Eiro ieviešana Latvijā Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents 2012. gada 15. decembris
Iedzīvotāji no eiro ieviešanas necietīs Eiro ieviešana NAV naudas reforma Latus Latvijas Bankā varēs apmainīt neierobežoti ilgu laiku 2
Eiro plānots ieviest un latus nomainīt pēc pašreizējā kursa 1EUR= 0.702804 LVL Izmantotie attēli no www.nekrize.lv 3
Eiro ieviešanas rezultātā cenas nepieaugs Līdzšinējā pieredze rāda, ka eiro ieviešanas efekts uz cenām jaunajās dalībvalstīs ir 0.2-0.3% robežās Igaunijā eiro ieviešana paaugstināja cenas par 0.3% 4
Eiro zona nebrūk, bet gan virzās sabalansētas attīstības virzienā 5.0 0.0-5.0-10.0-15.0-20.0-25.0-30.0 Budžeta bilance (% no IKP) 7 2-3 -8-13 -18 Tekošā konta bilance (% no IKP) Īrija Grieķija Spānija Portugāle Īrija Grieķija Spānija Portugāle Avots: Eurostat, EK 2012 rudens prognozes
Par Latvijas iemaksām Eiropas Stabilitātes Mehānismā Tā ir Latvijas apdrošināšanas polise
Eiro tā ir iespēja, kas jāizmanto 7
Kāpēc steigties 2014.gadā? Ja Latvija būtu pievienojusies eiro zonai jau 2008.gadā, ekonomiskā krīze Latvijā būtu divreiz mazāka 8
160 140 Eiro ieviešana ļaus ietaupīt budžeta līdzekļus, būs vairāk naudas citām vajadzībām Papildu ikgadējie procentu maksājumi, neieviešot eiro un turpinot aizņemties un pārfinansēt parādu finanšu tirgū, milj. EUR 10 gadu laikā ietaupīsim ~900 milj. EUR 120 100 85 93 102 102 109 111 111 80 68 71 60 40 44 20 0 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Eiro ir iespēja sasniegt augstāku ienākumu līmeni Vidējā bruto alga (eiro) 2012.g. 3.cet. 900 855 800 689 700 600 500 400 300 200 100 0 Latvija Igaunija 350 300 250 200 150 100 50 Vidējā vecuma pensija (eiro) 2012.g. 3.cet. 0 257 Latvija 316 Igaunija Avots: Latvijas, Igaunijas statistikas birojs
Eiro stimulē investīcijas (I) Investīcijas tautsaimniecībā (% no IKP) 27.0 25.0 Eiro ieviešana Igaunijā 23.0 21.0 19.0 17.0 15.0 2010Q1 2010Q2 2010Q3 2010Q4 2011Q1 2011Q2 2011Q3 2011Q4 2012Q1 2012Q2 Igaunija Latvija Avots: Eurostat
Eiro stimulē investīcijas (II) Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (pašu kapitāls + reinvestētā peļņa) 2010-2012 1.pusgads (% no IKP) 18 16 14 12 10 8 6 4 2 0 Igaunija Latvija Avots: Latvijas Banka, Eesti Pank
Eiro vairos Latvijas ietekmi Eiropā Tieši eiro zonas ietvaros izšķiras svarīgi jautājumi: par platību maksājumiem par struktūrfondiem
Eiro būs arī Latvijas nauda
IV 2011 V VI VII V IX X XI XII I 2012 II Avots: Eurostat, EK, LB; * - tikai deflācija tiek uzskatīta par neiekļaujamu izņēmumu; ** - Grieķiju neiekļauj aprēķinā no brīža, kad tā kļūst par vienu no 3 valstīm ar zemāko inflāciju; IV V VI VII V IX X XI XII I 2013 II Māstrihtas inflācijas kritērijs šobrīd tiek izpildīts un tiks izpildīts arī turpmāk 4.5 4.0 Māstrihtas kritērija prognoze un 12 mēnešu vidējā inflācija (%) prognoze 3.5 3.0 2.5 2.0 1.5 1.0 12 mēnešu vidējā inflācija Latvijā Māstrihtas kritērijs* Māstrihtas kritērijs**
Šogad un turpmākajos gados valdības budžeta bilance būs zem 3% no IKP robežas 0.0-1.0-2.0-3.0-4.0-5.0-6.0-7.0-8.0-9.0-10.0-11.0-12.0-0.4-4.2-9.7 Valsts budžeta bilance (ESA95, % no IKP) -8.3-3.4 Budžeta stratēģija -1.7-1.4 Mērīšanas periods -0.8 EURO 2007 2008 2009 2010 2011 2012P 2013T 2014T Avoti: Eurostat, P prognoze, T budžeta mērķa bilance
