Klimata politikas aktualitātes Latvijā 14.10.2015.
Klimata pārmaiņu līdzšinējā ietekme Latvijā Palielinājusies vidējā gaisa temperatūra (Rīgā par 1 o C). Ziemas kļūst kopumā siltākas. Samazinās sala periodu ilgums un ledus segas ilgums. Būtiski palielinās silto nakšu skaits (temperatūra virs +20 o C). Pagarinās karstuma periodi. Pieaug ekstremālie nokrišņi (īpaši rudenī, ziemā un pavasarī) sniegs rada pārrāvumus elektroapgādē, lietus plūdus. Pieaug dienu skaits ar spēcīgu vēju (vētras postījumi). Pieaug veģetācijas ilgums. Latvijā ienāk Dienvidu dzīvnieku sugas un tiek «izspiestas» vietējās. Baltijas jūras krasta erozija, kā rezultātā Latvija zaudē savu teritoriju (Baltijas jūras piekrastē krasts atkāpjas ar ātrumu 0,5-3 m gadā, atsevišķu spēcīgu vētru dēļ līdz pat 20-30 m). 2
Eiropas Klimata un enerģētikas pakotne 2020.gadam 20 20 20 Samazināt kopējās ES SEG emisijas par 20% no 1990.g. Uzlabot energoefektivitāti ES par 20% Palielināt ES AER īpatsvaru līdz 20% starpsavie nojumu mērķis 10%* kopējās ETS iekļautās emisijas -21% no 2005.g. ETS neiekļautās emisijas: LV +17% no 2005.g. ES -10% no 2005.g. LV: 5,4 Mtoe kopējais patēriņa samazinājums * LV: gala patēriņa ietaupījums visā periodā - 9896 GWh LV: 3% valstij piederošo ēku platības renovācija katru gadu LV: līdz 40% (pret 2005), t.s. 10% transporta sektorā *- indikatīvais nacionālais mērķis ETS Emisiju tirdzniecības sistēma AER atjaunojamie energoresursi Mtoe Miljoni tonnas naftas ekvivalenta
Latvijas klimata politikas virzieni 4
Nozīmīgākie politikas plānošanas dokumenti, kas skar klimata politiku Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2014.- 2020.gadam (projekts) Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. 2020.gadam Latvijas lauku attīstības programma 2014. 2020.gadam
Vides politikas pamatnostādnēs noteiktie pasākumi klimata politikas realizēšanai Galvenais vides politikas plānošanas dokuments ir Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam*, kurā ir noteikti pamata pasākumi klimata politikas realizēšanai: SEG emisiju samazināšanas pasākumu īstenošana visos tautsaimniecības sektoros, vienlaikus virzot valsti uz ilgtspējīgu un oglekļa mazietilpīgu, tai pat laikā izmaksu efektīvu attīstību. Klimata politikas mērķu integrēšana citu nozaru politikā, nosakot katras nozares atbildību, kā arī veicinot sadarbību starp valsti, pašvaldībām un privāto sektoru. Efektīvu pielāgošanās pasākumu īstenošana un to integrēšana teritoriju attīstības plānošanā un nozaru politikā ar mērķi mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties tām. Sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un pielāgošanos tām, kā arī iedzīvotāju iesaistīšana politikas veidošanā un ieviešanā. * apstiprinātas 2014. gada 26. martā ar Ministru Kabineta rīkojumu Nr. 130
Klimata politikas plānošanas dokumenti izstrādes stadijā Klimata pārmaiņu samazināšanas plāns 2015.- 2020.gadam Oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģija līdz 2050.gadam Pielāgošanās klimata pārmaiņām (adaptācijas) stratēģija
Pētījumi Latvijā klimata pārmaiņu kontekstā Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas Finanšu instruments 2009.-2014. gadā Iepriekšnoteiktie projekti Atklāto konkursu apstiprinātie projekti Latvijas vides aizsardzības fonda finansētie projekti Valsts pētījumu programma 2014.-2017.gadam SEED/Interreg finansētie un plānotie oglekļa mazietilpīgas attīstības un SEG inventarizācijas speciālistu tīkla projekti
