NORAKSTS Lieta Nr.C11077811 SKC-92/2015 S P R I E D U M S Rīgā 2015.gada 1.jūlijā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā: tiesnese referente A.Vītola tiesnesis V.Jonikāns tiesnese M.Senkāne izskatīja rakstveida procesā maksātnespējīgās SIA Meža Rūjas administratora kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 17.oktobra spriedumu maksātnespējīgās SIA Meža Rūjas prasībā pret AS DNB banka (pirms nosaukuma maiņas AS DnB NORD Banka'') ar trešo personu /pers. C/ par līguma atzīšanu par spēkā neesošu un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā. Aprakstošā daļa [1] Maksātnespējīgās SIA Meža Rūjas (turpmāk MSIA Meža Rūjas ) administrators 2011.gada 26.aprīlī cēlis prasību pret AS DNB banka ar trešo personu /pers. C/ par 2007.gada 31.janvāra ķīlas līguma Nr.804/7PO8-2 pārjaunojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, kā arī lūdzis dzēst Cēsu zemesgrāmatu nodaļas Raiskuma pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ II.daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.3.1. - aizlieguma atzīmi, kas ierakstīta par labu kreditoram AS DNB banka, un IV.daļas 1.,2.iedaļas ierakstu Nr.3.1. - hipotēku, kas ierakstīta par labu kreditoram AS DNB banka. Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Cēsu rajona tiesas 2010.gada 25.novembra spriedumu pasludināts SIA Meža Rūjas maksātnespējas process, par maksātnespējas procesa iestāšanās dienu noteikts 2009.gada 31.decembris. Maksātnespējas procesā par administratoru iecelts sertificēts administrators /pers. D/. Administrators konstatējis, ka MSIA Meža Rūjas pieder nekustamais īpašums Mehāniskais sektors Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, kuram zemesgrāmatā ierakstīta ķīlas tiesība AS DNB banka labā un ar to saistītā atzīme par aizliegumu. Hipotēka nostiprināta un atzīme ierakstīta, pamatojoties uz 2007.gada 31.janvāra kredīta līgumu Nr.804/7P08, ar kuru AS DNB banka izsniegusi /pers. C/ aizdevumu 55 000 Ls, un 2007.gada 31.janvāra ķīlas līgumu Nr.804/7P08-02, ar kuru /pers. G/ /pers. C/ saistību nodrošināšanai ieķīlājis kredītiestādei viņam tobrīd piederošo nekustamo īpašumu Mehāniskais sektors. Pamatojoties uz 2007.gada 10.aprīļa maiņas līgumu, nekustamo īpašumu Mehāniskais sektors ieguvusi SIA Meža Rūjas. Tā kā maiņas līguma noslēgšanas brīdī īpašumam zemesgrāmatā jau bijusi nostiprināta hipotēka 55 000 Ls apmērā par labu AS DNB banka /pers. C/ saistību nodrošināšanai, 2008.gada 11.aprīlī starp kredītiestādi kā ķīlas ņēmēju, /pers. G/ kā agrāko ķīlas devēju un SIA Meža Rūjas kā jauno ķīlas devēju noslēgts 2007.gada 31.janvāra ķīlas līguma Nr.804/7P08-2 pārjaunojuma līgums, ar kuru agrākā ķīlas devēja /pers. G/ vietā stājusies SIA Meža Rūjas, pārņemot visas agrākā ķīlas devēja saistības. Minētie ķīlas tiesību pārgrozījumi nostiprināti zemesgrāmatā. Ķīlas līguma pārjaunojuma līgumu SIA Meža Rūjas vārdā parakstījis /pers. C/ kā sabiedrības vienīgais dalībnieks un valdes
priekšsēdētājs, tādējādi faktiski nodrošinot savu privāto saistību izpildi. Turklāt /pers. C/ maksājumus kredītiestādei no 2010.gada 28.jūnija kavējis, procentu maksājumi kavēti no 2010.gada 28.aprīļa, kas būtiski apdraud SIA Meža Rūjas un tās nenodrošināto kreditoru intereses. Administratora ieskatā, tā kā SIA Meža Rūjas piederošais nekustamais īpašums ieķīlāts ieinteresētās personas privāto saistību nodrošināšanai, darījums nav saistīts ar SIA Meža Rūjas saimniecisko darbību, tas noslēgts bez atlīdzības un ir pretējs kreditoru kopuma interesēm, tad ķīlas līguma pārjaunojuma līgums nav spēkā atbilstoši Civillikuma 1415.pantam. Turklāt AS DNB banka'' nav pieteikusi savu kreditora prasījumu MSIA Meža Rūjas maksātnespējas procesā Maksātnespējas likuma 70.panta pirmās un otrās daļas noteiktajos termiņos un tādējādi ir zaudējusi kreditora statusu maksātnespējas procesā un savas prasījuma tiesības pret SIA Meža Rūjas. Līdz ar to nav arī pamata saglabāt par labu AS DNB banka Cēsu zemesgrāmatu nodaļas Raiskuma pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs/ MSIA Meža Rūjas'' piederošajam nekustamajam īpašumam Mehāniskais sektors Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, nostiprināto ķīlas tiesību (hipotēku) un ar to saistīto atzīmi par aizliegumu. Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 1278., 1415., 1431., 1367.pantu, Maksātnespējas likuma 1.pantu, 70.panta otro daļu, 92., 96.pantu, Komerclikuma 1.pantu un Zemesgrāmatu likuma 97.pantu. [2] Ar Cēsu rajona tiesas 2012.gada 25.aprīļa spriedumu prasība noraidīta. [3] Par minēto spriedumu MSIA Meža Rūjas iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot to daļā, ar kuru noraidīta MSIA Meža Rūjas prasība par ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā. Pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīta MSIA Meža Rūjas prasība pret AS DNB banka par 2007.gada 31.janvāra ķīlas līguma Nr.804/7P08-2 pārjaunojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu, lietas dalībnieki nav pārsūdzējuši. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta otro daļu pirmās instances tiesas spriedums tā nepārsūdzētajā daļā stājies likumīgā spēkā. [4] Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā sakarā ar prasītājas MSIA Meža Rūjas apelācijas sūdzību, Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2012.gada 17.oktobra spriedumu prasību noraidījusi. Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem. [4.1] Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistrā ieraksts par SIA Meža Rūjas maksātnespējas procesa pasludināšanu izdarīts 2010.gada 26.novembrī. Atbilstoši Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 70.panta pirmajai un otrajai daļai šajā gadījumā kreditora prasījuma iesniegšanas termiņš beidzās 2011.gada 26.novembrī. AS DNB banka kreditora prasījumu maksātnespējas procesa administratoram nav iesniegusi, nokavējot kreditora pieteikšanās termiņu. Līdz ar to atbilstoši Maksātnespējas likuma 70.panta otrajai daļai AS DNB banka kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku MSIA Meža Rūjas ir zaudējusi. [4.2] Lietā pastāv strīds par to, vai pie iepriekšminētajiem apstākļiem ir pamats saglabāt par labu AS DNB banka zemesgrāmatā MSIA Meža Rūjas piederošajam nekustamajam īpašumam Mehāniskais sektors Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, nostiprināto ķīlas tiesību (hipotēku) un ar to saistīto aizlieguma atzīmi (bez AS DNB bankas rakstiskas piekrišanas minēto nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām). [4.3] Saskaņā ar Civillikuma 1278.pantu ķīlas tiesība kā lietu tiesība ļauj ķīlas ņēmējai (atbildētājai) izmantot ieķīlāto lietu (nekustamo īpašumu) parāda saistības nodrošinājumam, iegūstot visu vai daļēju parāda samaksu no ieķīlātās lietas pārdošanas. Ķīlas tiesība (hipotēka) un ar to saistītā atzīme par aizliegumu zemesgrāmatā nostiprinātas, pamatojoties uz tiesīgi noslēgtiem darījumiem, jau pirms ķīlas līguma pārjaunojuma līguma noslēgšanas. Parādniekam (ķīlas devējam) kļūstot maksātnespējīgam, kreditora tiesības ierobežotas ar speciālā - Maksātnespējas likuma - noteikumiem, nosakot kreditoram noteiktu termiņu sava kreditora prasījuma pieteikšanai un īpašu kārtību, kādā kreditors var gūt apmierinājumu no ieķīlātās lietas. Maksātnespējas likuma 70.panta otrā daļa, uz kuru pamatots prasījums, kā vienīgās negatīvās sekas kreditora prasījuma pieteikšanas termiņa nokavējumam paredz kreditora statusa un kreditora prasījuma tiesību zaudēšanu pret parādnieku maksātnespējas procesa ietvaros. Tomēr tas nepadara par spēkā neesošu saistību, kuras nodrošināšanai noslēgts ķīlas līgums, līdz ar to spēku nezaudē arī pats ķīlas līgums. Proti, nokavējot Maksātnespējas likumā noteiktos termiņus, atbildētāja AS DNB banka ir zaudējusi prasījuma tiesības vien maksātnespējas procesa ietvaros, nostādot sevi kā kreditoru neizdevīgā situācijā, taču saistība pati par sevi neizbeidzas. Uz minēto situāciju nav attiecināmi arī Civillikuma 1283. un 1284.panta nosacījumi, jo kreditora prasījums ir spēkā saskaņā ar noslēgto kredīta
