LATVIJAS ZINĀTŅU AKADĒMIJAS EKONOMIKAS INSTITŪTS Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, reģ.nr. 40003324342 Akadēmijas laukums 1, LV-1050, Rīga, Latvija; tel.67222830, fax 67820608, e-pasts: economics@economics.lv Pētījums ZEMĀKĀ CENA, PAR KĀDU APSARDZES KOMERSANTS SPĒJ SNIEGT FIZISKĀS APSARDZES IEPIRKUMU VALSTS OBJEKTAM Pasūtītāji: Latvijas Detektīvu un Drošības dienestu asociācija Biedrība Latvijas Drošības biznesa asociācija Izpildītājs: LZA Ekonomikas institūta pētniece Irīna Čurkina Rīga, 2009. gada februāris SATURS
Pētījuma metodoloģiskais pamatojums 3 Apsardzes pakalpojumu nozares statistiskie rādītāji 5 Fiziskās apsardzes pakalpojuma minimālās cenas noteikšanas metodoloģija 7 Minimālās pakalpojuma cenas modelis 8 Secinājumi 12 2
PĒTĪJUMA METODOLOĢISKAIS PAMATOJUMS Cena ekonomikas teorijā parāda tirgus dalībnieku saimnieciskās attiecības darījuma vērtību. Cena rāda, cik daudz naudas nepieciešams, lai iegādātos kādu preci vai pakalpojumu. Cenas veidošanas pamatelements ir ražošanas izmaksas, kas dalās fiksētās un mainīgās izmaksās. Fiksētās izmaksas ir tādi kapitālieguldījumi, kas ir nemainīgi kādā laika periodā (parasti īstermiņā), lai nodrošinātu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Tās nav atkarīgas no saražoto preču vai sniegto pakalpojumu apjoma. Mainīgās izmaksas attiecas uz to finanšu resursu plūsmu, kas mainās līdz ar produkcijas izlaides apjomiem ja preču vai pakalpojumu izlaide pieaug, kapitālieguldījumi palielinās un otrādi. Par īstermiņa periodu uzskata laiku, kad kapitālieguldījumi daļā ražošanas faktoru 1 ir pastāvīgi (telpu noma, kredīta atmaksa u.tml.). Shematiski kopējo izmaksu struktūru un atkarību no izlaides apjoma rāda 1. attēls. 1. attēls. Kopējo izmaksu struktūra īstermiņā TC kopējās izmaksas; VC mainīgās izmaksas; FC fiksētās izmaksas. TC = FC+VC Attēla ekonomiskā jēga ir produkcijas izlaidi iespējams pieaudzēt, palielinot mainīgo izmaksu masu, piesaistot papildus ražošanas faktorus. Jo augstāka izlaide, jo lielāka mainīgo izmaksu nozīme ražošanas procesā. Ja uzņēmuma ražošanas apjoms ir nulle, mainīgo izmaksu nav, jo netiek iepirktas izejvielas un algots darbaspēks. 1 Ražošanas faktori nepieciešami preces vai pakalpojuma radīšanai. Izšķir klasiskos faktorus: darbs, kapitāls, tehnoloģijas. Kapitāls tiek iedalīts kā naudas, tā reālajā kapitālā. Ekonomikas teorijā pēdējās desmitgadēs izdala arī cilvēkkapitālu (cilvēka prasmju un iemaņu kopums, izmantots, lai radītu jaunas preces) kā produktivitātes pieauguma izskaidrojošu elementu. Nereti pieskaita arī informāciju dažās specifiskās nozarēs kā atsevišķu ražošanas faktoru. 3
