Noraksts

Lieta Nr.A420613611 A00623-13/7 ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 2.jūlijā Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Juškeviča, ar videokonferences starpniecību piedaloties pieteicējam D.H. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvei G.P., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pamatojoties uz D.H. pieteikumu par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Aprakstošā daļa [1] 2011.gada 11.martā sakarā ar tiesas sēdi D.H. (turpmāk arī pieteicējs) tika konvojēts no Rīgas Centrālcietuma uz Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkni. Laika posmā no 2011.gada 11.marta līdz 18.martam pieteicējs tika ievietots īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. 2011.gada 2.maijā (pārsūtīta no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes 2011.gada 28.aprīlī) Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē (turpmāk arī VP ZRP vai Iestāde) saņemta pieteicēja sūdzība, kurā pieteicējs norāda, ka laika posmā no 2011.gada 11.marta līdz 18.martam atrodoties, VP ZRP Dobeles iecirkņa īslaicīgā aizturēšanas vietā, pieteicējam 1. lappuse no 10

sakarā ar veselības stāvokli netika nodrošināta pārtika atbilstoši Rīgas Centrālcietuma ārsta nozīmētam speciālam uzturam trīs reizes dienā, kā arī netika nodrošinātas pastaigas. [2] Ar VP ZRP priekšnieka 2011.gada 17.maija lēmumu Nr.20/16-24418 Par sūdzības izskatīšanu (turpmāk arī Lēmums) pieteicēja sūdzība noraidīta. Lēmums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [2.1] Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta 1.punkts un Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumi Nr.38 Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietot personu uztura, mazgāšanās un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām neparedz īslaicīgās aizturēšanas vietās ievietotām personām uztura normas, kas būtu saistītas ar personas veselības stāvokli. Pieteicēja konvojēšanas brīdī pieteicēja personas lietā nebija pievienota dokumentācija, kas apliecinātu, ka pieteicējam nepieciešams speciāls uzturs. Neskatoties uz minēto, atrodoties īslaicīgās aizturēšanas vietā, pieteicējam tika nodrošināts speciāli pagatavots uzturs. [2.2] VP ZRP Dobeles iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonas, pieņemot dežūras, veica kamerā atrodošos personu aptauju sakarā ar viņu izteiktajām sūdzībām, priekšlikumiem un iesniegumiem, kā arī vēlēšanos dienas laikā doties likumā noteiktajā kārtībā paredzētajās pastaigās. No pieteicēja puses šāda vēlēšanās netika izteikta. Līdz ar to pieteicēja sūdzība par to, ka viņam netika nodrošināta pastaigas, nav pamatota. [3] 2011.gada 26.septembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts D.H. pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 3.oktobra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi. [3.1] Pēc ierašanās VP ZRP Dobeles iecirknī pārbaudes laikā pieteicējs īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonām norādīja, ka sakarā ar veselības stāvokli pieteicējam ir nozīmēta speciāla barošanas norma Nr.3 mīkstā veidā. Uz to īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonas atbildējušas, ka nekādu speciālu diētu pieteicējs nesaņems un ēdiens tiks izsniegts pēc kopējās normas. Šādas rīcības rezultātā pieteicējs laika posmā no 2011.gada 11.marta līdz 18.martam nevarēja uzņemt ēdienu, izņemot pusdienu zupas buljonu, līdz ar to pieteicējs faktiski tika turēts bada stāvoklī. Turklāt, neskatoties uz to, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem īslaicīgās aizturēšanas vietā esošajām aizturētajām personām jāsaņem silts ēdiens trīs reizes dienā, VP ZRP Dobeles iecirknī īslaicīgās aizturēšanas vietā pieteicējam brokastīs tika izsniegta tikai tēja. [3.2] Īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā, kurā tika ievietots pieteicējs, nebija dabiskā apgaismojuma. Mākslīgais apgaismojums bija nepietiekams nebija iespējams ne lasīt, ne rakstīt, jo no šāda apgaismojuma sāka sāpēt acis un galva. Tāpat kamerā netika nodrošināta ventilācija, kā rezultātā bija svaiga gaisa trūkums. Visā uzturēšanās īslaicīgās aizturēšanas vietā pieteicējs ne reizi netika izvests pastaigā svaigā gaisā. Pieteicējs netika informēts par to, 2. lappuse no 10

