29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/1 I (Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta) REGULAS KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1126/2008 (2008. gada 3. novembris), ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS KOPIENU KOMISIJA, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ( 1 ) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu, tā kā: (3) Dažādie starptautiskie standarti pieņemti ar vairākām grozījumu regulām. Tas rada juridisko nenoteiktību un sarežģī starptautisko grāmatvedības standartu pareizu piemērošanu Kopienā. Lai vienkāršotu Kopienas tiesību aktus par grāmatvedības standartiem, skaidrības un pārredzamības labad ir lietderīgi vienā tekstā iestrādāt standartus, kas patlaban ir iestrādāti Regulā (EK) Nr. 1725/2003 un tiesību aktos, ar ko grozīta minētā regula. (4) Tāpēc Regula (EK) Nr. 1725/2003 jāaizstāj ar šo regulu. (1) Regula (EK) Nr. 1606/2002 paredz, ka par katru finanšu gadu, kas sākas 2005. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, publiskām akciju sabiedrībām, kuras reglamentē dalībvalsts tiesību akti, atbilstīgi vairākiem nosacījumiem ir jāsagatavo konsolidētie pārskati saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kā noteikts minētās regulas 2. pantā. (5) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. (2) Ar Komisijas 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 ( 2 ), pieņēma vairākus starptautiskos standartus un to interpretācijas, kas pastāvēja 2002. gada 14. septembrī. Ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFPPG) tehnisko ekspertu grupas (TEG) sniegto ieteikumu, Komisija minētajā regulā izdarīja grozījumus, lai tajā iekļautu visus Starptautisko grāmatvedības standartu padomes (SGSP) iesniegtos standartus, kas Kopienā pieņemti līdz 2007. gada 31. decembrim, un visas Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) iesniegtās interpretācijas, kuras Kopienā pieņemtas līdz 2008. gada 15. oktobrim, izņemot SGS 39 (standarts attiecas uz finanšu instrumentu atzīšanu un novērtēšanu), no kura izlaistas atsevišķas daļas. ( 1 ) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp. ( 2 ) OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp. 1. pants Regulas (EK) Nr. 1606/2002 2. pantā norādītie starptautiskie grāmatvedības standarti ir jāpieņem, kā noteikts šīs regulas pielikumā. 2. pants Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1725/2003. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.
L 320/2 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.11.2008. 3. pants Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, 2008. gada 3. novembrī Komisijas vārdā Komisijas loceklis Charlie McCREEVY
29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/3 PIELIKUMS STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI Lappuse 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana.......................................................................... 5 2. SGS Krājumi........................................................................................... 22 7. SGS Naudas plūsmas pārskati............................................................................ 27 8. SGS Grāmatvedības politika, izmaiņas grāmatvedības aplēsēs un kļūdas....................................... 34 10. SGS Notikumi pēc bilances datuma....................................................................... 42 11. SGS Būvlīgumi......................................................................................... 46 12. SGS Ienākuma nodokļi................................................................................... 53 16. SGS Pamatlīdzekļi....................................................................................... 72 17. SGS Noma............................................................................................. 83 18. SGS Ieņēmumi.......................................................................................... 93 19. SGS Darbinieku pabalsti................................................................................. 99 20. SGS Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību.................................... 130 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme............................................................... 134 23. SGS Aizņēmumu izmaksas............................................................................... 142 24. SGS Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm.......................................................... 146 26. SGS Pensijas pabalsta plānu uzskaite un pārskatu sniegšana................................................. 150 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati............................................................. 156 28. SGS Asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite.................................................... 161 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju.............................................................. 167 31. SGS Līdzdalība kopuzņēmumos........................................................................... 171 32. SGS Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana........................................................... 179 33. SGS Peļņa par akciju.................................................................................... 195 34. SGS Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana.............................................................. 208 36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās....................................................................... 215 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.................................................... 241 38. SGS Nemateriālie aktīvi.................................................................................. 252 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana.......................................................... 270 40. SGS Ieguldījuma īpašums................................................................................ 323 41. SGS Lauksaimniecība.................................................................................... 335 1. SFPS Starptautisko finanšu pārskatu standartu pirmreizējā pielietošana........................................ 342 2. SFPS Akciju maksājumi.................................................................................. 356 3. SFPS Uzņēmējdarbības apvienošana........................................................................ 373 4. SFPS Apdrošināšanas līgumi.............................................................................. 390 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības.............................................. 405 6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana................................................................. 413 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana........................................................... 417 8. SFPS Darbības segmenti.................................................................................. 432
L 320/4 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.11.2008. Lappuse 1. SFPIK Izmaiņas esošajās likvidācijas, atjaunošanas un līdzīgās saistībās......................................... 439 2. SFPIK Kooperatīvo uzņēmumu dalībnieku akcijas un līdzīgi instrumenti......................................... 441 4. SFPIK Noteikšana, vai vienošanās ietver nomu............................................................... 447 5. SFPIK Tiesības uz likvidācijas, atjaunošanas un vides rehabilitācijas fondu procentu maksājumiem................. 450 6. SFPIK Saistības, kas rodas no dalības īpašos tirgos elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.................. 453 7. SFPIK Pārveidošanas metodes piemērošana saskaņā ar 29. SGS Finanšu pārskati valstīs ar hiperinflāciju.......... 455 8. SFPIK 2. SFPS darbības joma.............................................................................. 457 9. SFPIK Iegulto atvasinājumu atkārtota novērtēšana............................................................ 459 10. SFPIK Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana un vērtības samazināšanās..................................... 461 11. SFPIK 2. SFPS Darījumi ar koncerna (uzņēmumu) akcijām un pašu akcijām................................. 462 7. PIK Euro ieviešana...................................................................................... 464 10. PIK Valsts palīdzība bez konkrētas saistības ar pamatdarbību............................................. 465 12. PIK Konsolidācija īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības.................................................. 466 13. PIK Kopīgi kontrolētas sabiedrības kopuzņēmuma dalībnieku nemonetārie ieguldījumi........................ 468 15. PIK Operatīvā noma stimuli........................................................................... 470 21. PIK Ienākuma nodokļi pārvērtēto nolietojumam nepakļauto aktīvu atgūšana................................ 471 25. PIK Ienākuma nodokļi uzņēmuma vai tā akcionāru nodokļa statusa izmaiņas............................... 472 27. PIK Darījumu būtības novērtēšana, kuri ietver nomas juridisko formu........................................ 473 29. PIK Informācijas atklāšana pakalpojumu koncesijas darījums.............................................. 476 31. PIK Ieņēmumi bartera darījumi, kuri ietver reklāmas pakalpojumus........................................ 478 32. PIK Nemateriālie aktīvi tīmekļa vietnes izmaksas......................................................... 479 Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt Starptautisko grāmatvedības standartu padomes tīmekļa vietnē www.iasb.org.
