NORAKSTS Lieta Nr.A420346212 (A00964-13/44) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS S P R I E D U M S LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rēzeknē 2013.gada 25.janvārī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvim G.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc A.V. pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Aprakstošā daļa [1] A.V. (turpmāk arī pieteicēja) 2011.gada 16.maijā iesniedza Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk VSAA) Rēzeknes reģionālā nodaļā iesniegumu piešķirt vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem no 2010.gada 16.maija. [1.2] 2011.gada 13.jūnijā VSAA Rēzeknes reģionālā nodaļa pieņēma lēmumu Nr.5868 atteikt uzsākt administratīvo procesu no jauna, savu atteikumu pamatojot ar to, ka lietas faktiskie apstākļi nav mainījušies. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja. [1.3] 2011.gada 12.augustā VSAA pieņēma lēmumu Nr.11-8/9661, ar kuru atstāja spēkā VSAA Rēzeknes reģionālās nodaļas 2011.gada 13.jūnija lēmumu Nr.5868. 1.lappuse no 7
Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja. [1.4] 2011.gada 20.oktobrī Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu lietā Nr.A420602611 par A.V. sūdzību par VSAA 2011.gada 12.augusta lēmumu Nr.11-8/9661,,Par VSAA Rēzeknes reģionālā nodaļas 2011.gada 13.jūnija lēmumu Nr.5868,,Par atteikumu uzsākt administratīvo procesu, ar kuru noteica VSAA uzsākt no jauna administratīvo procesu un izskatīt A.V. 2011.gada 16.maija iesniegumu pēc būtības. [1.5] 2011.gada 11.novembrī, pamatojoties uz Administratīvajā rajona tiesas lēmumu, VSAA Rēzeknes reģionālā nodaļa atcēla 2011.gada 13.jūnija lēmumu un, izskatot lietu pēc būtības, pieņēma lēmumu Nr.9274,,Par pensijas atteikšanu, ar kuru atteica A.V. piešķirt pensiju ar atvieglotiem noteikumiem kā pundurim. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja. [1.6] Ar VSAA direktores 2012.gada 11.janvāra lēmumu (turpmāk Lēmums) atstāts negrozīts VSAA Rēzeknes reģionālās nodaļas 2011.gada 11.novembra lēmums Nr.9274. [2] Administratīvā rajona tiesā 2012.gada 27.janvārī saņemts A.V. pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu pienākuma uzlikšanu VSAA piešķirt pieteicējai vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja nepiekrīt VSAA atteikumam piešķirt viņai pensiju kā slimniecei ar hipofizāro nanismu. Nepiekrīt, ka personai, kura slimo ar hipofizāro nanismu, obligāti ir jābūt invalīdam, ka obligāti 40 gadu vecumā ir jāiet pensijā. Uzskata, ka VSAA bija jāņem vērā Tiesībsarga atzinums, kurā teikts, ka pieteicējai ir piešķirama pensija ar atvieglotiem noteikumiem. [3] VSAA (turpmāk arī atbildētāja) rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir noraidāms, jo pieteicēja neatbilst kritērijiem (augums), kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Papildus paskaidro, ka Administratīvā procesa likuma 17.panta pirmās daļas 2.punkts nosaka, ka iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta. Izstrādājot šobrīd spēkā esošo likumu,,par valsts pensijām, tiesiskās paļāvības principa ievērošanas saglabāšanai, pārejas periodā daļēji tika saglabāta virkne atvieglojumu, kādus noteica iepriekšējā likumdošana, t.sk. arī liliputiem un punduriem un neredzīgajiem ir dota iespēja pensionēties agrāk nekā vispārējā gadījumā, jo tiesības pieprasīt vecuma pensiju agrāk šai personu kategorijai bija noteiktas jau PSRS likumā,,par valsts pensijām un 1990.gada 29.novembra likumā,,par valsts pensijām, kas bija spēkā līdz 1995.gada 31.decembrim. Minētā tiesību norma ir pārņemta no PSRS likumdošanas un saskaņā ar pieejamiem PSRS laika skaidrojumiem (1979.gada PSRS medicīniskā enciklopēdija, 1984.gada izdotā enciklopēdija Populārā medicīnas enciklopēdija ), par punduriem uzskatāmas sievietes, kuru augums nepārsniedz 120 cm, un auguma nepilnība radusies slimības dēļ, t.sk., hipofizārā nanisma dēļ. Ar Labklājības ministrijas 1995.gada 7.novembra rīkojumu Nr.313,,Par invaliditātes noteikšanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā apstiprinātās instrukcijas 2.lappuse no 7