Cenas veidošanās nianses ir augsti atkarīgas no tirgus, kādā darbojas uzņēmums. Atkarībā no konkurences pakāpes izšķir: 1. pilnīgas konkurences tirgu; 2. monopolistiskās konkurences tirgu, 3. oligopola tirgu; 4. monopola tirgu. Lai izprastu, kurš tirgus veids ir attiecināms uz apsardzes komersantu, ir jāizanalizē katra tirgus īpatnības. Pilnīgas konkurences tirgus ir tāds, kurā darbojas ļoti liels skaits uzņēmumu, šādā tirgū nav barjeru iekļūšanai un iziešanai no tā. Pilnīgas konkurences tirgus īpatnība ir tā, ka preces cena ir nemainīga. Tas izskaidrojams sekojoši: cenu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība. Komersanti nespēj ietekmēt tirgus cenu, un tirgū tiek pārdota standartizēta produkcija. Pilnīgas konkurences tirgū katra uzņēmuma īpatsvars tirgū ir mazāks par 1%, tādēļ neviens no tirgus dalībniekiem patstāvīgi diktēt cenu nevar. Komersants var noteikt cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu, un paaugstināt savus ienākumu, pieaudzējot pārdošanas apjomu. Bet tā kā komersanta īpatsvars kopējā tirgus apgrozījumā ir vairāk kā niecīgs, tirgus cenu ietekmēt tas nevar un tirgus cenu joprojām nosaka pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība. Pilnīgas konkurences tirgus ideāls piemērs ir akciju tirgus. Taču jāsaka, ka saimnieciskajā darbībā pilnīgas konkurences tirgus praktiski nepastāv, sevišķi mazā valstī. Mazas valsts īpatnība ir tā, ka konkurence jebkurā nozarē un tirgū ir raksturojama kā nepilnīga konkurence ar monopolistiskās, oligopolistiskās vai monopola konkurences tirgus iezīmēm. Pretēja pilnīgai konkurencei ir monopols stāvoklis, kad tirgū darbojas viens uzņēmums, kas specializējas unikāla un neaizvietojama produkta ražošanā. Oligopols ir tāda situācija tirgū, kad nozarē darbojas daži uzņēmumi (Latvijas gadījumā sakaru nozare, kādreiz cukura nozare), kas piedāvā diferencētu preci vai pakalpojumu. Katrs nozares dalībnieks var būtiski ietekmēt cenu tirgū, jo darbojošies uzņēmumi ir ļoti lieli, ar lielu apgrozījumu un nodarbināto skaitu. Oligopola tirgum ir raksturīgas ar likumu aizliegtās slepenās vienošanās par cenu, lai to noturētu sev vēlamā līmenī un gūtu lielāku peļņu. Monopolistiskās konkurences apstākļos nozarē darbojas daudzi un lieli uzņēmumi, kas savā starpā konkurē ar reklāmas palīdzību un piedāvā dažādas sērijveida preces un pakalpojumus. Balstoties uz augstākminēto konkurences formu izklāstu var hipotētiski pieņemt, ka apsardzes komersanti Latvijā darbojas drīzāk pilnīgas konkurences tirgū ar monopolistiskās konkurences iezīmēm. Lai pierādītu vai noraidītu šo hipotēzi, jāizanalizē apsardzes pakalpojumu skaitliskie rādītāji Latvijā. APSARDZES PAKALPOJUMU NOZARES STATISTISKIE RĀDĪTĀJI Apsardzes pakalpojumu nozares skaitliskie rādītāji, ko piedāvā Latvijas Centrālās statistikas pārvalde, ir pieejami ierobežotā klāstā. Pieejamais laika posms ir 4
2003-2006., atsevišķos gadījumos 2008. gads. Turpmāk analīzē tiks izmantota pēdējā pieejamā statistiskā informācija. Pakalpojumu nozares īpatsvars kopējā tautsaimniecības nozaru radītā pievienotā vērtībā 2007. gadā bija 82%. Apsardzes pakalpojumi atrodami pakalpojumu apakšnozarē Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība ar NACE kodu 74.6. Apsardzes pakalpojumu pievienotās vērtības īpatsvars iedaļā cita komercdarbība 2003. gadā bija 7.8%, 2004. gadā 8.2%, 2005. gadā 8.0% un 2006. gadā 5.6%. 