LATVIJAS ZINTU AKADMIJAS EKONOMIKAS INSTITTS Bezpeas organizcija sabiedrba ar ierobežotu atbildbu, re.nr. 40003324342 Akadmijas laukums 1, LV-1050, Rga, Latvija; tel.7222830, fax/tel 7820608, e-pasts: raimara@lza.lv Filmu nozares ekonomisk potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb Ptjuma rezultti atbilstoši Latvijas Republikas Kultras ministrijas un BO SIA Zintu Akadmijas Ekonomikas institta 2001.gada 7./5.jnija lgum noteiktajam uzdevumam. Projekta vadtja: Raita Karnte Autori: Pteris Guns un Mris Kava Rg,2001.gada novembr
2 Satura rdtjs Lp Visprjs piezmes 3 Ptjuma metode un informcijas avoti 5 Nozares dažas attstbas patnbas globalizcijas apstkos 6 Kinotetri un to apmekljumi Latvij 8 Kino apmekljumu tendences cits valsts 11 Filmu demonstršana 14 Filmu skatamba Latvij 16 Filmu ražošanas finansšana 19 Kinofilmu ražošana 23 Nozares struktra 28 Filmu nozares ieguldjums tautsaimniecb 31 Secinjumi 35 Pielikumi 36
3 Visprjs piezmes Š ptjuma priekšmets Kultras ministrijas un BO SIA Zintu Akadmijas Ekonomikas institta 2001.gada 7/5 jnija lgum noteikts: Filmu nozares ekonomisk potencila izmantošana Latvijas tautsaimniecb. Mintais ptjuma priekšmeta definjums ir visprjs un atbilst preu ražošanas nozarm. Filmu nozari tikai daji var pieldzint preu ražošanai, jo t liel mr ir kultras ttad pakalpojumu sfras nozare. Preu ražošanas noteicoš motivcija ir peas gšana. Lai gan ar pakalpojumu sfr ietilpst atsevišas uz peu orienttas nozares, tomr te ir ar tdas kuru uzdevums ir pildt socils aprpes, izgltojošas un kultras dabas funkcijas, saemot finansilo nodrošinjumu no sabiedrbas kopjiem resursiem. Filmu nozarei šin zi ir duls raksturs, kuras darbbu ietekm abi minti motvi. Jrins ar ar citm, zemk daji uzskaittm, filmu nozares patnbm. 1. Filmu, jeb kino nozari veido trs savstarpji saistti uzmjdarbbas veidi: filmu ražošana(1), to izplatšana(2) un demonstršana(3). 2.Izgatavot filma, neatkargi no ts materils formas (kino- vai video lente, video disks), no ekonomisk viedoka ir prece. K jebkuras preces ar filmas ražošana saistta ar materilo resursu un darba patriu. To apjoms un kvalitatvais sastvs veido ts ražošanas izmaksas. Filmas realizcijas, jeb patria veids ir ts demonstršana skattjiem kinotetros, TV ekrnos, vai dzvokos. Ts izlietojuma efekts, jeb dergums ir patrtju (skattju) gargo, jeb kultras vajadzbu apmierinšana. Šs vajadzbas,. atširb no cilvka biolo iskm vai fiziskm (uztura, ap rba, mjoka un tml.) nav neatliekams un patrtjs pats lemj skatties viam kdu konkrto filmu, vai neskatties, citiem vrdiem bagtint sevi ar tm atzim, ko viam iecerjuši sniegt filmas radtji, vai ar ts ignort. 3. T k filma ir tikai viens no ldzekiem cilvka kulturlo vajadzbu apmierinšanai skattjam nav obligti jpieem kda no piedvt skaita. Ja neviena no tm neatbilst indivda vlmm, viš ts neskats un savu atptai paredzto laiku izmanto citdi: kultras rakstura paskumu apmeklšanai, TV raidjumu skatšanai, sportam, daždm sarunm (ppšanai), atptai un tml. darbbm. No šejienes izriet, ka filmu nozare ts produkta izlietojuma sfr konkur ar prjm kultras, sporta un sadzves sfras nozarm. 4. Divdesmit gadsimt filmu ražošana koncentrjs atsevišos globla mroga centros, kuri veido kopjo situciju pasaules filmu tirg. Lai palielintu produkcijas konkurtspju, producenti tiecas piedvt arvien sarež tkus sižetus, kuru ražošana saistta ar lielkm izmaksm. Ts var atauties tikai lielie filmu ražotji. Šdas filmas parasti orienttas ne tikai uz savas valsts, bet ar un pat lielk mr uz visas pasaules auditoriju. Starptautiskaj tirg vissekmgk darbojas to valstu filmu ražotji, kurs ir samr plašs vietjais kinofilmu demonstršanas tkls, 5. T k filmu ražošan jiegulda lieli finansu resursi, lai tie atmakstos ir nepieciešams atbilstošs noieta tirgus, resp. skattju auditorija. Iedzvotju skaita zi nelielo valstu filmu nozares kopj, objektv problma ir mazs skattju skaits. To sašaurina ar plaš cits valsts ražoto filmu konkurence. Td filmu ražošana mazs valsts tiek realizta ar valsts finansilu atbalstu,
4 Vai teiktais nozm, ka jakcept visas pasaules kino ražošanas koncentrciju dažs valsts, atstjot prjm tikai to skattja (patrtja) funkcijas? Tam vartu piekrist, ja kino firmu produkcija btu vienkrši patria priekšmets, ldzgs, piemram automašnai, kuru ražošanu visas pasaules vajadzbu apmierinšanai nodrošina samr neliels lielu firmu skaits izvietojot uzmumus nedaudzs valsts. Pieejot tri utilitri, no izmaksu viedoka, ar filmu ražošanas koncentrcija tikai lielos uzmumos autu jtami samazint ražošanas izmaksas, tdjdi radt iespju pazemint to realizcijas cenu un palielint patrtju loku. Tai paš laik filma ir produkts, kurš apmierina patrtja (skattja) nevis materils, bet gargs vajadzbas. Tdjdi t pilda skattju izklaides, izgltbas un kultras lmea paplašinšanas un pasaules uzskata veidošanas funkcijas. Ts kultras vrtba nav tieši atkarga no filmas izgatavošanas izmaksm. Turklt kultras vrtbas noteikšanai pasaul nav vienota kritrija. Katrai tautai ir sava attstbas vsture un liel mr ar izpratne par to kas ir vrtgs un kas tds nav. Liela loma te ir tradcijm un visprjam izgltbas lmenim. Vienlaicgi izmantojot vizulos un skaas ldzekus kino ir viens no visiedarbgkajiem informcijas veidiem. Ar t paldzbu var pakpeniski ietekmt iedzvotju kultras lmea un pasaules uzskata attstbas virzbu. Nacionl filmu ražošana var realizties tikai valst, kura ir sasniegusi noteiktu attstbas pakpi. Ts esamba un piedvt produkta kvalitte raksturo sabiedrbas visprjo kultras un intelekta lmeni. Vl vairk, filmu industrija rada nosacjumus t izaugsmei un sabiedrbas loceku dotbu apliecinšanai. Te, bez tri tehniska rakstura darbiniekiem noteicoš loma ir tdm radošajm profesijm k scenristi, režisori, operatori un aktieri. Tikai vietj filmu ražošana rada iespju šdu talantu atklšanai un to izaugsmei. No visu pasaules nciju vienldzbas principa izriet, ka vism ir ar viendas tiesbas attstties. Attiecb uz filmu ražošanu viens no aptaujtajiem ekspertiem šo atziu formulja apmram šdi: Katrai tautai ir nepieciešamba un tiesbas apliecint sevi ekrna spogul un ar t paldzbu sekmt sava kultras lmea kpumu. Td nav pieemama tze, ka filmu industriju lietdergi koncentrt tikai atsevišs lielajs valsts, bet mazajm jsamierins ar to produkcijas patria statusu. Bez mint vl ir vajadzba pc izgltojoša rakstura lentm, kas ievrojot konkrto situciju veicintu sabiedrbas saliedtbu, vides saglabšanu, veselga dzves veida nostiprinšanu, iedzvotju sabiedrisks aktivittes kpinšanu un citu aktulu problmu risinšanu. No teikt izriet, ka mazas valsts filmu producentiem vlams orientties vispirms uz vietjo auditoriju, risint tai aktulas problmas, k kultras mantojuma t ar pašreizjo aktualitšu jom. Tas, saprotams neizsldz iespju risint ar globla rakstura jautjumus, orientties uz auditoriju rpus valsts robežm, aktvi iesaistties re ionlaj un vl labk globlaj filmu tirg, saprotams, ja ir atbilstošs intelektulais potencils (scenristi, režisori un lomu tlotji) un iespja iegt nepieciešamos finansu resursus, lai ražotu konkurtspjgu produktu.
