NORAKSTS Lieta Nr.A420360912 (A00958-13/23) ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 1.oktobrī Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Rudīte Migla ar tulku Valsts amatpersona, piedaloties pieteicējai /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei /pers. B/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai izdot labvēlīgu administratīvo aktu par vecuma pensijas piešķiršanu pēc atvieglotiem noteikumiem. Aprakstošā daļa [1] /pers. A/ (turpmāk pieteicēja) 2011.gada 20.jūlijā iesniedza iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk VSAA) ar lūgumu piešķirt valsts vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem kā pundurim. Ar VSAA Rīgas pilsētas Latgales nodaļas 2011.gada 16.augusta lēmumu Nr.20297 (turpmāk sākotnējais lēmums) pieteicējai atteikts piešķirt valsts vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem. Pieteicēja sākotnējo lēmumu apstrīdēja VSAA direktorei. Ar VSAA direktores 2012.gada 11.janvāra lēmumu Nr.11-8/407 (turpmāk Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. [2] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 26.janvārī saņemts pieteikums par pienākuma uzlikšanu VSAA izdot labvēlīgu administratīvo aktu, pamatojot to ar turpmāk minētajiem argumentiem. [2.1] Līdz 1995.gada 31.decembrim, kad tika pieņemti grozījumi Pensijas likumā (domāts līdz 1995.gada 2.novembra likuma Par
valsts pensijām spēkā stāšanās brīdim 1996.gada 1.janvārī) spēkā bija Pensijas likuma normas, kas noteica, ka cilvēks ir tiesīgs aiziet pensijā pirms termiņa, ja viņa augums ir mazāks par 150 cm un kopējais darba stāžs ir vairāk nekā 15 gadi. [2.2] Pieteicējas garums ir 144 cm un darba stāžs 1995.gada 31.decembrī bija 23 gadi. Pieteicēja neizmantoja iespēju doties pensijā pēc atvieglotiem noteikumiem līdz 1995.gada 31.decembrim ģimenes apstākļu dēļ. [2.3] Iesniedzot iesniegumu 2011.gada 20.jūlijā VSAA valsts vecuma pensijas pēc atvieglotiem noteikumiem kā pundurim piešķiršanai, pieteicējas darba stāžs bija 33 gadi un vecums 57 gadi. [2.4] Pieteicēja ir 3.grupas invalīde. [3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 5.martā saņemts VSAA paskaidrojums par pieteikumu. VSAA pieteikumu neatzīst un uzskata par noraidāmu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem. [3.1] Likuma Par valsts pensijām Pārejas noteikumu 10.punkts paredz vecuma pensijas ar atvieglotiem noteikumiem piešķiršanas kārtību, kas noteic, ka tiesības uz vecuma pensiju ir liliputiem un punduriem (sievietēm), kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem to tiesību kompensēšanai, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām 11.pantā, ja nav sasniegts 62 gadu vecums. [3.2] Atvieglojumi liliputiem un punduriem šobrīd spēkā esošajā likumā Par valsts pensijām saglabāti pārejas periodā no iepriekšējās likumdošanas, jo atvieglojumi bija noteikti PSRS likumā Par valsts pensijām un 1990.gada 29.novembra likumā Par valsts pensijām, kas bija spēkā līdz 1995.gada 31.decembrim. [3.3] Saskaņā ar pieejamajiem PSRS laika skaidrojumiem 1979.gadā izdotajā PSRS Medicīniskajā enciklopēdijā un 1984.gadā Populārajā medicīnas enciklopēdijā par punduriem uzskatāmas sievietes, kuru augums nepārsniedz 120 cm un auguma nepilnība radusies slimības dēļ (t.sk. hipofizārā nanisma). [3.4] Labklājības ministrijas 1995.gada 7.novembra rīkojumā Nr.313 Par invaliditātes noteikšanu Veselības un darbspēju ekspertīzes komisijā apstiprinātās instrukcijas Instrukcija invaliditātes noteikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā 1.pielikuma I daļā ir noteikts anatomisko defektu saraksts, kuriem esot personai nosakāma trešā invaliditātes grupa. Starp minētajiem anatomiskajiem defektiem 6.punktā ir minēts hipofizārs nanisms, līdz ar to personām, kas slimo ar hipofizāro nanismu, var tikt noteikta trešā invaliditātes grupa. [3.5] Pieteicēja neatbilst kritērijiem (augums), kas dod tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem kā pundurim, līdz ar to VSAA nav pamata piešķirt pieteicējai vecuma pensiju saskaņā ar likuma Par valsts pensijām Pārejas noteikumu 10.punktu. [4] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. [5] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā norādīto. Motīvu daļa [6] Izvērtējusi lietas materiālus un uzklausījusi procesa dalībniekus, tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms. [7] Pieteikums ir iesniegts par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru VSAA pieteicējai piešķirtu vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem. Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai, tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-118/2007 10. punktu). [8] Likuma Par valsts pensijām 11.panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem, savukārt šā likuma Pārejas noteikumu 8.punkts noteic, ka vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai bija noteikts 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām 8.panta otrajā punktā un 9.-12.pantā, 1996.gadā ir paaugstināms par vienu gadu, un ar katra nākamā gada 1.jūliju tas pieaug par sešiem mēnešiem, līdz tiek sasniegts 62 gadu vecums. Pārejas noteikumu 10.punkta 1.apakšpunkts nosaka pensijas aprēķināšanas nosacījumus to tiesību kompensēšanai, kas līdz likuma spēkā stāšanās dienai bija noteiktas 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām 9.-11.pantā un 12.panta 1. un 2.punktā, ja nav sasniegts 62 gadu vecums (likuma redakcijā uz iesnieguma iesniegšanas brīdi 2011.gada 20.jūlijā VSAA).
