Valsts svētku salūts 11,8 258,3 22,8 6. LTV1 Latvijas himna visā pasaulē. Valsts svētku salūts 11,7 254,6 22,5 7. LNT Raidījuma "Degpunktā" gada varonis 2008 11,0 240,4 26,0 8. TV3 Koru kari 2,4 204,8 20,6. LNT LNT smieklīgāko video top 10 8,5 185,2 18, 10. TV3 Koru kari Ziemassvētkos 8,5 184,7 23,4 1. TV3 Dullais desmitnieks 8,2 178,3 18,6 2. TV3 Dullās sacensības "Neiespējamā misija 2" 7,3 160,2 17, 3. LNT Prāta banka 6, 150,4 1,7 4. LNT Mājokļa jautājums 6,8 14,4 16,3 5. LNT Sapņu līgava 5, 128,6 15,4 6. LTV1 Latloto izlozes rezultāti 5,5 120,8 13,4 7. TV3 Dullās sacensības "Neiespējamā misija" 5,4 118,5 18,1 8. LTV1 Zini vai mini! 5,1 111,2 12,1. PBK Pēdējais varonis. Paradīzē aizmirstie 4,4 6,1 10,3 10. TV3 Trakais ceļojums 4,4 5,8 12,5 1. LNT LNT ziņu speciālizlaidums 15,0 330,2 31,1 2. LNT LNT ziņas (Svētdienā) 11,4 24,2 26,8 3. TV3 Nekā personīga 10, 237,2 24,6 4. LNT LNT ziņu "Top 10" 10,7 234,0 25,4 5. LNT Ko darīt Latvijai? 10,4 226,3 21,2 6. LNT LNT ziņas,8 214,1 24,3 7. LTV1 Šodien Latvijā,6 20,8 22,4 8. LNT Atlaist?,5 208,2 21,3. LNT LNT ziņas (Sestdienā),4 205,3 25,2 10. LNT Degpunktā,3 204,1 21,3 1. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Krievija 21,3 464,2 51,5 2. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Šveice 18,2 37,8 46,7 3. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Kanāda - Krievija 16,4 357,5 45,2 4. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Zviedrija 16,0 34,0 45,1 5. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Kanāda 14,3 312,0 46, 6. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Francija 14,1 307,4 48,5 7. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - Austrija 13,1 286, 46,8 8. TV3 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Latvija - ASV 11,5 251,3 42,4. LTV7 Olimpisko spēļu atl.turnīrs hokejā. Latvija - Itāliija 10, 237,3 26,3 10. TV3 Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm. LAT - RUS 10,1 220,4 27,0 Avots: TNS Latvia / TAM, 200 << uz sākumu TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 21

200. gada pētījuma rezultāti parādīja, ka: 8 % mājsaimniecību ir vismaz viens strādājošs televizors; 67,3 % mājsaimniecību ir viens televizors; 32,7 % mājsaimniecību ir divi un vairāk televizori; 33,6 % mājsaimniecību izmanto virszemes TV signālu(digitālo un analogo); 55 % mājsaimniecību saņem signālu caur kabeli (analogais, digitālais un IPTV); 16,4 % mājsaimniecību izmanto satelīttelevīzijas uztvērēju; 58,2 % mājsaimniecību ir videomagnetofons vai DVD atskaņotājs; 24, % aptaujāto ir skatījušies TV vismaz reizi nedēļā ārpus mājas. No tiem 75,1 % ir skatījušies TV pie draugiem vai paziņām, 7,4 % kafejnīcās vai bāros, savukārt 17,6 % darbā vai mācību iestādē. Avots: TNS Latvia/Dibināšanas pētījums 200 Lai uzzinātu vairāk par TV auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: TV@tns.lv << uz sākumu TV AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 22

RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS TNS Latvia kopš 14.gada veic radio auditorijas pētījumu ar mērķi iegūt informāciju par Latvijas radiostaciju klausītāju auditoriju, to raksturojošām pazīmēm, kā arī dažādu radiostaciju klausīšanos konkrētās mērķa grupās. Pētījuma izlasi veido vairāk nekā 8000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Pētījums notiek regulāri visu gadu un tiek veikts, izmantojot dienasgrāmatu metodi. Pētījuma rezultāti tiek apkopoti reizi ceturksnī. TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio ietvaros 200. gadā papildus jau mērītajām 45 radiostacijām tika uzsākts mērīt vēl divu jaunu radiostaciju auditoriju: Latviešu radio un Radio QBS (Mārupes Radio). KLAUSĪŠANĀS ILGUMS Saskaņā ar 200. gada vasaras/ rudens periodā veiktā radio auditorijas pētījuma rezultātiem viens radioklausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 282 minūtes, kas ir par 14 minūtēm vairāk nekā 2008. gadā šajā pašā laika periodā. Vislielākais radio klausīšanās ilgums vidēji dienā 200. gadā pēc TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio datiem bijis ziemas periodā, vidēji 288 minūtes. min 350 300 250 200 150 100 50 0 KLAUSĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ (TSL DLY, MIN) 2007. 200.GADS Vasara / Rudens 2007 Vasara / Rudens 2008 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2007., 2008., 200. min 350 300 250 200 150 100 50 0 KLAUSĪŠANĀS ILGUMS DIENĀ (TSL DLY, MIN) 200. GADĀ PA CETURKŠŅIEM 288 Ziema 2008 / 200 260 268 273 Pavasaris 200 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Ziema 2008 / 200 Rudens 200 Vasara / Rudens 200 284 277 Vasara 200 282 Rudens 200 << uz sākumu RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 23

RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS Saskaņā ar 200. gada vasaras/ rudens periodā veiktā radio auditorijas pētījuma rezultātiem viens radioklausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 282 minūtes, kas ir par 14 minūtēm vairāk nekā 2008. gadā šajā pašā laika periodā. Vislielākais radio klausīšanās ilgums vidēji dienā 200. gadā pēc TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio datiem bijis ziemas periodā, vidēji 288 minūtes. Radioklausītāju skaits 200. gada vasaras/ rudens periodā salīdzinot ar 2008.gada vasaras/ rudens periodu ir nedaudz pieaudzis. Ja iepriekš minētajā periodā 2008.gadā vidēji dienā radio klausījās 57% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 200. gadā tie jau bija 61% minētās mērķa grupas pārstāvju. Analizējot pētījuma rezultātus par 200. gadu, redzams, ka Latvijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 74 gadiem visaktīvāk radio klausījušies pētījuma rudens periodā (10.08.200. 01.11.200.), kad vidēji dienā radio klausījušies 62% atbilstošā vecuma Latvijas iedzīvotāju. Arī vidējais radioklausītāju skaits nedēļā pēdējā gada laikā ir nedaudz pieaudzis. Ja 2008. gada vasaras/rudens periodā vidēji nedēļā radio klausījušies 75% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, tad 200. gadā tie jau bija 7% iepriekš minētās mērķa grupas pārstāvju. Aplūkojot pētījuma rezultātus par 200. gadu, redzams, ka arī vidēji nedēļā līdzīgi kā vidēji dienā visvairāk radioklausītāju Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 12 līdz 74 gadiem ir bijis pētījuma rudens periodā. << uz sākumu KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS DIENĀ (REACH DLY 000, %) 2007. 200. GADS (000) 1 750 1 500 1 250 1 000 750 500 250 0 Vasara / Rudens 2007 Vasara / Rudens 2008 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 2007., 2008., 200. KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS DIENĀ (REACH DLY 000, %) 200. GADĀ PA CETURKŠŅIEM (000) 1 750 1 500 1 250 1 000 750 500 250 0 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Ziema 2008 / 200 Rudens 200 KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH 000, %) 2007. 200. GADS (000) 1 750 1 500 1 250 1 000 750 500 250 0 1 102 1 081 1114 1158 5 58 60 62 1 484 1 412 1 481 78 75 7 Vasara / Rudens 2007 Vasara / Rudens 2008 Vasara / Rudens 200 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio,Vasara / Rudens 2007., 2008., 200. KOPĒJAIS RADIOKLAUSĪTĀJU SKAITS NEDĒĻĀ (REACH 000, %) 200. GADĀ PA CETURKŠŅIEM (000) 1 750 1 500 1 250 1 000 750 500 250 0 1 122 1 068 5 Ziema 2008 / 200 Pavasaris 200 Vasara 200 Rudens 200 1 420 1 416 1 465 1 43 76 76 7 80 Ziema 2008 / 200 Pavasaris 200 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Ziema 2008 / 200 Rudens 200 57 Vasara 200 1 138 Vasara / Rudens 200 Rudens 200 100,0% 75,0 50,0 25,0 0,0 100% 75 50 25 0 100% 75 50 25 0 100 % RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 61 75 50 25 0 24

