EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.10.2018. COM(2018) 491 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS 2017. GADA ZIŅOJUMS PAR ATTIECĪBĀM STARP EIROPAS KOMISIJU UN VALSTU PARLAMENTIEM LV LV
2017. GADA ZIŅOJUMS PAR ATTIECĪBĀM STARP EIROPAS KOMISIJU UN VALSTU PARLAMENTIEM 1. IEVADS 2017. gadā turpinājās intensīvas un ražīgas attiecības starp valstu parlamentiem un Eiropas Komisiju: Komisijas locekļi un valstu parlamentu deputāti piedalījās kopīgos apmeklējumos un sanāksmēs, un subsidiaritātes kontroles mehānisma vai politiskā dialoga ietvaros tika saņemti atzinumi no vairāku valstu parlamentiem. Valstu parlamenti aktīvi piedalījās diskusijās par Eiropas nākotni, kas sākās 2017. gada martā, kad Komisija sagatavoja Balto grāmatu, un vēlāk tika sagatavoti pieci pārdomu dokumenti; kopumā par šiem dokumentiem līdz 2017. gada beigām Komisija saņēma 23 atzinumus. Valstu parlamenti visvairāk atzinumu sniedza par tādām politikas jomām kā Enerģētikas savienība, autotransporta mobilitāte un sabiedriskie pakalpojumi. Parlamentu debatēs un atzinumos joprojām svarīgas bija tādas tēmas kā drošība, migrācija un patvērums, tomēr vienlīdz svarīgas tēmas bija arī iekšējais tirgus un sociālie jautājumi. Brexit tēmai bija veltīts viens Višegrādas valstu kopīgi sagatavotais atzinums un 16 Lordu palātas sagatavoti atzinumi. Valstu parlamentu īpaši svarīgā loma bija ne tikai norādīta pašreizējās Komisijas prioritātē Nr. 10 Demokrātiskas pārmaiņas, bet arī uzsvērta priekšsēdētāja Ž. K. Junkera runā Stāvoklis Savienībā 2017. gada septembrī, kad viņš norādīja, ka valstu parlamentiem jāveicina darbs Eiropas nākotnes labā, un paziņoja, ka valstu un reģionālie parlamenti jau no pirmās dienas tiks pilnībā informēti par sarunām saistībā ar tirdzniecības nolīgumiem. Reģionālie parlamenti, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, arī turpmāk iesaistīsies subsidiaritātes kontroles pasākumos un debatēs par politikas un institucionāliem jautājumiem savas kompetences ietvaros. Sagatavot priekšlikumus par to, kā labāk iesaistīt valstu parlamentus un reģionālās un vietējās iestādes Savienības tiesību aktu izstrādāšanā un īstenošanā, bija viens no galvenajiem mērķiem, izveidojot Darba grupu jautājumos par subsidiaritāti, proporcionalitāti un principu Darīt mazāk, bet efektīvāk, kuru 2017. gada novembrī izveidoja priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un kura priekšsēdētāja pirmā vietnieka vadībā 2018. gada 10. jūlijā Komisijai iesniedza savu pirmo ziņojumu 1. Šis ziņojums aplūko Komisijas politisko dialogu ar valstu parlamentiem, kas sākās 2006. gadā. Subsidiaritātes kontroles mehānisms, kas valstu parlamentiem dod tiesības novērtēt, vai tiesību aktu priekšlikumi jomās, kuras nav Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, atbilst subsidiaritātes principam, ir aplūkots 2017. gada ziņojumā par subsidiaritāti un proporcionalitāti 2. Minētais vienlaikus publicētais ziņojums būtu jāuzskata par šā ziņojuma papildinājumu. 2. POLITISKAIS DIALOGS AR VALSTU PARLAMENTIEM a) Vispārīgs novērojums saistībā ar rakstiskajiem atzinumiem Valstu parlamenti 2017. gadā Komisijai iesniedza 576 atzinumus (tostarp 52 pamatotus atzinumus). Tas ir par 7 % mazāk nekā 2016. gadā, kad valstu parlamenti sagatavoja 620 atzinumus. Pamatoto atzinumu skaits 2017. gadā bija 52, un tas bija par 20 % mazāk nekā 2016. gadā, kad tika iesniegti 65 pamatoti atzinumi, tomēr to procentuālais īpatsvars gandrīz nemainījās (9 10,5 % no kopējā atzinumu skaita). 1 2 COM(2018) 490. 2
Atzinumi (tostarp pamatoti atzinumi) Pamatoti atzinumi 700 600 500 400 387 622 663 592 506 350 620 576 300 200 100 0 250 200 168 64 70 84 65 34 52 21 8 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 b) Dalība un darbības joma Tāpat kā iepriekšējos gados Komisijai nosūtīto atzinumu skaits ievērojami atšķīrās starp valstu parlamentiem. Desmit aktīvākās palātas iesniedza gandrīz 74 % no atzinumiem (t. i., 424 atzinumus), un šis procentos izteiktais skaitlis ir līdzīgs tam, kāds bija vērojams iepriekš (73 % 2016. gadā, 70 % 2015. gadā). Portugāles Assembleia da República 2017. gadā iesniedza vislielāko skaitu atzinumu. Tā iesniedza 64 atzinumus jeb aptuveni 11 % no kopējā saņemto atzinumu skaita. Citu valstu parlamenti vai palātas, kas iesniedza visvairāk atzinumu 2016. gadā, tikpat aktīvi darbojās arī 2017. gadā: Itālijas Senato della Repubblica (56 atzinumi), Čehijas Senát (53 atzinumi), Itālijas Camera dei Deputati (45 atzinumi), Vācijas Bundesrat (43 atzinumi), Rumānijas Camera Deputaților (41 atzinums), Spānijas Cortes Generales (38 atzinumi) 3, Rumānijas Senat (33 atzinumi), Francijas Sénat (29 atzinumi) un Lielbritānijas Lordu palāta (22 atzinumi). Sīkāku informāciju skatīt 1. pielikumā. c) Politiskā dialoga ietvaros sniegto atzinumu galvenie temati Vislielāko uzmanību valstu parlamenti veltīja turpmāk minētajiem tiesību aktu kopumiem, kā arī vairākiem pārdomu dokumentiem, kas tika sagatavoti pēc Baltās grāmatas par Eiropas nākotni (sīkāku informāciju skatīt 2. pielikumā): - Baltā grāmata par Eiropas nākotni un pārdomu dokumenti 4 23 atzinumi; - tiesību aktu kopums Tīru enerģiju ikvienam Eiropā 5 62 atzinumi par dažādiem tiesību aktiem šajā kopumā; - tiesību aktu kopums par pakalpojumiem 6 22 atzinumi; kā arī - tiesību aktu kopums par mobilitāti Eiropa kustībā 7 21 atzinums. 