1. tabula Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas apakšnozares rādītāji Latvijā 2003-2006. gadā 2003 2004 2005 2006 Uzņēmumu skaits 180 232 251 316 Apgrozījums (tūkst. Ls) 29 377 34 015 46 526 61 071 Pievienotā vērtība (tūkst. Ls) 17 580 19 198 27 334 24 533 Personāla izmaksas (tūkst. Ls) 12 360 15 437 18 277 23 445 Nodarbināto personu skaits 6 062 6 839 7 518 8 386 1. tabulas dati ļauj secināt, ka laikā no 2003. līdz 2006. gadam ir kāpis apgrozījums vidēji uz vienu uzņēmumu, taču samazinājusies vidējā pievienotā vērtība. 2. attēls Pievienotā vērtība un apgrozījums vidēji uz uzņēmumu, tūkst.ls 250 200 tūkst.ls 150 100 Vidēji apgrozījums Vidēji PV 50 0 2003 2004 2005 2006 Apgrozījuma pieaugums ir saistīts ar jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, taču vidējās pievienotās vērtības zemais rādītājs vērtējams pretrunīgi. Pēc definīcijas pievienotā vērtība sastāv no darbaspēka izmaksām, amortizācijas atskaitījumiem, nodokļiem un peļņas. Hipotētiski var apgalvot, ka 2006. gadā ir samazinājušies izdevumi, saistīti ar saimniecisko darbību, kā arī mazāka peļņas norma, taču šo datu skaidrojums nav pētījuma mērķis, turklāt augstākminētie dati ir pietiekoši informatīvi, lai ļautu objektīvi spriest par konkurences formu, kādā darbojas apsardzes komersanti. Analizējot apsardzes pakalpojumu uzņēmējdarbības rādītājus, var secināt, ka lielākā daļa nozarē ir mazi un vidēji uzņēmumi. 2006. gadā: 5
- 40% no visiem apsardzes pakalpojumu uzņēmumiem strādāja 1 darbinieks, - 23% uzņēmumu strādāja no 2 līdz 9 nodarbinātie, - 11% uzņēmumu strādāja 10-19 nodarbinātie, - 13% uzņēmumu strādāja 20-49 nodarbinātie, - 12% uzņēmumu strādāja 50-249 nodarbinātie, - 2% uzņēmumu strādāja vairāk kā 250 nodarbinātie. Apsardzes uzņēmumu tirgus daļa* atkarībā no uzņēmuma lieluma 2003-2006. gadā, % Nodarb. 2003 2004 2005 2006 skaits 1 1.04 0.05 0.25 0.85 2-9 3.29 3.27 3.62 7.17 10-19 6.00 9.09 20.24 12.63 20-49 13.99 8.66 10.02 12.32 50-249 44.16 47.58 40.77 40.42 250+ 31.52 31.34 25.10 26.61 * uzņēmuma apgrozījuma īpatsvars kopējā nozares apgrozījumā Avots: autora aprēķins pēc CSP datiem 2. tabula 2. tabulas dati ļauj secināt, ka apsardzes pakalpojumu tirgu dala 8% mikro uzņēmumi, 25% mazi uzņēmumi, 40% vidēji uzņēmumi un 27% lieli uzņēmumi. 2 Izvērtējot statistikas datus, iespējams secināt, ka apsardzes komersanti darbojas tirgū, kas tuvs pilnīgas konkurences tirgum. Par to liecina augstais uzņēmumu skaits nozarē un to sadalījums pēc lieluma. Nozarē nav vērojama viena uzņēmuma dominante, kas varētu radīt tirgus izkropļojumu. 27% nozares 2006. gadā aizņēma 5 kompānijas ar nodarbināto skaitu virs 250 cilvēkiem. Par to, ka apsardzes pakalpojumu tirgus nākotnē var tuvināties monopolistiskās konkurences tirgum, liecina apgrozījuma pieaugums lielos un vidējos apsardzes uzņēmumos: 2004/2003. gadā lielos uzņēmumos tas pieauga par 15%, 2005. gadā par 10%, 2006. gadā par 39%. Vidēji uzņēmumi minētajā laikā uzrāda lielākus apgrozījuma pieaugums tempus: 2004. gadā 25%, 2005. gadā 17%, 2006. gadā 30%. Par zināmām disproporcijām nozarē liecina uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumos, kur pēc statistikas strādā viena nodarbināta persona. 