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Gg CO 2 ekv Kopējās SEG emisijas 1990-2013, Gg CO 2 ekv. 30 000 25 000 Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM sektoru, 1990.-2013.gadā ir samazinājušās vairāk kā par 58%. 20 000 15 000 10 000 5 000 0 Kopējās SEG, neiekļaujot ZIZIM Kopējās SEG, iekļaujot ZIZIM References līmenis KP1 mērķis (2008.-2012.gads) ZIZIMM Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība Datu avots: 2015.gada SEG inventarizācija 9
ETS un Ne-ETS emisijas Latvijā Latvijas SEG emisijas rada Eiropas Savienības (ES) Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) iesaistītie uzņēmumi un ETS neiekļautās nozares. ES ETS - pārsvarā ir iekļauti Latvijas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji, lielākie rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi cementa, flīžu, ķieģeļu, stikla šķiedras, dzelzs un tērauda izstrādājumu. Ne-ETS lauksaimniecība, transporta sektors (izņemot starptautiskā aviācija un starptautiskais jūras transports), ETS neaptvertā enerģētika, rūpniecība, mājsaimniecības, atkritumu apsaimniekošana, ķīmisko vielu un fluorēto gāzu izmantošanu. 2013.gadā Latvijā ETS nozarēs radās 24% SEG emisiju un attiecīgi ne-ets 76%, kamēr ES vidējais rādītājs ir 45% un 55%.
CO 2 ekv. (Gg) Latvijas SEG emisiju dinamika un prognozes ne-ets nozarēs Gg CO 2 ekv 12000 10000 8000 6000 4000 2000 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2025 2030 2035 Gads Mājsaimniecības ne-ets enerģētika Atkritumu apsaimniekošana Lauksaimniecība Rūpnieciskie procesi un produktu lietošana Transports Gada emisiju sadales vienību piešķīrums (4SA GWP) 2030.g. iespējamais mērķis ne-ets darbībām -10% no 2005.g. (EK)
Lielākie SEG avoti Latvijā Enerģētika un transports kurināmā/degvielas sadedzināšana un difūzās emisijas no naftas un dabasgāzes Rūpnieciskie procesi dzelzs izstrādājumu, cementa, klinkera, kaļķu, ķieģeļu, keramisko flīžu ražošana; fluorēto gāzu izmantošana saldēšanas iekārtās un gaisa kondicionētājos Atkritumu apsaimniekošana- atkritumu deponēšana, kompostēšana, neapsaimniekotās izgāztuvēs un notekūdeņu apstrāde Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM) mežu apsaimniekošana, organiskās augsnes, ugunsgrēki (meža un kūlas), zemes lietojuma veida transformācija, mitrzemju apsaimniekošana Lauksaimniecība - lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesi, kūtsmēslu apsaimniekošana; slāpekļa minerālmēslu izmantošana, organiskā mēslojuma izmantošana, kultūraugu pēcpļaujas atliekas, organiskajām vielām bagāto augšņu apstrāde, augšņu kaļķošana, karbīda izmantošana mēslošanai 1 2
Eiropas Klimata un enerģētikas politikas satvars 2020.-2030.gadam Klimata un enerģētikas politikas satvars no 2020.-2030.gadam 40% SEG mērķis: kopējās ES SEG emisijas ir jāsamazina par 40% salīdzinot ar 1990.gada apjomu 27% AER mērķis: ES kopējam atjaunojamās enerģijas apjoma īpatsvaram kopējā enerģijas patēriņā ir jāsasniedz 27%; 27% EE mērķis: ES kopumā ir jāpalielina energoefektivitāte, nodrošinot vismaz 30% energoietaupījumu 15% starpsavienojumu mērķis: pilnībā savienots un funkcionējošs energotirgus 30% ne-ets mērķis: Samazināt ne-ets sektoru emisijas par 30% salīdzinot ar 2005.gada apjomu LV tiks noteikts vēlāk 43% ES ETS mērķis: samazināt ES ETS sektora emisijas par 43% salīdzinot ar 2005.gada apjomu Enerģētikas Savienība: Nodrošināta efektīva Enerģētikas Savienības pārvaldības sistēma