3 4 5 6 7 Skaitīti kā 38 kopīgi atzinumi no abām palātām. COM(2017) 2025 final, 2017. gada 1. marts, un COM(2017) 206, 2017. gada 26. aprīlis; COM(2017) 240, 2017. gada 10. maijs; COM(2017) 291, 2017. gada 31. maijs; COM(2017) 315, 2017. gada 7. jūnijs; COM(2017) 358, 2017. gada 28. jūnijs. COM(2016) 759, COM(2016) 761, COM(2016) 763, COM(2016) 765 un COM(2016) 767 un COM(2016) 861, COM(2016) 862, COM(2016) 863 un COM(2016) 864, 2016. gada 30. novembris. COM(2016) 820, COM(2016) 821, COM(2016) 822, COM(2016) 823 un COM(2016) 824, 2017. gada 10. janvāris. COM(2016) 275, COM(2016) 276, COM(2016) 277, COM(2016) 278, COM(2016) 279, COM(2016) 280, COM(2016) 281 un COM(2016) 282, 2017. gada 31. maijs. 3
Baltā grāmata par Eiropas nākotni un pārdomu dokumenti Komisija 2017. gada 1. martā pieņēma Balto grāmatu par Eiropas nākotni 8, kurā tā sniedza piecus dažādus scenārijus par to, kā Eiropas Savienības 27 dalībvalstis varētu attīstīties līdz 2025. gadam, un kuras mērķis bija sākt pārdomu, debašu un lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz Savienības nākotni. Balto grāmatu papildināja pieci pārdomu dokumenti par noteiktām tēmām: pārdomu dokuments par Eiropas sociālo dimensiju 9 tika pieņemts 2017. gada 26. aprīlī, un tajā norādītas iespējas sociālās dimensijas attīstībai Eiropā nākotnē; pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu 10 tika pieņemts 2017. gada 10. maijā, un tajā aplūkots, kā Eiropas Savienība var vislabāk izmantot globalizācijas iespējas un reaģēt uz to radītajām iespējām un izaicinājumiem; pārdomu dokuments par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu 11 tika pieņemts 2017. gada 31. maijā, un tā nolūks ir veicināt debates par Ekonomisko un monetāro savienību un tās nākotnes struktūru; pārdomu dokuments par Eiropas aizsardzības nākotni 12 tika pieņemts 2017. gada 7. jūnijā, un tajā norādīti iespējamie scenāriji Eiropas aizsardzībai nākotnē; kā arī pārdomu dokuments par ES finanšu nākotni 13 tika pieņemts 2017. gada 28. jūnijā, un tajā piedāvātas iespējas un reformu izvēles, ieskicējot iespējas, riskus un kompromisus saistībā ar ES budžetu nākotnē. 2017. gadā astoņu valstu parlamenti 14 pavisam iesniedza 23 atzinumus par Balto grāmatu un/vai pārdomu dokumentiem. Pieci atzinumi 15 bija par pašu Balto grāmatu. Tajos lielā mērā tika uzsvērta nepieciešamība panākt plašāku iedzīvotāju atbalstu Savienības politikai, kā arī saglabāt Eiropas Savienības vienotību un nepieļaut vairāku ātrumu Eiropu. Dažos atzinumos tika paustas idejas par to, kā labāk iesaistīt valstu parlamentus Savienības politikas izstrādē un īstenošanā un subsidiaritātes kontrolē. Savās atbildēs Komisija paskaidroja, ka Baltās grāmatas nolūks patiesi ir sākt apjomīgas debates ar iedzīvotājiem, lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, un norādīja, ka par Eiropas nākotni tiks rīkotas debates un saistībā ar šo noteikta loma būs arī valstu parlamentiem. Komisija arī skaidroja, ka Baltajā grāmatā jau ir norādīts, ka katra scenārija sākumpunkts ir 27 dalībvalstu kopīga virzīšanās uz priekšu kā Savienībai, un, kaut gan saskaņā ar pašreizējiem līgumiem var pastāvēt visdažādākās sadarbības formas dalībvalstu grupu ietvaros, šāda iespēja nav jāuztver vai jāsaprot kā kaut kas jauns, kas apdraud Savienības vienotību. Divi atzinumi 16 tika iesniegti saistībā ar pārdomu dokumentu par Eiropas sociālo dimensiju, no kuriem vienā tika uzsvērts sociālās dimensijas nozīmīgums Savienībā un loma Savienības konkurētspējas stiprināšanā, savukārt otrā tika apšaubīta dokumentā sniegto scenāriju izvēle. Komisija savās atbildēs uzsvēra, ka Sociālajai Eiropai un sociālajiem ieguldījumiem ir nozīmīga vieta Komisijas diskusijās, un paskaidroja, ka iespējamie scenāriji dokumentā sniegti nevis debašu ierobežošanai, bet drīzāk iespēju parādīšanai. 8 9 10 11 12 13 14 15 16 COM(2017) 2025. COM(2017) 206. COM(2017) 240. COM(2017) 291. COM(2017) 315. COM(2017) 358. Austrijas Bundesrat, Čehijas Poslanecká sněmovna, Čehijas Senát, Horvātijas Hrvatski Sabor, Itālijas Senato Della Repubblica, Rumānijas Camera Deputaților, Rumānijas Senat, Zviedrijas Riksdag. Austrijas Bundesrat, Čehijas Senát, Horvātijas Hrvatski Sabor, Rumānijas Camera Deputaților, Zviedrijas Riksdag. Čehijas Senát, Rumānijas Camera Deputaților. 4
