Eiropas Savienības Padome Briselē, 2020. gada 26. maijā (OR. en) 8265/20 DARBA REZULTĀTI Sūtītājs: Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts delegācijas Iepr. dok. Nr.: 7807/20 Temats: JEUN 36 EMPL 253 SOC 326 REGIO 100 AGRI 147 TRANS 227 EDUC 196 SUSTDEV 57 ENV 281 FC 39 Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par iespēju vairošanu jauniešiem lauku un attālos apgabalos Pielikumā pievienoti Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi par iespēju vairošanu jauniešiem lauku un attālos apgabalos; šos secinājumus Padome pieņēma ar rakstisko procedūru 2020. gada 25. maijā saskaņā ar Padomes reglamenta 12. panta 1. punkta pirmo daļu un Padomes Lēmuma 2020/556 1. pantu. Secinājumus nosūtīs publicēšanai ES Oficiālajā Vēstnesī, kā to 2020. gada 14. maijā nolēma Pastāvīgo pārstāvju komiteja. 8265/20 id/mvi/tsa 1 TREE.1.B LV
PIELIKUMS Iespēju vairošana jauniešiem lauku un attālos apgabalos Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumi PADOME UN PADOMĒ SANĀKUŠIE DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI, ATZĪSTOT, KA 1. visiem jauniešiem savas personiskās un profesionālās attīstības kontekstā vajadzētu būt vienlīdzīgām iespējām, neraugoties uz šķēršļiem, tostarp ģeogrāfiskām problēmām. Šīs problēmas kļūst arvien lielākas tādu globālu krīžu laikā kā jaunais koronavīruss (Covid-19), kas izraisa sabiedrības darbības traucējumus un kam ir ekonomiskas sekas, un kas turklāt var jauniešus novājināt un izolēt. 2. ES stratēģiskajā programmā 2019. 2024. gadam 1 ir atzīts, ka lielu politisku, sociālu un ekonomisku risku rada nevienlīdzība, kas jo īpaši skar jauniešus; veidojas plaisas starp paaudzēm, teritoriālas atšķirības un atšķirības izglītības ziņā, un rodas jauni atstumtības paveidi; 1 Pieņemta Eiropadomē 2019. gada 20. jūnijā. 8265/20 id/mvi/tsa 2
3. vēl nesen gandrīz viena trešdaļa ES iedzīvotāju dzīvoja lauku teritorijā, tostarp arī nozīmīgs skaits jauniešu 2. Ir skaidrs, ka ciktāl ir runa par iedzīvotāju blīvumu un demogrāfisko struktūru gan lauku, gan attālos apgabalos starp dalībvalstīm pastāv atšķirības. No otras puses, tiek uzskatīts, ka urbanizācijai kā vienam no galvenajiem pašreizējiem pārmaiņu dzinējspēkiem ir būtiska ietekme uz ES politikām nākotnē 3. 4. Eiropas Savienības iedzīvotāji noveco. Šis process ir izteiktāks lauku un attālos apgabalos, un tā rezultātā šajos apgabalos dažādās dalībvalstīs ir lielāks vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars 4. Šī paaudžu savstarpējā un ģeogrāfiskā nelīdzsvarotība, it sevišķi apvienojumā ar sliktākiem sociālekonomiskajiem apstākļiem, rada problēmas centienos radīt un uzturēt visaptverošus atbalsta pakalpojumus un ilgtspējīgu pakalpojumu infrastruktūru, kura atbild uz visu vajadzībām, kam pēc tam var būt ilgtermiņa ietekme uz sociālo kohēziju un solidaritāti lauku un attālos apgabalos; 5. jauniešu līdztiesība un nediskriminācija, iekļaušana un līdzdalība ir starp tiem vadošajiem principiem, uz kuriem balstās ES jaunatnes stratēģija 2019. 