5 Ptjuma metode un informcijas avoti Darba sagatavošan izmantota tradicionl analtiski saldzinoš ptniecbas metode. Nozares stvoklis, attstbas dinamika un to ietekmjošie nosacjumi vrtti saldzinot ar visprjm ts attstbas tendencm pasaul, atseviši izdalot ts valstis, kuras eogrfiski ir tuvas Latvijai un ts kuru socilais un ekonomiskais stvoklis ir mums ldzgs. Ptjums veikts izmantojot zemk mintos informcijas avotus Nozares attstbas visprjo problmu izpratnes nozmgkais avots bija Alberta Morana redakcij izdot grmata Filmu Politika. 1 Mintais izdevuma sagatavotjs ir ar apkopojoš raksta autors. Grmat sniegta plaša analze par filmu nozares stvokli, galveno šs industrijas centru Holivudu, nacionlo kino attstbu, kultras identitti un atsevišu valstu politiku šin jom. Ieskatu par audiovizuls nozares veidošans problmm devidesmito gadu vid ES kandidtvalsts sniedz ES vairku Direktortu kopji izdotais nosaukts valstu grupas autoru sagatavoto rakstu krjums par šo nozari Centrlaj Eirop. 2 Latvijas problmm veltt raksta autori ir Aldis Paulins un Linda Liepna. Priekšstatu par Latvijas kino nozares vsturi sniedz 1989.gad apgd "Liesma" izdot Latvijas PSR Zintu Akadmijas Andreja Upša Valodas un Literatras institta autoru kolektva grmata Padomju Latvijas kinomksla. Starptautiskiem saldzinjumiem, k informcijas avots kalpoja Eiropas filmu, televzijas un jauno mediju Statistikas Gadagrmata. 3 Atsevišu valstu filmu nozares raksturojumi aizgti no to Statistikas Gadagrmatm. Šo valstu politikas filmu nozares attstb noskaidrošanai izmantotas attiecgs mjas lapas internet. Kino nozares uzmumu sarakstu sagatavoja Latvijas Republikas Centrl statistikas prvalde (sk. 1. pielikumu). Te jpiebilst, ka tas sastdts izmantojot uzmumu apsekojumu datus par svargko darbbas jomu. Saldzinot to ar Latvijas Nacionl Kinocentra sarakstu izrdjs, ka tie nav pilngi identiski, piemram pirmaj iztrkst studija Platforma Filma. Statistikas prvaldes darbinieki šo nesakritbu skaidro ar to, ka Platforma Filma iekauta reklmas nozar, jo galveno ienkumu t apsekojuma gad guvusi no reklmas un aparatras iznomšanas. Kino nozares uzmumu maksto nodoku summas, sadaljum pa darbbas jomm un nodoku veidiem sniedz pc msu programmas sagatavotais Valsts Iemumu dienesta apkopojums (sk. 2. pielikumu). Lai noskaidrotu nozares problmas, raugoties no filmu ražotju un izplattju viedoka tika veiktas prrunas ar kompetentiem specilistiem. Aptaujto ekspertu saraksts sniegts 3.pielikum un ar tiem prrunto jautjumu loks 4.pielikum. Apkopojošie rdtji par kino nozares darbbu iegta no Latvijas un citu valstu Statistikas Gadagrmatm. Detaliztu nozares darbbas atsevišu rdtju atšifrjumu sniedza Latvijas Nacionl Kinomatogrfijas centra Filmu re istrs. 1 FILM POLICY. Intetrnational, National and Regional Perspectives. Edited by Albert Moran. Routledge, London and New York. 2 The Development of the Audiovisual Landscape In Central Europe since 1989. 3 Statistical Yearbook. Film, television, video and new media in Europe. 2001 Edition. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2001.
6 Nozares dažas attstbas patnbas globalizcijas apstkos. Vrtjot kinofilmu nozares stvokli un attstbas iespjas un veidus jebkur valst, paši maz, kda ir Latvija, jrins ar ts attstbas tendencm pasaul. Noteicošie ir divi apstki: - visprj ekonomisko procesu globalizcija, kas strauji iekauj pasaules aprit arvien vairk cilvka darbbas jomu, to skait ar filmu ražošanu un - tehniskais progress radikli maina nozares iespjas paplašint produkta veidus un to realizcijas formas. Laiks, kad kinofilm ietverts informcijas realizcijas viengais veids bija to demonstršana kinotetros ir neatgriezeniski pagjis. TV raidorganizciju attstba bija pirmais etaps, kas likvidja kinotetru monopolu. Vlk to papildinja video kasešu un pdj laik videodisku tehnolo ijas. Jauns tehnolo ijas vienkršo ražošanas procesu un paplašina nozares produkcijas realizcijas iespjas. Msdiens vrojama strauja preja uz ciparu tehnolo ijm. Samazinoties to ražošanas izmaksm palielins iespja drgs kinolentes aizstt ar videodiskiem. Informcijas apkopošana netiek ldzi straujajiem nozares attstbas tempiem. Pieejam informcija par ES valstm sniedz tuvintu ainu par situciju šin nozar (1.tabula). 1.tabula Audiovizul tirgus apjoms Eiropas Savienb, EUR milj. 1995 1996 1997 1998 1999 Televzija 32805 35864 39426 43388 48000 Kinotetru iemumi 3008 3351 2752 4223 4250 Video tirdzniecba 5054 5220 5475 5969 5610 Digitlo disku 57 420 tirdzniecba Kop 40867 44435 48653 53637 58280 Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. No tabulas skaitiem izriet: audiovizul tirgus apgrozjums etros gados palielinjies 1.43 reizes. Ldzgi audzis ar TV apgrozjums. Uzmanbu saista fakts, ka kinotetru iemumi ne tikai nav kritušies, bet palielinjs 1.41 reizi t.i. tikai nedaudz (par diviem procenta punktiem atpaliekot no TV kpuma tempiem. Video iekrtu mazumtirdzniecbas apgrozjuma kpums nebija tik izteiksmgs - par 19.3% (kop ar digitliem diskiem). Izskaidrojams tas šiet ar diviem apstkiem: mjsaimniecbu piestintbu ar šo tehniku un ts ltinšanos. ES audiovizul tirgus struktr izmaias nav lielas (1.attls)
7 1.attls. ES audio visul tirgus struktra, % 100% 0.1 0.7 12.4 11.7 11.5 11.1 9.6 80% 7.4 7.5 5.8 7.9 7.3 60% 40% 80.3 80.7 82.7 80.9 82.4 DVD Video Kinotetri TV 20% 0% 1995 1996 1997 1998 1999 1. audiovizulaj tirg dominjoš loma ir TV. Ts daa turpina palielinties (1995.gad 80.3%, 1999.- 82.4) 2. kinotetru iemumu daa kopj tirgus apjom ir samr stabila -7.4% 1995. un 7.3% 1999.gad, 3. video kasešu un disku mazumtirdzniecbas apjoms ES valsts acmredzot ir tuvs optimlajam. T patnjais svars kopj apgrozjum no 12.4% samazinjs ldz 9.6%. Iespjams, ka tas saistts ar ar notiekošo tehnolo ijas paaudžu maiu video jom, kasešu aizstšana ar digitalajiem video diskiem. Attstot filmu ražošanas uzmjdarbbu un valsts atbalstu šai nozarei vlams rinties ar aprdtajm tendencm ES valsts šaj sfr.