Trīs atzinumi 17 tika iesniegti saistībā ar pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu, un tajos lielā mērā uzsvērts tirdzniecības nolīgumu nozīmīgums, veicinot nodarbinātību un izaugsmi Eiropas Savienībā, kiberdrošības un uzņēmējdarbības vides veidošanas loma, veicinot inovāciju, kā arī strukturālo un investīciju fondu nozīmīgums, risinot globalizācijas negatīvos aspektus. Komisija par šiem jautājumiem sniedza atbildes un pateicās valstu parlamentiem par atzinīgi novērtētajiem centieniem Savienības līmenī pievērsties globalizācijas radītajām iespējām un izaicinājumiem un pielāgot globalizāciju tā, lai labumu gūtu Eiropas iedzīvotāji. Visus piecus atzinumus 18 saistībā ar pārdomu dokumentu par Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu iesniedza dalībvalstis, kuras patlaban nav eurozonā. Tās norādīja uz pārdomu dokumentā minēto dažādo pasākumu laiku, risku, ka eurozonas budžeta dēļ starp dalībvalstīm var veidoties plaisa, nepieciešamību ievērot iekšējā tirgus integritāti, valstu parlamentu iesaisti un vairākiem tehniskiem jautājumiem. Komisija savās atbildēs lielā mērā skaidroja plānoto pasākumu secīgumu divos posmos, no kuriem viens beigsies 2019. gadā un otrs 2025. gadā, uzsvēra apņemšanos saglabāt Eiropas Savienības vienotību un atsaucās uz savu priekšlikumu sniegt nepieciešamo tehnisko un finanšu palīdzību, lai dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro, to varētu izdarīt, tādējādi pilnībā saņemot labumus, ko dod dalība Savienībā. Četri atzinumi 19 tika iesniegti saistībā ar pārdomu dokumentu par Eiropas aizsardzības nākotni. Tajos tika uzsvērta komplementaritāte starp Eiropas Savienību un NATO un paustas bažas par piekļuvi Eiropas Aizsardzības fondam un tā finansējumu. Savās atbildēs Komisija piekrita, ka būtu jānovērš pārklāšanās ar NATO, un paskaidroja, ka programmas un instrumenti, kas izstrādāti Eiropas Aizsardzības fonda ietvaros, būs iekļaujoši un atvērti, lai varētu piedalīties saņēmēji no visām dalībvalstīm, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, un netiktu negatīvi ietekmētas esošās programmas. Četros atzinumos 20 saistībā ar pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni tika sniegti sīki izstrādāti viedokļi vai ierosinājumi par vairākiem nākamās daudzgadu finanšu shēmas aspektiem, piem., izdevumiem, ieņēmumiem, vispārējām tendencēm un apjomu, kā arī valstu parlamentiem vēlamo šīs daudzgadu finanšu shēmas ilgumu. Dažu valstu parlamenti arī uzsvēra komplementaritāti starp Eiropas un valstu budžetiem, lai panāktu visiem Eiropas iedzīvotājiem nozīmīgus rezultātus. Komisija atzinīgi novērtēja šīs idejas kā ieguldījumu, kas noderēs, 2018. gada maijā sagatavojot priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai. Tiesību aktu kopums Tīru enerģiju ikvienam Eiropā Kā norādīts Enerģētikas savienības stratēģijā, Komisija 2016. gada 30. novembrī iepazīstināja ar tiesību aktu kopumu Tīru enerģiju ikvienam Eiropā, ko veido paziņojums 21 un astoņi tiesību aktu priekšlikumi 22, no kuriem četri attiecas uz elektroapgādi. Komisijas ierosināto pasākumu 17 Čehijas Poslanecká sněmovna, Rumānijas Camera Deputaților, Zviedrijas Riksdag. 18 Čehijas Poslanecká sněmovna, Čehijas Senát, Rumānijas Camera Deputaților, Rumānijas Senat, Zviedrijas Riksdag. 19 Čehijas Senát, Itālijas Senato Della Repubblica, Rumānijas Camera Deputaților, Zviedrijas Riksdag. 20 Čehijas Senát, Rumānijas Camera Deputaților, Rumānijas Senat, Zviedrijas Riksdag. 21 Komisijas paziņojums Tīru enerģiju ikvienam Eiropā (COM(2016) 860 final). 22 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību (COM(2016) 759 final), priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (COM(2016) 761 final), priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (COM(2016) 765 final), priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016) 767 final), priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta 5
mērķis ir paātrināt, pārveidot un konsolidēt Savienības ekonomikas pāreju uz tīru enerģiju, tādējādi radot nodarbinātību un izaugsmi jaunās tautsaimniecības nozarēs un uzņēmējdarbības modeļos. Priekšlikumi šajā tiesību aktu kopumā aptver tādus jautājumus kā energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, elektroenerģijas tirgus veidols, elektroapgādes drošums un Enerģētikas savienības pārvaldības noteikumi. Komisija arī ierosināja jaunu ceļakarti ekodizaina jomā un stratēģiju savienotās un automatizētās mobilitātes jomā. Valstu parlamenti 2017. gadā iesniedza pavisam 62 atzinumus 23, tostarp 19 pamatotus atzinumus 24, par atsevišķiem tiesību aktiem šajā kopumā. Atzinumi aptvēra dažādus jautājumus, bet lielākoties pauda atbalstu tiesību aktu kopumā iekļautajiem priekšlikumiem. Izņemot bažas par subsidiaritāti, kas īpaši tika paustas saistībā ar priekšlikumu par elektroenerģijas iekšējo tirgu, parlamentu palātas norādīja, ka ir nepieciešams nodrošināt godīgu sadali starp dalībvalstīm, ņemot vērā vajadzību sasniegt Savienības mērķi atjaunojamo energoresursu jomā, pauda pieņēmumu, ka priekšlikums atjaunojamo energoresursu jomā neļauj dalībvalstīm brīvi izvēlēties pašām savu energoresursu struktūru, un norādīja uz valstu ieguldījumu ES mērķa sasniegšanā. Palātas arī pauda bažas saistībā ar pilnvarām, kas piešķirtas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, un priekšlikumu par jauno lēmumu pieņemšanas procesu aģentūras Regulatoru valdē un apšaubīja reģionālo operatīvo centru izveidi elektroenerģijas iekšējā tirgū. Dažas palātas arī pauda bažas saistībā ar pienākumiem, kas tika noteikti īpašniekiem un īrniekiem saskaņā ar priekšlikumu pārskatītajai direktīvai par ēku energoefektivitāti. Komisija sniedza