2027. gadam, kurā ņemti vērā jauniešu viedokļi, kas tika pausti Eiropas jaunatnes mērķu un ES jaunatnes dialoga procesā. Jo īpaši Eiropas jaunatnes mērķis Nr. 6 (Atbalstīt lauku jaunatni) ir orientēts uz to, lai radītu apstākļus, kas jauniešiem ļauj izmantot savas tiesības un īstenot savu potenciālu lauku apgabalos; 2 Saskaņā ar Eurostat datubāzi 2018. gadā 49,2 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem dzīvoja lauku apgabalos (ES28 iedzīvotāji pēc iegūtā izglītības līmeņa, dzimuma, vecuma un urbanizācijas pakāpes (%) ). 3 https://espas.secure.europarl.europa.eu/orbis/sites/default/files/generated/document/en/ ESPAS_Report2019.pdf (Global trends to 2030 Challenges and Choices for Europe ("Globālās tendences līdz 2030. gadam: Eiropas problēmas un izvēles") ESPAS, 2019. gada aprīlis). 4 https://www.unece.org/fileadmin/dam/pau/age/policy_briefs/ece-wg1-25.pdf (ANO EEK Politikas pārskats par novecošanu Nr. 18 (2017)). 8265/20 id/mvi/tsa 3
6. vides un klimata jautājumus jaunieši ir identificējuši kā vienu no jomām, kurām ES ir jāpievēršas kā galvenajai prioritātei 5. Klimata pārmaiņu apkarošana ir viens no būtiskākajiem faktoriem turpmāko politiku veidošanā 6. Tā kā lauku attīstībai un ES struktūrfondiem ir svarīga loma gan ES vides jomas mērķu sasniegšanā, gan klimata pārmaiņu apkarošanā, būtu jāapsver papildu iespējas jauniešiem lauku un attālos apgabalos saistībā ar tādām nozarēm kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība vai tūrisms; ŅEMOT VĒRĀ 7. lauku un attālu apgabalu 7 sniegtās iespējas, piemēram, tuvumu dabai, zemākas mājokļa izmaksas 8 un spēcīgāku kopienas piederības izjūtu 9 ; 8. ierobežojumus, ko rada grūtības piekļūt vairumam lauku un attālo apgabalu, arī dažām salām 10, un piekļuve no tiem visā ES, kā arī Savienības tālākajos reģionos 11 un aizjūras zemēs un teritorijās 12 ; 5 https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/getsurveydetail/ instruments/flash/surveyky/2224 (Eirobarometrs Nr. 478). 6 Turpat, 3. zemsvītras piezīme. 7 Sk. "lauku apgabalu" un "attālu apgabalu" definīciju pielikumā. 8 To cilvēku īpatsvars, kuriem ir pārmērīgas mājokļa izmaksas, ES lauku apgabalos ir zemāks (Eiropas statistika par reģioniem un pilsētām, 2018. gads). 9 Eurofound (2019), Is rural Europe being left behind? ("Vai Eiropas lauku apgabali ir atstāti novārtā?"), Eiropas dzīves kvalitātes apsekojums par 2016. gadu, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga. 10 Neapdzīvotas mazas salas, kas nav tālākie reģioni vai aizjūras zemes un teritorijas (AZT), bet kuros ir grūti nokļūt, jo trūkst savienojošo tiltu, trūkst gaisa un jūras transporta vai pastāv citi līdzīgi faktori (sk. "attālu apgabalu" definīciju pielikumā). 11 Kas uzskaitīti LESD 349. pantā. 12 Kas uzskaitītas LESD II pielikumā. 8265/20 id/mvi/tsa 4