ka šāda pastaiga būtu speciāli jāpieprasa īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonām. [3.3] Nepietiekamas ēdināšanas un svaiga gaisa trūkuma dēļ pieteicējam krasi pasliktinājās veselības stāvoklis un vairākkārt uz īslaicīgās aizturēšanas vietu tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Visi izsaukumi tika atzīti par pamatotiem un pieteicējam tika sniegta medicīniskā palīdzība. [3.4] Īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā sanitārais mezgls nav norobežots un ir pilnībā pārredzams no kameras durvīm, tādējādi pārkāpjot personas privātumu. [3.5] Neskatoties uz to, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonām ir pienākums ieslodzītajām personām izsniegt higiēnas piederumus (tualetes papīru, ziepes, zobu pastu un zobu suku), uz pieteicēja lūgumu izsniegt higiēnas piederumus īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonas atteicās pieteicējam izsniegt higiēnas preces, norādot, ka pieteicējam tādas nepienākas. [3.6] Lēmumā nav ievērota tiesību normu hierarhija un dots novērtējums īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonu pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. [3.7] Īslaicīgās aizturēšanas vietā radītie apstākļi ir uzskatāmi par spīdzināšanu un pazemojošu apiešanos ar pieteicēju. [4] 2011.gada 11.novembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts Iestādes paskaidrojums par D.H. pieteikumu, kurā norādīts, ka Iestāde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertiem apsvērumiem, papildus šādus apsvērumus. [4.1] No īslaicīgās aizturēšanas izolatora tehniskās pases un Aizturēto, apcietināto un notiesāto personu izvietojuma kamerās sarakstiem redzams, ka pieteicējs laikā, kad atradās VP ZRP Dobeles iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, bija ievietots vienvietīgā kamerā, kuras platība 6,3 m 2 liela. Īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerās tiek nodrošināta pietiekama telpu ventilācija un svaiga gaisa padeve. Kamerās izvietotā tualete ir ierīkota pie sienas, kurās atrodas arī kameras durvis, tādējādi nav pamatots pieteicēja apgalvojums, ka tā ir pilnībā pārredzama no kameras durvīm, pārkāpjot personas privātumu. [4.2] Iestāde piekrīt iesniedzēja iebildumam, ka kamerās netiek nodrošināts dabiskais apgaismojums, jo kameras nav aprīkotas ar logiem. Kameras izvietotas ēkas iekšienē un starp ēkas un kameru ārsienām atrodas telpa koridors. Kameras visu diennakti tiek nodrošinātas ar mākslīgo apgaismojumu, kas ir pietiekams lasīšanai. Iestādes ieskatā minētais apstāklis nevarēja nodarīt būtisku pieteicēja tiesību aizskārumu. [4.3] VP ZRP Dobeles iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatora amatpersonas saskaņā ar Valsts policijas 2006.gada 22.novembra noteikumu Nr.8 Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu darba organizācija 18.pantu pieņemot un nododot dežūru veic apgaitu, apskatot kameras, pārbaudot tajās izvietotās personas, vienlaicīgi arī iztaujā personas par sūdzībām. Personas vēlmes un sūdzības tiek uzklausītas arī jebkurā citā diennakts laikā. Amatpersonas savos ziņojumos ir norādījušas, ka pieteicējs ir sūdzējies par veselību sakarā ar stiprām galvas sāpēm, sakarā ar ko viņš saskaņā ar Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 9.panta pirmo un otro daļu, kā arī Valsts policijas 2006.gada 22.novembra noteikumu 3. lappuse no 10