Valsts parāds ir stabilizējies ~45% līmenī Centrālās valdības parāds (ESA95, % no IKP) 60 50 40 30 20 10 0 2007 2008 2009 2010 2011 2012 P 2013 P 2014 P 2015 P Avots: Eurostat; P Latvijas Bankas prognoze
Ilgtermiņa procentu likmes samazinās, atjaunojoties uzticamībai finanšu tirgos 13% Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme (12 mēnešu vidējā; %) 12% 11% 10% 9% 8% 7% Māstrihtas kritērija novērtējums: 6.2% (2012.g. X) 6% 5% 4% 3% Latvija: 4.8% (2012.g. XI) 2% Jan-06 Jan-07 Jan-08 Jan-09 Jan-10 Jan-11 Jan-12 Jan-13 Jan-14 Latvija Faktiskais (konverģences ziņojums) ilgtermiņa procentu likme Avots: LB, ECB
Eiro nodrošina augstākus reitingus un drošāka partnera reputāciju AAA AA+ AA+ AA A+ A+ A BBB+ BBB+ BBB BB+ BB+ BB B+ B+ B Latvijas un Igaunijas ilgtermiņa valūtas saistību reitingi AAA AA+ AA AA A+ A A BBB+ BBB BBB BB+ BB BB B+ B B Standard&Poor's - Latvija Fitch - Latvija Fitch - Igaunija Standard&Poor's - Igaunija Zemākā investīciju pakāpe
Finansiāli eiro Latvijai ir izdevīgs Rādītājs Ietaupījums valsts budžetā zemāku parāda apkalpošanas izmaksu dēļ (10 gadu laikā kopš eiro ieviešanas) Ieguvums no eksporta kāpuma un procentu likmes samazinājuma privātajam sektoram (2014. līdz 2020.g., kumulatīvi) Ieguvumi no valūtas konvertāciju izmaksu izzušanas (10 gadu laikā kopš eiro ieviešanas) Vienreizējas eiro ieviešanas izmaksas valsts sektorā (FM aprēķins) Vienreizējas eiro ieviešanas izmaksas privātajā sektorā Vērtība ~900 milj. EUR ~8 000 milj. EUR ~700 milj. EUR 12 milj. EUR ~110-219 milj. EUR Latvijas iemaksas ESM kapitālā (5 gadu laikā kopš eiro ieviešanas) 199 milj. EUR 20
Latvijas tautsaimniecība: krīzes pārvarēšana un attīstības perspektīvas
2004-2007 Latvijas tautsaimniecības attīstība bija par ātru Braucot ātri, vispirms ir jāpārliecinās, ka šāds temps ir ilgtspējīgs 23
Latvija ir piedzīvojusi pieauguma-krituma ciklu: smaga lejupslīde sekoja gadiem ar neilgtspējīgu izaugsmi Reālā IKP izaugsme (%) 15.0 10.0 5.0 7.2 7.6 8.9 10.1 11.2 9.6 5.5 0.0-5.0-3.3-0.9-10.0-15.0-20.0 Avots: CSP -17.7 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 24
Straujās izaugsmes laikā Latvijā tika radīta milzīga fiskālā plaisa, kas kļuva izteikti redzama krīzes gados 0-2 -4-6 -8-10 -12-14 -16-18 -20 Valsts budžeta bilance (ESA 95), % no IKP -0.4-0.5-0.4-1.7-1.4-0.8-4.2-3.4-9.7-8.1-2.1-5.3-13.9-18.6 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012P 2013T 2014T Konsolidācija Faktiskā (mērķa) bilance Fiskālā plaisa Avots: Eurostat, LB novērtējums,p - prognoze 25
Būt vai nebūt tāds bija jautājums 2008. gadā Daudzi ieteica devalvāciju kā izeju no krīzes. Kāpēc devalvācija nav piemērots risinājums? 26
Viens risinājums neder visiem! Mazs / liels Atvērts / slēgts Resursiem bagāts / resursu importētājs utt. 27
Latvija zaudēja pieeju finanšu tirgiem jau pašā krīzes sākumā un fiskālo plaisu vajadzēja slēgt ar apjomīgu budžeta konsolidāciju Valsts budžeta konsolidācijas pasākumu sadalījums, % no IKP Avots: Finanšu Ministrija; Latvijas Bankas aprēķini 28
Kā Latvijai izdevās paveikt to, kas sākotnēji šķita neiespējams? Ātra rīcība 29
Kā Latvijai izdevās paveikt to, kas sākotnēji šķita neiespējams? Izlēmība 30
Kā Latvijai izdevās paveikt to, kas sākotnēji šķita neiespējams? Solījumu pildīšana 31
Kā Latvijai izdevās paveikt to, kas sākotnēji šķita neiespējams? Solidaritāte 32