9. urbanizācijas procesu un tā iespējamo ietekmi uz lauku un attāliem apgabaliem, jo īpaši ietekmi uz iedzīvotāju skaita attiecību (jaunāka gadagājuma/vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes/vīrieši 13, gados jauni absolventi / gados jauni cilvēki bez augstākās izglītības) un nepieciešamību nodrošināt pieejamību un piekļūstamību sabiedriskiem pakalpojumiem un komercpakalpojumiem, brīvā laika nodarbēm, kvalitatīvām darbvietām un izglītībai, digitālajai un fiziskajai infrastruktūrai, sabiedriskajam transportam, mājokļiem, sociālās un veselības aprūpes iestādēm, kā arī dabas resursu ilgtspēju; 10. to, cik svarīgi ir iekļaut dalībvalstu jauniešu idejas, uzskatus un radošumu, arī tās idejas, uzskatus un radošumu, kas tika apkopoti ES jaunatnes dialoga 7. cikla konsultāciju ietvaros, kā arī pienesumu, kas tika dots ES jaunatnes konferencē Zagrebā 2020. gada martā 14, kura notika saistībā ar konkrēto apakštematu "Lauku jauniešiem dotās iespējas"; 11. tos lauku un attālu apgabalu jauniešus, kuri ir NEET 15 situācijā un kuriem ir nepieciešama īpaša uzmanība attiecībā uz viņu izglītības, apmācības un nodarbinātības izredzēm, jo tieši ar viņiem saistās lielāks risks ka viņiem būs mazāk iespēju 16 un ka viņus vairāk ietekmēs ekonomikas apstākļi 17 salīdzinājumā ar jauniešiem, kas ir NEET situācijā pilsētu reģionos; 12. Eiropas Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši attiecībā uz iedzīvotāju apmetnēm un ar jaunatni saistītiem mērķiem; 13 Sievietes ES lauku apgabalos veido mazāk nekā 50 % no kopējā lauku iedzīvotāju skaita, un tās atbilst 45 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. No analīzes izriet, ka laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam sieviešu nodarbinātība ES lauku apgabalos (vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem) ir pieaugusi par gandrīz 2 %. (Lauku sieviešu profesionālais status ES, Eiropas Parlaments, 2019. gads). 14 https://mdomsp.gov.hr/userdocsimages/vijesti2020/creating%20opportunities%20 for%20youth%20-%20outcomes%20report%2027%20mar%202020.pdf 15 Jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. 16 https://ec.europa.eu/eurostat/statistics explained/index.php/statistics_on_young_people_neither_in_employment_nor_in_educatio n_or_training#neets:_analysis_by_degree_of_urbanisation 17 https://ec.europa.eu/eurostat/statisticsexplained/index.php/archive:impact_of_the_economic_crisis_on_unemployment. 8265/20 id/mvi/tsa 5
13. darbu ar jaunatni kā vērtīgu instrumentu atšķirību novēršanai starp lauku un pilsētu vidēm, ņemot vērā tā potenciālu palīdzēt iesaistīt jauniešus (dažādu vecumu un dažādu izcelsmju jauniešus), arī tos, kas pakļauti riskam tikt atstātiem novārtā, dažāda veida aktivitātēs viņu attiecīgajās vietējās kopienās; 14. nodarbinātības iespējas, ko piedāvā, izmantojot uzņēmējdarbības aktivitātes, tostarp ar iesaisti sociālos uzņēmumos 18. Sociālie uzņēmumi ir rīks, kas ļauj jauniešiem pienācīgi risināt sociālās un ar nodarbinātību saistītās problēmas un piedāvā darbības lauku, kurā ilgtspējīgā veidā efektīvi izmantot esošos dabas un cilvēkresursus; 15. šajā sakarībā aktivitātes sociālās un solidaritātes ekonomikas (SSE) 19 satvarā, kas var dot ieguldījumu ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanā lauku un attālos apgabalos un, attiecīgi, padarīt iespējamu atbildēt uz lauku un attālos apgabalos dzīvojošo jauniešu vajadzībām un cerībām; 16. brīvprātīgo darbu kā vienu no aktīva pilsoniskuma izpausmēm, kas var palīdzēt nodrošināt jauniešu sociālo iekļaušanu lauku un attālos