2003. gadā vidējais apgrozījums uz vienu šādu uzņēmumu bija 14.6 tūkst.ls, 2006. gadā tikai 4.1 tūkst.ls, turklāt pievienotā vērtība samazinājās no 14.3 tūkst. Ls līdz 1.1 tūkst.ls 2006. gadā. Kapitālieguldījumi materiālās lietās šādos uzņēmumos 2006. gadā bija vidēji 230 lati gadā, jeb vismaz 30 reizes mazāk, nekā uzņēmumos ar 2-9 strādājošiem (vidēji 7.73 tūkst.ls 2006. gadā pret 1.46 tūkst.ls 2003. gadā). Tendence liecina par konkurences saasināšanos no lielāku uzņēmumu puses, kas izspiež individuālos komersantus no tirgus. 2 Pēc definīcijas mikro uzņēmumā strādā līdz 9 nodarbinātie, mazā 10-49 nodarbinātie, vidējā 50-249 nodarbinātie, bet lielā virs 250 nodarbinātie. 6
Īstermiņa dati liecina, ka 2008. gada 1. ceturksnī apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas apgrozījums pieauga par 36% pret 2007. gada 1. ceturksni un 2008. gada 3. ceturksnī attiecīgi par 10%. Līdz ar to no teorētiskā skatu punkta apsardzes pakalpojumu tirgū vidējo cenu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība. Savukārt piedāvājuma puses cenu veido izmaksas un peļņas norma. FIZISKĀS APSARDZES PAKALPOJUMA MINIMĀLĀS CENAS NOTEIKŠANAS METODOLOĢIJA Lai izprastu cenas veidošanās mehānisms apsardzes komersantam ir jāatšķir preču ražojošās nozares no pakalpojumus sniedzošām nozarēm. Vispārīgi cenas kalkulācijā pakalpojumu nozare atšķiras no preču ražošanas nozares ar to, ka pirmajai nav raksturīga augsta izejmateriālu izmaksu ietilpība kopējā pašizmaksā. Tas nozīmē, ka lielāko daļu pakalpojuma pašizmaksas veido strādājošā atalgojums un pārējie izdevumi, saistīti ar saimniecisko darbību. Formulas veidā cenu var izteikt kā: Cena = Pi + Fi + Mi + P (1) Pi - pamatizmaksas = darba alga + nodokļi Fi fiksētās izmaksas Mi mainīgās izmaksas P peļņa Formulā (1) tiek atsevišķi izdalītas pamatizmaksas kā galvenā izmaksu pozīcija, atsevišķi nodalot pārējās fiksētās un mainīgās izmaksas. Cenu pakalpojumam var noteikt divējādi: pirmkārt, novērtējot visas izmaksas (gan fiksētās, gan mainīgās), un attiecinot pret pētāmo periodu. Otrā pieeja novērtēt procentuālo fiksēto un mainīgo izmaksu proporciju. Šī pētījuma ietvaros pirmajam cenas kalkulācijas mehānismam ir būtisks ierobežojums: administratīvo un citu ar saimniecisko darbību saistīto izmaksu slogs ir objektīvi novērtējams, tikai veicot detalizētu katras izmaksu pozīcijas tirgus analīzi. Šāda pieeja teorētiski ir objektīva, taču laika un resursu ietilpīga. Otrā cenu kalkulācijas metode paredz novērtēt fiksēto izmaksu (tai skaitā pamatizmaksu) slogu un pieskaitīt noteiktu procentu mainīgo izmaksu. Vidējo mainīgo izmaksu slogs iegūstams, aptaujājot nozares ekspertus attiecīgās uzņēmumu kategorijās. Šīs