Ar finansiālu Eiropas Savienības programmas Noziedzības novēršana un apkarošana atbalstu, Eiropas Komisijas Iekšlietu direktorāts LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀ TIESA KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTS TIESU PRAKSE KRIMINĀLLIETĀS PAR CILVĒKU TIRDZNIECĪBU 2014
SATURS IEVADS... 3 1. VISPĀRĪGS CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS NOZIEGUMU RAKSTUROJUMS... 5 2. KRIMINĀLLIKUMA 154. 1 UN 165. 1 PANTĀ IETVERTO NOZIEGUMU PAMATSASTĀVA PAZĪMJU IZPRATNE... 7 3. KRIMINĀLLIKUMA 154. 1 UN 165. 1 PANTĀ IETVERTO NOZIEGUMU KVALIFICĒTIE SASTĀVI... 21 3.1. Personas nosūtīšana ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, kas izdarīta iedzīvošanās nolūkā... 21 3.2. Cilvēku tirdzniecība, kas izdarīta pret nepilngadīgo vai mazgadīgo... 25 3.3. Cilvēku tirdzniecības noziegumi, kas izdarīti dalībā... 28 4. Sodu piemērošanas prakse... 42 SECINĀJUMI... 50 2
IEVADS Projekta Tiesu sistēmas dalībnieku un citu juridisko profesiju pārstāvju starpdisciplināras mācības par finanšu un ekonomisko noziegumu izcelsmi un tiesu praksi ietvaros pēc Latvijas Tiesnešu mācību centra pasūtījuma veikts pētījums Tiesu prakse krimināllietās par cilvēku tirdzniecību. Pētījumu sagatavoja Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore, Dr. iur. Valentija Liholaja. Pētījuma objekts ir tiesu prakse lietu izskatīšanā par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, analizējot 2009. 2013. gadā taisītos tiesu nolēmumus par Krimināllikuma 1 (turpmāk arī KL) 154. 1 un 165. 1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Izpētei saņemti 62 tiesu nolēmumi (51 pirmās instances tiesas spriedums un 11 apelācijas un kasācijas instances tiesas nolēmumi), kas taisīti 11 Latvijas tiesās un līdz pētījuma pabeigšanai stājušies likumīgā spēkā (sarakstu skat. pielikumā). Autores rīcībā vēl ir tiesu nolēmumi par četrām personām, kuras apsūdzētas KL 165. 1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un par trim personām, kuras apsūdzētas KL 154. 1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas netika analizēti, jo nav stājušies likumīgā spēkā. Analizētajos kriminālprocesos pie atbildības sauktas 75 personas, to skaitā 24 sievietes, 65 personas apsūdzētas un atzītas par vainīgām 165. 1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, tas ir, par personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, un 10 personas apsūdzētas cilvēku tirdzniecībā, atbildība par ko paredzēta KL 154. 1 pantā. Par vainīgām KL 154. 1 pantā ietvertā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzītas piecas personas, savukārt piecas personas atzītas par nevainīgām un attaisnotas, par ko plašāk izklāsta gaitā. 1 Krimināllikums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 1998, 8. jūl., Nr. 199/200. 3
Pret 33 apsūdzētajiem krimināllietas izskatītas, neveicot pierādījumu pārbaudi, 14 gadījumos krimināllietas izskatītas vienošanās procesā. Ņemot vērā prakses vajadzības, jo pētījuma gaitā konstatēta gan cilvēku tirdzniecības noziegumu kopība ar sutenerismu, atbildība par ko paredzēta KL 165.pantā, gan arī šo noziedzīgo nodarījumu norobežošanas problemātika, papildus analizēti 23 tiesu nolēmumi, ar kuriem 65 personas atzītas par vainīgām sutenerisma izdarīšanā un viena persona attaisnota. Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti salīdzināti ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas 2006. gadā veiktā pētījuma Tiesu prakse lietās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai 2 rezultātiem un secināts, ka tajā konstatētās kļūdas un nepilnības cilvēku tirdzniecības noziegumu kvalifikācijā lielā mērā ir novērstas, par ko tāpat plašāk turpmākajā izklāstā. Projektu Tiesu sistēmas dalībnieku un citu juridisko profesiju pārstāvju starpdisciplināras mācības par finanšu un ekonomisko noziegumu izcelsmi un tiesu praksi finansē Eiropas Komisijas Iekšlietu direktorāta Noziedzības novēršanas un apkarošanas programma; līdzfinansē Latvijas Tiesnešu mācību centrs, Latvijas Republikas Prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Par materiāla saturu pilnībā atbild Augstākā tiesa un izstrādes eksperte Dr. iur. Valentija Liholaja, un tas nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli. 2 Tiesu prakse lietās par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Judikatūras nodaļas pētījums, 2006. gads. Pieejams: www.at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/kriminlatiesibas. 4
1. VISPĀRĪGS CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS NOZIEGUMU RAKSTUROJUMS Latvija, pildot savas starptautiskās saistības, kas izrietēja no 1990. gada 4. maijā parakstītās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1949. gada 2. decembra Konvencijas par cīņu ar cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses, 3 2000. gada 18. maijā papildināja Krimināllikumu ar 165. 1 pantu, kurā tika paredzēta atbildība par personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu uz ārvalsti seksuālai izmantošanai. 4 Savukārt, saskaņā ar ANO 2000. gada 13. decembra Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to 5 un jau minētās ANO 1949. gada 2.decembra Konvencijas priekšrakstiem, ar 2002. gada 25. aprīļa likumu 6 Krimināllikumā tika ietverts 154. 1 pants, kurā tika noteikta atbildība par cilvēku tirdzniecību uz ārvalsti. Atbilstoši minētajos un citos starptautiskajos tiesību aktos ietvertajām definīcijām, KL 154. 1 un 165. 1 pantā paredzētie noziedzīgie nodarījumi (turpmāk arī noziegumi, atbilstoši KL 7.pantā dotajai noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai) ir atzīstami par starptautiska rakstura noziegumiem un KL 165. 1 pantā ietvertais sastāvs ir cilvēku tirdzniecības paveids, kad, atšķirībā no KL 154. 1 pantā noteiktā, persona seksuālai izmantošanai tiek nosūtīta ar tās piekrišanu, kas arī ir abu noziegumu norobežošanas galvenais kritērijs. 3 Konvencija par cīņu ar cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses. Grām.: Cilvēka tiesības. Starptautisko līgumu krājums. 1. sējums (pirmā daļa). Universālie līgumi. Apvienotās Nācijas: Ņujorka un Ženēva, 1994, 233.-241. lpp. 44 Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2000, 1. jūn., Nr. 197/200. 5 Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to. Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. apr., Nr. 66. 6 Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2002, 9. maijs, Nr. 69. 5
