CBL AM investīciju stratēģija Apskats un perspektīvas 2018. gada jūlijs 1
Šajā apskatā Globālā ekonomika Globālās izaugsmes straujākais posms ir aiz muguras, bet recesijas riski pārskatāmā nākotnē tuvi nullei. Palielinās ASV izaugsmes ātruma pārsvars pār Eirozonu. ASV iniciētā protekcionisma kustība vēršas plašumā un aug apmēros, tomēr tarifu ietekme uz pasaules ekonomiku ir «sagremojama». Mūsuprāt, destruktīvāki ir «piegādes ķēžu» lavīnveida pārtrūkšanas riski, it īpaši, parādu pārsātinātajā Ķīnā. ECB oficiāli izziņojusi QE noslēgumu šā gada beigās. Eiro pirmo likmju celšanu neplāno agrāk par 2019. gada vasaras beigām. Finanšu tirgus tendences Par spīti Irānas faktoram, mūsuprāt, riski naftas cenai ir lejupvērsti. Naftas lielražotāji audzē ieguvi, vienlaikus aug pieprasījuma bremzēšanās riski. Ar neseno EUR/USD gājienu lejup pietiek, lai šobrīd apmierinātu mūsu eiro «lāču» ambīcijas. Tomēr pēc pauzes spiediens uz EUR/USD varētu atjaunoties. Praktiski visos galvenajos obligāciju segmentos riska prēmijas ir paplašinājušās. Daudzviet tās ir kļuvušas pievilcīgas pat ilgtermiņa vēsturiskā kontekstā - ja, atbilstoši prognozēm, pasaules ekonomika turpinās augt. Investori ir kļuvuši piesardzīgi un izvēlīgi, taču visaptveroša bēgšana no akcijām nav novērojama. Globālais risks Nr. 1 protekcionisms & tarifi. Tomēr ASV un Eiropas kompāniju labais finansiālais stāvoklis nomierina. 2
Finanšu tirgus sniegums Tirgos «tukšais gads» 150 140 Svarīgāko tirgus segmentu dinamika ASV akcijas Vācijas akcijas 130 120 110 100 90 Jan-17 Jul-17 Jan-18 Jul-18 Attīstības valstu akcijas Zema riska obligācijas (Global Aggregate) Attīstības valstu obligācijas Globālas High yield obligācijas Avots: Bloomberg 3
Globālā ekonomika Paātrinājuma pīķis aiz muguras Pastiprinās atšķirības Eirozonas un Amerikas ekonomikas datu plūsmās. Ražotāju aktivitātes indikators Eirozonā atkrīt līdz zemākajam līmenim 18 mēnešu laikā (1. ilustrācija). ASV uzņēmēju aktivitāte tuvu cikla maksimumam. ASV lielāko devumu rūpniecības izaugsmei nodrošina divciparu pieauguma tempi naftas segmentā. Uzņēmējus uztrauc importa tarifu ietekme uz biznesu. Atšķirības vērojamas arī ASV un Eirozonas prognožu virzienos. Bloomberg Consensus IKP prognoze ASV 2018. gadam tuvu 3%. Eirozonā prognozes iet uz leju šim gadam pārskatīta uz 2.2%. ECB nav samulsinājis uzņēmēju sagurums. Eiropā darba tirgus situācija uzlabojas, ienākumi aug, patērētāju optimisma līmeņi turas augsti. ECB oficiāli izziņojusi QE noslēgumu šā gada beigās. Eiro pirmo likmju celšanu neplāno agrāk par 2019. gada vasaras beigām. Globālās izaugsmes straujākais posms ir beidzies (2. ilustrācija), taču attīstības turpinās. Recesijas riski pārskatāmā nākotnē tuvi nullei. 65 60 55 50 45 40 35 30 100% 75% 50% 25% 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Avots: Bloomberg 0% Ražotāju noskaņojuma indeksi ASV ISM indekss Eirozonas Markit PMI indekss Ķīnas Caixin PMI indekss IKP paātrinājuma indekss* % valstu, kur IKP audzis ātrāk par 4 ceturkšņu vidējo 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 Attīstītās valstis Attīstības valstis - - - pārtraukta līnija atbilst Bloomberg Consensus prognozēm * valstīm, kuras ir iekļautas MSCI Attīstīto un Attīstības valstu indeksos Avots: Bloomberg,, CBL AM aprēķini 4