8 Kinotetri un to apmekljumi Latvij. Devidesmitie gadi Latvij raksturgi ar strauju kinotetru lomas kritumu un TV skaita un to raidlaika palielinjumu. 1999.gad Latvij darbojs 24 TV raidorganizcijas ar kopjo raidšanas laiku vidji 93 stundas dien. Lielu dau no t, paši komercilajos TV aizpilda filmu demonstršana. Tas, k ar iedzvotju ienkumu straujš sarukums samazinja kinotetru apmekltju un ldz ar to ar pašu šo iestdjumu skaitu (2.tabulu un 2.attls) 2.tabula Kinotetru darbbas rdtji 1990 1995 1996 1997 1998 1999 2000 Kinotetru skaits 90 52 34 35 37 32 30 Apmekljumu skaits (iesk. 19748 1020 958 1268 1420 1375 1457 kultras namus), tkst Tai skait: pilsts 15528 938 913 1214 1378 1348 1428 laukos 4220 82 45 54 42 27 29 Apmekljumu skaits uz 7394 405 385 514 580 565 614 1000 iedzvotjiem Tai skait: pilsts 8393 540 531 712 815 804 882 laukos 5143 105 58 71 55 36 38 Avots: Latvijas Statistikas Gadagrmata 2001. 2.attls. Kino seansu apmekljumi uz 1000 iedzvotjiem 9000 8000 7000 6000 Latvij vidji Pilsts Laukos 5000 4000 3000 2000 1000 0 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 Vrojama sakarba starp valsts ekonomisk potencila un kino apmekljumu skaita izmaiu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzvotju devidesmito gadu vid, saldzinot ar 1990. gadu bija samazinjies par 46-47%. Kinoseansu apmekljumi attiecinot uz vienu iedzvotju samazinjs 18.3-19.2 reizes. Devidesmito gadu otraj pus kopj situcija valsts ekonomik stabilizjs un iezmjs dažas augšupejas pazmes. Tam sekoja ar kinoseansu apmekljuma kpums (~1.6 reizes). Raksturgi, ka tas notika galvenokrt pilstu kinotetros. Lauku apvidos, kur ekonomisk situcija
9 joprojm ir satraucoša, ldz1999.gadam turpins kinoseansu apmekljumu samazinjums. 1999.gad, attiecinot šo kinotetru apmekltju kopumu uz lauku teritoriju iedzvotju skaitu, iznk, ka vidji viens lauku iedzvotjs apmeklja kinoseansu 143 reizes mazk nek 1990.gad. 2000.gad lauku apvidos kinoseansu apmekltju skaits palielinjs par 2 tkstošiem, kas vieš cerbu, ka š rdtja lejupslde ir apstjusies un turpmkajos gados iespjama t palielinšans. Novrtjot mintos skaitus jem vr, ka attstoties autotransportam, paši palielinoties individulo automobiu skaitam, lauku iedzvotjiem rodas iespja apmeklt kinoseansus pilsts. Iespjams, ka neliela daa to ar dara t palielinot pilstu kinotetru apmekljuma rdtju. Tomr, ir acmredzams, ka šda iespja ir ne visiem. Ar nodrošinjums ar TV apartiem un to kvalitte, daudziem lauku iedzvotjiem nav vlam lmen, vai ar to vispr nav. Kinoseansu apmekljumi ir viens no veidiem k cilvkam ienest prmaias sav vienmuaj ikdien. Ar tiem, kam ir transporta ldzeklis rtk ir apmeklt kinoseansu savas dzves vietas tuvum, nek specili braukt uz pilstu. Turklt, lauku apvidos kinofilmu demonstršana ir ne tikai izklaides vai kultras paskums. Kino seansu apmekljumi rada ar iespja lauku teritorij izkliedtajiem iedzvotjiem savstarpji kontaktties un prrunt tos interesjošs problmas. T k lielk daa lauku cilvku nav spjgi iegdties drgas ieejas bietes, lauku pašvaldbm jmekl iespjas subsidt šdus izbraukuma kino demonstrjumus. Teiktajam jpiebilst, ka daudzi kinotetri un kultras nami ilgu laiku nav remontti un modernizti. To piedvtajam pakalpojumam ir relatvi zems komforta lmenis. T uzlabošana ir viens no apmekltju skaita palielinšanas nosacjumiem. Risinot atsevišus jautjumus kinotetru saglabšanas un atjaunošanas jom svargi zint vai, sakar ar jauno tehnolo iju izplatbu, šda tipa kultras iestde nav savas iespjs izsmlusi. Ptot šo jautjumu nevar balstties tikai uz informciju par Latvijas kinotetru tkla izmaim devidesmitajos gados, jo ts laika zi sakrita ar radiklm prmaim vis tautas saimniecb un iedzvotju dzves lmen. Ir jpieem par aksiomu, ka nkotn ir jpank btisks valsts ekonomisk stvoka uzlabojums. Sagaidmo izmaiu prognozei kinotetru jom varam izmantot citu valstu rdtjus, kuri raksturo š sektora attstbas tendences (3.tabula un 3.attls). 3.tabula Kinoekrnu skaits Valstis 1992 1995 1996 1997 1998 1999 1999/92 % ES 19056 20046 21122 22284 23212 24520 128.7 Centrleiropas 4310 3143 3141 2982 3104 3122 72.4 Baltijas 1329 680 377 340 328 388 29.2 ASV 25105 27805 29690 31640 34186 37185 148.1 Japna 1744 1776 1828 1884 1993 2221 127.4 Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. Pcsocilisma valstu grup visstraujk kino ekrnu skaits saruka Baltijas valsts un to skait Latvij. Te gan jpiebilst, ka statistika iespjams nav pilngi identiska, paši attiecb uz devidesmito gadu skumu, kad vl ievrojams skaits kino demonstršanas iekrtu bija ne tikai stacionrajos kino tetros, bet ar cits iestds, k ar prvietojams. Iespjams, ka, piemram Lietuv ts nav iekautas kopj skait. Maz ticams, ka 1992.gad kino ekrnu skaits Lietuv bija mazks nek Latvij un Igaunij (attiecgi: 325, 552 un 452). Kinoekrnu skaita samazinjums Igaunij un Latvij ir apstjies un devidesmito gadu nogal scies to pieaugums.
10 3.attls. Kino ekrnu skaits 40000 35000 30000 25000 20000 15000 ASV ES Centr.Eiropa un Baltija Japna 10000 5000 0 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 Samazinjums Centrleiropas valsts, saistms ar iedzvotju materilo iespju kritumu tautsaimniecbas lejupsldes rezultt. Ts stabilizcija, acmredzot ir viens no iemesliem aplkojam rdtja palielinjumam pc 1997.gada. Uzlabojoties valsts ekonomiskajam stvoklim veidosies nosacjumi kinotetru skaita palielinjumam. Š rdtja dinamika industrilajs valsts prliecinoši rda, ka iedzvotju augsts dzves lmenis un msdiengs audiovizuls tehnikas pieejamba nav mazinjusi kinotetru skaitu. Gluži otrdi vrojams to palielinjums, paši ASV, ekonomiski visspcgkaj valst.
11 Kino apmekljumu tendences cits valsts. No iepriekš mintiem skaitiem par kinoapmekltju dinamiku Latvij it k izriet, ka š pardba ir uz izzušanas robežas. Uz to, k jau mints, iedarbojs divi faktori: TV un video tehnolo iju attstba un valsts ekonomisk potencila sarukums. Uzlabojoties ekonomiskajai situcijai paliks tikai pirmais. Pilnveidojoties video tehnolo ijai tlk uzlabosies ar attla un skaas kvalitte un tikai no š viedoka cilvkiem nebtu jtr laiks kinotetru apmekljumiem. Pieredze rda, ka cilvku ievrojamai daai, svargi ir ne tikai redzt kdu filmu, vai citu izrdi (tetri, koncertu), bet ar situcija, vide kd viš to redz: vienatn (ar šaur imenes lok) sžot pie televizora, vai ar kinotetra zl kop ar daudziem citiem interesentiem, kur var izjust prjo skattju reakciju par to, kas notiek uz ekrna un saldzint ar savjo. Š cilvka k sabiedrisks btnes vlme pc saskares ar sev ldzgiem, acmredzot nezuds. To apliecina kinotetru apmekljumu dinamikas rdtji cits Eiropas valsts. (4. tabula) Kino seansu apmekljumi dažs Eiropas valsts Apmekljumi uz1000 iedzvotjiem gad 4.tabula Gads Norvija Dnija Zviedrija Nderlande Somija Slovnija Polija Lietuva Horvatija 1990 2683 1241 1424 860 1991 2503 1204 1992 2285 1072 1993 2530 1943 1135 1994 2687 1818 1103 1995 2502 1698 1163 1035 1470 586 183 791 1996 2623 1697 1140 1072 1366 725 1997 2483 1695 1217 1156 1260 152 707 1998 2602 2078 1808 1283 1242 1299 525 431 608 1999 1806 990 712 486 512 2000 568 Avots: Attiecgo valstu Statistikas Gadagrmatas par 1999., 2000. un 2001.gadiem Tabulas aizpildjums rda, ka ne visu valstu statistikas gadagrmats ir pilna š rdtja rinda. Valstis tabul sakrtotas pc IKP uz iedzvotju lieluma 1999.gad, izemot Horvatiju, kuras IKP apjoms izmantotaj avot nav nordts. 4 Esoš informcija auj izdart dažus secinjumus: pastv samr ciešu sakarbu starp valsts ekonomisko potencilu un kinotetru apmekljumu intensitti, valsts ar stabilu ekonomiku šis rdtjs ir samr augsts un noturgs un bijušajs socilisma zems, kurs šis rdtjs iepriekšj period bija augsts apmekltbas lmenis 90-to gadu beigs atbilst to ekonomikas stvoklim. No tabul mintajm valstm vislielkais IKP uz iedzvotju ir Slovnijai, seko Polija un Lietuva. To, ka kinotetru apmekljumi joprojm ir populrs iedzvotju izklaides un atptas veids apliecina visattsttko valstu dati (5.tabula un 4.attls). Tie raksturo 4 International Financial Statistcs, Yearbook, 2000.