Saskaņā ar TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio 200.gada vasaras/ rudens perioda rezultātiem pēc kopējā radioklausītāju skaita nedēļā Latvijā kopumā pārliecinošā līderpozīcijā atrodas Latvijas Radio 2, ko augstāk minētajā periodā vismaz reizi nedēļā klausījušies 28% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Ar būtiski mazāku vidējo radioklausītāju skaitu nedēļā otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Radio SWH (16%) un Latvijas Radio 1 (16%). Rīgā radiostaciju sarindojums pēc klausītāju skaita atšķiras. Rīgā vecumā no 12 līdz 74 gadiem visvairāk klausītāju vidēji nedēļā ir bijis radiostacijām Krievu hītu radio (20,6%), Radio SWH+ (15,7%) un Radio Skonto (15,7%). Latvijas Radio 2 Radio SWH Latvijas Radio 1 Star FM Radio Skonto Krievijas Hiti (Russkoje Radio) European Hit Radio Latvijas Radio 4 Radio SWH + Radio MIX FM Radio 88,6 - Jumor FM Latvijas Kristigais radio Radio PIK 100 FM Latviešu Radio SWH Rock Europa Plus FM TOP Radio Capital FM Radio Baltkom - Eho Moskvi Radio QBS Radio NABA Radio Merkurs BBC World Service Citas radio stacijas Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach %) nacionālajām un Rīgas radio stacijām, periodā Vasara/Rudens 200 % 0 5 10 15 20 25 30 1 1 1 0,4 3 3 3 3 2 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 200 4 4 5 5 6 7 10 13 12 12 12 16 16 21 28 << uz sākumu RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 25

Jāatzīmē, ka Rīgas iedzīvotāju izvēle attiecībā uz radiostacijām atšķiras, jo galvaspilsētas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem vidū visvairāk klausītāju vidēji nedēļā ir bijis radiostacijām Krievijas Hiti (Russkoe Radio) (20%), Radio Skonto (17%) un Radio SWH (15%). Krievijas Hiti (Russkoje Radio) Radio Skonto Radio SWH Latvijas Radio 2 Latvijas Radio 4 SWH + European Hit Radio Star FM Latvijas Radio 1 Radio 88,6 - Jumor FM Radio MIX FM Radio PIK 100 FM SWH Rock Latviešu Radio Europa Plus FM Radio Baltkom - Eho Moskvi Latvijas Kristigais radio Latvijas Radio 3 Radio QBS Capital FM Radio NABA TOP Radio Radio Merkurs BBC World Service Citas radio stacijas Kopējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach %) nacionālajām un Rīgas radio stacijām Rīgā, periodā Vasara/Rudens 200 % 0 5 10 15 20 25 1 1 2 2 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 200 3 3 3 4 5 5 5 6 8 10 13 13 12 12 11 11 14 14 15 17 20 << uz sākumu RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 26

KLAUSĪTĀKĀS RADIOSTACIJAS Līdzīgi kā radiostaciju sarindojumā pēc kopējās nedēļas auditorijas arī topā pēc klausīšanās laika sadalījuma starp radiostacijām visklausītākā radiostacija Latvijā kopumā 200.gada vasaras/ rudens periodā ir Latvijas Radio 2 (25%). Savukārt otrajā vietā ierindojusies Latvijas Radio 1 (10%), bet trešajā Radio SWH (7%). Rīgā pēc klausīšanās laika sadalījuma par klausītāko radiostaciju 200. gada vasaras/ rudens periodā ir kļuvusi radiostacija Latvijas Radio 2 (11%). Galvaspilsētā otro vietu ieņem Radio Skonto (10%), bet trešo - krievu valodā raidošā radiostacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio) (%). KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMS LATVIJĀ KOPUMĀ (AQH SHARE, %) VASARA / RUDENS 200 PLU 1% EHO 1% SWR 1% PIK 1% JUM 1% KRI 1% CAP 1% LR3 1% LAT 1% TOP 2% MIX 2% SW+ 3% CIR 11% SFM 4% EHR 5% KHR 5% LR4 5% Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 200 KLAUSĪŠANĀS LAIKA SADALĪJUMS RĪGĀ (AQH SHARE, %). VASARA / RUDENS 200 LR3 1% KRI 2% EHO 2% LAT 2% PLU 2% SWR 2% PIK 3% JUM 3% MIX 4% TOP 1% SFM 4% NAB 1% SW+ 5% CAP 1% EHR 6% CIR 8% LR4 8% LR 2 11% Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Radio, Vasara / Rudens 200 SKO 10% LR 2 25% SWH 8% LR 1 10% SWH 7% SKO 6% KHR % LR 1 % << uz sākumu RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 27