pieejas būtiskākais trūkums ierobežota informācija no tirgus dalībnieku izlases, jo tas ir komercnoslēpums. Metodoloģiski pareizas ir abas metodes, un par aprēķinu pamatu pētījumā tiks izmantota pēdējā cenas kalkulācijas metode procentuālais mainīgo izmaksu pieskaitījums, pamatojoties uz nozares rādītājiem. Par zināmu tirgus cenas līmeni fiziskās apsardzes pakalpojumu nozarē kalpo MK noteikumi Nr.932 Noteikumi par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības Apsardze sniegto maksas pakalpojumu cenrādi (2007. gada 18. decembris), kur detalizēti uzskaitīta katra Apvienības pakalpojuma cena, tai skaitā 2. punktā minēta fiziskās apsardzes pakalpojuma cena ar apsardzes posteni. Saskaņā 7
ar Noteikumiem, šāda apsardzes posteņa pakalpojuma cena ar vienu apsargu ir 2.22 Ls stundā bez PVN. Ar PVN 21%, pakalpojuma cena ir 2.69 Ls stundā. Iepazīstoties ar Apsardzes pakalpojuma cenas veidošanās metodoloģiju, var secināt, ka Noteikumos minētā cena nevar kalpot kā visa tirgus cenas orientieris attiecībā uz apsardzes komersantiem, kas sniedz fiziskās apsardzes pakalpojumu šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Apsardze nav privāta komercstruktūra; tās izdevumu posteņus veido valsts iepirkuma procedūras rezultāti. Tas nozīmē, ka, lai arī valsts iepirkums tiek īstenots ar zemākām izmaksām, ne vienmēr konkursā piedalās visi tie tirgus dalībnieki, kas var piedāvāt konkurētspējīgu cenu tirgus apstākļos. Otrkārt, Apsardzes darbībai nav nepieciešama licence, kas obligāta jebkuram apsardzes komersantam. Treškārt, iepazīstoties ar Apsardzes fiziskās apsardzes pakalpojuma cenas struktūru, tika konstatēts, ka tā satur tikai pamatizmaksas (darba alga un ar to saistītie nodokļi, piemaksas), uzturdevas kompensāciju un izdevumus formas tērpu iegādei. No tā izriet, ka šāda pakalpojuma cenas struktūra pilnībā neatbilst apsardzes pakalpojumu tirgus realitātei, jo pakalpojuma cenā netiek pieskaitīts pārējo izmaksu slogs. MINIMĀLĀS PAKALPOJUMA CENAS MODELIS Izmantojot datus par esošo uzņēmumu finansiālo darbību, iespējams izanalizēt tirgus vispārējās tendences un cenas diapazonu dažādu uzņēmumu lokā gan mazos, gan lielos uzņēmumos. Ir skaidrs, ka katram uzņēmumam mazākā cena par pakalpojumu atšķirsies, un to nosaka izmaksu īpatsvars atkarībā no fiziskās apsardzes objektu skaita. Lai gūtu objektīvu priekšstatu par fiziskās apsardzes pakalpojuma tirgus iespējamo minimālo cenu, ir jāabstrahējas no finanšu analīzes pēc grāmatvedības datiem. Lai aprēķinātu, kāda ir minimālā pakalpojuma cena, ko var noteikt par fiziskās apsardzes pakalpojumu, ir jāievieš pakalpojuma sniedzēja modelis: 1. Jaunizveidots uzņēmums ar pamatkapitālu 2000 Ls (puse tiek segta mantiski, izveidojot pamatlīdzekļus, puse naudā gada laikā kopš dibināšanas); 2. Uzņēmuma izmaksas (kas nav saistītas ar tā dibināšanu) veido izmaksas, nepieciešamas tā tūlītējai funkcionēšanai; 3. Uzņēmums piedāvā fiziskas apsardzes pakalpojumu vienam objektam 24 stundas