12 situciju un izmaiu tendences 18 industrilajs valsts, kuru iedzvotju skaits 1999.gad prsniedza 774 milj. 5.tabula Kinotetru apmekltju skaits, miljoni Valstis 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2000/95 % ES 662.48 707.67 763.62 819.50 808.62 844.12 127.4 ASV un 1263.00 1339.00 1388.00 1481.00 1465.00 1421.00 112.5 Kanda Japna 127.04 119.65 140.72 153.10 145.00 136.00 107.1 Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. 4.attls. Kinoseansu apmekljumi, milj. 1600 1400 1200 1000 800 ES ASV un Kanda Japna 600 400 200 0 1995 1996 1997 1998 1999 2000 ES, ASV un Kand kinoapmekltju skaits turpina palielinties. Japn, acmredzot sakar ar iedzvotju mentalitti priekšroka tiek dota mjas variantam. Kino tetru apmekljumu intensitte tur arvien ir bijusi mazka nek Eirop un Amerik. T 1998.gad, kad konstatts visaugstkais apmekltju skaits, attiecinot uz 1 iedzvotju tas bija 1.22, kas ir 1.8 reizes mazks nek ES dalbvalsts (2.19) un 4.1 mazks saldzinot ar ASV un Kandu (4.95). Neskatoties uz kino apmekljumu kritumu Japna pc š rdtja joprojm ievrojami apsteidz Latviju. Mums tas bija tikai 0.614, jeb divas reizes mazks. No iepriekšteikt izriet visprjs secinjums, ka ldz ar ekonomikas attstbu Latvij palielinsies pieprasjums pc kinotetru pakalpojumiem, kas savukrt rads labvlgku vidi nacionlo filmu demonstršanai un to ražošanas paplašinšanai. Izstrdjot kinotetru repertura politiku nepieciešams zint kino skattju vecuma sastvu un izgltbas lmeni. Š problma ir maz ptta. No msu ptjum izmantotm statistikas gadagrmatm attiecga informcija ir tikai Slovnijai. Šaj valst izlases veid ik gadu tiek noskaidrots kino seansu apmekltju vecums un izgltbas lmenis, aptaujjot 6-8 tkstošus cilvku. Apsekojumi rda, ka kinotetru apmekltju kontingentu veido galvenokrt jauni cilvki. Piemram, 1999.gad vecum ldz 20 gadiem bija 43.9%, 20-39 gadi - 46.5 un 40-59 gadi - 9.0%. Saldzinot ar 1995.gadu sarukusi galvenokrt aktv darba spka vecuma apmekltju grupa (20-59 gadi)- no
13 66.1 ldz 55.5%. un palielinjies padsmitnieku patnjais svars. Sadalot apmekltjus pc izgltbas lmea aina ir ldzga. Apmekltju daa ar pamatskolas un zemku izgltbu no 19.7% 1965.gad palielinjs ldz 42.5% 1999.gad. Savukrt to daa, kam ir arodskolas un vidj izgltba strauji samazinjs - no 62.3 ldz 31.1%. Šie skaiti, tomr vl nedod pamatu secinjumam, ka kinotetriem repertura izvl jorientjas galvenokrt uz maz izgltotiem pusaudžiem. Sava loma šo izmaiu veidošan var bt ar piedvtajam reperturam. Jautjums par to kas ir clonis un kas sekas paliek atklts. T noskaidrošanai nepieciešams realizt apsekojumus saistb ar filmu žanru.
14 Filmu demonstršana Piedvts filmas konkurtspju tirg izsaka divi savstarpji saistti rdtji ts seansu apmekltju skaits un iemumi par prdotm bietm. Šie rdtji nav pilngi identiski. Atširbu nosaka: 1) atsevišu filmu demonstrjumu teritoril struktra, jo kinotetru bietes Rg ir drgkas, nek prj teritorij un 2) skattju vecuma struktra - noteikts nedas diens kinotetros bietes prdod par pazemintm cenm. Intensitti ar kdu šo iespju izmanto maznodrošintie iedzvotji, galvenokrt, pensionri un skolnieki, nosaka filmas popularitte mintaj iedzvotju kontingent. Informciju par filmu demonstršanu apkopo Kinomatogrfijas centra Filmu re istrs. Kinotetros demonstrto filmu skaits uzrdts Latvijas statistikas Gadagrmats (sk. 6.tabulu un 5.attlu) 6.tabula Latvijas kinotetros demonstrto filmu valstisk izcelsme 1996 1997 1998 1999 2000 Pavisam 102 221 230 220 271 Tai skait ražotas: Latvij 1 2 3 4 6 ASV 80 198 207 184 223 Eiropas valsts 15 12 10 24 30 Cits valsts 2 1 kopražojuma filmas 4 9 10 8 11 Avots: Latvijas Statistikas Gadagrmata 2001 5.attls. Demonstrto filmu nacionl izcelsme 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% Kopražojumi un citas valstis Eiropas valsts ASV Latvij 30% 20% 10% 0% 1996 1998 2000 Devidesmito gadu otraj pus Latvij demonstrto kinofilmu skaits jtami palielinjies. Kino filmu tirg domin ASV ražots. No 1996. ldz 2000.gadam šaj valst ražoto filmu skaits palielinjies 2.8 reizes, bet to daa kopj demonstrto filmu kopskait bija 80-90%. Lai gan ievrojami palielinjušies ar Eiropas valsts ražoto filmu demonstrjumi, tomr tie nav spjuši btiski maint situciju. Saska ar aptaujto ekspertu izteikto atzinumu un literatr sastopamo viedokli, ASV ražots lielkoties ir
15 kosmopolitiskas izklaides filmas un k tdas ir saprotamas un skatmas viscaur civilizt pasaul. Katrai tautai, tomr ir sava vsturisko apstku ietekm izveidojusies mentalitte, kas rada prasbu un labvlgu vidi nacionlo filmu demonstršanai. Kaut cik samanmas sekmes šin zia ir tikai lielajm valstm, ko apliecina 7.tabulas skaiti. 7.tabula 1999.gad, demonstrt skto filmu sadaljums pc valstisks izcelsmes Procentos no demonstrt skto kopj skaita Gad Iedzvo ražoto tju Nacionls Eiropas ASV Citas filmu skaits skaits, milj. Japna 45.5 15.7 26.2 12.6 282 126.7 Francija 38.3 12.9 36.8 11.9 150 59.2 Itlija 24.8 26.2 43.1 5.9 108 57.7 Apv. Karaliste 23.3 14.4 52.8 9.4 103 59.6 Spnija 17.1 34.2 45.1 3.5 82 39.4 Vcija* 16.9 21.0 56.9 5.1 74 82.2 Nderlande 12.3 26.4 51.0 10.3 22 15.9 Zviedrija 11.0 29.0 51.4 8.6 23 8.9 Dnija 9.9 31.0 55.6 3.5 19 5.3 Austrija 9.5 32.2 49.2 9.1 23 8.1 Portugle 8.3 23.8 65.2 2.8 15 10.0 Grieija 7.2 16.3 74.7 1.8 19 10.5 Somija** 6.2 24.8 60.7 8.3 12 5.2 Norv ija 4.3 34.9 53.0 7.8 16 4.5 Bel ija 1.9 31.0 55.6 3.5 14 10.2 Islande 1.0 14.0 81.9 3.1 2 0.3 Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe, Strasbourg 2001. * 1998.gads, ** 1997.gads Valstis tabul sakrtotas dilstoš secb pc nacionlo filmu patnj svara demonstrt uzskto kopj skait. K redzams vissekmgk ASV filmu industrijas konkurences spiedienu iztur Japna (ASV