1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām 11.pants noteica, ka tiesības uz vecuma pensiju ir liliputiem, punduriem un neredzīgajiem sievietēm, sasniedzot 40 gadu vecumu, ja viņu darba stāžs nav mazāks par 15 gadiem. No minētajām likuma normām izriet trīs kritēriji, kuriem iesnieguma iesniegšanas brīdī VSAA bija jāatbilst pieteicējai punduris likuma Par valsts pensijām izpratnē, vecums ne mazāks kā 48 gadi un 6mēneši, darba stāžs ne mazāks kā 15 gadi. Lietā nav strīda par pieteicējas vecuma vai darba stāža neatbilstību minētajām likuma normām. Lietā pēc būtības ir strīds par to, vai pieteicēja atbilst kritērijam punduris likuma Par valsts pensijām izpratnē. [9] Likums Par valsts pensijām nenosaka kārtību, kādā persona atzīstama par liliputu vai punduri un kādi dokumenti iesniedzami, pieprasot pensiju, kas apliecina minēto faktu. Arī 1990.gada 28.novembra likums Par valsts pensijām to nenoteica. Minētā likuma pieņemšanas stadijā, izskatot likumprojektu Par valsts pensijām Latvijas Republikā trešajā lasījumā, Saeimas 1990.gada 28.novembra vakara sēdē (sk. http://www.saeima.lv/steno/ap_steno/1990/st_901128.htm) ir bijušas diskusijas par minētā likumprojekta 11.panta nosaukuma redakciju, kas sākotnēji likumprojektā bija iestrādāts kā Pensijas pilsoņiem, kas slimo ar atsevišķām hroniskām slimībām, taču likumprojekta otrajā lasījumā šī tiesību norma bija redakcijā ar nosaukumu Pensijas liliputiem un punduriem. Proti, likumprojekta izskatīšanas gaitā ir bijusi diskusija par personu kategoriju, kurai piemērojami atviegloti pensionēšanās noteikumi. Apspriežot minēto likumprojekta normu, tika izvirzīti divi šī jautājuma risinājumi: atvieglot vecuma pensijas saņemšanas noteikumus gan invalīdiem, gan šiem slimajiem cilvēkiem, un turklāt šiem atvieglojumiem jābūt vienādā apmērā, vai arī paredzēt atsevišķu regulējumu. No /pers. C/, sociālās nodrošināšanas ministra vietnieces, minētajā plenārsēdē paustā viedokļa izriet, ka punduru un liliputu pensijas piešķiršanas atvieglotiem noteikumiem paredzams atsevišķs regulējums, jo šis personu loks neietilpst invalīdu kategorijā, kuriem likumprojektā ir paredzēti atviegloti pensionēšanās noteikumi. /pers. C/ norāda, ka viņiem nav invaliditātes grupas, bet viņiem ir ļoti īss mūža garums. Viņi dzīvo apmēram 50 gadu. Un tāpēc visu laiku mūsu tiesībās viņiem ir šis pazeminātais vecuma cenzs. PSRS 1956.gada 14.jūlija likuma Par valsts pensijām 11.panta otrajā daļā bija noteikts, ka strādājošiem un kalpotājiem, kas slimo ar hipofizāro nanismu (liliputi), ir tiesības saņemt vecuma pensiju: vīriešiem sasniedzot 45 gadus ar darba stāžu ne mazāku par 20 gadiem; sievietēm sasniedzot 40 gadus ar darba stāžu ne mazāku par 15 gadiem (?????? 11.????????????????,??????????????????????????? (????????),????????????????????????????:??????? -???????????? 45????????????????????????? 20???;??????? -???????????? 40????????????????????????? 