S Lieta Nr. A420334512 (A00903-13/23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 30.maijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla, piedaloties pieteicējas SIA /Nosaukums/ pārstāvim K.K. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei T.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA /Nosaukums/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 5.decembra lēmuma Nr. 22.4.6/84678 atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk VID) Nodokļu kontroles pārvalde no 2011.gada 29.jūnija līdz 23.septembrim veica SIA,,/Nosaukums/ (turpmāk arī pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk PVN) par 2009.gada februāri decembri, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu auditu par 2010.gada janvāri 2011.gada februāri. Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas vadītāja vietnieces 2011.gada 23.septembra lēmumu Nr.23.9/1011 pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN Ls 7473,05, soda nauda Ls 3537,03 un nokavējuma nauda Ls 2517,31, iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 1684,03, soda nauda Ls 796,12 un nokavējuma nauda Ls 306,79 un samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 1163,2 un aprēķināta soda nauda Ls 581,6. 1.lappuse no 15
Pieteicēja lēmumu apstrīdējusi VID ģenerāldirektoram. SIA /Nosaukums/ iesniegumā nav izteikusi iebildumus par papildu nomaksai budžetā aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli Ls 1684,03, soda naudu Ls 796,12 un nokavējuma naudu Ls 306,79. Ar VID 2011.gada 5.decembra lēmumu Nr. 22.4.6/84678 (turpmāk Lēmums) atstāts negrozīts VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas vadītāja vietnieces 2011.gada 23.septembra lēmums Nr.23.9/1011 tā apstrīdētajā daļa. VID ir apšaubījis pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA /Nosaukums 2/, SIA /Nosaukums 3/, SIA /Nosaukums 4/ un SIA /Nosaukums 5/. [2] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 9.janvārī saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Pieteicēja VID uzrādīja dokumentus, no kuriem redzams, ka pasūtītie darbi ir izdarīti. [2.2] VID tika iesniegti pakalpojumu rezultātā tapušie darbi, tostarp filmas /filmas nosaukums/ un /filmas nosaukums 2/ ieraksti DVD diskos. Pēc pārbaudes beigām iesniegtie diski tika saņemti atpakaļ neatpakoti, kas norāda, ka pārbaudes veicēji nav iedziļinājušies iesniegtajos pierādījumos, un nav tos pat pieminējuši audita pārskatā. [2.3] Pieteicēja uzskata, ka tai nebija pienākuma pieprasīt informāciju par veidu, kādā tās darījumu partneri sagādā pakalpojumu sniegšanai nepieciešamos resursus, ja rezultātā visi nepieciešamie darbi tika veikti un pakalpojumi tika saņemti. [2.4] Apstāklis, ka sadarbības partneru rīcībā varētu nebūt darbu veikšanai nepieciešamā personāla vai iekārtu, nav pārbaudīts. VID ir paļāvies tikai uz atsevišķu personu paskaidrojumiem, kuru patiesums nav apliecināts ar jebkādiem citiem faktiem, un vēl jo vairāk ir pretrunā ar tiem. Nav pievērsta uzmanība apstāklim, ka darījumi, kuri audita rezultātā tiek uzskatīti par neesošiem, faktiski ir bijuši iegrāmatoti arī attiecīgo sadarbības partneru grāmatvedībā, kā tas izriet no 2010.gadā veiktās tematiskās pārbaudes rezultātiem. [2.5] VID pārkāpis Administratīvā procesa likuma 9.panta un 67.panta trešās daļas noteikumus. Lēmums pamatots ar faktiem, par kuru patiesumu VID nav pilnībā pārliecinājies. VID nav ņēmis vērā pierādījumus, kurus pieteicēja bija iesniegusi pēc VID amatpersonu pieprasījuma, un nav norādījis, kādēļ šie pierādījumi nav ņemti vērā. [2.6] Audita pārskatā nav norādīts, ka VID būtu pārliecinājies par to, vai SIA /Nosaukums 5/ īpašumā 2009.gadā ir bijuši attiecīgie pamatlīdzekļi. Tāpat VID nav norādījis iemeslu, kādēļ minētie pamatlīdzekļi (videokamera, gaismas komplekts un skaņu ieraksta tehnika) 2011.gada 18.jūlijā nav uzrādīti vai tie ir nolietoti un likvidēti, vai, iespējams, neatrodas telpās tāpēc, ka tiek izmantoti filmēšanas izbraukumā citu pasūtījumu izpildē, vai citu iemeslu dēļ. [2.7] Attiecībā uz audita pārskatā norādīto, ka 2011.gada 18.jūlijā pieteicējas struktūrvienībā /adrese/ veikta apsekošana, kurā konstatēts, ka minētā tehnika bijusi uzņēmuma rīcībā jau 2009.gadā, pieteicēja norāda, ka VID nav ņēmis vērā, ka pieteicējas rīcībā var būt vairāki līdzīga aprīkojuma komplekti, taču atsevišķās situācijās ar to nav pietiekami, lai izpildītu visus darbus. Tāpēc līdzīga aprīkojuma komplekti tiek nomāti no citām personām. Kopumā 2009.gadā pieteicēja realizēja deviņus pastāvīgus televīzijas 2.lappuse no 15