Nr.8 Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu darba organizācija 43. un 44.punktu ir ticis nodrošināts ar medicīnisko palīdzību, ko apliecina ieraksti Medicīniskās apskates žurnālā Nr.103 par 2011.gada 12.martā sniegto medicīnisko palīdzību, ieraksts Nr.112 par 2011.gada 15.martā sniegto medicīnisko palīdzību un ieraksts Nr.116 par 2011.gada 18.martā sniegto medicīnisko palīdzību. Vienlaicīgi amatpersonas savos ziņojumos norādījušas, ka pieteicējs nav izteicis vēlēšanos, doties pastaigās, tāpēc pieteicējs netika izvests pastaigās. [4.4] Nepamatots ir pieteicēja apgalvojums, ka viņš netika informēts, ka viņam būtu speciāli jāpaziņo par pastaigu izmantošanas iespēju. VP ZRP Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieks norādīja, ka visām personām pirms ievietošanas īslaicīgās aizturēšanas vietā tiek izskaidrotas īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumi, par ko persona parakstās. No lietas materiāliem redzams, ka pieteicējs 2011.gada 11.martā ar savu parakstu ir apliecinājis, ka ir iepazinies ar īslaicīgās aizturēšanas vietas iekšējās kārtības noteikumiem un kamerā atļauto priekšmetu sarakstu (ieraksts Nr.65). Citas īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotās personas tiesības uz pastaigu ir izmantojušas, kas redzams no īslaicīgās aizturēšanas vietas pastaigu žurnālu ierakstiem. [4.5] Neskatoties uz to, ka pieteicēja personas lietā nebija nekādas ārsta izziņas vai rekomendācijas nodrošināt personu ar speciālu pārtiku, īslaicīgās aizturēšanas vietas amatpersonas ņēma vērā viņa sūdzības un vienojās ar SIA,,/Nosaukums/ darbiniekiem vienu porciju pēc iespējas sagatavot sasmalcinātā veidā (putrā), kas arī laika posmā no 2011.gada 12.marta līdz 18.martam tika nodrošināts. Amatpersonas dienesta ziņojumos norāda, ka pēc tam no pieteicēja netika saņemtas sūdzības vai pretenzijas par piegādāto ēdienu. [4.6] Nepamatots ir pieteicēja iebildums, ka viņš trīs reizes dienā ir jānodrošina ar siltu ēdienu, jo Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta otrā daļa paredz, ka aizturētais saņem ēdienu trīs reizes dienā, no tām vienu reizi - siltu. SIA,,/Nosaukums/ VP ZRP Dobeles iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotajām personām nodrošina ēdināšanas pakalpojumus trīs reizes dienā, ko apliecina SIA,,/Nosaukums/ iesniegtā 2011.gada marta mēneša atskaite par veikto pasūtījuma izpildi. [4.7] Visas īslaicīgajā aizturēšanas vietā ievietotās personas tiek nodrošinātas ar mazgāšanās un personīgās higiēnas līdzekļiem. Pieteicējs tika nodrošināts ar higiēnas līdzekļiem saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumu Nr.38,,Noteikumi par īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietoto personu uztura, mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām 4.pielikumā ietvertajām mazgāšanās un personīgās higiēnas līdzekļu nodrošinājuma normām. Atbildētāja rīcībā nav minētā fakta dokumentāls apliecinājums, jo Valsts policijas 2006.gada 22.novembra noteikumi Nr.8 Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu darba organizācija nenosaka obligātu prasību ieviest šo līdzekļu izsniegšanas reģistrācijas žurnālu vai speciālas uzskaites kartiņas. [4.8] Pieteicēja pieteikums ir pamatots tikai attiecībā par dabiskā apgaismojuma nenodrošināšanu kamerās. Atbildētāja ieskatā atsevišķas neērtības, kas saistītas ar to, ka kamerās nav dabiskā apgaismojuma, bet ir tikai mākslīgais apgaismojums, nevar tikt atzīts par būtisku cilvēktiesību ierobežojumu un pazemojošiem, cilvēka cieņu aizskarošiem apstākļiem. Iestāde ir darījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu aizturētās personas pamatvajadzību 4. lappuse no 10