Instrukcija invaliditātes noteikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā 1.pielikuma I daļā ir noteikts anatomisko defektu saraksts (anatomiski defekti vai deformācijas, kas saistīti ar funkciju traucējumiem), kuriem esot personai nosakāma trešā invaliditātes grupa. Starp minētajiem anatomiskajiem defektiem 6.punktā minēti: hipofizārs nanisms, osteobondropātija, osteohondrodistrofija ar mazu augumu. Līdz ar to personām, kuras slimo ar hipofizāro nanismu, var tikt noteikta trešā invaliditātes grupa. Pieteicēja 40 gadu vecumu bija sasniegusi jau 1992.gadā, pieteicējas kopējais apdrošināšanas stāžs ir lielāks par 15 gadiem. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija pieteicējai nav noteikusi invaliditāti. 2010.gada 22.jūnija un 9.augusta SIA /Nosaukums/ ārstes-endokrinoloģes N.Č. izrakstos no ambulatorās, stacionārās pacientu medicīniskās kartes ir norādīts, ka A.V. (tekstā izrakstos - A.V.) ir punduraugums, hipofizārs nanisms, augums 147 cm, nepietiekošs augums no bērnības un medikamentozā terapija nav iespējama. Pasē pieteicējas augums norādīts 155 cm. [4] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata. Motīvu daļa [5] Pārbaudījusi lietā esošos materiālus, uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumus, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms. [6] Kā konstatējams no lietas materiāliem, pieteicēja vērsās VSAA, lai panāktu sev labvēlīga administratīva akta izdošanu, proti, lai pieteicējai tiktu piešķirta vecuma pensija pēc atvieglotiem noteikumiem kā pundurim. Ar Lēmumu pieteicējai atteikts piešķirt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, jo pieteicēja neatbilst kritērijiem, kas dod tiesības uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem kā pundurim. Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja to pārsūdzēja. Līdz ar to tiesai jāpārbauda vai pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai. [7] 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām (spēkā līdz 1995.gada 31.decembrim) 11.pantā bija noteikts, ka liliputiem, punduriem un neredzīgajiem ir tiesības uz vecuma pensiju: (..) sievietēm - sasniedzot 40 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 8.punktā noteikts, ka vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteikts 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām 8.panta otrajā punktā un 9. - 12.pantā, 1996.gadā ir paaugstināms par vienu gadu, un ar katra nākamā gada 1.jūliju tas pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 62 gadu vecums. Likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 10.punktā noteikts, ka piešķirot pensiju šajā likumā noteiktajā kārtībā (ievērojot nosacījumus, kādi norādīti šā punkta 3.lappuse no 7