raidījumu projektus un pašu rīcībā esošās iekārtas nebija pietiekamas šāda darba apjoma paveikšanai, tādēļ tika īrētas papildus iekārtas. Turklāt stāvokļa konstatējums 2011.gadā nav attiecināms uz situāciju 2009.gadā un nav ņemams vērā, pieņemot lēmumus par situāciju 2009.gadā. [2.8] 2010.gada 25.martā VID veica pieteicējas tematisko pārbaudi par tēmu darba devēji, grāmatvedības uzskaite un datu salīdzināšana. Šīs pārbaudes gaitā pārbaudes veicējiem tika uzrādīti tie paši darījumi un tie paši dokumenti, kuri tika pārbaudīti arī auditā. Pārbaudes rezultātā netika konstatēti jebkādi pārkāpumi, netika piemērotas soda sankcijas. Tāpat pārbaudes laikā tika pārbaudīti arī pieteicējas darījumi ar darījumu partneriem SIA /Nosaukums 3/, SIA /Nosaukums 5/ un SIA /Nosaukums 2/ un netika konstatētas nekādas pazīmes par to, ka minētie darījumi varētu nebūt notikuši. Audita veikšanas brīdī pie nemainīgiem lietas faktiskajiem apstākļiem un pie nemainīgas tiesību normu bāzes VID ir konstatējis pārkāpumus. Šāda VID rīcība ir pretrunā ar tematiskās pārbaudes rezultātā pieņemto lēmumu, kas turklāt pieņemts par to pašu faktisko situāciju un uz tā paša tiesiskā pamata. Pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, VID ir pieņēmis atšķirīgus lēmumus. Tādējādi ir pārkāpti Administratīvā procesa likuma 6.panta un 10.panta noteikumi. [2.9] Pieteicēja uzskata, ka audita pārskats Nr.23.9/1075 nav atzīstams par dokumentu, kam būtu juridisks spēks, un nevar kalpot par pamatu Lēmuma pieņemšanai, jo uz audita pārskata nav visu nepieciešamo parakstu. [3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 13.februārī saņemts VID paskaidrojums par pieteikumu. VID pieteikumu neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, paskaidrojot, ka pieteicēja ir atsaukusies uz tiem pašiem argumentiem, kas minēti apstrīdēšanas iesniegumā. Par pieteicējas norādītajiem argumentiem un iebildēm konkrētajā lietā VID pamatojumu un pierādījumus ir norādījis Lēmumā un savu viedokli nav mainījis. [4] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. VID pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem. Motīvu daļa [5] Izvērtējot lietas materiālus un uzklausot procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms, pamatojoties uz turpmāk minēto. [6] Likuma,,Par pievienotās vērtības nodokli (redakcijā, kas spēkā līdz 2012.gada 31.decembrim) 1.panta 9.punkta a) apakšpunktā noteikts, ka priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības 3.lappuse no 15
nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt atbilstoši minētā likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktam tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Likuma,,Par pievienotās vērtības nodokli 10.panta 1. 2 daļā noteikts, ka nodokļu rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļu rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk Senāts) pastāvīgajā judikatūrā atzīts, ka atbilstoši likuma jēgai, skatot likuma Par pievienotās vērtības nodokli 10.panta pirmās daļas 1.punktu kopsakarā ar 1.panta 9.punktu un 8.pantu, priekšnodokli var atskaitīt tikai par atbilstoši nodokļa rēķinam faktiski notikušu darījumu, kas atbilst visām minētajā normā norādītajām pazīmēm. Tas nozīmē, ka pirmām kārtām jākonstatē, vai darījums vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam (sk., piemēram, Senāta 2009.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-53/2009 8.punktu). Tiesības priekšnodokļa atskaitīšanai rodas, ja tajos sniegtās ziņas atbilst faktiski notikušiem darījumiem un ir izpildīti visi likuma,,par pievienotās vērtības nodokli 10.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumi, t.i., apstiprinās preču iegādes vai pakalpojuma saņemšanas fakts ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanā. [7] SIA,,/Nosaukums/ 2009.gada februāra, aprīļa septembra, novembra un decembra PVN deklarācijās kā priekšnodokli kopumā atskaitījusi Ls 8636,25 (Ls l l 76 + Ls 630 + Ls 1134 + Ls 630 + Ls 966 + Ls 1386 + Ls 630 + Ls 1086,75 + Ls 997,5) saskaņā ar SIA /Nosaukums 2/, SIA,,/Nosaukums 5/, SIA,,/Nosaukums 4/ un SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformētajiem rēķiniem. Savukārt VID ir secinājis, ka SIA /Nosaukums 2/, SIA,,/Nosaukums 5/, SIA,,/Nosaukums 4/ un SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformētajos rēķinos norādītā informācija nav patiesa un neapstiprina darījumu faktisko esamību. VID atsaucas uz likuma Par grāmatvedību 2.pantā noteikto, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai, un likuma 7.pantā noteikto, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. 4.lappuse no 15
