EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME PAZIŅOJUMS PRESEI Padomes 3042.sanāksme 15357/10 (OR. en) PRESSE 287 PR CO 30 Lauksaimniecība un zivsaimniecība Luksemburgā, 2010. gada 26. oktobrī Priekšsēdētāji Sabine Laruelle kundze MVU, pašnodarbinātu personu, lauksaimniecības un zinātnes politikas ministre Kris Peeters kungs flāmu valdības ministru prezidents un flāmu iestāžu reformu, ostu, lauksaimniecības, jūras zvejniecības un lauku jautājumu ministrs P R E S E R u e d e l a L o i 1 7 5 B 1 0 4 8 B R U S S E L S Tā l. : + 3 2 ( 0 ) 2 2 8 1 8 3 5 2 / 6 3 1 9 F a k s s : + 3 2 ( 0 ) 2 2 8 1 8 0 2 6 press.office@consilium.europa.eu http://www.consilium.europa.eu/newsroom 15357/10 1
Galvenie Padomes sanāksmes rezultāti Attiecībā uz zivsaimniecību ministri panāca vienprātīgu politisku vienošanos par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2011. gadā. Ministri apmainījās viedokĝiem par gadskārtējām ES un Norvēăijas konsultācijām un par gadskārtējo Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) sanāksmi. Attiecībā uz lauksaimniecību ministrus informēja par ierosinātajiem grozījumiem regulā par lauku attīstības atbalstu un regulā par tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem saistībā ar KLP tiesību aktu saskaħošanu ar Lisabonas Līguma noteikumiem. 15357/10 2
SATURS 1 DALĪBNIEKI... 4 IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI Zvejas iespējas Baltijas jūrā 2011. gadā... 6 ES un Norvēģija gadskārtējās konsultācijas par 2011. gadu... 9 Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) gadskārtējā sanāksme... 10 KLP pielāgošana Lisabonas Līgumam atbalsts lauku attīstībai un tiešā atbalsta shēmas lauksaimniekiem... 11 Citi jautājumi... 13 ZIVSAIMNIECĪBA... 13 LAUKSAIMNIECĪBA... 13 CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI ATTĪSTĪBAS POLITIKA Finansiālais ieguldījums Eiropas Attīstības fondā... 15 NODARBINĀTĪBAS POLITIKA Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana Īrijas pieteikumam... 15 1 Padomes oficiāli pieņemtās deklarācijas, secinājumi vai rezolūcijas ir nosauktas attiecīgā temata virsrakstā, un nosaukums ir likts pēdiņās. Dokumenti, uz ko tekstā ir dota atsauce, ir pieejami Padomes interneta vietnē http://www.consilium.europa.eu. Tiesību akti, kas ir pieņemti līdz ar paziņojumiem, kuri jāiekļauj Padomes protokolā un ko var darīt zināmus atklātībā, ir apzīmēti ar zvaigznīti; tādi paziņojumi ir pieejami iepriekš minētajā Padomes interneta vietnē vai Preses birojā. 15357/10 3
DALĪBNIEKI Beļģija: Sabine LARUELLE kundze Kris PEETERS kungs Benoît LUTGEN kungs Bulgārija: Miroslaw NAYDENOV kungs Čehijas Republika: Juraj CHMIEL kungs Dānija: Henrik HØEGH kungs Vācija: Robert KLOOS kungs Guido PERUZZO kungs Igaunija: Jaanus TAMKIVI kungs Gert ANTSU kungs Īrija: Sean CONNICK kungs Geraldine BYRNE MASON kundze Grieķija: Ioannis DIAMANTIDIS kungs Milena APOSTOLAKI kundze Spānija: Rosa AGUILAR RIVERO kundze Josep PUXEU ROCAMORA kungs Juan Manuel VAZQUEZ kungs Francija: Bruno LE MAIRE kungs Itālija: Giancarlo GALAN kungs Kipra: George CHACALLI kungs Latvija: Jānis DŪKLAVA kungs Lietuva: Ausrys MACIJAUSKAS kungs Luksemburga: Romain SCHNEIDER kungs Ungārija: Zsolt HORVÁTH kungs Agnes VARGHA kundze Malta: George PULLICINO kungs Christopher CIANTAR kungs MVU, pašnodarbinātu personu, lauksaimniecības un zinātnes politikas ministre flāmu valdības ministru prezidents un flāmu ekonomikas, ārpolitikas, lauksaimniecības un lauku jautājumu ministrs būvdarbu publiskā iepirkuma, lauksaimniecības, lauku