atbildes uz dažādiem valstu parlamentu iebildumiem un noraidīja iebildumu, ka ikviens priekšlikums šajā tiesību aktu kopumā apdraudētu dalībvalstu prerogatīvas lemt par pašām savu energoresursu struktūru. Saistībā ar priekšlikumu par energoefektivitāti Komisija apliecināja, ka priekšlikums izstrādāts, lai dalībvalstis varētu pietiekami elastīgi īstenot pasākumus, kas tām ļautu nozarē vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus. Saistībā ar reģionālajiem operatīvajiem centriem Komisija norādīja, ka bija nepieciešams izveidot reģionālas struktūras, kas darbotos visa reģiona interesēs, lai nepieļautu, ka, nepastāvot nolīgumiem starp pārvades sistēmu operatoriem, reģionā tiek piemēroti neefektīvi risinājumi. Tiesību aktu kopums par pakalpojumiem Vienotā tirgus stratēģijā noteiktā grafika ietvaros Komisija 2017. gada 10. janvārī iepazīstināja ar pakalpojumu tiesību aktu kopuma priekšlikumiem, kuru mērķis bija pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu. Tiesību aktu kopumā par pakalpojumiem ir paziņojums par profesionālo redakcija) (COM(2016) 861 final), priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (COM(2016) 862 final), priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (pārstrādāta redakcija) (COM(2016) 863 final), un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016) 864 final). 23 Atzinumus iesniedza Austrijas Bundesrat (4 atzinumi), Čehijas Senát (3 atzinumi), Čehijas Poslanecká sněmovna (5 atzinumi), Francijas Sénat (4 atzinumi), Vācijas Bundesrat (4 atzinumi), Vācijas Bundestag (2 atzinumi), Spānijas Congreso de los Diputados/Senato (4 atzinumi), Dānijas Folketing (1 atzinums), Nīderlandes Eerste Kamer (1 atzinums), Nīderlandes Tweede Kamer (1 atzinums), Itālijas Senato Della Repubblica (3 atzinumi), Itālijas Camera Dei Deputati (7 atzinumi), Ungārijas Országgyűlés (2 atzinumi), Polijas Senat (3 atzinumi), Polijas Sejm (2 atzinumi), Portugāles Assembleia da República (5 atzinumi), Rumānijas Senat (4 atzinumi), Rumānijas Camera Deputaților (4 atzinumi), Slovākijas Národná rada (3 atzinumi) un Zviedrijas Riksdag (1 atzinums). 24 Informāciju par pamatotiem atzinumiem par šo tiesību aktu kopumu skatīt 2017. gada ziņojumā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu, COM(2018) 490, 3.1. iedaļā. 6
pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem 25 un četras likumdošanas iniciatīvas: priekšlikums regulai par Eiropas pakalpojumu e-kartes ieviešanu, priekšlikums direktīvai par tiesisko un darbības regulējumu Eiropas pakalpojumu e-kartei, priekšlikums direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas un priekšlikums direktīvai par valsts tiesību aktu projektu labāku paziņošanu saistībā ar pakalpojumiem 26. Priekšlikumi saistībā ar e-karti izstrādāti, lai pakalpojumu sniedzējiem būtu vieglāk nodrošināt atbilstību administratīvām formalitātēm, savukārt priekšlikumi par paziņošanas procedūras pārskatīšanu un samērības analīzi izstrādāti, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu ieviestie jaunie pasākumi ir salāgoti ar ES tiesību aktiem un tajos ir ņemta vērā citu dalībvalstu pieredze un paraugprakse. Visi priekšlikumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka jau pastāvošie ES noteikumi pakalpojumu jomā tiek labāk piemēroti, jo pastāv apliecinājumi, ka to ieviešana pilnā apmērā ievērojami uzlabotu ES ekonomiku. Valstu parlamenti 2017. gadā pavisam iesniedza 22 atzinumus par visu tiesību aktu kopumu vai dažiem tā priekšlikumiem. Tostarp tika iesniegti 14 pamatoti atzinumi 27. Izņemot pamatotos atzinumus, vairākums valstu parlamentu piekrita Komisijas novērtējumam, ka jāturpina veicināt pakalpojumu sniegšanas brīvību, jāmazina birokrātija un jāturpina Eiropas vienotā tirgus padziļināšana Tika paustas bažas par to, ka nav pamatoti ekonomikas aktivitātes veicināšanas nolūkā likvidēt visus juridiskos šķēršļus profesionāļu brīvai kustībai un uzņēmumu dibināšanai, jo šādi pasākumi apdraudētu dažu profesiju un nozaru pastāvēšanu, ņemot vērā to īpatnības. Komisija savās atbildēs paskaidroja, ka gandrīz 50 miljoni cilvēku, kas ir 22 % no Eiropas darbaspēka, strādā profesijās, kuru veikšanai nepieciešams iegūt īpašu kvalifikāciju vai kuras īpašā amata nosaukuma izmantošana tiek aizsargāta; runa ir, piem., par farmaceitiem vai arhitektiem. Vairākām profesijām, piem., tādām, kas ir saistītas ar sabiedrības veselību un drošumu, regulējums bieži ir pamatots. Tomēr pārmērīgi apgrūtinoši vai novecojuši noteikumi var radīt šķēršļus profesionāļu mobilitātei un kvalificētu kandidātu piekļuvei šādam darbam, un tas arī var kaitēt patērētājiem. Tiesību aktu kopums par mobilitāti Eiropa kustībā Komisija 2017. gada 31. maijā iepazīstināja ar tiesību aktu kopumu mobilitātes jomā par autotransportu to veido astoņi tiesību aktu priekšlikumi 28, kas izstrādāti, lai uzlabotu konkurences apstākļus nozarē, transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un ceļu satiksmes drošību, samazinātu emisijas un citas ar autotransportu saistītas papildu sekas, vienkāršotu un precizētu pastāvošos noteikumus, uzlabotu izpildes nodrošināšanas efektivitāti un samazinātu administratīvo slogu. Valstu parlamenti 2017. gadā pavisam iesniedza 21 atzinumu 29, tostarp divus pamatotus atzinumus 30, par visu tiesību aktu kopumu vai dažiem tā priekšlikumiem. Lai gan vairākums 25 COM(2016) 820, 2017. gada 10. janvāris. 