[8] Attiecībā uz SIA /Nosaukums 2/, SIA,,/Nosaukums 4/ un SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformētajiem rēķiniem VID Lēmumā ir atzinis, ka pakalpojumus ir sniegušas citas, nevis rēķinā norādītās personas. [8.1] Pieteicēja 2009.gada maija PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja Ls 1176 saskaņā ar SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformēto 2009.gada 12.maija rēķinu Nr.6/2009 (lietas 161.lapa). Rēķinā norādīts, ka videografikas projekta izstrāde atbilstoši Iepirkuma līgumam no 08.04.2009. 2009.gada 8.aprīļa līgumā SIA,,/Nosaukums 3/ apņemas pasūtītājam SIA,,/Nosaukums/ izgatavot 3D videografikas projektam /projekta nosaukums/ (lietas 155.- 156.lapa). 2011.gada 22.jūlijā VID Nodokļu kontroles pārvaldei SIA,,/Nosaukums 3/ bijusī amatpersona S.L. (sabiedrības amatpersona no 1999.gada 10.februāra līdz 2009.gada 5.maijam) paskaidrojis, ka sabiedrība līdz 2009.gada 5.maijam saimnieciskos darījumus ar SIA,,/Nosaukums/ nav veikusi un viņš minētās sabiedrības amatpersonu nepazīst. VID konstatējis, ka SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformēto 2009.gada 8.aprīļa līgumu un 2009.gada 12.maija rēķinu Nr.6/2009 atbilstoši paraksta atšifrējumam parakstīja SIA,,/Nosaukums 3/ amatpersona J.K. J.K. bija SIA /Nosaukums 3/ amatpersona no 2009.gada 6.maija. Līdz ar to viņš 2009.gada 8.aprīlī nebija tiesīgs parakstīt SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformēto līgumu kā SIA,,/Nosaukums 3/ amatpersona. 2011.gada 11.augustā VID Nodokļu kontroles pārvaldei M.K. paskaidrojis, ka viņš 2009.gadā, noslēdzis autoratlīdzības līgumu ar SIA «/Nosaukums/, strādāja pie filmas par /filmas nosaukums 3/ un,,/filmas nosaukums 4/. Veidojis videografiku un bijis montāžas režisors. Projektu /Nosaukums 2/ 3D videografikas veidojis viņš, nauda par autordarbu izmaksāta 2009.gada aprīlī vai maijā (lietas 55.lapa). [8.2] Pieteicēja 2009.gada februāra PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja Ls 1134 saskaņā ar SIA,,/Nosaukums 2/ vārdā noformēto 2009.gada 5.februāra rēķinu Nr.03.02. (lietas 149.lapa). Rēķinā norādīts par izpildītiem darbiem pēc līguma no 05.01.2009 (lietas 149.lapa). Saskaņā ar 2009.gada 5.janvāra Iepirkuma (Uzņēmuma) līgumu SIA,, /Nosaukums 2/ par atlīdzību izgatavo pasūtītājam SIA,,/Nosaukums/ izgatavot 3D videografiku un melno montāžu projektam,,filma par /filmas nosaukums 3/ 2 videografikas 12 un 21 sekunžu garas (lietas 147.-156.lapa). VID amatpersonai 2011.gada 25.jūlijā SIA,,/Nosaukums 2/ bijusī amatpersona M.K. paskaidrojis, ka viņš līdz 2009.gada 13.februārim bija sabiedrības amatpersona, taču SIA,./Nosaukums 2/ vārdā noformēto 2009.gada 5. janvāra līgumu ar SIA,,/Nosaukums/ un 2009.gada 5.februārī rēķinu Nr.03.02. nav parakstījis, SIA,,/Nosaukums/ amatpersonu nepazīst. Vienlaikus M.K. norādījusi, ka SIA,,/Nosaukums 2/ rīcībā nav nepieciešamās aparatūras un iekārtas, lai izgatavotu 3D videografikas un melno montāžu projektam,,filma par /filmas nosaukums 3/. VID konstatējis, ka projektā,,filma par /filmas nosaukums 3/ un,,/filmas nosaukums 4/ tika piesaistīta fiziskā persona M.K., ar kuru SIA,,/Nosaukums/ bija noslēgusi līgumu par autortiesību objekta radīšanu. 5.lappuse no 15
2011.gada 11.augustā VID Nodokļu kontroles pārvaldei M.K. paskaidrojis, ka viņš 2009.gadā, noslēdzis autoratlīdzības līgumu ar SIA /Nosaukums/, strādāja pie filmas par /filmas nosaukums 3/ un,,/filmas nosaukums 4/. Veidojis videografiku un bijis montāžas režisors. Veicis filmas par /filmas nosaukums 3/ melno montāžu, kā arī videografiku 15-20 sekunžu garumā (lietas 50.lapa). Tā kā SIA,,/Nosaukums 2/ amatpersona noliedza darījumu veikšanu ar SIA,,/Nosaukums/ un auditā secināts, ka faktiski 3D videografikas un melno montāžu projektam,,filma par /filmas nosaukums 3/ un,,/filmas nosaukums 4/ ir veikusi fiziskā persona M.K., tad VID secinājis, ka SIA,,/Nosaukums/ faktiski nav saņēmusi pakalpojumus no SIA,,/Nosaukums 2/ un SIA,,/Nosaukums 3/. [8.3] 2009.gada augusta un decembra PVN deklarācijā kā priekšnodokli SIA /Nosaukums/ atskaitījusi Ls 2383,5 (Ls 1386 + Ls 997,5) saskaņā ar SIA,,/Nosaukums 4/ vārdā noformēto 2009.gada 26.augusta rēķinu Nr.2/08-2009 un 28.decembra rēķinu Nr.6/12-2009 par videografikām projektam atbilstoši iepirkuma līgumam un skaņas, gaismas, skatuves un videotehnikas īri, uzstādīšanu, demontēšanu, tās apkalpošanu atbilstoši pakalpojuma līgumam no 30.06.2009 (lietas 153.-154.lapa). Saskaņā ar 2009.gada 30.jūnija līgumu SIA,,/Nosaukums 4/ apņemas pasūtītājam SIA,,/Nosaukums/ sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar skaņas, gaismas, skatuves un video tehnikas izīrēšanu un tās apkalpošanu koncertos: 03.07.2009. /pilsēta/, /objekts/; 04.07.2009. /pilsēta 2/, /objekts 2/; 10.07.2009. /pilsēta 3/ /objekts 3/; 11.07.2009. /pilsēta 4/, pludmalē; 17.07.2009. /pilsēta 5/, /objekts 4/; 18.07.2009. /objekts 5/; 31.07.2009. /objekts 6/; 02.08.2009. /objekts 7/ (noslēguma koncerts) (lietas 150.