lietu, dabas, mežu un kultūras mantojuma lietu ministrs (Valonijas reģions) lauksaimniecības un pārtikas ministrs lauksaimniecības ministrs pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrs valsts sekretārs pastāvīgā pārstāvja vietnieks vides ministrs pastāvīgā pārstāvja vietnieks zivsaimniecības valsts ministrs pastāvīgā pārstāvja vietniece jūras lietu, salu, zivsaimniecības ministrs ministra vietniece vides, lauku un jūras vides ministre valsts sekretārs Estremadūras autonomā apgabala lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrs lauksaimniecības ministrs pastāvīgā pārstāvja vietnieks zemkopības ministrs lauksaimniecības ministra vietnieks lauksaimniecības, vīnkopības un lauku attīstības ministrs valsts sekretāra vietnieks pastāvīgā pārstāvja vietniece resursu un lauku lietu ministrs pastāvīgais sekretārs 15357/10 4
Nīderlande: Henk BLEKER kungs Austrija: Harald GÜNTHER kungs Edith KLAUSER kundze Polija: Marek SAWICKI kungs Kazimierz PLOCKE kungs Portugāle: António SERRANO kungs Rumānija: Valeriu TABĂRĂ kungs Slovēnija: Dejan ŽIDAN kungs Slovākija: Gabriel CSISSAI kungs Somija: Marja RISLAKKI kundze Zviedrija: Eskil ERLANDSSON kungs Magnus KINDBOM kungs Apvienotā Karaliste: Richard BENYON kungs Roseanna CUNNINGHAM kundze lauksaimniecības, dabas aizsardzības un pārtikas kvalitātes ministrs pastāvīgā pārstāvja vietnieks ģenerāldirektore lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs valsts sekretārs lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības ministrs lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrs valsts sekretārs pastāvīgā pārstāvja vietniece lauksaimniecības ministrs valsts sekretārs dabas vides un zivsaimniecības ministrs vides ministre Komisija: Dacian CIOLOŞ kungs Maria DAMANAKI kundze loceklis locekle 15357/10 5
APSPRIESTIE JAUTĀJUMI Zvejas iespējas Baltijas jūrā 2011. gadā Ministri panāca vienprātīgu politisku vienošanos par zvejas iespējām attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem Baltijas jūrā 2011. gadā. Kad šo jautājumu galīgā redakcijā būs sagatavojuši juristi lingvisti, to iekļaus kā darba kārtības "A" punktu kādā no turpmākām Padomes sanāksmēm. Attiecībā uz 2011. gadu priekšlikumā noteikta kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) un zvejas kvotas, paredzot maksimālo pieļaujamo zvejas apjomu vairākiem Baltijas jūrā zvejotiem zivju krājumiem (mencas, siļķes, jūras zeltplekstes, Atlantijas laši un brētliņas), kā arī zvejas piepūles ierobežojumi Baltijas mencu krājumiem. Ierosinātie pasākumi ir noteikti, ņemot vērā esošos zinātniskus ieteikumus un jo īpaši Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) sastādīto ziņojumu. Par mencu krājumiem Baltijas jūrā nozvejas ierobežojumus un zvejas piepūles ierobežojumus nosaka atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem. Vienošanās galvenokārt attiecas uz dalībvalstu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un zvejas kvotām Kopienas ūdeņos Baltijas jūras reģionā, un tās svarīgākās izmaiņas KPN samazinājums, palielinājums un pārnešana, salīdzinot ar 2010. gadu, ir apkopotas šajā tabulā. 15357/10 6