diennaktī, kapitālieguldījumu atdeves laiks 1 gads. Sekojot formulai (1), ir jādefinē izmaksu pozīcijas, lietotas šajā pētījumā. Pamatizmaksas. Pie pamatizmaksām apsardzes komersanta darbībā pieskaitāmi izdevumi, kas saistīti ar strādājošā atalgojumu. Kā tika minēts, pamata izmaksas veido darba atalgojums. MK noteikumos Nr. 791 Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi ir noteikta minimālā atalgojuma likme: 180 Ls mēnesī normālā darba laika ietvaros. Minimālā stundas tarifa likme ir 1,083 lati. Saskaņā ar Darba likumu, normālais darba laiks ir 8 stundas dienā, un virsstundu darbs ir apmaksājams kā piemaksa, ne mazāka par 100% no stundas vai 8
dienas algas likmes (Darba likums, 68.1. pants). Strādājošais drīkst strādāt virsstundas, ne vairāk kā 144 stundas četru mēnešu periodā (Darba likums, 136.5.p.). Strādājošais saņem piemaksu 50% apmērā par nakts darbu (Darba likums, 67.1.p.). No modeļa pieņēmumiem seko, ka darba laiks mēnesī ir 730 stundas (ar nosacījumu, ka gadā ir 365 dienas); normālais darba laiks vidēji mēnesī ir 166 stundas. Līdz ar to vienā objektā jābūt 4.4 slodzēm. Ievērojot slīdošo darba grafiku, kad tiek ievērots summārais nostrādātais darba laiks, iespējams noteikt vidējās atalgojuma izmaksas stundā, ieskaitot piemaksas par virsstundu darbu, nakts darbu, kā arī ieskaitot atvaļinājumu uzkrājumus un papildus darba algas fondu, lai aizpildītu atvaļināto apsargu vietas. Fiksētās izmaksas. Šeit jāizšķir obligātās izmaksas, ko nosaka LR likumdošanas akti un citas izmaksas, kas nepieciešamas pilnvērtīgai uzņēmuma funkcionēšanai. Saskaņā ar normatīviem aktiem, obligātos apsardzes darbības izmaksu posteņus bez darba algas veido: 1. Licence (MK noteikumi Nr.930 Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi, 2008. gada 11. novembris); 2. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas izmaksas (MK noteikumi Nr.66 Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā, 2009. gada 27. janvāris). Pie citām fiksētām izmaksām pieskaitāmas izdevumi formas iegādei, veselības pārbaudes. Strādājošā veselības pārbaudi jānodrošina reizi gadā, kā tas minēts MK noteikumos Nr. 527 Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude (2004. gada 8.jūnijs) (2. pielikuma 12. punkts). Mainīgās izmaksas var iedalīt administratīvajās un saimnieciskās darbības izmaksās. Administratīvās izmaksās metodoloģiski iekļaujama: telpu noma, atalgojums personālam, kas nodrošina tekošu saimniecisko darbību, citi izdevumi, kas nepieciešami uzņēmuma dzīvībai: kancelejas piederumi, sakari, darbinieku kontroles mehānisms, transporta izmaksas u.tml. Administratīvās izmaksās var nebūt iekļautus apsardzes komersanta atalgojums par viņa saimnieciskās darbības organizāciju, jo tas kā prasība ir izslēgts no likuma par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām kopš 2005. gada novembra (VID 27.03.2007.vēstule Nr.15.1.2-9/15441). Tas nozīmē, ka vadītājs var sev nemaksāt algu, bet ienākumam izmantot dividendes. Lai