Honkonga Ķīna Singapūra Kanāda Turcija Saūda Arābija Norvēģija Austrālija Francija Šveice Krievija Meksika Zviedrija ASV Argentīna Brazīlija Vācija Japāna Indija Grieķija Lielbritānija Itālija Ungārija Spānija Portugāle Īrija Eirozona Anglija Kanāda ASV Ķīna Meksika Pasaule Brazīlija Japāna Indija Krievija Globālā ekonomika Protekcionisms uzņem apgriezienus ASV iniciētā protekcionisma kustība vēršas plašumā un aug apmēros. Tramps draud piemērot importa tarifus visam Ķīnas importam. Patlaban tiek apspriests 10% tarifs Ķīnas importam 200 mljrd. USD vērtībā, jau pieņemti 25% uz 50 mljrd. USD. ASV plāno ieviest 20% tarifu ES automašīnu importam, ieraujot globālā tirdzniecības karā arī šo nozari. Eirozonas automašīnu eksports uz ASV veido 0.3% no IKP jeb 8% no auto eksporta, Vācijai vairāk ap 1% no IKP. Tarifu ietekme uz ekonomiku ir «sagremojama». Saskaņā ar Goldman Sachs aplēsēm, ja tiek ieviesti visi izsludinātie + uzlikti tarifi visam globālajam importam + krīt akciju tirgi, pasaules ekonomika 3 gados izaugtu par pusprocentu mazāk (1. ilustrācija.). Ietekme pa reģioniem atšķirtos, taču nekur nebūtu kritiska. Mūsuprāt, nozīmīgākie ir «piegādes ķēžu» lavīnveida pārtrūkšanas riski, it īpaši Ķīnas pusē. Ķīnu uz priekšu dzenošais iekšējais patēriņš audzis uz parāda apjoma straujas uzblīšanas rēķina (2. ilustrācija). Satricinājumi eksporta pusē var aizsākt defoltu ķēdes reakciju. 0.1 0.0-0.1-0.2-0.3-0.4-0.5-0.6-0.7-0.8 Tirdzniecības kara efekts uz IKP pēc 3 gadiem, pp 0.1 Avots: Goldman Sachs Investment Research 80 60 40 20 0-20 -40-60 -80 Avots: BIS 5% importa tarifi katrā valstī 10% pasaules akciju tirgus kritums Tarifu ietekme (ieviestie un potenciālie) Kopējais tirdzniecības kara efekts Privātais nefinanšu parāds, % no IKP Izmaiņa 2012.-2017. gados * * melnā krāsā iekrāsoti stābiņi valstīm ar parādu virs 200% no IKP 0.0-0.1-0.2-0.3-0.4-0.5-0.6-0.7-0.8 5
2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 jūn.-13 sept.-13 dec.-13 marts-14 jūn.-14 sept.-14 dec.-14 marts-15 jūn.-15 sept.-15 dec.-15 marts-16 jūn.-16 sept.-16 dec.-16 marts-17 jūn.-17 sept.-17 dec.-17 marts-18 jūn.-18 Finanšu tirgus tendences: nafta Irānas faktors tur naftas cenu Naftas tirgus ģeopolitikas krustugunīs. Atkal ASV pēc kodollīguma neatjaunošanas ar Irānu, spiež arī citas valstis līdz novembrim atteikties no Irānas naftas iegādes. Ja tas izdosies, Irānas naftas eksports varētu samazināties par 2 miljoniem barelu dienā (~2% no pasaules ieguves). Irānas naftu varētu aizstāt uz OPEC brīvo jaudu un strauji augošās ASV ieguves rēķina. Kritiskāks risks ir saistīts ar Irānas atbildes draudiem bloķēt Hormuzas šaurumu. Caur to transportē ~20% pasaulē iegūtās naftas. Par