26 COM(2016) 824, COM(2016) 823, COM(2016) 822 un COM(2016) 821, attiecīgi 2017. gada 10. janvāris. 27 Vairāk informācijas skatīt gada ziņojumā par subsidiaritāti un proporcionalitāti, 3.2. punktā. 28 Priekšlikumi par maksas noteikšanu ceļiem (priekšlikums direktīvai, COM(2017) 275 final), transporta nodokļiem (priekšlikums direktīvai, COM(2017) 276 final), sociālās jomas noteikumiem transportlīdzekļu vadītājiem (priekšlikums regulai, COM(2017) 277 final), transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā (priekšlikums direktīvai, COM(2017) 278 final), CO2 emisiju monitoringu un ziņošanu (priekšlikums regulai, COM(2017) 279 final), ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību (priekšlikums direktīvai, COM(2017) 280 final), piekļuvi starptautiskajam kravas autopārvadājumu tirgum (priekšlikums regulai, COM(2017) 281 final) un regulējumu nomātu kravas transportlīdzekļu izmantošanai (priekšlikums direktīvai, COM(2017) 282 final). 29 Atzinumus iesniedza Austrijas Bundesrat (2 atzinumi), Čehijas Senát (2 atzinumi), Čehijas Poslanecká sněmovna (1 atzinums), Francijas Sénat (1 atzinums), Nīderlandes Tweede Kamer (1 atzinums), Itālijas Senato Della Repubblica (1 atzinums), Ungārijas Országgyűlés (1 atzinums), 7
valstu parlamentu atbalstīja tiesību aktu kopuma mērķus, daži pauda bažas par to tiesību aktu kopuma daļu, kas attiecas uz sociālās jomas noteikumiem transportlīdzekļu vadītājiem, bet citi par kabotāžas liberalizāciju. Tāpat tika paustas bažas par dalībvalstu autonomijas un rīcības brīvības mazināšanu maksas ceļu/ ceļu lietotāju nodevu noteikšanas jomā. Atbildot uz konkrētajām paustajām bažām, Komisija uzsvēra, ka tiesību aktu kopums ir saskaņots, un īpaši uzsvēra atbilstīgu sociālās jomas noteikumu nozīmi (īpaši saistībā ar atpūtas apstākļiem) ceļu satiksmes drošības jomā, kā arī to, cik svarīga ir līdzsvarota pieeja starp transportlīdzekļu vadītāju tiesību aizsardzību saņemt atbilstīgu samaksu un nepieciešamību nodrošināt iekšējā tirgus labu darbību. Komisija arī paskaidroja, ka saistībā ar kabotāžu priekšlikumu mērķis nav ne atvērt tirgu, ne to aizvērt salīdzinājumā ar pašreizējo stāvokli, bet drīzāk atvieglot noteikumu piemērošanu, un priekšlikumi neierobežo dalībvalstu manevrēšanas iespējas nodokļu jomā. d) Kopīgi pašiniciatīvas atzinumi Komisija 2017. gadā saņēma četrus kopīgus valstu parlamentu pašiniciatīvas atzinumus, kuri galvenokārt attiecās uz svarīgiem Eiropas Savienības institucionāliem jautājumiem. Pašiniciatīvas atzinumā, ko bija parakstījuši 26 parlamenti/palātas par politikas lēmumu pieņemšanas pārredzamību ES 31 (pēc Nīderlandes Tweede Kamer prezentācijas COSAC plenārsēdē), norādīts, ka Padomes likumdošanas dokumenti būtu nekavējoties jāpublisko, Padomei būtu jāpieņem īpaši noteikumi par to, ka jāsniedz ziņojumi par leģislatīvo aktu apspriešanu, un Eiropadomes vai Padomes neformālajām sanāksmēm (piem., sanāksmēm ES 27 Brexit formātā) un Eurogrupas sanāksmēm būtu jāpiešķir oficiāls statuss, tostarp piemērojot Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par piekļuvi dokumentiem iekšējām vajadzībām. Savā atbildē Komisija paskaidroja, ka viena no tās galvenajām prioritātēm ir veicināt pārredzamību un praksē tas notiek, izmantojot vairākas iniciatīvas un pasākumus, lai padarītu provizorisko likumdošanas procesu atvērtāku un uzlabotu tā pārredzamību. Komisija apsveica centienus panākt likumdošanas procesa lielāku pārredzamību un pauda atbalstu visu veidu pasākumiem, par kuriem šajā jomā līdztiesīgi likumdevēji varētu pieņemt lēmumus. Vēl 2017. gadā tika saņemti šādi kopīgi pašiniciatīvas atzinumi: - divi atzinumi, ko parakstīja seši parlamenti/palātas no Višegrādas grupas un kuros bija iekļauti secinājumi no Eiropas lietu komitejas kopīgajām sanāksmēm par valstu parlamentu lomas stiprināšanu ES, Brexit, Eiropas nākotni un pārtikas duālo kvalitāti; - kopīga deklarācija par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni 2020. gadam, ko parakstīja Francijas Sénat, Īrijas Dáil, Itālijas Senato della Repubblica un Polijas Senat. 3. REĢIONĀLO PARLAMENTU LOMA Reģionālie parlamenti netieši veicināja Komisijas attiecības ar valstu parlamentiem. Atbilstīgi Līgumu 2. protokolam par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, pārliecinoties, vai ES tiesību aktu projekts atbilst subsidiaritātes principam, lai sagatavotu pamatotu atzinumu, valstu parlamenti vajadzības gadījumā apspriežas ar reģionālajiem 30 31 Polijas Senat (3 atzinumi), Portugāles Assembleia da República (2 atzinumi), Rumānijas Senat (7 atzinumi). No Austrijas Bundesrat par COM(2017) 275 un Polijas Senat par COM(2017) 278. Skatīt http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/relations/relations_other/npo/docs/netherlands/own_initiative/ oi_transparency_of_political_decision_making_in_the_eu/oi_transparency_of_political_decision_making_in_t he_eu_tweedekamer_opinion_en.pdf 8