arī normatīvo aktu kompleksā nav teikts, ka telpu noma ir obligāts priekšnoteikums, tās nepieciešamas normālai saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Latvijas Republikas normatīvie akti paredz noteiktu platību, kāda jāatvēl vienam strādājošam, pakalpojumu sektorā, bet nekur nav konkrēti atrunāts platības apmērs uzņēmumā, lai nodrošinātu darba vietu vienam strādājošam. MK noteikumos Nr. 125 Darba aizsardzības prasības darba vietās (2002. gada 19. marts) ir teikts, ka darba telpas projektē, ierīko un uztur, ievērojot šādas prasības: tās ir pietiekami plašas, augstas, ar atbilstošu gaisa tilpumu; brīvās, neizmantotās darba telpas platība darba vietā nodrošina nodarbinātajam pietiekamu kustību brīvību darbu veikšanai, bet, ja tas nav iespējams darba vietas specifikas dēļ, tad katram nodarbinātajam nodrošina pietiekamu kustības brīvību viņa darba vietas tiešā tuvumā. (22.p.) Noteikumos Nr. 567 Par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 Publiskas ēkas un būves (2008. gada 1. jūlijs) ir definēts platības apjoms strādājošam publisku ēku telpās, un tie ir ne 9
mazāki par 4.8 kvadrātmetri darba telpā vienam strādājošam. Darba telpa normatīvos ir definēta kā nedzīvojamā telpa, kurā notiek darba process un kurā nav paredzēta apmeklētāju uzturēšanās (LBN 208-08, p.1.1., p. 91). Saimnieciskās darbības izmaksas ietver izdevumus papildaprīkojuma apgādei uzņēmumā: roku dzelži, steki, lukturi, rācijas u.c. Minimālo izmaksu aprēķins 3. tabulā tika veikts, pamatojoties uz sekojošo. Darba algas fonds aprēķināts, ieskaitot izdevumus strādājošo atvaļinājumam (tas ir, komersantam ne tikai jāplāno vidējā mēneša alga atvaļinājuma izmaksām, bet arī jānodrošina četru algu kapitāla nodrošinājums, lai aizpildītu brīvās vietas), iegūst minimālās izmaksas, ja bruto darba alga līdzinās likumdošanā noteiktajam minimumam. Uzņēmums apmaksā obligātās veselības pārbaudi strādājošiem. Pamatkapitāls tiek izmantots sākuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzņēmuma starta izmaksas ir kapitāls, kas nepieciešams, lai nodibinātu uzņēmumu un to reģistrētu. Pētījuma modelī peļņas norma netiek ievērota, tā ir nulle. Komercdarbību plānojot, vispārpieņemta prakse ir procentuālais izmaksu novērtējums, ja nav iespējams izanalizēt izlases kopas tirgus cenas izmaksu posteņiem. Tā kā modelētais uzņēmums ir ļoti mazs, pētījuma autors orientējās uz līdzīgu uzņēmumu izmaksu statistiku apsardzes pakalpojumu tirgū. Ekspertu aptaujas rezultātā mainīgās izmaksas pieņemtas par 10% no pamata un fiksēto izmaksu summas; procentuālais pieskaitījums ir divas reizes zemāks, nekā vidēji statistiski apsekotu to mazo apsardzes uzņēmumu starpā, kas ir LDBA sastāvā. 10
