EIROPAS KOMISIJA Briselē, 23.9.2016. COM(2016) 618 final KOMISIJAS ZIŅOJUMS Ziņojums, lai atvieglotu Eiropas Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopīgā noteiktā daudzuma aprēķināšanu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a punktu, 8. un 8.a punktu otrajam saistību periodam, kā noteikts Padomes Lēmuma (ES) 2015/1339 3. panta 2. punktā {SWD(2016) 316 final} LV LV
1. IEVADS Šis ziņojums un pievienotais dienestu darba dokuments veido ziņojumu, lai atvieglotu Eiropas Savienībai (ES) noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un ziņojumu, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopīgā noteiktā daudzuma aprēķināšanu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a punktu, 8. un 8.a punktu otrajam saistību periodam un apliecinātu ES, tās dalībvalstu un Islandes spēju uzskaitīt savas emisijas un noteikto daudzumu saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.8, kurš pieņemts Pušu konferencē, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme, kā noteikts Padomes Lēmuma (ES) 2015/1339 1 3. panta 2. punktā. Tos nosūtīs Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) sekretariātam. Noteiktā daudzuma aprēķināšana saskaņā ar Kioto protokolu šajā ziņojumā ir priekšnoteikums ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķa uzskaitīšanai Kioto protokola otrajā saistību periodā. Šajā ziņojumā ietverta arī informācija par iespējām saistībā ar īpašiem uzskaites variantiem saskaņā ar Kioto protokolu. 2. PĀRSKATI ATTIECĪBĀ UZ MONREĀLAS PROTOKOLA NEKONTROLĒTU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU ANTROPOGĒNĀM EMISIJĀM PA AVOTIEM UN UZTVERŠANU PIESAISTĪTĀJSISTĒMĀS Pilnīgs kopējs pārskats attiecībā uz Monreālas protokola nekontrolētu siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās par visiem gadiem no bāzes gada līdz 2014. gadam attiecībā uz ES, tās dalībvalstīm un Islandi ir iesniegts UNFCCC kā atsevišķs dokuments kopā ar šo ziņojumu saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.8. I pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu. 3. BĀZES GADU NOTEIKŠANA OTRAJĀ SAISTĪBU PERIODĀ Kopīgajā pārskatā atspoguļoti bāzes gadi, ko dalībvalstis un Islande izraudzījušās savos valsts pārskatos. Ieskats ir sniegts turpmāk. 1 Padomes 2015. gada 13. jūlija Lēmums (ES) 2015/1339 par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 207, 4.8.2015., 1.-14. lpp.).
1. tabula. Bāzes gadu izvēle attiecībā uz dažām siltumnīcefekta gāzēm ES dalībvalstīs un Islandē Kioto protokola otrajam saistību periodam. Dalībvalsts Bāzes gads attiecībā uz CO 2, CH 4 un N 2 O Bāzes gads attiecībā uz HFCs, PFCs un SF 6 Bāzes gads attiecībā uz NF 3 Austrija 1990 1990 2000 Beļģija 1990 1995 1995 Bulgārija 1988 1995 1995 Horvātija 1990 1990 2000 Kipra 1990 1995 1995 Čehijas Republika 1990 1995 1995 Dānija 1990 1995 1995 Igaunija 1990 1995 1995 Somija 1990 1995 1995 Francija 1990 1990 1995 Vācija 1990 1995 1995 Grieķija 1990 1995 2000 Ungārija 1985 1987 1995 1995 Īrija 1990 1995 1995 Itālija 1990 1990 1995 Latvija 1990 1995 1995 Lietuva 1990 1995 1995 Luksemburga 1990 1995 1995 Malta 1990 