līgumu un spēkā esoša saskaņā ar ķīlas līguma pārjaunojuma līgumu ir arī ķīlas tiesība. [4.4] Atbilstoši Civillikuma 1309.pantam neviens no saistības izbeigšanas pamatiem konkrētajā gadījumā nav iestājies. Tas, ka ķīlas ņēmējs nav izmantojis savas likumā noteiktās tiesības pret parādnieku, savlaicīgi neiesniedzot kreditora prasījumu, neiespaido ķīlas atbildības būtību. Turklāt kreditora statusa un kreditora prasījuma tiesību zaudēšana pret parādnieku nav identificējama ar zemesgrāmatā ierakstīto parāda saistību un aizlieguma atzīmju dzēšanu, kas izdarāma vienlaikus ar nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (Civilprocesa likuma 613.panta trešā daļa). Līdz ar to MSIA Meža Rūjas prasība par hipotēkas un ar to saistītās aizlieguma atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā kā nepamatota noraidīta. [5] Kasācijas sūdzību par spriedumu iesniedzis MSIA Meža Rūjas administrators, lūdzot spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai, norādot šādus argumentus. [5.1] Apelācijas instances tiesa, nepareizi iztulkojot Maksātnespējas likuma (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim) 70.panta otro daļu, nākusi pie kļūdaina secinājuma, ka vienīgās negatīvās sekas kreditora prasījuma pieteikšanās termiņa nokavējumam ir kreditora statusa un kreditora prasījuma tiesību zaudēšana pret parādnieku maksātnespējas procesa ietvaros, bet ķīlas atbildības būtību tas neiespaido. Administratora ieskatā, minētais vistiešākajā veidā iespaido ķīlas atbildības būtību. Proti, lai ķīlas ņēmējs parādnieka maksātnespējas gadījumā varētu izlietot no Civillikuma 1278.panta izrietošās tiesības un dabūt parāda samaksu no ieķīlātās lietas vai arī no tās pārdošanā saņemtās naudas, ķīlas ņēmējam ir jāizpilda Maksātnespējas likumā noteiktās prasības, no kurām būtiskākā ir nodrošinātā kreditora prasījuma iesniegšana saskaņā ar Maksātnespējas likuma 70.panta pirmo daļu. Tikai iesniedzot nodrošinātā kreditora prasījumu, ķīlas ņēmējs var, pirmkārt, tikt iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā kā nodrošinātais kreditors (Maksātnespējas likuma 70.panta pirmās daļas 1.punkts) un, otrkārt, iegūt tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par maksātnespējas stāvokļa risinājumu. Tā kā AS DNB banka (kā ķīlas ņēmēja) nodrošinātā kreditora prasījumu MSIA Meža Rūjas administratoram nav iesniegusi, tai nav Maksātnespējas likuma 99.panta pirmajā daļā noteiktās tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu, un līdz ar to AS DNB banka nav ķīlas tiesības saskaņā ar Civillikuma 1278.pantu, jo kredītiestāde nevar (nav tiesīga) no ieķīlātās lietas dabūt sava prasījuma samaksu. Tātad, pretēji tiesas viedoklim, kreditora prasījuma pieteikšanās termiņa nokavējuma sekas ir ne tikai kreditora statusa un kreditora prasījuma tiesību pret parādnieku zaudēšana, bet arī Civillikuma 1278.pantā noteikto ķīlas tiesību zaudēšana, jo, neievērojot speciālajā -Maksātnespējas likumā - noteiktās procedūras, lai iegūtu tiesības prasīt savam prasījumam par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas pārdošanu, ķīlas ņēmējs zaudē arī tiesības dabūt prasījuma samaksu no ieķīlātās lietas Civillikuma izpratnē. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka kreditora prasījuma neiesniegšana ir šķērslis izlietot Civillikuma 1278.pantā noteikto ķīlas tiesību. Tāpēc MSIA Meža Rūjas administrators arī cēlis šo prasību, lūdzot tiesu dzēst iepriekšminētos ierakstus zemesgrāmatā, jo saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 97.panta noteikumiem tas ir realizējams vienīgi prasības kārtībā. [6] Paskaidrojumos par kasācijas sūdzību atbildētāja AS DNB banka norādījusi argumentus, saskaņā ar kuriem lūgusi kasācijas sūdzību kā nepamatotu noraidīt. Motīvu daļa [7] Pārbaudījis sprieduma likumību attiecībā uz personu, kura to pārsūdzējusi, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to noteic Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Civillietu departaments atzīst, ka spriedums ir atceļams tālāk norādīto apsvērumu dēļ. [7.1.] Prasījumu, kas izriet no 2007.gada 31. janvārī starp AS DNB banka un /pers. C/ kā aizņēmēju noslēgtā kredīta līguma Nr.804/7P08 saistību nodrošināšanai nodibināta hipotēka 55 000 Ls apmērā par labu AS DNB banka uz SIA Meža Rūjas piederošo nekustamo īpašumu Mehāniskais sektors Pārgaujas novadā, Raiskuma pagastā un zemesgrāmatā ierakstīta atzīme par aizliegumu bez AS DNB banka" rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Civillikuma 1278.pants noteic, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa
prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Saskaņā ar Civillikuma 1280.pantu katrā ķīlas tiesībā ir nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild. Atbilstoši Civillikuma 1283.panta pirmajam teikumam ķīlas tiesība kā blakus tiesība sava spēka ziņā atkarīga no prasījuma spēka. Tas nozīmē, ka ķīlas tiesības spēks ir pilnībā atkarīgs no galvenās saistības - prasījuma, ja prasījums izbeidzas ar noteiktu termiņu vai nosacījumu, izbeidzas arī ķīlas tiesība (sk. G.Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri: Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998, 162.lpp.). Savukārt Civillikuma 1309.pantā noteikts, ka ķīlas tiesība izbeidzas pati no sevis, kad dzēš prasījumu, kuram tā nodibināta, vienalga, kādā kārtā tas izdarīts. Tiesību doktrīnā norādīts, ka šis noteikums izriet no tā apstākļa, ka ķīlas tiesība var pastāvēt tikai vienlaikus ar prasījumu (Civillikuma 1280.pants). Izbeidzoties prasījumam, ķīlas tiesība izbeidzas neatkarīgi no tā, kāds bijis saistības izbeigšanās pamats: prasījuma dzēšana ar samaksu vai ieskaitu, atcēlējlīgums vai noilgums (sal. G.Višņakova, K.Balodis. Civillikuma komentāri: Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu. Rīga: Mans īpašums, 1998., 185., 162.lpp.). Tādējādi, lai noteiktu, vai ir pamats hipotēkas un ar to saistītās aizlieguma atzīmes saglabāšanai, jānoskaidro, vai spēkā ir prasījums, par ko hipotēka atbild. [7.2] Maksātnespējas likums nosaka speciālu kārtību un termiņus, kādos jāpiesaka kreditora prasījumi, un sekas termiņu neievērošanas gadījumā. SIA Meža Rūjas maksātnespējas procesa lieta ierosināta tiesā pirms 2010.gada 25.oktobra, tādējādi piemērojamas Maksātnespējas likuma, kas bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim (turpmāk - Maksātnespējas likums), normas. Minētā likuma 70.panta pirmā daļa noteica, ka kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas pasludināšanu. Tiesa var noteikt garāku kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, ja pret parādnieku Latvijā uzsākta Padomes regulas Nr.1346/2003 3.panta 1. vai 2.punktā noteiktā maksātnespējas procedūra. Gadījumā, ja kreditors nokavējis minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, bet iesniedzis to gada laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu, attiecīgais kreditors iekļaujams kreditoru prasījumu reģistrā, bet šim kreditoram netiek piešķirtas balsstiesības (Maksātnespējas