29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/5 1. STARPTAUTISKAIS GRĀMATVEDĪBAS STANDARTS Finanšu pārskatu sniegšana MĒRĶIS 1 Šā standarta mērķis ir noteikt vispārēja rakstura finanšu pārskatu sniegšanas principu, lai nodrošinātu salīdzināmību ar uzņēmuma iepriekšējo periodu finanšu pārskatiem un citu uzņēmumu finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā izklāstītas vispārējas prasības finanšu pārskatu sniegšanai, pamatnostādnes par to struktūru un minimālās prasības attiecībā uz finanšu pārskatu saturu. Konkrētu darījumu un citu notikumu atzīšana, novērtēšana un informācijas atklāšana ir aprakstīta citos standartos un interpretācijās. DARBĪBAS JOMA 2 Šis standarts ir jāpiemēro visos vispārēja rakstura finanšu pārskatos, kuri sagatavoti un sniegti saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS). 3 Vispārēja rakstura finanšu pārskati ir tādi, kas paredzēti lietotājiem, kuriem nav tiesību pieprasīt pārskatus, kas sagatavoti atbilstīgi viņu konkrētajām informācijas vajadzībām. Vispārēja rakstura finanšu pārskati ir tādi, kurus sniedz atsevišķi vai cita publiska dokumenta, piemēram, gada pārskata vai prospekta ietvaros. Šis standarts neattiecas uz saskaņā ar 34. SGS Starpperioda finanšu pārskatu sniegšana sagatavotu saīsinātu starpperioda finanšu pārskatu struktūru un saturu. Tomēr 13. 41. punkts attiecas uz šādiem finanšu pārskatiem. Šis standarts vienlīdz attiecas uz visiem uzņēmumiem, neatkarīgi no tā, vai tiem vajag sagatavot konsolidētos vai atsevišķos finanšu pārskatus, kā definēts 27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati. 4 [Svītrots] 5 Šajā standartā izmantota terminoloģija, kas ir piemērota uz peļņu orientētiem uzņēmumiem, ieskaitot sabiedriskā sektora uzņēmumus. Sabiedriskā sektora, privātiem vai valsts bezpeļņas uzņēmumiem, kas vēlas piemērot šo standartu, iespējams, vajadzēs koriģēt atsevišķu finanšu pārskatu posteņu nosaukumus un pašus finanšu pārskatus. 6 Līdzīgi uzņēmumiem, kuriem, saskaņā ar 32. SGS Finanšu instrumenti: Informācijas atklāšana un sniegšana noteikto definīciju nav pašu kapitāla (piem., dažiem kopējiem fondiem), un uzņēmumiem, kuru pamatkapitāls nav pašu kapitāls (piem., dažiem kooperatīviem uzņēmumiem), iespējams, būs nepieciešams pielāgot informācijas sniegšanu finanšu pārskatos par biedru vai vienību īpašnieku līdzdalību. FINANŠU PĀRSKATU MĒRĶIS 7 Finanšu pārskati ir uzņēmuma finansiālā stāvokļa un finanšu darbības rezultātu strukturēts attēlojums. Vispārēja rakstura finanšu pārskatu mērķis ir sniegt tādu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu darbības rezultātiem un naudas plūsmām, kura ir noderīga plašam lietotāju lokam saimniecisku lēmumu pieņemšanā. Finanšu pārskati arī parāda vadībai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanas rezultātus. Lai sasniegtu šo mērķi, finanšu pārskati sniedz informāciju par uzņēmuma: a) aktīviem; b) saistībām; c) pašu kapitālu; d) ienākumiem un izdevumiem, ieskaitot guvumus un zaudējumus; e) citām izmaiņām pašu kapitālā; un f) naudas plūsmām. Šī informācija kopā ar citu informāciju piezīmēs, palīdz finanšu pārskatu lietotājiem prognozēt uzņēmuma turpmākās naudas plūsmas un īpaši to laiku un noteiktību. FINANŠU PĀRSKATU SASTĀVDAĻAS 8 Finanšu pārskatu pilns komplekts ietver: a) bilanci; b) peļņas vai zaudējumu aprēķinu;
L 320/6 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.11.2008. c) pārskatu par pašu kapitāla izmaiņām, kurā norādītas: i) visas pašu kapitāla izmaiņas; vai ii) pašu kapitāla izmaiņas, kuras nerodas no darījumiem ar pašu kapitāla turētājiem, kas darbojas saskaņā ar pašu kapitāla turētāju tiesībām; d) naudas plūsmas pārskatu; un e) piezīmes, kas ietver kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības politikām un citas skaidrojošas piezīmes. 9 Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem sniedz vadības finanšu ziņojumu, kurā aprakstītas un izskaidrotas uzņēmuma darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa galvenās iezīmes un svarīgākās nenoteiktības, ar kurām tas saskaras. Šāds pārskats var ietvert ziņojumu par: a) galvenajiem faktoriem un ietekmēm, kas nosaka finanšu darbības rezultātus, tostarp par uzņēmuma darbības vides izmaiņām, uzņēmuma reakciju uz šīm izmaiņām un to sekām, un uzņēmuma ieguldījumu politiku, lai uzturētu un uzlabotu finanšu darbības rezultātus, ieskaitot dividenžu politiku; b) uzņēmuma finansēšanas avotiem un plānoto saistību attiecību pret pašu kapitālu; un c) uzņēmuma bilancē neatzītajiem līdzekļiem, saskaņā ar SFPS. 10 Daudzi uzņēmumi ārpus finanšu pārskatiem sniedz arī ziņojumus un pārskatus, piemēram, vides ziņojumus un pievienotās vērtības pārskatus, īpaši nozarēs, kurās vides faktori ir svarīgi, un gadījumos, kad darbinieki tiek uzskatīti par svarīgu lietotāju grupu. Ziņojumi un pārskati, kas tiek sniegti ārpus finanšu pārskatiem, neietilpst SFPS darbības jomā. DEFINĪCIJAS 11 Šajā standartā lietoto terminu nozīme ir šāda: Nepraktiska: Prasības piemērošana ir nepraktiska, ja uzņēmums ir darījis visu, lai šo prasību ievērotu un konstatējis, ka to piemērot nespēj. Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS) ir standarti un interpretācijas, kuras pieņēmusi Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP). Tie ietver: a) Starptautiskos finanšu pārskatu standartus; b) Starptautiskos grāmatvedības standartus; un c) Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) vai bijušās Pastāvīgās interpretācijas komitejas (PIK) sniegtās interpretācijas. Būtisks: Posteņu neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana ir būtiska, ja tā var individuāli vai kolektīvi ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, kurus viņi pieņem, pamatojoties uz finanšu pārskatiem. Būtiskums ir atkarīgs no neuzrādīšanas vai nepareizas uzrādīšanas apjoma un veida, ko novērtē saistītajos apstākļos. Noteicošais faktors varētu būt posteņa lielums, veids vai abu minēto faktoru kombinācija. Piezīmes satur papildu informāciju tai, kas ir sniegta bilancē, peļņas vai zaudējuma aprēķinā, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām un naudas plūsmas pārskatā. Piezīmes sniedz paskaidrojumus par pārskatos uzrādītajiem posteņiem vai šo posteņu sīkāku sadalījumu, kā arī informāciju par posteņiem, kas neatbilst atzīšanai šajos pārskatos. 12 Lai novērtētu, vai neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana varētu ietekmēt lietotāju saimniecisko lēmumu pieņemšanu, un līdz ar to būtu būtiska, jāņem vērā lietotāju vajadzības. Pamatnostādnes par finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu 25. punkts nosaka, ka tiek pieņemts, ka lietotājiem ir pietiekama pieredze saimnieciskajā, uzņēmējdarbībā un grāmatvedībā, un vēlme apgūt informāciju ar pietiekamu centību. Tādēļ, veicot novērtējumu, jāņem vērā, kā neuzrādīšana vai nepareiza uzrādīšana visticamāk varētu ietekmēt šādu lietotāju pieņemtos saimnieciskos lēmumus. VISPĀRĒJI APSVĒRUMI Patiesa uzrādīšana un atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības standartiem 13 Finanšu pārskatiem patiesi jāuzrāda uzņēmuma finansiālais stāvoklis, darbības finansiālie rezultāti un naudas plūsmas. Patiesai uzrādīšanai nepieciešama precīzi sniegta informācija par darījumu rezultātiem, citiem notikumiem un apstākļiem saskaņā ar aktīvu, saistību, ienākumu un izdevumu definīcijām un atzīšanas kritērijiem, kas izklāstīti
29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/7 pamatnostādnēs. Tiek pieņemts, ka SFPS piemērošana, nepieciešamības gadījumā sniedzot papildu informāciju, nodrošina tādu finanšu pārskatu sagatavošanu, kuri nodrošina patiesu uzrādīšanu. 14 Uzņēmumam, kura finanšu pārskati atbilst SFPS, par šādu atbilstību skaidri un bez ierobežojumiem jāpaziņo piezīmēs. Finanšu pārskati netiek raksturoti kā atbilstoši SFPS, ja tie neatbilst visām SFPS prasībām. 15 Faktiski visos gadījumos patiesu uzrādīšanu nodrošina ar atbilstību piemērojamiem SFPS. Patiesa uzrādīšana pieprasa, lai uzņēmums: a) izvēlētos un piemērotu grāmatvedības politikas saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politikas, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas. 8. SGS nosaka autoritatīvo norādījumu hierarhiju, kuru vadība ņem vērā, ja nav standarta vai interpretācijas, kas jāpiemēro postenim; b) uzrādītu informāciju, tostarp grāmatvedības politikas, tā, lai šī informācija būtu nozīmīga, ticama, salīdzināma un saprotama; c) sniegtu papildu informāciju, ja atbilstība konkrētajām SFPS prasībām ir nepietiekama, lai lietotāji varētu izprast konkrētu darījumu, citu notikumu un apstākļu ietekmi uz uzņēmuma finansiālo stāvokli un darbības finansiālajiem rezultātiem. 16 Neatbilstīgas grāmatvedības politikas neattaisno ne informācijas atklāšana par grāmatvedības politikām, ne piezīmes vai paskaidrojošs materiāls. 17 Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka standartā vai interpretācijā ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar pamatnostādnēs noteikto finanšu pārskatu mērķi, uzņēmumam jānovirzās no šīs prasības, sniedzot 18. punktā minētos paskaidrojumus, ja attiecīgā pamatnostādne šādu novirzi pieprasa vai neaizliedz. 18 Ja uzņēmums novirzās no standarta vai interpretācijas prasības, saskaņā ar 17. punktu, tam jānorāda: a) ka vadība ir secinājusi, ka finanšu pārskati patiesi uzrāda uzņēmuma finansiālo stāvokli, darbības finansiālos rezultātus un naudas plūsmas; b) ka finanšu pārskati atbilst piemērojamiem standartiem un interpretācijām, izņemot novirzi no atsevišķas prasības, lai nodrošinātu patiesu uzrādīšanu; c) standarta vai interpretācijas nosaukums, no kura uzņēmums ir novirzījies, novirzes būtība, tostarp metode, ko pieprasa standarts vai interpretācija, iemesls, kādēļ šī metode būtu maldinoša konkrētajos apstākļos, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts pamatnostādnēs, un pieņemtā metode; un d) novirzes finansiālā ietekme uz katru finanšu pārskatos uzrādīto posteni visos norādītajos periodos, par kuru būtu jāziņo, ievērojot prasību. 19 Ja uzņēmums iepriekšējā periodā ir novirzījies no standarta vai interpretācijas prasības un novirze ietekmē finanšu pārskatos atzītās summas pārskata periodā, tam jāatklāj informācija, kas ir izklāstīta 18. punkta c) un d) apakšpunktā. 20 Piemēram, 19. punkts tiek piemērots, ja uzņēmums iepriekšējā periodā ir novirzījies no standarta vai interpretācijas prasības aktīvu vai saistību novērtēšanai un ja novirze ietekmē pārskata perioda finanšu pārskatos uzrādīto aktīvu un saistību izmaiņu novērtēšanu. 21 Ļoti retos gadījumos, ja vadība secina, ka standartā vai interpretācijā ietvertās prasības ievērošana būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts pamatnostādnēs, bet ja attiecīgā pamatnostādne aizliedz novirzi no prasības, uzņēmumam maksimāli jāsamazina prasību formālās ievērošanas rezultātā radušos maldinošo aspektu ietekme, sniedzot šādu informāciju: a) attiecīgā standarta vai interpretācijas nosaukums, prasības veids un iemesls, kādēļ vadība ir secinājusi, ka atbilstība šai prasībai ir tik maldinoša konkrētajos apstākļos, ka tā ir pretrunā ar finanšu pārskatu mērķiem, kas noteikti pamatnostādnēs; un b) visos uzrādītajos periodos korekcijas katram finanšu pārskatu postenim, kuras pēc vadības uzskatiem būtu nepieciešamas, lai nodrošinātu posteņa patiesu uzrādīšanu.