- 151.lapa). Saskaņā ar 2009.gada 26.novembra līgumu SIA,,/Nosaukums 4/ apņemas uzstādīt videotehnikas aprīkojumu pasākuma ierakstam,,/ieraksta nosaukums/ 2009.gada 30.novembrī /Nosaukums 3/ no 14.00 līdz 22.00 (lietas 152.lapa). VID ir konstatējis, ka minētajos dokumentos atbilstoši paraksta atšifrējumam kā pakalpojumu sniedzēja norādīta SIA,,/Nosaukums 4/ amatpersona B.M. 2011.gada 15.jūlijā VID Nodokļu kontroles pārvaldei SIA,,/Nosaukums 4/ bijusī amatpersona B.M. paskaidroja, ka par sabiedrības amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma, nekādu saimniecisko darbību viņa nav veikusi un nevienu nav pilnvarojusi veikt saimniecisko darbību savā un uzņēmuma vārdā. B.M. norādīja, ka uz SIA,,/Nosaukums 4/ vārdā noformētā 2009.gada 30.jūnija un 26.novembra līguma, 2009.gada 26.augusta rēķina Nr.2/08-2009 un 28.decembra rēķina Nr.6/32-2009 nav viņas paraksta un par minēto dokumentu saturu viņa nezina. Vienlaikus B.M. norādīja, ka SIA,,/Nosaukums 4/ darbinieku nebija, jo viņa nav parakstījusi darba līgumus (lietas 141.lapa). Tā kā SIA,,/Nosaukums 4/ bijusī amatpersona B.M. noliedza darījumu veikšanu ar SIA,,/Nosaukums/, VID secinājis, ka SIA,. /Nosaukums/ faktiski nav saņēmusi pakalpojumus no SIA,,/Nosaukums 4/. [8.4] 2009.gada jūlija un novembra PVN deklarācijās kā priekšnodokli pieteicēja atskaitījusi Ls 2052,75 (Ls 966 + Ls 1086,75) saskaņā ar SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformēto 2009.gada 27.jūlija rēķinu Nr.20/2009 un 6.novembra rēķinu Nr.44/2009 par 6.lappuse no 15
videografikas projekta izstrādi atbilstoši Iepirkuma līgumam no 02.07.2009. un animācijas filmas izveidi par bērnu drošību interneta vidē atbilstoši Iepirkuma līgumam no 27.10.2009 (lietas 162.-163.lapa). Saskaņā ar 2009.gada 2.jūlija līgumu SIA,,/Nosaukums 3/ apņemas pasūtītājam SIA,,/Nosaukums/ izgatavot 3D videografikas-raidījuma galviņas projektiem,,/ieraksta nosaukums 2/,,,/ieraksta nosaukums/ un,,/ieraksta nosaukums 3/ (lietas 157.158.lapa). Saskaņā ar 2009.gada 27.oktobra līgumu SIA,,/Nosaukums 3/ apņemas pasūtītājam SIA,,/Nosaukums/ izgatavot 45 sekunžu garu animācijas filmu par bērnu drošību interneta vidē (lietas 159.-160.lapa). 2011.gada 3.augustā VID Nodokļu kontroles pārvaldei SIA,,/Nosaukums/ darbiniece D.R. paskaidrojusi, ka no 2009.gada 1.janvāra strādājusi pie projektiem /ieraksta nosaukums/, filma par /filmas nosaukums 3/, filma par /filmas nosaukums 5/, cik atceras, varētu būt arī 8 stundas. /filmas nosaukums 3/ filmas videografika tika veidota sākumam un beigām (tas ietver titrus). Ir iespēja, ka to veidoja M.K., kas montēja filmu, vai arī cita persona, par kuru nav bijusi informēta. SIA /Nosaukums/ ir līgums ar aģentūru /Nosaukums 4/ par raidījuma veidošanu. Pasākumiem Operā Jaunajā gadā 2009.gada novembrī videotehniku nodrošināja SIA,,/Nosaukums/. D.R. norāda, ka piedalījusies arī animācijas filmas veidošanā bērniem par drošu vidi internetā. Projekta ietvaros bija vairāki sižeti arī raidījuma /ieraksta nosaukums 4/ un /ieraksta nosaukums 5/ ietvaros. Pie animācijas filmas veidošanas strādāja vairāki cilvēki, tostarp K.V.; filmu uzņēma jauna sieviete, kuras vārdu neatceras.,,/ieraksta nosaukums/ projekta ietvaros videogalviņas taisīja cilvēki, kas strādā pie projekta. Tas varētu būt O.M. Neviens no malas pieaicināts netika (lietas 138.lapa). 2011.gada 10.augustā VID Nodokļu kontroles pārvaldei I.T. paskaidrojusi, ka 2009.gadā, noslēgusi autoratlīdzības līgumu ar SIA,,/Nosaukums/, strādāja pie animācijas filmas par bērnu drošību interneta vidē. Filmiņa bijusi aptuveni 30 sekunžu gara. Sižetā tika grafiski attēlots, kas varētu sagaidīt bērnus, nekontrolēti lietojot internetu. Filma bija pabeigta pilnībā un nodota pasūtītājam. Par pabeigto darbu I.T. saņēmusi autoratlīdzību. Turklāt ir strādājusi pie projekta /projekta nosakums/, kur viņas animācijas darbi tika izmantoti kā ilustrācijas (lietas 139.lapa). VID ir secinājis, ka faktiski animācijas filmu par bērnu drošību interneta vidē ir veidojusi fiziskā persona I.T., līdz ar to SIA,,/Nosaukums/ faktiski nav saņēmusi pakalpojumus no SIA,,/Nosaukums 3/. [9] Lietā nav strīda par reālo darbu izpildi un pakalpojumu sniegšanu filmas ir uzņemtas, raidījumi, koncerti un pasākumi ir notikuši. Lietā ir strīds par to, kas šos darbus ir veicis. VID norāda pats SIA,,/Nosaukums/ ar saviem resursiem; pieteicēja piesaistot trešās personas. Tiesas sēdē SIA,,/Nosaukums/ pārstāvis norādīja, ka VID nav izpratis, cik daudzi cilvēki strādā, lai realizētu vienu projektu. Tiek saņemts pasūtījums. Pieteicēja tehniskos 7.lappuse no 15
darbus nodod apakšuzņēmējiem tiek noformēts līgums, samaksa tiek veikta tikai pēc pasūtītā darba izpildes. Pieteicēja paskaidroja, ka melnā montāža ietver turpmāk minētās darbības. Sākumā tiek nofilmēts materiāls. Pēc tam to ieliek datu nesējā virtuālajā. Tālāk nofilmētais materiāls tiek sadalīts pa kadriem, sīkos gabaliņos, ņemot vērā pasūtījumu. Ja tas ir raidījums, tad materiālu mazāk sadala, bet, ja tā ir filma, sadala sīkāk. Pēc tam ir sākuma montāža. No sākuma ir filmēšana, bet pēc tam materiāls pārtop par failiem. Piemēram, ja filma ir 13 minūšu gara, tad safilmētais materiāls var būt 10 stundas. Procesa beigās materiālam tiek likti virsū teksti, mūzika. Savukārt, 3D video grafika ir sākuma galviņa sākuma, beigu titri. Filmēšana notiek atsevišķi. Reāli sākumā ir kasete, tad tas tiek digitālā veidā ielikts datorā un tālāk liek kopā par filmu. Montāžas iekārta ir liels dators, video magnetafons, monitors, skaņu pults. Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis arī norādīja, ka pie projektiem un atsevišķu darbu izpildes ir strādājuši gan SIA,,/Nosaukums/ cilvēki atbilstoši noslēgtajiem autortiesību līgumiem, gan papildu nolīgtie. Filmu uzņemt un pabeigt nevar viens cilvēks. Filmas uzņemšanā piedalās operators, kurš filmē, videoinženieri, skaņu inženieri, gaismas inženieri, režisors un redaktors. [10] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa secina, ka katra atsevišķā projekta izstrāde prasa vairāku darbību izpildi. Līdz ar to ir pieļaujams, ka ir nepieciešama vairāku cilvēku piesaiste. Kā izriet no Iepirkuma līguma projektam Filma pa /filmas nosaukums 3/, materiāls vispirms tiek nofilmēts, tiek veidots skices apraksts. Tad tiek sagatavots teksts, gatavots videografikas scenārijs. Gala produkts 3D videografika (lietas 147.lapa). Iepirkuma līgumā projektam /filmas nosaukums 4/ ir atrunāts, ka tiek sagatavotas maketa skices, tā apraksts, teksts, videografikas scenārijs, videografikas sagatavošana (lietas 155.lapa). Iepirkuma līgumā 3D videografikas-raidījuma galviņas sagatavošana projektiem /ieraksta nosaukums 2/, /ieraksta nosaukums/ un /ieraksta nosaukums 3/ ietver maketu skiču sagatavošanu, videografiku scenāriju sagatavošanu, videografikas sagatavošanu (lietas 157.lapa). Iepirkuma līgumā par animācijas filmas par bērnu drošību interneta vidē izveidi ietverta animācijas zīmējumu skiču izstrāde un animācijas zīmējumu scenārija izstrāde (lietas 159.lapa). No lietā sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka D.R. līdzdalība projektos ir kā režisorei. I.T. ir animatore. M.K. veidojis videografiku un bijis montāžas režisors. Tiek norādītas arī citas personas tā D.R. min O.M. un jaunu sievieti, kura filmējusi animācijas filmu par bērnu drošību interneta vidē, norāda uz vēl citām iespējamām personām, par ko nav zinājusi. Tātad bez tām personām, kuras ir strādājušas pie projektiem atbilstoši noslēgtajiem autoratlīdzības līgumiem, varēja būt iesaistītas arī citas personas. Arī citi lietas pierādījumi to apliecina J.K. VID amatpersonām ir norādījis, ka SIA /Nosaukums 3/ ir sadarbojusies ar SIA,,/Nosaukums/ raidījumam par /objekts/ likuši attēlus datorā, veidojuši titrus, strādājuši 8.lappuse no 15
ar aizkadra skaņu un attēlu. SIA /Nosaukums 3/ nodarbinājis divus /izglītības iestāde/ studentus, kas nebija oficiāli pieņemti darbā (lietas 144.lapa). Pakalpojumi no SIA /Nosaukums 3/ puses pieteicējai sniegti laikā, kad J.K. ir SIA /Nosaukums 3/ amatpersona. Taču tajā pašā laikā VID ir konstatējis, ka trešo personu uzņēmumi, kuri snieguši pakalpojumus pieteicējai, ir fiktīvi. Līdz ar to tiesa vērtē, vai šis fakts var liegt pieteicējai tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. [11] Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgo judikatūru nodokļa maksātāju tiesības no maksājamā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas ir jāmaksā vai kas jau iepriekš kā priekšnodoklis ir samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, ir ar Savienības tiesību aktiem izveidotās kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas pamatprincips (it īpaši sk. 2012.gada 21.jūnija spriedumu apvienotajās lietās C-80/11 un C-142/11 Mahagében un Dávid, 37.punkts un tajā minētā judikatūra; 2012.gada 6.septembra spriedumu lietā C-324/11 Tóth, 23.punkts, kā arī 2012.gada 6.decembra spriedumu lietā C-285/11 Bonik, 25.punkts). Šajā ziņā Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes 1995.gada 10.aprīļa Direktīvu 95/7/EK (turpmāk Sestā direktīva), 17. un nākamajos pantos paredzētās tiesības uz nodokļa atskaitīšanu ir pievienotās vērtības nodokļa mehānisma neatņemama sastāvdaļa un principā nevar tikt ierobežotas. It īpaši šīs tiesības ir izmantojamas nekavējoties attiecībā uz visiem ar darījumiem saistītajiem nodokļiem, kas samaksāti iepriekš (it īpaši sk. iepriekš minētos spriedumus apvienotajās lietās Mahagében un Dávid, 38.punkts; lietā Tóth, 24.punkts, kā arī lietā Bonik, 26.punkts un tajā minētā judikatūra) (sk. rīkojuma 25. un 26.punktu). Tomēr, ja nodokļu administrācija no nodokļu rēķina izsniedzēja īstenotās krāpšanas vai pieļauto nelikumību esības izsecina, ka darījums, par kuru ir izrakstīts rēķins un kurš ir minēts, lai pamatotu atskaitīšanas tiesības, faktiski nav noticis, šai administrācijai, lai varētu tikt atteiktas atskaitīšanas tiesības, jāpierāda, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot nodokļu rēķina saņēmējam veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai (sk. iepriekš minētos spriedumus lietā Bonik, 45.punkts, un lietā LVK 56., 64.punkts) (sk. turpat 35.punktu). Tādējādi valsts iestādēm un tiesām ir jāatsaka tiesības uz atskaitīšanu, ja konstatēts, ievērojot objektīvus elementus, ka šīs tiesības ir izvirzītas krāpnieciski vai ļaunprātīgi (sk. iepriekš minētos spriedumus apvienotajās lietās Mahagében un Dávid, 42.punkts; lietā Bonik, 37.punkts, kā arī lietā LVK 56., 59.punkts). Tomēr saskaņā ar iedibinātu judikatūru ar Sestajā direktīvā paredzēto atskaitīšanas tiesību sistēmu nav saderīgi, ja ar šo tiesību atteikumu tiek sodīts nodokļa maksātājs, kurš nezināja vai nevarēja zināt, ka attiecīgais darījums bija iesaistīts piegādātāja īstenotā krāpšanā vai ka cits darījums, kas ietilpst piegādes ķēdē pirms vai pēc nodokļa maksātāja veiktā darījuma, ir saistīts ar pievienotās vērtības 9.lappuse no 15