ražoto daa 26.2%), Francija (36.8), Itlija (43.1), Spnija (45.1) un Austrija (49.2). Prjs ASV produkcija veido vairk nek pusi kinoekrnos piedvto filmu. Kopjais skattjiem piedvto filmu skaits ir oti atširgs. Vislielkais tas bija Japn - 611. Tlk seko Spnija (479), Itlija (404), Francija (394), Bel ija (363) un Apvienot Karaliste (360). Mazk nek 200 jaunas filmas gad skattjiem piedvja: Somij (145), Grieij (166) Dnij (171), Portugl (181) un Island (193) Saldzinot atsevišs valsts ražoto filmu skaitu ar nacionlo filmu patnjo svaru kopj demonstrt skto jauno filmu skait ir vrojama samr cieša sakarba. Valstis kuras ražo vairk filmu (ieskaitot kopražojumus), parasti ieem augstku vietu tabul. Ražoto filmu un iedzvotju skaita sakarba (pdjs divas ailes), vrojama tikai tabulas augšgal, turklt ne pilnga. Piemram Vcija pc iedzvotju skaita btu ierindojama otraj viet, bet pc ražoto filmu skaita un ar pc nacionlo filmu patnj svara ieem tikai piekto vietu. Visvairk filmu attiecinot uz 1 miljonu iedzvotju 1999.gad izlaida Skandinvijas valsts un Austrij, Šis rdtjs attiecgi bija: Dnij 3.58, Norv ij 3.55, Austrij 2.84, Zviedrij 2.58 un Somij 2.31. Pirmo vietu ieem maz Islande (0.3 milj. iedzvotju) kur izgatavoja 2 filmas, jeb 6.66 uz 1 milj. iedzvotju. No lielajm valstm tuvk mintajai grupai ir Francija (2.53), Japna (2.22) un Spnija (2.08)
16 Filmu skatamba Latvij Filmu izplattji un to demonstrtji kinotetros k uzmji ir ieinterest rdt ts lentes, kuras visvairk piesaista skattju. Patriotisks un nacionls jtas te nav un saska ar tirgus attiecbu principiem ar nevar bt noteicošs, ja valsts ar attiecgiem normatvajiem aktiem nereglament šo procesu. Citu valstu pieredze rda, ka m injumi iespaidot kinotetru repertura veidošanu jtamus rezulttus nav devuši. Runa šeit, saprotams, nav par to, ko vispr nedrkst propagandt. Latvij demonstrjamo filmu sastvu izvlas paši kinotetri. Jpiebilst gan, ka izvli zinm mr ietekm ar filmu izplattji, kuri vienlaicgi ir ar pasaul lielko filmu ražotju a enti. Tas apgrtina mazajs studijs veidoto filmu nokšanai citu valstu kinotetros. Atsevišos gadjumus papildus grtbas rada valodas jautjums - ja filma ir maz izplatt nacionlaj valod. Sekmgk kinotetru ekrnus sasniedz to producentu ražojumi, kuriem ir izvrsts filmu izplattju a entu tkls. Latvijas kinotetros demonstrto filmu apmekltba pardta 8.tabul. Izcelsmes valstis Latvijas kinotetros demonstrto filmu apmekltba Filmu skaits Skattju skaits vidjais lielkais mazkais 1998.gads Latvija 3 23658 66330 32 ASV 205 5645 132296 16 Eiropa 10 5315 29137 101 Kopražojumi 9 2238 11647 287 Vidji gad 227 5734 132296 16 1999.gads Latvija 4 2138 6738 272 ASV 182 5606 66475 2 Eiropa 17 3873 18870 141 Krievija 3 1480 3638 98 Kopražojumi 5 1769 3411 32 Vidji gad 211 5251 66475 2 2000.gads Latvija 8 13520 74351 375 ASV 218 5506 79641 6 Eiropa 18 1851 39100 23 Krievija 7 5703 8800 100 Citas valstis 1 2584 Kopražojumi 10 4688 17240 162 Vidjais gad 262 5465 79641 6 Avots: Latvijas filmu re istrs. 8.tabula Vrojama ASV ražoto filmu patnj svara neliela samazinšans, kas atspoguo kopjo demonstrto filmu skaita palielinjumu, galvenokrt uz Eiropas valstu un kopražojumu rina. Tajos gados, kad pardjs jaunas latviešu splfilmas, vidjais apmekltju skaits Latvij ražotajam bija lielks, nek ievestajam no citm valstm (6.attls). Ar pc seansu apmekltju lielk skaita atsevišas vietjs filmas iema otro vietu tlt aiz ASV izcilkajm.
17 6.attls Atsevišu valstu filmu vidjais skattju skaits 25000 23658 20000 15000 Vidjais Latvijas ASV Eiropas valstis Kopražojumi 13520 10000 5000 5734 5645 5315 5251 5606 5465 5506 3873 2238 2584 2138 1769 1851 0 1998 1999 2000 Latvijas skattji izrda samr lielu interesi par Latvijas filmm. 2000.gad starp jaunajm filmm viena no visapmekltkajm bija Baig vasara, kura pc š rdtja iema otro vietu, tikai par 5.3 tkst. (6.6%) atpaliekot no visskattks ASV ražots filmas (Mazais stjuarts). Ar otra pilnmetržas splfilma (Vecs pagastmjas mistrija) iema samr augstu - trspadsmito vietu. Tas apliecina, ka Latvijas iedzvotji izrda dzvu interesi par nacionlm kino filmm, lai gan to saturs un veidotju piedvtie risinjumi ne visiem ir pilngi pieemami. Otrs apstklis, kas pastiprini skattju interesi ir tas, ka splfilmu ražošana bija gandrz apstjusies un katras jaunas pardšans ir pats par sevi nacionla mroga notikums. Tas rada papildus interesi - paraudzties k filmas veidotjiem veicies. T k latviešu films tiek risintas prsvar tri lokla rakstura problmas, interese par tm, pat Latvij visvairk skattajm, rpus Latvijas ir niecga.. Acmredzot, turpmk filmu veidotjiem š loklisma barjera jlikvid. No skaitiem par demonstrt uzskto filmu apmekltju skaitu izriet, ka Latvij ražots sadals divs atširgs grups: divas atrodas saraksta augšda (2. un 13.vieta) un prjs trs t lejas da (90., 103. un 104. vietas). Tas, ka šs ar valsts finansilo atbalstu ražots 3 filmas kop noskatjušies tikai 1760 cilvku liecina ne tikai par to veidotju neveiksmm, bet ar par to, ka pieteikumu izvrtšana par valsts asignjumu pieširšanu nav bijusi pietiekami atbildga un kvalificta, paši ievrojot šo resursu ierobežotbu. Filmu ražošana ir drgs paskums, saistts ar ievrojamu resursu izlietojumu. Td, atširb no dažiem citiem radošs darbbas veidiem (glezniecba, rakstniecba) to nevar uzskatt tikai, vai pat ievrojam mr, k ts radtju (scenrista, režisora un citu radošo cilvku) pašapliecinjuma veidu. Ts produktam (filmai) kalpojot iedzvotju kultras vajadzbu apmierinšanai un ietekmjot to intelekta attstbu, vienlaicgi lielk vai mazk mr jatpelna ts izgatavošan ieguldtie ldzeki. To
18 sekmgk vars sasniegt tad, ja t bs veidota ne tikai uz kino lentes, bet ar (vai pat tikai) video variant.