1.apakšpunktā), tās aprēķināšanai uzkrātais pensijas kapitāls līdz 2006.gadam indeksējams pēc šajā punktā noteiktajiem koeficientiem šajā punktā noteiktajos gadījumos, tostarp to tiesību kompensēšanai, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām 9.-11.pantā un 12.panta 1. un 2.punktā, ja nav sasniegts 62 gadu vecums un ievēroti šajā punktā minētie nosacījumi, citastarp, personu kategorijai liliputi, punduri un neredzīgie ar apdrošināšanas stāžu piemērojams koeficients sievietēm 1,37. No iepriekš norādītā izriet, ka minētajā kategorijā ietilpstošajām personām, tostarp punduriem, kuriem nav piešķirta invaliditātes grupa, pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums tiek pakāpeniski paaugstināts līdz likuma Par valsts pensijām 11.pantā noteiktajam vecumam. Likuma Par valsts pensijām 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka pirms šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas 1995.gada 7.novembra rīkojumu Nr.313 Par invaliditātes noteikšanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā apstiprinātās instrukcijas Instrukciju invaliditātes noteikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā 1.pielikuma I daļā noteikts anatomisko defektu saraksts (anatomiski defekti vai deformācijas, kas saistīti ar funkciju traucējumi), kuriem esot, personai nosakāma trešā invaliditātes grupa. Starp minētajiem anatomiskajiem defektiem 6.punktā minēti: hipofizārs nanisms, osteohondropātija, osteohondrodistrofija ar mazu augumu. No minētā izriet, ka personām, kuras slimo ar hipofizāro nansimu, kura rezultātā ir funkcionāli traucējumi, var tikt noteikta trešā invaliditātes grupa un saskaņā ar likuma Par valsts pensijām 14.panta pirmo daļu minētās personas ir tiesīgas prasīt invaliditātes pensiju. Līdz ar to likumā Par valsts pensijām vairs netiek paredzēta atsevišķa šādu personu kategorija, kurām ir tiesības prasīt valsts pensiju pirms noteiktā valsts pensijas saņemšanas vecuma. PSRS 1956.gada 14.jūlija likuma Par valsts pensijām 11.panta otrajā daļā bija noteikts, ka strādājošiem un kalpotājiem, kas slimo ar hipofizāro nanismu (liliputi), ir tiesības saņemt vecuma pensiju: vīrieši - sasniedzot 45 gadus ar darba stāžu ne mazāku par 20 gadiem; sievietes sasniedzot 40 gadus ar darba stāžu ne mazāku par 15 gadiem. Likumprojekta Par valsts pensijām Latvijas Republikā pieņemšanas gaitā ir bijušas diskusijas par šā likumprojekta 11.panta nosaukuma redakciju, kas sākotnēji likumprojektā bija iestrādāts kā Pensijas pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām, taču likumprojekta otrajā lasījumā šī tiesību norma bija redakcijā ar nosaukumu Pensijas liliputiem un punduriem. Likumprojekta izskatīšanas gaitā ir bijusi diskusija par personu kategoriju, kurai piemērojami atviegloti pensionēšanās noteikumi. Apspriežot minēto normu, tika izvirzīti divi šī jautājuma risinājumi: atvieglot vecuma pensijas saņemšanas noteikumus gan invalīdiem, gan šiem slimajiem cilvēkiem, un turklāt šiem atvieglojumiem jābūt vienādā 4.lappuse no 7
apmērā; 11.pantu izteikt redakcijā Pensijas liliputiem un puduriem, kas atbilst PSRS likumam. No sociālās nodrošināšanas ministra vietnieces paustā viedokļa izriet, ka punduru un liliputu pensijas piešķiršanas atvieglotiem noteikumiem paredzams atsevišķs regulējums, jo šis personu loks neietilpst invalīdu kategorijā, kuriem likumprojektā ir paredzēti atviegloti pensionēšanās noteikumi. Norāda, ka viņiem nav invaliditātes grupas, bet viņiem ir ļoti īss mūža garums. Viņi dzīvo apmēram 50 gadu. Un tāpēc visu laiku mūsu tiesībās viņiem ir šis pazeminātais vecuma cenzs (skat. http://www.saeima.lv/steno/ap_steno/1990/st_901128.htm, Saeimas 1990.gada 28.novembra sēde). No minētā secināms, ka 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām (kas bija spēkā līdz 1995.gada 31.decembrim) 11.panta redakcijā attiecībā par punduriem faktiski ir saglabāts līdz tam pastāvošais PSRS tiesiskais regulējums. Šāda atsevišķa norma attiecībā par punduriem ietverta likumā