KOPIENAS KOPĒJĀ PIEěAUJAMĀ NOZVEJA (KPN) BALTIJAS JŪRĀ 2011. GADĀ Nosaukums latīħu valodā ICES zvejas zonas KOMISIJAS KOMISIJAS PADOMES priekšlikums mērėi vienošanās KPN 2010. 2011. KPN gadam gadam 2011. gadam 2011 Atšėirība no iepriekšējā gada tonnās tonnās procentos tonnās procentos 1 2 3 4 5** Clupea harengus Baltijas jūras 30.-31. apakšrajons (Rīgas jūras līcis) 103.336 91.000-12% 104.369 1% Clupea harengus Baltijas jūras 22. 24. apakšrajons (rietumu daĝa) 22.692 15.884-30% 15.884-30% Clupea harengus Baltijas jūras 25.-27., 28.2, 29., 32. apakšrajons 126.376 91.640-27% 107.420-15% Clupea harengus Baltijas jūras 28.-1. apakšrajons (Rīgas jūras līcis) 36.400 32.660-10% 36.400 0% Gadus morhua Baltijas jūras 25.-32. apakšrajons (austrumu daĝa) 51.267 58.957 15% 58.957 15% Gadus morhua Baltijas jūras 22. 24. apakšrajons (rietumu daĝa) 17.700 18.800 6% 18.800 6% Pleuronectes platessa Baltijas jūras 22. 32. apakšrajons 3.041 3.041 0% 3.041 0% Salmo salar * III bcd, izħemot 32. apakšrajonu (22.- 31.) 294.246 250.109-15% 250.109-15% Salmo salar * Baltijas jūras 32. apakšrajons 15.419 15.419 0% 15.419 0% Sprattus sprattus III bcd 379.955 265.969-30% 288.766-24% Apzīmējumi: Nosaukums latīņu valodā nosaukums latviešu valodā Clupea harengus siļķes Gadus morhua menca Pleuronectes platessa zeltplekste Salmo salar lasis Sprattus sprattus brētliņa * PieĜaujamā nozveja izteikta ar zivju skaitu ** negatīvi procentu skaitĝi norāda uz samazinājumu KPN, pozitīvi procentu skaitĝi uz palielinājumu KPN, un 0 % norāda uz KPN pārnešanu 15357/10 7
Saskaņā ar daudzgadu plānu, ko piemēro Baltijas jūras mencu (Gadhus morua) krājumiem un kas pieņemts 2007. gada 18. septembrī 1, Padome apstiprināja KPN palielinājumu par 15 % Baltijas jūras austrumdaļā, ņemot vērā jūtamu uzlabojumu krājumu stāvoklī, un palielinājumu par 6 % Baltijas jūras rietumdaļā, kur sugas stāvoklis vēl arvien ir nestabils. Attiecībā uz siļķēm (Clupea harengus) tika nolemts KPN nedaudz palielināt par 1 % Botnijas līcī un saglabāt KPN iepriekšējā apjomā Rīgas jūras līcī. Tomēr KPN tiek samazināta par 30 % Baltijas jūras rietumdaļā un par 15 % Baltijas jūras austrumdaļā (izņemot Botnijas līci). Attiecībā uz brētliņām tika panākta vienošanās KPN samazināt par 24 %. Tomēr attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem datiem, KPN grozījums attiecībā uz šiem krājumiem tiks izskatīts vēlāk.eiropas Parlamenta līdzdalība un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums nav vajadzīgs (Lisabonas Līguma 43. panta 3. punkts). Šie zvejas resursi būs pieejami no 2011. gada 1. janvāra. 1 Regula (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.). 15357/10 8
ES un Norvēģija gadskārtējās konsultācijas par 2011. gadu Padomē notika viedokļu apmaiņa par gadskārtējām ES un Norvēģijas konsultācijām saskaņā ar šo valstu divpusējo zvejniecības nolīgumu. Lielākā daļa delegāciju atzīst interesi par šo nolīgumu ar Norvēģiju, bet priekšroku dotu, ja ES ieņemtu piesardzīgu pieeju attiecībā uz KPN līmeni un citiem ar to saistītiem pasākumiem, kas attiecas uz galvenajiem kopīgi apsaimniekojamiem krājumiem Ziemeļjūrā. Delegācijas ieteiktu arī piesardzīgu attiekties pret citiem krājumiem, kas varētu noderēt, lai noteiktu un izmantotu kvotu savstarpēju apmaiņu. Pirmā konsultāciju kārta ar Norvēģiju notiks Briselē no 16. līdz 19. novembrim. 1980. gada EK un Norvēģijas divpusējais zivsaimniecības nolīgums aptver kopīgus zivju krājumus Ziemeļjūrā, no kuriem daži tiek apsaimniekoti kopā, bet daži ne. EK un Norvēģija kopīgi nosaka kopīgi apsaimniekoto zivju krājumu gada kopējo pieļaujamo nozveju. Pastāv kopīgi ilgtermiņa mencu, pikšu, siļķu un saidu krājumu apsaimniekošanas plāni un jūras zeltplekstes krājumu apsaimniekošanas plāni, kas balstās uz jūrasmēļu un jūras zeltplekstu ES ilgtermiņa apsaimniekošanas plānu Ziemeļjūrā (EK) 676/2007. 2010. gada janvārī tika panākta vienošanās par desmit gadu ilgu makreļu nolīgumu ar Norvēģiju, tostarp savstarpēju piekļuvi Ziemeļjūras zivīm. Makreļu nolīguma pamatā ir apmierinošs vispārējs divpusējs nolīgums. Visā nolīgumā savstarpējām kvotu apmaiņām kopumā ir jābūt līdzsvarotām. 15357/10 9
Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) gadskārtējā sanāksme Ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par ICCAT gadskārtējo sanāksmi, kas notiks Parīzē no 17. līdz 27. novembrim. Vairums delegāciju, kuras pauda savu viedokli, atgādināja par to, ka ES kā ICCAT puse jau piedalās ICCAT zilās tunzivs krājumu ilgtermiņa atjaunošanas plānā, kura mērķis ir, ja iespējams, līdz 2020. gadam panākt krājumu atjaunošanu par 60 %, ja vien KPN paliks 13500 t/gadā un ja plāns tiks īstenots pilnībā. Saskaņā ar ICCAT zinātnisko atzinumu krājumi atjaunojas saskaņā ar plānu. Tādēļ šīs delegācijas neuzskata, ka ir pamatoti samazināt KPN, kā to ierosinājusi Komisija, lai palielinātu krājumu atjaunošanās spēju. Gatavojoties ICCAT 2008. gada sanāksmei, Padome pieņēma lēmumu par Kopienas nostājas izveidi ICCAT (14863/08). Komisija drīz iesniegs šīs nostājas atjauninātu versiju 2010. gada sanāksmei attiecībā uz daļu, kas attiecas uz zilo tunzivi (2.2. punkts pielikumā, kas sākotnēji attiecās uz 2008. un 2009. gadu). Šajā punktā noteiktas Kopienas darbības, ar kurām ierobežo flotes jaudas pārpalikumu un īsteno samazinājumus zvejas sezonās, ierobežo izņēmumus un veicamos kontroles pasākumus. Šo nostāju izstrādās, pamatojoties uz neseno ICCAT zinātnisko atzinumu, kurā norādītas zivju krājumu atjaunošanās pazīmes. ICCAT ir atbildīga par tunzivju un tunzivjveidīgo sugu saglabāšanu Atlantijas okeānā un tam blakus esošajās jūrās. Tādēļ ICCAT pārvaldības pilnvarās cita starpā ietilpst tādas sugas kā zilā tunzivs, zobenzivs un tropiskā tunzivs. Šo organizāciju izveidoja 1969. gadā, un tajā ir 42 līgumslēdzējas puses, tostarp ES, Apvienotā Karaliste un Francija (abas minētās valstis pārstāv savas aizjūras teritorijas). ICCAT gadskārtējā sanāksme ir cieši saistīta ar zilo tunzivju krājumu pārvaldību, kas finansiāli ļoti ietekmē Eiropas tunzivju zvejas flotes un tunzivju nobarošanas saimniecības. Šī gadskārtējā sanāksme notiks pēc 2010. gada martā rīkotās Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) sanāksmes, kuras laikā Monako, saņemot ES atbalstu, ierosināja palielināt zilo tunzivju aizsardzības līmeni. 15357/10 10
KLP pielāgošana Lisabonas Līgumam atbalsts lauku attīstībai un tiešā atbalsta shēmas lauksaimniekiem priekšlikums, ar ko groza Padomes Regulu(EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (14344/10); Priekšlikums, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 73/2009 ar ko paredz tiešā atbalsta shēmas lauksaimniekiem saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (14306/10). Šajos priekšlikumos ietverti arī vairāki vienkāršošanas noteikumi, kas ir ierosināti pēc tam, kad Komisijas dienesti izvērtēja 39 vienkāršošanas priekšlikumus, ko dalībvalstis iesniedza 2009. gadā. Daudzas delegācijas pauda viedokli, ka tiesību aktu lauksaimniecības jomā saskaņošana ar Lisabonas Līgumu ir sarežģīts jautājums, kurš Komisijai jāturpina precizēt un dalībvalstu ekspertiem padziļināti analizēt. Attiecībā uz ierosinātajiem vienkāršošanas noteikumiem tika pausts plašs atbalsts. Tomēr vairākas delegācijas nebija apmierinātas ar to, ka priekšlikumi nebija pietiekami vērienīgi. Tās atkārtoti pauda ierosinājumu turpināt vienkāršošanu un mudināja Komisiju turpināt tās centienus. Šie