RADIO KLAUSĪŠANĀS DAŽĀDU MĒRĶGRUPU PĀRSTĀVJU VIDŪ Radio klausītāju īpatsvars dažādās mērķa grupās (Reach %), Vasara/Rudens 200 Analizējot TNS Latvia Nacionālā Mediju Pētījuma: Radio 200.gada vasaras/ rudens periodu rezultātus, redzam, ka kopējais radioklausītāju skaits nedēļā dažādās sociāldemogrāfiskās mērķa grupās ir atšķirīgs. Lielāks radioklausītāju īpatsvars ir novērojams Latvijas iedzīvotāju vecumā no 35 līdz 44 gadiem (84% atbilstošā vecuma iedzīvotāju), latviešu (85%), kā arī Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju (attiecīgi 84% un 85%) vidū. Vecums Dzimums % 0 10 20 30 40 50 60 70 80 0 100 Visi 12 17 18 24 7 76 77 25 34 35 44 45 54 80 84 82 55 64 65 74 vīrieši sievietes 75 7 78 81 Lai uzzinātu vairāk par radio auditorijas pētījumiem, lūdzam rakstīt uz e-pasta adresi: radio@tns.lv Reģions Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale 75 7 80 84 85 Latgale 80 Tautība latviešu cita 72 85 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara/ Rudens 200 << uz sākumu RADIO AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 28

PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS TNS Latvia Nacionālais Mediju Pētījums: Prese tika uzsākts 12. gadā un tiek veikts joprojām regulāri katru ceturksni. Pētījuma mērķis ir nodrošināt Latvijas mediju tirgus dalībniekus un reklāmdevējus ar preses izdevumu reitingiem. Viena numura vidējā lasītāju skaita noteikšanai izmanto pēdējo sešu numuru lasīšanas metodi, kas neatkarīgi no izdevuma iznākšanas biežuma dod iespēju iegūt salīdzināmus preses auditorijas rādītājus. Preses auditorijas pētījuma rezultāti tiek iegūti, izmantojot datorizētās tiešās intervijas CAPI (Computer Assisted Personal Interview). Gada laikā preses auditorijas pētījumā tiek aptaujāti vairāk nekā 12 000 respondentu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Intervijas norisinās respondentu dzīvesvietās visā Latvijas teritorijā proporcionāli iedzīvotāju ģeogrāfiskajam sadalījumam. Pētījuma izlasei ir reprezentatīvs raksturs, līdz ar to iegūtos rezultātus ar augstu ticamības pakāpi var attiecināt gan uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, gan uz konkrētas mērķgrupas pārstāvjiem šajā vecuma grupā. Nacionālajā Mediju pētījumā iekļauto preses izdevumu skaits atsevišķajās kategorijās 200. gadā Ziema 200 Pavasaris 200 Vasara 200 Rudens 200 200 GADS Reklāmas laikraksti 4 4 4 4 4 Dienas laikraksti 11 11 10 10 11 Reģionālā prese 64 64 63 63 63 Mēneša laikraksti 11 11 11 11 11 Laikrakstu pielikumi 20 14 13 12 11 Nedēļas avīzes 21 1 18 18 18 Mēneša žurnāli 86 87 84 80 78 Ceturkšņa žurnāli 36 30 30 25 25 Nedēļas žurnāli 30 24 24 22 21 Divnedēļu žurnāli 14 12 12 11 10 Visa prese 27 276 26 256 252 Avots: TNS Latvia / Nacionālais Mediju pētījums: Prese, 200 200. gadā Nacionālajā Mediju Pētījumā: Prese (laika periodā no 27.10.2008 līdz 25.10.200) tika mērītas vidēji 275 izdevumu auditorijas. Gada pirmajā ceturksnī, t.i. pētījuma periodā Ziema 200, pētījuma bija iekļauti 27 Latvijā izdotie preses izdevumi, bet katrā nākamajā ceturksnī izdevumu skaits samazinājās. Attiecīgi Rudens 200 periodā pētījumā tika mērīti 256 drukātie preses izdevumi. Izdevumu skaita samazinājumu, galvenokārt, ietekmēja reklāmas tirgus apgrozījuma samazināšanās saistībā ar ekonomisko lejupslīdi valstī. << uz sākumu PRESES AUDITORIJAS PĒTĪJUMS 2