1990 1995 Nīderlande 1990 1995 1995 Polija 1988 1995 2000 Portugāle 1990 1995 2000 Rumānija 1989 1989 2000 Slovākija 1990 1990 2000 Slovēnija 1986 1995 1995 Spānija 1990 1995 1995 Zviedrija 1990 1995 1995 Apvienotā Karaliste 1990 1995 1995 Islande 1990 1990 1995 4. SAISTĪBU KOPĪGĀS IZPILDES NOTEIKUMI SASKAŅĀ AR KIOTO PROTOKOLA 4. PANTU OTRAJAM SAISTĪBU PERIODAM ES, tās dalībvalstis un Islande ir vienojušās kopīgi pildīt savas kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības saskaņā ar Kioto protokola 3. pantu Kioto protokola otrajā saistību periodā saskaņā ar Kioto protokola 4. panta noteikumiem. Savienība, tās dalībvalstis un Islande piekrīt kvantitatīvas emisiju samazināšanas saistībām, kas ierobežo to vidējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas otrajā saistību periodā līdz 80 % no to bāzes gada emisiju summas, kas ir atspoguļota Dohas grozījumā. Kioto protokola 4. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējām pusēm, kas vienojas kopīgi izpildīt savas Kioto protokola 3. pantā noteiktās saistības, attiecīgais emisiju līmenis, kas iedalīts katrai līgumslēdzējai pusei, jānorāda attiecīgajā nolīgumā par saistību kopīgu izpildi. Padomes Lēmumā (ES) 2015/1339 ir izklāstīti nolīguma par saistību kopīgu izpildi nosacījumi, kā arī attiecīgais emisiju līmenis, kas iedalīts katrai līgumslēdzējai pusei. Nolīgumā starp ES, tās dalībvalstīm un Islandi par Islandes dalību ES, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē Kioto protokola otrajam saistību periodam ir izklāstīti nosacījumi, kas reglamentē Islandes dalību 2. Emisiju līmeņi 2 OV L 207, 4.8.2015., 17. lpp. 3
nosaka dalībvalstīm un Islandei noteikto daudzumu otrajam saistību periodam. Šie emisiju līmeņi noteikti, pamatojoties uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem laikposmam no 2013. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu 3. 5. NOTEIKTO DAUDZUMU APRĒĶINS SASKAŅĀ AR 3. PANTA 7.A PUNKTU, 8. PUNKTU UN 8.A PUNKTU Kopējais noteiktais daudzums ES, tās dalībvalstīm un Islandei Kioto protokola otrajam saistību periodam atbilst Kioto protokola B pielikuma, kas aizstāts ar Kioto protokola Dohas grozījumu, trešajā slejā Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei noteikto bāzes gada emisiju procentuālo daļu (80 %), kas reizināta ar astoņi. Minētā aprēķina rezultātā kopējais noteiktais daudzums ir 37 625 402 324 tonnas CO 2 ekv. Šis noteiktais daudzums ES ir noteikts saskaņā ar nolīgumu par saistību kopīgu izpildi un ir vienāds ar 15 834 334 860 tonnām CO 2 ekv. Noteiktais daudzums dalībvalstīm un Islandei arī noteikts saskaņā ar nolīgumu par saistību kopīgu izpildi un ir uzskaitīts 2. tabulā. 3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, OV L 140, 5.6. 2009. 4