spīti Irānas faktoram, mūsuprāt, riski naftas cenai ir lejupvērsti. Naftas lielražotāji audzē ieguvi. ASV naftas ražošana ceturkšņa laikā aug par gandrīz 0.5 milj. barelu dienā un pietuvojas 11 miljonu barelu dienā atzīmei. OPEC dalībvalstis un to partneri lemj palielināt ieguvi, lai atsvērtu Venecuēlas naftas iztrūkumu. Aug riski pieprasījuma pusē. Attīstības valstīs (veido pusi no globālā patēriņa) vietējo valūtu izteiksmē naftas cenas tuvu rekordiem (1. ilustrācija). Protekcionisms būtiski apdraud Ķīnas ekonomikas perspektīvas. Ķīna jau gadiem ir bijis nozīmīgākais globālā naftas pieauguma dzinējspēks (2. ilustrācija). 125 100 15 12 75 50 25 9 6 3 0-3 Brent (USD) Brent jēlnaftas cenas Indeksētas, jūn-2013 = 100 Brent (attīstības valstu valūtu indeksa izteiksmē) Avots: Bloomberg, CBL AM aprēķini Pieprasījuma izaugsme kopš 2003.gada Milj. barelu dienā, 3 mēn. vid. Ķīna Pasaule, neskaitot Ķīnu Avots: Bloomberg, CBL AM aprēķini 6
Finanšu tirgus tendences: Forex Dolārs beidzot kāpj, realizējot likmēs uzkrāto potenciālu Kopš aprīļa ASV dolārs strauji atguvis savas pozīcijas pret visām valūtām, tostarp eiro. Šādu korekciju mēs jau ilgi gaidījām, un par galveno iemeslu uzskatām dolāram labvēlīgo potenciālu, kas ilgi krājās procenta likmju starpības pusē. Eiro «nepalīdzēja» arī satricinājumi Itālijas politikā. Interesanti, ka dolāra spēks jau atkal sakrita ar masveidīgu ASV finanšu investoru naudas repatriāciju mājup apjomīgāko vēsturē (1. ilustrācija). Tā galvenokārt izpaudās ārzemju akciju izpārdošanā. Ar neseno EUR/USD gājienu lejup pietiek, lai šobrīd apmierinātu mūsu eiro «lāču» ambīcijas. Eiro izpārdošanas laikā spekulanti ir likvidējuši praktiski visas neto garās eiro pozīcijas, turklāt lielā ātrumā (2. ilustrācija). Vēsturiski šāda situācija bieži bremzējusi tālāku kursa kustību. Procenta likmju starpības absolūtie līmeņi «pieprasa» daudz zemāku EUR/USD kursu (tuvu paritātei), taču pēdējās nedēļās tā vairs neplešas plašumā. Tomēr tālāka nākotne rādās EUR/USD nelabvēlīga. Iemesli: globālā tarifu kara potenciālie riski, reģiona iekšējās problēmas (BREXIT, Itālija), likmju starpības faktors. 1.7 1.5 1.3 1.1 0.9 0.7 250 200 150 100 50 0-50 -100-150 -200 ASV portfeļinvestīciju plūsmas un EUR/USD 2005 2007 2009 2011 2013 2015 2017 Amerikāņu ieguldījumi ārzemēs, miljardi USD mēnesī (rhs) EURUSD (lhs) Amerikāņu ieguldījumi ārzemēs, miljardi USD 6mēn. vidējie (rhs) EUR/USD un spekulantu pozicionējums Izmaiņa 3 mēnešu laikā Avots: Bloomberg EUR neto pozīcijas, tūkst. kontrakti (lhs) EUR/USD kurss (rhs) 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 Avots: Bloomberg 50 30 10-10 -30-50 -70 0.20 0.15 0.10 0.05 0.00-0.05-0.10-0.15-0.20 7