L 320/8 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.11.2008. 22 Saskaņā ar 17. 21. punktu, informācijas postenis varētu būt pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, ja tas patiesi neatspoguļo darījumus, citus notikumus un apstākļus, kurus tas vai nu pārstāv vai varētu pamatoti sagaidīt, ka pārstāvēs, un attiecīgi tas varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciskos lēmumus. Novērtējot, vai atbilstība konkrētajām standarta vai interpretācijas prasībām būtu tik maldinoša, ka tā būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts pamatnostādnēs, vadība ņem vērā: a) kādēļ finanšu pārskatu mērķis nav sasniegts konkrētajos apstākļos; un b) kā konkrētā uzņēmuma apstākļi atšķiras no apstākļiem citos uzņēmumos, kuri ir nodrošinājuši atbilstību prasībām. Ja citi uzņēmumi līdzīgos apstākļos nodrošina atbilstību prasībām, pastāv atspēkojams pieņēmums, ka uzņēmuma atbilstība prasībai nebūtu tik maldinoša, ka tās ievērošana būtu pretrunā ar finanšu pārskatu mērķi, kas noteikts Pamatnostādnēs. Darbības turpināšana 23 Sagatavojot finanšu pārskatus, vadībai jānovērtē uzņēmuma spēja turpināt darbību. Finanšu pārskati jāsagatavo, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, ja vien vadība neplāno likvidēt uzņēmumu vai pārtraukt darbību, vai tai nav citas reālas alternatīvas uzņēmuma slēgšanai vai darbības pārtraukšanai. Ja, veicot novērtējumu, vadība zina par būtiskām nenoteiktībām saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt nopietnas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību, šīs nenoteiktības jāatklāj. Ja finanšu pārskati nav sagatavoti, pamatojoties uz darbības turpināšanas principu, šis fakts jāatklāj kopā ar principu, pēc kāda finanšu pārskati ir sagatavoti, un iemeslu, kādēļ netiek uzskatīts, ka uzņēmums turpinās darbību. 24 Novērtējot to, vai darbības turpināšanas princips ir atbilstīgs, vadība ņem vērā visu pieejamo informāciju par nākamajiem periodiem vismaz divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma. Apsvēršanas pakāpe ir atkarīga no faktiem katrā konkrētā gadījumā. Ja uzņēmuma darbība ir bijusi rentabla un tam ir viegli pieejami finanšu līdzekļi, secinājumu par to, ka darbības turpināšanas princips ir atbilstīgs, var izdarīt bez sīkas analīzes. Citos gadījumos vadībai, iespējams, būs jāņem vērā plašs faktoru diapazons, kuri saistīti ar pašreizējo un paredzamo rentabilitāti, parādu atmaksas grafikiem un potenciālajiem aizstāšanas finansējuma avotiem, pirms tā var pārliecināties, ka darbības turpināšanas pieņēmums ir atbilstīgs. Uzkrāšanas princips grāmatvedībā 25 Uzņēmumam jāsagatavo finanšu pārskati, izņemot naudas plūsmas informāciju, izmantojot uzkrāšanas principu grāmatvedībā. 26 Kad grāmatvedībā tiek izmantots uzkrāšanas princips, posteņus atzīst par aktīviem, saistībām, pašu kapitālu, ienākumiem un izdevumiem (finanšu pārskatu elementiem), ja tie atbilst šo elementu definīcijām un atzīšanas kritērijiem pamatnostādnēs. Uzrādīšanas konsekvence 27 Posteņu uzrādīšana un klasifikācija finanšu pārskatos jāsaglabā periodu pēc perioda, ja vien: a) pēc nozīmīgas izmaiņas uzņēmuma darbības veidā vai finanšu pārskatu pārskatīšanas nav acīmredzams, ka cita uzrādīšana vai klasifikācija būtu atbilstošāka, ņemot vērā 8. SGS noteiktos kritērijus grāmatvedības politiku atlasei un piemērošanai; vai b) standarta vai interpretācijas prasības nosaka nepieciešamību veikt izmaiņas pārskatu sniegšanā. 28 Nozīmīga iegāde vai atsavināšana, vai finanšu pārskatu sniegšanas pārskatīšana varētu liecināt par to, ka finanšu pārskati jāsniedz citādi. Uzņēmums maina savu finanšu pārskata sniegšanu tikai, ja mainītā uzrādīšana nodrošina informāciju, kas ir ticama un ir svarīgāka finanšu pārskatu lietotājiem, un pārskatītā struktūra, iespējams, tiks izmantota arī nākamajos periodos, līdz ar to nepārkāpjot salīdzināmības prasības. Ja veic šādas izmaiņas pārskatu sniegšanā, uzņēmums pārklasificē salīdzināmo informāciju saskaņā ar 38. un 39. punktu. Būtiskums un apvienošana 29 Katra būtiska līdzīgu posteņu klase finanšu pārskatos jāuzrāda atsevišķi. Atšķirīga veida vai funkcijas posteņi jāuzrāda atsevišķi, ja vien tie nav nebūtiski.
29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/9 30 Finanšu pārskati veidojas daudzu darījumu vai citu notikumu apstrādes rezultātā, kurus apkopo grupās pēc to veida vai funkcijas. Pēdējais posms apvienošanas un klasifikācijas procesā ir koncentrētu un klasificētu datu sniegšana, kuri veido posteņus bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām un naudas plūsmas pārskatā vai piezīmēs. Ja postenis atsevišķi nav būtisks, tad pārskatos vai piezīmēs to apvieno ar citiem posteņiem. Postenis, kas nav pietiekami būtisks, lai to atsevišķi uzrādītu pārskatos, tomēr var būt pietiekami būtisks, lai to atsevišķi uzrādītu piezīmēs. 31 Būtiskuma principa piemērošana nozīmē, ka nav jāievēro konkrētas standarta vai interpretācijas prasības par informācijas atklāšanu, ja informācija nav būtiska. Ieskaitīšana 32 Nedrīkst veikt aktīvu un saistību, kā arī ienākumu un izdevumu ieskaitu, ja vien to nepieprasa vai neatļauj standarts vai interpretācija. 33 Svarīgi, lai aktīvi un saistības, kā arī ienākumi un izdevumi, tiktu uzrādīti atsevišķi. Ieskaitīšana peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilancē, izņemot gadījumu, kad ieskaits atspoguļo darījuma vai cita notikuma būtību, mazina lietotāju spēju izprast veiktos darījumus, citus notikumus, apstākļus, kas ir radušies, kā arī novērtēt uzņēmuma nākotnes naudas plūsmas. Aktīvu novērtēšana, atskaitot vērtības samazināšanās uzkrājumus piemēram, uzkrājumus novecojušiem krājumiem un uzkrājumus nedrošiem debitoru parādiem, nav ieskaits. 