apgabalos, kā arī sekmēt solidaritāti starp paaudzēm lauku un attālos apgabalos, jo īpaši nolūkā sniegt ieguldījumu kopienu izturētspējā, lai tās varētu stāties pretī negatīviem pavērsieniem un krīzēm, piemēram, Covid-19; 17. pārrobežu sadarbību starp attāliem un lauku apgabaliem dalībvalstu pierobežas reģionos, kura varētu atbalstīt šo reģionu attīstību, tādējādi dodot papildu iespējas jauniešiem izglītības un apmācības, darba, veselības, sociālo un brīvā laika aktivitāšu jomā; 18 Sk. definīciju pielikumā. 19 Sk. definīciju pielikumā. 8265/20 id/mvi/tsa 6
AICINA DALĪBVALSTIS SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN ATBILSTOŠĀ LĪMENĪ 18. nolūkā mazināt nevienlīdzību starp pilsētu un lauku/attālajiem apgabaliem sekmēt starpnozaru pieejas tad, kad tiek izstrādātas jaunatnes politikas un saistītās stratēģijas; 19. attiecīgā gadījumā attiecīgajās stratēģijās un politikās ietvert rīcības plānus vai pasākumus, kuri atspoguļo jauniešu perspektīvu un uzskatus lauku un attālos apgabalos. Šos rīcības plānus un pasākumus varētu izstrādāt, pamatojoties uz zināšanām, faktiem, paraugpraksi, apspriešanos ar pašiem jauniešiem, kā arī datiem, kas apkopoti un cita starpā iedalīti pēc dzimuma, invaliditātes un citām saistītām perspektīvām, jo īpaši tad, ja trūkst attiecīgo pakalpojumu un/vai infrastruktūru vai ja tie ir jāuzlabo; 20. sekmēt efektīvus pašvaldību savstarpējās sadarbības modeļus jaunatnes jomā lauku un attālos apgabalos, lai padziļinātu izpratni un dalītos ar paraugpraksi un faktiem starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem; 21. izmantojot attiecīgus rīkus, piemēram, vietējās jauniešu padomes un inovatīvus/alternatīvus līdzdalības veidus, lauku un attālos apgabalos sekmēt un atvieglināt dažādas izcelsmes jauniešu aktīvu pilsoniskumu un jēgpilnu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos par jautājumiem, kas viņus ietekmē; veicināt sadarbību starp attiecīgajām pārvaldes iestādēm visos līmeņos, attiecīgā gadījumā kā līdzekli iesaistei ar jauniešiem izvēršot sabiedrisku apspriešanu (analogā vai digitālā formātā); mudināt valsts pārvaldes struktūras atvieglināt jauniešu vadītu organizāciju darbu; un atbalstīt attiecīgās iesaistītās puses, kas nodrošina darba ar jaunatni aktivitātes visos līmeņos, tostarp informatīvu darbu ar jaunatni; 8265/20 id/mvi/tsa 7
22. vēl vairāk sekmēt un uzlabot saprašanos starp paaudzēm, to dialogu un solidaritāti, lai paaudžu starpā atbalstītu savstarpēji izdevīgu apmaiņu, un mudināt jauniešus iesaistīties un palikt aktīvi iesaistītiem vietējo kopienu dzīvē lauku un attālos apgabalos, arī ģimenes saimniecībās; 23. visiem jauniešiem, jo īpaši jauniešiem lauku un attālos apgabalos, kā sociālās iekļaušanas rīku vēl vairāk veicināt piekļūstamas brīvprātīgā darba un solidaritātes aktivitātes; 24. pastiprināt centienus, lai nodrošinātu regulāru, ilgtspējīgu un cenu ziņā pieņemamu sabiedrisko transportu, lai labāk savienotu pilsētu un lauku, un attālus apgabalus; 25. attiecīgā gadījumā uzlabot informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru, arī ātrdarbīgas platjoslas savienojumu, lai