nodokļa izkrāpšanu (šajā ziņā sk. it īpaši 2006.gada 12.janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-354/03, C-355/03 un C-484/03 Optigen u.c., 52. un 55.punkts; 2006.gada 6.jūlija spriedumu apvienotajās lietās C-439/04 un C-440/04 Kittel un Recolta Recycling, 45., 46. un 60.punkts, kā arī iepriekš minēto spriedumu lietā LVK 56., 60.punkts un tajā minētā judikatūra) (sk. turpat 37. un 38.punktu). Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka Sestās direktīvas 17.panta 2.punkta a apakšpunkts jāinterpretē kā tāds, kas nepieļauj, ka nodokļu rēķina saņēmējam tiek atteiktas priekšnodoklī samaksātā pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanas tiesības, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā šī rēķina izsniedzēja īstenoto krāpšanu vai pieļautās nelikumības, ar šo rēķinu saistītais darījums ir uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis, ja vien netiek pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot minētā nodokļu rēķina saņēmējam veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā pievienotās vērtības nodokļa jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. No minētās Eiropas Savienības Tiesas judikatūras secināms, ka nodokļa administrācija nevar apstāties pie konstatējuma, ka darījuma partneris faktiski darījumu nevarēja veikt resursu vai fiktīvā rakstura dēļ. Arī tiesa savā argumentācijā nevar ar to aprobežoties. [12] Nodokļu maksātājam ir tiesības paļauties uz darījuma likumību, t.i., ka darījums ar trešo personu nav daļa no pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas. Valsts var noteikt saprātīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātājs nesaskaras ar krāpšanu vai nepiedalās tajā. Latvijā šādi pasākumi aptver nodokļu maksātāja pienākumu pārliecināties, vai darījuma partneris ir reģistrēts attiecīgajos valsts reģistros un nav izslēgts no tiem, kā arī to, vai preču pavaddokumentu formas izsniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Likumi neprasa nodokļu maksātājam pārliecināties, vai darījuma partneris patiešām atrodas juridiskajā adresē, vai darījuma partnerim pieder preces, ko tas pārdod, vai tas izmanto paša transportu apliekamo darījumu veikšanai vai iznomā to, vai darījuma partneris ir izpildījis savus nodokļa maksātāja pienākumus utt. (sk. Senāta 2013.gada 10.maija sprieduma lietā SKA Nr.2/2013 9.punktu). No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām Senāts secina, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar liegt nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts par viņam sniegtiem pakalpojumiem un precēm, pamatojot ar to, ka atbilstošā rēķina izsniedzējs vai viens no viņa piegādātājiem ir veicis prettiesiskas darbības, bez objektīviem pierādījumiem, kas liecinātu par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz atskaitīšanu, bija saistīts ar krāpšanu pievienotās vērtības nodokļa jomā. Atteikumu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības Valsts ieņēmumu dienests nevar pamatot vienīgi ar nodokļu maksātāja darījuma partnera nelikumīgo vai fiktīvo darbību raksturu, jo tieši dienestam ir pienākums veikt nepieciešamās pārbaudes pie nodokļu maksātājiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-80/11 un C-142/11 Mahageben 62.punktu). 10.lappuse no 15
Ja ir norādes, kas pieļauj aizdomas par nelikumību vai krāpšanas esību, informētam tirgus dalībniekam varētu atbilstoši lietas apstākļiem tikt noteikts pienākums noskaidrot informāciju par citu tirgus dalībnieku, no kura viņš ir iecerējis pirkt preces vai pakalpojumus, lai pārliecinātos par viņa uzticamību. Taču valsts tiesai, kurai tiek lūgts izlemt, vai kādā konkrētā gadījumā ar nodokli apliekams darījums nav noticis, un kurā nodokļu administrācija it īpaši pamatojas uz rēķina izsniedzēja izdarītiem pārkāpumiem, ir jānodrošina, lai pierādījumu vērtējums netieši neradītu rēķina saņēmējam pienākumu pārbaudīt savu darījuma partneri, kas tam principā nav jādara. Tomēr, ja apstrīdēto nodokļu rēķinu saņēmēja uzrādītajos dokumentos arī ir konstatēti pārkāpumi, tas jāņem vērā, valsts tiesai veicot visaptverošu novērtējumu (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 Forvards V 40.