Analizējamajās krimināltiesību normās izdarīti vairāki grozījumi, par ko tiks runāts pie šo noziedzīgo nodarījumu pamatsastāva un kvalificējošo pazīmju analīzes. Te tikai jāpiemin, ka no abiem pantiem tika izslēgta sākotnēji ietvertā norāde par cilvēku tirdzniecību un personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai uz ārvalsti, 7 tādējādi paredzot atbildību par šo noziegumu izdarīšanu arī tad, ja šādas darbības izdarītas Latvijas teritorijā. Lai arī Latvija galvenokārt ir cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valsts, uz ko norādīts Cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, kas atbalstītas ar Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra rīkojumu Nr. 29, 8 un ko apstiprina arī šā pētījuma rezultāti, jo 47 gadījumos no 51 analizētajiem savervētās personas nosūtītas seksuālai izmantošanai uz ārvalsti (25 gadījumos uz Vāciju, četros gadījumos uz Lielbritāniju un Nīderlandi, trijos gadījumos uz Dāniju, personas tāpat sūtītas uz Beļģiju, Franciju, Itāliju, Īriju, Norvēģiju, Šveici), konstatēti arī trīs gadījumi, kad sievietes tika vervētas Latvijas teritorijā un nosūtītas seksuālai izmantošanai uz Rīgu. 9 Tāpat konstatēts arī viens gadījums, kad Latvija bija mērķa valsts, jo personas tika vervētas Baltkrievijā un nosūtītas ar to piekrišanu seksuālai izmantošanai uz Latviju. 10 Kriminālprocesos, kuros izdarītais nodarījums kvalificēts saskaņā ar KL 154. 1 un 165. 1 pantu, vervētas un nosūtītas seksuālai izmantošanai tikai sievietes. Tas pats sakāms arī par KL 165.pantā paredzēto noziegumu, jo visas iedzīvošanās nolūkā 7 Skat. Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2004, 28. dec., Nr. 208 un Latvijas Vēstnesis 2007, 29. dec., Nr. 208. 8 Par cilvēku tirdzniecības novēršanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam: Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra rīkojums Nr.29. Latvijas Vēstnesis, 2014., 23. janv., Nr. 16. 9 Šādi gadījumi konstatēti ar Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 1. jūnija spriedumu lietā Nr. K04-0061-10/6, krimināllieta Nr. 11815004009 V.S. apsūdzībā saskaņā ar KL 154. 1 panta trešo daļu, kurš vervēja personas Daugavpilī un nosūtīja uz Rīgu; Arī V.S., kura notiesāta ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2013. gada 5. decembra spriedumu lietā Nr. K30-0872-13/11, krimināllieta Nr. 11817001311, par KL 165. 1 panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu vervēja personas Daugavpilī nosūtīšanai uz Rīgu seksuālai izmantošanai; Savukārt L. F., kurš ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2013. gada 28. novembra spriedumu lietā Nr. K27-0181-13/4, krimināllieta Nr. 11815003811, tāpat atzīts par vainīgu KL 165. 1 panta trešajā daļa paredzētā nozieguma izdarīšanā, vervēja sievietes Latvijas teritorijā, tostarp arī Madonā. 10 Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011. gada 6. oktobra spriedums lietā Nr. K28-0231-11/2, krimināllieta Nr. 11815004009, ar kuru V. G. tika atzīts par vainīgu KL 165. 1 panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā. 6
izmantotās personas, kas nodarbojas ar prostitūciju, izņemot vienu gadījumu, bija sievietes. Jāatzīmē arī tāds fakts, ka virknē sutenerisma gadījumu figurē vienas un tās pašas personas, kuru prostitūcija tikusi ekspluatēta iedzīvošanās nolūkā un kuras atsevišķos gadījumos pēc tam pašas izdarījušas vai nu cilvēku tirdzniecības noziegumu, vai arī nodarbojušās ar sutenerismu. Pētījums tāpat parādīja, ka gan cilvēku tirdzniecības noziegumi, gan īpaši sutenerisms arvien biežāk kļūst par ģimenes biznesu, kurā iesaistās kā laulātie, tā arī vecāki un bērni. Izpētītajos tiesu nolēmumos, ar kuriem apsūdzētie atzīti par vainīgiem KL 154. 1, 165. 1 un 165. pantā paredzēto noziegumu izdarīšanā, konstatēti tādi 10 gadījumi. 2. KRIMINĀLLIKUMA 154. 1 UN 165. 1 PANTĀ IETVERTO NOZIEGUMU PAMATSASTĀVA PAZĪMJU IZPRATNE Nosakot atbildību par cilvēku tirdzniecību, likumdevējs KL 154. 1 panta pirmajā daļā veidojis vienkāršo dispozīciju, tikai nosaucot noziedzīgu nodarījumu cilvēku tirdzniecība, un neaprakstot tā pazīmes, kas, domājams, izskaidrojams ar to, ka cilvēku tirdzniecības definīcija, kas pārņemta no ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokola par cilvēku tirdzniecības, it īpaši tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to 3. panta, ir visai apjomīga. Ņemot to vērā Krimināllikumā ietverta skaidrojoša norma 154. 2 pants, kurā dots cilvēku tirdzniecības jēdziens, kas satur gan šā nozieguma objektīvās puses, gan subjektīvās puses pazīmes, kuras papildinātas ar 2012. gada 13. decembra likumu, 11 ievērojot Eiropas Padomes Konvencijas par cīņu pret cilvēku tirdzniecību 12 4. pantā un Direktīvas 2011/36/ES 13 2. pantā ietvertās cilvēku tirdzniecības definīcijas pazīmes. 11 Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2012, 27. dec., Nr. 202. 12 Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību. Pieejams: http://www.likumi.lv/docphp?id=87670. 13 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI. Pieejams: http://eurlex.europa.eu/lexuriserv/lexuriserv.do?uri=oj:l:2011:101:0001:0011:lv:pdf. 7
Līdz ar to aktuālā KL 154. 2 panta pirmās daļas redakcija skan šādi: Cilvēku tirdzniecība ir ekspluatācijas nolūkā izdarīta personu savervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana, izmitināšana (šī pazīme papildina objektīvo pusi raksturojošo darbību loku V.L.) vai saņemšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešanu ar viltu vai izmantojot personas atkarību no vainīgā vai tās bezpalīdzības stāvokli, vai arī dodot vai saņemot materiāla vai citāda rakstura labumus, lai panāktu tās personas piekrišanu tirdzniecībai, no kuras ir atkarīgs cietušais. 14 Savukārt šā panta trešajā daļā skaidrots, ka ar ekspluatāciju cilvēku tirdzniecības gadījumā saprot personas iesaistīšanu prostitūcijā vai cita veida seksuālu izmantošanu, piespiešanu veikt darbu, sniegt pakalpojumus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus (izceltais ietverts ar 2012. gada 13. decembra likumu V.L.), turēšanu verdzībā vai citās tai līdzīgās formās (parādu verdzība, dzimtbūšana vai personas cita veida nodošana citas personas atkarībā), turēšanu kalpībā vai arī personas audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu. Pētīšanai iesniegtie materiāli apstiprināja arī 2006. gadā konstatēto, ka vienīgais identificētais ekspluatācijas veids ir cilvēku tirdzniecības upura iesaistīšana prostitūcijā. Vairākus gadus iepriekš tika aktualizēta fiktīvo laulību problēma, kad Latvijas pilsones, piesolot tām nelielu samaksu un iespēju dzīvot un strādāt ārvalstī, tiek vervētas, lai tās stātos laulībā ar trešo valstu pilsoņiem bez nolūkā izveidot ģimeni. Lai kriminalizētu jebkādu rīcību, kas veicina fiktīvas laulības, ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikums tika papildināts ar 285. 2 pantu, nosakot atbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijas Republikā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, kas stājās 14 Ar 2014. gada 25. septembra likumu Grozījumi Krimināllikumā (spēkā ar 2014. gada 29. oktobri) Krimināllikuma 154. 1 panta pirmā daļa pēc vārdiem "vai tās" papildināta ar vārdiem "ievainojamības vai", kā arī pants papildināts ar ceturto daļu šadā redakcijā: (4) Ievainojamības stāvoklis šā panta izpratnē nozīmē, ka tiek izmantoti apstākļi, kad personai nav citas reālas vai pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai. 8