palielinātu piekļuvi digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu izmantošanai; 26. attiecīgā gadījumā veicināt jauniešu telpu 20 izveidi vai, ja vajadzīgs, modernizēt esošās telpas, kā arī jauniešu, kas dzīvo lauku un attālos apgabalos, attālinātu piekļuvi dažāda veida pakalpojumiem, tostarp darba ar jaunatni pakalpojumiem, piemēram, digitālajam un viedajam darbam ar jaunatni; turklāt veicināt dažādu mobilo pakalpojumu izveidi, piemēram, pakalpojumus brīvajam laikam un konsultēšanai, kā arī daudzfunkcionālus pakalpojumu centrus; AICINA DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOMISIJU SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS 27. veicināt sinerģijas starp dažādām ES iniciatīvām un instrumentiem jaunatnes jomā un ārpus tās, piemēram, "Erasmus+", Garantiju jauniešiem, Eiropas Solidaritātes korpusu, Eiropas Sociālo fondu vai ES Interreg 21, par mērķi kā līdzekļus to problēmu risināšanai, ar kurām jaunieši saskaras, izvirzot pastiprinātu informētību, kas vērsta uz jauniešiem lauku un attālos apgabalos, viņu piekļuves šīm programmām atvieglināšanu, kā arī administratīvu vienkāršošanu; 20 Sk. definīciju pielikumā. 21 https://interreg.eu/ 8265/20 id/mvi/tsa 8
28. veicināt paraugprakses apmaiņu to iespēju izmantošanā, ko sniedz ar jaunatni saistītas programmas un politikas, piemēram, "Erasmus+", Eiropas Solidaritātes korpuss un Garantija jauniešiem, kā arī citi attiecīgi ES instrumenti, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Reģionālās attīstības fonds, lai uzlabotu nodarbināmību, mobilitāti un līdzdalību, kā arī lai sekmētu ES vērtības 22 ; lai apmainītos ar praksi solidaritātē un kopienas attīstībā, jo īpaši krīzes laikos; un lai palielinātu sociālo kohēziju lauku un attālās kopienās; 29. organizēt savstarpējas mācīšanās aktivitātes, piemēram, seminārus, mācīšanās no līdzbiedriem aktivitātes vai citas attiecīgas formālās un neformālās sadarbības formas, kas varētu iesaistīt ieinteresētās personas no dažādām politikas jomām, tostarp jauniešus ar dažādu ģeogrāfisko un kultūras izcelsmi, lai apzinātu starpnozaru un starpreģionu sadarbību pakalpojumu piekļuves jautājumā; 30. vēl vairāk sekmēt lauku un attālu apgabalu pievilcību, attiecīgā gadījumā īpašu uzsvaru liekot uz to doto labumu un iespējām attiecībā uz pieejamajiem dabas resursiem un to ilgtspējīgu izmantošanu, lai padziļinātu izpratni par iespējamām uzņēmējdarbības un SSE 23 aktivitātēm, ņemot vērā to, ka esošās lauksaimniecības aktivitātes attiecīgā gadījumā būtu, ciktāl tas iespējams, jāsaglabā un jāsekmē; 31. pastiprināt centienus, lai jauniešu vidū uzlabotu uzņēmējdarbības zināšanas, iemaņas, prasmes un pārliecību par sevi, attiecīgā gadījumā īpaši koncentrējoties uz jaunām sievietēm 24, attiecībā uz uzņēmējdarbības un SSE aktivitāšu potenciālu lauku un attālos apgabalos; 22 Kā izklāstīts LES 2. pantā. 23 Sk. definīciju pielikumā. 24 Turpat, 13. zemsvītras piezīme. 8265/20 id/mvi/tsa 9