likuma 70.panta trešā daļa). Tādējādi šis kreditors nevar ietekmēt jautājumu izlemšanu attiecīgajā maksātnespējas procesā. Savukārt Maksātnespējas likuma 70.panta otrā daļa paredz, ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījuma iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par gadu no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad kreditoru sapulce pieņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu. Pēc šā termiņa kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Likums neparedz, ka šajā tiesību normā noteiktais prasījuma iesniegšanas termiņš un sekas tā nokavējuma gadījumā nav attiecināmas arī uz kreditoru, kura prasījuma tiesības nodrošinātas ar zemesgrāmatā ierakstītu hipotēku. [7.3] ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Maksātnespējas tiesību aktu rokasgrāmata (Ņujorka, 2005.gads) V.nodaļas Procesa pārvaldība A.daļas Kreditoru prasījumu apstrāde 25.punktā noteikts, ka maksātnespējas tiesību aktā var paredzēt stingri ievērot kreditora prasījuma iesniegšanas termiņus un konkrētas sekas, ja prasījums netiek iesniegts termiņā, cita starpā, ka parādsaistības var tikt anulētas vai arī kreditors atsakās no nodrošinājuma vai zaudē uz to tiesības, tomēr ar nosacījumu, ka kreditors ir saņēmis paziņojumu par procesa sākšanu un prasījuma iesniegšanas prasībām (aplūkots: www. vvc.gov. lv/...no.../legislative_guide_on_insolvency_law. doc). Paziņojumu par konkrēta maksātnespējas procesa uzsākšanu nodrošina maksātnespējas reģistrs, kas darbojas no 2008.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās Maksātnespējas likums, tas ir visiem pieejams un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Maksātnespējas reģistrā ieraksts par SIA Meža Rūjas maksātnespējas procesa pasludināšanu un kreditoru pieteikšanās termiņu izdarīts 2010.gada 26.novembrī. Savukārt kreditora prasījumu pieteikšanas kārtība noteikta Maksātnespējas likuma 70.pantā. [7.4] Apelācijas instances tiesa nodibinājusi. ka AS DNB banka kreditora prasījumu maksātnespējas procesa administratoram
nav iesniegusi. Vienlaikus tā atzinusi, ka atbildētāja ar likumā noteiktā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa notecēšanu zaudējusi prasījuma tiesības pret MSIA Meža Rūjas tikai maksātnespējas procesa ietvaros un hipotēka, kā arī ar to saistītā aizlieguma atzīme nav dzēšamas, jo saistība nav izbeigusies. Neraugoties uz to, ka tiesa vispār nav pievērsusies jēdziena zaudē kreditora statusu, noskaidrošanai, kam, Civillietu departamenta ieskatā, ir būtiska nozīme, jo vārds statuss ir ar tiesību normām noteikts (..) personas (..) tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām (sk. Latviešu valodas vārdnīca 30000 pamatvārdu un to skaidrojumu. Autoru kolektīvs. Izdevniecība Avots", 2006, 1042.lpp.), faktiski tā atzinusi, ka pēc Maksātnespējas likumā noteiktā termiņa kreditora prasījuma iesniegšanai notecēšanas arī ir iespējama kreditora tiesības īstenošana. Šāds tiesas secinājums nav argumentēts, un tiesību normas, no kurām tiesa vadījusies, nav norādītas. Turklāt, ja piekristu, ka saistība ir spēkā, kā to uzskatījusi Civillietu tiesas kolēģija, spriedumā nav atbildes, kā ķīlas ņēmēja tiesiski varēs saņemt sava prasījuma samaksu. [7.5] MSIA Meža Rūjas kreditoru sapulce lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu pieņēmusi 2011.gada 24.februārī, t.i., pirms prasības celšanas. Bankrota procedūras mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus un likvidēt parādnieku (Maksātnespējas likuma 130.pants). Līdz ar to nav saprotams, kādas prasījuma tiesības atbildētāja varēs īstenot pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas sakarā ar bankrota procedūras pabeigšanu, ja, tiesas ieskatā, prasījuma tiesības zaudētas tikai