Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze

Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze 08.12.2015. prof. Irina Pilvere Aleksejs Nipers

Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Analizējamās nozares/valstis/periods Pētījums veikts 2012.-2013.gadā Piena produkti Gaļas produkti Graudu malšanas produkti Konditorejas produkti Cukura konditorejas Augļu un dārzeņu pārstrādes produkti Dzērieni Zivju apstrādes produkti Pētījuma dati: 2000.-2013.gads

Novērtējuma posmi Nodokļi un subsīdijas Resursi (t.sk. lauksaimniec. izejvielas, darbs, kapitāls, enerģētika) Pārstrāde Piegāde (t.sk. loģistika, tirgus aizsardzība, vairumtirdz. un mazumtirdz., zīmoli Patērētāju uzvedība Inovācijas

Kopējās konkurētspējas indekss Nodokļi un subsīdijas Resursi (t.sk. lauksaimniec. izejvielas, darbs, kapitāls, enerģētika) Pārstrāde Piegāde (t.sk. loģistika, tirgus aizsardzība, vairumtirdz. un mazumtirdz., zīmoli Patērētāju uzvedība Inovācijas

Eksports Iekšējais tirgus Pārdots iekšējā tirgū Kopējās konkurētspējas indekss Vietējo ražotāju pārdošanas apjomi

Eksports Iekšējais tirgus Pārdots iekšējā tirgū Kopējās konkurētspējas indekss Vietējo ražotāju pārdošanas apjomi Vietējie ražotāji iekšējā tirgū Iekšējais tirgus + Eksports = Kopējās konkurētspējas indekss Iekšējais tirgus

Piena pārstrāde Kopējās konkurētspējas indekss 100 punkti Latvijas piena pārstrādātāji

Piena pārstrāde Kopējās konkurētspējas indekss 134 punkti Igaunijas piena pārstrādātāji

Piena pārstrāde Kopējās konkurētspējas indekss 168 punkti Lietuvas piena pārstrādātāji

Kopējās konkurētspējas indekss Latvija Lietuva Igaunija Polija Krievija Piena pārstrāde 100 168 134 114 90 Gaļas pārstrāde 75 101 85 115 72 Augļu un dārzeņu pārstrāde 66 70 61 126 74 Graudu malšanas produkti 88 140 67 97 100 Miltu konditoreja 96 100 93 109 98 Cukura konditoreja 75 98 47 114 91 Dzērieni 102 86 68 98 89 Zivju pārstrāde 120 116 152 96 99

Kopējās konkurētspējas indekss 60 70 80 90 100 110 120 130 140 150 160 170 Piena pārstrāde Gaļas pārstrāde Augļu un dārzeņu pārstrāde Graudu malšanas produkti Miltu konditoreja Cukura konditoreja Dzērieni Zivju pārstrāde

Resursu cenas Darbaspēka izmaksas šobrīd galvenā konkurētspējas priekšrocība 13

Resursu cenas Elektroenerģijas izmaksas nepieciešams mazināt! 14

Resursu cenas Gāzes izmaksas augstākas tikai Lietuvā 15

Resursu cenas Kapitāla izmaksas kopumā zemas (bet ir problēmas ar pieejamību) 16

Resursu cenas Piena iepirkuma cena Latvijā daudz iepērk lietuvieši, palielinot produkcijas eksportu uz citām ES valstīm 17

Darbaspēka nodokļi Darbaspēka nodokļi ir nedaudz augstāki, bet šobrīt no darbaspēka izmaksu viedokļa to lielā mērā kompensē zemākas algas Vidējās darbaspēka izmaksas (kopā ar darbaspēka nodokļiem, 2012.) Darbaspēka nodokļu slogs (2012.) Latvija 849 EUR 40,5% Lietuva 852 EUR 40,0% Igaunija 1197 EUR 37,6% Polija 1022 EUR 40,5% Krievija 703 EUR 32,5% 19

Kapitāla nodokļi (UIN, NĪN) Kapitāla nodokļu faktiskā likme Latvijā kopumā ir nedaudz augstāka 2008. 2009. 2010. 2011. Latvija 17,7% 10,2% 7,9% 9,9% Lietuva 13,7% 11,5% 7,1% 5,5% Igaunija 10,6% 15,4% 9,8% 7,9% Polija 23,1% 19,7% 18,6% 18,3% Krievija 27,7% 20,7% 21,7% 21,7% Izaicinājums šobrīd vienāda UIN likme ir gan tiem, kuri peļņu izņem no pārtikas industrijas, gan tiem, kuri investē un veido darbavietas 20