32. formulējot turpmākās ar jauniešiem saistītās politikas un pasākumus lauku un attāliem apgabaliem, ņemt vērā vides un klimata pārmaiņas un jo īpaši jaunākos ziņojumus par šiem abiem tematiem un, ja nepieciešams, nodrošināt attiecīgu izglītību, apmācību un piekļuvi informācijai, lai padziļinātu izpratni un sekmētu dalību vides un klimata jautājumos to jauniešu vidū, kas dzīvo lauku un attālos apgabalos; 33. attiecīgā gadījumā, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, dotācijas jaunuzņēmumiem, ienākumu stimulus, jaunatnes pašiniciatīvas, pastiprināt centienus, lai mudinātu jauniešus iesaistīties lauksaimniecības 25 un citās ekonomiskās darbībās lauku un attālos apgabalos; 34. sekmēt sadarbību starp attiecīgām ieinteresētām personām ar vispārējo mērķi īstenot tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību jauniešiem lauku un attālos apgabalos, īpašu uzsvaru liekot uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas gadījumu samazināšanu un iespēju vairošanu vienlīdzīgai piekļuvei izglītībai, apmācībai un darbam; 35. sekmēt digitālo izglītību un apmācību, kā arī neformālo mācīšanos un darba ar jaunatni iespējas, lai uzlabotu vispārējo digitālo prasmju un kompetenču līmeni, kā arī izvairītos no jauniešu izolācijas lauku un attālos apgabalos un mazinātu tādu krīžu ietekmi kā Covid-19, piemēram, attiecīgā gadījumā visos lauku un attālos apgabalos veicinot piekļuvi internetam un IKT 26 ierīcēm; 36. sekmēt sadarbību starp ES lauku un attāliem pierobežas apgabaliem, gūstot labumu no attiecīgajām programmām, piemēram, ES Interreg, lai vairotu iespējas vietējiem jauniešiem; 37. turpināt apsvērt un pārdomāt jautājumus, kas ietekmē jauniešus lauku un attālos apgabalos, gan īstenojot pašreizējās iniciatīvas, gan izstrādājot jaunas, piemēram, ilgtermiņa redzējumu lauku apgabaliem, un attiecīgā gadījumā to aktivitāšu kontekstā, kas saistītas ar konferenci par Eiropas nākotni; līdz 2025. gadam izveidojamo Eiropas izglītības telpu; atjaunināto Digitālās izglītības rīcības plānu; klimata paktu; un pastiprinātu Garantiju jauniešiem. 25 Piemēram, tikai 6 % visu lauku saimniecību Eiropas Savienībā vada lauksaimnieki, kas ir jaunāki par 35 gadiem, un pārliecināt, lai lielāks skaits jauniešu sāktu lauksaimniecisko darbību, ir liels izaicinājums (https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/keypolicies/common-agricultural-policy/income-support/young-farmers_en ) 26 Informācijas un komunikācijas tehnoloģija. 8265/20 id/mvi/tsa 10
AICINA EIROPAS KOMISIJU 38. apsvērt pētniecību un analīzi, izmantojot tādus esošos rīkus kā jaunatnes vikivietne, un vākt sadalītus datus (pēc dzimuma, invaliditātes un citām relevantām perspektīvām) attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar jauniešiem un viņu labklājību lauku un attālos apgabalos, lai dotu ieguldījumu zināšanu, pierādījumu un datu pastiprināšanā ar mērķi visos līmeņos informēt politikas, paturot prātā vajadzību pēc iespējamiem pārraudzības mehānismiem; 39. sekmēt sinerģijas starp ES jaunatnes politiku un citām attiecīgām ES politikām un programmām, piemēram, attiecībā uz lauku attīstību, lauksaimniecību un sociālo kohēziju, tostarp, veicinot to rezultātu apguvi, kas šajā sakarā gūti ES jaunatnes dialogā; 40. centienos īstenot aktivitātes saskaņā ar Eiropas