spēkā 2013. gada 1. aprīlī, taču tiesu prakses piemēru šādas kategorijas lietās vēl nav. Personas nosūtīšana ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, saskaņā ar KL 165. 1 panta pirmajā daļā noteikto 2009. gada 21. maija likuma redakcijā, 15 ir jebkāda rīcība, kas šajā nolūkā veicina legālu vai nelegālu personas pārvietošanos, tranzītu vai uzturēšanos vienas valsts vai vairāku valstu teritorijā. Ar šo pašu likumu no KL tika izslēgts 165. 2 pants, kurā bija ietverts nosūtīšanas jēdziens. Prakses analīze, kas veikta 2006. gadā un arī šajā pētījumā, liecina, ka gan KL 154. 1, gan 165. 1 pantā paredzētie noziegumi objektīvi izpaužas ar vienām un tām pašām darbībām personas tiek vervētas, pārvadātas, nodotas citām nozieguma izdarīšanā iesaistītām personām, kuras saņemtās personas izmitina un iekārto darbā. Ilustrācijai un apstiprinājumam iepriekš minētajam šāds piemērs. Ar Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 19. marta spriedumu lietā Nr. K03-0033/10, krimināllieta Nr. 82504000208 M. K. atzīta par vainīgu KL 165. 1 panta trešajā daļā un 154. 1 panta trešajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanā. Tiesa konstatēja, ka iedzīvošanās nolūkā, lai saņemtu pusi no Latvijā par prostitūtām savervēto sieviešu no klientiem saņemtās naudas, Nīderlandē dzīvojošie persona, vārdā Miša, un A.B.G., kura par KL 165. 1 panta trešajā daļā un 154. 1 panta trešajā daļā paredzēto noziegumu izdarīšanu jau notiesāta ar Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2008. gada 27. marta spriedumu, kas stājies likumīgā spēkā, noslēdza noziedzīgu vienošanos ar M. K., kas Nīderlandē bija ieradusies no Daugavpils, par kopīgu rīcību sieviešu nosūtīšanai ar viņu piekrišanu no Latvijas uz Nīderlandi darbam par prostitūtām Roterdamā un sadalīja pienākumus noziedzīgas grupas sastāvā. Izmeklēšanā nenoskaidrota persona, vārdā Miša, apmaksāja ceļa un dzīvošanas izdevumus A.B.G. un M. K., kuru pienākums bija sieviešu vervēšana Latvijā un viņu nosūtīšana uz Nīderlandi, bet savervēto sieviešu ceļa izdevumi, Nīderlandē nogādāto personu sagaidīšana, izmitināšana un nodrošināšana ar darbu seksuālo pakalpojumu sfērā, nogādāšana pie klientiem, uzraudzīšana un atalgojuma aprēķināšana bija personas, vārdā Miša, un A.B.G. 15 Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2009, 1. jūn.., Nr. 90. 9
pienākums, iesaistot savervēto sieviešu nogādāšanā pie klientiem un uzraudzīšanā arī citus izmeklēšanā nenoskaidrotus grupas dalībniekus. Ieradušās Latvijā un atbraukušas uz Daugavpili, A.B.G. un M. K., meklējot tikšanās ar sievietēm, kas piekristu strādāt par prostitūtām, devās uz kafejnīcām Daugavpils pilsētā, kā arī zvanīja uz darba meklējuma sludinājumos avīzēs norādītajiem telefonu numuriem. Tādā veidā sazvanījušas K. S. un sarunājušas ar viņu tikšanos, A.B.G. un M. K. sarunu gaitā detalizēti izklāstīja K. S. apstākļus, kādos viņai Roterdamā būs jāsniedz seksuālie pakalpojumi, viņas sadzīves kārtību un samaksu, kā arī vienojās par izbraukšanas laiku. Brīdī, kad A.B.G. un M. K. ar taksometru izveda K. S. uz Rīgu, lai dotos uz lidostu izlidošanai uz Nīderlandi, viņas, izbraucot no Daugavpils, aizturēja policijas darbinieki. M. K. nodarījums šajā daļā kvalificēts saskaņā ar KL 165. 1 panta trešo daļu, konstatējot kvalificējošas pazīmes iedzīvošanās nolūks un nozieguma izdarīšana organizētā grupā. Darbojoties tās pašas organizētās grupas sastāvā un saskaņā ar iepriekš veikto pienākumu sadali, A.B.G. un M. K. Daugavpilī tramvaja pieturā iepazinās ar nepilngadīgajām J. K. un S. S. un uzaicināja viņas atpūsties kafejnīcā, kur sarunā piedāvāja viņām nodarboties ar prostitūciju Nīderlandē, tāpat sīki izklāstīdamas sadzīves un darba apstākļus, kā arī samaksas kārtību un apmēru. Kad J. K. un S. S. sarunas laikā paziņoja, ka viņas ir nepilngadīgas, tika ieteikts lūgt māti noformēt pilnvaru izbraukšanai no Latvijas. A.B.G. un M. K. policijas darbinieki aizturēja brīdī, kad viņas kopā ar J. K. izbrauca no Daugavpils ceļā uz Rīgu. Tā kā noziegums izdarīts pret nepilngadīgo un organizētā grupā, tas kvalificēts saskaņā ar KL 154. 1 panta trešo daļu. Par kvalificējošo pazīmju izpratni pētījuma izklāsta nākamajā sadaļā. Lai arī apsūdzētā kā organizētas grupas dalībniece veikusi tikai vienu no darbībām, tas veido analizējamo noziegumu objektīvo pusi, tas ir, personu vervēšanu nosūtīšanai ar to piekrišanu seksuālai izmantošanai, abi viņas nodarījumi pareizi kvalificēti kā pabeigti noziedzīgi nodarījumi. Vadoties no jau minētajā ANO 1949. gada 2. decembra Konvencijā un citos starptautiskajos tiesību aktos norādītā, ka sodāmas ir visas to definīcijās noteiktās darbības un sodāma ir jebkura šīs ķēdes posma darbība sākot ar personas sākotnēju vervēšanu un līdz pat brīdim, kad ir sasniegts attiecīgais nodoms vai rezultāts upura personas vai darba ekspluatācija, 10