apmierināšanu. Iestāde ņēma vērā pieteicēja veselības stāvokli attiecībā uz pārtikas uzņemšanu un tika nodrošinātas pieteicēja iespējas uzņemt pārtiku. Atbildētāja ieskatā, izvērtējot personas uzturēšanās apstākļus VP ZRP Dobeles iecirkņa īslaicīgajā aizturēšanas vietā konkrētajā laika periodā, Iestādes amatpersonu rīcībā nevar saskatīt nodomu pieteicēju spīdzināt, pazemot vai noniecināt. Pieteicējs Dobeles iecirkņa īslaicīgajā aizturēšanas vietā neuzturējās ilgstoši, tādējādi nav pamata secināt, ka pieteicējam pieteikumā norādītie apstākļi varēja pasliktināt pieteicēja veselības stāvokli un radīt kādas neatgriezeniskas sekas. Iestādes amatpersonas rīkojušās atbilstoši normatīvajiem aktiem, līdz ar to iestādes rīcību nevar kvalificēt kā prettiesisku faktisko rīcību. [5] Tiesas sēdē pieteicējs prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumos minētajiem argumentiem. Motīvu daļa [6] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms, savukārt daļā atstājams bez izskatīšanas. [7] Administratīvā lieta tiesā ir ierosināta pēc tam, kad Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks 2011.gada 17.maijā sniedzis atbildi, izskatot pieteicēja 2011.gada 2.maija sūdzību par Valsts policijas Dobeles iecirkņa faktisko rīcību, proti, apstākļiem Dobeles iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Kā konstatējams no pieteicēja 2011.gada 2.maija sūdzības (lietas 24.lapa) pieteicējs Iestādei ir sūdzējies par atbilstošas pārtikas nenodrošināšanu un nevešanu ikdienas pastaigās laika posmā no 2011.gada 11.marta līdz 18.martam. Iepriekšminētajā sūdzībā nav norādīts nekas par dabīgā apgaismojuma trūkumu, mākslīgā apgaismojuma slikto kvalitāti, ventilācijas trūkumiem, sanitārā mezgla nenorobežošanu vai higiēnas preču neizsniegšanu. Šīs sūdzības pieteicējs ir norādījis tikai savā pieteikumā tiesai. Administratīvā procesa likuma 91.pantā ir paredzēta kārtība, kādā jāpārsūdz iestādes faktiskā rīcība, proti, vispirms ir jāvēršas pašā iestādē. Tikai tad, ja atbilde uz iesniegumu par faktisko rīcību personu neapmierina vai arī, ja atbilde vispār nav saņemta, persona var vērsties tiesā ar pieteikumu. Tiesa ir tiesīga izskatīt tikai tos prasījumus, par kuriem persona ir sūdzējusies iestādē. Tādējādi tiesa ir tiesīga pārbaudīt tikai tos prasījumus, kas ir bijuši norādīti pieteicēja sūdzībā Iestādei. Tā kā šajā sūdzībā nebija norādīti argumenti par mākslīgo un dabīgo apgaismojumu, sanitārā mezgla nenorobežošanu, ventilāciju un higiēnas preču neizsniegšanu, 5. lappuse no 10

tiesai nav tiesību izskatīt pieteicēja lūgumu atzīt par prettiesisku Valsts policijas Dobeles iecirkņa faktisko rīcību saistībā ar iepriekš norādītajiem apstākļiem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 278.panta 1.punktu tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Līdz ar to pieteikums par Valsts policijas Dobeles iecirkņa faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku attiecībā uz minētajiem prasījumiem, atstājams bez izskatīšanas. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 281.pantam, ja pieteikums atstāts bez izskatīšanas, pieteicējs var no jauna iesniegt pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību. [8] Tiesa secina, ka lietā ir strīds par pieteicēja cilvēktiesībām neatbilstošiem uzturēšanās apstākļiem Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatora kamerā laika posmā no 2011.gada 11.marta līdz 18.martam, proti, par to, ka pieteicējam nav nodrošināta viņa specifiskajām vajadzībām atbilstoši sagatavota pārtika un pieteicējs nav izvests pastaigās. [9] Administratīvā procesa likuma 89. pants noteic, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa. Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka iestādes faktiskā rīcība atbilst tām pašām pazīmēm, kam administratīvais akts, vienīgi faktiskā rīcība ir vērsta uz faktisko, nevis tiesisko seku radīšanu (sk. Faktiskās rīcības jēdziens pazīmes un to interpretācija. Tiesu prakses vispārinājums, 6. lpp. Pieejams Latvijas Republikas Augstākās tiesas interneta mājas lapā http://at.gov.lv/lv/info/summary/administrativajastiesibas/). Latvijas Republikas Satversmes 95. pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam. Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk Konvencija) 3. pants noteic, ka nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk Pakts) 7. pants noteic, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši apieties ar viņu vai sodīt. Savukārt šā pakta 10. pants noteic, ka visām personām, kurām atņemta brīvība, ir tiesības uz humānu apiešanos un cilvēka personībai piemītošās pašcieņas respektēšanu. Tas nozīmē, ka pret personām, kurām ir ierobežota brīvība, nedrīkst izturēties pretēji šā pakta 7. panta noteikumiem, kā arī personas 6. lappuse no 10

nedrīkst tikt pakļautas citām grūtībām vai ierobežojumiem, kā tikai tām, kas izriet no brīvības atņemšanas apstākļiem. Personas, kurām atņemta brīvība, bauda visas tiesības, kas noteiktas Paktā, ar tiem ierobežojumiem, kas slēgtā vidē ir neizbēgami (General Comment No. 21: Replaces general comment 9 concerning humane treatment of persons deprived of liberty (Art. 10) :10/04/92, Human Rights Committee, para 3). Administratīvā procesa likuma izpratnē svarīgi ir konstatēt cilvēktiesību ierobežojuma būtiskumu attiecībā pret konkrētu personu, proti, jāņem vērā personas statuss, apstākļi, kādos konkrētā persona atrodas, un citi faktori, kas katrā konkrētā gadījumā var būt svarīgi, lemjot jautājumu, vai lēmums vai rīcība būtiski skar konkrētās personas cilvēktiesības. Ieslodzījumā esošajām personām (arī tām, kas uzturas īslaicīgās aizturēšanas vietās) jābūt nodrošinātam noteiktam cilvēktiesību minimumam, kas personai nevar tikt atņemts, lai nepārkāptu personas tiesības uz cilvēcīgu izturēšanos attiecībā pret to (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk Senāts) 2009. gada 23. janvāra lēmuma lietā Nr. SKA- 181/2009 9. punktu). [10] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus attiecībā uz pieteicēja ēdināšanu Valsts policijas Dobeles iecirknī laika periodā no 2011.gada 11.marta līdz 18.martam, tiesa konstatē sekojošo. [10.1] No 2011.gada 15.februāra Latvijas Cietumu slimnīcas izraksta no pieteicēja medicīniskās kartes (lietas 13.lapa), redzams, ka pieteicējam attiecīgajā laika posmā noteikta barošanas norma Nr.3 mīkstā veidā, līdz ar to lietā nav strīda, ka pieteicējam noteiktajā laika periodā bija jāsaņem uzturs mīkstā veidā. [10.2] Pieteicējs savā sūdzībā iestādei (lietas 24.lapa) norādījis, ka Valsts policijas Dobeles iecirkņa amatpersonas atteikušās piešķirt viņam speciālu pārtiku un savas uzturēšanās laikā Dobeles iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā viņš nav saņēmis atbilstoši sagatavotu pārtiku un līdz ar to nav varējis to ieēst. Pieteikumā tiesai (lietas 4. 9.lapa) norādīts, ka šajā laikā pieteicējs varējis ēst tikai zupu, kas pasniegta pusdienās. [10.3] Dobeles iecirkņa Kārtības policijas kārtībnieka J.V. 2011.gada 10.maija dienesta ziņojumā (lietas 42.lapa) norādīts, ka pieteicējam viņa dienas dežūru laikā 14. un 18.martā tika piegādāta speciāla pārtika (dažādas putras). Nekādas sūdzības no pieteicēja netika saņemtas. [10.4] Dobeles iecirkņa Kārtības policijas inspektore V.D. savā 2011.gada 11.maija ziņojumā (lietas 43.lapa) norādījusi, ka pieteicējs tika konvojēts uz Dobeles iecirkni 2011.gada 11.martā. Pēc ierašanās informējis, ka nevar ēst cietu pārtiku. Neskatoties uz to, ka viņa personas lietā par to nav bijušas nekādas atzīmes, ar kafejnīcu /Nosaukums/, kas nodrošina pārtikas piegādi aizturētajām personām, tika norunāts, ka viena no porcijām tiks piegādāta sasmalcinātā veidā, kas arī pieteicēja uzturēšanas laikā no 2011.gada 12.marta tika nodrošināts. Līdz pieteicējai etapēšanai uz Rīgas Centrālcietumu no viņa nekādas sūdzības par piegādāto ēdienu netika saņemtas. [10.5] Dobeles iecirkņa Kārtības policijas kārtībnieka A.Z. 2011.gada 11.maija 7. lappuse no 10