parlamentiem, kuriem ir likumdošanas pilnvaras 32. Reģionālo parlamentu deputāti ir arī pārstāvēti Reģionu komitejā, kas veic uzraudzību, izmantojot subsidiaritātes uzraudzības tīklu un savu tiešsaistes platformu, kas izstrādāta, lai sniegtu atbalstu reģionālo parlamentu ar likumdošanas pilnvarām dalībai agrīnās brīdināšanas mehānismā par subsidiaritāti (REGPEX). Ar subsidiaritātes kontroli saistītās darbības, ko veic Reģionu komiteja, ir sīkāk aprakstītas 2017. gada ziņojumā par subsidiaritāti un proporcionalitāti. 2017. gadā REGPEX partneri pavisam iesniedza 66 dokumentus, no kuriem 30 dokumentus iesniedza reģionālie parlamenti. Visaktīvākais reģionālais parlaments bija Emīlijas-Romanjas reģionālā likumdošanas asambleja (tā iesniedza deviņus atzinumus) un Tīringenes federālās zemes parlaments (tas iesniedza septiņus atzinumus). Reģionālie parlamenti vislielāko skaitu atzinumu iesniedza par tādiem tiesību aktu priekšlikumiem kā tiesību aktu kopums par pakalpojumiem (pieci atzinumi) un priekšlikumu par darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu vecākiem un aprūpētājiem (trīs atzinumi). Kaut gan līgumos nav skaidri noteikta tieša mijiedarbība starp Komisiju un reģionālajiem parlamentiem, vairāki reģionālie parlamenti, konkrēti, federālo zemju parlamenti Austrijā un Vācijā, 2017. gadā Komisijai iesniedza vairākus atzinumus, kuros tie sniedza viedokļus par subsidiaritāti un arī politikas aspektiem vairākos Komisijas priekšlikumos. Komisija ņēma vērā visus aplūkotos aspektus un kopumā par tiem sniedza atbildes reģionālajiem parlamentiem. 2015. gadā tika pieņemta Heiligendammas deklarācija 33, un 2017. gadā tās parakstītāji pieņēma vēl divas deklarācijas. Feldkirhas deklarācija 34 tika pieņemta 2017. gada 13. jūnijā, un tajā Vācijas un Austrijas parlamentu, kuriem ir likumdošanas pilnvaras 35, priekšsēdētāji uzsvēra, ka reģionālajiem parlamentiem ir svarīga loma, īstenojot Savienības politiku un to sasaistot ar Savienības iedzīvotājiem. Reģionālie parlamenti palīdz stiprināt dialogu ar Eiropas iestādēm un aicina Eiropas iestādes labāk iesaistīt reģionālos parlamentus savās debatēs (tostarp par Eiropas nākotni), cita starpā nodrošinot tiem dokumentus vācu valodā. Tā pati grupa pieņēma Briseles deklarāciju 36 par godu savai konferencei par Eiropas nākotni, kas notika 2017. gada novembrī Briselē, un tajā piedalījās Komisijas priekšsēdētāja Ž. K. Junkera biroja vadītājs un skaidroja Komisijas darbu saistībā ar Eiropas nākotni, subsidiaritāti un proporcionalitāti. Briseles deklarācija izgaismo nepieciešamību stingri ievērot subsidiaritātes principu un ierosina mainīt procedūru subsidiaritātes rūpīgai pārbaudei, tostarp pagarināt pārbaudes periodu, kas ir astoņas nedēļas, un pazemināt robežvērtību, izvēloties dzelteno un oranžo kartīti. Ierosināts arī diskutēt par Eiropas nākotni nevis abstrakti, bet saistībā ar konkrētu politiku, un ir uzskaitītas vairākas jomas, kurās var skaidri redzēt pievienoto vērtību Savienības mērogā. Deklarācijā arī izteikts aicinājums stiprināt likumdošanas struktūru institucionālās tiesības valsts pakļautības līmenī (t. i., stiprinot Reģionu komitejas lomu) un pastiprināt to lomu Komisijas apspriešanas procesos. Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savā uzrunā Stāvoklis Savienībā 2017. gada 13. septembrī uzsvēra, ka valstu un reģionālajiem parlamentiem ir svarīga loma tirdzniecības 32 33 34 35 36 2. protokols par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, 6. panta pirmā rindkopa. Heiligendammas deklarāciju kopīgi pieņēma Vācijas un Austrijas federālo zemju parlamentu un Dienvidtiroles federālās zemes parlamenta priekšsēdētāji 2015. gada 16. jūnijā. Deklarācijā izteikts aicinājums lielākā mērā iesaistīt reģionālos parlamentus, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, subsidiaritātes principa uzraudzībā un rūpīgā pārbaudē un pieprasīts, lai reģionālo parlamentu, kuriem ir likumdošanas pilnvaras, pieņemtie lēmumi subsidiaritātes agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvaros tiktu minēti Eiropas Komisijas oficiālajos dokumentos, piem., gada ziņojumā par subsidiaritāti un proporcionalitāti un par attiecībām ar valstu parlamentiem. https://www.bayern.landtag.de/aktuelles/presse/pressemitteilungen/pressemitteilungen- 2017/landtagspraesidentenkonferenz-verabschiedet-europapolitische-erklaerung-von-feldkirch-barbara-stammgesetzgebende-regionen-staerker-in-bruessel-einbinden/ Piedalījās arī Dienvidtiroles federālās zemes parlaments un Beļģijas vāciski runājošās kopienas priekšsēdētājs. http://www.pdg.be/portaldata/34/resources/dokumente/diverses/bruesseler_erklaerung.pdf 9
nolīgumu kontekstā un ka tiem tāpat kā Eiropas Parlamenta deputātiem būtu jāsaņem pilnīga informācija jau no sarunu sākuma. Gada laikā viņš arī tikās ar daudzu reģionālo valdību un parlamentu pārstāvjiem, tostarp no Bādenes-Virtembergas, Lejassaksijas, Saksijas, Tīringenes (Vācijā), Augšaustrijas, Tiroles (Austrijā), Basku zemes, Valensijas kopienas (Spānijā), Flāmu, Valonijas-Briseles Federācijas (Beļģijā) un Ildefransas (Francijā). Citi Komisijas locekļi līdzīgā kārtā tikās ar Beļģijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Itālijas, Austrijas un Spānijas reģionālo valdību un parlamentu pārstāvjiem. Karte: Komisijas locekļu apmeklējumu un ar valstu parlamentiem notikušo tikšanos kopējais skaits 2017. gadā: 215 10