Komisijas priekšlikumi ir paredzēti, lai tiesību aktos, kas saistīti ar KLP, pārveidotu Komisijas īstenošanas pilnvaras un panāku to atbilstību Lisabonas Līguma noteikumiem (tas attiecas uz 49 pamataktiem). Ierosinātajos grozījumos klasificē pašreizējās Komisijas pilnvaras vai nu kā deleģētās, vai īstenošanas pilnvaras. Saistībā ar KLP tiesību aktu saskaņošanu ar Lisabonas Līgumu Komisija jau ir iesniegusi divus priekšlikumus: viens attiecībā uz pārtikas izdalīšanu vistrūcīgākajām personām Eiropas Savienībā (13435/10) un otrs par īpašiem pasākumiem lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (13575/10). 2010. gada beigās ir gaidāmi priekšlikumi par KLP finansēšanas regulu un par "vienotas kopējā tirgus organizācijas" regulu. Šie abi akti, ar kuriem izdara grozījumus, Padomei un Parlamentam būs jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. 15357/10 11
Attiecībā uz vienkāršošanu, priekšlikums grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1698/2005 ietver noteikumus, ar ko cenšas samazināt dalībvalstu kopsavilkuma ziņojumu skaitu, mērķtiecīgāk izmantot konsultatīvos pakalpojumus, saskaņot neatbilstības noteikumus savstarpējai atbilstībai noteikumiem, kas paredzēti Regulā 73/2009, un paplašināt noteikumu, kas attiecas uz atbalstu ražotāju grupām, darbības jomu, attiecinot tos arī uz "vecajām" dalībvalstīm. Vienkāršošanas elementi priekšlikumā, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecas uz turpmākām tādu mazu traucējumu kontrolēm, kas attiecas uz savstarpēju atbilstību un atbrīvojumu no pienākuma paziņot par platību attiecībā uz mazām platībām (mazākām par 1 h).šos priekšlikumus izskatīs Padomes darba sagatavošanas struktūras. 15357/10 12
Citi jautājumi ZIVSAIMNIECĪBA ZiemeĜrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija Igaunijas un Latvijas delegācijas informēja ministrus par sarunām Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) ikgadējās sanāksmes laikā, kas notika Helifeksā (Kanāda) no 2010. gada 20. līdz 24. septembrim. Diskusiju rezultātā cita starpā tika zvejai slēgti garneļu krājumi 3M apgabalā. Igaunija un Latvija, ko atbalstīja vairākas citas delegācijas, uzsvēra vajadzību veidot labāku koordināciju starp dalībvalstīm un Komisiju saistībā ar pilnvarām sagatavot šādas reģionālas sanāksmes. LAUKSAIMNIECĪBA Lauksaimniecības ministru neoficiāla sanāksme Prezidentvalsts sniedza kopsavilkuma ziņojumu par apspriedēm, kas notika Lauksaimniecības ministru neoficiālās sanāksmes laikā La Hulpe 2010. gada 21. septembrī. Pamatojoties uz Prezidentvalsts darba dokumentu "Izdarīt izvēli šodien stabilākai KLP rītdien", tika uzklausīts plašs viedokļu klāsts par turpmāko KLP reformu. Saskaņā ar prezidentvalsts izvērtējumu no paustajiem viedokļiem izriet, ka ir interese izveidot KLP divu pīlāru struktūru pietiekamu elastību abos pīlāros. Diskusijās kļuva skaidrs, ka reformā jo īpaši būtu jāparedz labāks līdzsvars starp ienākumu atbalstu un sabiedrisko preču piegādes atalgojumu; tāpat šajā reformā būtu vairāk jāņem vērā Eiropas lauksaimniecības dažādība (15339/10). Āfrikas cūku mēris Lietuvas delegācija, kuru atbalstīja vairākas citas delegācijas (Bulgārija, Grieķija, Spānija, Rumānija), pauda bažas par situāciju saistībā ar Āfrikas cūku mēri tajās trešās valstīs, kas ir Eiropas Savienības kaimiņvalstis, jo īpaši Kaukāzā un Krievijas Federācijā. Minētajā reģionā notiekošā dzīvu cūku, cūku izcelsmes produktu un lopbarības intensīvā tirdzniecība varētu veicināt šīs vīrusa slimības izplatīšanos uz ES. Ņemot vērā minēto, Lietuvas delegācija lūdza, lai Komisijas dienesti veiktu epidemioloģisko risku sīku analīzi. Komisijas pārstāvis pauda nostāju, ka viņa pārstāvētais dienests situāciju pārrauga ļoti rūpīgi un jau ir sniedzis slimības apkarošanai nepieciešamo tehnisko palīdzību Krievijai, Ukrainai un citām valstīm. Ja slimība sāktu izplatīties pāri robežām, ES ir piemērota tiesiskā sistēma un rīki, lai to strauji atklātu un novērstu (14986/10). 15357/10 13