tādēļ, ka šīs personas saskaņā ar tā laika spēkā esošo tiesisko regulējumu netika atzītas par invalīdiem, taču viņu mūža garums ir salīdzinoši īsāks, un līdz ar to bija samērīgi noteikt šādām personām atvieglotus pensijas saņemšanas noteikumus. Savukārt no šajā punktā minētā tiesiskā regulējuma tiesa secina, ka persona var pieprasīt invaliditātes pensiju, ja personai ir piešķirta invaliditāte sakarā ar cēloni hipofizārais nanisms vai pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem kā punduris. [8] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir dzimusi /dzimšanas datums/ un pieteicējas kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, kā arī lietā nav strīda par to, ka pieteicējas augums ir 147 cm. Tāpat lietā nav strīda par to, ka ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk VDĀVK) 2011.gada 26.maija lēmumu Nr.41-2011-1288 pieteicējai atteikts piešķirt invaliditāti, jo sakarā ar mazo (147 cm, proporcionālas uzbūves) augumu kritēriju invaliditātes noteikšanai nav, veselības traucējumi nav pamats invaliditātei. Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir atzīstama par punduri un tādējādi, vai pieteicējai ir tiesības uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem kā pundurim. [9] Likums Par valsts pensijām nenosaka kārtību, kādā persona atzīstama par punduri un kādi dokumenti iesniedzami, pieprasot pensiju, kas apliecina minēto faktu. Pieteicēja kopā ar pensijas pieprasījumu ir iesniegusi endokrinologa N.Č. 2010.gada 22.jūnija un 2010.gada 9.augusta izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes un Tiesībsarga 2011.gada 17.marta vēstuli Nr.6-8/125. Izrakstos no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes norādīts, ka pieteicējai ir punduraugums, hipofizārais nanisms, augums 147 cm, medikamentozā terapija nav iespējama. Savukārt Tiesībsarga vēstulē norādīts, ka, ņemot vērā cilvēku ar punduraugumu tiesību uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem vēsturisko izcelsmi, VSAA lēmumus par pensijas ar atvieglotiem noteikumiem atteikumu nevar pamatot ar to, ka cilvēka garums pārsniedz noteiktu garumu, ja šim cilvēkam ir ārstniecības iestādes izsniegta izziņa par diagnozi - hipofizārais nanisms. Minētā diagnoze ir noteikta pieteicējai. 5.lappuse no 7
[10] Ar tiesneses 2012.gada 11.decembra lēmumu lietā uzdots VDĀVK, pamatojoties uz pieteicējas medicīnisko dokumentāciju, sniegt atzinumu par to, vai pieteicējai ir nosakāma diagnoze hipofizārais nanisms. VDĀVK ar 2013.gada 7.janvāra vēstuli Nr.1-10/42 informē, ka tās rīcībā nav precīzu kritēriju, kad persona atzīstama par punduri, taču, atsaucoties uz internetā pieejamo informāciju, norāda, ka par punduriem uzskatāmas personas, kuru augums ir mazāks par 147 cm. Tiesas sēdē VDĀVK pārstāvis paskaidroja, ka pēc starptautiskajiem kritērijiem pundura augumam jābūt mazākam par 147 centimetriem, ka ar hipofizāro nanismu saprot iedzimtu kroplību, kas ir redzama no dzimšanas un ko var pierādīt arī ģenētiski. Norādīja, ka pieteicēja ir persona ar proporcionāli attīstītu, bet mazu augumu, bez funkcionāliem traucējumiem. Personām, kurām ir hipofizārais nanisms, augums ir ap 120 cm un viņiem ir saīsināts mūžs. Hipofizāro nanismu var noteikt arī paskatoties uz cilvēku, jo ir disproporcijas augumā. Galvenais kritērijs invaliditātes piešķiršanai vai nepiešķiršanai ir funkcionālie traucējumi pārvietošanās traucējumi, sirds mazspēja, kas pierādīta ar izmeklējumiem un tamlīdzīgi. Pieteicējas gadījumā vienīgais kritērijs ir mazais augums. Atbilstoši šobrīd noteiktajiem starptautiskajiem auguma kritērijiem pieteicējas augums