krimināltiesību teorijā tiek atzīts, ka gan cilvēku tirdzniecības, gan personas nosūtīšanas seksuālai izmantošanai sastāvs pēc savām konstruktīvajām īpatnībām ir atzīstams par nošķeltu noziedzīga nodarījuma sastāvu, 16 kurā ietvertas pazīmes, kas raksturo gatavošanos noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai pašu prettiesiskās darbības procesu, kas vērsts uz to, lai iestātos vēlamās kaitīgās sekas, bet šīs sekas nav iekļautas konkrētā noziedzīgā nodarījuma sastāvā. 17 Līdz ar to KL 154. 1 un 165. 1 pantā paredzētais noziegums skaitās pabeigts ar jebkādu KL 154. 2 pantā norādīto darbību, kas veido cilvēku tirdzniecības objektīvo pusi, un izdarīts tirdzniecības upura ekspluatācijas nolūkā, vai jebkādu darbību, kas seksuālas izmantošanas nolūkā veicina personas pārvietošanos, tranzītu vai uzturēšanos vienas valsts vai vairāku valstu teritorijā, izdarīšanas brīdi, jo šo noziegumu pabeigšana netiek saistīts ar nosacījumu, ka savervētajai personai būtu arī jāierodas nosūtījuma vietā un jābūt pakļautai ekspluatācijai kādā no likumā norādītajiem veidiem vai arī seksuālajai izmantošanai. Ja vainīgajam savu nodomu realizēt līdz galam neizdodas no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, nodarījums kvalificējams kā mēģinājums izdarīt cilvēku tirdzniecību vai personas nosūtīšanu seksuālai izmantošanai, kā tas redzams no tālākminētā piemēra. Ar Daugavpils tiesas 2010. gada 18. oktobra spriedumu lietā Nr. K12-0494/10, krimināllieta Nr. 11181014110 A. M. nodarījums kvalificēts kā mēģinājums personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nosūtīt personas ar to piekrišanu seksuālai izmantošanai uz Vāciju un Angliju. Tiesa konstatēja, ka apsūdzētais pēc tās personas lūguma, pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā, internetā ievietoja sludinājumu par to, ka viņš meklē meitenes vecumā no 18 līdz 30 gadiem, kuras vēlas oficiāli strādāt Vācijā un Anglijā. Kad uz sludinājumu atsaucās I. M., apsūdzētais viņai paskaidroja, ka 16 Krastiņš,U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2009, 279.-280. lpp. Skat. arī Liholaja, V. Cilvēku tirdzniecības noziegumi: būtība un tiesu prakse. Krimināllikuma 154. 1 un 165. 1 pants. Jurista Vārds, 2006, 28. marts, Nr. 13. 17 Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. Trešais papildinātais izdevums. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2008, 83.-84. lpp. 11
vajadzēs nodarboties ar prostitūciju, un piedāvāja nosūtīt uz viņa e-pastu fotogrāfiju, ko I. M. arī izdarīja. Kad I. M. piedāvāja apsūdzētajam satikties, lai pārrunātu darba noteikumus, A. M. palūdza uz tikšanos aiziet savu māsu, taču viņa uz tikšanos neaizgāja. Tad apsūdzētais nosūtīja I. M. fotogrāfiju personai, vārdā Dmitrijs, pret kuru materiāli izdalīti atsevišķā lietvedībā, kurš paziņoja, ka meitene pēc ārējā izskata neder, lai nodarbotos ar prostitūciju. Tiesa atzina, ka tā rezultātā A. M. no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ savu nodomu nosūtīt I. M. ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai līdz galam nenoveda. Visai skopā faktu izklāsta dēļ no apsūdzības un tiesas nolēmuma faktiski nav iespējams izdarīt secinājumu par to, vai pareizi noteikts V. Š. kurš notiesāts par KL 165. 1 panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu nodarījuma pabeigšanas brīdis. No Daugavpils tiesas 2011. gada 17. oktobra spriedumā lietā Nr. K12-505/11, krimināllieta Nr. 11181210010 konstatētā vien redzams, ka apsūdzētais, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās ar izmeklēšanas gaitā nenoskaidrotu personu Vācijā dzīvojošu sievieti, vārdā Aldona, ar sludinājumu avīzē Reklāma piektdienās piedāvāja sievietēm līdz 30 gadu vecumam darbu Vācijā, nenorādot, kāda veida ir šis darbs. Kad uz sludinājumu atsaucās T. N., V. Š. viņai paskaidroja, ka vajadzēs strādāt par prostitūtu naktsklubā Ķelnē, sniedzot seksuālos pakalpojumus vīriešiem par naudu, kā arī tikās ar viņu, lai pārrunātu par darba apstākļiem un izbraukšanas laiku. Tāda pati saruna bija arī ar G. V., kurai tika apsolīts iegādāties biļeti līdz Ķelnei, kad viņam šim nolūkam izsūtīs no Vācijas naudu. Varētu jau piekrist, ka apsūdzētais vervēja šīs sievietes darbam par prostitūtām, tas ir, veicināja viņu izbraukšanu no valsts seksuālai izmantošanai, taču spriedumā, pirmkārt, nekas nav pateikts par viņu piekrišanu šai nodarbei, kas ir obligāta noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīme, un, otrkārt, nav arī informācijas par to, kā tad risinājās notikumi pēc šīm sarunām vai šīs vervētās sievietes aizbrauca vai nē un kāpēc. Lieta tiesā izskatīta, neizdarot pierādījumu pārbaudi. Visos pārējos izpētītajos materiālos apsūdzēto nodarījums pareizi kvalificēts kā pabeigts noziegums un, atšķirībā no 2006. gada pētījumā konstatētā, jautājuma izlemšana par to, ar kuru brīdi KL 154. 1 un 165. 1 pantā paredzētais noziegums uzskatāms par pabeigtu, nekādas problēmas kvalifikācijas procesā neradīja, arī tajos 12
38 kriminālprocesos, kad izmantots operatīvais eksperiments, lai nostiprinātu esošo informāciju par nodarbošanos ar cilvēku tirdzniecības noziegumiem, un noziedzīgās darbības pārtrauktas operatīvajā eksperimentā plānoto pasākumu ietvaros. Atgriežoties pie apsūdzības analizējamo cilvēku tirdzniecības noziegumu izdarīšanā, jānorāda, ka it īpaši gadījumos, kad personai tiek inkriminēts KL 165. 1 pantā paredzētais noziegums, formulējot apsūdzību, tajā nereti burtiski pārrakstīts vai nu KL 165. 2 pants, kas nozieguma izdarīšanas brīdī skaidroja personas nosūtīšanas jēdzienu, vai arī KL 165. 1 panta pirmā daļa tās 2009. gada 21. maija redakcijā. 18 Tā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ar 2011. gada 12. decembra spriedumu lietā Nr. K32-460/5, krimināllieta Nr. 11815004511 konstatē: J. T. izdarīja personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, tas ir rīcību, kas šajā nolūkā veicina legālu vai nelegālu personas pārvietošanos, tranzītu vai uzturēšanos vienas valsts vai vairāku valstu teritorijā, kam seko konkrētā nodarījuma apstākļu izklāsts, no kura redzams, ka apsūdzētais vienojās ar personu, vārdā Igors, vervēt jaunas sievietes Latvijā un nosūtīt tās ar viņu piekrišanu uz bordeli Vācijā, Frankfurtē pie Mainas, seksuālai izmantošanai. Tāds pats apsūdzības formulējums rodams Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013. gada 11. februāra spriedumā lietā Nr. K32-0222, krimināllieta Nr. 11815005112; Rīgas rajona tiesas 2011. gada 1. jūlija spriedumā krimināllietā Nr. 11815003211; Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. K29-130/13, krimināllieta Nr. 11815006010; Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2011. gada 12. aprīļa spriedumā lietā Nr. K32-0188-11/8, krimināllieta Nr. 11815005810 un vairākos citos kriminālprocesos. KL 165. 1 panta pirmajā daļā likumdevējs, formulējot šajā pantā paredzētā nozieguma pamatsastāvu, pirmkārt, norāda, ka personas nosūtīšana ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai objektīvi var izpausties kā jebkāda rīcība, un tās, kā jau minēts iepriekš, ir tās pašas darbības, kas veido KL 154. 1 pantā paredzētās cilvēku tirdzniecības objektīvo pusi, tas ir, personas vervēšana, pārvadāšana, nodošana, 18 Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2009, 1. jūn., Nr. 90. 13