LV LT EE SK PL SE BG DE MT AT UK IE* LU* RO FR FI BE DK NL CZ HU ES CY IT* SI PT* GR Šobrīd Latvijas tautsaimniecība ir sabalansēta un esam valsts ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā Reālā IKP pārmaiņas 2012. gada 9 mēnešos (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) 6 4 2 0-2 -4-6 -8 Avots: Eurostat, EE dati - Igaunijas Centrālais statistikas birojs *dati pieejami par 2012. gada 1. pusgadu 33
IKP gada pieauguma temps nedaudz bremzējas, bet izaugsme noturīga Reālais IKP (gada un ceturkšņu pārmaiņas, %) 4 2 3.1 2.8 3.6 5.7 6.6 5.7 6.9 5.0 5.2 8 4 0 0-2 -4.0-4 -6.2-4 1.cet. 2010 2.cet. 3.cet 4.cet. 1.cet. 2011 Ceturkšņa izmaiņas (sez. izl.) 2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet. 2012 2.cet. Gada izmaiņas (labā ass) 3.cet. 34-8 Avots: CSP
2000 I 2001 I 2002 I 2003 I 2004 I 2005 I 2006 I 2007 I 2008 I 2009 I 2010 I 2011 I 2012 I Atkopšanās un izaugsme ir balstīta uz atgūto konkurētspēju Reālā darba alga un darba ražīgums stundā (sezonāli izlīdzināti dati, 2005 1.cet. = 100) 150 130 110 90 70 Avots: CSP; Latvijas Bankas aprēķini Darba ražīgums Reālā alga 35
Igaunija Latvija Lietuva Bulgārija Malta Grieķija Rumānija Slovākija Čehija Kipra Lielbritānija Portugāle Zviedrija Polija Nīderlande Ungārija Vācija Spānija Slovēnija Beļģija Austrija Itālija Francija Somija Dānija Īrija Luksemburga Konkurētspēja atspoguļojas eksporta kāpumā: Latvija ierindojas starp līderiem Eiropas Savienībā Preču eksporta vērtības pārmaiņas (2012. gada 1. pusgadā pret 2009. gada 1. pusgadu, %) 100 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 94 92 87 84 74 69 64 62 59 52 50 50 49 48 48 43 41 40 38 37 36 36 30 28 27 4 4 Avots: Eurostat 36
Neraugoties uz svārstīgo dinamiku, apstrādes rūpniecība jau šobrīd apsteigusi pirmskrīzes līmeni Apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma indekss (2005 = 100) 120 115 110 105 100 95 90 85 80 75 70 Avots: CSP 37
I 2010 Arī iekšzemes pieprasījums atkopjas: atgūtā konkurētspēja un uzņēmumu rentabilitāte veicina investīcijas II IV I 2011 II IV I 2012 II Bruto pamatkapitāla veidošana (salīdzinājumā ar 2010. gada 1. ceturksni, %) 70 60 57% 50 40 30 20 10 0 Avots: CSP 38
2010 I II IV V VI VII V IX X XI XII 2011 I II IV V VI VII V IX X XI XII 2012 I II IV V VI VII V IX X XI Bezdarba līmenis samazinās, pieaugot nodarbinātības iespējām 18 Reģistrētais bezdarbs (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 16 14 Metodoloģijas izmaiņas (iedzīvotāju skaitīšana) ietekme: Reģistrētā bezdarba līmenis: + 1.6 pp no 2012. g. aprīļa 12 10.6 10 Avots: NVA, CSP 39
Ārējā ilgtspēja ir atgūta: tekošais konts saglabājas tuvu līdzsvaram 15 Tekošais konts (% no IKP) 10 8.6 5 2.9 0-2.2-3.1-2.7-1.8-5 -10-13.1-15 -20-22.6-22.4-25 -30 2006 2007 2008 2009 2010 2011 Q1 2012 Q2 Q3 Avots: Latvijas Banka Preces un pakalpojumi Ienākumi Kārtējie pārvedumi Tekošais konts 40
jan 08 mar 08 mai 08 jūl 08 sep 08 nov 08 jan 09 mar 09 mai 09 jūl 09 sep 09 nov 09 jan 10 mar 10 mai 10 jūl 10 sep 10 nov 10 jan 11 mar 11 mai 11 jūl 11 sep 11 nov 11 jan 12 mar 12 mai 12 jūl 12 sep 12 nov 12 Ar atgūto uzticību procentu likmes saglabājas stabilas zemā līmenī 30% Naudas tirgus procentu likmes(%) 25% 20% 15% 10% 5% 0% Avots: LB RIGIBOR 3M RIGIBOR 6M RIGIBOR 12M 41