2. tabula. Noteiktais daudzums dalībvalstīm un Islandei (ņemot vērā Kioto protokola 3. panta 7.a punktu) Dalībvalsts t CO 2 ekv. Austrija 405 712 317 Beļģija 584 228 513 Bulgārija 222 945 983 Horvātija 162 271 086 Kipra 47 450 128 Čehijas Republika 520 515 203 Dānija 269 363 657 Igaunija 51 056 976 Somija 240 544 599 Francija 3 014 714 832 Vācija 3 592 699 888 Grieķija 480 791 166 Ungārija 434 486 280 Īrija 343 520 594 Itālija 2 410 291 421 Latvija 76 633 439 Lietuva 113 600 821 Luksemburga 72 191 526 Malta 9 299 769 Nīderlande 924 777 902 Polija 1 583 938 824 Portugāle 429 581 969 Rumānija 656 059 490 Slovākija 202 268 939 Slovēnija 99 425 782 Spānija 1 766 877 232 Zviedrija 315 554 578 Apvienotā Karaliste 2 744 937 332 Islande 15 327 217 6. SAISTĪBU PERIODA REZERVES APRĒĶINS SASKAŅĀ AR LĒMUMU 11/CMP.1 Saistību kopīgās izpildes nolūkā saistību perioda rezerve attiecas uz ES, tās dalībvalstīm un Islandi atsevišķi. 3. tabulā ir sniegtas aprēķinātās saistību perioda rezerves Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei. 5
3. tabula. Saistību perioda rezerves Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei Valsts Saistību perioda rezerve [t CO 2 ekv.] Eiropas Savienība 21 777 272 968 Austrija 365 141 085 Beļģija 525 805 662 Bulgārija 200 651 385 Horvātija 146 043 977 Kipra 42 705 115 Čehijas Republika 468 463 683 Dānija 242 427 291 Igaunija 45 951 278 Somija 216 490 139 Francija 2 713 243 349 Vācija 3 233 429 899 Grieķija 432 712 049 Ungārija 391 037 652 Īrija 309 168 535 Itālija 2 169 262 279 Latvija 68 970 095 Lietuva 102 240 739 Luksemburga 64 972 374 Malta 8 369 792 Nīderlande 832 300 112 Polija 1 425 544 942 Portugāle 386 623 772 Rumānija 590 453 541 Slovākija 182 042 045 Slovēnija 89 483 204 Spānija 1 590 189 509 Zviedrija 283 999 120 Apvienotā Karaliste 2 470 443 599 Islande 13 794 495 7. ATSEVIŠĶU MINIMĀLO VĒRTĪBU IZVĒLE ATTIECĪBĀ UZ KOKU VAINAGU PROJEKCIJU, ZEMES PLATĪBU UN KOKU AUGSTUMU UZSKAITES VAJADZĪBĀM SASKAŅĀ AR 3. PANTA 3. UN 4. PUNKTU Dalībvalstis izvēlējušās meža definīcijas robežvērtības ziņojuma iesniegšanai par apmežošanu, meža atjaunošanu un izciršanu saskaņā ar 3. panta 3. punktu un mežu apsaimniekošanu, ja saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 4. punktu piemērojams pirmajam saistību periodam. Tā kā ES summē dalībvalstu informāciju, tiek izmantotas tās pašas vērtības kā tās, ko dalībvalsts noteikusi prasītajām atsevišķajām minimālajām vērtībām attiecībā uz koku vainagu projekciju, zemes platību un koku augstumu atbilstoši ziņojumos FAO izmantotajai meža definīcijai. 6
4. tabula. Dalībvalstu un Islandes izvēle attiecībā uz meža definīcijas robežvērtībām ziņojuma iesniegšanai saskaņā ar 3. panta 3. un 4. punktu Dalībvalsts Minimālā vērtība attiecībā uz koku vainagu projekciju Minimālais koku augstums Minimālā meža zemes platība Austrija 30 % 2 m 0,05 ha Beļģija 20 % 5 m 0,5 ha Bulgārija 10 % 5 m 0,1 ha Horvātija 10 % 2 m 0,1 ha Kipra 10 % 5 m 0,3 ha Čehijas Republika 30 % 2 m 0,05 ha Dānija 10 % 5 m 0,5 ha Igaunija 30 % 2 m 0,5 ha Somija 10 % 5 m 0,5 ha Francija 10 % 5 m 0,5 ha Vācija 10 % 5 m 0,1 ha Grieķija 25 % 2 m 0,3 ha Ungārija 30 % 5 m 0,5 ha Īrija 20 % 5 m 0,1 ha Itālija 10 % 5 m 0,5 ha Latvija 20 % 5 m 0,1 ha Lietuva 30 % 5 m 0,1 ha Luksemburga 10 % 5 m 0,5 ha Malta 30 % 5 m 1 ha Nīderlande 20 % 5 m 0,5 ha Polija 10 % 2 m 0,1 ha Portugāle 10 % 5 m 1 ha Rumānija 10 % 5 m 0,25 ha Slovākija 20 % 5 m 0,3 ha Slovēnija 30 % 2 m 0,25 ha Spānija 20 % 3 m 1 ha Zviedrija 10 % 5 m 0,5 ha Apvienotā Karaliste 20 % 2 m 0,1 ha Islande 10 % 2 m 0,5 ha 8. DARBĪBU PIEMĒROŠANA SASKAŅĀ AR 3. PANTA 4. PUNKTU, LAI IEKĻAUTU UZSKAITĒ PAR OTRO SAISTĪBU PERIODU 5. tabulā ir sniegts pārskats par dalībvalstu un Islandes izvēlētajām darbībām saskaņā ar 3. panta 4. punktu, kā iekļauts to ziņojumos, lai atvieglotu noteiktā daudzuma aprēķināšanu attiecībā uz otro saistību periodu. 7