ziņojumā (lietas 44.lapa) norādīts, ka viņa nakts dežūru laikā (no 13. un 14.martu un no 17. un 18.martu) sūdzības no pieteicēja netika saņemtas. Pieteicējam piegādātas dažādas putras. [10.6] A.K. paskaidrojumā (lietas 45.lapa) norādīts, ka 2011.gada 11.martā atradies dežūrā Dobeles policijas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā. Ap plkst.15.00 tika atvests pieteicējs, kurš sūdzējies par sliktu veselības stāvokli. Kad A.K. pieteicējam izsniedzis pusdienas, tas teicis, ka viņam nepieciešama pārtika, kuru nav jākošļā, jo viņam esot sašauts žoklis. Tajā dienā vairs neko mainīt nevarēja, jo pusdienas tiek pasūtītas līdz plkst. 11.00, bet pieteicējs atvests tikai ap 15.00. [10.7] Rīgas Centrālcietuma 2011.gada 9.maija izziņā (lietas 48.lapa) norādīts, ka īpašs ēdiena pagatavošanas veids Rīgas Centrālcietumā nav paredzēts un lai mīkstinātu ēdienu pieteicējs var šim nolūkam izmantot karoti. [10.8] No Medicīniskās apskates žurnāla kopijas (lietas 36. 41.lapa) izriet, ka pieteicējs, uzturoties Dobeles policijas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, vairākkārt ir izteicis sūdzības par galvassāpēm pie viņa atkārtoti izsaukti neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi, tai skaitā 2011.gada 18.martā. Žurnālā nav veiktas atzīmes par to, ka pieteicējs būtu sūdzējies par nepietiekamu uzturu. [10.9] Kā izriet no 2010.gada 2.augusta līguma starp Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldi un SIA /Nosaukums/ (lietas 51. 53.lapa) un atskaites par 2011.gada martā saņemtajiem pakalpojumiem (lietas 54.lapa) attiecīgajā periodā SIA /Nosaukums/ Valsts policijas Dobeles policijas iecirknim piegādājusi 3 ēdienreizes dienā brokastis, pusdienas un vakariņas. [11] Ievērojot šī sprieduma iepriekšējā punktā konstatēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja sūdzības par ēdināšanu Dobeles policijas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ir nepamatotas. Kā izriet no policijas darbinieku dienesta ziņojumiem, sākot no 2011.gada 12.marta, pieteicējam ir nodrošināta speciāli sagatavotas pārtikas izsniegšana. Tāpat savas uzturēšanas laikā Dobeles policijas iecirknī pieteicējs nav izteicis pretenzijas par nepietiekamu uzturu ne policijas darbiniekiem, ne neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem. Iepriekšminētais, tiesas ieskatā, nebūtu uzskatāms par iespējamu, ja pieteicējs, atbilstoši pieteikumā norādītajam, patiešām būtu faktiski badināts 7 8 dienu garumā. Savukārt Rīgas Centrālcietumā, kur pieteicējs uzturējās pirms un pēc etapēšanas uz Dobeles policijas iecirkni, speciāli sagatavota pārtika viņam netika nodrošināta, kas norāda uz to, ka pieteicējs bija spējīgs izmantot parastā veidā sagatavotu pārtiku, piemēram, sasmalcinot to ar galda piederumiem. Arī Tiesībsarga 2011.gada 30.novembra atzinumā pēc pieteicēja sūdzības uzsāktajā pārbaudes lietā konstatēts, ka nav gūstama pārliecība par to, ka savas uzturēšanas laikā Dobeles policijas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā pieteicējs būtu turēts badā (lietas 71.lapa). Tiesa kritiski vērtē pieteicēja norādītos faktus par ēdiena pieejamību un secina, ka viņa cilvēktiesību pārkāpums šajā aspektā nav konstatējams. 8. lappuse no 10