15???. A?????????????????????????????????? 25.09.1961.) [10] VSAA, atsakot pieteicējai piešķirt valsts vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem, norādījusi, ka pieteicējas augums neatbilst kritērijiem, kas dod tiesības uz vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem. VSAA savā paskaidrojumā arī atsaukusies uz pieejamajiem PSRS laika skaidrojumiem 1979.gadā izdotajā PSRS Medicīniskajā enciklopēdijā un 1984.gadā Populārajā medicīnas enciklopēdijā par punduriem uzskatāmas sievietes, kuru augums nepārsniedz 120 cm un auguma nepilnība radusies slimības dēļ (t.sk. hipofizārā nanisma). Tiesas ieskatā VSAA viedoklis nav pamatots, jo, ņemot vērā iepriekš minēto (sk. Sprieduma 10.punktu), secināms, ka 1990.gada 29.novembra likuma Par valsts pensijām (kas bija spēkā līdz 1995.gada 31.decembrim) 11.panta redakcijā attiecībā par liliputiem un punduriem faktiski ir saglabāts līdz tam pastāvošais PSRS tiesiskais regulējums. Šāda atsevišķa norma attiecībā pret personām, kas slimo ar hipofizāro nanismu ietverta likumā tāpēc, ka šīs personas saskaņā ar tā laika spēkā esošo tiesisko regulējumu netika atzītas par invalīdiem, taču viņu mūža garums ir salīdzinoši īsāks, un līdz ar to bija samērīgi noteikt šādām personām atvieglotus pensijas saņemšanas noteikumus. Attiecīgi: atvieglojumi pensijas saņemšanai tika noteikti, pamatojoties nevis uz personu salīdzinoši mazo augumu, bet gan pamatojoties uz noteikto slimību, kuras izraisīto veselības traucējumu dēļ personai bija mazs augums. Lai personu atzītu par punduri vai liliputu likuma Par valsts pensijām izpratnē, nepieciešams ir konstatēt, vai persona slimo ar hipofizāro nanismu, nevis konstatēt tās garumu. Līdz ar to VSAA lēmumu par pensijas ar atvieglotiem noteikumiem atteikumu nevar pamatot ar to, ka cilvēka garums pārsniedz noteiktu garumu. [11] Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 26.aprīļa noteikumu Nr.315 Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums 2.punktam komisijas funkcija ir veikt prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi Invaliditātes likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām personām. Pamatojoties uz objektīvās izmeklēšanas principu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai, atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 169.panta pirmo daļu, tika pieprasīts tiesā iesniegt rakstveida pierādījumus atzinuma veidā, vai pieteicēja ir atzīstama par punduri (lietas 63.lapa). No Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2013.gada 25.jūlijā tika saņemta atbilde, ka saskaņā ar 2011.gada 26.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.315 Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas nolikums komisija neveic slimību vai veselība stāvokļu diagnosticēšanu. Tā kā punduraugums vai hipofizārais nanisms ir diagnoze (Starptautiskajā statistiskajā slimību un veselības problēmu klasifikācijā (SSK-10) šo stāvokli kodē ar E23.0), atbilde ir ārsta endokrinologa kompetencē (lietas 64.lapa).