saņemšana, izmitināšana. Šajā pantā minētā personas slēpšana nav konstatēta. Otrkārt, vainīgā rīcība, kas izdarīta nolūkā nosūtīt personu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, veicina 1) legālu vai nelegālu personas pārvietošanos, vai 2) tranzītu, vai 3) uzturēšanos vienas vai vairāku valstu teritorijā. No minētā izriet, ka apsūdzībā būtu jābūt konkretizētai vainīgās personas rīcībai un norādei, ko tieši šī rīcība ir veicinājusi, proti, ja pārvietošanos, tad legālu vai nelegālu, ja uzturēšanos tad vienas vai vairāku valstu teritorijā un tieši kur, vai arī sekmējusi tranzītu, nevis vienkārši pārrakstītai panta dispozīcijai. Judikatūrā jau vairākkārt izteikta norāde par apsūdzības konkrētību, uz ko vērsta vērība arī iepriekš veiktajos prakses pētījumos. Tā kā šis jautājums ir aktuāls arī analizējamajos cilvēku tirdzniecības noziegumos, nepieciešams atgādināt Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta norādīto, ka apsūdzībai ir jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tā būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos. Tāpat akcentēts, ka apsūdzību nepieciešams formulēt atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem un attiecīgā Krimināllikuma panta dispozīcijā paredzētajām pazīmēm, jo, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124. panta otrajai daļai, kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva, ko veido četri obligāti elementi objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzēti apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā (Krimināllietu departamenta 2009. gada 21. oktobra lēmums lietā Nr. SKK- 520/2009; 2010. gada 28. janvāra lēmums lietā Nr. SKK-10/2010; 2011. gada 28.decembra lēmums lietā Nr. SKK-690/2011; 2012. gada 10. maija lēmums lietā Nr. SKK-264/2012; 2013. gada 26. marta lēmums lietā Nr. SKK-3/2013). 14
Tieši apsūdzības neatbilstība lietā konstatētajiem apstākļiem un atbilstošā Krimināllikuma panta dispozīcijā norādītajām pazīmēm bija par iemeslu tam, ka Tukuma rajona tiesa ar 2010. gada 14. maija spriedumu lietā Nr. K37-050/10, krimināllieta Nr. 11810019109 no A. K. apsūdzības KL 165. 1 panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā izslēdza epizodi par S. F. nosūtīšanu uz Vāciju ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, norādot, ka tiesas izmeklēšanā nav iegūti pietiekami pierādījumi par šādām apsūdzētā darbībām un ka apsūdzības formulējums sastāv no pieņēmumiem. A. K. tāpat tika attaisnots viņam inkriminētās cilvēku tirdzniecības izdarīšanā, kas bija kvalificēta saskaņā ar KL 154. 1 panta pirmo daļu, norādot, ka tiesai radušās saprātīgas šaubas par to, ka viņš A. O. būtu uz ārvalsti aizvedis ar viltu, tas ir, maldinādams cietušo, sniegdams nepatiesas ziņas par piedāvātā darba patieso raksturu, kuras nav novēršamas un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19 (turpmāk arī KPL) 19. panta trešajai daļai tulkojamas par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Tiesa secināja, ka A. K. darbības šajā daļā atbilst KL 165. 1 panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvam, bet tiesa nevar pasliktināt apsūdzētā stāvokli, atzīstot par pierādītiem noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, pārkvalificējot uz smagāku noziedzīgu nodarījumu. Tiesa kā procesa virzītājs savu funkciju izpildei neiejaucas apsūdzības uzturēšanā, vērtē tās darbības, apstākļus, kas norādīti apsūdzībā, tiesai nav KPL 426. pantā paredzētās apsūdzības funkcijas. Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija ar 2010. gada 14. jūlija lēmumu noraidīja prokurora apelācijas protestu un pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu, atzīstot to par taisnīgu, likumīgu un pamatotu. Par vainīgiem KL 154. 1 panta trešajā daļā paredzētās cilvēku tirdzniecības izdarīšanā ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 1. jūnija spriedumu lietā Nr. K04-0061-10/6, krimināllieta Nr. 11810007208 tika atzīti A. T., D. K., S. H., V. Š., N. C. un V. S., kuri tāpat, izņemot V. S., apsūdzēti un atzīti par vainīgiem arī KL 165.panta trešajā daļā paredzētā sutenerisma izdarīšanā attiecībā uz astoņām personām, tostarp arī divām nepilngadīgām. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, atzīstot D. K., S. H., V. Š., N. C. un V. S. par nevainīgiem viņiem inkriminētās cilvēku tirdzniecības izdarīšanā attiecībā pret nepilngadīgajām K. K. un J. V. un attaisnojot viņus, 2012. gada 13. 19 Kriminālprocesa likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2005, 11. maijs, Nr. 74. 15
aprīļa spriedumā lietā Nr. PAK-168 norādīja, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi šo apsūdzēto faktiskās darbības, taču sniegusi tām kļūdainu noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju saskaņā ar KL 154. 1 panta trešo daļu, jo apsūdzētie nav veikuši ne KL 154. 1 pantā, nedz KL 165. 1 pantā ietverto noziegumu objektīvo pusi veidojošās darbības, bet gan organizētā grupā izdarījuši sutenerismu, tas ir, pēc nepilngadīgo K. K. un J. V. ierašanās nosūtīšanas vietā iedzīvošanās nolūkā izmantojuši viņu nodarbošanos ar prostitūciju. Tiesa atzina par pierādītu, ka, saskaņā ar iepriekšējo vienošanos un pienākumu sadali, A. T., kurš pirms tam bija izdarījis K. K. un J. V. aizvešanu no Daugavpils uz Rīgu ar viņu piekrišanu darbam par prostitūtām, fotografēja viņas seksuālo pakalpojumu reklāmai internetā un nodeva fotogrāfijas D. K., kurš tās ievietoja interneta reklāmas lapās, kurās tiek reklamēta seksuālo pakalpojumu sniegšana. S. H. kontrolēja reklāmas tālruņu numuru priekšapmaksas karšu uzturēšanu, citas personas nenoskaidrotā organizētas grupas dalībniece Oksana un persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts sakarā ar tās nāvi pieņēma telefona zvanus no klientiem, bet nenoskaidrotie organizētās grupas dalībnieki Pāvels un Vova nogādāja K. K. pie klientiem, savukārt V. Š. un K. C. nogādāja J. V. pie klientiem seksuālo pakalpojumu sniegšanai. Bez tā A. T., S. H. un V. Š., saskaņā ar noziedzīgo lomu sadali, pildīja arī apsargu funkcijas. K. K. un J. V. no par seksuālo pakalpojumu sniegšanu saņemtās naudas 50% atdeva organizētās grupas dalībniekiem. Apelācijas instances tiesa tāpat atzina, ka A. T., jau darbodamies kā suteners, piespieda nepilngadīgo K. K. nodarboties ar prostitūciju, proti, kad viņa informēja A. T., ka vairāk nevēlas nodarboties ar prostitūciju, viņš, ar noziedzīgu nodomu nostādīt K. K. atkarības stāvoklī, kā arī salauzt viņas pretestību un piespiest nodarboties ar prostitūciju, paziņoja, ka viņa ir parādā naudu organizētās grupas dalībniekiem, kā arī pielietoja pret K. K. vardarbību, piekaujot viņu. Šādas A. T. darbības kvalificētas saskaņā ar KL 164. panta trešo daļu. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments ar 2012. gada 18. oktobra lēmumu lietā Nr. SKK-533/2012 apelācijas instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Ņemot vērā, ka atsevišķas cilvēku tirdzniecības noziegumu un sutenerisma objektīvās izpausmes ir visai līdzīgas, proti, personas tāpat tiek vervētas darbam par prostitūtām suteneru pārraudzībā, visbiežāk sakrīt arī vainīgo personu nolūks 16