CūkgaĜa Beļģijas delegācija informēja ministrus par nodomu Flāmu Parlamentā, Briselē 2010. gada 3. decembrī organizēt pārdomu dienu, kas veltīta jautājumam par "Cūkgaļas nozari, tuvojoties 2020. gadam". Tā kā ilgtspējīgai un daudzveidīgai Eiropas lauksaimniecībai būtiskas ir lopkopības nozares, Beļģija vēlētos sapulcēt dalībvalstu cūkgaļas nozares ekspertus, lai apzinātu labas prakses paraugus šajā nozarē nolūkā tos ilgtermiņā paplašināt ES mērogā. Vairākas delegācijas pauda gandarījumu par šo ierosmi (15278/10). Jēlcukura importēšanas tarifu kvota ar nulles likmi Portugāles delegācija iesniedza lūgumu atvērt cukurniedru jēlcukura importēšanas tarifu kvotu ar nulles likmi un noteikt ievedmuitas maksājuma atbrīvojumu cukura kvotai 2010. 2011. gada kampaņas laikā, lai reaģētu uz pašreizējo tirgus situāciju. Portugāles lūgumu atbalstīja dažas delegācijas (Bulgārija, Rumānija, Somija un Apvienotā Karaliste), savukārt dažas delegācijas (Beļģija, Čehijas Republika, Francija, Austrija, Polija, Slovākija) pauda viedokli, ka šādi pasākumi ir priekšlaicīgi. Komisijas pārstāvis apgalvoja, ka viņa pārstāvētie dienesti stāvokli pārrauga uzmanīgi. Ja būs vajadzība rīkoties, viņš bija gatavs veikt straujus pasākumus, lai nodrošinātu ES cukura tirgus līdzsvarotu darbību, vienlaikus ievērojot stingros noteikumus, kas izveidoti, balstoties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem (15297/10). Helicoverpa armigera invāzija kokvilnas kultūrās Grieėijā Grieķijas delegācija sniedza informāciju par parazīta Helicoverpa armigera invāziju kokvilnas kultūrās. Tā kā kokvilna ir viena no galvenajām laukaugu kultūrām Grieķijā, šī parazītu invāzija rada milzīgus ražošanas zaudējumus. Komisijas pārstāvis atzina, ka Grieķijas kokvilnas audzētāji saskaras ar nopietnām problēmām un teica, ka viņš darīs visu, lai palīdzētu Grieķijas iestādēm pieņemt atbilstīgu palīdzības programmu. Lai to panāktu, viņš aicināja Grieķijas delegāciju sniegt viņa pārstāvētajiem dienestiem visu atbilstīgo informāciju. (15283/10). 15357/10 14
CITI APSTIPRINĀTI JAUTĀJUMI ATTĪSTĪBAS POLITIKA Finansiālais ieguldījums Eiropas Attīstības fondā Padome pieņēma Regulu par finansiālajām iemaksām, kas dalībvalstīm jāveic, lai finansētu Eiropas Attīstības fondu (3. daļa 2010. gadam) (15043/10). NODARBINĀTĪBAS POLITIKA Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana Īrijas pieteikumam Padome pieņēma lēmumu par EUR 7,45 miljonu izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai sniegtu atbalstu darbiniekiem, kas saistībā ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi atlaisti no darba Īrijā. Summa ir piešķirta darbiniekiem, kas štatu samazināšanas dēļ atlaisti no darba Īrijas uzņēmumā SR Technics saistībā ar gaisa kuģu tehniskās apkopes, remonta un kapitālremonta pieprasījuma kritumu, ko radījis darbības samazinājums gaisa transporta jomā. Šiem atbalsta pasākumiem ir jāsaņem līdzfinansējums no dalībvalstīm, un tajos cita starpā jāiekļauj apmācība, profesionālā ievirze, darba meklējumi un uzņēmējdarbības atbalsts. 15357/10 15