Ņemot vērā, ka lietā ir ārstes endokrinoloģes pers.t 2011.gada 17.maija izsniegts izraksts no ambulatorās pacientes medicīniskās kartes (lietas 9.lapa), atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 169.panta pirmo daļu, ārstei endokrinoloģei /pers. T/ tika pieprasīts tiesā iesniegt rakstveida pierādījumus atzinuma veidā, vai pieteicēja ir atzīstama par punduri (lietas 66.lapa). 2013.gada 2.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemta Dr. /pers. T/ vēstule, kurā norādīts, ka, sniedzot atzinumu par pieteicējas atbilstību pundura statusam, ārste ir vadījusies pēc starptautiski atzītām normām medicīnā, kuras noteic, ka punduris jeb hipofizārais nanisms ir persona ar mazu augumu, kas radusies kādas medicīniskas pataloģijas dēļ, kuras rezultātā ir lēns vai aizkavējies augšanas temps. Hipofizārais nanisms tiek atzīts pieaugušiem cilvēkiem, kuru augums ir mazāks par 147 cm. Pēc anamnēzes un objektīvās izmeklēšanas datiem konkrētajai personai jādomā par izolētu augšanas hormonu deficītu bērnībā. Atzinumā /pers. T/ atsaukusies uz vairākām (kopā astoņām) publikācijām medicīnas literatūrā (sk., piemēram, Medicine Plus:Dwarfism Medline Plus. National institute of Health. 2008-08-04; Hagenas L. Hertel T. (2003); Skeletal dysplasia, growth hormone treatment an body proportion: comparison with other syndromic short children Horm. Res. 60 Suppl 3:65-70. doi: 10.1159/000074504. PMID 14671400 u.c.)(lietas 70.lapa). [12] Pieteicējai ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas 2012.gada 23.janvāra lēmumu ir noteikta trešā invaliditātes grupa; kā cēlonis norādīts slimība, konstatējot sistēmas sklerodermiju un spondilozi (lietas 13.lapa). Pieteicēja ir norādījusi, ka saņem invaliditātes pensiju. Likuma Par valsts pensijām 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka pirms šā likuma 11.pantā noteiktā vecuma sasniegšanas tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātajām personām ar apdrošināšanas stāžu, kas nav mazāks par trim gadiem, ja tās atzītas par invalīdiem, izņemot personas, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Ar Latvijas Republikas Labklājības ministrijas 1995.gada 7.novembra rīkojumu Nr.313 Par invaliditātes noteikšanu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā apstiprinātās instrukcijas Instrukciju invaliditātes noteikšanai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijā 1.pielikuma I daļā noteikts anatomisko defektu saraksts (anatomiski defekti vai deformācijas, kas saistīti ar funkciju traucējumi), kuriem esot personai nosakāma trešā invaliditātes grupa. Starp minētajiem anatomiskajiem defektiem 6.punktā minēti: hipofizārs nanisms, osteohondropātija, osteohondrodistrofija ar mazu augumu. No minētā izriet, ka personām, kuras slimo ar hipofizāro nanismu, kura rezultātā ir funkcionāli traucējumi, var tikt noteikta trešā invaliditātes grupa un saskaņā ar likuma Par valsts pensijām 14.panta pirmo daļu minētās personas var pieprasīt invaliditātes pensiju, vai arī, ja personai ir noteikta tā pati diagnioze hipofizārais nanisms, viņa var pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem kā punduris. Līdz ar to pat ja pieteicējai invaliditātes pensija būtu piešķirta kā personai, kura slimo ar hipofizāro nanismu, kura rezultātā ir funkcionāli traucējumi, viņai nebūtu šķēršļu pieprasīt vecuma pensiju pēc atvieglotiem noteikumiem kā pundurim. [13]Izvērtējot minēto kopsakarā ar pašreizējo tiesisko regulējumu, ņemot vērā minēto normu vēsturiskos rašanās apstākļus, tiesa secina, ka likumdevēja mērķis bija piešķirt tiesības uz valsts pensiju ar atvieglotiem noteikumiem hroniski slimām personām ar diagnozi hipofizārais nanisms, kurām ir ierobežotas iespējas strādāt un kuras līdz pašreiz spēkā esošā likuma Par valsts pensijām spēkā stāšanās laikam netika atzītas par invalīdiem. Pieteicējai ir noteikta diagnoze hipofizārais nanisms. Tiesa secina, ka izskatāmajā gadījumā pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai, proti, pieteicēja ir atzīstama par punduri likuma Par valsts pensijām izpratnē un līdz ar to pieteicējai ir tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem. [14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts (..), tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (..). Tiesa konstatē, ka pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu Ls 20 apmērā (lietas 4.lapa). Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta otro daļu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda apmierināt /pers. A/ pieteikumu.
Uzlikt par pienākumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot /pers. A/ labvēlīgu administratīvo aktu par vecuma pensijas piešķiršanu pēc atvieglotiem noteikumiem. Uzlikt par pienākumu atbildētājai Latvijas Republikai atlīdzināt /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošai /adrese/, samaksāto valsts nodevu Ls 20 (divdesmit latu) apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā. Tiesnese (paraksts) R.Migla NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese R.Migla Rīgā 2013.gada 1.oktobrī