Riska prēmija, bp Finanšu tirgus tendences: obligācijas Atgriezušās samērīgas riska prēmijas 2018. gada laikā novērtējumi obligācijām ar kredītriska sastāvdaļu ir ievērojami uzlabojušies. Praktiski visos galvenajos obligāciju segmentos riska prēmijas ir paplašinājušās. 75% 50% Obligāciju riska prēmijas 1999-2018 Cik % no laika prēmijas bijušas zemākas nekā pašlaik Daudzviet tās ir kļuvušas pievilcīgas pat ilgtermiņa vēsturiskā kontekstā - ja, atbilstoši prognozēm, pasaules ekonomika turpina augt (1. ilustrācija). Paralēli kāpjot arī etalona likmēm, USD denominētus attīstības valstu vai ASV kvalitatīvus korporatīvos papīrus var nopirkt ar ienesīgumu tuvu desmitgades maksimumiem. Tajā pat laikā fundamentālais fons nenoliedzami ir kļuvis mazāk pozitīvs. Prognozētie defoltu līmeņi gan ASV, gan Eiropā, gan attīstības valstīs (EM), ir pārskatīti nedaudz uz augšu. IKP prognozes vairumā pasaules valstu tiek pārskatītas lejup, kaut arī recesija netiek prognozēta nekur. Vērtējumā riska prēmijas pret kredītslogu pozitīvi izceļas EM valstu valdību obligācijas (2. ilustrācija). Kā relatīvi nepievilcīgs sektors šādā griezumā šobrīd rādās ASV zemas kvalitātes korporatīvās obligācijas (High Yield). 25% 0% 450 300 150 0 EM valdību IG Avots: CBL AM aplēses, dati no JP Morgan, Bloomberg Kredītkvalitāte pret riska prēmijām 0.5 1.5 2.5 3.5 4.5 Parāds/ EBITDA Parāds/ IKP EM korp. IG Percentīle, vēsturiskā EM valdību (BB+) EUR IG (A-) ASV korp. HY Eiro korp. HY EUR HY (BB-/B+) EM Corp (BBB-) ASV IG (A-) ASV korp. IG ASV HY (B+) 30% 40% 50% 60% 70% 80% Eiro korp. IG Percentīle periodos, kad ASV ISM Manufacturing virs 52 punktiem Vald. kr.kvalitāte pret riska prēmiju, gada sākumā...un šobrīd Korp. kr.kvalitāte pret riska prēmiju, gada sākumā...un šobrīd Avots: IMF, JP Morgan un CBL AM aprēķini 8
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010 2012 2014 2016 2018 Finanšu tirgus tendences: akcijas Akciju tirgi jaunu izaugsmes dzinēju meklējumos Investori ir kļuvuši piesardzīgi un izvēlīgi, taču visaptveroša bēgšana no akcijām nav novērojama. Būtiskas atšķirības gada laikā akciju tirgu sniegumā pa reģioniem un segmentiem no +10% ASV NASDAQ-100 līdz -15% Ķīnas iekšējā tirgus akcijās (uz jūlija beigām). Globālais risks Nr. 1 protekcionisms & tarifi. Ekonomisti sagaida izaugsmes stabilizāciju pašreizējos līmeņos. Ja vēsturiskā pieredze kaut ko ir vērta - kompāniju peļņas izaugsme varētu apstāties (1. ilustrācija). Mūsu aplēses rāda: ja dēļ tarifiem globālā ekonomika 3 gadu laikā zaudēs 0.5% no potenciālās izaugsmes, kompāniju peļņu izaugsmi tas sabremzētu vēl par ~8-10 procenta punktiem. Tomēr ASV un Eiropas ekonomiku un kompāniju labais finanšu stāvoklis nomierina. Uzņēmumu peļņu dinamika un prognozes saglabājas lieliskas. ASV 2. ceturkšņa atskaišu sezona vienā no labākajām vēsturē. ~90% no kompānijām pārspēj prognozes, apgrozījums aug par 10%, peļņa par 24% gadā (S&P500 indekss, Bloomberg dati). Prognozes tiek pārskatītas augšup ASV un Eiropā. (2. ilustrāc.). Masīvu atbalstu nodrošina atpakaļpirkšana. 2018. gadā S&P500 uzņēmumi ir spējīgi atpirkšanai tērēt aptuveni 700-800 miljardus USD, salīdzinot ar aptuveni 530 miljardiem 2017. gadā. -100% 4 3 2 1 0 150% 100% 50% 0% -50% Globālā izaugsme un kompāniju pelnītspēja Pasaules kompāniju peļņa uz akciju (MSCI ACW), gada izmaiņa (lhs) G20 valstu IKP ātruma izmaiņa gada laikā (rhs) ASV Eiropa Bloomberg Consensus IKP prognoze Peļņas prognožu pārskatīšana Attiecība: uz augšu / uz leju 9% 6% 3% 0% -3% -6% Avots: Bloomberg, CBL AM aprēķini Avots: Datastream IBES, CBL AM aprēķini 9