19 Filmu ražošanas finansšana Pasaules pieredze rda, ka tikai liels valsts ir iespjams izveidot filmu ražošanu k pelnošu tautsaimniecbas nozari. Spilgtkais piemrs šin zi ir ASV, kurai devidesmito gadu vid piederja 51% pasaules filmu tirgus, kamr Eiropas daa bija tikai 31% 5. ASV filmu ražošanu realiz lielas kompnijas, kuru gada apgrozjums ir vairki miljardi USD, to skait dažm tuvojas 20 miljardiem. Saska ar attiecgaj gadagrmat publicto attlu lielkajs ASV kompnijs vidjie izdevumi filmas izgatavošan prsniedz USD 50 miljonus. Galvenajs Eiropas filmu ražotjs valsts (Lielbritnija, Francija, Itlija) vidjs izmaksas aptuveni ir 1-10 miljonu USD. 6 ES valsts daa filmu ražotju iemumu rodas no TV kanliem prdotm licencm. Mazs un ar vidja lieluma valsts filmu ražošana saem valsts finansilu atbalstu. Atbalsta lielumu nosaka divi faktori: 1) valsts ekonomikas attstbas lmenis (kopjais resursu daudzums) un 2) šos resursus prvaldošo un sadalošo lmjinstitciju (politiu un ierdu) izpratne par filmu nozares nozmgumu sabiedrbas attstb. Finansu resursu nepietiekambu, lielk daa aptaujto ekspertu minja k galveno iemeslu nozares attstb un mkslinieciski augstvrtgu filmu ražošan. Ldzeku ierobežotba nenoliedzami negatvi ietekm filmas kvalitti, jo tas, pirmkrt, ierobežo filmšanai nepieciešamo materilo un cilvku resursu pieejambu un, otrkrt, režisors un citi proces iesaisttie darbinieki daudz laika tr ldzeku sagd, tdjdi mazinot uzmanbu radošajam aspektam. Ldzeku ierobežotba rada nenoteiktbu, jo projekta realiztjiem, kuri samuši finansjumu konkrtaj gad, nav garantijas, ka atbalsts tiks sniegts ar nkošaj finansu gad. Filmu ražošanai, ja to realiz tikai Latvijas producenti, finansšanai tiek izmantoti trs galvenie avoti: 1) valsts budžeta piešrumi, kurus realiz ar Nacionl Kinomatogrfijas centra starpniecbu, 2) Kultrkapitla fonda (KKF) piešrumi un 3) producentu sagdtie ldzeki (pašu uzkrjumi, sponsoru ziedojumi un tml.). Ja filmu veido k kopražojumu ar rvalstu producentiem, pdjie sedz dau izdevumu. Parasti to daa ir lielka un tie iegst ar lielko dau filmas izplatšanas tiesbu, labkaj gadjum proporcionli finansilajam ieguldjumam. T k producentu iekšjie resursi un to papildinšanas avoti ir konfidencili turpmk opersim tikai ar publisko finansu resursu rdtjiem - valsts budžeta un KKF piešrumiem. Tie skatmi kop, jo KKF liel mr tiek veidots no budžeta ldzekiem, vai tdiem kuriem citdi btu jienk budžet. Nozarei pieširto ldzeku apjoms pdjo trs gados pardts 9.tabul. 9.tabula Filmu nozares finansjums un t izlietojums, Ls Finansjuma avots 1998 1999 2000 Valsts budžets 682068 548065 525403 Kultrkapitla fonds 85577 267523 250099 Kop 767645 815588 775502 Procentos no IKP 0.021 0.021 0.018 Izlietots: LN Kinomatogrfijas centram 67412 65099 63188 Filmu uzemšanai 431845 500033 442128 Citi projekti (mcbas, piedalšans 268388 250456 270186 festivlos, to organizšana un tml.) Avots: Kinomatogrfijas nacionlais centrs. Kultrkapitla fonds un Latvijas Statistikas Gadagrmata 2001. 5 http//www.europa.eu.int/ 6 Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001.
20 Budžeta finansjums nozares attstba divos gados samazinjies par Ls 156.7 tkst. jeb 23%. T k šaj laik filmu finansšan iekvs KKF, kopjais finansjums mainjies maz un 2000.gad nedaudz (par 1%) prsniedza 1998.gada apjomu. Tai paša laik valsts konsolidt kopbudžeta izdevumi palielinjs par 11.3%. Filmu nozares daa no 0.049% 1998.gad samazinjs ldz 0.044% 2000.gad. Sark analizjams nozares daa ar IKP no 0.021 ldz 0.018%. 2001.gad budžeta finansjumu plnots palielint par 10.6%. Šds kpuma temps nenoliedzami vrtjams pozitvi. Tomr, jem vr, ka 2000.gada apjoms bija neliels. Mintais procentulais palielinjums absoltos skaitos ir Ls 55.8 tkst., bet saldzinot ar 1999.gadu vl mazk - 22.3 tkst. Ldzga aina veidojas ar ar piešrumiem no KKF. Notikušajos trs konkursos pieširti Ls 173.3 tkst. Iepriekšj gad attiecgi tika pieširts Ls 164 tkst. un vl agrk (1999.gad) - 153 tkst. Tas, ka mints summas nedaudz aug vrtjams pozitvi. Tomr, nevar neredzt, ka kopjais finansjuma apjoms btiski atpaliek no nozares vajadzbm. Pieširt finansjuma kopj summa nosaka nozares darbbas maksimls iespjas. K šs iespjas tiek realiztas atkargs no t cik racionli ldzeki tiek sadalti un izlietoti. No tabul mintajiem skaitiem izriet, ka 8.0-8.8 % tiek izlietoti prvaldes funkciju nodrošinšanai. Tieši filmu ražošanas finansšanai izlietoja 56.3-61.3%. Prjo dau (30.7-34.9%) veido izdevumi, kas netieši saistti ar filmu ražošanu un izplatšanu. Te ietilpst tdi trii k piedalšans starptautiskajos filmu festivlos, to organizšana Latvij, starptautiskie sakari, stipendijas studijm rzems, slaicgu mcbu kursu apmaksa utt. Š darba uzdevum neietilpst un t autori nav kompetenti vrtt nozares rcb nonkušo ldzeku sadaljuma lietdergumu starp atsevišiem to izlietojuma veidiem un filmu žanriem un citm vajadzbm. Turklt, ldzeku sadale notiek demokrtisk ce, kompetentiem specilistiem izvrtjot katru pieprasjumu. Raugoties no ekonomista viedoka, kritrijs ldzeku sadales efektivittes noteikšanai ir ar to paldzbu radto filmu kvalitte. Pdj savukrt mrma ar filmu demonstršanas seansu apmekltbu. To, ka šin zi vl daudz kas darms jau nordjm. Bez mint, pieširto ldzeku izmantošanas efektivittes uzlabošana jom, lietdergi apsvrt ar citus jautjumus. Pirmais. Latvij pc neatkarbas atjaunošanas ir izveidojies ts iedzvotju skaitam un ekonomiskajam potencilam nesamrgi liels filmu studiju skaits. Saska ar Latvijas Centrls statistikas prvaldes re istra datiem, k filmu ražotji re istrti 43 uzmumi. Turklt, k iepriekš mints nav iekautas visas studijas. Lielk to daa ir skas, strd daži cilvki, vji nodrošinti ar normlam darbam nepieciešamo aparatru. Modern jauns paaudzes filmšanas un pcfilmšanas stadijas iekrtas ir drgas un nav pieejamas mazajm studijm. Nav nejaušba, ka ES valsts, tpat k citur pasaul novrojama arvien lielka uzmumu apvienošans. 7 Šin situcij finansjuma sadali lietdergi realizt t, lai sekmtu atsevišu nelielu studiju apvienošanos, vai pievienošanos lielkajm. Otrs ir jautjums par finansjuma drošbu. K izriet no KKF informcijas ik gadu notiek 4 projektu konkursi. Lai kda studija realizjamam projektam/iem/ saemtu finansjumu, tai jiesniedz un jaizstv argumentti pieprasjumi. Šiet lietdergk btu gada skum pieemt lmumu par kopj finansjuma pieširšanu un realizt to saskaojot ar ienkošo ldzeku apjomu un projekta realizcijas kalendro plnu. Trešais. Filmas veidošana ir ilgstošs process. Saska ar budžeta plnošanas un vadbas nosacjumiem, ldzeki tiek pieširti tikai noteiktam (nelielam) kalendr laika periodam. Prasba tos izlietot š perioda ietvaros mazina filmas ražotju iespjas 7 http//www.europa.eu.int/