34 18. SGS Ieņēmumi definē terminu ieņēmumi un pieprasa tos novērtēt saņemtās vai saņemamās atlīdzības patiesajā vērtībā, atskaitot uzņēmuma sniegtās tirdzniecības un apjoma atlaides. Uzņēmums parastās darbības gaitā veic citus darījumus, kuri nerada ieņēmumus, bet ir neregulāri attiecībā pret pamatdarbību. Šo darījumu rezultātus uzrāda, ja šī uzrādīšana atspoguļo darījuma vai cita notikuma būtību, veicot ienākumu un saistīto izdevumu ieskaitu, kas rodas šā paša darījuma rezultātā. Piemēram: a) guvumus un zaudējumus, atsavinot ilgtermiņa aktīvus, ieskaitot ieguldījumus un pamatdarbības aktīvus, uzrāda, atskaitot no atsavināšanas ieņēmumiem aktīva uzskaites vērtību un saistītos pārdošanas izdevumus; un b) izdevumus, kas saistīti ar uzkrājumu, kas ir atzīti saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi un atlīdzināti saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar trešo personu (piemēram, piegādātāja garantijas līgums), var atņemt no attiecīgās atlīdzības. 35 Turklāt guvumus un zaudējumus, kas rodas līdzīgu darījumu grupas rezultātā, uzrāda pēc neto principa, piemēram, guvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas vai guvumi un zaudējumi no tirdzniecības nolūkiem turētiem finanšu instrumentiem. Tomēr šos guvumus un zaudējumus uzrāda atsevišķi, ja tie ir būtiski. Salīdzināmā informācija 36 Ja vien kāds standarts vai interpretācija neatļauj vai nepieprasa citādi, jāatklāj iepriekšējā perioda salīdzināmā informācija attiecībā uz visām summām, kas ir iekļautas finanšu pārskatos. Ja tas ir svarīgi pārskata perioda finanšu pārskatu izprašanai, stāstījuma un aprakstošajā informācijā jāietver salīdzināmā informācija. 37 Dažos gadījumos finanšu pārskatos sniegtā stāstījuma informācija par iepriekšējo periodu(-iem) joprojām ir svarīga pārskata periodā. Piemēram, informāciju par juridisku strīdu, kura iznākums iepriekšējā bilances datumā nebija skaidrs un tas vēl jāatrisina, atklāj pārskata periodā. Lietotājiem ir nozīmīga informācija, ka iepriekšējā bilances datumā bija nenoteiktība un kādi pasākumi ir veikti attiecīgajā periodā, lai noskaidrotu šo nenoteiktību. 38 Ja tiek mainīta finanšu pārskatu posteņu uzrādīšana vai klasifikācija, salīdzināmās summas jāpārklasificē, izņemot, ja pārklasifikācija ir nepraktiska. Ja salīdzināmās summas ir pārklasificētas, uzņēmumam jānorāda: a) pārklasifikācijas veids; b) katra posteņa vai klases summa, kas ir pārklasificēta; un c) pārklasifikācijas iemesls.
L 320/10 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.11.2008. 39 Ja pārklasificēt salīdzināmās summas ir nepraktiski, uzņēmumam jānorāda: a) iemesls summu nepārklasificēšanai; un b) korekcijas veids, kurš būtu bijis jāveic, ja summas būtu pārklasificētas. 40 Starpperioda informācijas salīdzināmības uzlabošana palīdz lietotājiem saimniecisku lēmumu pieņemšanā, ļaujot novērtēt finanšu informācijā redzamās tendences plānošanas mērķiem. Dažos gadījumos, lai panāktu salīdzināmību ar pārskata periodu, salīdzināmo informāciju konkrētam periodam ir nepraktiski pārklasificēt. Piemēram, iepriekšējā periodā(-os) dati var nebūt apkopoti tā, lai varētu veikt pārklasificēšanu, un var nebūt iespējams atkārtoti iegūt šo informāciju. 41 8. SGS aplūko korekcijas salīdzināmai informācijai, kuras jāveic, ja uzņēmums maina grāmatvedības politiku vai labo kļūdu. STRUKTŪRA UN SATURS Ievads 42 Šis standarts pieprasa konkrētas informācijas atklāšanu bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām un pieprasa informācijas atklāšanu par citiem posteņiem vai nu šajos pārskatos vai piezīmēs. 7. SGS Naudas plūsmas pārskati izklāstītas prasības naudas plūsmas pārskata sniegšanai. 43 Šajā standartā termins informācijas atklāšana dažreiz lietots plašā nozīmē, aptverot posteņus, kas uzrādīti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām un naudas plūsmas pārskatā, kā arī piezīmēs. Arī citos standartos un interpretācijās ir pieprasīta informācijas atklāšana. Ja vien nav noteikts pretēji citur šajā standartā vai citā standartā, vai interpretācijā, šāda informācijas atklāšana tiek veikta vai nu bilancē, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pārskatā par pašu kapitāla izmaiņām vai naudas plūsmas pārskatā (atbilstoši nepieciešamībai), vai piezīmēs. Finanšu pārskatu identifikācija 44 Finanšu pārskati skaidri jāidentificē un jānošķir no citas informācijas tajā pašā publicētajā dokumentā. 45 SFPS attiecas tikai uz finanšu pārskatiem, nevis uz citu informāciju, kas uzrādīta gada pārskatā vai citā dokumentā. Tādēļ ir svarīgi, lai lietotāji var atšķirt informāciju, kas sagatavota, izmantojot SFPS, no citas informācijas, kas lietotājiem var būt noderīga, bet nav šo prasību priekšmets. 46 Katra finanšu pārskatu sastāvdaļa skaidri jāidentificē. Turklāt uzskatāmi jāatspoguļo un jāatkārto sekojošā informācija, ja tas vajadzīgs uzrādītās informācijas pienācīgai izpratnei: a) pārskatu sniedzēja uzņēmuma nosaukums vai citi rekvizīti un visas izmaiņas attiecīgajā informācijā kopš iepriekšējā bilances datuma; b) vai finanšu pārskati ir par atsevišķu uzņēmumu vai koncernu; c) bilances datums vai periods, kuru finanšu pārskati aptver, lai kurš ir atbilstīgs finanšu pārskatu attiecīgajai sastāvdaļai; d) uzrādīšanas valūta, kā noteikts 21. SGS Ārvalstu valūtas kursu izmaiņu ietekme; un e) noapaļošanas pakāpe, kuru lieto finanšu pārskatu summās. 47 Iepriekš 46. punktā paredzētās prasības parasti tiek ievērotas, uzrādot lappušu nosaukumus un saīsinātus aiļu nosaukumus katrā finanšu pārskatu lappusē. Vajadzīgs vērtējums, nosakot, kā vislabāk uzrādīt šo informāciju. Piemēram, ja finanšu pārskatus sniedz elektroniski, ne vienmēr tiek izmantotas atsevišķas lappuses; tādos gadījumos iepriekš minētos posteņus uzrāda pietiekami bieži, lai nodrošinātu finanšu pārskatos sniegtās informācijas pienācīgu izpratni. 48 Finanšu pārskatus bieži padara saprotamākus, uzrādot informāciju uzrādīšanas valūtas tūkstošu vai miljonu vienībās. Tas ir pieņemams, ja tiek atklāts noapaļošanas precizitātes līmenis un netiek izlaista būtiska informācija.