[12] Attiecībā uz pieteicēja pieteikumu daļā par Dobeles policijas iecirkņa faktisko rīcību, neizvedot pieteicēju ikdienas pastaigās, tiesa konstatē, ka īslaicīgās aizturēšanas izolatora pastaigu žurnālā (lietas 55. 56.lapa) nav fiksēts, ka pieteicējs savas uzturēšanās laikā būtu vests pastaigā. Vienlaikus, kā redzams no iepriekšminētā dokumenta, attiecīgajā periodā citas izolatorā ievietotās personas pastaigās ir vestas. No policijas darbinieku J.V. un A.Z. dienesta ziņojumiem izriet, ka pieteicējs viņu dežūras laikā nav izteicis vēlmi doties pastaigās (lietas 42. un 44.lapa). Medicīniskās apskates žurnāla kopijā (lietas 36. 41.lapa) redzams, ka 2011.gada 12., 13., 15. un 18.martā pieteicējs ir sūdzējies par sliktu pašsajūtu un pie viņa vairākkārt ir izsaukti neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi. Valsts policijas Dobeles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2011.gada 28.oktobra vēstulē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei, norādīts, ka pieteicējs 2011.gada 15., 16. un 17.martā etapēts uz Jelgavas tiesu (lietas 49.lapa). [13] No iepriekšminētā tiesa secina, ka, pirmkārt, lietā esošie pierādījumi apstiprina to, ka Dobeles policijas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā ievietotās personas norādītajā periodā vispārīgi tika vestas pastaigās. Otrkārt, lietā esošie pierādījumi ļauj izskaidrot, kādēļ pieteicējs faktiski varēja nevēlēties vai viņam nebija iespējams doties ikdienas pastaigās, proti, pieteicēja veselības stāvoklis lielāko viņa uzturēšanās laika daļu ir bijis patiešām slikts un pieteicējs regulāri ir etapēts uz Jelgavas tiesu atradies ārpus izolatora telpām. Tādējādi apstāklis, ka pieteicējs savas uzturēšanās laikā nav ticis izvests ikdienas pastaigās, pats par sevi nevar apliecināt to, ka šāda iespēja viņam bija apzināti liegta. Vienlaikus tiesa neredz iemeslu, kādēļ Dobeles policijas iecirkņa policijas darbinieki būtu atteikušies izvest viņu pastaigā, ja pieteicējs šādu vēlmi būtu izteicis. Līdz ar to tiesa nepiešķir ticamību pieteicēja apgalvojumiem par to, ka viņam, atrodoties Dobeles policijas iecirkņa īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, ir atteikta iespēja doties ikdienas pastaigās. [14] Ņemot vērā visu iepriekšminēto, tiesa atzīst, ka pieteicēja pieteikums par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa faktisko rīcību īslaicīgās aizturēšanas izolatorā laika posmā no 2011.gada 11.marta līdz 18.martam nenodrošinot pieteicēju ar atbilstoši sagatavotu pārtiku un liegšanu doties ikdienas pastaigās, nav pamatots un ir noraidāms. Līdz ar to noraidāms ir arī pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu. [15] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 3.oktobra lēmumu pieteicējs atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu tiesā (lietas 2. 3.lapa). Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta trešo daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā. Tā kā pieteicēja pieteikums noraidīts, tad pieteicējam par labu Latvijas Republikai ir 9. lappuse no 10

piespriežams samaksāt valsts nodevu Ls 20 apmērā. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, 278.panta pirmās daļas 1.punktu, 246. 251., 289. 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda: atstāt bez izskatīšanas D.H. pieteikumu par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa faktisko rīcību, turot viņu kamerā bez dabīgā apgaismojuma ar nepietiekamu mākslīgo apgaismojumu bez ventilācijas un nenorobežotu sanitāro mezglu, kā arī higiēnas preču neizsniegšanu. Noraidīt D.H. pieteikumu par Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirkņa faktisko rīcību, nenodrošinot viņam piemērotu pārtiku un nevedot ikdienas pastaigās, kā arī morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Piespriest no D.H. par labu Latvijas Republikai valsts nodevu 20 (divdesmit) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnese (paraksts) A.Juškeviča NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rīgā 2013.gada 2.jūlijā A.Juškeviča 10. lappuse no 10