maksātnespējas procesa ietvaros. [7.6] Tiesa atzinusi, ka saskaņā ar Civillikuma 1278.pantu ķīlas ņēmēja (atbildētāja) ir tiesīga dabūt parāda samaksu no ieķīlātās lietas pārdošanā saņemtās naudas. Taču nav ņemts vērā, ka uz ieķīlāto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā ierakstīta maksātnespējas procesa atzīme. Zemesgrāmatu likuma 46.panta pirmā daļa redakcijā, kas grozīta ar 2011.gada 26.maija likumu, noteic, ka maksātnespējas atzīme (45.p. l.pkt.) ir šķērslis jebkuram labprātīgam vai piespiedu nostiprinājumam, izņemot šādus gadījumus: 1) iesniegta sūdzība par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu (45.p. 6.pkt); 2) nostiprinājumu pieļauj Maksātnespējas likums. Atbildētāja nav norādījusi apstākļus, kas ļautu spriest par Zemesgrāmatu likuma 46.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētā izņēmuma gadījuma pastāvēšanu, proti, ka nostiprinājums, neraugoties uz maksātnespējas atzīmi, varētu tikt pieļauts, un tādus nav konstatējusi arī tiesa. Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma ieguvējs, ja arī ieķīlātais nekustamais īpašums tiktu pārdots, savas īpašuma tiesības, zemesgrāmatā pastāvot maksātnespējas atzīmei, nevarēs nostiprināt. Savukārt maksātnespējas procesa atzīmes dzēšana ir iespējama pēc administratora pieteikuma par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, ja ieķīlātās mantas pārdošana notikusi Maksātnespējas likuma 99.pantā noteiktajā kārtībā. [7.7] Katram kreditoram, kurš pieteicis kreditora prasījumu, un parādnieka pārstāvim ir tiesības iepazīties ar kreditoru iesniegtajiem prasījumiem un to pamatotības pierādījumiem (Maksātnespējas likuma 72.panta otrā daļa), tostarp pārliecināties par kreditoru prasījumu grupām (nodrošinātie, nenodrošinātie kreditori) un prasījumu apmēriem. Tātad kreditoram, iegūstot informāciju par parādnieka mantas stāvokli, ir iespējams prognozēt arī sava prasījuma apmierināšanas iespējas. No parādnieka nekustamā īpašuma atsavināšanas iegūtos naudas līdzekļus administrators drīkst izmaksāt personai, kuras kreditora prasījums atzīts un iekļauts kreditoru prasījumu reģistrā. Administrators nevar izmaksāt iegūtos naudas līdzekļus personai, kurai nav kreditora statusa, jo Maksātnespējas likums to nepieļauj un administratora pienākums ir ievērot normatīvo aktu prasības. Šādā gadījumā neapšaubāmi tiktu pārkāpts arī kreditoru vienlīdzības princips. [7.8] Maksātnespējas likumā ir ieviests noilguma institūts, lai radītu skaidrību par kreditora un parādnieka attiecībām. Tādējādi tiek nodrošināts kreditoru vienlīdzības princips -kreditoriem tiek dotas vienādas iespējas piedalīties procesā un saņemt savu prasījumu apmierinājumu saskaņā ar saistībām, kuras tie nodibinājuši ar parādnieku pirms procesa uzsākšanas. Savukārt tie kreditori, kuri kreditoru prasījumu pieteikšanas kārtību neievēro, pēc būtības neizrāda interesi par sava prasījuma apmierināšanu. Kreditora nolaidīga rīcība nevar piešķirt kādas īpašas tiesības apiet visiem kreditoriem noteikto kārtību. Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgu parādnieku, iesniegšanu likumdevējs aprobežojis ar saīsinātu termiņu, kurš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš un kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta (..). Prekluzīvais termiņš Maksātnespējas likumā ieviests ar mērķi dot kreditoram iespēju precīzi noteiktā termiņā izmantot savas subjektīvās tiesības, bet to neizmantošanas gadījumā rēķināties ar nelabvēlīgām sekām - noilguma iestāšanos (sk. Mg.iur. G.Bērziņš. Aktuālie grozījumi Maksātnespējas likumā: kas un kāpēc mainījies. Jurista vārds, 03.03.2015., Nr.09(861). G.Bērziņš. Saistību izbeigšanās un dzēšana fiziskās personas maksātnespējas procesā. Jurista vārds, 02.04.2013., Nr.13 (764).