11
4. DIVPUSĒJIE KONTAKTI UN APMEKLĒJUMI Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2017. gadā Komisijas locekļi apmeklēja gandrīz visu valstu parlamentus. Daudzās palātās šādi apmeklējumi notika vairākkārt, piedaloties Komisijas priekšsēdētājam Ž. K. Junkeram, priekšsēdētāja pirmajam vietniekam F. Timmermansam, priekšsēdētāja vietniekiem vai komisāriem. Turklāt vairāku valstu parlamentu delegācijas apmeklēja Briseli, lai tiktos ar Komisijas locekļiem. Kopumā 2017. gadā notika vairāk nekā 190 apmeklējumi un sanāksmes. Arī galvenais sarunu vedējs Mišels Barnjē, kas vada Komisijas Darba grupu sarunu sagatavošanai un vadīšanai saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos saskaņā ar LES 50. pantu, tikās ar vairāku valstu parlamentiem un tos informēja par sarunām. Komisijas amatpersonas lielākoties augsta līmeņa amatpersonas 2017. gadā piedalījās vairāk nekā 80 valstu parlamentu komisiju sēdēs, diskutējot par tiesību aktu priekšlikumiem drīzāk tehniskā līmenī. Turklāt Komisijas amatpersonas tika aicinātas iepazīstināt ar svarīgām iniciatīvām vai svarīgām tēmām, piem., Brexit, pavisam 18 sēdēs ar valstu parlamentu pastāvīgajiem pārstāvjiem, kas strādā Briselē. Turklāt Eiropas pusgada darbinieki, kas strādā Komisijas pārstāvniecībās dalībvalstīs, sniedza informāciju valstu parlamentiem par Eiropas pusgadu un citiem ekonomikas jautājumiem. 5. SVARĪGĀKĀS SANĀKSMES UN KONFERENCES Komisija 2017. gadā turpināja sadarboties ar valstu parlamentiem, apmeklējot nozīmīgas parlamentu sanāksmes un konferences 37, tostarp Eiropas lietu komiteju konferenci (COSAC) 38, Eiropas Savienības parlamentu spīkeru konferenci, Eiropas Parlamentu nedēļu 39, starpparlamentāro konferenci par stabilitātes, ekonomikas koordinācijas un pārvaldības jautājumiem 40 un starpparlamentārās konferences par kopējās ārpolitikas un drošības politikas un kopējās drošības un aizsardzības politikas jautājumiem (KĀDP/KDAP) 41. Eiropas lietu komiteju konference (COSAC) 2017. gadā Komisijas pārstāvji piedalījās COSAC sanāksmēs un sniedza rakstisku atbildi par dokumentiem, kurus COSAC pieņēma divās plenārsēdēs gada laikā 42. COSAC priekšsēdētāju sanāksmē, kas notika Valletā (Maltā) 2017. gada 23. janvārī, piedalījās Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, un delegāti apsprieda Komisijas darba programmu 2017. gadam un ar Brexit 37 38 39 40 41 42 Sīkāku informāciju par šīm sanāksmēm skatīt Eiropas Parlamenta 2017. gada ziņojumā par Eiropas Parlamenta attiecībām ar valstu parlamentiem saskaņā ar Lisabonas līgumu: http://www.europarl.europa.eu/relnatparl/en/about/annual-reports.html COSAC ir vienīgais starpparlamentu forums, kas ir norādīts līgumos, t. i., 1. protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā. 2017. gadā notika divas COSAC sanāksmes, pa vienai katrā dalībvalstī, kas rotācijas kārtībā bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Komisijai ir novērotāja statuss COSAC. Eiropas Parlamentu nedēļu Eiropas Parlaments rīkoja 2017. gadā laikā no 30. janvāra līdz 1. februārim, un tās laikā uzrunu teica Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks euro un sociālā dialoga jautājumos, un Pjērs Moskovisī (Pierre Moscovici), komisārs ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas jautājumos. Sīkāku informāciju skatīt http://www.europarl.europa.eu/relnatparl/en/conferences/europeanparliamentary-week.html Šī konference notika Tallinā, 2017. gada 30. 31. oktobrī, un tajā uzrunu teica Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks euro un sociālā dialoga jautājumos, un Ginters Etingers (Günther Oettinger), Komisijas loceklis, kas atbild par budžetu un cilvēkresursiem. Sīkāku informāciju skatīt http://www.ipex.eu/ipexl-web/conference/getconference.do?id=082dbcc55d1a225d015d1c0237bc00f5 Desmitā un vienpadsmitā kopējā sesija šajās konferencēs notika attiecīgi 2017. gada 26. 28. aprīlī Valletā un 2017. gada 7. 9. septembrī Tallinā. Abās piedalījās Federika Mogerīni (Federica Mogherini), Augstā pārstāve/ Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Sīkāku informāciju skatīt http://www.ipex.eu/ipexl- WEB/conference/getconference.do?id=082dbcc55898c90b01589adfe78c014b unhttp://www.ipex.eu/ipexl- WEB/conference/getconference.do?id=082dbcc55d0fd5e3015d12272613017c COSAC vietnē http://www.cosac.eu/en/ pieejami sīki izstrādāti ziņojumi par COSAC sanāksmēm un COSAC sagatavoto dokumentu kopijas, kā arī Komisijas atbildes par tiem. 12