Apskata autori Zigurds Vaikulis Simona Striževska Edgars Lao Portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs Ekonomiste Portfeļu pārvaldnieks Zigurds.Vaikulis@cbl.lv Simona.Strizevska@cbl.lv Edgars.Lao@cbl.lv Elchin Jafarov Vecākais portfeļu pārvaldnieks Elchin.Jafarov@cbl.lv Reinis Gerasimovs Portfeļu pārvaldnieks Reinis.Gerasimovs@cbl.lv Portfeļu pārvaldīšana Zigurds Vaikulis Iļja Lūsis Reinis Gerasimovs Zigurds.Vaikulis@cbl.lv Ilja.Lusis@cbl.lv Reinis.Gerasimovs@cbl.lv Jevgēnijs Kravčenko Jevgenijs.Kravcenko@cbl.lv Ivo Ailis Ivo.Ailis@cbl.lv Klientu apkalpošana Agnese Zvaigznīte Aleksandrs Ručkovskis Oļegs Karpovs Agnese.Zvaigznite@citadele.lv Aleksandrs.Ruckovskis@citadele.lv Olegs.Karpovs@citadele.lv Konsultācijas par naudas līdzekļu ieguldīšanas iespējām un investīciju produktu iegādi varat saņemt pa tālruni +371 6 7010 810 vai CBL Asset Managment IPAS birojā Rīgā Republikas laukumā 2a. Internets: www.cblam.lv 10
Apskata sagatavošanas datums: 31.07.2018. Saistību atruna Šim apskatam ir informatīvs raksturs, un to nevar uzskatīt kā piedāvājumu vai rekomendāciju pirkt, turēt vai pārdot tajā minētos finanšu instrumentus. Apskatā iekļautā informācija uzskatāma par mārketinga paziņojumu Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē un tā nav sagatavota, pamatojoties uz tādu normatīvo aktu prasībām, kas veicina ieguldījumu pētījumu neatkarību, kā arī nav pakļauta aizliegumam veikt darījumus pirms ieguldījumu pētījuma izplatīšanas. Šī apskata autori, kā arī CBL Asset Managment IPAS, tās saistītie uzņēmumi vai pārstāvji neuzņemas atbildību par kādām neprecizitātēm vai kļūdām, kā arī par apskatā iekļautās informācijas iespējamu izmantošanu, tostarp neuzņemas atbildību par tiešiem, netiešiem zaudējumiem (ieskaitot neiegūto peļņu), kā arī soda sankcijām, arī gadījumos, kad ir brīdināta par tādu iespējamību. Šajā apskatā ietvertā informācija iegūta no avotiem, kas tiek uzskatīti par uzticamiem (www.bloomberg.com, www.reuters.com, citu masu mediju, kā arī valstu biržu, centrālo banku un statistikas biroju, kā arī kompāniju mājas lapās atrodamo informāciju u.c.), tajā pat laikā CBL Asset Managment IPAS negarantē sniegtās informācijas precizitāti un pilnību. Apskatā paustā informācija un viedokļi attiecas uz apskata publicēšanas brīdi, un var tikt mainīti bez iepriekšēja brīdinājuma. Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz CBL Asset Managment IPAS vai attiecīgajiem avotiem ir obligāta. Konsultācijas par naudas līdzekļu ieguldīšanas iespējām un investīciju produktu iegādi varat saņemt pa tālruni +371 6 7010 810 vai CBL Asset Managment IPAS birojā Rīgā Republikas laukumā 2a. Internets: www.cblam.lv 11