Savienības un Eiropas Padomes jaunatnes partnerību 27 sekmēt, lai pienācīga uzmanība tiktu pievērsta problēmām, ar kurām saskaras jaunieši lauku un attālos apgabalos; AICINA ES JAUNATNES NOZARI 28 41. dot ieguldījumu centienos padziļināt lauku un attālos apgabalos dzīvojošo jauniešu un visas sabiedrības izpratni par iespējām savās vietējās kopienās, lai sekmētu ar darbu saistītas un profesionālas iespējas, no vienas puses, vienlaikus no otras puses pieejamo vietējo pasākumu izmantošanu nozarē ar mērķi apkarot stereotipus par lauku jaunatni un proaktīvā veidā sekmēt pozitīvu jauniešu tēlu lauku un attālos apgabalos; 42. maksimāli izmantot iespējas, ko sniedz "Erasmus+", Eiropas Solidaritātes korpuss un citas attiecīgas ES programmas, lai īstenotu gados jaunu vīriešu un sieviešu potenciālu lauku un attālos apgabalos. 27 https://pjp-eu.coe.int/en/web/youth-partnership 28 Sk. definīciju pielikumā. 8265/20 id/mvi/tsa 11
PIELIKUMA pielikums A. Atsauces Šo secinājumu pieņemšanā Padome un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji ņem vērā šādus dokumentus: ES stratēģiskā programma 2019. 2024. gadam 29. Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019. 2027. gadam (2018/C 456/01) 30 Ministru komitejas ieteikums dalībvalstīm par jauniešu no nelabvēlīgiem rajoniem piekļuvi sociālajām tiesībām (CM/Rec(2015)3) Eiropas Padome 31 Padomes secinājumi par digitālo darbu ar jaunatni 32 Padomes secinājumi par jauniešiem un nodarbinātības nākotni 33 29 https://www.consilium.europa.eu/media/39931/a-new-strategic-agenda-2019-2024-lv.pdf 30 OV C 456/1, 18.12.2018., 1. 22. lpp. 31 https://www.coe.int/en/web/youth/-/recommendation-on-the-access-of-young-people-fromdisadvantaged-neighbourhoods-to-social-rights 32 OV C 414, 10.12.2019., 2. 6. lpp. 33 OV C 189, 5.6.2019., 28. 33. lpp. 8265/20 id/mvi/tsa 12 PIELIKUMA pielikums TREE.1.B LV
Padomes secinājumi par jaunatnes darbinieku izglītību un apmācību 34 Padomes secinājumi par jaunatnes lomu demogrāfisko problēmu risināšanā Eiropas Savienībā 35 Padomes secinājumi par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību 36 Padomes secinājumi par viedu darbu ar jaunatni 37 ES jaunatnes dialoga 7. kārta: Konstatējumi, kas izdarīti ES jaunatnes dialoga aktivitātēs dalībvalstīs un visā Eiropā "Radīt iespējas jauniešiem" 38 Eiropas harta darbam ar jaunatni vietējā līmenī (Europe Goes Local ) 39 "Erasmus+" Iekļaušanas un daudzveidības stratēģija jaunatnes jomā (2014) 40 Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam 41 Padomes Ieteikums (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi 42 Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā 43 34 OV C 412, 9.12.2019., 12. 15. lpp. 35 OV C 196, 8.6.2018., 16. 19. lpp. 36 OV C 183, 14.6.2014., 18. 21. lpp. 37 OV C 418, 7.12.2017., 2. 5. lpp. 38 https://europa.eu/youth/sites/default/files/euyd_youth_dialogue_findings_- _version_for_general_release_24th_feb_2020_1.pdf 39 https://www.europegoeslocal.eu/wp-content/uploads/2020/01/20200113-egl-charter_lvonline.pdf 40 https://ec.europa.eu/assets/eac/youth/library/reports/inclusion-diversity-strategy_en.pdf 41 ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūcija A/RES/70. 42 OV C 120, 26.4.2013., 1. 6. lpp. 43 OV C 189, 4.6.2018., 1. 13. lpp. 8265/20 id/mvi/tsa 13 PIELIKUMA pielikums TREE.1.B LV