-43.punktu). [13] Par to, kā pieteicēja izvēlējās sadarbības partnerus, tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis paskaidroja, ka viņu nodarbošanās jomā speciālistu Latvijā nemaz nav tik daudz. Katrā atsevišķā gadījumā viņš vērsies pie konkrēta speciālista par pasūtāmo darbu. Dokumenti parakstīšanai viņam atnesti sagatavoti. Viņš nav prasījis, vai konkrētajā uzņēmumā speciālists strādā. Viņš ir tikai pārbaudījis, vai attiecīgais SIA reģistrēts PVN reģistrā, un parakstījis dokumentus. Samaksa par pakalpojumiem tika veikta tikai pēc tam, kad tie faktiski bija sniegti. Pieteicēja pārliecinājās par pakalpojumu sniegšanas faktu, kvalitāti un tikai pēc tam norēķinājās par tiem. Pieteicēja saņēma no sadarbības partneriem konkrētu rezultātu. Tā kā lietā nav strīda, ka darbi faktiski ir veikti un lietā nav konstatēta ļaunprātība no pieteicējas puses, tiesa atzīst, ka nav pamata liegt SIA,,/Nosaukums/ kā priekšnodokli atskaitīt Ls 6746,25 (Ls 1176 + Ls 1134 + Ls 966 + Ls 1386 + Ls 1086,75 + Ls 997,5) saskaņā ar SIA /Nosaukums 2/, SIA,,/Nosaukums 4/ un SIA,,/Nosaukums 3/ vārdā noformētajiem rēķiniem. Līdz ar to Lēmums daļā, kas attiecas uz uzrēķinu saistībā ar minētajiem darījumiem, ir atceļams. [14] SIA,,/Nosaukums/ 2009.gada aprīļa, jūnija un septembra PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 1890 (Ls 630 + Ls 630 + Ls 630) saskaņā ar SIA /Nosaukums 5/ vārdā noformēto 2009.gada 3.aprīļa rēķinu Nr.01, 30.jūnija rēķinu Nr.02 un 30.septembra rēķinu Nr.03 (lietas 166.-168.lapa). Saskaņā ar minētajiem rēķiniem SIA,,/Nosaukums 5/ apņemas sniegt SIA,,/Nosaukums/ pakalpojumus, kas saistīti ar skaņas, gaismas un video tehnikas izīrēšanu. Lēmumā norādīts, ka 2011.gada 18. jūlijā VID Nodokļu kontroles pārvalde ir veikusi tematisko pārbaudi SIA,,/Nosaukums 5/ juridiskajā adresē /adrese/, kuras laikā sabiedrība nevarēja uzrādīt pamatlīdzekļus, kuri 2009.gadā tika iznomāti SIA,,/Nosaukums/. VID amatpersonas veica arī pārbaudi SIA,,/Nosaukums/ juridiskajā adresē /adrese/, kuras laikā iesniegts 2011.gada l. jūlija pamatlīdzekļu inventarizācijas sarakstu. Izvērtējot minētajā sarakstā norādītos pamatlīdzekļus, VID secinājis, ka pamatlīdzekļi, kurus SIA,,/Nosaukums/ deklarēja kā iznomātus no SIA,,/Nosaukums 5/, pieteicējas rīcībā 11.lappuse no 15
bija jau 2009.gada sākumā. Līdz ar to SIA,,/Nosaukums 5/ vārdā noformētie rēķini nesniedz ticamu informāciju un neapstiprina darījumu faktisko esamību. No lietā esošā SIA,,/Nosaukums/ pamatlīdzekļu inventarizācijas saraksta tiesa konstatē, ka tas attiecas uz pamatlīdzekļu uzskaiti 2011.gada 1.jūlijā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 49.punktu uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjoma noteikšana dabā ietver šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma un pilnvērtīguma (kvalitātes, derīguma) novērtēšanu ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem (piemēram, ģeodēziskie mērījumi, veicot tehniskos aprēķinus, paraugu ķīmiskā analīze laboratorijās, pieaicināto ekspertu vērtējums, attiecīgu valsts reģistru, arī Meža valsts reģistra, aktualizētie dati). Minēto novērtēšanu piemēro uzņēmuma īpašumā, valdījumā, turējumā vai glabājumā esošajām ķermeniskajām lietām (ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī ārpusbilances aktīviem), arī tām, kas uzņēmumam ir nodotas atbildīgā glabāšanā vai uzņēmumā ir pārstrādes vai labošanas (remonta) procesā. Tātad uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjoma noteikšana dabā ietver šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma un pilnvērtīguma (kvalitātes, derīguma) novērtēšanu. SIA,,/Nosaukums/ pamatlīdzekļu inventarizācijas sarakstā ir norādīts laiks, no kura objekts tiek ekspluatēts, tātad lietots. Saskaņā ar šo sarakstu videokamera DVCAM, kameras statīvs, gaismas komplekts, mikrofonu komplekts tiek lietots no 2001., 2002. un 2006.gada (lietas 121.-133.lapa). Tādējādi VID pamatoti ir konstatējis, ka pieteicējas rīcībā jau ir bijusi skaņas, gaismas un video tehnika, kas izīrēta no SIA,,/Nosaukums 5/. Savukārt pieteicēja lietā nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu skaņas, gaismas un video tehnikas esamību SIA,,/Nosaukums 5/ pamatlīdzekļu uzskaitē 2009.gadā. Taču lietā atrodas SIA,,/Nosaukums 5/ valdes locekļa K.K. apliecinājums, ka izīrētais tehnikas komplekts ir viņa privāts īpašums (lietas 140.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti liedza pieteicējai 2009.gada aprīļa, jūnija un septembra PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitīt Ls 1890 (Ls 630 + Ls 630 + Ls 630) saskaņā ar SIA /Nosaukums 5/ vārdā noformētajiem rēķiniem. [15] Saskaņā ar likuma,,par nodokļiem un nodevām 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Tiesa konstatē, ka konkrētajā lietā nokavējuma naudas aprēķins PVN Ls 630 apmērā par aprīli ir norādīts audita pārskata 5.tabulā, norādot konkrētu nokavēto dienu skaitu 774 (no dienas pirms audita uzsākšanas datuma 28.06.2011. līdz 16.05.2009. nākamajai dienai pēc maksāšanas termiņa), Ls 243,81 apmērā (lietas 60.lapa). Nokavējuma naudas aprēķins PVN Ls 630 apmērā par jūniju ir norādīts audita pārskata 9.tabulā, norādot konkrētu nokavēto dienu skaitu 713 (no dienas pirms audita 12.lappuse no 15