Līdzīga ir arī šāda atziņa: (..) notekot Maksātnespējas likumā noteiktajam kreditoru prasījumu pieteikšanās termiņam, kreditors zaudē prasījuma tiesības, izbeidzoties saistībai uz noilguma pamata (sal. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesības, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC. 2013, 471.lpp). Maksātnespējas likumā (. noteiktais. ) kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņš ir materiāltiesisks prekluzīvs termiņš, proti, termiņš, kas aprobežo tiesības pastāvēšanu laikā. Neizmantojot savas tiesības noteiktā termiņā, izbeidzas personas subjektīvās tiesības, kas aprobežotas ar likumā noteiktu laika posmu (sk. Maksātnespējas administrācijas skaidrojumi un atziņas. 2008.-2014. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 95.lpp.). Šādas atziņas nostiprinājušās arī judikatūrā (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 8.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-117, 2014.gada 16.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-53, Civillietu departamenta rīcības sēdes 2014.gada 26.maija lēmumu lietā Nr.SKC-865, Civillietu departamenta 2015.gada 15.janvāra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKC-582). Arī likumdevējs Maksātnespējas likumā (redakcijā, kas stājās spēkā no 2015.gada 1.marta) attiecīgo normu precizējis, nosakot, ka kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa nokavēšanas gadījumā iestājas noilgums. Noilguma kā sevišķa saistību tiesību izbeigšanās veida centrālā ideja ir saistību tiesību izbeigšanās ar laika (likumā noteiktā noilguma termiņa) notecēšanu (1893.p.) (Profesors Dr.iur.V.Sinaiskis. Latvijas Civil tiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības., Latvijas Jurista biedrība, Rīga:1996, 155.lpp.). Ar Civillikuma 1910.pantā doto formulējumu ir uzsvērts, ka noilgums ne tikai izslēdz iespēju saņemt tiesas aizsardzību, bet rada saistības izbeigšanos vispār. Nevienam nav pienākums izpildīt saistību pat tad, ja ir neapšaubāmi pierādījumi par tās rašanos, izpildes veidu, jo kreditors nav rīkojies likumā noteiktajā termiņā. Pati saistība noilguma dēļ pēc likuma ir zaudējusi spēku, tā vairs nepastāv to apsvērumu dēļ, kāpēc ir ieviests noilguma institūts (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata., Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 283.-284.lpp., Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- Rīga: Mans īpašums, 1998., 365.lpp.). [7.9] Civillietu tiesas kolēģija nav arī nodibinājusi, ka AS DNB banka kreditora prasījums radies pēc likumā noteiktā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa notecēšanas un prasījums netika iesniegts nevis tā iemesla dēļ, ka kreditors nav vēlējies vai nav spējis izmantot savas kreditora tiesības, bet gan tādēļ, ka pirms termiņa iestāšanās kreditoram nebija pamata iesniegt kreditora prasījumu. No lietas materiāliem redzams, ka aizņēmējs procentu maksājumus kavējis jau no 2010.gada 28.aprīļa, bet pamatsummas maksājumus no 2010.gada 28.jūnija un viņam uz 2011.gada 30.martu bija izveidojies parāds, kas sastāvēja no kavētās pamatsummas, kavētajiem procentiem un nesamaksātā līgumsoda (sk. lietas 28., 30.lpp.). Savukārt saskaņā ar ķīlas līguma 5.punktu ķīlas ņēmēja ir tiesīga pārdot ķīlas priekšmetu par brīvu cenu pēc noteikumiem par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ja aizņēmējs ilgāk kā 45 dienas kavē kādas no kredīta līgumā noteiktajām saistībām. Turklāt MSIA Meža Rūjas administrators 2011.gada 14.martā, t.i., vēl ilgi pirms likumā noteiktā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa notecēšanas, AS DNB banka nosūtījis informācijas pieprasījumu, cita starpā izvērsti izklāstot ziņas par SIA Meža Rūjas maksātnespējas procesu un jau pieteiktajiem kreditoru prasījumiem (sk. lietas 95.lpp.). [8] Apkopojot minēto, Civillietu departaments uzskata, ka apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu, tāpēc tas atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2. punktu, Augstākās tiesas Civillietu departaments n o s p r i e d a Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 17.oktobra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai
apelācijas instances tiesai. Spriedums nav pārsūdzams. Tiesnese (paraksts) A.Vītola Tiesnesis (paraksts) V.Jonikāns Tiesnese (paraksts) M.Senkāne NORAKSTS PAREIZS Tiesnese A.Vītola Rīgā 2015.gada 1.jūlijā