21 racionli plnot to izmantošanu. Vlams, lai projektam tiktu ieplnota kopj iedalt summa sadaljum pa periodiem, dodot producentiem tiesbas tos uzkrt un izlietot tad, kad tas ir nepieciešams un racionli no uzmjdarbbas viedoka. Nkotn filmu nozar palielinsies kopražojumu loma. Latvijas dažas studijas jau ir realizjušas vairkus projektus veidojot kopjs splfilmas un animcijas filmas. Samušas ar attiecgu finansjumu. Iesaistoties Euroimage programm iespjas veidot kopražojumus palielinsies. Nav skaidras atbildes kpc ldzšinjs ar Latvijas ldzdalbu veidots kopražojuma filmas nav guvušas msu skattju atzinbu, lai gan specilisti nereti devuši tm pozitvu vrtjumu. Uzmanbu saista 8.tabul mint informcija, ka ar bez Latvijas ldzdalbas kopražojumu filmas popularittes zi jtami atpaliek no atseviš valst ražotm. Uz grtbm, kas sarež radt augstvrtgu filmu, šdas sadarbbas rezultt nordja ar atseviši eksperti. T k mint finansšanas metode nkotn ks arvien nozmgka, acmredzot, to veidošanas organizatorisko mehnismu un radoš personla komplektšanas principus, nepieciešams t pilnveidot, lai nodrošintu kopprodukta augstu kvalitti. Pasaules filmu industrijas pieredze rda, ka mrtiecgi strdjot tas ir iespjams. Piemram 1999.gad no 50 visvairk skattajm filmm ES valsts 5 bija kopražojumi un tikai 2 veidotas atseviš valst (Lielbritnij un Itlij). Prjs, saprotams ražotas ASV. 8 Tpat k cits ekonomisks darbbas joms ar kino nozar, rj kapitla piesaist finansilais aspekts nav viengais ieguvums. Ne mazk nozmgi ir cits valsts uzkrts pieredzes apgšana un paši filmas realizcijas tirgus paplašinšana. Risinot kopražojuma veidošanas jautjumus ir japzins, ka t notiks tirgus attiecbu ietvaros, kur virzošais motvs ir ienkuma gšana. Ilzijm te nav vietas. Tpat k cits darbbas joms, ar filmu nozar sekmga sadarbba veidojas tikai tad, ja abm pusm ir skaidri mri un izpratne k tos sasniegt. Vlams, lai Latvijas Nacionlais Kinomatogrfijas centrs sptu sniegt studijm paldzbu sadarbbas lgumu slgšan, ieviešot attiecgu amatu, vai apmaksjot juridisko firmu pakalpojumus. Daži aptaujtie eksperti k vienu no iespjamiem finansšanas papildus avotiem minja Latvijas televzijas iesaistšans filmu ražošanas finansšan. Tika nordts, ka tda sistma darbojas cits valsts. Latvijas televzijas un ar LNT specilisti šdu iespju izsldz k ldzeku trkuma d, t ar nesaredzot td ldzdalb ekonomisko jgu. LTV, k zinms pati cieš no finansjuma nepietiekambas. Maz valst mazs ir k TV skattju t ar reklmdevju skaits. Pdjiem vienkrši nav izdevgi trt daudz ldzeku reklmai, kura adresta nelielai auditorijai. Td nav objektvu nosacjumu prognozt LTV komerciemumu tdu apjomu, lai t sptu ldzdarboties kinofilmu ražošan. Reli Latvij šda iespja nepastv un prredzamaj nkotn nav prognozjama. Mazas valsts dilemma ir neliels skattju un TV reklmdevju kontingents. T k lielajs valsts, paši ASV ražots filmas sevi liel mr atpelna pašu zem, ts demonstršanai cits valsts tiek piedvtas par relatvi mazu maksu. Vietjm, uz pašmju skattju orienttm filmm iespjas gt ienkumus rvalsts ir oti niecgas. Rezultt to demonstršanas iemumi ir daudzkrt mazki, nek ts ražošanas izdevumi. Td, izemot ASV, kur domin izklaides filmu ražošana, š nozare parasti saem lielkas vai mazkas valsts subsdijas. Piemram, Somija 1999.gad no nacionl budžeta filmu nozarei novirzja 76.5 miljoni marku (FIM). Saska ar valtu kursu tas atbilda 14.3 milj. USD. Saldzinot ar 1997.gadu palielinjs par 6.6%. Nosaukto summu veido piešrumi: Somijas Filmu fondam - 59 milj. FIM (11.04 milj. USD), Filmu 8 Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001 Edition. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2001.
22 arhvam - 14.717 (2.754) un Valsts filmu cenzoru padomei - 2.8 milj. FIM (0.524 milj. USD). 9 Dnija filmu nozarei no valsts budžeta piešra (miljoni kronu): 1997.gad - 211.1 un 1999.gad - 267.4. 10 Novrtjot pc attiecg gada valtas maias kursa, piešrums attiecgi bija (miljoni USD): 32.0 un 40.5. Mints relatvi liels summas, kuras no valsts budžeta asign filmu nozarei, šajs augsti attsttajs valsts veido samr nelielu IKP dau: Somij - 0.011% un Dnij - 0.018-0.022%. Latvij, sakar ar niecgo filmu budžetu ir oti grti (daudz eksperti uzskata, ka pat neiespjami) izveidot filmu tirg konkurtspjgu produktu. Šeit filmu ražošana nevar bt peas un valsts budžeta iemumu avots. To uzdevums ir vicint iedzvotju kultras lmea kpumu, to tisko un morlo pamatu stiprinšanu, indivda aktivittes un atbildbas jtu veidošanu un citu sabiedrbas attstbas jautjumu risinšanu. 9 Statistical Yearbook of Finland, 1999. 10 Statistical Yearbook 1999. Denmarks Statistics.
23 Kinofilmu ražošana. Pc neatkarbas atjaunošanas, iepriekšj sistm izveidot un uz ts vajadzbu apmierinšanu orientt (pat neemot vr ideolo iskos nosacjumus) filmu ražošanas sistma Latvij praktiski sabruka. Katrs sabrukums ir negatva pardba, jo t rezultt savu vrtbu zaud iepriekšj period izveidot nozares tehnisk bze, pazemins sabiedrbas intelektulais potencils, liela daa šaj nozar nodarbinto talantgo specilistu nerod vairs iespju to mrtiecgi pielietot. Daudzu pieredzjušu radošo darbinieku stvoka dramatismu palielina apstklis, ka nozares prveidošana laika zi sakrt ar taj izmantojams tehnikas un filmu izgatavošanas tehnolo ijas paaudžu nomaiu periodu. Svargkie momenti, kas, pc Latvijas neatkarbas atjaunošanas, ietekmja kinofilmu ražošanas nosacjumus ir: 1. sabrkot socilistiskajai, centralizti vadtai saimniecbas sistmai, izzuda ar lielvalstij vienota kinofilmu ražošanas plnveida organizcija, 2. iepriekšj sistm filmas veidotja uzdevums bija izgatavot to atbilstoši apstiprintajam scenrijam un pieširtajam finansjumam. Par ts demonstršanu. skattju piesaisti un naudas iemumiem no tiem rpjs citas organizcijas, 3. kinofilmas tika uzskattas par ietekmgu Kompartijas ieroci cilvku politisks uzticbas veidošanai, izgltbas un kultras lmea kpinšanai. Td netika vienmr prasts, lai iemumi no filmas demonstršanas atbilstu vai prsniegtu ts izgatavošanas izdevumus. Turklt filmas bez kinotetriem, nemaksjot to ražotjiem atldzbu demonstrja valstij piederošaj televzijas tkl, 4. sabrkot PSRS izzuda ar Latvij ražoto filmu izplatšanas arels, kdreiz plašais skattju kontingents. Bijušajs savienotajs republiks, tpat k Latvij samazinjs kinotetru apmekltba, turklt ar to iedzvotjiem kuva pieejama pasaules filmu industrijas produkcija, konkurt ar kuru Latvijas filmu nozare nebija spjga un resursu ierobežotba nedod pamatu cerbm par tdu kt, 5. prejot uz tirgus attiecbu sistmu radikli mainjs ar filmu ražošanas finansšanas principi. Te atzmjami divi momenti: ldzeku sagde filmas izgatavošanai kuva par ts ražotja svargko uzdevumu. Valsts vairs nefinansja to ražošanu, bet varja sniegt tikai daju atbalstu un radikli samazinjs valsts piešrumu apjoms filmu nozares atbalstam. Jautjum par valsts finansjuma katastroflu kritumu ekspertu aptauj ncs dzirdt viedokli, ka samazinjums rads tpc, ka t nauda kuru iepriekšj sistm centralizti izlietoja Latvijas kino nozares finansšanai pc atdalšans no PSRS palika Maskav. Šds skaidrojums, tomr, nav korekts jo balsts uz virspusju situcijas vrojumu. Izmaiu btba ir sekojoša: 1. PSRS centraliztaj tautsaimniecbas sistm "Maskava", k lielvalsti vadošais centrs, pati naudu neražoja. Tur nosacti (finansu plnošan) tika koncentrti, k mdza teikt "kopj katl" finansu resursi no vism savienotajm republikm un attiecgi sadalti pa nozarm un savienotajm republikm (atbilstoši tam, cik kurš prata "izplst"). Latvija no š "kopj katla" sama ne vairk k taj iemaksja. Pc PSRS sabrukuma visi finansu resursi, kas iepriekš nonca "kopj katl" palika Latvij un tikai no pašu politiu prasmes bija atkarga to racionla un mrtiecga izmantošana un 2. kino nozares finansjuma apskuma pamat ir visprjs tautsaimniecbas sabrukums un t izsauktais totls resursu trkums no budžeta finansjamo nozaru (ne tikai kino) vajadzbu apmierinšanai. Tautsaimniecbas sabrukuma mrogus raksturo IKP apjoma kritums: trijos gados (1990.- 93) tas samazinjs vairk nek divas reizes.