uzsākšanas datuma 28.06.2011. līdz 16.07.2009. nākamajai dienai pēc maksāšanas termiņa), Ls 224,60 apmērā (lietas 63.lapa). Nokavējuma naudas aprēķins PVN Ls 630 apmērā par septembri ir norādīts audita pārskata 15.tabulā, norādot konkrētu nokavēto dienu skaitu 621 (no dienas pirms audita uzsākšanas datuma 28.06.2011. līdz 16.10.2009. nākamajai dienai pēc maksāšanas termiņa), Ls 195,62 apmērā (lietas 66.lapa). Tādejādi VID pamatoti ir aprēķinājis nokavējuma naudu Ls 664,03 (Ls 243,81 + Ls 224,60 + Ls 195,62). [16] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka VID pamatoti piemērojis likuma Par nodokļiem un nodevām 32.panta pirmo un trešo daļu un 32. 3 panta pirmo un trešo daļu. 32.panta pirmā daļa noteic: ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļa maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrētos nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Savukārt trešā daļa noteic: ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Atbilstoši likuma Par nodokļiem un nodevām 32. 3 panta pirmajai daļai, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nepamatoti palielinājis no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru (no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums), nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru, kā arī aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja iekasē soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Savukārt 32. 3 panta trešā daļa noteic: ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra. Līdz ar to Lēmumā atbildētājs pamatoti SIA,,/Nosaukums/ noteica papildu nomaksai budžetā soda naudu Ls 945 (50% x Ls 630 + 50% x Ls 630 + 50% x Ls 630). [17] Attiecībā uz pieteicējas norādīto, ka iepriekš jau ir veikta tematiskā pārbaude, tiesa norāda, ka tematiskā pārbaude atbilstoši likuma Par nodokļiem un nodevām 1.panta 17.punktam ir nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā. Tematiskā pārbaude, kas rezultējas pārbaudes aktā, nerada nodokļu maksātājam tiešas tiesiskās sekas. Tas ir iestādes atzinums 13.lappuse no 15
par to, ka nodokļu maksātāja konkrēta darbība ir vai nav atbildusi tiesību normām (sk. līdzīgi Senāta 2010.gada 24.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-298/2010 9.punktu). Tādējādi secināms, ka iepriekš veiktā tematiskā pārbaude, kurā atzīts, ka tās ietvaros nav konstatēti pārkāpumi, nav šķērslis Valsts ieņēmumu dienestam vēlāk veikt nodokļu auditu. Tāpat tematiskās pārbaudes ietvaros konstatētais nerada personai tiesisko paļāvību, ka auditā netiks konstatēti papildu pārkāpumi un aprēķināti papildu nodokļu maksājumi. Saskaņā ar likuma Par valsts ieņēmumu dienestu 10.panta pirmās daļas 2.punktu visiem ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus nodokļu administrēšanā, ir tiesības izdarīt nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu) (..). Atbilstoši minētā likuma 4.panta otrās daļas 12.punktam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pilnvaro Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņus pieņemt lēmumus par nodokļu (nodevu) maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu. No minētā izriet, ka auditu var veikt vairākas personas, bet audita lēmumu pieņemt konkrēta tam pilnvarota persona. Kā izriet no Lēmuma, VID ģenerāldirektore 2010.gada 9.septembrī ir izdevusi pilnvaru Nr.4189, ar kuru pilnvarojusi VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu trešās audita daļas vadītāja vietnieci J.E. pieņemt lēmumu par nodokļu (nodevu) maksājumu revīzijas (audita) rezultātā budžetā papildus ieskaitāmo maksājumu noteikšanu. Līdz ar to VID amatpersona J.E. bija tiesīga viena parakstīt gan audita pārskatu Nr.00-2011-23.9/1075, gan 2011.gada 23.septembra lēmumu,,par nodokļu audita rezultātiem Nr.23.9/1011. [16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts (..), tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (..). Tiesa konstatē, ka pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu Ls 20 apmērā (lietas 8.lapa). R e z o l u t ī v ā d a ļ a Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa n o s p r i e d a apmierināt daļēji SIA /Nosaukums/ pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 5.decembra lēmumu Nr. 22.4.6/84678 daļā par SIA /Nosaukums/ papildu nomaksai budžetā aprēķināto pievienotās vērtības nodokli Ls 1890, soda naudu Ls 945 un nokavējuma naudu Ls 664,03. Atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2011.gada 5.decembra lēmumu Nr. 22.4.6/84678 pārējā daļā. Uzlikt par pienākumu atbildētājai Latvijas Republikai atlīdzināt SIA /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese 2/, samaksāto valsts nodevu 20 (divdesmit) latu apmērā. 14.lappuse no 15
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnese (paraksts) R.Migla NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā 2013.gada 30.maijā R.Migla 15.lappuse no 15