Starptautiskās klimata sarunas Likumiskais ietvars ANO Vispārīgā klimata pārmaiņu konvencija (UNFCCC) Lai novērstu klimata pārmaiņu vispostošāko ietekmi, pasaules vidējās temperatūras pieaugums jāsaglabā 2 C robežās. Lai to nodrošinātu, visām pasaules valstīm, vēlākais 2015. gada nogalē Parīzē, ir jāvienojas par juridiski saistošu vispārēju vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2020. gada. Sagaidāms, ka starptautiskās vienošanās pamats būs valstu iesniegtie iecerētie nacionāli noteiktie ieguldījumi (INDC). Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 2015.gada I pusgadā vadīja un koordinēja ES dalību starptautiskajās klimata sarunās. 1 4
ES un tās dalībvalstu iecerētais nacionāli noteiktais ieguldījums (INDC) Apstiprināts 6.martā ES dalībvalstu Vides ministru padomē Latvijas prezidentūras (ministra Kaspara Gerharda) vadībā. Paziņots un iesniegts Konvencijas sekretariātam 6.marta pēcpusdienā (pirmais no pasaules lielākajām ekonomikām). Balstīts uz 2014.gada oktobrī ES dalībvalstu vadītāju pieņemtajiem secinājumiem par ES Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2020.-2030.gadam. Nosaka, ka ES un tās dalībvalstis līdz 2030.gadam samazinās savas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 40% salīdzinot ar 1990.gadu. Svarīgi! ES un tās dalībvalstu INDC neparedz Latvijai nekādas jaunas saistības. Latvijai saistoši ir tikai 2014.gada oktobrī apstiprinātie secinājumi. Taču arī tie Latvijai nenosaka konkrētu SEG emisiju mērķi. Jautājums par saistību pārdali ES mērķa izpildei ES līmenī tiks risināts tuvākajos gados (process sāksies ne ātrāk kā 2016.gadā), un Latvija tā ietvaros aktīvi aizsargās savas intereses. 1 5
Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) KPFI ietvaros projekti tikuši īstenoti 23 kārtās 16 projektu konkursos. Visos projektu konkursos projektu īstenošana ir noslēgusies. Kopumā pabeigti 2614 projekti. Īstenotajiem projektiem no KPFI piešķirti vairāk nekā 196 miljoni EUR. 2014.gadā tika samazinātas aptuveni 101749 tco 2 27 138 215,34 31 400 442,91 4 816 895,45 2 972 281,57 KPFI finansējuma struktūra, EUR (balstoties uz atbalstāmo pasākumu veidiem) 10 505 272,66 119 484 206,96 Energoefektivitātes paaugstināšana SEG emisiju samazināšana publiskā apgaismojuma infrastruktūrā Kompleksi risinājumi SEG emisiju samazināšanai SEG samazināšana transporta sektorā Klimata tehnoloģiju attīstīšana, sabiedrības informēšanas pasākumi Atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšana
ERAF finansējums SAM 4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās 31,39 milj. euro ERAF (85%) Pamatojums: Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un atjaunojamās enerģijas izmantošanai. Atbalsts: Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības plāniem - investīcijas pašvaldību ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī lokālo siltumavotu pārbūvei (kā papildelements), tai skaitā veicot pielāgošanu atjaunojamo energoresursu izmantošanai. Finansējuma saņēmēji: Pašvaldības, pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības. Ierobežota atlase (priekšatlase). Sagaidāmie rezultāti (iznākuma rādītāji): Primārās enerģijas patēriņa samazinājums publiskajās ēkās 13,72 GWh/gadā. Papildus uzstādītas atjaunojamo energoresursu izmantojošas siltumavotu jauda ēkās, kas ir saņēmušas ERAF finansējumu 1,2 MW. 17
Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII) VARAM gatavo jaunu instrumentu: Emisiju kvotu izsolīšanas instrumentu EKII mērķis nodrošināt klimata mērķu sasniegšanu 2020.gadam un 2030.gadam. Ierobežots finansējums - EKII finansējuma avots ir ieņēmumi no emisijas kvotu izsolīšanas. Tuvākie indikatīvie konkursi: Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos (9 miljoni EUR). Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana zema enerģijas patēriņa ēkas (23 miljoni EUR). 18
Paldies par uzmanību!