varētu atbilst punduraugumam. [11] Tiesa konstatē, ka tiesību normās nav tieši noteikts, ar kādu augumu personas ir uzskatāmas par punduriem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktu, iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, cita starpā lieto vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta. PSRS laikā izdotajā enciklopēdijā Populārās medicīnas enciklopēdija dots šāds jēdziena pundruraugums skaidrojums: nanisms (nanismus) nenormāli mazs augums, kas pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm un sievietei mazāks par 120 cm. Pundurauguma cēlonis visbiežāk ir hipofīzes vai vairogdziedzera nepietiekama darbība un citas iedzimtas vai iegūtas slimības, nepilnvērtīgs uzturs (Populārā medicīnas enciklopēdija, Latvijas PSR Zinātņu akadēmija galvenā encikolopēdiju redakcija, izdevniecība Zinātne Rīga, 1975., 457.lpp.). Analoģisks pundurauguma definējums ietverts Populārās medicīnas enciklopēdijas 1984.gada izdevumā, kas publicēts internetā. No internetā pieejamās informācijas secināms, ka arī šobrīd Krievijas Federācijā par punduriem tiek uzskatīti cilvēki, kuru augums vīriešiem nepārsniedz 130 cm, bet sievietēm 120 cm. Tādējādi secināms, ka pirms 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensiju spēkā stāšanās brīža par punduriem tika uzskatītas sievietes, kuru augums nepārsniedz 120 cm. No internetā pieejamās informācijas izriet, ka Krievijas Federācijā vēl joprojām ir saglabājusies šāda nostāja (skat, piemēram, http://www.curemed.ru/medarticle/articles/26883.htm;http://medarticle30.moslek.ru/articles/2 6883.htm, http://medportal.ru/enc/endocrinology/gipofiz/8/ ). Citur pasaulē par punduriem jeb maza auguma cilvēkiem tiek uzskatītas personas, kuru augums ir līdz 147 150 cm. (skat., piemēram, http://www.bkmf.de/en/about_us/). No Tiesībsarga 2011.gada 17.marta vēstulē norādītā izriet, ka atbilstoši Latvijas Endokrinologu asociācijas viedoklim saskaņā ar 6.lappuse no 7
pašreizējiem Latvijas augšanas standartiem par punduraugumu uzskatāms auguma garums, kas sievietēm mazāks par 145 cm. Izvērtējot minēto kopsakarā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, ņemot vērā minēto normu vēsturiskos rašanās apstākļus, tiesa secina, ka likumdevēja mērķis nebija piešķirt tiesības uz valsts pensiju jebkurai maza auguma personai, bet gan hroniski slimām personām, kurām ir ierobežotas iespējas strādāt un integrēties sabiedrībā un kuras līdz pašreiz spēkā esošā likuma Par valsts pensijām spēkā stāšanās laikam netika atzītas par invalīdiem. [12] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai, proti, pieteicēja nav atzīstama par punduri likuma Par valsts pensijām izpratnē un līdz ar to pieteicējai nav tiesību uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums ir noraidāms. [13] Kā redzams no lietas materiāliem, pieteicēja bija pilnīgi atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Ievērojot to, ka pieteikums iesniegts sociālās drošības jomā, tad konkrētajā gadījumā Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturtā daļa nav piemērojama un līdz ar to atbilstoši minētā panta piektajai daļai spriedumā nav nosakāms pienākums pieteicējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Rezolutīvā daļa Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu tiesa nosprieda: noraidīt A.V. pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā. Tiesnese (personiskais paraksts) S.Pujāte NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese Rēzeknē 2013.gada 25.janvārī S.Pujāte Sprieduma noraksts parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu. 7.lappuse no 7