3. tabula Zemāko izmaksu aprēķins apsardzes komersantam, kas sniedz fiziskas apsardzes pakalpojumu Minimālās izmaksas Ls/h Pamatizmaksas: Darba alga, bruto 1.66 Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas 0.40 Fiksētās izmaksas: Licence 0.09 Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana* 0.07 Forma 0.02 Veselības pārbaude 0.01 Uzņēmuma starta izmaksas 0.02 Summa 2.27 Mainīgās izmaksas (10%): 0.23 Kopā, bez PVN 2.50 Kopā, ar PVN 21% 3.03 Piezīme: Izmaksu kalkulācijā izmantots gada stundu skaits 8760 stundas. *Apdrošināšanas summa 100 000 latu, izmaksas vidēji 600 Ls gadā Mainīgās izmaksas pēc aprēķiniem mēnesī sastāda vidēji 167.90 latus. Mainīgo izmaksu mērķis ir uzturēt saimniecisko darbību: jāuztur administratīvais aparāts, jāsedz telpu nomas, sakaru, transporta izmaksas. Tā kā peļņa modelī ir nulle, komersantam jāgūst ienākums algas veidā. Augstākminētās mēneša naudas plūsmas pietiek, lai segtu atalgojumu par apsardzes komersanta ieguldīto darbu vidēji 125 stundas mēnesī ar minimālo likumdošanā noteikto algu. Komersanta neto atalgojums šādā gadījumā ir 115.51 lats mēnesī. Līdz ar to mainīgo izmaksu struktūrā netiek iekļautas šādas izmaksu pozīcijas: - Samaksa par grāmatvedības pakalpojumiem; - Telpu noma; - Samaksa par sakaru izmantošanu; - Transporta uzturēšanas izmaksas; - Papildaprīkojuma un citas izmaksas Augstākminētais liek secināt: zema pakalpojuma cena var atspoguļot niecīgas investīcijas attīstībā vai šo investīciju trūkumu. Cena, kas ir zemāka par 3. tabulā atspoguļoto, mazo apsardzes komersantu piedāvājumā nes ēnu ekonomikas elementus netiek maksāti tiešie nodokļi. Netiek apmaksātas slimības lapas. Apsardzē tiek iesaistīti zemas kvalifikācijas apsargi; uzņēmums nenodrošina papildaprīkojumu apsargiem. Tā kā pakalpojuma cenu ietekmē arī objektu skaits, liels uzņēmums var piedāvāt konkurētspējīgu un zemāku cenu uz zemāka mainīgo izmaksu sloga rēķina. SECINĀJUMI 11
1. Minimālās izmaksas modelī neatrodas tiešā korelācijā ar pakalpojuma kvalitāti šādu iemeslu dēļ: - Darba alga nekalpo kā darba stimuls apsargam, jo neto alga ir zemāka par iztikas minimumu Latvijā; - Nepastāv kontrole pār darbiniekiem; - Uzņēmuma vadītājam jāpilda pārlieks funkciju slogs, paralēli saimnieciskās darbības organizēšanai par atalgojumu, kas ir zemāks, nekā oficiālais iztikas minimums; - Uzņēmums pie minimālām izmaksām nav dzīvotspējīgs ilgtermiņā, jo neparedz kapitālieguldījumus; - Uzņēmums negūst peļņu, kas ir iekšējās finansēšanas avots. 2. Izvēloties pasūtījumu ar apsardzes komersanta (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) minimālo cenu valsts objektā, pastāv risks iegūt ļoti zemu apsardzes kvalitāti. Savukārt, pieņemot pakalpojumu no maza uzņēmuma par cenu, kas ir zemāka par minimālo, tiek radīta labvēlīga augsne ēnu ekonomikai: netiek maksāti nodokļi pilnā apmērā, pastāv pamatots risks, ka apsardzes darbiniekiem netiek maksāts par virsstundu darbu. Tas nozīmē tīro zaudējumu budžetā no nodokļu iekasēšanas puses. 3. Pakalpojuma cena, kas ir augstāka par optimālo izmaksu minimumu, ir vērtējama kā cena, par kuru tiek maksāts par apsardzes pakalpojuma kvalitāti. 2009-02-23 Pētījuma autors: cand.sc.oec. Irīna Čurkina Tālr. d. +371 67222830 e-pasts: irinac@lza.lv 12