29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/11 Pārskata periods 49 Finanšu pārskati jāsniedz vismaz reizi gadā. Ja mainās uzņēmuma bilances datums un gada finanšu pārskatus sniedz par periodu, kas ir garāks vai īsāks par vienu gadu, uzņēmumam papildus finanšu pārskatu aptvertajam periodam jāatklāj: a) iemesls, kādēļ izmantots garāks vai īsāks periods; un b) fakts, ka salīdzināmās summas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, pašu kapitāla izmaiņu pārskatā, naudas plūsmas pārskatā un attiecīgajās piezīmēs nav pilnīgi salīdzināmas. 50 Parasti finanšu pārskatus sagatavo konsekventi par viena gada periodu. Tomēr praktisku iemeslu dēļ daži uzņēmumi atzīst par labāku sniegt pārskatu, piemēram, par 52 nedēļu periodu. Šis standarts to neaizliedz, jo ir maz ticams, ka rezultātā sagatavotie finanšu pārskati būtiski atšķirsies no tiem, kas tiktu sniegti par vienu gadu. Bilance Atšķirība starp īstermiņa/ilgtermiņa 51 Uzņēmumam saskaņā ar 57. 67. punktu bilancē atsevišķi jāuzrāda apgrozāmie un ilgtermiņa aktīvi un īstermiņa un ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad uzrādīšana, kas pamatojas uz likviditāti, sniedz ticamu informāciju, turklāt ir atbilstošāka. Ja piemēro šo izņēmumu, visi aktīvi un saistības jāuzrāda to aptuvenās likviditātes secībā. 52 Neatkarīgi no tā, kuru uzrādīšanas metodi pieņem, uzņēmumam par katru aktīvu un saistību posteni, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vai samaksāt a) ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma un b) ne agrāk kā divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma, jānorāda summa, kuru paredzēts atgūt vai samaksāt ne agrāk kā divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma. 53 Ja uzņēmums piegādā preces vai sniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā, atsevišķa apgrozāmo un ilgtermiņa aktīvu, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa saistību klasifikācija bilancē sniedz noderīgu informāciju, atdalot neto aktīvus, kuri pastāvīgi ir apritē kā darbības kapitāls, no tiem aktīviem, kurus izmanto uzņēmuma ilgtermiņa darbībā. Tas arī norāda aktīvus, kurus paredzēts realizēt kārtējā darbības cikla ietvaros, un saistības, kuru norēķina termiņš ir tajā pašā periodā. 54 Dažiem uzņēmumiem, kā, piemēram, finanšu iestādēm, aktīvu un saistību uzrādīšana augošā vai dilstošā likviditātes secībā sniedz informāciju, kas ir ticama un ir svarīgāka nekā īstermiņa vai ilgtermiņa uzrādīšana, tāpēc, ka uzņēmums nepiegādā preces vai nesniedz pakalpojumus skaidri identificējamā darbības ciklā. 55 Piemērojot 51. punktu, uzņēmumam ir atļauts uzrādīt dažus no tā aktīviem un saistībām likviditātes secībā, bet citus izmantojot īstermiņa/ilgtermiņa klasifikāciju, ja šādā veidā tiek sniegta ticama un atbilstošāka informācija. Nepieciešamība pēc jaukta uzrādīšanas principa var rasties, ja uzņēmumam ir dažādas atšķirīgas darbības jomas. 56 Informācija par paredzamajiem aktīvu un saistību termiņiem ir noderīga, novērtējot uzņēmuma likviditāti un maksātspēju. 7. SFPS Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana pieprasa finanšu aktīvu un finanšu saistību termiņa datumu atklāšanu. Finanšu aktīvi ir pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi, un finanšu saistības ir parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem. Informācija par nemonetāro aktīvu un saistību, piemēram, krājumu un uzkrājumu, paredzamo atgūšanas un norēķina termiņu ir noderīga arī neatkarīgi no tā, vai aktīvi un saistības ir klasificētas kā īstermiņa vai ilgtermiņa. Piemēram, uzņēmums atklāj krājumu summu, ko paredzēts atgūt vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma. Apgrozāmie aktīvi 57 Aktīvi jāklasificē kā apgrozāmie aktīvi, ja tie atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem: a) paredzams, ka tas tiks realizēts, vai tas ir paredzēts pārdošanai vai patēriņam uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros; b) tas tiek turēts galvenokārt tirdzniecības nolūkam; c) paredzams, ka tas tiks realizēts divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma; vai d) tie ir nauda vai tās ekvivalenti (kā noteikts 7. SGS), ja vien tos nav aizliegts mainīt vai izmantot, lai nokārtotu saistības vismaz divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma. Visi citi aktīvi jāklasificē kā ilgtermiņa.
L 320/12 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.11.2008. 58 Šis standarts izmanto terminu ilgtermiņa, lai apzīmētu materiālos, nemateriālos un finanšu aktīvus, kam ir ilgtermiņa raksturs. Tas neaizliedz lietot alternatīvus aprakstus, ja to nozīme ir skaidra. 59 Uzņēmuma darbības cikls ir laiks starp aktīvu iegādi apstrādei un viņu realizāciju naudā vai naudas ekvivalentos. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri identificējams, tiek pieņemts, ka tā darbības ilgums ir divpadsmit mēneši. Apgrozāmie aktīvi ir aktīvi (piemēram, krājumi un pircēju un pasūtītāju parādi), ko pārdod, patērē vai realizē parastā darbības cikla ietvaros pat tad, ja tos nav paredzēts realizēt divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma. Apgrozāmie aktīvi ir aktīvi, kurus tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam (finanšu aktīvi šajā kategorijā tiek klasificēti kā aktīvi, kas tiek turēti tirdzniecībai saskaņā ar 39. SGS Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana) un ilgtermiņa finanšu aktīvu pašreizējā daļa. Īstermiņa saistības 60 Saistības jāklasificē kā īstermiņa saistības, ja tās atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem: a) ja ir paredzēts, ka par tām norēķināsies parastā darbības ciklā; b) tās tiek turētas galvenokārt tirdzniecības nolūkam; c) paredzams, ka tās tiks realizētas divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma; vai d) uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību, lai atliktu saistību nokārtošanu vismaz divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma. Visas citas saistības jāklasificē kā ilgtermiņa. 