5. tabula. Ieskats par dalībvalstu un Islandes LULUCF darbību piemērošanu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 4. punktu Dalībvalsts Aramzemes apsaimniekošana Ganību apsaimniekoša na Veģetācijas atjaunošana Mitrāju nosusināšana un atjaunošana Austrija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Beļģija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Bulgārija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Horvātija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Kipra Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Čehijas Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Republika Dānija Piemēro Piemēro Nepiemēro Nepiemēro Igaunija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Somija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Francija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Vācija Piemēro Piemēro Nepiemēro Nepiemēro Grieķija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Ungārija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Īrija Piemēro Piemēro Nepiemēro Nepiemēro Itālija Piemēro Piemēro Nepiemēro Nepiemēro Latvija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Lietuva Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Luksemburga Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Malta Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nīderlande Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Polija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Portugāle Piemēro Piemēro Nepiemēro Nepiemēro Rumānija Nepiemēro Nepiemēro Piemēro Nepiemēro Slovākija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Slovēnija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Spānija Piemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Zviedrija Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Nepiemēro Apvienotā Piemēro Piemēro Nepiemēro Piemēro Karaliste Islande Nepiemēro Nepiemēro Piemēro Nepiemēro 9. UZSKAITES BIEŽUMA NOTEIKŠANA PAR DARBĪBĀM SASKAŅĀ AR 3. PANTA 3. PUNKTU UN 4. PUNKTU Lai atvieglotu noteiktā daudzuma aprēķināšanu, dalībvalstis un Islande attiecīgi savos ziņojumos norāda uzskaites biežumu par darbībām saskaņā ar 3. panta 3. punktu un 4. punktu. Visas dalībvalstis ir izvēlējušās veikt uzskaiti saistību perioda beigās, izņemot Dāniju un Ungāriju, kas to izvēlējušās veikt katru gadu. 10. MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS REFERENCES LĪMENIS, KAS NORĀDĪTS LĒMUMA 2/CMP.7 PIELIKUMA PAPILDINĀJUMĀ Lēmuma 2/CMP.8 I pielikuma 1. punkta i) apakšpunktā ir noteikta prasība ziņot par meža apsaimniekošanas līmeni un jebkādām tehniskām korekcijām, kas iekļautas pārskata ziņojumā. ES dalībvalstis un Islande paziņoja šo informāciju savos ziņojumos, lai atvieglotu noteiktā daudzuma aprēķināšanu, un savos jaunākajos siltumnīcefekta gāzu pārskatos. 8