24 žas - pavisam mkslas un multiplikcijas dokumentls un populrzi ntnisks Pc zinma sastinguma perioda devidesmito gadu vid, dekdes otraj pus vrojams neliels kpums. Tomr, ar 2000.gad tas bija tikai 62.3% no 1990.gada apjoma. Finansilo resursu katastrofls samazinjums bija viens no iemesliem filmu ražošanas apskumam. Otrs, ne mazk nozmgs, tpat k cits tautsaimniecbas nozars, bija pieredzes un izpratnes trkums darbbai tirgus attiecbu sistm. T k filmu nozares vadošajiem specilistiem šdas izpratnes nebija tie vadoties no iepriekšj sistm izveidojušs pieredzes turpinja gaidt, ja ne tieši resursu pieširšanu tad vismaz ieteikumus k turpmk darboties. Diemžl ar tiem, kuri prmaiu gait nonca valsts vadošajos amatos un bija aicinti veicint to przi esošo nozaru mrtiecgu prveidi, atbilstoši tirgus attiecbu prasbm, nebija pietiekami skaidra priekšstata k to realizt un racionli izmantot no iepriekšjs sistmas prmantotos materilos resursus. Viens no btiskiem šdas situcijas rezulttiem bija iepriekšj sistm izveidots filmu ražošanas materils bzes degradcija. Rgas kino studij bija koncentrta visa filmu ražošanai nepieciešam aparatra, dekorciju un kostmu komplekti. Taj ir ar vieni no lielkajiem filmšanas paviljoniem Baltijas jras re ion ( ar platbu:1000, 800 un 200m 2. Š unikl objekta privatizcija notika formli, atbilstoši privatizcijas likum noteiktajam visprjam mrim: "mainot valsts un pašvaldbu pašuma objekta pašnieku, radt labvlgu vidi privt kapitla darbbai " Likums neprasja no privatiztja rast tdu variantu, lai privatiztais objekts btu konkurtspjgs tirgus attiecbu sistm. Lai kino studija vartu sekmgi attstties un sniegt kvalitatvus pakalpojumus filmu veidotjiem, nepietiek vienkrši valsts pašuma formu nomaint ar privto. Ievrojot objekta specifiku, vlams bija ne vienkrši to privatizt, bet nodot to tda uzmja (vietj vai rj) pašum, kurš btu spjgs un ieinterests objekta attstb, ieguldot nepieciešamos ldzekus aparatras atjaunošan. Objektvu apstku un daji ar subjektvu kdu d tas netika realizts. Pašreizjais pašnieku sastvs nav spjgs ieguldt ldzekus ts prveidošan atbilstoši laikmeta prasbm un jaunajm tehnisk progresa radtajm iespjm. Rgas kino studij esoš aparatra ir fiziski un morli novecojusi un ts izmantošana filmu veidošan strauji samazins. Jauns, vairum 10.tabula Filmu ražošana Latvij Gadi Pilnmetr Tai skait: smetr- Tai skait: Kop žas - pavisam mkslas un multipli kcijas dokumen tls un populrzi ntnisks 1990 11 6 5 32* 3 14 43 1991 12 7 5 27* 11 13 39 1992 4 2 2 23 10 13 27 1993 7 4 3 24 17 7 31 1994 7 2 5 31 25 6 38 1995 4 2 2 17 11 6 21 1996 - - - 10 7 3 10 1997 7 2 5 27 5 22 34 1998 6 2 4 20 12 8 26 1999 5 2 3 21 12 9 26 2000 4 3 1 21 12 9 25 Avots: Latvijas Statistikas Gadagrmata 1996 un 2001. *tai skait zintniski tehnisks un mcbu smetržas kinofilmas: 1990.gad - 15 un1991.gad - 3.
25 mazs kino studijas spiestas iegdties savas iekrtas un savstarpji kooperjoties risint tehnolo isks problmas. Ir jau daži pozitvi rezultti piemram ir iezmjies jauns aparatras koncentrcijas centrs (Platforma Filma Jrmal). Filmu ražošanas dinamika Latvij atspoguota10.tabul. Laika posm pc neatkarbas atgšanas filmu ražošanas nozar saskatmi divi periodi. Pirmaj (1991.- 96.gadi) notika iepriekšj period izveidots ražošanas sistms sabrukums un nozares prkrtošans darbbai tirgus attiecbu apstkos. Ar 1997.gadu lejupslde apstjs un pakpeniski veidojs nosacjumi nozares stabilizcijai un attstbai turpmkaj period. Pašreizjais pilnmetržas filmu ražošanas apjoms, raugoties no nozares normlas funkcionšanas viedoka ir prk niecgs. Kinofilmu ražošana ir radošs process un k rda pasaules pieredze, te ldz ar pankumiem satopamas ar neveiksms. Filmas producentu, režisoru un citu ts radtju ieceres ne vienmr izdodas realizt kino skattjiem pieemam veid. Pc aptaujto ekspertu, gandrz vienota atzinuma, ik gadu vlams ražot 4-5 filmas, jo tikai tad ir cerba, ka vismaz viena un labk gadjum divas vartu bt labas. Saska ar apkopoto informciju par filmu ražošanu Eirop izrds, ka no etrm filmm viena nav komercili izmantojama. ES valsts gad ražo ap 600 filmu. To komercilie pankumi ir oti atširgi. Publictais tikai 50 vislabk apmeklto filmu saraksts rda, ka atširba starp filmu, kas iema pirmo un tm kuras ir 46-50 viets ir ~ 33 reizes 11. Ir acmredzams, ka prjo 550 popularitte, ttad ar kvalitte ir daudzkrt mazka, nek tm, kuras iekautas piecdesmit visapmekltko skait. Filmu ražošana vl nav nostabilizjusies ne tikai Latvij k bijušaj PSRS republik, bet ar vairks bijušajs Eiropas socilistiskajs valsts, par ko liecina 11.tabulas skaiti. 11.tabula ES kandidt valsts izgatavoto splfilmu skaits Valstis 1995 1996 1997 1998 1999 2000 Latvija 2 0 2 1 3 2 Lietuva 3 1 3 0 1 2 Igaunija 1 0 1 3 4 0 Bulgrija 6 6 7 4 2 3 ehija 23 20 20 14 17 Ungrija 19 17 16 13 17 21 Polija 23 17 20 14 24 20 Rumnija 9 11 6 3 3 0 Slovkija 3 2 3 1 3 Slovnija 2 3 3 4 3 Avots: Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001. Tikai dažs ES kandidt valsts (Polija, ehija un Ungrija) splfilmu ražošanas apjomi ir pietiekami lieli, lai veidotu nosacjumus nozares normlai funkcionšanai. Prjs izgatavo tikai dažas filmas gad, turklt ne katru gadu. Atsevišs valsts ražoto filmu skaits, ja ts netiek mrtiecgi gatavotas eksportam, ir samr cieš sasaist ar diviem valsti raksturojošiem parametriem: iedzvotju skaitu un valsts ekonomisko potencilu, resp. IKP uz iedzvotju. ES kandidt valstu izvietojums pc mintiem rdtjiem pardts 12.tabul 11 Statistical Yearbook. Film, Television, Video and New Media in Europe. 2001 Edition. European Audiovisual Observatory, Strasbourg, 2001.