iedzīvoties uz to personu rēķina, kuras nodarbojas ar prostitūciju, kas var radīt grūtības, norobežojot cilvēku tirdzniecības noziegumus no sutenerisma, kā tas redzams no iepriekš analizētā kriminālprocesa A. T.un citu personu apsūdzībā, pētījuma gaitā tika analizēti 23 tiesu nolēmumi, ar kuriem 66 personas, no tām 23 sievietes, saskaņā ar KL 165. pantu sauktas pie atbildības par sutenerismu. Četru personu nodarījums kvalificēts saskaņā ar KL 165. panta pirmo daļu, 12 personas sauktas pie atbildības par KL 165. panta otrajā daļā un 15 kriminālprocesos 53 personas par šā panta trešajā daļā paredzēto noziegumu, kas izdarīts organizētā grupā. Attiecībā pret 17 apsūdzētajiem krimināllietas izskatītas, neveicot pierādījumu pārbaudi, trīs krimināllietas izskatītas vienošanās procesā. Suteneri intīmo pakalpojumu sniegšanu visbiežāk stāšanos dzimumattiecībās dažādos veidos organizēja īrētos dzīvokļos, speciāli tam izveidotos bordeļos un intīmklubos, taču konstatēti arī gadījumi, kad klientiem tika sniegti pakalpojumi erotiskās, eksotiskās un relaksējošās masāžas veidā, kā arī intīmo pakalpojumu sniegšana erotiskās frizētavas aizsegā. Ilustrācijai daži piemēri, lai raksturotu suteneru darbošanos, kas nereti bijusi ilglaicīga un plaši izvērsta, kā arī galvenokārt organizētā grupā. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013. gada 6. jūnija spriedumu lietā Nr. K32-0220-13/5, krimināllieta Nr. 11815002911 konstatēts, ka jau 2005. gadā, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā E. Z. vienojās ar pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrotām personām par iedzīvošanos uz tādu personu rēķina, kuras nodarbojas ar prostitūciju, un izveidoja šim nolūkam seksuālo pakalpojumu bordeli. Sievietēm, kas tajā nodarbojās ar prostitūciju, tika izmaksāti tikai 5 lati dienā. Laika posmā no 2008. gada beigām līdz 2009. gada vasarai E. Z. vienojās ar šajā krimināllietā apsūdzētajiem A. L., J. M. un A. M. (vīrs un sieva), A. M., bet vēlāk arī ar A. N. nodarboties ar sutenerismu organizētā grupā un veica pienākumu sadali. Organizētās grupas nodarbošanās ar sutenerismu trijos īrētajos dzīvokļos tika pārtraukta 2012. gada 17. maijā. 17
No Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2012. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. K29-1066/12, krimināllieta Nr. 11815010610 redzams, ka apsūdzētie O. G., G. Č., D. P., N. N., S. K. un laulātie N. un R. S., kā arī persona, pret kuru kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā, pakāpeniski iesaistīdamies organizētā grupā, darbojās no 2004. gada februāra līdz 2010. gada 16. decembrim, iedzīvošanās nolūkā izmantojot 24 seksuālo pakalpojumu sniedzējas, kuras strādāja iznomātajās erotiskās frizētavas un masāžas salona telpās. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2010. gada 1. jūnija spriedumu jau minētajā lietā Nr. K04-0061-10/6, krimināllieta Nr. 11810007208 konstatēts, ka A. T., citas personas, kriminālprocess pret kuru izbeigts sakarā ar nāvi, D. K., S. H., V. Š., K. C. un A. D. un izmeklēšanā nenoskaidrotu personu Tatjanas, Karolinas, Katjas, Lanas un Oksanas izveidotā organizētā grupa darbojās no 2007. gada sākuma līdz 2008. gada 29. jūlijam, dažādās vietās noīrētos dzīvokļos nodarbinot septiņas sievietes. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa ar 2013. gada 29. augusta spriedumu lietā Nr. K28-0529, krimināllieta Nr. 11815001713 konstatēja, ka apsūdzētā S. E., R. S.un Z. A. S. (māte un meita) ne vēlāk kā 2009. gada martā izveidoja apvienību organizētas grupas veidā un līdz 2013. gada 13. aprīlim R. S.un Z. A. S. dzīvesvietā izmantoja četras noskaidrotas un četras nenoskaidrotas personas, kuras nodarbojās ar prostitūciju erotiskās, eksotiskās un relaksējošās masāžas veidā, līdz seksuālo pakalpojumu klients sasniedza seksuālo apmierinājumu, apsūdzētajām saņemot daļu no par seksuālo pakalpojumu sniegšanu nopelnītās naudas. Raksturojot šīs kategorijas krimināllietas, būtiski norādīt, ka astoņos gadījumos noziegumu dalībā izdarījuši 19 vienas ģimenes locekļi četros gadījumos laulātie vai kopdzīvotāji, divos gadījumos māte un meita, vienā gadījumā laulātie un vīrieša māte un vienā gadījumā faktiskie laulātie un divas sievietes meitas. KL 165. panta pirmajā daļā atbildība noteikta par tādas personas izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, kura nodarbojas ar prostitūciju. Tas nozīmē, ka sutenerismā apsūdzētie var meklēt un uzrunāt tādas personas, par kuru nodarbi viņiem ir zināms, un izteikt piedāvājumu strādāt seksuālo pakalpojumu sniegšanas jomā viņu pārraudzībā, solot labas peļņas iespējas, nodrošināt uzturēšanās un seksuālo pakalpojumu sniegšanas vietas, meklēt klientus, nodrošināt ar transporta un 18
apsardzes pakalpojumiem utt. Vienlaikus tiek norunāti arī citi ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu saistīti jautājumi, kā arī tas, kāda peļņas daļa jāatdod suteneriem. Otrs variants vainīgie var meklēt personas, kuras vēlētos nodarboties ar prostitūciju pie šādiem nosacījumiem, un pēc viņu piekrišanas saņemšanas veikt darbības, kas vērtējamas kā sutenerisms organizēt seksuālos kontaktus, nosakot tam vietu un laiku, īrēt un aprīkot telpas, kur sniegt seksuālos pakalpojumus, noteikt cenas par seksuālo pakalpojumu sniegšanu un savu peļņas daļu, veikt prostitūtu pārraudzību utt. Tā, piemēram, ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2012. gada 9. janvāra spriedumu krimināllietā Nr. 11815005910/7 konstatēts, ka S. R. un S. G., vienojušies par personu, kas nodarbojas ar prostitūciju, izmantošanu iedzīvošanās nolūkā, organizēja bordeli Kitty, kura darbības nodrošināšanai intīmpakalpojumu sniegšanai klientiem par maksu meklēja personas, kuras vēlas nodarboties ar prostitūciju, tikās ar tām un izskaidroja, ka būs nepieciešams sniegt intīmpakalpojumus. Apsūdzētie tādā veidā iesaistīja prostitūcijā vairākas noskaidrotas un izmeklēšanā nenoskaidrotas personas, kuras sistemātiski stājās dzimumattiecībās ar dažādām personām par atlīdzību, tas ir, nodarbojās ar prostitūciju. Apsūdzētie reklamēja prostitūtu pakalpojumus interneta portālā www.intim.lv, norādot prostitūtu telefona numurus, uz kuriem pieņemt klientu zvanus, vienojās ar prostitūtām par pakalpojumu cenu, samaksas kārtību un pakalpojumu sniegšanas vietu, organizēja seksuālos kontaktus, prostitūtu nogādāšanu intīmpakalpojumu sniegšanai pie klientiem, aizvedot tās ar automašīnu, kā arī kontrolēja intīmpakalpojumu sniegšanas rezultātā saņemto naudas līdzekļu apriti. Pusi no prostitūtas nopelnītajiem naudas līdzekļiem apsūdzētie paturēja sev. S. R. un S. G. nodarījums pamatoti kvalificēts saskaņā ar KL 165. panta otro daļu kā sutenerisms, kas izdarīts personu grupā, taču bez juridiskā izvērtējuma ir palikušas apsūdzēto darbības, kuru rezultātā personas iesaistītas prostitūcijā, jo KL 165. pants tās neaptver. 19