saistītas problēmas, kā arī to, kā reaģēt uz faktu, ka daudzi iedzīvotāji acīmredzot neuzticas Eiropas projektam. LVII COSAC plenārsēdē 2017. gada maijā, kurā arī piedalījās Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks, turpinājās diskusija par valstu parlamentu lomu un to, kā lielāka pārredzamība, ko nodrošina Padome un Parlaments, sekojot Komisijas paraugam, varētu palīdzēt atjaunot iedzīvotāju uzticēšanos ES iestādēm. Citas diskusijas koncentrējās uz situāciju Brexit jomā, un tajās piedalījās Komisijas galvenais sarunu vedējs, kā arī uz ilgtspējīgāku ES integrēto jūrlietu politiku. COSAC priekšsēdētāju sanāksme notika 2017. gada 10. jūlijā Tallinā (Igaunijā), un šajā forumā diskutēja par Igaunijas prezidentūras prioritātēm. Notika arī diskusija par Savienības atbalstu, kas tiek sniegts, nodrošinot izaugsmi jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem izvērses posmā. Savā LVIII plenārsēdē Tallinā 26. 28. novembrī COSAC diskutēja par dažādām tēmām, tostarp Eiropas Savienības nākotni, īpaši koncentrējoties uz Brexit sekām, un pasākumā piedalījās Komisijas galvenais sarunu vedējs. Sanāksmē arī skatīja jautājumu par to, kā valstu parlamenti var labāk apmainīties ar paraugpraksi, tuvinot Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem. Notika diskusijas par digitālo vienoto tirgu, īpaši pievēršot uzmanību Igaunijas pieredzei saistībā ar valsts pāreju uz digitālo ekonomiku un valsts pārvaldi, un migrācijas ārējo dimensiju. Džūlians Kings, komisārs Drošības savienības lietās, norādīja aktuālās Savienības iniciatīvas šajā jomā. Turklāt tika apspriesta valstu parlamentu dalība Darba grupā jautājumos par subsidiaritāti, proporcionalitāti un principu Darīt mazāk, bet efektīvāk. Eiropas Savienības parlamentu spīkeru konference Eiropas Savienības parlamentu spīkeru konference 43 notika Bratislavā 2017. gada 24. un 25. aprīlī. Savā programmatiskajā runā konferencē priekšsēdētāja vietnieks J. Katainens mudināja valstu parlamentus vairāk strādāt ar iedzīvotājiem un apmainīties ar viedokļiem attiecībā uz Balto grāmatu par Eiropas nākotni. Konferencē tika pieņemtas galīgās modalitātes saistībā ar kopīgo parlamentāro uzraudzības grupu Europol lietās. Grupu veido valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta deputāti, un tās mērķis ir nodrošināt Europol darbību atbilstīgu demokrātisku uzraudzību, un pirmā sanāksme notika 2017. gada 9. oktobrī. 6. SECINĀJUMI UN NĀKOTNES PERSPEKTĪVAS Politiskajā dialogā starp Komisiju un valstu parlamentiem 2017. gadā turpinājās iepriekšējā gadā sāktā tendence gan valstu parlamentu iesniegto atzinumu lielā skaita ziņā, gan biežo kopīgo sanāksmju ziņā, kurās piedalījās parlamentu deputāti un kolēģiju locekļi. Tāpat kā iepriekšējos gados, pamatoto atzinumu skaits (52) salīdzinājumā ar kopējo iesniegto atzinumu skaitu (576) liecina, ka valstu parlamenti arvien bija ieinteresēti iesaistīties jautājumos, kas skar ne tikai subsidiaritātes aspektu Komisijas iniciatīvās, un sniegt vērtīgu ieguldījumu šo iniciatīvu saturā. Valstu parlamenti ne tikai iesaistījās iniciatīvās Komisijas gada programmās, bet arī pievērsās horizontāliem jautājumiem, īpaši diskusijām par Eiropas Savienības nākotni 27 dalībvalstu sastāvā un par nozīmīgākajiem izaicinājumiem Eiropai, piem., drošību, ekonomikas jautājumiem un Brexit sekām. 2017. gadā valstu parlamenti arvien vairāk centās sniegt savu viedokli kopīgos atzinumos, tādējādi vairāk cenšoties koordinēt savu devumu politiskajā dialogā ar Komisiju. 2018. gada janvārī darbu sāka Darba grupa jautājumos par subsidiaritāti, proporcionalitāti un principu Darīt mazāk, bet efektīvāk, kuras dalībnieki bija valstu parlamentu deputāti un Reģionu komitejas locekļi. Pateicoties grupai, atjaunojās valstu un reģionālo parlamentu interese diskutēt, tostarp COSAC līmenī, par to lomu subsidiaritātes kontrolē un ES lietās vispārīgi, lai 43 Konference notiek reizi gadā tajā dalībvalstī, kas rotācijas kārtībā bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts iepriekšējā gada otrajā pusgadā. Informāciju par 2017. gada sanāksmi skatīt vietnē http://www.ipex.eu/ipexl-web/euspeakers/getspeakers.do?id=082dbcc55898c90b01589abbb37500fa 13
nodrošinātu ciešāku saikni starp Savienības iestādēm un iedzīvotājiem. Grupa arī skatīja politikas jomas, kurās laika gaitā lēmumu pieņemšana un/vai īstenošana varētu tikt pilnībā vai daļēji deleģēta vai pilnībā atdota dalībvalstīm vai kurās spēkā esošie tiesību akti būtu jāpārskata vai pat jāatceļ. Galīgajā ziņojumā 44, kas tika iesniegts priekšsēdētājam Ž. K. Junkeram 2018. gada 10. jūlijā, grupa iesniedza priekšlikumus uzlabojumiem, ņemot vērā esošo kārtību valstu un reģionālo parlamentu un reģionālo un vietējo iestāžu iesaistīšanai Savienības tiesību aktu sagatavošanā un īstenošanā, un norādīja, kuru uzlabojumu dēļ būtu jāmaina līgumi. Pamatojoties uz pārdomām un scenārijiem par Eiropas Savienību ar 27 dalībvalstīm un attīstības perspektīvu līdz 2025. gadam, Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ir paudis pirmo reakciju attiecībā uz darba grupas veikumu paziņojumā, kas pieņemts saistībā ar šo ziņojumu 45 un kurā atspoguļots Komisijas redzējums, kā turpmāk līdz 2018. gada beigām veidosies attiecības starp Eiropas Komisiju un valstu parlamentiem. 44 45 https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/report-task-force-subsidiarity-proportionality-doingless-more-efficiently_1.pdf COM(2018)703. 14