Valsts atbalsts Pārtikas pārstrādes uzņēmumiem piešķirtā atbalsta apmērs (SAPAD, VPD, LAP u.c.fondi, % no 2009.-2011. gadā iegūtās pievienotās vērtības Latvija Lietuva Igaunija Polija Piena produkti 2,8 1,5 1,4 9,4 Gaļas produkti 1,4 5,8 1,8 1,3 Augļi un dārzeņi 2,4 6,0 5,2 2,2 Graudu produkti 3,9 24,6 8,4 4,2 Konditoreja 0,5 0,0 0,6 n.a. Dzērieni 0,5 0,4 0,0 0,2 Zivju produkti 9,9 3,1 6,4 2,4 Vidēji valstī 3,1 5,9 3,4 2,8 Kopējā atbalsta intensitāte pārstrādei (pret pievienoto vērtību) ir izteikti lielāka Lietuvā, kur arī kopējā pārstrādes konkurētspēja ir augstāka starp Baltijas valstīm 21

Rūpnīcu pārcelšanas teorija Kāda būtu produktu cena, ja mūsu rūpnīcas strādātu citās valstīs? 22

Rūpnīcu pārcelšanas teorija Kāda būtu produktu cena, ja mūsu rūpnīcas strādātu citās valstīs? Piena pārstrāde Latvijā Lietuvā Igaunijā Polijā Krievijā Latvijas rūpnīcas 1 0,99 1,04 1,03 0,95 23

Rūpnīcu pārcelšanas teorija Kāda būtu produktu cena, ja mūsu rūpnīcas strādātu citās valstīs? Piena pārstrāde Latvijā Lietuvā Igaunijā Polijā Krievijā Latvijas rūpnīcas 1 0,99 1,04 1,03 0,95 Gaļas pārstrāde Latvijā Lietuvā Igaunijā Polijā Krievijā Latvijas rūpnīcas 1 0,98 1,08 1,04 0,97 Graudu malšanas Latvijā Lietuvā Igaunijā Polijā Krievijā Latvijas rūpnīcas 1 0,97 1,03 0,99 0,93 No visu resursu faktisko izmaksu viedokļa Lietuva apsteidz Latviju, tomēr Latvija apsteidz Igauniju un Poliju 24

Piena pārstrāde Produktu sadalījums

Piena pārstrāde Produktu sadalījums Katrā sektorā tiek saražoti dažādi produkti, kas neļauj tiešā veidā salīdzināt konkurētspēju

Piena pārstrāde Pārstrādes konkurētspēja

Piena pārstrāde Pārstrādes konkurētspēja Mazākas izmaksas par piena izejvielu (daļēji, jo lielāks jogurtu īpatsvars) Izteikti augstākas izmaksas par enerģiju Liela darbietilpība Peļņas rādītāji ir salīdzinoši labi

Piena pārstrāde Pārstrādes konkurētspēja Pievienotās vērtības analīze kopumā nesniedz atbildi par pārstrādes posma konkurētspēju

Darba-kapitāla izmantošana Latvijā lai pārstrādē saražotu 1 milj. EUR pievienotās vērtības Piena Gaļas A&D Graudu Konditoreja Saldumi Dzērieni Zivju

Darba-kapitāla izmantošana Latvijā lai pārstrādē saražotu 1 milj. EUR pievienotās vērtības Zivju Konditoreja Saldumi Gaļas Piena A&D Graudu Dzērieni

Piena pārstrāde Darba-kapitāla izmantošana lai pārstrādē saražotu 1 milj. EUR pievienotās vērtības RU LT LV EE PL

Piena pārstrāde Darba-kapitāla izmantošana lai pārstrādē saražotu 1 milj. EUR pievienotās vērtības

Īss kopsavilkums 1. Vidējie rādītāji neatspoguļo situāciju katrā atsevišķā uzņēmumā daži uzņēmumi strādā labāk par vidējo, daži sliktāk 2. Vidēji, pie veiktajām investīcijām, būtu sagaidāma lielāka atdeve iespējami iemesli: - uzņēmumu mazs mērogs - orientācija uz iekšējo tirgu, cīnoties savā starpā - uzņēmumu vadības kompetence vai godprātība 3. Svarīgi palielināt ražotņu konkurētspēju un tam ir vajadzīgas investīcijas (bet investējot daudz efektīvāk) 38