61 Dažas īstermiņa saistības, piemēram, parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem, daži uzkrātie personāla un citi pamatdarbības izdevumi, ir daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros. Šos pamatdarbības posteņus klasificē kā īstermiņa saistības pat tad, ja to norēķina termiņš ir vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma. Tas pats parastais darbības cikls attiecas uz uzņēmuma aktīvu un saistību klasifikāciju. Ja uzņēmuma parastais darbības cikls nav skaidri identificējams, tiek pieņemts, ka tā darbības ilgums ir divpadsmit mēneši. 62 Citas īstermiņa saistības nepilda parastā darbības cikla ietvaros, bet to norēķina termiņš ir divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma vai tās tur galvenokārt tirdzniecības nolūkam. Piemēram, finanšu saistības, kas tiek klasificētas kā tirdzniecības nolūkam turētas saistības saskaņā ar 39. SGS, banku kredītu pārtēriņi un ilgtermiņa finanšu saistību īstermiņa daļa, maksājamās dividendes, ienākumu nodokļi un citi parādi kreditoriem. Finanšu saistības, kas nodrošina ilgtermiņa finansēšanu (t. i., tās nav daļa no darbības kapitāla, kuru izmanto uzņēmuma parastā darbības ciklā) un to norēķina termiņš nav divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma, saskaņā ar 65. un 66. punktu ir ilgtermiņa saistības. 63 Uzņēmums klasificē savas finanšu saistības kā īstermiņa saistības, ja to norēķina termiņš ir divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma, pat ja: a) sākotnējais termiņš bija ilgāks par divpadsmit mēnešiem; un b) vienošanās refinansēt vai pārskatīt ilgtermiņa maksājuma termiņus ir pabeigta pēc bilances datuma un pirms finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai. 64 Ja uzņēmums cer un tam ir iespējas pašlaik izmantoto kredītresursu ietvaros refinansēt vai pārjaunot saistību nomaksas termiņu vismaz divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma, tad saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, pat ja, nerealizējot šos plānus, šīs saistības būtu sedzamas īsākā laika periodā. Tomēr, ja refinansēšana vai saistību pārjaunošana nav atkarīga no uzņēmuma ieskatiem (piemēram, nav līguma refinansēt), iespējamā refinansēšana netiek ņemta vērā un saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības. 65 Ja uzņēmums pārkāpj ilgtermiņa aizdevuma līguma noteikumus pirms bilances datuma vai bilances datumā, kā rezultātā saistības jāsedz pēc pieprasījuma, saistību klasificē par īstermiņa, pat ja aizdevējs pēc bilances datuma un pirms finanšu pārskatu apstiprināšanas publiskošanai ir piekritis nepieprasīt pārkāpuma rezultātā radušos saistību atmaksu. Saistības tiek klasificētas kā īstermiņa saistības, jo bilances datumā uzņēmumam nav beznosacījuma tiesību atlikt saistību nokārtošanu vismaz divpadsmit mēnešus pēc šī datuma. 66 Tomēr saistības tiek klasificētas par ilgtermiņa saistībām, ja aizdevējs līdz bilances datumam ir piekritis nodrošināt perioda pagarinājumu, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma, kurā uzņēmums var novērst pārkāpumu, un kura laikā aizdevējs nevar pieprasīt tūlītēju atmaksu.
29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/13 67 Attiecībā uz aizdevumiem, kas tiek klasificēti kā īstermiņa saistības, ja šādi notikumi notiek starp bilances datumu un datumu, kad finanšu pārskati ir apstiprināti publiskošanai, šie notikumi atbilst informācijas atklāšanai kā nekoriģējoši notikumi, saskaņā ar 10. SGS Notikumi pēc bilances datuma: a) ilgtermiņa refinansēšana; b) ilgtermiņa aizdevuma līguma pārkāpuma labošana; un c) aizdevēja dots termiņš ilgtermiņa aizdevuma līguma noteikumu pārkāpumu novēršanai, kas beidzas vismaz divpadsmit mēnešus pēc bilances datuma. Informācija, kas jāsniedz bilancē 68 Bilances galvenajā daļā jābūt iekļautiem vismaz posteņiem, kas uzrāda sekojošas summas, ciktāl tās nav uzrādītas saskaņā ar 68.A punktu: a) pamatlīdzekļi; b) ieguldījumu īpašums; c) nemateriālie aktīvi; d) finanšu aktīvi (izņemot summas, kas norādītas e), h) un i) apakšpunktā); e) pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi; f) bioloģiskie aktīvi; g) krājumi; h) pircēju un pasūtītāju parādi un citi debitoru parādi; i) nauda un tās ekvivalenti; j) parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un citi parādi kreditoriem; k) uzkrājumi; l) finanšu saistības (izņemot summas, kas norādītas j) un k) apakšpunktā); m) saistības un aktīvi pārskata perioda nodoklim, kā noteikts 12. SGS Ienākuma nodoklis; n) atliktā nodokļa saistības un atliktā nodokļa aktīvi, kā noteikts 12. SGS; o) mazākuma līdzdalība, tiek uzrādīta pašu kapitālā; un p) emitētais kapitāls un rezerves, kuras ir attiecināmas uz mātesuzņēmuma kapitāla turētājiem. 68A Bilances galvenajā daļā jāiekļauj arī posteņi, kas uzrāda šādas summas: a) kopējos aktīvus, kas klasificēti kā turēti pārdošanai, un aktīvus, kas ietverti atsavināšanas grupās, kas klasificētas kā turētas pārdošanai saskaņā ar 5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības; un b) saistības, kas ietvertas atsavināšanas grupās, kas klasificētas kā turētas pārdošanai, saskaņā ar 5. SFPS. 69 Papildu posteņus, nosaukumus un starpsummas bilancē jāuzrāda, ja šī uzrādīšana ir svarīga, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli. 70 Ja uzņēmums bilancē atsevišķi klasificē apgrozāmos aktīvus, ilgtermiņa aktīvus un īstermiņa un ilgtermiņa saistības, tad atliktā nodokļa aktīvus (saistības) neklasificē kā apgrozāmos aktīvus (īstermiņa saistības). 71 Šajā standartā nav noteikta kārtība vai forma, kādā posteņi jāuzrāda. 68. punktā vienkārši sniegts to posteņu saraksts, kuru veids vai funkcija ir pietiekami atšķirīga, lai tos bilancē uzrādītu atsevišķi. Turklāt: a) posteņus iekļauj, ja posteņa lielums, veids vai funkcija vai līdzīgu posteņu apvienošana ir svarīga un atsevišķa uzrādīšana ir nepieciešama, lai saprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli; un