Ar 2009. gada 21. maija likumu, 20 kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, KL 164. panta pirmajā daļā noteikta atbildība par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā, nenorādot kādus kriminālatbildības nosacījumus. Tiesa konstatējusi, ka S. R. un S. G. ar sutenerismu sāka nodarboties 2011. gada janvāra beigās, kad arī laika posmā līdz 2011. gada 6. septembrim organizēja bordeļa Kitty darbību meklēja personas, kuras vēlas nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu, un iesaistīja prostitūcijā vairākas noskaidrotas un nenoskaidrotas personas. Lai arī šajā laikā bija spēkā minētā KL 164. panta redakcija, kura trešā daļa saturēja norādi arī uz nozieguma izdarīšanu personu grupā, no tiesas sprieduma nav redzams, kāpēc tā apsūdzētajiem netika inkriminēta. Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas 2013. gada 13. februāra spriedumu krimināllietā Nr. 11815001312 konstatēts, ka M. A. pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, līdz 2012. gada janvārim, iedzīvošanās nolūkā, izmantojot personas, kuras nodarbojās ar prostitūciju, organizēja intīmpakalpojumu sniegšanu klientiem par maksu, un konkrēti meklēja personas, kuras vēlas nodarboties ar prostitūciju, tikās ar tām, izskaidroja, ka ir nepieciešams sniegt intīmpakalpojumus, tādā veidā iesaistot prostitūcijā vairākas personas, tostarp arī S. R., turklāt zinādama, ka viņa ir nepilngadīga, kuras sistemātiski M. A. īrētajā dzīvoklī stājās dzimumattiecībās ar dažādām personām par atlīdzību, tas ir, nodarbojās ar prostitūciju. M. A. nodarījums kvalificēts saskaņā ar KL 165. panta otro daļu kā sutenerisms, kas izdarīts attiecībā uz nepilngadīgu personu; KL 164. panta trešajā daļā paredzētais noziegums proti, nepilngadīgā iesaistīšana prostitūcijā tāpat nav inkriminēts. Virknē gadījumu no apsūdzības un tiesas konstatētā vispār nav iespējams izsecināt, vai personas, kuru nodarbošanos ar prostitūciju suteneri izmantoja iedzīvošanās nolūkā, jau līdz tam nodarbojušās ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu par maksu, vai arī paši apsūdzētie viņas iesaistīja prostitūcijā un pēc tam šo viņu nodarbi izmantoja iedzīvošanās nolūkā. Līdz ar to arī nav iespējams konstatēt, cik 20 Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2009, 1. jūn., Nr. 90. 20
gadījumos nepamatoti nav inkriminēts KL 164. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums. Taču arī jau iepriekš minētais dod pamatu norādīt, ka KL 165. pantā paredzētā nozieguma sastāvs neaptver arī personas iesaistīšanu prostitūcijā, un, konstatējot tāda nodarījuma pazīmes, tas ir jāinkriminē atsevišķi, ievērojot tās izmaiņas, kādas KL 164. pantā izdarītas ar 2014. gada 14. jūnija likumu 21 un ir stājušās spēkā ar 2014. gada 14. jūniju. Ar šo likumu, pirmkārt, jau grozīts pats panta nosaukums, kas tagad apzīmēts kā Personas iesaistīšana prostitūcijā un prostitūcijas izmantošana ; otrkārt, panta otrajā daļā kā papildu kvalificējoša pazīme norādīta apzināta cilvēku tirdzniecības upuru prostitūcijas izmantošana, un, treškārt, pantā ietverta jauna 3. 1 noteikta atbildība par nepilngadīgās personas prostitūcijas izmantošanu. daļa, kurā 3. KRIMINĀLLIKUMA 154. 1 UN 165. 1 PANTĀ IETVERTO NOZIEGUMU KVALIFICĒTIE SASTĀVI KL 154. 1 un 165. 1 pantā ir paredzēta bargāka atbildība par cilvēku tirdzniecību un personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, kas izdarīts dalībā, nodalot personu grupu pēc iepriekšējas vienošanās un organizētu grupu. Turklāt KL 165. 1 pantā kvalificētu sastāvu tāpat veido personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai, kas izdarīta iedzīvošanās nolūkā, savukārt KL 154. 1 pantā atbildība pastiprināta, ja cilvēku tirdzniecība izdarīta pret nepilngadīgo vai mazgadīgo, kā arī tad, ja tā apdraudējusi cietušā dzīvību vai izraisījusi smagas sekas, vai izdarīta ar sevišķu cietsirdību. Tālāk pakavēsimies pie tām cilvēku tirdzniecības noziegumu kvalificējošām un sevišķi kvalificējošām pazīmēm, kuras konstatētas šā pētījuma gaitā. 3.1. Personas nosūtīšana ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, kas izdarīta iedzīvošanās nolūkā 21 Grozījumi Krimināllikumā: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis, 2014, 31. maijs, Nr. 105. 21
KL 165. 1 panta otrajā daļā ietvertā norāde uz personas nosūtīšanu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai iedzīvošanās nolūkā inkriminēta gandrīz visiem apsūdzētajiem, izņemot tikai dažus gadījumus. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2006. gada pētījumā konstatēto, ka šīs kvalificējošās pazīmes identificēšana bija viens no kvalifikācijas problēmjautājumiem, situācija ir radikāli mainījusies un praktiski kādas neskaidrības vai kļūdas iedzīvošanās nolūka inkriminēšanā nav konstatētas, arī tad, ja noziedzīgās rīcības rezultātā reāls labums netika iegūts, kas raksturīgi gadījumiem, kad noziedzīgās darbības tika atklātas un arī pārtrauktas operatīvā eksperimenta plānoto pasākumu laikā. Izlemjot jautājumu par iedzīvošanās nolūka esamību vai neesamību, procesa virzītājs vadījies no nolūka kā subjektīvās puses elementa izpratnes krimināltiesībās, proti, ka tas ir iecerētais rezultāts, ko persona, izdarot noziedzīgu nodarījumu, vēlas sasniegt, 22 kas savukārt nozīmē, ka iedzīvošanās nolūka esamība nebūt nav obligāti saistāma arī ar reāla labuma iegūšanu, kā tas redzams, piemēram, no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 15. decembra sprieduma lietā Nr. K29-1605-10/11, krimināllieta Nr. 1815004010, ar kuru konstatēts, ka M. B., iedzīvošanās nolūkā, darbojoties personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, izdarījis sieviešu vervēšanu nosūtīšanai ar to piekrišanu seksuālo pakalpojumu sniegšanai uz Vāciju, pēc viņu nodošanas personai, kura organizē seksuālo pakalpojumu sniegšanu, par katru savervēto un nodoto personu bija jāsaņem noteikta materiāla atlīdzība. M. B. noziedzīgās darbības tika pārtrauktas, aizturot viņu starptautiskā autoostā Rīga, kur viņš bija ieradies ar operatīvajā eksperimentā iesaistītajām personām, lai pavadītu viņas braucienā no Rīgas uz Minheni. Tāpat arī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013. gada 23. maija spriedumā lietā Nr. K29-130/13, krimināllieta Nr. 11815006010 pamatoti konstatēts, ka F. W. K. K. iedzīvošanās nolūkā nosūtīja personu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai uz Vāciju. Atbilstoši apsūdzētā nodomam, pēc sievietes savervēšanas viņš organizētu tās pārvietošanos uz Vāciju un legālu uzturēšanos tur, nodrošinātu ar dzīvošanai paredzētām telpām, kā arī organizētu seksuālo 22 Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. trešais papildinātais izdevums. Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2008, 175. lpp. 22
pakalpojumu sniegšanu klientiem par maksu. 60% no naudas, ko sieviete nopelnītu par sniegtajiem seksuālajiem pakalpojumiem, viņa varētu paturēt sev, bet 40% no nopelnītās naudas sieviete atdotu apsūdzētajam, kurš ar šiem naudas līdzekļiem rīkotos pēc saviem ieskatiem. Apsūdzētais aizturēts tepat Latvijā operatīvajā eksperimentā plānoto pasākumu laikā. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2009. gada 19. februāra spriedumu lietā Nr. K04-119/09-10, krimināllieta Nr. 11810000207 E. B. atzīts par vainīgu KL 165. 1 panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā, proti, ka viņš organizētā grupā, iedzīvošanās nolūkā nosūtīja personu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai uz Vāciju, kur E. B. savervētā un nosūtītā sieviete Āhenes pilsētā strādāja par prostitūtu. Par savervēto un nosūtīto sievieti organizētās grupas dalībnieks R. S. M. samaksāja E. B. vienošanās laikā solītos 3000 eiro. E. B. savu vainu tam inkriminētā nozieguma izdarīšanā neatzina un apgalvoja, ka izmantojot savu pazīšanos ar vīrieti, vārdā Makss (R. S. M.), tikai palīdzējis meitenei, vārdā Žeņa, pēc viņas lūguma aizbraukt uz Vāciju strādāt. Tāpat apsūdzētais noliedza nolūku iedzīvoties ar J. M. nosūtīšanu darbā uz Vāciju, un viņam nekas neesot zināms par naudu 3000 eiro, kuru Makss it kā samaksājis viņam par Žeņas nogādāšanu Vācijā. Krimināllietu tiesu kolēģija, izvērtējusi visus lietā savāktos pierādījumus, tostarp arī Āhenes zemes tiesas spriedumu, ar kuru organizētās grupas dalībnieki R. S. M. un M.H. ir notiesāti par sutenerismu kriminālprocesā, kurā kā grupas dalībnieks un starpnieks Latvijā minēts E. B., kā arī prostitūcijā iesaistītā J. M., pamatoti atzina, ka E. B. noziedzīgās darbības ir kvalificētas pareizi un viņš ir vainojams to izdarīšanā. Tiesu kolēģija, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem, nepiešķīra ticamību E. B. apgalvojumam, ka J. M. nosūtīšanu uz Vāciju viņš veicis vienkārši nolūkā palīdzēt viņai aizbraukt uz Vāciju strādāt pie vīrieša vārdā Makss, tas ir, vienkārši aiz labdarības, nevis iedzīvošanās nolūkā, uzskatot, ka šāds apsūdzētā apgalvojums ir pretrunā arī ar viņa faktiskām darbībām. Apsūdzētais izrādīja īpašu centību, lai viņam nepazīstamā sieviete nokļūtu Vācijā strādāt un, kā dibināts lietā, lai viņa varētu strādāt par prostitūtu. Apsūdzētais ne vien pats sazinās ar J. M., bet sarunā tikšanos ar viņu, brauc uz Ogri, kur satiekas ar viņu, izstāsta darba apstākļus un nosacījumus Vācijā prostitūcijas jomā, par darba samaksas kārtību un apmēru, saņemot viņas piekrišanu darbam, sarunā tikšanos autoostā ar J. M., brauc uz autoostu, no saviem naudas līdzekļiem svešai sievietei iedod naudu autobusa 23
biļetei uz Vāciju, pārliecinās par viņas nopirkto biļeti un izbraukšanu uz Vāciju, iepriekš sagādā Maksa fotogrāfiju, kuru iedod J. M., pie kam par visām savām darbībām E. B. atskaitās Maksam. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta ar 2010. gada 25. februāra lēmumu lietā Nr. PAK-189 pirmās instances tiesas spriedumu atstājusi negrozītu. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka apsūdzībās, kurās nav inkriminēts iedzīvošanās nolūks, apsūdzēto rīcības motivācija vispār nav apspriesta, lai arī Kriminālprocesa likuma 527. panta pirmajā daļā noteikts, ka notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā cita starpā minami arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas motīvi. Tā, piemēram, ar Rīgas pilsētas Latgales apgabaltiesas 2011. gada 15. decembra spriedumu lietā Nr. K29-1411/11, krimināllieta Nr. 11815002511 L. T. atzīta par vainīgu KL 165. 1 panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā, proti, ka viņa nosūtīja personu ar tās piekrišanu seksuālai izmantošanai, savervējot akceptētā operatīvā eksperimentā iesaistīto personu Zani darbam Anglijā seksuālo pakalpojumu sniegšanas sfērā. Lieta izskatīta, neveicot pierādījumu pārbaudi, sprieduma konstatējošā daļā aprakstīts, kādos datumos apsūdzētā un Zane sazvanījās, kad un kur satikās, kā izpaudās apsūdzētās darbības, kas bija virzītas uz Zanes savervēšanu, datums, kad apsūdzētā tika aizturēta lidostā Rīga, domājams, pavadot savervēto sievieti lidojumam uz Angliju. No apsūdzības nav redzams, kā L. T. plānoja realizēt savervētās personas seksuālo izmantošanu, un, galvenais, kāpēc viņa tā rīkojās Arī no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2009. gada 7. decembra sprieduma lietā Nr. K29-1665/09, krimināllieta Nr. 11810021208, kas izskatīta vienošanās procesā, nav redzams, kāpēc V. K. savervēja un nosūtīja uz Vāciju S. K. Vien konstatēts, ka apsūdzētā personīgi uzrunāja S. K. un izteica viņai piedāvājumu braukt uz Vāciju strādāt par prostitūtu, atsūtīja viņai naudu braucienam, sagaidīja viņu Berlīnes autoostā, aizveda un atstāja intīmklubā, kur S. K. bija jāstrādā par prostitūtu, lielāko daļu peļņas atdodot intīmkluba īpašniekam. Apsūdzēto rīcības motivācija nav noskaidrota kriminālprocesā A. Č. apsūdzībā, kura personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās savervēja divas personas ar to piekrišanu seksuālai izmantošanai Vācijā (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010. gada 29. aprīļa spriedums lietā Nr. K29-856/10, krimināllieta Nr. 11815007109,); kriminālprocesā V. Š. apsūdzībā KL 165. 1 panta otrajā daļā paredzētā nozieguma 24