Tirgū un uzņēmuma jauno produktu īpatsvars Jauno produktu īpatsvars pārtikas un dzērienu sektorā 2010. gadā 40

Inovāciju joma Latvijas uzņēmumi ir orientēti uz tradicionāliem produktiem un ir mazāk aktīvi inovāciju jomā par kaimiņiem Problēmas ar inovāciju kultūru un inovāciju vidi Augstas inovāciju izmaksas (un augsts risks) ES atbalsts uzņēmumu inovācijām ir svarīgs, bet nav ilgtspējīgs risinājums inovāciju veicināšanai (projektveidīgs atbalsts) Lai uzņēmumi varētu plānot inovatīvu darbību, ieteicams paredzēt iespēju saņemt Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus (samazināt nodokļa bāzi) par ieguldījumiem inovācijās 41

Latvijas pircēju izvēli noteicošie faktori Avots: SKDS, DnB Nord Latvijas Barometrs Nr. 24 (2010)

Latvijas pircēju izvēli noteicošie faktori Kas ir kvalitāte? Avots: SKDS, DnB Nord Latvijas Barometrs Nr. 24 (2010)

Latvijas pircēju izvēli noteicošie faktori Avots: SKDS, DnB Nord Latvijas Barometrs Nr. 24 (2010)

Latvijas patērētāju lojalitāte zīmoliem

Latvijas pircēju izvēli noteicošie faktori 1. Vietējiem ražotājiem iekšzemes tirgos ir konkurētpriekšrocības, jo: - pircējiem jau ir zināmi šo ražotāju produkti - izveidojusies uzticība ražotājiem - produkts tiek ražots Latvijā 2. Kopumā vietējā tirgū ražotāji bieži var likt lielāku uzcenojumu, nekā ārvalstu tirgos 3. Ārvalstu ražotājiem ienākot tirgū, pēc kāda laika tos sāk uzskatīt par savējiem (veidojas lojalitāte produktiem un ražotājiem) 4. Līdz ar to zaudējot tirgu ārvalstu ražotājiem, to atgūt ir grūtāk nekā būtu noturēt 5. Tas pats ir attiecināms uz ārvalstu tirgiem un Latvijas ražotājiem tajos

Darba virzieni Mārketinga aktivitātes ārvalstu tirgos - Kvalitāte un cena ir galvenie pārtikas preču izvēles faktori. Garša ir galvenais kvalitāti raksturojošais faktors. - Nepieciešams pārvarēt ārvalstu ražotāja faktoru. - Ienākšana tirgū vienmēr ir saistīta ar sākotnējām izmaksām. Dažāda veida aktivitātes izstādes, degustācijas, Latvijas preču reklāma Vietējās produkcijas patēriņa veicināšana - Pastāv potenciāls iekšējā tirgū. Ilgtermiņa administratīvais darbs ministrijas un citu institūciju apbalvojumi un komentāri darbs ar tirdzniecības tīkliem 51

Darba virzieni Mārketinga aktivitātes ārvalstu tirgos - Kvalitāte un cena ir galvenie pārtikas preču izvēles faktori. Garša ir galvenais kvalitāti raksturojošais faktors. - Nepieciešams pārvarēt ārvalstu ražotāja faktoru. - Ienākšana tirgū vienmēr ir saistīta ar sākotnējām izmaksām. Dažāda veida aktivitātes izstādes, degustācijas, Latvijas preču reklāma Vietējās produkcijas patēriņa veicināšana - Pastāv potenciāls iekšējā tirgū. Ilgtermiņa administratīvais darbs ministrijas un citu institūciju apbalvojumi un komentāri darbs ar tirdzniecības tīkliem 52

Atbalsta virzieni Nodokļu izmaiņas Elektroenerģijas cenas samazināšana Inovāciju bāzes līmeņa paaugstināšana Investīciju atbalsts Konsolidācija eksporta veicināšanai Mārketinga aktivitātes ārvalstu tirgos Vietējās produkcijas patēriņa veicināšana + mikro/mazie ražotāji 53

Paldies! 54