L 320/14 LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 29.11.2008. b) lietotos aprakstus un posteņu secību vai līdzīgu posteņu apvienošanu var mainīt atbilstīgi uzņēmuma un tā darījumu veidam, lai sniegtu informāciju, kas ir būtiska uzņēmuma finansiālā stāvokļa izpratnei. Piemēram, finanšu iestāde var izdarīt grozījumus iepriekšminētajos aprakstos, lai sniegtu informāciju, kas ir būtiska finanšu iestādes darbībai. 72 Lēmumu par to, vai papildu posteņus uzrādīt atsevišķi, pamato ar vērtējumu par: a) aktīvu veidu un likviditāti; b) aktīvu funkciju uzņēmumā; un c) saistību summām, veidu un laiku. 73 Dažādu novērtēšanas principu lietošana dažādām aktīvu grupām liecina par to, ka to veids vai funkcija atšķiras, tādēļ tie jāuzrāda kā atsevišķi posteņi. Piemēram, atšķirīgas pamatlīdzekļu grupas var uzskaitīt izmaksu vērtībā vai pārvērtētās summās saskaņā ar 16. SGS Pamatlīdzekļi. Informācija, kas jāsniedz bilancē vai piezīmēs 74 Uzņēmumam bilancē vai piezīmēs jāatklāj uzrādīto posteņu sīkāka klasifikācija, ko klasificē uzņēmuma darbībai piemērotā veidā. 75 Sīkāku klasifikāciju detalizētība bilancē ir atkarīga no SFPS prasībām un iesaistīto summu lieluma, veida un funkcijas. 72. punktā izklāstītie faktori tiek izmantoti, lai pieņemtu lēmumu par sīkākas klasifikācijas pamatojumu. Informācijas atklāšana par katru posteni ir atšķirīga, piemēram: a) pamatlīdzekļu posteņi tiek sadalīti klasēs saskaņā ar 16. SGS; b) parādus sadala summās, kā pircēju un pasūtītāju, saistīto pušu debitoru parādus, priekšapmaksas un citas summas. c) krājumus sīkāk klasificē saskaņā ar 2. SGS Krājumi, piemēram, preces pārdošanai, ražošanas izejvielas, materiāli, nepabeigtie ražojumi un gatavie ražojumi; d) uzkrājumus sadala atsevišķi uzkrājumos darbinieku pabalstiem un citiem posteņiem; un e) īpašnieku ieguldīto pašu kapitālu un rezerves sadala dažādās klasēs, piemēram, iemaksātais kapitāls, akciju emisijas uzcenojums un rezerves. 76 Uzņēmumam bilancē vai piezīmēs jāatklāj šāda informācija: a) par katru pamatkapitāla klasi: i) apstiprināto akciju skaits; ii) iii) iv) emitēto un pilnībā apmaksāto, kā arī emitēto, bet pilnībā neapmaksāto akciju skaits; akcijas nominālvērtība vai tas, ka akcijām nav nominālvērtības; apgrozībā esošo akciju skaita saskaņošana perioda sākumā un beigās; v) konkrētai klasei piešķirtās tiesības, priekšrocības un ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz dividenžu sadali un kapitāla atmaksāšanu; vi) vii) akcijas uzņēmumā, kuras pieder uzņēmumam vai tā meitasuzņēmumiem vai asociētiem uzņēmumiem; un akcijas, kas rezervētas publiskošanai, uz kurām attiecas iespēju līgumi un līgumi akciju pārdošanai, ieskaitot līgumu noteikumus un summas; un b) katras pašu kapitālā iekļautās rezerves veida un mērķa apraksts. 77 Uzņēmumam bez pamatkapitāla, piemēram, personālsabiedrībai vai trestam, jāatklāj informācija, kas ir līdzvērtīga 76. punktā a) apakšpunktā pieprasītajai, norādot katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas izmaiņas periodā un katras pašu kapitāla līdzdalības kategorijas tiesības, priekšrocības un ierobežojumus.
29.11.2008. LV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 320/15 Peļņas vai zaudējumu aprēķins Konkrēta perioda peļņa vai zaudējumi 78 Visi ienākumu un izdevumu posteņi, kurus atzīst periodā, jāiekļauj peļņā vai zaudējumos, ja vien standarts vai interpretācija nepieprasa savādāk. 79 Parasti visi ienākumu un izdevumu posteņi, kurus atzīst periodā, tiek iekļauti peļņā un zaudējumos. Tas attiecas arī uz grāmatvedības aplēšu izmaiņu ietekmi. Tomēr var būt gadījumi, kad konkrētus posteņus var neiekļaut pārskata perioda peļņā vai zaudējumos. 8. SGS aplūko divus šādus gadījumus: kļūdu labošana un grāmatvedības politiku izmaiņu ietekme. 80 Citi standarti aplūko posteņus, kuri var atbilst ienākumu un izdevumu pamatnostādnes definīcijām, bet kurus parasti neiekļauj peļņā vai zaudējumos. Piemēri ietver pārvērtēšanas rezerves (sk. 16. SGS), it īpaši guvumus un zaudējumus, kas rodas pārrēķinot ārvalstu valūtās sastādītus finanšu pārskatus par uzņēmuma ārvalstu darbību (sk. 21. SGS), un guvumus un zaudējumus, kas radušies pārvērtējot pārdošanas nolūkiem turētos finanšu aktīvus. (sk. 39. SGS). Informācija, kas jāsniedz peļņas vai zaudējumu aprēķinā 81 Peļņas vai zaudējumu aprēķinā jābūt iekļautiem vismaz posteņiem, kas par periodu uzrāda šādas summas: a) ieņēmumi; b) finanšu izmaksas; c) pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīto asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu peļņas un zaudējumu daļa; d) nodokļu izdevumus; e) vienu summu, kas satur kopējo vērtību no i) peļņas vai zaudējumiem no pārtrauktām darbībām pēc nodokļu nomaksas un ii) peļņas vai zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas, kas atzīti, novērtējot pārtraukto darbību patieso vērtību un atņemot pārdošanas izmaksas, vai aktīvu vai aktīvu grupu atsavināšanu, kas veido pārtraukto darbību; un f) peļņu vai zaudējumus. 82 Šādi posteņi peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāatklāj kā perioda peļņas vai zaudējumu sadale: a) mazākuma daļas peļņa vai zaudējumi; un b) mātesuzņēmuma kapitāla turētāju peļņa vai zaudējumi. 83 Papildu posteņus, nosaukumus un starpsummas peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāuzrāda, ja šī uzrādīšana ir svarīga, lai izprastu uzņēmuma finansiālos rezultātus. 84 Tādēļ, ka uzņēmuma dažādo darbību, darījumu un citu notikumu ietekme atšķiras pēc biežuma, guvuma vai zaudējuma potenciāla un prognozējamības, finanšu darbības finansiālo rezultātu sastāvdaļu atklāšana palīdz izprast sasniegtos finanšu darbības rezultātus un prognozēt turpmākos rezultātus. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauj papildu posteņus un groza lietotos aprakstus un posteņu secību, ja tas ir vajadzīgs, lai izskaidrotu finansiālās darbības rezultātu elementus. Faktori, kas jāņem vērā, ir ienākumu un izdevumu sastāvdaļu būtiskums, veids un funkcija. Piemēram, finanšu iestāde var izdarīt grozījumus iepriekšminētajos aprakstos, lai sniegtu informāciju, kas ir būtiska finanšu iestādes darbībai. Ienākumu un izdevumu posteņu ieskaitu veic tikai tad, ja ir izpildīti 32. punktā ietvertie kritēriji. 85 Neviens no ienākumu vai izdevumu posteņiem netiek klasificēts kā ārkārtas postenis nedz peļņas vai zaudējumu aprēķinā, nedz piezīmēs. Informācija, kas jāsniedz peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai piezīmēs 86 Ja ienākumu un izdevumu posteņi ir būtiski, to veids un summa jāatklāj atsevišķi. 87 Apstākļi, kas radītu nepieciešamību atsevišķi atklāt ienākumu un izdevumu posteņus ir: a) krājumu vērtības norakstīšana līdz neto pārdošanas vērtībai vai pamatlīdzekļu vērtības norakstīšana līdz atgūstamajai summai, kā arī šo norakstījumu apvērses;