11. INFORMĀCIJA PAR TO, KĀ EMISIJAS NO NOCIRSTAS KOKSNES PRODUKTIEM, KURU IZCELSME IR MEŽOS PIRMS OTRĀ SAISTĪBU PERIODA SĀKUMA, IR APRĒĶINĀTAS REFERENCES LĪMENĪ SASKAŅĀ AR LĒMUMA 2/CMP.7 PIELIKUMA 16. PUNKTU Informācija par to, kā emisijas no nocirstas koksnes produktiem, kuru izcelsme ir mežos pirms otrā saistību perioda sākuma, ir aprēķinātas references līmenī saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.7 pielikuma 16. punktu, ir sniegta ziņojumos, lai atvieglotu noteiktā daudzuma aprēķināšanu, ko iesniegušas ES dalībvalstis un Islande, un to jaunākajos pārskatu nodevumos. 12. UZSKAITE PAR DABISKIEM TRAUCĒJUMIEM Turpmāk sniegts ieskats dalībvalstu lēmumos par nodomu izmantot vai neizmantot noteikumus, lai izslēgtu no uzskaites dabisku traucējumu radītās emisijas. 6. tabula. Informācija par noteikumu, lai izslēgtu no uzskaites dabisku traucējumu radītās emisijas, izmantošanu Valstis Meža ieaudzēšana/meža atjaunošana Meža apsaimniekošana Austrija Nē Jā Beļģija Nē Jā Bulgārija Jā Jā Horvātija Jā Jā Kipra Nē Jā Čehijas Republika Nē Nē Dānija Nē Nē Igaunija Nē Jā Somija Nē Jā Francija Jā Jā Vācija Nē Nē Grieķija Jā Jā Ungārija Nē Nē Īrija Jā Jā Itālija Jā Jā Latvija Nē Nē Lietuva Nē Nē Luksemburga Jā Jā Malta Jā Jā Nīderlande Jā Jā Polija Nē Nē Portugāle Jā Jā Rumānija Jā Jā Slovākija Nē Nē Slovēnija Nē Nē Spānija Jā Jā Zviedrija Jā Jā Apvienotā Karaliste Jā Jā Islande Jā Jā 13. VALSTS SISTĒMAS APRAKSTS Eiropas Savienībai jau pirmajā saistību periodā bija kvantitatīvs emisiju ierobežošanas un samazināšanas mērķis, un tā sniedza valsts sistēmas aprakstu ziņojumā, lai aprēķinātu noteikto daudzumu pirmajā saistību periodā. Pēc tam visas izmaiņas, kas notikušas ES 9
valsts sistēmas ietvaros, tika ziņotas kā daļa no gada papildu informācijas saskaņā ar Kioto protokola 7. pantu un iekļautas valsts pārskata ziņojumā. Iestādes, kas bija daļa no ES pārskata sistēmas un atbildīgas par ES pārskata sagatavošanu pirmajā saistību periodā, paliek tās pašas arī otrā saistību perioda sākumā. Eiropas Komisijas Klimata politikas ģenerāldirektorāts (CLIMA ĢD) ir vispārēji atbildīgs par ES pārskatiem, savukārt dalībvalstis ir atbildīgas par savu valsts pārskatu sagatavošanu, kas ir pamatieguldījums ES pārskatā. Pārskata izveidē CLIMA ĢD palīdz šādas iestādes: Eiropas Vides aģentūra (EVA) un tās Eiropas Gaisa un klimata pārmaiņu tematiskais centrs (ETC/ACM), kā arī citi sekojošie Eiropas Komisijas ģenerāldirektorāti: Eurostat un Kopīgais pētniecības centrs (JRC). 14. VALSTS REĢISTRA APRAKSTS Lai izpildītu savas saistības, kas tām uzliktas kā Kioto protokola pusēm un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 4 10. pantu ( Pārraudzības mehānisma regula ), katra dalībvalsts un ES nodrošina Kioto protokola valsts reģistra darbību. Saskaņā ar Lēmumu 13/CMP.l un Lēmumu 24/CP.8 dalībvalstis un Savienība saskaņoti nodrošina valsts reģistru darbību. 4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu. OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp. 10