B. Definīcijas Šajos secinājumos izmanto šādas definīcijas: "Lauku apgabali" Ārpus pilsētu klasteriem esošas vietējās administratīvās kopienas, ko galvenokārt raksturo zemāks iedzīvotāju blīvums, konkrēts sociāli ģeogrāfiskais un kulturālais tēls, tuvums dabas resursiem un tādēļ atšķirīgas ekonomiskās izredzes, kamēr vienlaikus tajās ir apzinātas vajadzības pēc turpmākas konkrētu pakalpojumu uzlabošanas, kuri vērsti uz jaunatni, kā arī visu sabiedrību kopumā. "Attāli apgabali" Vietējas un reģionālas administratīvās kopienas, no kurām vairums atrodas ārpus pilsētu klasteriem un kuras raksturo sarežģīta fiziskā piekļūšana, galvenokārt ģeogrāfiskā/dabas nošķīruma dēļ (cita starpā arī salas un/vai kalni) līdztekus ierobežotam vai retāk kursējošam sabiedriskajam transportam un/vai sarežģītai digitālajai savienojamībai. Šiem apgabaliem var būt tādas pašas iepriekš minētās iezīmes, kādas ir "lauku apgabaliem". Par attāliem apgabaliem tiek uzskatīti arī ES tālākie reģioni, kā izklāstīts LESD 349. pantā. "Sociālais uzņēmums" Sociālās ekonomikas dalībnieks, kura galvenais mērķis ir sociālās, sabiedriskās vai vides ietekmes īstenošana, nevis ieguvumu radīšana saviem īpašniekiem vai partneriem. Tas darbojas, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā tirgus vajadzībām ražojot preces un sniedzot pakalpojumus, un izmanto savu peļņu lielākoties sociālu mērķu sasniegšanai. Šo uzņēmumu vada atklāti un atbildīgi, un jo īpaši uzņēmuma komercdarbībā iesaista tā darbiniekus, klientus un ieinteresētās personas 44. 44 Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva SEC (2011)1278 final. 8265/20 id/mvi/tsa 14 PIELIKUMA pielikums TREE.1.B LV
"Sociālā un solidaritātes ekonomika (SSE)" Uzņēmumi un organizācijas (kooperatīvi, savstarpēja labuma sabiedrības, asociācijas, fondi un sociālie uzņēmumi), kas ražo preces, sniedz pakalpojumus un nodrošina zināšanas, kas atbilst tās kopienas vajadzībām, kurai tie kalpo, cenšoties sasniegt konkrētus sociālus un vides mērķus un sekmējot solidaritāti 45. "Jauniešu telpas" Jauniešu vadītas fiziskas telpas un infrastruktūras, kuras ir autonomas, atvērtas un drošas, un pieejamas visiem, un tajās sniedz profesionālu atbalstu nolūkā attīstīt un nodrošināt iespējas jauniešu līdzdalībai 46. "ES jaunatnes nozare" Jēdziens "ES jaunatnes nozare" vispārīgi attiecas uz visām organizācijām, jaunatnes darbiniekiem, akadēmiskajām aprindām, jauniešu pilsonisko sabiedrību vai citiem ekspertiem, kas ir iesaistīti jaunatnes politikas izstrādē un kas īsteno ar jaunatni saistītas darbības un projektus ES 47. 45 Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) definīcija. 46 ES jaunatnes stratēģija 2019. 2027. gadam, 3. pielikums par Eiropas Jaunatnes mērķiem, 9. mērķis, 4. uzdevums OV C 456, 18.12.2018., 16. lpp. 47 Padomes secinājumi par jauniešiem un nodarbinātības nākotni (sk. 33. zemsvītras piezīmi). 8265/20 id/mvi/tsa 15 PIELIKUMA pielikums TREE.1.B LV